VII Sēlijas kongress Viesītē Sēlijas novadu apvienība VII Sēlijas kongress Viesītē Literārā redaktore Veronika Ruža Tulkojums angļu valodā Sanita Grīna Māksliniece Ieva Nagliņa Izdevumu sagatavoja Zanda Zībiņa, Ilma Svilāne Tekstu autori Ligita Ābolniece, Jānis Bite, Ligita Caune, Zane Cekula, Vides un reģionālās attīstības ministrija, Māra Grudule, Dainis Īvāns, Pēteris Korsaks, Andris Kupšāns, Ingrīda Kupšāne, Ēriks Leitis, Guntis Libeks, Ilze Līduma, Antra Minkeviča, Rudīte Rinkeviča, Agrita Rutkovska, Jānis Stradiņš, Regīna Valtenberga, Gina Viegliņa – Valliete Fotogrāfiju autori Aivars Bite, Mārtiņš Buclers, Pēteris Grundmanis, Ingrīda Kupšāne, Jānis Lācis, Eriks Leitis, Māris Ļaudaks, Dainis Ormanis, Roberts Orups, Gunārs Spīdainis, Ilma Svilāne, Pēteris Šmits Fotogrāfijas no Viesītes muzeja “Sēlija” un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma, P. Sukatnieka vīnkopības un selekcijas centra “Apsītes” materiāliem, Ligitas Caunes, Pētera Korsaka un Beātes Kupšānes personīgā arhīva Paldies Eināram Cilinskim, Janinai Krasovskai, Laurai Liepiņai Izdevējs SATURS 7 Ievads 74 Pēteris Korsaks Mārtiņš Buclers un Sēlija 8 Jānis Stradiņš Mārtiņš Buclers and Selonia (summary) VII Sēlijas kongresu suminot 77 Ilze Līduma 10 Latvijas Ģeogrāfijas biedrības apsveikums Sēlieši – literārie līdzgaitnieki no Neretas The Selonians – Literary Comrades from Nereta (summary) 11 Ilma Svilāne Sēlijas kongresu vēsturi pārlūkojot 83 Jānis Bite Glancing through the History of the Congress of Selonia (summary) Viena lappuse Sēlijas kultūrvēsturiskajā atmiņā – sēlis, diplomāts, gleznotājs Ēriks Rūdolfs Žilinskis Page from the Cultural and Historical Memory of Selonia: Ēriks Rūdolfs Žilinskis – Selonian, 20 Guntis Libeks Diplomat and Painter (summary) Sēlijas novadu kopdarbība izaugsmei un attīstībai Municipal Cooperation in Selonia for Growth and Development (summary) 89 Ligita Caune Skolotāja Arkādija Kasinska balva 24 Ēriks Leitis Teacher Arkādijs Kasinskis Prize (summary) Ekotūrisma perspektīvas Sēlijā Ecotourism Prospects in Selonia (summary) 94 Agrita Rutkovska, Antra Minkeviča Lietuviešu tradicionālie mūzikas instrumenti – skudučiai (skuduči) 31 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Lithuanian Traditional Instruments – skudučiai (skuduči) (summary) ES fondu finansējums pašvaldībām 2014.–2020. gadā: vide un reģionālā attīstība EU Funds for the Local and Regional Governments in 2014–2020: 99 Dainis Īvāns Environmental and Regional Development (summary) Daugava – Pārsēlijas un Sēlijas vienotāja (tēzes) River Daugava – the Bond between Higher Selonia and Selonia (summary) 36 Māra Grudule Stenders veļas mašīnas vēsturē 101 Gina Viegliņa – Valliete Stender in the History of the Washing Machine (summary) Jānis Rainis – votu, sēļu un zemgaļu pēctecis Sēlijā (tēzes) Jānis Rainis – Descendant of the Votes, Selonians and Semigallians in Selonia (summary) 41 Ligita Ābolniece Gotharda Frīdriha Stendera reliģiskās dzejas raksturojums 103 Regīna Valtenberga The Religious Poetry of Gotthard Friedrich Stender (summary) Laika ritums sēļu pasaules redzējumā (tēzes) The Passage of Time in the Selonian World-view (summary) 55 Zane Cekula Ģeogrāfisko nosaukumu standartizācija Sēlijā: vietvārdi Dignājas, Dunavas, Zasas pagastā 105 7. Sēlijas kongresa rezolūcija Standardization of Geographical Names in Selonia: Place-names in Dignāja, Dunava and Zasa The Resolution of the VII Congress of Selonia Parishes (summary) 111 Tekstā minēto personu rādītājs 63 Rudīte Rinkeviča Augšzemes bērni Jāņa Jaunsudrabiņa prozā The Children from Augšzeme in Jānis Jaunsudrabiņš’ Prose (summary) 68 Ingrīda Kupšāne, Andris Kupšāns Paula Sukatnieka mantojums The Heritage of Pauls Sukatnieks (summary) Ievads Atverot šo rakstu krājumu par Sēlijas VII kongresu, Jums ir iespēja iepazīties ar to rakstu kopumu, kas mums visiem dod iespēju tuvāk izprast un izzināt Sēlijas novadu. Sēlija ir viena no Zemgales un visas Latvijas sastāvdaļām, un Latvijas likteņgaitās tā vienmēr tāda būs. Laiks, kad sāka runāt par Sēliju kā vienotu veselumu Latvijas kartē, ir jau vēsture. Pēdējos vismaz 25 gados augusi interese par Sēliju kā daļu no Latvijas. Kultūrvēsturiskais aspekts ir tas, kas mūs saista visciešāk. Sākumā tas izsauca zināmu skepsi un ironiju, bet Sēlijas novada ļaudis bija un ir neatlaidīgi un mērķtiecīgi. Laikam ritot, ir atmodināts nacionālais patriotisms par savu novadu, saviem ļaudīm. Vairāk kā 25 gadus, ejot soli pa solim, ir atjaunota Sēlijas novadu identitāte ar savu kultūrvēsturisko redzējumu un pirmatnību. Katram novadam ir sava vieta mūsu zemē Latvijā. Katrs kongress, kas notika un notiks, arvien ciešāk apvieno un izvērtē to, kas ir svarīgs un saglabājams vēsturei un nākamajām paaudzēm. Nenovērtējams ir tas ieguldījums, ko Sēlijas kā vienota novada attīstībai ir devuši un dod tādi novadnieki kā akadēmiķis Jānis Stradiņš, rakstniece Lūcija Ķuzāne, Tālis Millers, Jānis Vētra, Ilma Svilāne, Ligita Caune un daudzi citi. Katrs vārds, katrs teikums kopumā ir radījis kopsakarību, ko sauc par Sēliju. Katrā no kongresiem arvien tiek likts uzsvars uz jaunu attīstības stratēģiju un jauniem mērķiem, kas liecina par to, ka tas, ko mēs darām, ir pareizi. Tiek izanalizēta vēsture un nosprausti jauni, pašsaprotami mērķi. Notiek vienoti Sēlijas novadu mākslas un kultūras svētki, kopīgi jauniešu sporta svētki, lasījumi, sarunas, kopējas konferences un pasākumi. Tas ir darbs, ko veic Sēlijas novadu apvienība, kas apvieno 7 novadus. Tas viss ir kā paraugs tam, lai kopumā izveidotu vienu spēcīgu novadu, ja tas būs nepieciešams nākotnē. Gadu no gada, soli pa solim esam panākuši, ka mūs redz, mūs dzird. Protams, būtu muļķīgi teikt, ka mēs esam sasnieguši jau vēlamo. Tas nebūt nav tā un noteikti nebūs, kamēr būs savas zemes patrioti, sava ciema, savas sētas goda nesēji. Mums ir ar ko lepoties: ar saviem ļaudīm, zinātniekiem, māksliniekiem, vēsturniekiem, skolotājiem, politiķiem. Sēlija ir maza daļiņa no mūsu Latvijas, un tā tam būt. Jānis Dimitrijevs Sēlijas novadu apvienības priekšsēdētājs, Viesītes novada priekšsēdētājs 6 VII Sēlijas kongress Viesītē Ievads 7 VII Sēlijas kongresu suminot Jānis Stradiņš Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis „Mazs bij’ tēva novadiņis, bet diženi turējās..” – tā nu mēs ierasti dziedam, un ne jau tikai par Sēliju vien. Bet kā tad šodien turas tieši Sēlija? Vai tā jau atradusi savu identitāti, tāpatību, vai 15 – 20 gados, kopš to mēģinām sistemātiski izkopt, esam pavirzījušies uz priekšu vai tomēr atsviesti atpakaļ? Labi atceros laiku, kad par Sēliju kā vienotu reģionu sāka runāt Valdemārs Ancītis, Lūcija Ķuzāne, vēl kāds entuziasts. Arī mani 1989. gadā iesaistīja šajās lietās, ievērojot manu biogrāfisko saistību ar „tēva novadu”. Kaut neesmu dzimis sēlietis, 1995. gadā kopā ar jau mūžībā aizgājušo Sigismundu Timšānu Ilūkstē dibinājām Sēlijas asociāciju un drīz nonācām pie Sēlijas kongresiem. Pirmais tāds notika 1999. gadā Aknīstē un Viesītē, nu jau pienācis septītais! Tātad liesmiņa nav nodzisusi, tā uzpūsta par nelielu ugunskuru, un palaikam uz augšu izšaujas liesmiņas. Šajās norisēs nozīmīga loma ir Viesītei, tās Kultūras namam un 2000. gadā dibinātajam muzejam Sēlija, taču ne Viesītei vien. Mūs visus gandarīja fakts, ka pērn Pašvaldību savienībā nodibinājās Sēlijas novadu apvienība un 2013. gada Dziesmu svētkos Sēlijā iedibināto novadu kori izgāja atsevišķā kolonā ar savu Sēlijas karogu; tātad vienota Sēlija ir panākama, un tā nav ne Zemgale, ne Latgale, bet īpašs savdabīgs Latvijas kultūrvēsturisks reģions. Atskatoties var atzīt, ka paveikts nav maz un reģiona kultūrspēki ir iekustināti. Par to liecina kaut vai apstāklis, ka šo kongresu organizē sēliešu, Sēlijas kultūrspēku, jaundibinātā Sēļu kluba un Sēlijas muzeja spēkiem, kamēr iepriekšējos lielā mērā inspirēja Latvijas Zinātņu akadēmija vai Daugavpils Universitāte. Pesimistiskās noskaņas, kas valdīja ap 2008. – 2009. g. saimnieciskās krīzes un ne gluži pārdomāto administratīvi teritoriālo pārmaiņu laikā, šķiet daļēji pārvarētas. Līdz ar to tieši šis kongress var kļūt par pavērsienu Sēlijas kultūrvides un varbūt arī saimnieciskās vides tālākā apzināšanā un sakārtošanā. Un tomēr viss nav tik vienkārši, īpaši saimnieciskajā ziņā, saistībā ar cilvēku aizplūšanu no reģiona, novecošanu un vietām pat sabrukumu. Ne velti kāda žurnāliste nule rakstīja par Sēliju: „Steidzīgajiem te nav ko darīt. Sēlijā dzīve šķiet apstājusies, pagaidām – ne nulles punktā.” Līdzīgas noskaņas paustas arī Imanta un Rimanta Ziedoņu grāmatā „Leišmalīte”. Braukājot pa Sēliju, kur ar vienu kāju vasarās vēl dzīvojam Vārnavā dēla Pētera labvēlībā, ik reizes ieraugām atkal pa kādai pamestai mājai, taču ar prieku pamanām arī jaunas saimnieciskas un kultūras rosmes. Īpaši iepriecina G. F. Stendera, Vecā Stendera piemiņas saglabāšana viņa 300. dzimšanas gadā, jo 2014. gadu UNESCO Ģenerālā asambleja (Parīzē) pēc mūsu ierosmes pasludinājusi par starptautiski atzīmējamu Stendera jubilejas gadu. Tiek sakārtotas Stendera piemiņas vietas, profesore Māra Grudule sola rudenī rīkot starptau- tisku Stenderam veltītu konferenci par apgaismību, pašu spēkiem tiek ierīkota Vecā Stendera bilžu ābeces taka, ar medicīnas profesoru Valda Pīrāga un Pētera Stradiņa gādību tiek atveidota Vecā Stendera konstruētā koka veļas mazgāšanas mašīna (Jelgava, 1765). Latvijas Banka šovasar laiž klajā divas skaistas eiromonētas – par godu Jāņa Jaunsudrabiņa „Baltās grāmatas” simtgadei un Stendera „Augstas gudrības grāmatai”. Sēlijas muzejs pēc Ilmas Svilānes rosinājuma Eķengrāves skolā izveidojis Paula Stradiņa skolu. Tas viss liecina par izglītības prestižu šajā reģionā,