LATVIJAS ĀRLIETU SIMTGADE I SĒJUMS: IDEJAS UN PERSONĪBAS LATVIJAS ĀRLIETU SIMTGADE I SĒJUMS: IDEJAS UN PERSONĪBAS LATVIJAS ĀRLIETU SIMTGADE I SĒJUMS: IDEJAS UN PERSONĪBAS Latvijas valsts simtgade ir lielisks iemesls atskatīties uz valsts paveikto – ar lepnumu par daudzajiem sasniegumiem un paškritisku skatu uz to, kas vēl jāpadara. Šī ārlietām veltītā projekta pirmais sējums aplūko galvenos idejiskos strāvojumus Latvijas ārpolitikā un nozīmīgākās personības, kas ir tos attīstījušas. Latvijas un ārvalstu ekspertu komanda aplūko svarīgākās tendences Latvijas ārlietās Starpkaru periodā un mūsdienās, kā arī pievēršas ārpolitiskajai domāšanai trimdas un Atmodas periodā. Autori: Aldis Austers, Edijs Bošs, Raimonds Cerūzis, Mārtiņš Daugulis, Martins Hausdens, Ivars Ījabs, Didzis Kļaviņš, Andis Kudors, Džordans T. Kuks, Andrejs Plakans, Diāna Potjomkina, Gunda Reire, Andris Sprūds, Valters Ščerbinskis, Jānis Taurēns Redaktori: Diāna Potjomkina, Andris Sprūds, Valters Ščerbinskis Zinātniskie recenzenti: Ainārs Lerhis, Toms Rostoks Projektu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Latvijas Republikas Saeima Projekts tapis sadarbībā ar Nacionālo informācijas aģentūru LETA Par rakstu saturu atbild to autori. Autoru viedoklis nav uzskatāms par Latvijas Ārpolitikas institūta, projekta atbalstītāju un partneru, citu pārvaldes iestāžu vai struktūru viedokli. Vāka dizains: Līga Rozentāle Makets: Oskars Stalidzāns Tulkojumi no angļu valodas: Alise Krapāne Latviešu valodas redaktore: Līga Bērziņa ISBN 978-9984-583-85-3 © Rakstu autori, 2016 UDK 327(474.3) © Tulkojumi: Alise Krapāne, 2016 Po843 © Vāka dizains: Līga Rozentāle, 2016 © Makets: Oskars Stalidzāns, 2016 © Latvijas Ārpolitikas institūts, 2016 Saturs DIĀNA POTJOMKINA, ANDRIS SPRŪDS, VALTERS ŠČERBINSKIS Ievads .............................................................. 7 1. STARPKARU PERIODA ĀRPOLITISKIE STRĀVOJUMI JĀNIS TAURĒNS Rietumu virziens Latvijas ārpolitikā Starpkaru periodā ............... 23 RAIMONDS CERŪZIS Austrumu virziens Latvijas ārpolitikā Starpkaru periodā.............. 37 VALTERS ŠČERBINSKIS Baltijas un Ziemeļvalstu virziens Latvijas ārpolitikā Starpkaru periodā .................................................. 54 MARTINS HAUSDENS Ārpolitika un Latvijas vācbaltieši .................................... 70 DŽORDANS T. KUKS Made in America: Kārlis Ulmanis un proamerikānisma izveide Latvijā, 1918–1940 ..................... 86 2. TRIMDAS UN ATMODAS LAIKA ĀRPOLITISKIE STRĀVOJUMI ANDREJS PLAKANS Rietumu latviešu trimdas “ārlietu” idejas un darbs................... 105 EDIJS BOŠS Ārpolitikas konceptualizācija Atmodas periodā ..................... 124 3. MŪSDIENU ĀRPOLITISKIE STRĀVOJUMI GUNDA REIRE Latvija un eiroatlantiskā identitāte.................................. 145 ANDIS KUDORS Austrumu virziens Latvijas ārpolitikā............................... 171 DIDZIS KĻAVIŅŠ Baltijas jūras reģiona strāvojums Latvijas ārlietās .................... 191 ALDIS AUSTERS Ekonomiskais pragmatisms Latvijā – bizness pāri visam . 215 MĀRTIŅŠ DAUGULIS Normatīvie strāvojumi Latvijā – ceļā uz vienotu izpratni............. 242 IVARS ĪJABS Simtgades pieredze un perspektīvas: secinājumu vietā ............... 263 Ieteicamie avoti (izlase) ............................................ 280 Par autoriem . 285 Ievads DIĀNA POTJOMKINA, ANDRIS SPRŪDS, VALTERS ŠČERBINSKIS Latvijas simtgade ir lielisks iemesls atskatīties uz valsts paveikto – ar lep- numu par daudzajiem sasniegumiem un paškritisku skatu uz to, kas vēl jāpadara. Tieši tāds ir šīs ārlietām veltītās publikācijas mērķis. Šis sējums par nozīmīgākajām idejām un personībām Latvijas ārlietās, kā arī plānotie divi sējumi par svarīgākajiem simtgades notikumiem (2017) un par mūs- dienu ārpolitiku (2018) stiprinās zināšanas un izpratni par Latviju starp- tautiskajā vidē, iezīmējot plašākas tendences un parādot kopsakarības starp dažādiem posmiem Latvijas ārpolitiskās domāšanas veidošanā un attīstībā. Valsts ārpolitiku nosaka vairāki faktori: atsevišķas personības, sa- biedrībā dominējošās idejas, starptautiskā vide. Lai iegūtu pilnīgu ko- painu, ir jāaplūko visi trīs elementi, taču arī tad, ja vēlamies uzmanību pievērst tikai vienam no tiem, pārējie ir jāpatur prātā. Tieši šādu pieeju mēs izvēlējamies, lai aplūkotu spilgtākās idejas un personības Latvijas ārlietu simts gados. Mēs identificējam un izvērtējam galvenosidejiskos strāvojumus jeb tendences Latvijas ārpolitiskajā domāšanā – idejas par Latvijas vietu un lomu pasaulē un praktisko ārpolitisko orientāciju, kas no tām loģiski izriet, – kā arī nozīmīgākās personības, kas rosināja un uzturēja domāšanu šajos virzienos. Līdz šim dažādās idejas Latvijas ār- politikas pamatā nav guvušas pietiekamu uzmanību, lielākoties tās redu- cējot uz izvēli starp Rietumiem un Austrumiem. Arī personības lielāko- ties apskatītas vēstures grāmatu un biogrāfisko vārdnīcu formātā (mēs īpaši iesakām biogrāfisko vārdnīcu “Latvijas ārlietu dienesta darbinie- ki, 1918–1991”1). Šis darbs, kas integrē pārskatu par Latvijas ārlietu ideju attīstību un plašu izvērtējumu par ārpolitikas idejisko strāvo- jumu nozīmīgākajām personībām, ir pirmais šāda veida pētījums Latvijā. 7 Šajā sējumā īpašu uzmanību veltām tieši idejām – ne vienmēr viegli tveramām, bet vienlaikus arī ilglaicīgām politikas veidotājām un noteicē- jām. Idejas politikā vienlaicīgi ir gan ierobežojums, gan iespēja. Tās veido neredzamas robežas, kuras ir grūti pārkāpt, bet tās arī iedrošina domāšanu un rīcību noteiktā virzienā. Lai cik ietekmīgi būtu politikas veidotāji, viņi darbojas nevis savrup, bet gan plašākā idejiskā un politiskā kontekstā – arī, ja mēs runājam par tik slēgtu politikas nozari kā ārlietas. Idejas ir spēks, kas virza praktisko ārpolitiku. Pat ja praksē konkrētā ideja tajā brīdī nav īs- tenojama, tā var turpināt mājot cilvēku prātos un uzplaukt tad, kad augsne kļūst tai labvēlīga. Tādēļ par vienu no uzdevumiem šai grāmatai noteicām identificēt galvenos strāvojumus jeb idejiskos virzienus, jeb tendences Lat- vijas ārpolitikā, kas ir bijuši klātesoši un laikā noturīgi, lai radītu ietvaru politikas veidotājiem. Tai pat laikā nedrīkst aizmirst par cilvēkiem – ideju radītājiem un īste- notājiem. Visas idejas, tāpat arī idejiskos strāvojumus Latvijas ārlietās rada un uztur personības; lai varētu runāt par ietekmīgu tendenci, ir vajadzīgi līdzgaitnieki un, vēlams, plašākas sabiedrības atbalsts – ja ne konkrētajai tēzei, tad vismaz plašākam virzienam. Tai pat laikā populārākie un dros- mīgākie ārpolitikas veidotāji un domātāji līdz zināmai robežai var ietek- mēt sabiedrības viedokli un mainīt valsts ārpolitisko kursu. Šeit mēs va- ram runāt arī par ārpolitikas un iekšpolitikas mijiedarbību. Ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums. To mēs varam ieraudzīt arī Latvijas gadījumā, un to ļoti izteiksmīgi norāda arī šajā krājumā ievietotie raksti. Jāpiebilst, ka Latvijas ārpolitikas veidošanu ietekmēja ne tikai pašmāju personības. Starptautiskais konteksts ir svarīgs. Lai saglabātu fokusu, tam šajā sējumā ir pievērsta pastarpināta uzmanība, tomēr no rakstiem redzams, kā Latvi- jas ārpolitisko domāšanu ietekmēja norises pasaulē un atsevišķas ārvalstu personības. Ko un kā pētām Kad ambiciozs mērķis – dot pienesumu Latvijas ārpolitikas pētniecībai, sa- saistot kopā idejas un personības – ir uzstādīts, kā uzsākt tā īstenošanu? Šajā sējumā fokusējamies ne tik daudz uz notikumu un materiālo faktoru lomu, cik uz idejām un personībām. Starptautisko attiecību zinātnē šādu pieeju 8 atbalsta sociālie konstruktīvisti – teorētiķi, kas fokusējas uz ideju noteicošo lomu politikā. Arī politikas vēsturē tradicionāli nozīmīga loma pētījumos tiek ierādīta personībām un ar tām saistītajai ideju attīstības vēsturei. Vie- nus un tos pašus apstākļus dažādu ideju piekritēji var interpretēt dažādi, un dažādu politikas veidotāju un sabiedrības grupu viedokļi par Latvijas lomu starptautiskā vidē atšķiras, reizēm radikāli. Ja vēlamies pētīt idejas, to iz- pausmes bieži varam rast praktiskajā rīcībā, piemēram, vizītēs un jaunajās aliansēs. Latvijas ārpolitikas pētniecība līdz šim vairāk ir fokusējusies tieši uz svarīgāko notikumu un to ietekmējošo faktoru analīzi, ne tik daudz uz idejām. Tomēr ne visas idejas gūst ietekmi, un dažas no tām ilgus gadus var pastāvēt latenti, līdz rodas labāka izdevība. Izjūtot spiedienu vai cita veida ie- robežojumus, idejas var turēties otrajā plānā vai ienākt “pa citām durvīm.” Tāpēc mums ir jāskatās uz idejām, it īpaši uz noturīgākajām, lai varam pilnī- bā izprast pašreiz notiekošo un arī potenciālu pārmaiņām nākotnē. Dažādām grupām valsts iekšienē var atšķirties izpratne par valsti, tās nacionālajām interesēm, attiecībām ar citām valstīm un tās lomu pasaulē; šīs dažādās idejas iedalās vairāk vai mazāk noturīgos strāvojumos. Mūs in- teresē, kāds ir Latvijas galveno ārpolitisko strāvojumu saturs, vai un kā tas mainījies laika gaitā, kādi apakšvirzieni pastāv katra konkrētā strāvojuma iekšienē un kas dažādiem strāvojumiem ir kopīgs. Tā, pie- mēram, teju visus Latvijas ārpolitikas noteicējus vieno uzsvars uz suvere- nitāti un valsts neatkarību, lai arī atšķiras viedokļi par konkrētiem ārpoli- tiskiem soļiem, kas šo virsmērķi veicinātu; tāpat pastāv dažādi uzskati par to, kā labāk garantēt nacionālo drošību un labklājību. Rietumnieciskajam un reģionālajam strāvojumam ir daudz kopīga; mūsdienās nostiprinājies arī radniecīgs normatīvais virziens. Un otrādi, arī viena strāvojuma ietva- ros (piemēram, Austrumu vai Baltijas) var pastāvēt lielākas vai mazākas atšķirības, piemēram, par attiecībām ar specifisku partneri vai par labā- kiem līdzekļiem