Laiku Atšalkas: Žurnālistika, Kino, Politika
Total Page:16
File Type:pdf, Size:1020Kb
LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA 1 LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA UDK 070+791.4(474.3) Na 159 Krājums Laiku atšalkas: žurnālistika, kino, politika. Asociētā profesora Ābrama Kleckina jubilejas iedvesmots krājums tapis Valsts pētījumu programmas NACIONĀLĀ IDENTITĀTE (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība) ietvaros. Sastādītāja Mg. sc. soc. Olga Proskurova Recenzenti asoc. prof., Dr. phil. Viktors Freibergs un asoc. prof., Dr. phil. Ainārs Dimants Literārā redaktore Baiba Buļeva-Mūrniece Tulkojums angļu valodā Kārlis Streips Korektore Ilze Egle Mākslinieks un maketētājs Gatis Buravcovs Pārpublicēšanas gadījumā nepieciešama Latvijas Universitātes atļauja Citējot atsauce uz izdevumu obligāta © Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts 2010 ISBN 978-9934-8194-1-4 ISSN 1691-8142 234 LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA ASOcIēTĀ profeSORA ĀbRAmA KLeckina jUbILejAS IedveSmots KRĀjUmS LU SPPI 2010 2 LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA SaturS Olga Proskurova. Priekšvārds................................................................................................. 2 PIRMĀ NODAĻA. ŽURNĀLISTIKA 1.1. Skaidrīte Lasmane. Cita triāde: intelekts, ētika, patība. No iespējamas sarunas ar kolēģi Ābramu Kleckinu. .................................................... 4 1.2. Klinta Ločmele. Darbs – oktobrēnu noteikums un cilvēciska vērtība žurnālā “Zīlīte” (1958. gada augusts – 1963. gada augusts)........................................ 11 1.3. Inta Brikše. Dogmas un tāpatība: latviešu padomju žurnālistika. 20.gadsimta septiņdesmitie. ........................................................................................ 27 1.4. Ilze Šulmane. Preses žurnālisti Latvijā: starp sistēmām, ietekmēm, praksēm. ........... 42 1.5. Jānis Buholcs. Tīmekļa žurnāli (blogi) formāta definīcijas meklējumos. .................. 54 OTRĀ NODAĻA. KINO 2.1. Mihaels Pilcs. Tukšuma jutekliskums. ........................................................................ 68 2.2. Виталий Манский. Печальные новости дня. ........................................................... 70 2.3. Aija Rozenšteine. “Vai viegli būt jaunam?” Filmas vēsture: tapšana, apstiprināšana, parādīšanās ekrānos. ................................... 73 2.4. Vita Zelče. “Strēlnieku zvaigznājs” lieta. .................................................................... 91 2.5. Olga Proskurova. Filma ar biogrāfiju, meitene bez biogrāfijas un viens balts zirgs. Par vienīgo režisora Ulda Brauna aktierlfilmu “Motociklu vasara”. ........................ 103 2.6. Marija Krilova. “Ābols upē” – paskaidrojums filmai. .............................................. 118 2.7. Živile Pipinīte. Lietuviešu poētiskais dokumentālais kino – tikai “zelta laikmeta” atmiņas? .................................................................................. 134 2.8. Dmitrijs Petrenko. Dzimte kā sabiedrības kritikas instruments mūsdienu Latvijas spēlfilmās. ................................................................................... 137 TREŠĀ NODAĻA. POLITIKA 3.1. Ojārs Skudra. Vai viegli būt kreisajam mūsdienu Vācijā? ........................................ 146 3.2. Jānis Kreicbergs. Padomju bibliotēka kā jauniešu ideoloģiskās iespaidošanas līdzeklis. ............................................................................................. 163 3.3. Ingus Bērziņš. LTV raidījums “Videoritmi” (1984 – 1987) – bezcenzūras laikmeta televīzijas priekšvēstnesis. ..................................................... 172 3.4. Olga Procevska. Politika, mūzika un cilvēki: perestroikas laika Padomju Latvijas populāru dziesmu semiotika. ............................................... 177 3.5. Mārtiņš Kaprāns. Padomju laika reprezentācija jaunākajā latviešu prozā (2000 – 2006). .................................................................................... 189 JubileJaS atbalSS Ivars Seleckis. Mums visiem kopā tas ir izdevies! ............................................................. 204 Antra Cilinska. Daudz laimes! ........................................................................................... 206 Hanss Joahims Šlegels. Ābrams Kleckins: ziemeļu gaisma. .............................................. 207 Герц Франк. Письмо из иерусалима. ............................................................................. 210 Сергей Муратов. А планка будет выше прежнего? ...................................................... 212 AUTHORS AND SUMMARIES ..................................................................................... 216 1 LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA PRIEKŠVĀRDS Šim rakstu krājumam ir savs stāsts. 2010. gads. Pirmsziemassvētku laiks. Ja dodies pa Čaka ielu Vecrīgas virzienā gan agri no rīta, gan vēlu vakarā vari sastapt mundri soļojošu vīrieti tumšā mētelī. Viņu daudzi sveicina. Jo viņu daudzi pazīst… Pat uz ielas. Pat tumšā mētelī. Daži viņā ierauga lielisku pasniedzēju, kas negaidīti, taču uz visu mūžu, kādreiz atklājis brīnumaino dokumentālā kino pasauli. Dažiem viņš ir pirmais, kas nekad nav kautrējies izteikt kritiku par tikko uzņemtu filmu. Dažiem viņš ir dzīves vērotājs, kura publicētās atziņas par laiku ir tik dziļas, ka tikai retajam nav bail tik tālu skatīties. Dažiem viņš ir politiķis. Kurš vairākkārt pēdējos gados iepazinis vismelnākos brīžus. Dažiem viņš ir draugs. Vienkārši draugs. Šis cilvēks – Latvijas Universitātes asociētais profesors Ābrams Kleckins – nesen nosvinēja 75 gadu jubileju. Mēs – viņa kolēģi – vienojāmies uzdāvināt jubilāram savas domas: par padomju un mūsdienu žurnālistiku (1. nodaļa), par dokumentālo un spēlkino (2. nodaļa), par Latvijas un ārzemju politiku (3. nodaļa). Mums pievienojās profesora draugi. Viņi vēlējās uzdāvināt jubilāram domas par dzīvi un mākslu. Par mākslu dzīvot (Jubilejas atbalss). Raksti tapuši kopš 2007. gada, un krīzei par spīti tomēr pārtapuši krājumā. Tagad jau domu būtu vēl vairāk. Un gadu ir vairāk. Laiks iet. Stāsts par to nekad nebeigsies. Olga Proskurova 2010. gada 20. decembrī 2 LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA PIRmĀ NOdAĻA ŽURNĀLISTIKA 3 LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA Skaidrīte Lasmane LU SZF Komunikācijas studiju nodaļa, profesore (Latvija) CITA TRIĀDE: INTELEKTS, ĒTIKA, PATĪBA No iespējamas sarunas ar kolēģi Ābramu Kleckinu Plašākas.sarunas.ar.pieredzējušu.žurnālistu,.intelektuāli.un.kolēģi.Ābramu.Kleckinu.nav.notikušas.divu.ie- meslu.dēļ:.pirmkārt,.akadēmisko.ikdienu.pārpludina.koleģiāli.risināmi.situatīvi.gadījumi;.otrkārt,.jāpaiet.zināmam. laikam,.lai.iedibinātu.akadēmisku.diskusiju.vajadzību.un.kultūru..Ir.tikai.sarunu.aizmetņi,.kas.saistās.ar.žurnālista. patību,.intelektuālismu,.ētiku.un.citiem.it.kā.pār-praktiskiem,.bet.īstenībā.nozīmīgiem.komunikācijas.kvalitātes. jautājumiem,.kas.izvērsti.rakstā. Atslēgvārdi: komunikācijas kvalitāte, žurnālista patība, intelektuālisms, ētika, autentiskums. “Apzināšanās nekad nav tikai tīri vērojošs process; tā ir iesaiste, atbalsts vai noliegums.” (Simona de Bovuāra)1 Pragmatisma zeme un ideāla debesis. Pragmatisma – komerclietu, karjeras, labklājības un citu praktisku tieksmju ielenkumā nav pierasts domāt par dažām vispārējākām un pārikdienišķā- kām lietām, kas iederētos kvalitatīvā komunikācijā, lai saglabātu plašāka kopsakara domātspēju un nesašaurinātu patību. Dominējošais prakticisms uz laiku atvirzījis perifērijā transcendenci, jābūtību, potenciālo, kaut gan īstenībā pārpraktiskais palīdz labāk orientēties aktuāli notiekošās lietās un saprast tās, domājot gan par sekām, gan perspektīvu. Viena no pārikdienišķām lietām kopš kultūras sākumiem iekļauta diskusijās par ideālo, par problemātisko jābūtību, Platona pārjuteklisko absolūto ideju. Vesels pētījums attaisnotos attiecī- bā uz ideālā diskursu kā kultūras sastāvdaļu un to, kā tas atklājas vēsturiski un mūsdienās: kādos vārdos tas izteikts, kādos naratīvos ietverts, kā atzīts vai izslēgts no ikdienas, kad un kāpēc. Kopš Platona/Sokrata dialogiem arvien – vājāk vai spilgtāk un spēcīgāk – kultūrā ir uzturēta diskusija par cēlo, transcendento, nepiepildīto un nepiepildāmo. Savukārt Aristoteļa ētikā pārdomas par ideālo ietvertas potenciālā jēdzienā, kurā veikts piezemētāks, ne-mistisks papildinājums Platona pārpasaulīgai absolūtai idejai, tādējādi ievirzot to darbībā. Potenciālais iekļauts praktiskā darbībā un pārstāv nepiepildīto, neesošo, ko padara vispirms par vēlamu, tad par īstenu teleoloģijas jeb mērķu sfēra. Ideālais caurauž esošo tā tapšanā un attīstībā, mazinot platoniskās pārpasaulīgās idejas un pasaulīgo tieksmju pretstatu. Vēlmes un mērķi ievirza kustību, tiecību pēc cita, citādā, nepiepildītā, vēl nebijušā, pēc pārmaiņām, attīstības un pilnveides. Bez mērķiem, kas izsaka potenciālo, nebūtu iespējams dzīves dinamisms, kustība un pilnveide. Kā vajadzētu dzīvot? Kādam vajadzētu būt cilvēkam? Kā nošķirt jēgu no bezjēdzīgā? Tie neapšaubāmi ir nepraktiski, nemērķtiecīgi un dažkārt tūlītējiem panākumiem traucējoši jautā- jumi. Tomēr tie tiek uzturēti kultūrā. Līdzsvars starp īstenoto esošo un neīstenoto potenciālo filozofijā, mākslā, reliģijā arvien uzturēts, aizstāvot pārpraktisko un pārliecinot par tā dīvaino vērtību. Potenciālais iekļauj distancēti transcendento, kas vienlaikus nošķirams no šeit un tagad sasniedzamiem, visbiežāk savtīgiem mērķiem. Pārikdienišķā ideāla domāšana nosaka mērogus, kā vērtēt darāmo un darīto, kā nošķirt jēgu no bezjēdzīgā, kā lemt, ko atmest, ko kopt, attīstīt, lai bagātinātos dzīve un patība