Latvijas Universit ātes a ģent ūra

„LATVIJAS UNIVERSIT ĀTES MATEMĀTIKAS UN INFORMĀTIKAS INSTIT ŪTS”

2012. GADA PUBLISKAIS P ĀRSKATS

Apstiprin āts LU MII Zin ātniskaj ā padom ē 31.05.2013

2013 SATURS SATURS...... 2 1. Statuss, m ērķi un uzdevumi...... 3 1.1. Juridiskais statuss...... 3 1.2. Darb ības ilgtermi ņa un vid ējā termi ņa m ērķi...... 3 1.3. Instit ūta funkcijas un uzdevumi...... 4 1.4. Struktur ālās izmai ņas...... 5 2. Zin ātnisk ās darb ības rezult āti 2011.gad ā...... 6 2.1. Vispārīgs p ārskats par rezult ātiem...... 6 2.1.1. Datorzin ātņu matem ātiskie pamati (virziena vad ītājs R.M.Freivalds).9 2.1.2. Sarež ģī tu sist ēmu projekt ēšanas metodes un r īki (virziena vad ītāji J.B ārzdi ņš, A.Kalni ņš)...... 10 2.1.3. Grafu teorija un vizu ālās inform ācijas apstr āde (virziena vad ītājs P. Ķikusts)...... 12 2.1.4. Semantisk ā Latvija (virziena vad ītājs G.B ārzdi ņš)...... 13 2.1.5. Datorlingvistika (virziena vad ītājs A.Spektors, N.Gr ūzītis)...... 13 2.1.6. Bioinform ātika (virziena vad ītājs J.V īksna)...... 16 2.1.7. Re ālā laika sist ēmas (virziena vad ītāji M.Alberts, G.L īnis)...... 17 2.1.8. Datoru t īkli un Grid tehnolo ģijas (virziena vad ītāja B.Kaškina)...... 18 2.1.9. Matem ātisko metožu teor ētiskie p ētījumi (virziena vad ītāji U.Raitums, A.Reinfelds, F.Sadirbajevs) un matem ātisk ā model ēšana tehnik ā un dabas zin ātn ēs (virziena vad ītāji A.Bui ķis, A.Reinfelds)...... 20 2.1.10. Inform ācijas tehnolo ģiju droš ības incidentu nov ēršana (virziena vad ītāja B. Kaškina)...... 21 2.1.11. Latvijas skol ēnu un studentu komandu dal ības nodrošin āšana starptautisk ās sacens ībās (M.Opmanis, R.Opmanis, A.Cibulis)...... 23 2.1.12 Zin ātnes infrastrukt ūras att īst īšana (virziena vad ītājs R.Balodis)...... 25 2.2. Īstenotie p ētījumi, projekti un l īgumdarbi...... 26 2.3. Īstenotie LZP granti un starpnozaru projekti...... 26 2.4. Zin ātnisk ās publik ācijas...... 27 2.5. Dal ība konferenc ēs...... 28 2.6. Darbinieku izstr ādātie vai vad ītie promocijas, ma ģistra un bakalaura darbi...... 28 3. Publiskie pakalpojumi...... 29 4. Sa ņemtais finans ējums un t ā izlietojums...... 30 5. Person āls...... 32 6. Komunik ācija ar sabiedr ību...... 33 7. Pl āni 2012. gadam...... 34 1. PIELIKUMS. LU MII īstenotie p ētījumu projekti un l īgumdarbi...... 35 2. PIELIKUMS. LU MII publik ācijas 2011...... 39 3. PIELIKUMS. LU MII organiz ētās konferences, semin āri un citi pas ākumi...... 51 4. PIELIKUMS. LU MII darbinieku aizst āvētie un vad ītie promocijas darbi, ma ģistra, bakalaura un diploma darbi...... 53

2

1. Statuss, m ērķi un uzdevumi

1.1. Juridiskais statuss

Latvijas Universit ātes (turpm āk – LU) a ģent ūra „Latvijas Universit ātes Matem ātikas un inform ātikas instit ūts” (turpm āk – LU MII) ir dibin āts 1959.gada 11.novembr ī ar Ministru Padomes l ēmumu k ā Latvijas Valsts Universit ātes Skait ļošanas centrs.

Savas darb ības laik ā Instit ūts piedz īvojis vair ākas juridisk ā statusa mai ņas; p ēdējā reorganiz ācija veikta 2006.gada 1.apr īlī, p ārveidojot to no valsts bezpe ļņ as zin ātnisk ā uz ņē muma, bezpe ļņ as organiz ācijas par LU a ģent ūru „Latvijas Universit ātes Matem ātikas un inform ātikas instit ūts” (MK 17.03.2006 r īkojums Nr. 182 un LU Sen āta 31.10.2005 Nr.124 un 27.03.2006 Nr. 171 l ēmumi) ar juridiskas personas ties ībām (Sen āta l ēmums 26.06.2006 Nr.220). Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka LU MII ir visu iepriekš ējā uz ņē muma saist ību p ārņē mējs.

LU MII ir re ģistr ēts Latvijas Republikas Izgl ītības un zin ātnes ministrijas (turpm āk – IZM) Zin ātnisko instit ūciju re ģistr ā (apliec ība Nr. 351013, 20.04.2006.), instit ūta nodok ļu maks ātāja re ģistr ācijas numurs ir 90002111761, bet PVN re ģistr ā LU MII re ģistr ēts 2006.gada 20. apr īlī ar numuru LV90002111761.

Ar 2006.gada 16. maiju LU MII sast āvā ir iek ļauts Latvijas Zin ātņu akad ēmijas (turpm āk – LZA) un LU Matem ātikas instit ūts (MK 09.05.2006 r īkojums Nr. 321 un LU Sen āta 27.03.2006 l ēmums Nr.165).

2008. gad ā LU MII ir re ģistr ēts Eiropas Savien ības (turpm āk – ES) zin ātnisko instit ūciju re ģistr ā – PIC numurs 999645723.

2012. gad ā ar Latvijas Universit ātesSen āta l ēmumu tika apstiprin āti Groz ījumi LU MII nolikum ā, lai pieska ņotu Nolikumu Publisko a ģent ūru Likuma izmai ņā m.

1.2. Darb ības ilgtermi ņa un vid ējā termi ņa m ērķi

Saska ņā ar LU MII Nolikumu, Instit ūta darb ības m ērķis ir zin ātnisk ā darb ība, l īdzdal ība studiju programmu īstenošan ā, k ā ar ī publiskie pakalpojumi matem ātik ā, datorzin ātn ē, inform āciju tehnolo ģij ās un elektroniskajos sakaros.

Saska ņā ar LU MII Zin ātnisk ās padomes s ēdes apstiprin āto „Latvijas Universit ātes a ģent ūras „Latvijas Universit ātes Matem ātikas un inform ātikas instit ūta” darb ības strat ēģ iju 2010.- 2016.gadam” ir izvirz īts ilgtermi ņa m ērķis: saglab āt l īderpoz īcijas valst ī datorzin ātn ē un matem ātik ā. Lai tas b ūtu iesp ējams ir j ānodrošina vair āku vid ēja termi ņa m ērķu sasniegšana, tie ir:

• Latvij ā saglab āt fundament ālos un lietiš ķos p ētījumus matem ātik ā, atjaunin āt p ētniec ības grupas un att īst īt zin ātnes virzienus t ādā apjom ā un strukt ūrā, lai nodrošin ātu augst ākās izgl ītības pien ācīgu kvalit āti Latvijas augstskol ās;

3

• apliecin āt p ētniec ības kvalit āti ar konkr ētu p ētnieku zin ātnisko darbu publicit āti, matem āti ķu starptautisku atpaz īstam ību, iesaist īšanos starptautisku konferen ču programm ās un to orgkomitej ās; • uz ņemties Latvijas matem āti ķu koordin ējošo lomu, tai skait ā, organiz ējot visplaš ākā mēroga zin ātnisk ās konferences un izdevumus Latvij ā; • Latvij ā saglab āt fundament ālos p ētījumus datorzin ātn ē, nodrošin āt esošo starptautisko atpaz īstam ību tradicion ālaj ās p ētījumu tematik ās; • zin ātniskaj ā darb ā iesaist īt studentus un jaunus darbiniekus; • paplašin āt starptautisku sadarb ību ar kopprojektiem; • nodrošin āt Latvijas akad ēmisk ā t īkla starptautisko piesl ēgumu un l īdzdal ību GÉANT3, Latvijas NREN (National Research and Education Network) funkciju nodrošin āšana; • Grid resursu att īst ība Latvij ā un l īdzdal ība EGI (European Grid Infrastructure), nacion ālās GRID iniciat īvas att īst īšana Latvij ā; • specifisko zin ātnes infrastrukt ūru politikas veidošana un Latvijas l īdzdal ības nodrošin āšana Eiropas Zin ātnes infrastrukt ūrā, tai skait ā CLARIN (Common Language Resources and Technology Initiative), DARIAH (Digital Research Infrastructure for the Arts and Humanities), biomedic īnas infrastrukt ūra ELIXIR (European Life Sciences Infrastructure for Biological Information), PRACE (Partnership for Advanced Computing in Europe) u.c.; • att īst īt sadarb ību ar cit ām Latvijas bioinform ātikas (medic īnas) jom ā str ādājoš ām instit ūcij ām, slimn īcām un vesel ības p ārvald ības instit ūcij ām; • sadarboties ar industriju visdaž ādākaj ās form ās (tieši p ētnieciskie l īgumi, sadarb ība kop īgu publisko pakalpojumu sniegšan ā, mazo biznesa formu inkubators, kompetences centri, firmu darbinieku iesaiste projektos „uz laiku” apm ācības un pieredzes ieg ūšanas nol ūkā).

1.3. Instit ūta funkcijas un uzdevumi

Saska ņā ar nolikumu, LU MII realiz ē vair ākas funkcijas:

• zin ātnisk ā darb ība, k ā ar ī zin ātnisk ās kvalifik ācijas ieg ūšanu un celšanu saist īta darb ība matem ātik ā, datorzin ātn ē, inform āciju tehnolo ģij ās un elektroniskajos sakaros; • LU, valsts un starptautisku teor ētisku un praktisku p ētījumu projektu un programmu sagatavošana, pieteikšana un īstenošana; • kvalitat īva studiju darba, galvenok ārt, ma ģistra un doktora darbu izstr ādes vides nodrošin āšana matem ātik ā, datorzin ātn ēs, inform āciju tehnolo ģij ās un elektroniskajos sakaros sadarb ībā ar atbilst īgo studiju programmu padom ēm; • publiski pakalpojumi valsts un pašvald ības iest ādēm, LU strukt ūrvien ībām, k ā ar ī priv ātperson ām.

LU MII darb ības strat ēģ ij ā 2010.-2016.gadam tika nosprausti š ādi sasniedzamie uzdevumi:

• att īst īt matem ātikas un datorzin ātnes virzienus Latvij ā un prezent ēt sasniegtos rezult ātus starptautiski; • nodrošin āt jaunu zin ātnisko p ētījumu iek ļaušanu saist ītaj ās augst ākās izgl ītības programm ās; • nodrošin āt e-infrastrukt ūras IKT (inform ācijas un komunik āciju tehnolo ģiju) komponenti, kas nepieciešama p ārējo zin ātnes virzienu att īst ībai;

4

• darb ību organiz ēt atbilstoši Eiropas zin ātnes att īst ības pamatnostādn ēm un integr ēt Latvijas p ētniec ības e-infrastrukt ūru Eiropas p ētniec ības infrastrukt ūrā.

1.4. Struktur ālās izmai ņas

Pārskata gada laik ā LU MII strukt ūrā nav notikušas izmai ņas. Inform ācijas tehnolo ģiju droš ības incidentu nov ēršanas instit ūcijas (CERT.LV) p ārskata period ā ir nodota p ārraudz ībā no LR Satiksmes ministrijas uz LR Aizasardz ības mininistriju.. Aktu ālā strukt ūra uz 31.12.2012. att ēlota shematiski.

5

2. Zin ātnisk ās darb ības rezult āti 2012.gad ā

2.1. Visp ārīgs p ārskats par rezult ātiem

Dal ība ES Ietvara programmu projektos ir īpaši noz īmīga, lai ieg ūtu ikdienas darba un sadarb ības pieredzi ar ES vadošajiem zin ātnes centriem, uztur ētu un apliecin ātu instit ūta zin ātnieku kvalifik ācijas atbilst ību l īdz īgiem zin ātnes centriem Eirop ā. Saska ņā ar LU MII darb ības strat ēģ iju 2010.-2016.gadam īpaša uzman ība tika piev ērsta darbam daž ādos projektos (tika turpin āta darb ība sešos ES 7. Ietvara programmas projektos u.c.), publisko pakalpojumu sniegšanai, integr ācijai augst ākās izgl ītības proces ā, k ā ar ī sadarb ībai ar industriju, kas kalpo k ā pamats izvirz īto mērķu sasniegšanai.

LU MII rezultat īvie r ādītāji 2012. gad ā saska ņā ar pl ānoto ir sekojoši:

Vid ēji gad ā 2012. 2011. 2010. 2009. (pl ānotais) gads gads gads gads Zin ātnisko p ētījumu tematisk ās jomas, kur ās 5 12 12 11 11 instit ūtam b ūs noz īmīga loma Zin ātnisko darbinieku att īst ības r ādītāji (skaita 6 0,9% 2,44% -1,9% -6,8% pieaugums, %) Finans ējuma att īst ības r ādītāji 20 12,4% 13,7% 13,4% -35% (apjoma pieaugums, %) Sagatavoto zin ātnisko 90 120 155 117 105 publik āciju skaits tai monogr āfijas - - 3 - 1 skait ā raksti 120 119 117 76 Ar LU MII darb ību saist īto 86 91 119 138 117 studiju kursu skaits* Doktorantiem, ma ģistrantiem un bakalauriem pied āvāto 80 92 135 123 143 darba vietu un/vai p ētījumu tēmu skaits Starptautisk ās atpaz īstam ības rādītāji (starptautiski projekti 7 11 12 12 8 vai pas ākumi) * Sakar ā ar to, ka LU MII ir zin ātniska instit ūcija, bet nav izgl ītības iest āde, LU MII nerealiz ē izgl ītības programmas, bet šaj ā tabulas rind ā att ēlota LU MII darbinieku dal ība daž ādu augstskolu studiju kursu izstr ādē.

LU MII 2011. gada zin ātnisk ās darb ības kvalit ātes r ādītāji atbilstoši 2009.gada 10.novembra Ministru Kabineta Noteikumiem Nr. 1316 ir š ādi:

• īstenoto Eiropas Savien ības 7.Ietvara projektu skaits – 6 (ENGAGE, CLARIN, EGI- InSPIRE, CAGEKID, OSIRIS, GN3); Eiropas Savien ības ARTEMIS kop īgās tehnolo ģisk ās ierosmes projekts R3-COP; EUMETSAT (European Organisation for the Exploitation of Meteorological Satellites) projekts, Eiropas Savien ības M ūžizgl ītības programmas projekts SDI-EDU, S.M.A.R.T. KNOW.NET (Eiropas Komisijas Mūžizgl ītības programmas Leonardo da Vinci projekts; LU MII darbojas k ā

6

apakškontraktors) un Eiropas Savien ības Konkur ētsp ējas un inov āciju ietvarprogrammas projekts HABITATS; • realiz ēto valsts p ētījumu programmu projektu skaits: 2 projekti valsts programm ās, 2 apakšprojekti Latvijas Zin ātnes Padomes sadarb ības projekt ā; 1 sadarb ības projekta vad ība; • īstenoto Latvijas Zin ātnes padomes finans ēto grantu skaits: 5; • LU MII p ēdējo 5 gadu laik ā anon īmi recenz ētu un starptautiski pieejam ās datub āzēs iek ļautajos zin ātniskajos izdevumos atrodamu zin ātnisko publik āciju skaits - 193, no kuriem 2012.gad ā - 45; • LU MII 2012.gada publik āciju skaits citos starptautiski recenz ētos zin ātniskajos izdevumos: 43; • re ģistr ēto un uztur ēto patentu skaits: nav; • Latvijas vai ārvalstu komersantu finans ēto p ētniec ības (zin ātnisko izstr āžu) l īgumdarbu skaits: 5; • īstenoto valsts p ārvaldes iest āžu finans ēto projektu skaits: 7; • ES strukt ūrfondu finans ēto projektu skaits: 8; • LU MII 2012.gad ā aizst āvēti 5 promocijas darbi (autors vai vad ītājs, vai abi ir no LUMII), izstr ādāti un aizst āvēti 26 ma ģistra darbi un 36 bakalaura darbi.

No citiem LU MII pamatdarb ībai b ūtiskiem gada notikumiem j āatz īmē:

• 1.febru ārī aprit ējis viens gads, kopš s ākusi darboties CERT.LV; • 3.febru ārī LU darbinieku sapulc ē tika pasniegtas LU gada balvas par sasniegumiem zin ātn ē; balvu par zin ātnisk ās skolas izveidošanu dabaszin ātn ēs sa ņē ma M āksl īgā intelekta laboratorijas vadošais p ētnieks prof. R ūsi ņš M ārti ņš Freivalds. Savuk ārt, Sist ēmu model ēšanas un programmat ūras tehnolo ģiju laboratorijas p ētnieks Rihards Opmanis sa ņē ma rektora atzin ības rakstu un LU ģerbo ņa sudraba noz īmīti par Latvijas un LU v ārda nešanu pasaul ē; • 3. un 10.febru ārī norisin ājās CERT.LV organiz ētais semin ārs valsts un pašvald ību iest āžu, kā ar ī citu organiz āciju t īkla administratoriem un IT droš ības speci ālistiem „T īkla monitorings ar NetFlow” par t īkla monitor ēšanas iesp ējām, izmantojot NetFlow t īkla protokolu, nfdump r īku kopu un grafisko saskarni NfSen; • 22. – 24.febru ārī LU MII Akad ēmisk ā t īkla laboratorijas SigmaNet p ārst āvji piedal ījās GÉANT-PR un TF-CPR san āksm ēs D ānij ā. San āksmes laik ā tika prezent ēti SigmaNet darba rezult āti un secin ājumi Zin ātnisk ā t īkla GÉANT att īst ības un populariz ēšanas jom ā, kā ar ī norun āta turpm āka sadarb ība ar GÉANT t īkla partneriem Eiropas zin ātnisko instit ūciju un p ētnieku pras ību un apmierin ātības noskaidrošan ā; • LU MII CERT.LV 25.apr īlī organiz ējis semin āru „Esi drošs-1” un 17.maij ā – semin āru „Esi drošs-2”, kuros apskat ītas daž ādi ar IT droš ību saist īti jaut ājumi; • 23.apr īlī Valsts prezidents Andris B ērzi ņš ticies ar CERT.LV p ārst āvjiem. Tikšan ās laik ā pārrun āts instit ūcijas darbs, galvenie izaicin ājumi un n ākotnes v īzija; • No 3. – 7.maijam Ventspil ī ar LU MII atbalstu (uzdevumu sagatavošan ā, organizatoriskaj ā darb ā, uzdevumu labošan ā u.tml.) norisin ājās 18.Baltijas inform ātikas olimpi āde, kur ā tika pieš ķirtas piecas zelta, devi ņas sudraba un četrpadsmit bronzas godalgas. Lab ākos rezult ātus uzr ādīja dal ībnieki no Polijas, ieg ūstot četras no piec ām zelta meda ļā m un augst āko rezult ātu - Kšištofs Pšeni čnijs (396,36 no 600 punktiem); • LU MII direktors Rihards Balodis-Bolužs un izpilddirektore In āra Opmane k ā Latvijas nacion ālie p ārst āvji piedal ījās Future Internet Forum un pirmaj ā Future Internet Assembly, kas norisin ājās Ālborg ā, D ānij ā, no 10. – 11.maijam;

7

• 14. un 15.maij ā LU MII CERT.LV organiz ējis starptautisko semin āru „Starptautisks semin ārs par p ētījumiem Datu droš ības un incidentu p ārvald ības jom ās” ar m ērķi veicin āt pieredzes apmai ņu un stiprin āt starptautisko sadarb ību Baltijas valstu droš ības incidentu nov ēršanas instit ūciju starp ā; • No 14. l īdz 18. maijam Varšavas Universit ātē, Polij ā norisin ājās 36. starptautisko studentu programm ēšanas sacens ību ACM-ICPC fin āls, kur ā Latviju p ārst āvēja LU komanda; rezult āts – augst ā 18. vieta 112 pasaules lab āko komandu starp ā. LU komandas „unusual” sast āvā bija Normunds Vilci ņš, Eduards Ka ļiņičenko un Jevg ēnijs Vihrovs (LU MII Sist ēmu model ēšanas un programmat ūras tehnolo ģiju laboratorijas vadošais programm ēšanas tehni ķis). Komandu dal ībai šaj ās sacens ībās kop ā ar citiem speci ālistiem sagatavoja LU Datorikas fakult ātes doktorants Rihards Opmanis (LU MII Sist ēmu model ēšanas un programmat ūras tehnolo ģiju laboratorijas p ētnieks); • Alana Tj ūringa simtgades konferenc ē, kas no 22 l īdz 25 j ūnijam norisin ājās Man čestras Universit ātē, LU MII M āksl īgā intelekta laboratorijas vadošajam p ētniekam R ūsi ņam Mārti ņam Freivaldam tika pieš ķirta balva par lab āko no ies ūtītajiem darbiem; • LU MII Sist ēmu model ēšanas un programmat ūras tehnolo ģiju laboratorijas p ētniekam Rihardam Opmanim pasniegta Ata Kronvalda balva. Balvu pieš ķir par iev ērojamiem ieguld ījumiem darb ā ar talant īgajiem skol ēniem, k ā ar ī to zin ātniski p ētniecisk ās darb ības organiz ēšanu un vad īšanu; • Lai uzlabotu Latvijas interneta vides droš ību CERT.LV sadarb ībā ar Net-Safe Latvia Droš āka interneta centru izveidojuši iniciat īvu „Atbild īgs interneta pakalpoju sniedz ējs”; • Latvijas izlase no 23. l īdz 30. septembrim piedal ījās Vispasaules skol ēnu 24. inform ātikas olimpi ādē (IOI 2012), kur k ārt ējo reizi tika g ūti labi pan ākumi – divas bronzas meda ļas. Komandu IOI 2012 vad īja LU MII Sist ēmu model ēšanas un programmat ūras tehnolo ģiju laboratorijas p ētnieki Rihards Opmanis un M ārti ņš Opmanis, kurš uz trim gadiem tika iev ēlēts Vispasaules inform ātikas olimpi ādes starptautiskaj ā komitej ā; • 17. oktobr ī Saeimas Aizsardz ības, iekšlietu un korupcijas nov ēršanas komisijas deput āti izbraukuma s ēdē tik ās ar CERT.LV (Inform ācijas tehnolo ģiju droš ības incidentu nov ēršanas instit ūcijas) un Nacion ālās inform ācijas tehnolo ģiju (IT) droš ības padomes pārst āvjiem. Tikšan ās notika CERT.LV telp ās. CERT.LV vad ītāja Baiba Kaškina inform ēja deput ātus par instit ūcijas darb ību un aktu ālo IT droš ības situ āciju Latvij ā, ieskaitot statistiku par IT droš ības incidentiem un inform āciju par robotu t īklu apkarošanu. Nacion ālās IT droš ības padomes priekšs ēdētājs M āris Andž āns iepaz īstin āja ar Padomes darbu un inform ēja par IT droš ības strat ēģ isk ās att īst ības pl āniem; • LU MII p ārst āvji – direktors Rihards Balodis-Bolužs un izpilddirektore In āra Opmane, no 25. l īdz 27. oktobrim piedal ījās starptautiskaj ā konferenc ē „Grid, Cloud & High Performance Computing Science” Rum ānij ā. Konferenc ē tika prezent ēti LU MII datoru resursi, to att īst ības perspekt īvas, k ā ar ī tika prezent ēts Riharda Baloža-Boluža un In āras Opmanes refer āts „Research e-infrastructure upgrade project at IMCS UL”. • 2.novembr ī LU MII Akad ēmisk ā t īkla laboratorij ā SigmaNet atz īmēti 20 gadi, kopš Latvij ā tiek past āvīgi nodrošin āts interneta piesl ēgums. Tieši LU MII 1992. gad ā uzs āka š ī pakalpojuma nodrošin āšanu; • 8.novembr ī AS „Grindeks” fonds „Zin ātnes un izgl ītības atbalstam” kop ā ar Latvijas Zin ātņu akad ēmiju pieš ķī ra „Zelta P ūces” un „Sudraba P ūces” balvas, kuru m ērķis ir izcelt Latvijas iev ērojam ākos, k ā ar ī lab ākos jaunos zin ātniekus. Par izcilu veikumu zin ātn ē, prec īzāk - par datorzin ātnes izmantošanu medic īnas praks ē, to sa ņē ma ar ī LU MII Māksl īgā intelekta laboratorijas vadošais p ētnieks Guntis B ārzi ņš; • LU MII Sist ēmu model ēšanas un programmat ūras tehnolo ģiju laboratorijas vadošais pētnieks J ānis B ārzdi ņš 18. novembr ī sa ņē ma Triju Zvaigž ņu ordeni par m ūža

8

ieguld ījumu Latvijas inform āciju tehnolo ģijas industrijas pamatu rad īšan ā, izcilas datorzin ātnes zin ātnisk ās skolas izveidošan ā un Latvijas v ārda populariz ēšanu pasaul ē; • Šī gada 15.novembr ī LU MII Sist ēmu model ēšanas un programmat ūras tehnolo ģiju laboratorijas p ētnieki M āri ņš un Rihards Opma ņi sa ņē ma Latvijas Republikas Izgl ītības un zin ātnes ministrijas pateic ības rakstu par noz īmīgu ieguld ījumu Latvijas skol ēnu sagatavošan ā un vad īšan ā 24.starptautiskaj ā inform ātikas olimpi ādē Montikjar ī, It ālij ā, k ā ar ī tulkojot uzdevumus Latvijas skol ēniem starptautiskaj ā inform ātikas olimpi ādē un str ādājot starptautiskaj ā ž ūrijas komisij ā p ārst āvot Latvijas Republiku; • LU MII CERT.LV vad ītāja Baiba Kaškina sa ņē musi satiksmes ministra atzin ības rakstu par CERT.LV izveidošanu un droš ības situ ācijas uzlabošanu elektronisk ās inform ācijas telp ā Latvij ā. • Tika turpin āts darbs pie pieciem ERAF projektiem, kas uzs ākti jau iepriekš, t āpat tika turpin āti ar ī divi valsts p ētījumu programmu projekti („Valoda – nacion ālās identit ātes pamats 3.4” un „Jaunas inform ācijas tehnolo ģijas balst ītas uz ontolo ģij ām un mode ļu transform ācij ām”), Latvijas Zin ātnes padomes finans ētie projekti datorzin ātn ē, matem ātik ā un Latvijas Zin ātnes padomes starpnozaru projekti. • Tika veikti darbi sešos Eiropas Savien ības 7. Ietvarprogrammas projektos (CLARIN, EGI- InSPIRE, ENGAGE, CAGEKID, OSIRIS, GN3) un piecos citos Eiropas Savien ības projektos (HABITATS, R3-COP, SDI-EDU, Dissemin ācijas protokolu izp ēte, S.M.A.R.T. KNOW.NET).

Zin ātniskais p ētniec ības darbs 2012.gad ā LU MII ir norit ējis sekojošos 12 virzienos:

• Datorzin ātņu matem ātiskie pamati; • Sarež ģī tu sist ēmu projekt ēšanas metodes un r īki; • Grafu teorijas un vizu ālās inform ācijas apstr āde; • Semantisk ā Latvija; • Datorlingvistika; • Bioinform ātika; • Re ālā laika sist ēmas; • Datoru t īkli un Grid tehnolo ģijas; • Matem ātisk ā model ēšana tehnik ā un dabas zin ātn ēs; • Matem ātisko metožu teor ētiskie p ētījumi. • Inform ācijas tehnolo ģiju droš ības incidentu nov ēršana • Darbs ar sp ējīgākiem studentiem un skol ēniem • Zin ātnes infrastrukt ūras att īst īšana

Vair āk inform ācijas par rezult ātiem attiec īgaj ā period ā, katr ā no p ētniec ības virzieniem, apkopots noda ļā s 2.1.1.-2.1.10.

2.1.1. Datorzin ātņu matem ātiskie pamati (virziena vad ītājs R.M.Freivalds)

Izp ēte datorzin ātņu matem ātisko pamatu virzien ā 2012.gad ā LU MII turpin ājusies galvenok ārt LZP atbalst ītā granta „Kvantu autom āti un daudzv ērt īgas matem ātiskas strukt ūras: īpaš ības un sarež ģī tība” ietvaros. 2012.gad ā tika p ētīti ultrametriski autom āti un algoritmi. Par š īs algoritmu klases atkl āšanu R.M.Freivalds sa ņē ma balvu par lab āko darbu ļoti iev ērojam ā konferenc ē, kas notika Man čestr ā, Brit ānij ā. Ar šo konferenci nosl ēdz ās gadu

9 ilga konferen ču s ērija vis ā pasaul ē, atz īmējot datorzin ātnes pamatlic ēja Alana Tj ūringa simtgadi, kuru svin ēja k ā pašas datorzin ātnes jubileju.

R.M.Freivalda vad ītaj ā semin ārā "Kvantu datori" liela grupa Latvijas Universit ātes studentu izstr ādāja četrus darbus par ultrametriskiem algoritmiem, prezent ēja tos starptautiskaj ā konferenc ē SOFSEM 2013 Čehij ā, un šie darbi tika nodruk āti š īs konferences rakstu kr ājum ā.

R.M.Freivalds kop ā ar savu doktorantu R.Agadžanjanu un diviem Turcijas kolēģ iem atkl āja neparastu efektu kvantu skait ļošan ā: kvantu datoros iesp ējams izmantot t ādu atmi ņu, kur ā datus tikai ieraksta, bet nekad nenolasa, un tom ēr t āds dators var izdar īt apr ēķ inus, kurus nevar izpild īt dators bez t ādas atmi ņas. Šis rezult āts publicēts žurn ālā "Natural Computing".

Latvijas Universit ātes ma ģistrants A. Tarvids kop ā ar R.M.Freivaldu pier ādīja varb ūtisku algoritmu priekšroc ības, sal īdzinot ar determin ētiem, ja algoritma atmi ņas topolo ģija ir hiperboliska. Šis darbs nodruk āts Polijas Zin ātņu Akad ēmijas Rakstos.

Negaid īts efekts atkl āts R.M.Freivalda darb ā, kas bija prezent ēts starptautiskaj ā konferenc ē TAMC 2012 Beidžing ā, Ķī nā. Izr ādās, ka varb ūtiski gal īgi autom āti, kas gad ījuma skait ļus var nolas īt vair ākas reizes, var atrisin āt t ādus uzdevumus, kurus nevar atrasin āt varb ūtiski gal īgi autom āti, kuri katru atseviš ķu gad ījuma skaitli var nolas īt tikai vienu reizi. Darbs public ēts Springer-Verlag izdevumu s ērij ā "Lecture Notes in Computer Science".

Veidota sadarb ība ar kol ēģ iem no Jap ānas - Hokaido universit ātes (Sapporo pils ētā - profesors Thomas Zeugmann) un Starptautisk ās Krist īgās Universit ātes (Mitaka - profesors Grant Pogosyan). Regul āra sadarb ība notiek ar ī ar Čehijas zin ātniekiem no Masarika universit ātes Brno.

2.1.2. Sarež ģī tu sist ēmu projekt ēšanas metodes un r īki (virziena vad ītāji J.B ārzdi ņš, A.Kalni ņš)

Pētījumi sarež ģī tu sist ēmu projekt ēšanas metožu un r īku virzien ā turpin ājušies valsts programmas un sadarb ības projekta ietvaros. Vadošie zin ātnieki šaj ā virzien ā: LZA akad ēmi ķis Dr.habil.dat. J ānis B ārzdi ņš, LZA korespond ētājloceklis Dr.habil.dat. Audris Kalni ņš.

2012.gad ā tika turpin āts valsts p ētījumu programmas “Inovat īvu daudzfunkcion ālu materi ālu, sign ālapstr ādes un inform ātikas tehnolo ģiju izstr āde konkur ētsp ējīgiem zin ātņu ietilp īgiem produktiem” projekta Nr.5 “Uz ontolo ģij ām un mode ļu transform ācij ām balst ītas jaun ās inform ācijas tehnolo ģijas un to lietojumi” apakšprojekts 5.1. Galvenie šī gada rezult āti: • Izstr ādāts dom ēnspecifisku r īku konfigur ācijas meh ānisms, kura pamat ā ir inovat īvi stereotipu defin ēšanas l īdzek ļi. Šie l īdzek ļi ir ļā vuši konfigur ācijas meh ānism ā iek ļaut prec īzi defin ētus uz transform ācij ām balst ītus paplašin āšanas punktus, ar kuru pal īdz ību dom ēnspecifisk ā r īkā iesp ējams viegli iek ļaut p ēc noklus ējuma neatbalst ītas iesp ējas; • Pabeigti projekt ēšanas un izstr ādes darbi transform āciju vad ītās arhitekt ūras pamatelementiem, kas nodrošina dom ēnspecifisko sist ēmu b ūves platformas (GRADE3) komponenšu savstarp ējo sadarb ību – TDA2 kodolam un RAAPI programmat ūras saskarnei, k ā ar ī transform āciju, dzi ņu un repozitoriju adapteru meh ānisms. TDA2 dzi ņu un repozitoriju adapteru meh ānisms nodrošina piek ļuvi dom ēnspecifisku model ēšanas rīku b āzes servisiem sadarb ībai ar ārējām lietojumprogramm ām;

10

• Pabeigta dem ēnspecifiskiem model ēšanas r īkiem piel āgojamu b āzes servisu izstr āde, kas ļauj izstr ādātajiem r īkiem sadarboties ar ārējām lietojumprogramm ām, piem ēram, mode ļu transform ācij ām tiek nodrošin āta piek ļuve rel āciju datub āzēm, grafiskie mode ļi tiek eksport ēti uz ar t īmek ļa servisiem savietojamiem form ātiem – HTML un SVG. Min ētie servisi izmantoti dom ēnspecifisku procesu model ēšanas r īku prototipu izstr ādē Latvijas Universit ātes Datorikas un Medic īnas fakult āšu vajadz ībām; • Turpin ās darbs pie dom ēnspecifisku r īku un sist ēmu b ūves arhitekt ūras izstr ādes. Izstr ādāta metodolo ģija un specializ ēta mode ļu transform āciju valoda, kas ļauj mazin āt probl ēmas ar konkr ētas dom ēnspecifiskas model ēšanas valodas implement āciju, piem ēram, biznesa procesu model ēšanas valodu realiz āciju, izmantojot izpild āmu valodu dzi ņus; • Turpin ās darbs pie lielu ontolo ģiju grafisk ās apstr ādes un struktur ēšanas l īdzek ļu att īst īšanas, k ā pamatu izmantojot jau iepriekš ējos posmos izstr ādāto ontolo ģiju apstr ādes rīku OWLGrEd. Izstr ādāta metode, kas ļauj vizualiz ēt ontolo ģijas fragmentus, izmantojot OWL API modulariz ācijas meh ānismu; • Šaj ā projekta posm ā ir izstr ādāta teor ētiska, multilingv āla metode k ā ontolo ģijas p ārv ērst kontrol ētas, ta ču iesp ējami dab īgas, viegli uztveramas valodas tekst ā, kontrol ētās valodas (t.i., ontolo ģijas verbaliz ācijas) ģener ēšanai izmantojot freimu semantikas metodes, konkr ēti FrameNet k ā starpvalodu. Š ī metode, izmantojot ieviesto mikrorel āciju j ēdzienu, tekst ā ļauj model ēt ar ī anaforiskas references un laika dimensiju (t.i., diskursa strukt ūru). Tā k ā pamatinform ācija par faktiem tiek att ēlota ontolo ģiju form ā, tad ir iesp ējams lietot autom ātiskos secin ātājus un citas ontolo ģiju apstr ādes iesp ējas, vienlaikus saglab ājot iesp ēju ieg ūt skaidrojumus dab īgā valod ā;

2012.gad ā tika turpin āts ar ī p ētniecisk ās sadarb ības projekta 10.0003 “Zin ātnisk ās b āzes tālāka att īst īšana perspekt īviem inform ācijas apstr ādes virzieniem Latvij ā” 1. apakšprojekts “Programminženierijas jaun ās metodes”. Š ī gada galvenie rezult āti: • Veikta transform āciju valodas Template MOLA atbalsta r īku uzlabotas versiju izstr āde. Izstr ādāta jauna uzlabota versija valodas Template MOLA grafiskajam redaktoram, kas integr ēts ar valodas MOLA redaktoru. Š ī versija piln ībā balst īta uz pasaul ē ļoti popul āro Eclipse model ēšanas vidi EMF. Tas pirmk ārt nodrošina vieglu mode ļu apmai ņu ar citiem model ēšanas un mode ļu transform āciju r īkiem, bet svar īgākais, ērt ības lietot ājam – vair āku transform āciju mode ļu vienlaic īgu apskati, vieglu inform ācijas p ārnešanu no viena mode ļa uz otru, mode ļu eksportu/importu transform āciju kolekt īvai izstr ādei u.c.; • Izveidota Atbilst ību valodas eksperiment ālā versija mode ļbāzētai sist ēmu b ūvei. Balstoties uz iepriekš ējā posm ā veikto 6. ietvara IST projekt ā ReDSeeDS lietoto mode ļu transform āciju anal īzi, izstr ādāta praktiski lietojama dom ēnspecifiska atbilst ību valoda MALA4MDSD. Veicot eksperimentus, par ādīts, ka šaj ā valod ā tipiskas UML mode ļu transform ācijas sist ēmu b ūvei apl ūkotaj ā projekt ā var pierakst īt iev ērojami viegl āk, uzskat āmāk un īsāk nek ā tradicion ālaj ās transform āciju valod ās. Eksperimenti r āda, ka transform āciju izstr ādi jaunaj ā valod ā var ētu veikt vismaz tr īsreiz ātr āk. Izstr ādāti ar ī principi, k ā š ādas dom ēnspecifiskas atbilst ību valodas var viegli veidot ar ī cit ām l īdz īgām transform āciju uzdevumu grup ām. Visi šie p ētījumi, kuru galven ā autore ir E. Kalni ņa, iek ļauti vi ņas doktora disert ācij ā, kas ļoti sekm īgi aizst āvēta 2012 gad ā un ieguvusi Siemens Izcil ības Balvu 2012.

11

2.1.3. Grafu teorija un vizu ālās inform ācijas apstr āde (virziena vad ītājs K. Freivalds)

2012. gad ā LU MII zin ātniski p ētnieciskais darbs turpin ājies trijos galvenajos grafu teorijas un vizu ālās inform ācijas apstr ādes apakšvirzienos: • Grafu teorija; • Grafveida strukt ūru vizualiz ācija; • Att ēlu apstr āde un anal īze.

Vadošie LU MII zin ātnieki virzien ā: vadošais p ētnieks Dr.mat. Paulis Ķikusts, vadošais pētnieks Dr.dat. K ārlis Freivalds. Virzienu nodrošina Sist ēmu model ēšanas un programmat ūras tehnolo ģiju laboratorija.

Grafu teorijas p ētījumu ietvaros vadoš ā p ētnieka Dr.dat. K ārļa Freivalda vad ībā p ētīti grafu virsot ņu klasteriz ācijas jaut ājumi.

Grafveida strukt ūru vizualiz ācijas apakšvirzien ā turpin āts darbs pie ERAF projekta „Dinamisko t īklu vizualiz ācijas un anal īzes r īku komplekts”. Izstr ādes m ērķis ir starpdisciplin āru IT un sociolo ģisko p ētījumu rezult ātā izveidot viegli integr ējamu un paplašin āmu t īklveida datu anal īzes un att ēlošanas r īku izstr ādes platformu un r īkus, kas atvieglos š āda veida datu p ētnieku (kriminologu, sociologu, u.c.) darbu. Projekt ā 2012. gad ā str ādāts pie: • sociolo ģisko metožu izstr ādes t īklu anal īzei un vizualiz ācijai, • grafu anal īzes un grafu izvietojuma algoritmu izp ētes, • laba kvazisak ārtojuma (WQO) īpaš ības izp ētes konkr ētām grafu klas ēm, • datu integr ācijas metamode ļiem un valod ām, • tīklu veidošanas, anal īzes un att ēlošanas r īku izstr ādes platformas (SDK) karkasa izstr ādes, • datu avotu piesaistes, integr ēšanas un sinhroniz ēšanas modu ļa izstr ādes, • grafu izvietošanas un grafu anal īzes algoritmu bibliot ēku izstr ādes, • grafu att ēlošanas un interakt īvas izp ētes sist ēmas izstr ādes. • Sist ēmas prototipu izstr ādes soci ālo t īklu, bioinform ātikas un krimin ālistikas jom ās

Projekta darbu veic ēji ir vadošais p ētnieks Dr.dat. K ārlis Freivalds, vadošais p ētnieks Dr.mat. Paulis Ķikusts, vadošais p ētnieks Dr.dat. Juris V īksna, vadošais p ētnieks Dr.dat. Edgars Celms, vadošais p ētnieks Dr.dat. K ārlis Čer āns, p ētnieks Mag.mat. M ārti ņš Opmanis, asistents Mag.dat. R ūdolfs Opmanis, vadošais programm ēšanas inženieris Mag.dat. Mikus Grasmanis, vadošais progrmm ēšanas tehni ķis Krišj ānis Pr ūsis, vadošais progrmm ēšanas tehni ķis Jevg ēnijs Vihrovs.

Ar grafveida strukt ūru vizualiz āciju saist īto p ētījumu ietvaros asistents Rihards Opmanis turpin āja p ēcdoktorant ūras p ētījumus par grafveida strukt ūru vizualiz ācijas algoritmiskajiem jaut ājumiem. Par l īdz īgu tematu turpin ājās ar ī asistenta R ūdolfa Opma ņa doktorant ūra (vad ītājs: Paulis Ķikusts). Šaj ā problem ātik ā uztur ēta ar ī tradicion ālā sadarb ība ar ASV komp āniju „Tom Sawyer Software”.

Savuk ārt lietiš ķie att ēlu anal īzes jaut ājumi risin āti sadarb ībā ar SIA „AlgoRego” dokumentu anal īzes projektu.

12

2012.gad ā grafu teorijas un vizu ālās inform ācijas apstr ādes virziena zin ātnieki tradicion āli atbalst īja LU Datorikas fakult ātes m ācību procesu: • uztur ēti un papildin āti m ācību kursi "Anal ītisk ā ģeometrija", "Grafu teorija", "Datoru grafika" un "Datoru grafikas un att ēlu apstr ādes pamati"; • uztur ēts specsemin ārs "Att ēlu sint ēze un anal īze"; • vad īti kursa darbi un diplomdarbi.

2.1.4. Semantisk ā Latvija (virziena vad ītājs G.B ārzdi ņš)

Darbs semantisk ā t īmek ļa tehnolo ģiju izp ētē 2012.gad ā turpin ājās Valsts p ētījumu programmas (VPP) „Inovat īvu daudzfunkcion ālu materi ālu, sign ālapstr ādes un inform ātikas tehnolo ģiju izstr āde konkur ētsp ējīgiem zin ātņu ietilp īgiem produktiem” projekt ā „Uz ontolo ģij ām un mode ļu transform ācij ām balst ītās jaun ās inform ācijas tehnolo ģijas un to lietojumi” ietvaros.

VPP programmas ietvaros tiek t ālāk att īst ītas pasaules m ērog ā popularit āti iemantojušais grafiskais OWL ontolo ģiju redaktors OWLGrEd (http://owlgred.lumii.lv/). Galvenie pan ākumi 2012.gad ā te saist īti ar OWLGrEd redaktora konfigur ēšanas iesp ēju paplašin āšanu, tādējādi padarot to izmantojamu daudz plaš ākā lietojumu apgabal ā ne k ā s ākotn ēji tas bija sākotn ēji iesp ējams. Darbs pie OWLGrEd t ālākas att īst īšanas turpin āsies ar ī n ākamjos gados.

2012.gad ā turpin ājās darbs ar ī pie ERAF aktivit ātes „Atbalsts zin ātnei un p ētniec ībai” ietvaros tika izstr ādātā projekta „Semantisko datub āzu platforma nozaru speci ālistiem” (Nr. 2011/0009/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/112) realiz ācijas. Projekta m ērķis ir uzlabot darba raž īgumu datub āzu izmantošan ā iest ādēs un uz ņē mumos, paaugstin āt nozaru speci ālistu darba efektivit āti inform ācijas sist ēmu lietošan ā un p ārvald ībā, k ā ar ī veicin āt Latvijas eksporta potenci ālu inform ācijas tehnolo ģiju jom ā. M ērķa sasniegšanai tiek izstr ādāta uz nozaru speci ālistiem orient ēta semantisko datu kr ātuvju veidošanas un integr ācijas tehnolo ģija un atbilstoši r īki, balstoties uz grafisku un (multilingv ālu) kontrol ētas valodas saskarni. 2012.gada noz īmīgākais sasniegums šaj ā projekt ā ir OBIS (Ontology Based Information System) izstr āde, kura funkcion āls prototips (http://owlgred.lumii.lv/) ir ļā vis aprob ēt šo tehnolo ģiju ne tikai Latvijas ietvaros medic īnas datub āzu jom ā, bet ar ī ieg ūt starptautiskas atsauksmes un ieteikumus š īs pieejas t ālākai att īst īšanai.

Balstoties uz VPP „Inform ācijas tehnolo ģiju zin ātnisk ā b āze” projekta „Semantisk ā t īmek ļa izp ēte, att īst īšana un piem ērošana Latvijas vajadz ībām” iestr ādēm, k ā ar ī kontrol ētas latviešu valodas prototipa un eksperiment ālas aprob ācijas (http://valoda.ailab.lv/cnl/), 2012. gad ā tika pabeigts darbs pie latviešu valodas realiz ācijas multilingv ālā Grammatical Framework ietvaros, kas pav ēris iesp ējas veikt semantiski prec īzu tulkošanu kontrol ētās valodas ietvaros starp aptuveni 20 Grammatical Framework atbalst ītaj ām valod ām, ieskaitot ang ļu un latviešu valodu p āri. Par šo t ēmu tika sagatavots un iesniegts aizst āvēšanai promocijas darbs datorzin ātn ē.

2.1.5. Datorlingvistika (virziena vad ītājs A.Spektors)

2012. gad ā LU MII M āksl īgā intelekta laboratorijas zin ātnieki ir īstenojuši vair ākus p ētījumu projektus datorlingvistik ā (vadošie p ētnieki: Dr. fiz. Andrejs Spektors, Dr. dat. Guntis

13

Bārzdi ņš, Dr. dat. Normunds Gr ūzītis, Dr. dat. Inguna Skadi ņa, Dr. filol. Ilze Auzi ņa, Dr. filol. Ilze Sperga).

Valsts p ētījumu programmas (VPP) „Nacion ālā identit āte (valoda, Latvijas v ēsture, kult ūra un cilv ēkdroš ība)” projekt ā Nr. 3 „Valoda — nacion ālās identit ātes pamats” tika turpin āts darbs pie sintaktiski mar ķē ta latviešu valodas paraugkorpusa izveides un latviešu valodas skaidrojoš ās v ārdn īcas datub āzes papildin āšanas. Paraugkorpuss tika papildin āts ar vair āk nek ā 1600 teikumiem (kop ā vair āk nek ā 2500 teikumu), veicot teikumu padzi ļin ātu sintaktisko anal īzi, kuras rezult ātā ir uzlabots izmantotais form ālās gramatikas modelis un ir preciz ēti daž ādu sintaktisko elementu un konstrukciju mar ķē šanas principi. Atbilstošas izmai ņas tika realiz ētas ar ī mar ķē šan ā izmantotajos programmr īkos, k ā ar ī ir izstr ādāta metodika un programmr īki izmantot ā gramatikas form ālisma autom ātiskai konvert ēšanai uz atkar ību gramatikas form ālismu, kas turpm āk ļauj papildus izmantot ar ī trešo pušu programmr īkus. Skaidrojoš ās v ārdn īcas datub āze tika papildin āta ar vair āk nek ā 28800 š ķirk ļiem (kop ā vair āk nek ā 211000 š ķirk ļu: vairāk nek ā 274000 noz īmju skaidrojumu un aptuveni 31900 frazeolo ģismu un v ārdu savienojumu skaidrojumu; http://tezaurs.lv/sv). Darba rezult āti tika apkopoti 1 SCOPUS datub āzē iek ļaut ā starptautisk ā zin ātnisk ā publik ācij ā, k ā ar ī tika nolas īti 2 refer āti starptautisk ās zin ātnisk ās konferenc ēs.

VPP “Inovat īvu daudzfunkcion ālu materi ālu, sign ālapstr ādes un inform ātikas tehnolo ģiju izstr āde konkur ētsp ējīgiem zin ātņu ietilp īgiem produktiem” projekt ā Nr. 5 “Uz ontolo ģij ām un mode ļu transform ācij ām balst ītās jaun ās inform ācijas tehnolo ģijas un to lietojumi” tika izstr ādāta teor ētiska, multilingv āla metode, k ā ontolo ģijas p ārv ērst kontrol ētas, ta ču iesp ējami dab īgas, viegli uztveramas valodas tekst ā, kontrol ētās valodas (t.i., ontolo ģijas verbaliz ācijas) ģener ēšanai izmantojot freimu semantikas metodes (konkr ēti FrameNet k ā starpvalodu). Š ī metode, izmantojot ieviesto mikrorel āciju j ēdzienu, tekst ā ļauj model ēt ar ī anaforiskas references un laika dimensiju (t.i., diskursa strukt ūru). T ā k ā pamatinform ācija par faktiem tiek att ēlota ontolo ģiju form ā, tad ir iesp ējams lietot autom ātiskos secin ātājus un citas ontolo ģiju apstr ādes iesp ējas, vienlaikus saglab ājot iesp ēju ieg ūt skaidrojumus dab īgā valod ā. Darba rezult āti tika apkopoti 5 starptautisk ās zin ātnisk ās publik ācij ās, t.sk. 1 SCOPUS datub āzē iek ļaut ā publik ācij ā, k ā ar ī tika nolas īti 2 refer āti starptautisk ās zin ātnisk ās konferenc ēs.

Sekm īgi pabeigts Latvijas Zin ātnes padomes projekts Nr. 09.1544 „Faktor ēto metožu lietojums ang ļu-latviešu statistiskaj ā maš īntulkošanas sist ēmā, iek ļaujot inform ātikas instrumentu īpaš ā noz īmīguma un funkciju Latvijas t ālākai izaugsmei anal īzi; mode ļu izv ēles un to adekv ātuma p ārbaudi”, kura izpildes gait ā implement ēti vair āki ang ļu-latviešu faktor ētie maš īntulkošanas mode ļi un veikta implement ēto mode ļu autom ātiska un manu āla nov ērt ēšana. Projekt ā veikt ā manu ālā nov ērt ēšana par ādīja, ka faktor ētie mode ļi ļauj samazin āt k ļū du skaitu tulkojum ā. T ādējādi ieg ūts apstiprin ājums projekta s ākum ā izvirz ītajai hipot ēzei, ka faktor ētie mode ļi ļauj uzlabot tulkojuma kvalit āti, tulkojot valod ās ar br īvu vārdu k ārtu un bag ātu morfolo ģiju. L īdztekus turpin āta daž ādu valodas resursu izveide: izveidoti latviskie ekvivalenti terminiem, kas ietverti ISO Inform ācijas tehnolo ģijas standartos: ISO 2382-13 ( Computer graphics – Datorgrafika), ISO 2382-18 ( Distributed data processing – Dal ītā datu apstr āde) un ISO 2382-23 ( Text processing – Teksta apstr āde), attiec īgi 199, 53 un 106 termini; sintaktiski mar ķē ti v ēl 200 teikumi (kop ā 500 teikumu) no J. Gordera „Sofijas pasaule” un Eiropas Parlamenta un Padomes direkt īvas Nr. 2002/74/EK (100 teikumu).

14

Darba rezult āti tika apkopoti 3 starptautisk ās zin ātnisk ās publik ācij ās, t.sk. 1 SCOPUS datub āzē iek ļaut ā publik ācij ā, k ā ar ī tika nolas īts 1 refer āts starptautisk ā zin ātnisk ā konferenc ē.

ERAF darb ības programmas “Uz ņē mējdarb ība un inov ācijas” aktivit ātes “Atbalsts zin ātnei un pētniec ībai” projekt ā “Semantisko datub āzu platforma nozaru speci ālistiem” multilingv ālu kontrol ētu valodu izstr ādei Grammatical Framework platform ā tika izveidota form āla latviešu valodas resursgramatika, ka ar ī tika izveidota 200 bieži lietotu latviešu valodas verbu valences datub āze, analiz ējot vair āk nek ā 25000 lietojumu piem ēru. Kontrol ētās valodas l īdzek ļi, balstoties uz verbu valenci, tika integr ēti grafiskaj ā OWL ontolo ģiju redaktor ā OWLGrEd, pied āvājot inovat īvu veidu leksikaliz ētu ontolo ģiju izstr ādei. Darba rezult āti tika apkopoti 3 starptautisk ās zin ātnisk ās publik ācij ās, t.sk. 2 SCOPUS datub āzē iek ļaut ās publik ācij ās, k ā ar ī tika nolasīti 5 refer āti starptautisk ās zin ātnisk ās konferenc ēs.

Sadarb ībā ar Latvijas Nacion ālo bibliot ēku (LNB) tika īstenoti ERAF projekta „Digit ālās bibliot ēkas pakalpojumu att īst ība” divi apakšprojekti. Projekt ā „Latviešu valodas atbalsta r īku izstr āde resursu atkl āšanai” (iepirkums Nr. LNB/2011/33/ERAF) tika izstr ādāta sist ēma nosaukumu (personv ārdu, vietv ārdu, organiz āciju nosaukumu u.c.) atpaz īšanai latviešu valodas tekstos, t.sk. tekstos 20. gs. s ākuma ortogr āfij ā. Tika izstr ādāta ar ī struktur ēta atpaz īto nosaukumu datub āze Linked Data form ātā, kā ar ī tika uzst ādīta tekstu korpusu platforma NoSketch Engine , piel āgojot to LNB vajadz ībām v ēsturisko publik āciju izp ētē (izstr ādājot specializ ētu saskarni un mekl ēšanas funkcionalit āti) un izvietojot taj ā apjom īgo LNB tekstu korpusu (~3.5 miljardus vārdlietojumu), kas vispirms tika autom ātiski morfolo ģiski nomar ķē ts. Projekt ā “Sen ās rakst ības tulkošanas risin ājuma izstr āde” tika izstr ādāti t īmek ļa servisi vēsturisko tekstu transliter ācijai m ūsdienu ortogr āfij ā (t.sk. OCR k ļū du labošanai) un v ārdu noz īmju skaidrošanai (t.sk. ar sinon īmiem). Darba rezult āti tika apkopoti 2 starptautisk ās zin ātnisk ās publik ācij ās, t.sk. 1 SCOPUS datub āzē iek ļaut ā publik ācij ā, k ā ar ī tika nolas īti 2 refer āti starptautisk ās zin ātnisk ās konferenc ēs.

Sadarb ībā ar R ēzeknes Augstskolu un V ītauta Diž ā universit āti (Lietuva) tika turpin āta Latvijas-Lietuvas p ārrobežu sadarb ības programmas projekta „Humanit ārās izgl ītības pētniec ības infrastrukt ūras izveide Austrumlatvij ā, Lietuv ā” īstenošana, izstr ādājot vair āk nek ā 8 miljonus v ārdlietojumu lielu teikumu l īmen ī sastat ītu lietuviešu-latviešu-lietuviešu paral ēlo tekstu korpusu, k ā ar ī 1 miljonu v ārdlietojumu lielu m ūsdienu latgaliešu tekstu korpusu. Paral ēlaj ā korpus ā ir iek ļauti tulkojumi no latviešu valodas lietuviešu valodā un tulkojumi no lietuviešu valodas latviešu valod ā. Valodas materi āli korpus ā ir ietverti noteikt ās, l īdzsvarot ās proporcij ās. Paral ēlā korpusa publiskai pieejam ībai p ētniec ības nol ūkos tika izstr ādāta t īmek ļa saskarne (http://korpuss.lv/lila), kas b ūs izmantojama ar ī citiem nākotn ē veidojamiem paral ēlo tekstu korpusiem. Mūsdienu latgaliešu tekstu korpus ā (http://korpuss.lv) iek ļauti Latvij ā laika posm ā no Atmodas līdz m ūsdien ām (1988.–2012.) latgaliešu rakstu valod ā public ēti druk ātie un elektroniskie teksti, kas ietverti noteikt ās proporcij ās atbilstoši latgaliešu rakstu valodas lietojuma specifikai. Darba rezult āti tika apkopoti 2 starptautisk ās zin ātnisk ās publik ācij ās, t.sk. 1 SCOPUS datub āzē iek ļaut ā publik ācij ā, k ā ar ī tika nolas īti 5 refer āti starptautisk ās zin ātnisk ās konferenc ēs. Tika r īkoti ar ī praktiskie semin āri par korpusa izmantošanu.

15

Ar Latviešu valodas a ģent ūras finansi ālu atbalstu tika turpin āts darbs pie L īdzsvarot ā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusa (LVK; http://korpuss.lv) izveides, papildinot korpusu par 1 miljonu v ārdlietojumu, sasniedzot 4,5 miljonus v ārdlietojumu. Korpuss tika papildin āts atbilstoši Latviešu valodas korpusa koncepcij ā (2005.) noteiktaj ām un korpusa izstr ādes iepriekš ējos posmos izmantotaj ām korpusa proporcij ām. Korpusa materi āli tika apstr ādāti un anot ēti, balstoties uz korpusa izstr ādes iepriekš ējos posmos izstr ādāto metodiku un metadatu form ātu.

Sadarb ībā ar R īgas Stradi ņa universit āti, LR Ties ībsarga biroju un vadošajiem Latvijas zi ņu port āliem tika veikta zi ņu koment āru autom ātiska apstr āde un lingvistiska anal īze virtu ālā agresivit ātes indeksa dinamikas noteikšanai (http://barometrs.korpuss.lv). Par darba rezult ātiem tika nolas īts 1 refer āts zin ātnisk ā konferenc ē.

Ar SIA Binoms (www.binoms.com) tika s ākta sadarb ība latviešu valodas autom ātiskas apstr ādes metožu ieviešan ā re ālos uz ņē mējdarb ības procesos.

2.1.6. Bioinform ātika (virziena vad ītājs J.V īksna)

2012.gad ā LU MII tika turpin āti gan teor ētiskie, gan prtaktiskas ievirzes p ētījumi bioinform ātikas jom ā. Vadošie LU MII zin ātnieki šaj ā virzien ā: vadošais p ētnieks Dr.sc.comp. Juris V īksna, vadošais p ētnieks Dr.sc.comp. Edgars Celms, vadošais p ētnieks Dr.s.c.comp. K ārlis Čer āns, vadošais p ētnieks Dr.s.c.comp. K ārlis Freivalds. Virzienu nodrošina Sist ēmu model ēšanas un programmat ūras tehnolo ģiju laboratorija.

Teor ētiskie p ētījumi tika veikti LZP granta 09.1578 un ERAF projekta „Dinamisko t īklu vizualiz ācijas un anal īzes r īku komplekts” ietvaros. Galvenie ieg ūtie rezult āti šaj ā jom ā: 1. Izstr ādāta uz hibr īdām sist ēmām balst īta g ēnu regul ācijas t īklu matem ātisk ā formaliz ācija HSM. Izstr ādāts HSM ietvara j ēdziens, kas ļauj veikt biolo ģisko sist ēmu uzved ības anal īzi nodalot inform āciju par sist ēmas parametru kvantitat īvaj ām un kvalitatīvaj ām v ērt ībām, un HMS anal īzes algoritms, balst īts uz iterat īvu ietvaru detaliz āciju konstru ēšanu. Veikta λ f āga HSM mode ļa dinamikas anal īze, kas apstiprina mode ļa atbilst ību zin āmaj ām biolo ģiskajiem īpaš ībām. 2. Veikti p ētījumi grafu klasteriz ācijas un vizualiz ācijas metožu izmantošan ā molekul ārās biolo ģijas datu anal īzē. Izmantojot šo pieeju identific ētas vair ākas potenci āli homologu prote īnu kopas ar daž ādām to strukt ūru klasifik ācij ām.

Publik ācijas un refer āti konferenc ēs: A.Brazma, K.Cerans, D.Ruklisa, T.Schlitt, J.Viksna. HSM – a hybrid system based approach for modelling intracellular networks . 23rd International Conference on Genome Informatics GIW 2012, Tainan, Taiwan, December 2012. J.Viksna, K.Freivalds, P.Kikusts. Application of graph clustering and visualization methods for detection of evolutionary related groups of proteins . 16th International Conference on Computational Molecular Biology and Genomic Sequencing RECOMB 2012, Barcelona, Spain, April 2012. A.Brazma, K.Cerans, D.Ruklisa, T.Schlitt, J.Viksna. HSM – a hybrid system based approach for modelling intracellular networks . Gene, vol. 518, pp. 70-77, 2013.

16

Praktiskas ievirzes p ētījumi tika veikti ES 7. Ietvara programmas projektu European Network of Genomic and Genetic Epidemology (ENGAGE) un Cancer Genomics of the Kidney (CAGEKID) ietvaros. ENGAGE projekt ā tika b ūtiski pilnveidota LU MII izstr ādātā SIMBioMS programmat ūra un t ā adapt ēta genomisk ās epidemolo ģijas studij ām – pacientu fenotipu un genotip ēšanas eksperimentos ieg ūto datu uzkr āšanai, anal īzei un depon ēšanai ilgtermi ņa datu noliktav ās. CAGEKID projekt ā tika izstr ādāta jauna inform ācijas sist ēma KIDREP inform ācijas uzkr āšanai par biopsijas paraugiem, k ā ar ī šo paraugu kvalit ātes un to piem ērot ības sekvenc ēšanai izv ērt ēšanai tiešsaistes rež īmā.

Refer āti konferenc ēs: J.Viksna, J.Rung, A.Zarins, E.Celms, M.Opmanis, S.Ose, R.Banks, S.Jackson, G.Scelo, P.Brennan, M.Wozniak, U.Sarkans, A.Brazma, J.Tost. KIDREP: a system for cancer sample information management in collaborative research projects . 6th Scientific Workshop of International Cancer Genome Consortium, Cannes, France, March 2012.

2.1.7. Re ālā laika sist ēmas (virziena vad ītāji M.Alberts, G.L īnis)

2012.gad ā turpin ājās ilggad ējā sadarb ība re ālā laika sist ēmu un augstas kvalit ātes ska ņas pārraides Ethernet t īkl ā p ētījumos ar ASV uz ņē mumu TELOS SYSTEMS, kas šo p ētījumu un eksperiment ālo izstr āžu rezult ātus izmanto radio apraides studiju un audio t īklu izstr ādē.

Re ālā laika sist ēmas laboratorijas zin ātnieki 2012.gad ā turpin āja dal ību divos ES finans ētos projektos: HABITATS (Eiropas Savien ības Konkur ētsp ējas un inov āciju ietvarprogrammas projekts) k ā partneris sadarb ībā ar Hidroekolo ģijas instit ūta zin ātniekiem, R3-COP/Robust & Safe Mobile Co-operative Autonomous Systems (Iegulto tehnolo ģiju kopuz ņē muma ARTEMIS tehnolo ģisk ās ierosmes projekts) k ā partneris sadarb ībā ar LU Datorikas fakult ātes zin ātniekiem.

Seviš ķi noz īmīga ir LU MII iesaist īšan ās R3-COP projekt ā, jo š ī ir pirm ā reize, kad Latvijas zin ātnieki k ā partneri piedal ās k ādā iegulto tehnolo ģiju kopuz ņē muma ARTEMIS tehnolo ģisk ās ierosmes projekt ā kop ā ar vadošajiem Eiropas akad ēmiskajiem p ētniec ības centriem un vadošajiem industrijas uz ņē mumiem.

2012.gad ā Re ālā laika sist ēmas laboratorijas zin ātnieki turpin āja 2010.gada decembr ī uzs ākto ERAF projekta īstenošanu Nr. 2010/0316/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/116 „Liela r ādiusa bezvadu sensoru t īkla izstr āde prec īzās lauksaimniec ības pielietojumiem Latvij ā”, kuru Re ālā laika sist ēmu laboratorija realiz ē sadarb ībā ar Latvijas Lauksaimniec ības universit ātes zin ātniekiem, Elektronikas un datorzin ātņu instit ūtu un Eiropas vadošo tehnolo ģiju tur ētājiem. 2012.gada pilotprojekta realiz ācijas viet ā p ētnieciskaj ā jaunsaimniec ībā “Gundegas” notika re āla bezvadu sensoru t īkla ekspluat ācija 6 m ēnešu garum ā.

2012.gad ā Re ālā laika sist ēmu laboratorija sekm īgi turpin āja instit ūta iepriekš ējos gados izstr ādātās Uzturl īdzek ļu garantijas fonda inform ācijas sist ēmas uztur ēšanu.

2012.gad ā Re ālā laika sist ēmu laboratorijas zin ātnieki sagatavojuši vair ākus Eiropas Savien ības finans ētu projektu pieteikumus konkursiem (ARTREMIS, FP7, CIP) gan partnera, gan koordinatora status ā. Šo projektu konkursu izv ērt ēšanas rezult āti b ūs zin āmi 2013.gad ā.

17

2012.gad ā Re ālā laika sist ēmu laboratorijas zin ātnieki iesaist ījušies vair ākās starptautisku standartu un Eiropas Savien ības direkt īvu izstr ādes darba grup ās.

2.1.8. Datoru t īkli un Grid tehnolo ģijas (virziena vad ītāja B.Kaškina)

LU MII Akad ēmisk ā t īkla laboratorija SigmaNet 2012.gad ā sekm īgi ir turpin ājusi ies āktos darbus datoru t īklu, droš ības incidentu un Grid tehnolo ģiju att īst ībā, pilnveidošan ā un uztur ēšan ā Latvij ā, k ā ar ī piedal ījusies jaunu zin ātnisko Eiropas m ēroga projektu pieteikumu gatavošan ā.

2012.gad ā SigmaNet veiksm īgi turpina savu akt īvo l īdzdal ību GÉANT (GN3) projekt ā. Šis ir GÉANT (Gigabit European Academic Network) projekta trešais posms, kurš s ākās 2009.gada 1.apr īlī un pl ānots l īdz 2013.gada 31.martam. SigmaNet akt īvi piedal ās projekta komunik ācijas un populariz ēšanas (Communication & Promotion), k ā ar ī daudzdom ēnu t īkla droš ības (Multi-Domain Network services) aktivit ātēs,veicot plašus tirgus izp ētes, un projekta populariz ēšanas pas ākumus, k ā ar ī defin ē un analiz ē droš ības proced ūras, lai nodrošin ātu veiksm īgu GÉANT t īkla, servisu un r īku darb ību.

Kopš 2011.gada SigmaNet ir k ļuvis par GÉANT tirgus izp ētes darba grupas vad ītāju, k ā ar ī pilnveidojis un pier ādījis savu kompetenci tirgus izp ētes pakalpojumu sniegšan ā.

Pateicoties SigmaNet izp ētes darba populariz ēšanai un ciešajai sadarb ībai ar GÉANT projekta aktivit ātēm, projekta dal ībvalstu NREN - Nacion ālā zin ātnes un izgl ītības t īkliem (National Research and Education Network ), k ā ar ī ar projekta vadošo partneri DANTE ( Delivery of Advanced Network Technology to Europe ), 2012.gad ā tika iev ērojami paplašin āts veikto pētījumu kl āsts. Šaj ā period ā tika izstr ādātas un veiktas vair ākas aptaujas, kuru rezult āti tika vērsti gan uz gala lietot ājiem pieejamo pakalpojumu att īst ību, uzlabošanu, gan projekta iekš ējiem uzlabošanas un att īst ības m ērķiem. V ērien īgākie 2012.gad ā veiktie p ētījumi:

- Tika apkopots un izanaliz ēts aptaujas rezult ātu p ārskats par NREN GÉANT t īkla migr ācijas pras ībām (“Preparation for Network Migration – NREN requirements for short and medium term”). Izp ētes rezult āti tika izmantoti starptautisk ās att īst ības darba grupas ( NA4- International and Business development ) uzraudz ības komitejas pl ānošanas vajadz ībām.

- Cieš ā sadarb ībā ar GÉANT starptautisk ās sadarb ības darba grupu ( NA4 T1- International Liason ) tika izp ētīta un apkopota inform ācija par augst āko izgl ītības iest āžu fili ālēm. P ētījuma rezult ātā tika izveidoti divi saraksti: 1. Ārpus Eiropas p ētniec ības un izgl ītības iest āžu fili āles GÉANT dal ībvalst īs; 2. GÉANT dal ībvalstu p ētniec ības un izgl ītības iest āžu fili āles ārpus Eiropas. Saska ņā ar p ētījuma rezult ātiem tika izstr ādāta aptauja - GÉANT dal ībvalstu izpratne par pasaules augstskolu sadarb ību (‘ Higher Education and Global Connectivity survey” ). Š īs aptaujas rezult āti identific ēja vair ākas savienojam ības probl ēmas, kas pētniec ības, izgl ītības iest ādēm un t ā fili ālēm liedz veiksm īgi sadarboties. Rezult āti tiks izmantoti, lai pl ānotu turpm āko GÉANT projekta un t īkla att īst ību. Līdz īgs p ētījums tiek pl ānots GÉANT3plus projekta ietvaros, lai veiksm īgāk izv ērt ētu iesp ējas, k ā GÉANT var ētu paplašin āt šo p ētniec ības un izgl ītības iest āžu sadarb ību.

18

2012.gada laik ā veiktie tirgus izp ētes darbi:

Atbild ētāju Nr. Nosaukums (ang ļu valod ā) Pas ūtītājs Mērķauditorija skaits GÉANT Dissemination 1. NA2 NREN PRs 90% Activties survey

GÉANT Partner 2. DANTEs Satisfaction Survey NRENs 100% Relations team GÉANT Dissemination Activties survey including 3. questionaire of GÉANT project NA2 NREN PRs 100% and its services branding in NRENs websites Higher Education and Global 4. NA4 T1 NRENs 100% Connectivity survey

SigmaNet jau 2011.gada laik ā, veicot aptaujas un paužot savas idejas, ir pier ādījis, ka ir noz īmīgs projekta partneris tieši tirgus izp ētes un daž ādu jaunu m ārketinga aktivit āšu pl ānošan ā un realiz ēšan ā, t ā 2012.gada pl ānā paredzot un veicot, tirgus izp ēti Eiropas NREN lietot āju vid ē. Pateicoties SigmaNet darbinieku kompetencei, kopš 2012.gada apr īļ a projekt ā pilda ar ī PR koordinatora pien ākumus. SigmaNet visus šos pien ākumus un dal ību aktivit ātēs turpin ās ar ī n ākamaj ā projekta f āzē GN3+, kas s āksies ar 2013.gada 1.apr īli un paredz ēts l īdz 2015.gada 31.martam.

SigmaNet turpina savu l īdzdal ību ar ī Grid att īst ības projekt ā EGI-InSPIRE, kurš s ākās 2010.gada 1.maij ā un turpin āsies l īdz 2014.gada 30.apr īlim. T ā m ērķis ir turpin āt EGEE, BalticGrid un BalticGrid-II projektos ies ākto, proti, sadarbojoties nacion ālaj ām Grid iniciat īvām, izveidot un uztur ēt ilgtsp ējīgu Eiropas Grid infrastrukt ūru.

Latvijas Grid speci ālisti turpina uztur ēt nepieciešamos resursus, lai Latvijas zin ātnieki var ētu izmantot Grid iesp ējas, k ā ar ī turpina piedal īties kop ējas Eiropas grid infrastrukt ūras att īst īšan ā. Š ā gada laik ā tika: - uzs ākts Latvijas sertifik ācijas autorit ātes (CALG – Certification Authoritu of Latvian Grid ) audits, kuru pl ānots prezent ēt un aizst āvēt EuGridPMA (starptautiska organiz ācija, kas koordin ē e-zin ātnes autentifik āciju Eirop ā) san āksm ē 2013.gad ā; - uztur ēta un kontrol ēta infrastrukt ūra Grid t īkla lietošanai; - populariz ētas Grid t īkla iesp ējas, k ā rezult ātā jau gada beig ās ar vien pieaudzis Grid tīkla lietot āju skaits, pilnv ērt īgi noslogojot Latvij ā pieejamos resursus.

SigmaNet kopš 2010.gada s ākuma l īdzdarbojas ar ī Eiropas 7.ietvara programmas projekt ā OSIRIS (Towards an Open and Sustainable ICT Research Strategy), kura darb ība tika pl ānota no 01.01.2010.-31.12.2011., ta ču veicamo darbu apjoma d ēļ , projekta termi ņš tika pagarin āts līdz 2012.gada 30.j ūnijam, t ā dodot papildu laiku sekm īgai darbu rezult ātu apkopošanai un secin ājumu izstr ādei. Projekta laik ā tika izzin ātas pamatprobl ēmas, kas ietekm ē un kav ē IT zin ātnisko infrastrukt ūru ieviešanu un att īst ību. Latviju šaj ā projekt ā p ārst āvēja LU MII un LR Izgl ītības un zin ātnes ministrija. LU MII vad īja vienu no projekta darba paket ēm, kur tika

19 veikts p ētījums par zin ātnisko e-infrastrukt ūru ieviešanas pamatprobl ēmām. OSIRIS projekts veiksm īgi nosl ēdz ās 2012.gada vid ū, visi projekta nodevumi tika pie ņemti Eiropas Komisij ā.

2012.gada laik ā SigmaNet ir piedal ījies konferenc ēs, semin āros, projektu san āksm ēs gan Latvij ā, gan ārzem ēs, uzst ājoties un st āstot par SigmaNet paveikto attiec īgaj ā jom ā gan projektos, gan ikdienas darbos. SigmaNet ir piedal ījies vair āku konferen ču un semin āru organiz ēšan ā.

SigmaNet 2012.gada laik ā akt īvi turpina l īdzdarboties starptautiskaj ās darba grup ās TF- CSIRT, TF-PR, un TF-MSP kuru darb ība saist īta ar droš ības incidentu nov ēršanu, t īklu sabiedriskaj ām attiec ībām un Eiropas NREN sadarb ību. Galven ās sadarb ības organiz ācijas ir DANTE (Delivery of Advanced Network Technology to Europe), TERENA (The Trans- European Research and Education Networking Association) un RIPE 9 The Réseaux IP Européens Network Coordination Centre (RIPE NCC)), ar kur ām SigmaNet jau ir izveidojusies cieša un ilggad īga sadarb ība.

2012.gad ā SigmaNet turpina uztur ēt un regul āri atjaunin āt LU MII akad ēmisk ā t īkla akad ēmisk ās un p ētniecisk ās darb ības lapu – http://nren.sigmanet.lv, public ējot aktu ālo un saistošo inform āciju par esošajiem, pabeigtajiem projektiem, k ā ar ī par dal ību pas ākumos, konferenc ēs. SigmaNet turpina uztur ēt soci ālo t īklu kontus Twitter un Facebook, populariz ējot Latvijas Nacion ālā zin ātnes t īkla aktivit ātes, k ā ar ī ar IT nozari saist ītus notikumus, jaunumus, zin ātnieku konferences, san āksmes un pas ākumus.

2.1.9. Matem ātisko metožu teor ētiskie p ētījumi (virziena vad ītāji U.Raitums, A.Reinfelds, F.Sadirbajevs) un matem ātisk ā model ēšana tehnik ā un dabas zin ātn ēs (virziena vad ītāji A.Bui ķis, A.Reinfelds)

Vadošie LU MII zin ātnieki matem ātisko metožu teor ētiskajos p ētījumos: LZA akad ēmi ķis, Dr. habil. math. Andris Bui ķis, LZA korespond ētājloceklis Dr.habil. mat. Uldis Raitums, Dr.mat. K ārlis Bir ģelis, Dr.habil.mat. Jurijs Klokovs, Dr.habil.mat. Arnolds Lepins, LZA korespond ētājloceklis Dr.habil. mat. Andrejs Reinfelds, LZA korespond ētājloceklis Dr.habil.mat. Felikss Sadirbajevs, Dr.habil.mat. Jevge ņijs Carkovs, Dr. habil. math. H. Kalis. LU MII matem ātisko metožu teor ētiskie p ētījumi notikuši LZP grantu „M ūsdien īgas metodes dinamisko sist ēmu anal īzē” un „Masas un siltuma p ārneses tiešo un apgriezto uzdevumu mode ļi nehomog ēnās vid ēs” ietvaros.

Zin ātnisk ā projekta „Masas un siltuma p ārneses tiešo un apgriezto uzdevumu mode ļi nehomog ēnās vid ēs” ietvaros ieg ūti sekojoši rezult āti: • veikta izp ēte jaukta veida probl ēma hiperboliskajam siltuma vien ādojumam, invers ā probl ēma reduc ēta uz korektu, skaitliskie rezult āti ieg ūti ar viduv ēšanas metodi; • izstr ādāta efekt īva konver ģenta iter ācijas metode siltuma procesam ar radiakt īvo siltuma pārnesi, nov ērt ējot lineariz ētā vien ādojuma invers ā operatora normu; • analiz ētas speci ālas diferen ču sh ēmas, kas balst ās uz prec īzā spektra izmantošanu ar daž āda veida robežnosac ījumiem; • izstr ādātie skaitliskie algoritmi lietoti konkr ētu lietiš ķo probl ēmu risin āšan ā t ērauda rūdīšan ā, magnetiz ētu da ļiņu p ētīšan ā, k ūdras sl āņ u model ēšan ā, p ētījumos par transporta līdzek ļu elektriskajiem drošin ātājiem, finieru k ārtain ās vides aprakst ā.

20

2012.g. nosl ēdzas LZP zin ātniskais projekts „M ūsdien īgas metodes dinamisko sist ēmu anal īzē”, kur ā m ērķis bija turpin āt un t ālāk att īst īt fundament ālos p ētījumus aktu ālos nep ārtraukto un diskr ēto dinamisko sist ēmu teorijas jaut ājumos. Šaj ā virzien ā galvenie rezult āti 2012.gad ā ir:

• Tika turpin āti un t ālāk att īst īti fundament ālie p ētījumi aktu ālos dinamisko sist ēmu (tai skait ā impuls īvo, diskr ēto, neapgriežamo) kvalitat īvās teorijas jaut ājumos, ieg ūtie rezult āti ieviesti noz īmīgās matem ātikas lietojumu sf ērās dabas un inženierzin ātn ēs, ekonomik ā, finans ēs, m ūsdien īgu tehnolo ģiju izstr ādē, k ā ar ī daž āda l īme ņa matem ātikas studiju programm ās. 2012.gad ā projekta izpild ītāju iepriekš ējos gados izstr ādātas metodes un algoritmi bija tālāk pilnveidotas un izmantotas dinamisku sist ēmu kvalitat īvaj ā un kvantitat īvaj ā anal īzē, ka Banaha, t ā gal īgas dimensijas telp ā. Tika turpin āti racion ālu diferen ču vien ādojumu kvalitat īva izp ēte, atrisin ājumu stabilit ātes p ētījumi.

• ieg ūti virkne rezult ātu par augst ākas k ārtas robežprobl ēmu atrisin āmību parastiem diferenci ālvien ādojumiem (DV) un DV sist ēmām. Šim nol ūkam bija att īst īta speci āla ekstrem ālo atrisin ājumu metode. Metodes pamati un lietojumi nopublic ēti rakstos Springer tulkota žurn āla „Differential Equations” („Differencialnye uravnenija”)

• Turpin ājās t. s. asimetrisko DV p ētīšana. Ieg ūti jauno probl ēmu spektr ālas īpaš ības un doti lietojumi asimetrisko DV kvaziline āro robežprobl ēmu teorijai.

• Turpin ājās s tohastisku diferen ču, diferenci ālu un funkcion āldiferenci ālu vien ādojumu, ar ātriem un l ēniem f āzu main īgajiem, pak ļautiem past āvīgām stipri oscil ējoš ām Markova perturb āciju iedarb ībām, dinamikas kvalitat īvā anal īze. Izstr ādāts Markova dinamisku sist ēmu singul āru ātri oscil ējošu komponenšu dif ūzās aproksim ācijas konstru ēšanas algoritms sist ēmas l ēnās kust ības l īdzsvara apk ārtn ē, k ā ar ī pier ādīta dinamisk ās sist ēmas līdzsvara st āvok ļa stabilit ātes izp ētes iesp ēja, izmantojot dif ūzo tuvin ājumu. Markova line āru evol ūciju gad ījum ā ieg ūtais rezult āts ļauj konstru ēt Ļapunova eksponentes asimptotisku izvirz ījumu p ēc maz ā parametra pak āpēm. Turpin āts str ādāt pie line āru stohastisku dinamisku sist ēmu ar ierobežotu p ēcdarb ību anal īzes probl ēmas. Ir izstr ādāts stohastisku funkcion āldiferenci ālvien ādojumu anal īzes algoritms (ietverot ar ī neitr āla tipa vien ādojumus), kas izmanto stohastisku pusgrupu un atbilstošo kovari ācijas operatoru pusgrupu apar ātu. Turkl āt 2012. gad ā tika turpin āta kvaziline āru diskr ētu dinamisku sist ēmu stabilit ātes anal īze Banaha telp ā. Ieg ūtie rezult āti ļauj apgalvot, ka, atš ķir ībā no gal īga dimensiju skaita gad ījuma, telp ā ar bezgal īgu dimensiju skaitu iesp ējams l īdzsvara st āvok ļa stabilit ātes zudums ar ī b ūtiski neline āru perturb āciju ietekm ē.

Pētījumu rezult āti public ēti 26 rakstos žurn ālos (skat. Pielikum ā) un refer ēti konferenc ēs Slov ākija, Ung ārij ā, It ālij ā, Igaunija, Izra ēlā, ASV.

2.1.10. Inform ācijas tehnolo ģiju droš ības incidentu nov ēršana* (virziena vad ītāja B. Kaškina)

CERT.LV misija ir veicin āt inform ācijas tehnolo ģiju (IT) droš ību Latvij ā. P ārskata period ā CERT.LV darboj ās Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas pak ļaut ībā IT droš ības likuma ietvaros. * Avots – CERT.lv publiskais p ārskats par 2012.gadu

21

CERT.LV galven ās darb ības jomas: - Vienota elektronisk ās inform ācijas telp ā notiekošo darb ību atainojuma uztur ēšana; - Atbalsta sniegšana inform ācijas tehnolo ģiju droš ības incidentu nov ēršan ā vai to nov ēršanas koordin ēšana; - Izstr ādātu rekomend āciju par aktu ālo inform ācijas tehnolo ģiju risku nov ēršanu uztur ēšana sabiedr ībai pieejam ā veid ā atbilstoši aktu ālajiem apdraud ējumiem; - Pētniecisk ā darba veikšana, izgl ītojošu pas ākumu, apm ācību un m ācību inform ācijas tehnolo ģiju droš ības jom ē organiz ēšana; - Atbalsta sniegšana valsts instit ūcij ām valsts droš ības sarg āšan ā, k ā ar ī noziedz īgu nodar ījumu un citu likump ārk āpumu atkl āšan ā (izmekl ēšan ā) inform ācijas tehnolo ģiju jom ā, iev ērojot normat īvajos aktos noteiktos datu apstr ādes ierobežojumus; - Valsts un pašvald ību instit ūciju un elektronisko sakaru komersantu Inform ācijas tehnolo ģiju droš ības likum ā noteikto pien ākumu izpildes uzraudz īšana; - Sadarb ība ar starptautiski atz ītām inform ācijas tehnolo ģiju droš ības incidentu nov ēršanas instit ūcij ām (vien ībām); - Citu normat īvajos aktos noteikto pien ākumu veikšana.

CERT.lv veic inform ācijas tehnolo ģiju droš ības incidentu uzskaiti, dalot incidentus div ās grup ās: augstas priorit ātes incidentos (iek ārtu kompromit ēšanas gad ījumu, pikš ķer ēšana, piek ļuves lieguma uzbrukumi, ielaušan ās m ēģ in ājumi u.c.) un zemas priorit ātes incidentos (galvenok ārt – infic ētas galalietot āju iek ārtas, kas k ļuvušas par robotu t īklu sast āvda ļā m un/vai izs ūta m ēstules). Katrs augstas priorit ātes incidents tiek atseviš ķi caurskat īts un manu āli apstr ādāts.

2012.gad ā CERT.lv ir apstr ādājis 4794 augstas priorit ātes incidentus (biež ākie no tiem ir kompromit ētas iek ārtas, k ā ar ī augstas priorit ātes instit ūciju IT iek ārtu non ākšana robotu tīklos un iesaiste m ēstu ļu izs ūtīšan ā), p ārskata gad ā CERT.lv ir fiks ējis vair āk nek ā 200’000 zemas priorit ātes incidentu (biež āk fiks ētais zemas priorit ātes incidents 2012.gad ā ir datoru iek ļū šana robotu t īklos).

Lai samazin ātu kop ējo infic ēto iek ārtu skaitu un rad ītu droš āku interneta vidi, CERT.LV un NetSafe Latvia att īsta sadarb ību ar interneta pakalpojumu sniedz ējiem (IPS), izveidojot iniciat īvu „Atbild īgs interneta pakalpojumu sniedz ējs”. CERT.LV iniciat īvas ietvaros sniedz IPS inform āciju par vi ņu t īklos esošaj ām IP adres ēm, kas nor āda uz infic ētām iek ārt ām, savuk ārt IPS par infic ētiem datoriem inform ē gala lietot ājus. Uz p ārskata perioda beig ām saprašan ās memorandu parakst ījuši un kvalit ātes z īmi „Atbild īgs interneta pakalpojumu sniedz ējs” bija sa ņē muši vienpadsmit IPS: SIA IZZI, SIA LATNET Serviss, LU MII (SigmaNet), SIA Datu tehnolo ģiju grupa, SIA Interneta pasaule, SIA SPX, SIA ILVA Ltd., Latvijas Universit āte (LANET), SIA Versija, SIA Garm Technologies un SIA Compitex.

CERT.LV ir paplašin ājusi ofici ālu sadarb ību ar daudz ām Latvijas un starptautisk ām instit ūcij ām. Latvijas m ēroga sadarb ības ietvaros seviš ķi j āatz īmē nosl ēgtais sadarb ības līgums ar Valsts policiju un sadarb ības memorandi ar interneta pakalpojumu sniedz ējiem, bet starptautisk ā m ēroga sadarb ības ietvaros j āuzsver parakst ītais saprašan ās memorands starp Latvijas Republiku un Zieme ļatlantijas l īguma organiz āciju (NATO) par sadarb ību inform ācijas tehnolo ģiju aizsardz ībā, taj ā skait ā par jaunu sadarb ības meh ānismus izveidošanu starp ab ām pus ēm.

Pārskata period ā CERT.LV sniedzis atbalstu valsts instit ūcij ām IT droš ības jaut ājumos. Piem ēram, CERT.LV apkopojis un apstr ādājis inform āciju par valsts un pašvald ību instit ūciju izmantoto IP adrešu infic ēšanas gad ījumiem un r īkojis konkursu IT 22 entuziastiem un profesion āļ iem, ar kura pal īdz ību identific ēti tr ūkumi Valmieras pils ētas pašvald ības IT sist ēmās. Notikusi noz īmīga sadarb ība ar Valsts policiju, Vides aizsardz ības un re ģion ālās att īst ības ministriju, Latvijas Republikas Satversmes aizsardz ības biroju, k ā ar ī ticis veikts konsultat īvais darbs ar IT droš ību saist ītu likumprojektu, normat īvo aktu un citu dokumentu izstr ādē. Norit regul āra komunik ācija ar valsts un pašvald ību iest ādēm, inform ējot tās par aktu ālajiem draudiem un ievainojam ībām, k ā ar ī iesp ējām apmekl ēt semin ārus un citus izgl ītojošus pas ākumus.

Visu p ārskata gadu notikusi akt īva sadarb ība ar citu valstu inform ācijas tehnolo ģiju droš ības incidentu nov ēršanas vien ībām, gan l ūdzot pal īdz ību un inform āciju par incidentiem, kas notiek Latvij ā, gan pal īdzot ar cit ās valst īs notikušu incidentu risin āšanu. Ticis nosl ēgts saprašan ās memorands ar Kazahst ānas CSIRT komandu KZ-CERT un Azerbaidž ānas CSIRT komandu cert.gov.az. Norit ējusi sadarb ība ar Austrijas CSIRT vien ību CERT.AT, Ukrainas un Luksemburgas CERT vien ībām, k ā ar ī sniegta pal īdz ība Azerbaidž ānas CSIRT komandai, par ko sa ņemta atzin ības v ēstule no Azerbaidžānas CERT.

CERT.LV uztur t īmek ļa vietni https://cert.lv , kur ā public ē inform āciju par aktu ālām ievainojam ībām un apdraud ējumiem, padomus, k ā izvair īties no incidentiem, k ā tos atkl āt un kā nov ērst sekas, ja incidents radies. P ārskata period ā CERT.LV t īmek ļa vietn ē public ētas 109 jaunas zi ņas. Vietn ē tiek public ēts ar ī IT droš ības semin āru un pas ākumu grafiks un aktu ālāko notikumu apskats.

Ieg ūt operat īvu inform āciju par jauniem v īrusiem un ievainojam ībām, k ā ar ī iesaist īties sarun ās par daž ādām ar IT droš ību saist ītām t ēmām var CERT.LV Twitter pl ūsm ā https://twitter.com/certlv , Facebook lap ā http://www.facebook.com/certlv un draugiem.lv lap ā http://www.draugiem.lv/certlv/ . Aktu ālākā inform ācija par apdraud ējumiem, kas skar plašu publiku, tiek public ēta ar ī Twitter pl ūsm ā https://twitter.com/datorologs .

Port ālā https://www.esidross.lv/ CERT.LV eksperti un DEG (Droš ības ekspertu grupas) biedri gatavo inform āciju par aktu ālām t ēmām un ievainojam ībām IT ne- speci ālistiem, k ā ar ī atbild uz rakstu koment āros uzdotajiem las ītāju jaut ājumiem. 2012. gad ā port ālā public ēti 37 ori ģin ālraksti. Port āls pied āvā ar ī iesp ēju p ārbaud īt, vai lietot āja IP adrese, ar kuru tas ien ācis port ālā, ir iek ļauta to IP adrešu sarakst ā, kas nor āda uz infic ētām iek ārt ām. Ja attiec īgā IP adrese ir CERT.LV re ģistr ēto infic ēto iek ārtu IP adrešu sarakst ā, ekr āna augšmal ā par ādās pazi ņojums par infekciju un saite uz ieteikumiem par to, k ā no infekcijas atbr īvoties.

2012. gad ā CERT.LV organiz ēja divdesmit asto ņus informat īvi-izgl ītojošus pas ākumus, kurus apmekl ēja gandr īz 2200 dal ībnieki. Tika organiz ēti gan semin āri „IDP – Inform ācijas droš ības izgl ītības programma”, gan praktiskie semin āri IT risku p ārvald ībā, informat īvas tikšan ās ar skol ēniem un citi izgl ītojoši pas ākumi.

2.1.11. Latvijas skol ēnu un studentu komandu dal ības nodrošin āšana starptautisk ās sacens ībās. Darbs ar skol ēniem (M.Opmanis, R.Opmanis, A.Cibulis)

Ļoti noz īmīgs ir virziena darbinieku M ārti ņa Opma ņa, Riharda Opma ņa, R ūdolfa Opma ņa un Jevg ēnija Vihrova ieguld ījums Latvijas visu l īme ņu matem ātikas un inform ātikas olimpi āžu organiz ēšan ā, uzdevumu sast ādīšan ā un labošan ā.

23

Noz īmīgs 2012.gad ā bija LU MII devums skol ēnu matem ātikas un inform ātikas olimpi āžu norises nodrošin āšan ā. LU MII zin ātnieki sadarb ībā ar LU studentiem sagatavoja uzdevumus un organiz ēja visus Latvijas inform ātikas olimpi ādes sacens ību posmus (skolas, rajona, Valsts un atlases). Latvijas Valsts posma sacens ības tika organiz ētas Jelgav ā, Latvijas Lauksaimniec ības Universit ātē, sadarbojoties ar LLU Inform ācijas tehnolo ģiju fakult āti. LU MII darbinieki un LU studenti nodrošin āja sacens ību veiksm īgu norisi gan tehnisk ā risin ājuma, gan satura zi ņā . Regul āri ž ūrijas darb ā, organiz ējot uzdevumu izstr ādes procesu, tika izmantotas LU MII telpas un tehnika. Olimpi āžu risin ājumu test ēšanai tiek izmantota LUMII infrastrukt ūra (serveri). Regul āri gan saturiski, gan tehniski tiek uztur ēta ar ī Latvijas inform ātikas olimpi āžu galven ā vietne www.lio.lv , kur ā atrodama plaša inform ācija par skol ēnu inform ātikas olimpi ādēm un cita veida sacens ībām.

2012.gad ā Ventspil ī notika Baltijas 18.inform ātikas olimpi āde, kur ā piedal ījās devi ņu valstu (D ānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Norv ēģ ijas, Polijas, Somijas, V ācijas, Zviedrija) skol ēnu komandas. Š īs sacens ības LUMII r īkoja sadarb ībā ar Ventspils Augstskolu un Valsts Izgl ītības un satura centru. LU MII darbinieki un LU studenti nodrošin āja sacens ību veiksm īgu norisi gan tehnisk ā risin ājuma, gan satura zi ņā .

LU MII p ētnieki M ārti ņš un Rihards Opma ņi vad īja Latvijas valstsvien ību Vispasaules inform ātikas olimpi ādē (IOI) Sirmion ē - Monte čiari (It ālija). Latvijas valstvien ības dal ībnieki Aleksejs Popovs un Oj ārs-Vilm ārs Ratnieks izc īnīja Vispasaules olimpi ādes bronzas meda ļas. M.Opmanis uz trim gadiem tika iev ēlēts Vispasaules inform ātikas olimpi ādes Starptautiskaj ā komitej ā (IOI IC).

Turpinot sen ies āktu trad īciju, daudzi LU MII darbinieki piedal ījās valsts un atkl ātās matem ātikas olimpi ādes darbu labošan ā. LU MII p ētnieks Rihards Opmanis ab ās olimpi ādēs vad īja klašu komisijas darbu. Andrejs Cibulis, k ā ar ī Rihards un M ārti ņš Opma ņi piedal ījās uzdevumu sagatavošan ā daž āda l īme ņa matem ātikas olimpi ādēm.

2012. gad ā jau 17.reizi notika gadsk ārt ējās komandu sacens ības matem ātik ā un inform ātik ā "Ug āle 2012", kur ās liel āko da ļu uzdevumu veidoja M ārti ņš Opmanis. M.Opmanis vad īja ar ī šo sacens ību kl ātienes fin āla ž ūriju.

Skol ēnu zin ātnisko darbu konkursa valsts l īme ņa darbus matem ātik ā v ērt ēja LU MII darbinieki Andrejs Cibulis un Ilvars Mizniks.

LU MII darbinieks Rihards Opmanis regul āri piedal ījās LU studentu komandas gatavošan ā ACM sacens ībām un 2012.gad ā bija viens no LU studentu komandas vad ītājiem ACM fin ālsacens ībās Varšav ā (Polija).

Mazaj ā matem ātikas universit ātē (04.02.2012.) plašai skol ēnu auditorijai Andrejs Cibulis nolas ījis lekciju Par matem ātikas daž ām īpatn ībām un matem ātiskaj ām sp ēlēm. T ās prezent ācija atrodama vietn ē: http://nms.lu.lv/wp-content/uploads/2013/02/1112MMU3_Speles.pdf

Andrejs Cibulis nolas ījis refer ātu Ar ko un k ā nodarboties matem ātikas pulci ņā ? LU NMS r īkotaj ā pas ākum ā „Pirmo matem ātikas pulci ņu vadītāju semin ārs” (24.03.2012.)

Ieguld ījums sniegts ar ī Latvijas skol ēnu zin ātnisko darbu 36. konferenc ē (21.04.2012.), kur A. Cibulis organiz ēja un vad īja Latvijas skol ēnu zin ātniski p ētniecisko darbu (ZPD) konferences Matem ātikas sekciju. ZPD v ērt ēšanas komisijas locek ļi: Ilvars Mizniks (LU MII), Agnis Škuškovniks (LU doktorants) un A. Cibulis (priekšs ēdētājs). A. Cibulis bijis konsultants vai 24 vad ītājs vair ākiem skol ēnu ZPD. Vi ņa vad ībā izstr ādātais darbs Ma ģisk ās konfigur ācijas izoperimetriskos daudzskaldņos ieguva 1. vietu republik ā. Regul āri ž ūrijas darb ā, organiz ējot šo valsts l īme ņa konferenci, tika izmantotas LU MII telpas un tehnika. Andrejs Cibulis las ījis lekcijas skol ēnu matem ātikas nometn ē ALFA (Zas ā), k ā ar ī p ēc uzaicin ājuma apmekl ējis vair ākas R īgas skolas, kur vad ījis matem ātiku populariz ējošas nodarb ības. Kā uzaicin āts vieslektors (Lietuva, Moletai, International Kangaroo Camp, 29.07 – 5.08.) Andrejs Cibulis vad ījis matem ātiku populariz ējošas nodarb ības Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas skolēniem.

Kop ā ar VISC vec āko referenti Mud īti Kalni ņu A. Cibulis organiz ējis semin āru „Skol ēnu pētniecisko darbu izstr āde matem ātik ā”, kura m ērķis ir celt skolot āju kvalifik āciju skol ēnu ZPD izstr ādē un v ērt ēšan ā. T ā ietvaros A. Cibulis nolas ījis vair ākas lekcijas.

2.1.12 Zin ātnes infrastrukt ūras att īst īšana (virziena vad ītājs R.Balodis)

Moderna e-infrastrukt ūra ir pamats dinamiskai zin ātnes att īst ībai. LU MII v ēsturiski sav ā past āvēšanas laik ā apliecin ājis sp ēju att īst īt un uztur ēt modernu IT infrastrukt ūru un sniegt publiskos pakalpojumus. Šobr īd LU MII darbojas Grid skait ļošanas vide un ½ PB liela datu noliktava. M ūsdien ās e-infrastrukt ūra Eirop ā tiek att īst īta vair ākos standartiz ētos sl āņ os: pamat ā ir p ētniec ības t īkls GÉANT, tad Grid t īkls un virs visa t ā specifisk ās zin ātnes infrastrukt ūras, šobr īd priorit ārās 44 Eiropas infrastrukt ūras. LU MII vid ēja termi ņa m ērķi paredz visu sl āņ u att īst ību, k ā ar ī inform ātikas starpnozaru p ētījumi letonik ā, bioinform ātik ā (medic īnā), m āksl ā un humanit ārās zin ātnēs. VNPC IKSA-Centrs projekta ietvaros LU MII datoru resursi tr īsk āršosies, akcent ējoties uz HPC.

E-infrastrukt ūras tr īs galvenie parametri ir datu p ārraides t īkla kapacit āte, serveru un procesoru jaudas un digit ālo datu glab ājamie apjomi. Kop ējo e-infrastrukt ūras kvalit āti var ieg ūt sabalans ējot šos parametrus. L īdz īgi k ā ar GÉANT, Grid iniciat īvas att īst ās Eiropas un nacion ālā l īmen ī. Lai gan Grid un m āko ņdatošanai ir savas nianses, tom ēr strat ēģ iski var uztvert k ā virz ību no Grid uz m āko ņdatošanu. Jāpiez īmē, ka HPC (High Performance Computing) infrastrukt ūra arvien vair āk p ārveidojas no superdatoru centra par vienk ārši lielas jaudas skait ļošanas resursu vidi (infrastrukt ūra PRACE). Grid vide var b ūt atkar īga no specifisk ās zin ātnes jomas - specifisk ās zin ātnes infrastrukt ūras, tāpēc, piem ēram, e-IRG (e-infrastructure Reflection Group) sav ā model ī Grid att ēlo virs specifisk ās e-zin ātnes vides. Eiropas dal ībvalstis izstr ādā ESFRI nacion ālās ce ļu kartes (Roadmap), no kur ām LU MII ir atbilstošas iestr ādes ar 3 infrastrukt ūrām (CLARIN, PRACE, ELIXIR) un t ādējādi LU MII pretend ē b ūt par Latvijas p ārst āvi Eiropas ESFRI infrastrukt ūrās. LU MII ir nomin ēts p ārst āvēt Latviju Future Internet Forum, e-infrastructure Policy Forum. Un ARTEMISIA

2012. gad ā šaj ā tematik ā ir sagatavotas vair ākas publik ācijas prestiž ās starptautisk ās konferenc ēs.

25

2.2. Īstenotie p ētījumi, projekti un l īgumdarbi

Pārskata gad ā LU MII piedal ījās sešos ES 7. Ietvara projektos (CLARIN, EGI-InSPIRE, GN3, CAGEKID, ENGAGE, OSIRIS). Tika veikta darb ība ar ī citos starptautiskajos zin ātniskajos p ētniec ības projektos, k ā, piem ēram, SDI-EDU, HABITATS, R3-COP u.c.

Valsts p ētījumu programmu ietvaros tika veikti divi projekti: projekts „Jaunas inform ācijas tehnolo ģijas balst ītas uz ontolo ģij ām un mode ļu transform ācij ām” (valsts p ētījumu programma „Inovat īvu daudzfunkcion ālu materi ālu, sign ālapstr ādes un inform ātikas tehnolo ģiju izstr āde konkur ētsp ējīgiem zin ātņu ietilp īgiem produktiem”) un projekts „Valoda – nacion ālās identit ātes pamats” (valsts p ētījumu programma „Nacion ālā identit āte(valoda, Latvijas v ēsture, kult ūra un cilv ēkdroš ība)”).

2012. gad ā LU MII realiz ēja 8 ERAF pētījumu projektus.

2012.g. 7 projekti veikti p ēc š ādu valsts p ārvaldes iest āžu pas ūtījuma: Latvijas Nacion ālā bibliot ēka , Uzturl īdzek ļu garantijas fonda administr ācija, LR Ties ībsarga birojs, Valsts aģent ūra „Latviešu valodas a ģent ūra”, R īgas pašvald ības a ģent ūra „R īgas pils ētas arhitekta birojs” un Valsts soci ālās apdrošin āšanas a ģent ūra.

Tāpat LU MII tika veikta ar ī 6 projektu izpilde sadarb ībā ar Latvijas komersantiem: SIA „Vides sist ēmas”, SIA „Biznesa Internet tehnolo ģijas”, SIA „Mykoob”, SIA „Ieguld ījums” un SIA „Telos”.

Sīkāka inform ācija par galvenajiem LU MII īstenotajiem p ētījumu projektiem un līgumdarbiem aprakst īta 1. PIELIKUM Ā.

2.3. Īstenotie LZP granti un starpnozaru projekti

2012.gad ā LU MII kop ā ar cit ām organiz ācij ām – LU; EDI(Elektronikas un datorzin ātņu instit ūts); TSI(Transporta un sakaru instit ūts), piedal ījās sadarb ības (starpnozaru) projekta izpild ē. Darbi tika veikti projekta 10.0003. div ās sada ļā s un to vad ītājs ir J ānis B ārzdi ņš.

Nr. Projekta nr. Nosaukums Izpildes laiks

Zin ātnisk ās b āzes t ālāka att īst īšana perspekt īviem 2010.- 1. 10.0003. inform ācijas apstr ādes virzieniem Latvij ā 2013.g. (projekta kop ējā vad ība) 2. 10.0003.1.1 Programminženierijas jaun ās metodes 2010.-2013.g. Bezvadu datu p ārraides t īklu arhitekt ūru 3. 10.0003.2.2. efektivit ātes p ētīšana un to pielietojuma 2010.-2013.g. rekomend āciju izstr āde

2012.gad ā LU MII tika īstenoti pieci granti (no tiem tr īs matem ātik ā un divi datorzin ātn ē):

26

Nr. Proj. nr. Nosaukums Izpildes laiks MATEM ĀTIKA Masas un siltuma p ārneses tiešo un apgriezto 2009.-2012.g. 1. 09.1572 uzdevumu mode ļi nehomog ēnām vid ēm Kvantu autom āti un daudzv ērt īgas matem ātiskas 2009.-2012.g. 2. 09.1570 strukt ūras: īpaš ības un sarež ģī tība 3. 09.1220 Mūsdien īgas metodes dinamisko sist ēmu anal īzē 2009.-2012.g. DATORZIN ĀTNE Faktor ēto metožu lietojums ang ļu-latviešu 2009.-2012.g. statistiskaj ā maš īntulkošanas sist ēmā, iek ļaujot 4. 09.1544 inform ātikas instrumentu īpaš ā noz īmīguma un funkciju Latvijas t ālākai izaugsmei anal īzi; mode ļu izv ēles un to adekv ātuma p ārbaudi Algoritmisko mode ļu izstr āde un anal īze biolo ģisko 2009.-2012.g.. 5. 09.1578 un programmat ūras sist ēmu aprakst īšanai

2.4. Zin ātnisk ās publik ācijas

2012.gad ā LU MII turpin ājis augt kop ējais publik āciju skaits. 2012.gad ā īpaši pieaudzis izstr ādāto konferen ču refer ātu t ēžu skaits. Palielin ājies ar ī popul ārzin ātnisko publik āciju skaits. Sal īdzin ājum ā ar 2011.gadu, 2012.gad ā v ērojams maz āks skaits publik āciju prestiž ākajos zin ātniskajos izdevumos, tom ēr kopum ā r ādītājs ir trešais augst ākais p ēdējo piecu gadu laik ā. Kopš 2011.gada gandr īz divk āršojies ir publik āciju skaits citos zin ātniskos izdevumos. Sal īdzin ājumu ar iepriekš ējiem gadiem var redz ēt sekojošaj ā tabul ā un grafik ā, tāpat ar ī ar publik āciju sarakstu var iepz īties 2. PIELIKUM Ā.

Rādītāji 2008 2009 2010 2011 2012 Publik āciju skaits kop ā : 163 102 138 187 212 no t ām: 1.Monogr āfijas 5 1 - 3 - to skait ā: - matem ātik ā un fizik ā 2 1 - datorzin ātn ē un valodniec ībā 3 - 2. SCI publik ācijas 27 18 52 51 45 to skait ā: - matem ātik ā un fizik ā 18 10 25 - datorzin ātn ē 9 8 20 3. Publik ācijas anon īmi recenz ētos 53 36 46 48 43 izdevumos (agr āk - LZP saraksts) to skait ā: - matem ātik ā un fizik ā 22 15 16 - datorzin ātn ē un valodniec ībā 31 21 27 4. Publik ācijas citos zin ātniskos izdevumos 24 17 15 17 32 to skait ā: - matem ātik ā 13 8 - datorzin ātn ē un valodniec ībā 11 9 5. Konferen ču refer ātu t ēzes 51 28 21 36 55

27

to skait ā: - matem ātik ā 42 26 37 - datorzin ātn ē un valodniec ībā 9 2 18 6. M ācību gr āmatas - - - - - to skait ā: - matem ātik ā - datorzin ātn ē 7. M ācību metodiskie izdevumi - - - - - to skait ā: - matem ātik ā - datorzin ātn ē 8. Popul ārzin ātnisk ās publik ācijas 3 2 4 32 37

2.5. Dal ība konferenc ēs

LU MII 2012.gad ā pavisam organiz ēti 19 noz īmīgi pas ākumi datorzin ātņu un matem ātikas jom ās, to skait ā vair āki semin āri, m ācības un LU 70.konferences Datort īklu sekcija. Tāpat LU MII darbinieki organiz ējuši un piedal ījušies vair ākos pas ākumos ārpus LU MII, piem ēram, Baltijas 18.inform ātikas olimpi ādē Ventspil ī un vairākos CERT.LV semin āros R īgā un cit ās pils ētās.

Sīkāka inform ācija (zin ātnes nozare, nosaukums, sadarb ības partneri, norises vieta un laiks) par 2012.gad ā organiz ētaj ām konferenc ēm un darba san āksm ēm mekl ējama 3. PIELIKUM Ā.

Lai prezent ētu p ētījumu rezult ātus un ieg ūto kompetenci starptautiski, LU MII person āls visa gada garum ā akt īvi piedal ījās starptautisk ās konferenc ēs, semin āros, darba apspried ēs un citos pas ākumos Latvij ā un ārpus t ās.

2.6. Darbinieku izstr ādātie vai vad ītie promocijas, ma ģistra un bakalaura darbi

LU MII darbinieki zin ātnisk ās darb ības rezult ātā ieg ūto kompetenci „p ārnes” uz augst ākās izgl ītības procesu, t ādēļ LU MII vad ība veicina visdaž ādākās sadarb ības formas ar LU un citu augstskolu atbilstoš ām fakult ātēm (lekciju las īšana, individu āls darbs ar ma ģistriem un doktorantiem, tai skait ā kursa dabu nosl ēguma darbu vad īšana un recenz ēšana, studentu iesaist īšana instit ūta zin ātnisko projektu izpild ē u.c.).

2012.gad ā aizst āvēti 5 promocijas darbi (autors vai vad ītājs, vai abi ir no LUMII), izstr ādāti un aizst āvēti 26 ma ģistra darbi un 36 bakalaura darbi (darbu saraksts atrodams 4. PIELIKUM Ā).

28

3. Publiskie pakalpojumi

Lai veiktu lietiš ķos p ētījumus nozarei un sabiedr ībai noz īmīgos virzienos, b ūtiska LU MII darb ības joma ir publiskie pakalpojumi instit ūta p ētniec ības pamatvirzienu tematik ā. Šobr īd pakalpojumi tiek sniegti š ādos virzienos.

LU MII T īkla risin ājumu da ļa (NIC): • uztur drošu un stabilu dom ēna v ārdu sist ēmu un nodrošina t ās pilnv ērt īgu un nep ārtrauktu darb ību un pieejam ību interneta lietot ājiem Latvij ā un pasaul ē; • nodrošina inform āciju par augst ākā l īme ņa dom ēna .lv glob ālajos dom ēna v ārdu sist ēmas serveros; • nodrošina dom ēna v ārdu re ģistr āciju 24 x 7 un uztur ēšanu augst ākā l īme ņa dom ēnā .lv; • nodrošina sist ēmas darb ībai nepieciešamos datus un to precizit āti atbilstoši industrijas standartiem un labai praksei; • nodrošina DNSSEC darb ībai nepieciešam ās funkcijas; • nodrošina 24 x 7 iesp ēju izmantot Whois sist ēmu; • nodrošina konsult ācijas jaut ājumos par dom ēna v ārdu re ģistr āciju, dom ēna v ārdu sist ēmas droš ību (t.sk. DNSSEC), saist ītajos juridiskos jaut ājumos utt

Statistika par 2012.gad ā LU MII veiktajiem pakalpojumiem šaj ā jom ā ir att ēlota tabul ā:

Darb ības Skaits Pieš ķirto dom ēnu lietošanas ties ību skaits 27332 Pagarin āto dom ēnu lietošanas ties ību skaits 76659 Anul ēto dom ēnu lietošanas ties ību skaits 8 (l īguma par dom ēna v ārda lietošanu izbeigšana un dom ēna vārda dz ēšana, ja iesniegtie dati ir nepareizi vai nepatiesi vai ir pārk āpti l īguma noteikumi) 126 (lietot ājs vairs nepast āv, piem ēram, likvid ēts uz ņē mums) Atteikumu pieš ķirt dom ēnu lietošanas ties ību skaits 3102

Publiskos pakalpojumus p ārskata gad ā sniedza ar ī LU MII Akad ēmisk ā t īkla laboratorija SigmaNet, kas pied āvāja: • e-pastu un m ājās lapu uztur ēšanas pakalpojumus; • datu centra pakalpojumus; • datu glab āšanas (FTP) pakalpojumus; • virtu ālo priv āto serveru pakalpojumus; • Grid resursus;

Kā ar ī tika veidots un uztur ēts Latvijas akad ēmiskais t īkls, un nodrošin āta iesp ēja Latvij ā izmantot Eiropas akad ēmisko t īklu GÉANT, k ā ar ī SigmaNet laboratorijas darbinieki piedal ījās daž ādos p ētniec ības darba grup ās (TF-CSIRT, TF-CPR u.c.).

29

4. Sa ņemtais finans ējums un t ā izlietojums

LU MII finans ējumam ir vair āki avoti:

• zin ātnes b āzes finans ējums; • valsts p ētījumu programmu l īdzek ļi; • LZP finans ējums fundament ālo un lietiš ķo p ētījumu veikšanai; • ES strukt ūrfondu projektu l īdzek ļi; • ES organiz āciju un citu starptautisko organiz āciju finans ēto projektu l īdzek ļi; • IZM l īdzfinans ējumi dal ībai ES programmu izpild ē; • līdzekļi no l īgumdarbiem ar Latvijas un ārzemju uz ņē mumiem; • ie ņē mumi no maksas pakalpojumiem; • kā ar ī citi ie ņē mumi.

Ie ņē mumu avotu procentu ālais sadal ījums 2012.gad ā par ādīts sekojošaj ā grafik ā; zem āk ar ī visp ārējais sa ņemtais finans ējums un t ā izlietojums tabul ā:

Zin ātnes b āzes finans ējums LU MII ie ņē mumi 2012.gad ā

Valsts p ētījumu programmas

SZA finans ējums fundament ālo un lietiš ķo pētījumu veikšanai 7% 12% 4% Eiropas Savien ības strukt ūrfondu projekti 21% 3%

ES organiz āciju un citu starptautisko organiz āciju finans ētie projekti

IZM l īdzfinans ējumi dal ībai ES programmu izpild ē

15% 31% Līgumdarbi ar Latvijas un ārzemju uz ņē mumiem 3% 4% Ie ņē mumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ie ņē mumi

Citi ie ņē mumi

2012. gada Faktiskais Nr. Budžets

1 . Naudas l īdzek ļu atlikums uz 01.01.2012 1 103 175 2 . IE ŅĒ MUMI 3 445 508 2.1. Zin ātnes b āzes finans ējums 411 009 2.2. Valsts p ētījumu programmas 136 034 2.3. LZP finans ējums fundament ālo un lietiš ķo p ētījumu veikšanai 95 753 2.4. Tirgus orient ētie p ētījumi 0 2.5. Eiropas Savien ības strukt ūrfondu projekti 1 110 488 2.6. EEZ un Norv ēģ ijas vald ības divpus ējie finanšu instrumenti 0 ES organiz āciju un citu starptautisko organiz āciju finans ētie 135 890 2.7. projekti 2.8. IZM l īdzfinans ējumi dal ībai ES programmu izpild ē 87 908

30

2.9. Līgumdarbi ar Latvijas un ārzemju uz ņē mumiem 524 567 2.10. Ie ņē mumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ie ņē mumi 717 860 2.11. Citi ie ņē mumi 225 999 2.12. Ziedojumi un d āvin ājumi 0 3 . IZDEVUMI 2 998 793 3.1 . Atalgojums 1 677 519 Darba dev ēja valsts soci ālās apdrošin āšanas iemaksas, soci āla 407 491 3.2 . rakstura pabalsti un kompens ācijas 3.3 . Preces un pakalpojumi 737 136 3.4 . Pamatkapit āla veidošana 176 647 4 . Naudas l īdzek ļu atlikums uz 01.01.2013. 1 549 890

31

5. Person āls

LU MII misijas izpildi nodrošina augst ākās kvalifik ācijas akad ēmiskais person āls, t ā kodols – vadošie p ētnieki, p ētnieki un asistenti. Noz īmīgu devumu, jo īpaši LU MII lietiško p ētījumu un publisko pakalpojumu jom ā dod kvalific ēti inženieri.

Instit ūta person āla sarakst ā uz 2012.gada 31. decembri bija 212 darbinieki, no tiem akad ēmiskajos amatos 98 darbinieki (50 vadošie p ētnieki, 37 p ētnieki, 11 zin ātniskie asistenti). Instit ūta darbinieku vid ū akad ēmiskais person āls veidoja 46,2%.

Starp instit ūta darbiniekiem ir 69 zin ātņu doktori (no tiem 13 habilit ētie doktori) un 76 ma ģistri.

2011.gad ā tr īs no LU MII str ādājošajiem doktoriem (J.B ārzdi ņš, A.Bui ķis un R.M.Freivalds) ir LZA īstenie locek ļi, seši LZA korespond ētājlocek ļi (A.Kalni ņš, G.B ārzdi ņš, U.Raitums, A.Reinfelds, F.Sadirbajevs, A.Šostaks), k ā ar ī viena LZA goda doktore - I.I.Ilzi ņa. Vair āki instit ūta darbinieki darbojas ar ī cit ās Latvijas un straptautiskaj ās organiz ācij ās, piem ēram , Nacion ālaj ā konsultat īvaj ā padom ē valodas resursu un r īku jom ā, FIF (Future Internet Forum) - R.Balodis-Bolužs, I.Opmane, EGI (European Grid Infrastructure)- I.Opmane u.c.

Lai risin ātu Latvijas zin ātnes person āla galveno probl ēmu – novecošanu, LU MII p ārskata gad ā str ādāja 16 jaunie zin ātnieki (atbilstoši Ministru Kabineta noteikumu Nr.1316 punktam 11.11., jaunais zin ātnieks ir fiziska persona, kura zin ātnisko doktora gr ādu ieguvusi ne agr āk kā 10 gadus pirms p ārskata iesniegšanas).

32

6. Komunik ācija ar sabiedr ību

2012.gad ā tika uztur ēta LU MII m ājas lapa www.lumii.lv, kur ā atrodama galven ā inform ācija par instit ūtu un t ā darb ību gan latviešu, gan ang ļu valod ā; t āpat ar ī regul āri tika public ēta jauna inform ācija par daž ādām, ar LU MII saist ītām aktualit ātēm, piem ēram, organiz ētjiem semin āriem u.tml. Specifisku inform āciju par savu darb ību sniedz ar ī strukt ūrvien ību atseviš ķā s m ājas lapas: T īkla risin ājumu da ļa (nic.lv), Akad ēmisk ā t īkla laboratorija (sigmanet.lv), M ākslīgā intelekta laboratorija (ailab.lv), Inform ācijas tehnolo ģiju droš ības incidentu nov ēršanas instit ūcija (cert.lv), kā ar ī Sist ēmu model ēšanas un programmat ūras tehnolo ģiju laboratorija (syslab.lumii.lv). Tiek uztur ēta skol ēnu Inform ātikas olimpi āžu m ājas lapu (lio.lv), k ā ar ī vair ākas atseviš ķu projektu m ājas lapas.

Noz īmīgs darbs komunik ācijai ar sabiedr ību ir caur darbu ar skolu jaunatni - darbs ar sp ējīgākajiem jauniešiem matem ātik ā un inform ātik ā, t ādējādi gan populariz ējot LU MII, gan motiv ējot skolēnus padzi ļin āti apg ūt matem ātiku un inform ātiku.

LU MII telp ās jau 28 gadus darbojas LU Skait ļošanas tehnikas un inform ātikas muzejs, kura apmekl ētāju skaits 2012.gad ā ir sarucis, liel ā m ērā t.s. „Ties ībsarga efekta” - aizlieguma skol ēniem maks āt par m ācību pas ākumiem - d ēļ . P ārskata gada laik ā muzeju A. Skujas vad ībā apmekl ēja 285 interesenti 30 grup ās, to skait ā 17 LU studenti un 208 skolu un koledžu audz ēkņi (min ētā aizlieguma d ēļ p ēdējo skaits sarucis par 37%). Muzeju apmekl ēja ar ī divu LU MII telp ās organiz ētu starptautisku san āksmju dal ībnieki.

Sakar ā ar LU MII realiz ētā pirm ā interneta piesl ēguma Latvij ā 20.gadadienu muzej ā tika iek ārtota izst āde „Internet Latvij ā - 20”, kura reklam ēta ar ī LU m ājaslap ā. Saist ībā ar šo notikumu no muzeja telp ām notika TV p ārraide, bet muzeja ekspoz īcija film ēta un fotograf ēta publik ācijai žurn ālā „Ir” un v ēl 2 telev īzijas raid ījumiem.

Gada nogal ē, 10.oktobr ī, LU Skait ļošanas tehnikas un inform ātikas muzej ā viesojies firmas IBM p ārst āvis Džons Kons (Cohn), kurš par šo notikumu public ējis garu aprakstu ar fotogr āfij ām sav ā blog ā, k ā ar ī reklam ējis muzeju sav ā (ar ī internet ā pieejamaj ā) prezent ācij ā firmas p ārst āvjiem Baltijas valst īs.

Ar ī 2012.gad ā muzeja darbu nodrošin āja 2 LU Zin ātņu un tehnikas v ēstures muzeja štata darbinieki.

Šaj ā gad ā pieaudzis popul ārzin ātnisko publik āciju skaits, kuram ir ļoti b ūtiska noz īme gan sabiedr ības izgl ītošanas jom ā, gan ar ī inform ēšana ā par LU MII darbu,k ā ar ī zin ātni kopum ā.

Instit ūta telp ās p ārskata gada laik ā notika ar ī daž ādu profesion ālu organiz āciju tikšan ās; k ā ar ī uz m ēģ in ājumiem regul āri turpin āja pulc ēties LU v īru koris „Dziedonis”.

33

7. Pl āni 2013. gadam

LU MII veic savu darb ību saska ņā ar Latvijas Universit ātes a ģent ūras „Latvijas Universit ātes Matem ātikas un inform ātikas instit ūts” nolikumu un vid ēja termi ņa strat ēģ iju.

LU MII nodrošina savu p ētniecisko darb ību un publisko pakalpojumu sniegšanu atbilstoši zin ātnieku ētikas kodeksam, starptautiski atz ītiem labas prakses paraugiem un LU MII iekš ējiem normat īviem dokumentiem t ādējādi nodrošinot savas darb ības attiec īgos kvalitat īvos r ādītājus un ce ļot instit ūta prestižu kopum ā.

LU MII nodrošina 2009.gada 10.novembra MK noteikumu Nr. 1316 „B āzes finans ējuma pieš ķiršanas k ārt ība valsts zin ātniskajiem instit ūtiem, valsts augstskol ām un valsts augstskolu zin ātniskajiem instit ūtiem” pras ību iev ērošanu instit ūtam visefekt īvākā veid ā (sasniedzot Zin ātnisk ās darb ības kvalit ātes r ādītāju 12).

LU MII 2013.gadam noteiktie kvalitat īvie un kvantitat īvie r ādītāji atspogu ļoti n ākoš ā tabul ā:

Vid ēji gad ā (saska ņā ar 2013. gads pl ānoto) Zin ātnisko p ētījumu tematisk ās jomas, kur ās instit ūtam 5 5 būs noz īmīga loma, saska ņā ar strat ēģ iju Zin ātnisk ā person āla att īst ības r ādītāji (skaita 6 0 pieaugums %) Finans ējuma att īst ības r ādītāji (apjoma pieaugums %) 20 0 Sagatavoto zin ātnisko publik āciju skaits 90 90 monogr āfijas - - tai skait ā raksti 90 90 Ar LU MII darb ību saist īto studiju kursu skaits 86 86 Doktoriem, ma ģistrantiem un bakalauriem pied āvāto 80 80 darba vietu un/vai p ētījumu t ēmu skaits Starptautisk ās atpaz īstam ības r ādītāji 7 7 (starptautiski projekti vai pas ākumi)

34

1. PIELIKUMS. LU MII īstenotie p ētījumu projekti un l īgumdarbi

Projekta izpildes Finans ējuma Nr. Projekta nosaukums termi ņš avots (projekta p.k. (dd.mm.gg. - pas ūtītājs) dd.mm.gg.)

Studiju un 01.04.2012- 1 Valsts p ētījumu programmas - Nacion ālā identit āte zin ātnes 30.11.2012 (valoda, Latvijas v ēsture, kult ūra un cilv ēkdroš ība) administr ācija projekts Nr.3 „Valoda – nacion ālās identit ātes pamats” Valsts p ētījumu programmas - "Inovat īvu daudzfunkcion ālu materi ālu, sign ālapstr ādes un Studiju un inform ātikas tehnolo ģiju izstr āde konkur ētsp ējīgiem 01.01.2012- 2 zin ātnes zin ātņu ietilp īgiem produktiem" projekts Nr.5 „Jaunas 30.11.2012 administr ācija inform ācijas tehnolo ģijas balst ītas uz ontolo ģij ām un mode ļu transform ācij ām”

Faktor ēto metožu lietojums ang ļu-latviešu statistiskaj ā Studiju un maš īntulkošanas sist ēmā, iek ļaujot inform ātikas 01.01.2012- 3 zin ātnes instrumentu īpaš ā noz īmīguma un funkciju Latvijas 31.12.2012 administr ācija tālākai izaugsmei anal īzi; mode ļu izv ēles un to adekv ātuma p ārbaudi (Nr. 09.1544) Studiju un 01.01.2012- 4 Algoritmisko mode ļu izstr āde un anal īze biolo ģisko un zin ātnes 31.12.2012 programmat ūras sist ēmu aprakst īšanai ( Nr. 09.1578) administr ācija Studiju un Mūsdien īgas metodes dinamisko sist ēmu anal īzē ( Nr. 01.01.2012- 5 zin ātnes 09.1220) 31.12.2012 administr ācija Studiju un 01.01.2012- 6 zin ātnes Kvantu autom āti un daudzv ērt īgas matem ātiskas 31.12.2012 strukt ūras: īpaš ības un sarež ģī tība (Nr. 09.1570) administr ācija Studiju un 01.01.2012- 7 Masas un siltuma p ārneses tiešo un apgriezto uzdevumu zin ātnes 31.12.2012 mode ļi nehomog ēnām vid ēm (Nr. 09.1572) administr ācija Studiju un 01.01.2012- 8 Programminženierijas jaun ās metodes ( Nr. 10.0003.1) zin ātnes 31.12.2012 administr ācija Studiju un 01.01.2012- 9 Bezvadu datu p ārraides t īklu arhitekt ūru efektivit ātes zin ātnes 31.12.2012 pētīšana un to pielietojuma rekomend āciju izstr āde ( Nr. administr ācija 10.0003.2.2) Satiksmes 01.01.2012- 10 ministrija Inform ācijas tehnolo ģiju droš ības incidentu nov ēršanas 31.12.2012 instit ūcijas funkciju nodrošin āšanu (CERT.lv)

01.01.2010- Eiropas Soci ālais 11 Agr īnās audz ēju diagnostikas un nov ēršanas starpdisciplin āra izp ētes grupa 31.01.2012 fonds (ESF) (NR.2009/0220/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/016) Eiropas 01.04.2010- Re ģion ālās 12 Latvijas zin ātnes kapacit ātes uzlabošana inform āciju tehnolo ģiju un starpnozaru jom ā un t ās integr ācija 31.03.2013 Att īst ības fonds Eiropas zin ātnes telp ā (Nr.2DP/2.1.1.0/APIA/VIAA/011) (ERAF)

35

Eiropas Liela r ādiusa bezvadu sensoru t īkla izstr āde prec īzās 01.01.2010- Re ģion ālās 13 lauksaimniec ības pielietojumiem Latvij ā 30.11.2013 Att īst ības fonds (2010/0316/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/116) (ERAF) Eiropas Procesu p ārvald ības programmsist ēmu b ūves tehnolo ģija 01.01.2011- Re ģion ālās 14 un t ās atbalsta r īki 31.12.2013 Att īst ības fonds (2010/0325/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/109) (ERAF) Eiropas Dinamisko t īklu vizualiz ācijas un anal īzes r īku 01.01.2011- Re ģion ālās 15 komplekts 31.12.2013 Att īst ības fonds (Nr.2010/0318/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/104) (ERAF) Eiropas 01.04.2011- Re ģion ālās 16 Semantisko datub āzu platforma nozaru speci ālistiem 31.12.2013 Att īst ības fonds (2011/0009/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/112) (ERAF)

Latvijas–Lietuvas p ārrobežu sadarb ības programmas 2007-2013 (Latvia – Lithuania cross border cooperation Eiropas 01.01.2011- Re ģion ālās 17 programme 2007-2013) projekta LLIII-207 „Development of Research Infrastructure for Education 31.12.2012 Att īst ības fonds in the Humanities in Eastern Latvia, Lithuania” (ERAF) (HipiLatLit) (IKSA-CENTRS) Inform ācijas, komunik āciju un Eiropas sign ālapstr ādes tehnolo ģiju valsts noz īmes p ētniec ības 22.12.2011- Re ģion ālās 18 centra izveide 21.10.2014 Att īstības fonds (Nr.2011/0044/2DP/2.1.1.3.1/11/IPIA/VIAA/006) (ERAF) 01.05.2010- 19 EGI-InSPIRE (Integrated Sustainable Pan-Euopean European 31.04.2014 Infrastucture for Researchers in Europe,Nr.261323) Commision (FP7) Izgl ītības un GN3 (Multi-gigabit European Researgh and Education 16.11.2011- zin ātnes 20 Network and Associated Services, Nr.238875) 31.03.2013 ministrijas līdzfinans ējums

01.04.2009- 21 GN3 (Multi-gigabit European Researgh and Education European 31.03.2012 Network and Associated Services, Nr.238875) Commision (FP7)

01.09.2010- 22 30.11.2012 ENGAGE (Eurpean Network for Genetic and Genomic European Epidemiology, Nr.201413) Commision (FP7) Izgl ītības un ENGAGE (Eurpean Network for Genetic and Genomic 14.12.2010- zin ātnes 23 Epidemiology, Nr.201413) 30.11.2012 ministrijas līdzfinans ējums CAGEKID (Cancer Genomics of the Kidney, 01.03.2010- 24 Nr.241669) 01.03.2014 European Commision (FP7) CAGEKID (Cancer Genomics of the Kidney, 14.12.2010- Izgl ītības un 25 Nr.241669) 14.03.2014 zin ātnes ministrija European Commision and HABITATS (Eiropas Savien ības Konkur ētsp ējas un 01.04.2010- 26 Empresa de inov āciju ietvarprogrammas projekts, Nr. 250455); 01.04.2013 transformacion agraria SA

36

Latvijas Zin ātņu R3-COP (Robust & Safe Mobile Co-operative 01.03.2010- akad ēmija un 27 Autonomous Systems) (ARTEMIS kop īgā tehnolo ģisk ā 28.02.2013 Artemis ierosmes projekts); kopuz ņē mums

EMPIRICA and EMPIRICA (Contract 30-CE-0454397/00-83 "Study on 18.07.2012- 28 European Assessing and Promoting e-Accessibility") 31.12.2012 Commision 07.11.2011.- Latvijas Sen ās rakst ības tulkošanas risin ājuma izstr āde, īstenojot 30.04.2012 Nacion ālā 29 ERAF projektu "Digit ālās bibliot ēkas pakalpojumu bibliot ēka att īst ība"

09.101.2012.- Latvijas Latviešu valodas atbalsta r īku izstr āde resursu atkl āšanai, 30.09.2012 Nacion ālā 30 īstenojot ERAF projektu "Digit ālās bibliot ēkas bibliot ēka pakalpojumu att īst ība"

Sadarb ība Eiropas Komisijas M ūžizgl ītības programmas 01.03.2012- 31 Leonardo da Vinci Inov ācijas p ārneses projekta Latvijas 30.09.2012 S.M.A.R.T. KNOW.NET īstenošan ā Universit āte un Eiropas Komisija Sadarb ība Eiropas Komisijas M ūžizgl ītības programmas 01.06.2012- Latvijas 32 Leonardo da Vinci Inov ācijas p ārneses projekta 30.09.2013 Universit āte un S.M.A.R.T. KNOW.NET īstenošan ā Eiropas Komisija

Mācību stendu vad ības programnodrošin ājuma izstr āde 01.01.2012- SIA "Vides 33 Labview vid ē 30.11.2012 sist ēmas"

01.01.2012. - Uzturl īdzek ļu 34 UGF uzskaites sist ēmas datorprogrammas pavad īšana 31.12.2012. garantijas fonda administr ācija 01.01.2012. - SIA "Biznesa 31.12.2012. 35 Sadarb ība p ētniec ībā m āko ņdatošanas jom ā Internet tehnolo ģijas" 01.01.2012. - 36 Sadarb ība p ētniec ībā m āko ņdatošanas jom ā 31.12.2012. SIA "Mykob"

Programmr īku zi ņu port āla koment āru monitoringa 01.10.2012- LR Ties ībsarga 37 latviešu valod ā izstr āde 30.10.2012 birojs

Sadarbība p ētniec ībā latviešu valodas autom ātiskaj ās 01.09.2012- SIA 38 metod ēs 30.04.2014 "Ieguld ījums" Līdzsvarot ā m ūsdienu latviešu valodas tekstu korpusa 15.10.2012- VA "Latviešu 39 paplašin āšana 28.02.2012 valodas a ģent ūra" 40 Rīgas PA "R īgas 10.12.2012- Pils ētvides terminolo ģijas v ārdn īcas digitaliz ācija pils ētas arhitekta 20.12.2012 birojs" Konsult ācijas par Linux oper ētājsist ēmas adapt āciju Valsts soci ālās 13.02.2012- 42 VSAA galddatoriem un iek ļaušanu VSAA IT apdrošin āšanas 16.03.2012 infrastrukt ūras risin ājum ā aģent ūra Izstr ādāts vizualiz ācijas veids un veikta vizualiz ācija 01.06.2012- Latvijas 43 iesniegtajiem aptaujas datiem 04.07.2012 Universit āte Programmat ūras izstr āde re ālā laika sist ēmām (Software no 2000 SIA "Telos" 44 for Real Time Application)

37

no 2006 Dom ēna v ārda.lv 45 Dom ēna v ārdu .lv administr ēšana lietot āji

38

1.Publik ācijas, kas ir public ētas anon īmi recenz ētos un starptautiski pieejam ās datub āzēs iek ļautos zin ātniskajos izdevumos SCI - Science Citation Index Expanded; CMCI - CompuMath Citation Index; SCOPUS

1. R. Freivalds. Hartmanis-Stearns Conjecture on Real Time and Transcendence. "Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 2012, v.7160, p. 105-119. 2. R. Freivalds. Multiple Usage of Random Bits in Finite Automata. "Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 2012, v.7287, p. 537-547. 3. Yakaryilmaz, R. Freivalds, A. C. Cem Say, R. Agadzanyan. Quantum computation with write-only memory. "Natural Computing", vol. 11, No.1, 2012, p. 81-94. 4. E. Kalnina, A. Kalnins, A. Sostaks, E. Celms, J. Iraids. Tree Based Domain-Specific Mapping Languages. In: Mária Bieliková, Gerhard Friedrich, Georg Gottlob, Stefan Katzenbeisser and György Turán (Eds.), SOFSEM 2012: Theory and Practice of Computer Science, 38th Conference on Current Trends in Theory and Practice of Computer Science, Špindleruv Mlýn, Czech Republic, January 21-27, 2012. Proceedings, Volume 7147, LNCS, Springer Berlin / Heidelberg, pp. 492-504, 2012. (http://www.springerlink.com/content/an6701r338w4u8t4/ ). SCOPUS 5. K. Freivalds, P.Kikusts. Robust image topological feature extraction. Proceedings of Applied Information and Communication Technology AICT 2012. ISBN 978-9984- 48-065-7, pp 82–91. (ISI Thomson Reuters Web of Knowledge) 6. Normunds Gr ūzītis, P ēteris Paikens, Guntis B ārzdi ņš (2012) „FrameNet Resource Grammar Library for GF”, In Proceedings of the 3rd Workshop on Controlled Natural Language (CNL), Lecture Notes in Computer Science, Volume 7427, 2012, pp 121- 137 7. Gunta Nešpore, Baiba Saul īte, Normunds Gr ūzītis, Ginta Gark āje (2012) Towards a Latvian Valency Lexicon . In Proceedings of the 5th Conference on Human Language Technologies – the Baltic Perspective (BalticHLT) . IOS Press, Frontiers in Artificial Intelligence and Applications, Vol. 247, pp. 154-161. 8. Paikens P., Auzina I., Garkaje G., Paegle M. Towards named entity annotation of Latvian National Library corpus. Proceedings of the Fifth International Conference on Human Language Technologies — The Baltic Perspective , Tartu, 2012, IOS Press, Frontiers in Artificial Intelligence and Applications, Vol. 247, pp. 169-175. 9. Pretkalni ņa L., Rituma L. Syntactic Issues Identified Developing the Latvian Treebank. Proc. of the 5th International Conference on Human Language Technologies — the Baltic Perspective, Frontiers in Artificial Intelligence and Applications, IOS Press, 2012, Vol. 247, pp. 185-192. 10. Skadi ņa I., K. Lev āne-Petrova, G.R ābante. Linguistically Motivated Evaluation of English-Latvian Statistical Machine Translation. 2012. Proceedings of the Fifth International Conference Baltic HLT 2012 , IOS Press, Frontiers in Artificial Intelligence and Applications, Vol. 247, pp. 221-229. 11. Utka A., Lev āne-Petrova K., Bielinskien ė A., Kovalevskait ė J., Rimkut ė E. and Vēvere D. Lithuanian-Latvian-Lithuanian Parallel Corpus. Pie ņemts public ēšanai konferenc ē Human language technologies — the Baltic perspective, Tartu, 2012, IOS Press, Frontiers in Artificial Intelligence and Applications, Vol. 247, pp. 260-264. 12. A. Gritsans, F. Sadyrbaev. Nonlinear Problems with Asymmetric Principal Part. Mathematical Modelling and Analysis, V. 17, N. 2., 2012, p. 217-226. SCI indexed 13. Клоков Ю.А Об экстремалях некоторых функционалов в пространстве . “Дифференциальные уравнения “ 2012. т 48, № 2, стр . 290-293. SCI, SCOPUS indexed

39

14. A. Lepin, L. Lepin and N. Vasiljev, „Extremal Solutions of Fourth-Order Boundary Value Problems”, Differential Equatiuons, 2012, Vol.48, No1, pp. 3-12 (Russian) SCI, SCOPUS indexed 15. Zilitis V., Determination of the Rydberg D and Fo Energy Levels of Cs-like Ions by the Method of Interpolation of Relativistic Quantum Defects, Optics and Spectroscopy , 2012, Vol. 113, No. 3, p. 231 – 234. 16. K. Birgelis and U. Raitums, Strictly convergent algorithm for an elliptic equation with nonlocal and nonlinear boundary conditions , Mathematical Modelling and Analysis 17 (2012), no. 1, 128 – 139 SCI, SCOPUS 17. Cebers and H. Kalis, Mathematical modelling of an elongated magnetic droplet in a rotating magnetic field, Mathematical Modelling and Analysis 17 (2012), no. 1, 47 – 57 SCI, SCOPUS 18. S.Solovyov, Categorical foundations of variety-based topological systems , Fuzzy Sets and Systems 192 (2012), 176 – 200 SCI, SCOPUS 19. S.Solovyov, Composite variety-based topological theories, Fuzzy Sets and Systems 195 (2012), 1 – 32 SCI, SCOPUS 20. S.Solovyov, Sobriety and spatiality in categories of lattice-valued algebras Fuzzy Sets and Systems 204 (2012), 1 – 26 SCI, SCOPUS 21. S.Solovyov, Topological systems and Artin glueing Mathematica Slovaca 62 (2012), no. 4, 647 – 688 SCI, SCOPUS 22. S.Solovyov, A note on nuclei of quantele algebras, Bulletin of the Section of Logic 40 (2012) no. 1 – 2, 91 – 112 SCOPUS 23. M.Lencmane and A.Buikis, Analytical solution for steady stable and transient heat process in a double-fin assembly, International Journal of Mathematical Models and Methods in Applied Sciences 6 (2012), no. 1, 81 – 89 SCOPUS 24. S.Blomkalna, A.Buikis and M.Buike, Multi-dimensional mathematical models of intensive steel quenchy for sphere. Exact and approximate solutions , International Journal of Mathematical Models and Methods in Applied Sciences 6 (2012), no. 1, 98 – 105 SCOPUS 25. J. Cep ītis, O. Dumbrajs, H. Kalis, A. Reinfelds and U. Strauti ņš, Analysis of equations arising in gyrotron theory , Nonlinear Analysis – Modelling and Control 17 (2012), no. 2, 139 – 152. SCI, SCOPUS 26. A. Reinfelds, O. Dumbrajs, H. Kalis, J. Cep ītis and D. Constantinescu, Numerical experiments with single mode gyrotron equations , Mathematical Modelling and Analysis 17 (2012), no. 2, 251 – 270. SCI, SCOPU 27. Rihards Balodis, Inara Opmane, Leo Truksans. Unified computing facility design based on open source software. p.337- 342 in 2012 International Conference on Systems and Informatics (ICSAI 2012) 19.-20. May 2012 Yantai University General Chairs Yibin Song (Yantai University, China) Co-Chairs Wuwei Shen (Western Michigan University, USA) Lipo Wang (Nanyang Technological University, Singapore) Xu Zhu (University of Liverpool, UK) IEEE Catalog Number: CFP1273R- CDR ISBN: 978-1-4673-0197-8 IEEExplore Digital Library DOI: 10.1109/ICSAI.2012.6223629 28. Rihards Balodis, Inara Opmane. History of Data Centre Development. p. 128-151 in Reflections on the History of Computing: Processing Memories and Sharing Stories History of Computing Ed. Arthur Tatnall (Victoria University, Australia) IFIP AICT Volume 0387, (pie ņemts druk āšanai 07.2012) (The Book Serie: Lecture notes in Computer Science, Subseries: IFIP - Advances in Information and Communication Technology.) 29. Rihards Balodis, Inara Opmane. Research E-Infrastructure Upgrade Project at IMCS UL. 2012 5th Romania Tier 2 Federation Grid, Cloud& High Performance Computing 40

Science. 25-27 October 2012 Cluj-Napoca, Romania Proceedings p. 41-44 In CD IEEECatalog Number CFP12327-CDR, ISBN: 978-973-662-711-8 30. Rihards Balodis, Inara Opmane. Moving Secondary Schools to Power of Cloud. ICACT2012: 2012: 3rd International Conference on Advancements in Computing Technology In Proceedings 2012 7th International Conference on Computing and Convergence Technology (ICCIT, ICEI and ICACT) ICCCT2012 Seoul, Korea December 3 - 5, 2012 Editors: Dr. Kae Dal Kwack, Prof. Shigeo Kawata, Dr. Soonwook Hwang, Dr. Dongsoo HAN, Dr. Franz Ko The Institute of Electrical and Electronics Engineers (IEEE) Institute of Electrical and Electronics Engineers (IEEE), Korea Council, Korea Advanced Institute of Convergence Information Technology (AICIT), Korea IEEE Conference Record Number: 20421 IEEE PDF files Catalog Number: CFP1232I-ART IEEE PDF files ISBN: 978-89-94364-22-3 IEEE DVD version Catalog Number: CFP1232I-DVD IEEE DVD version ISBN: 978-89-94364- 26-1 IEEE Print version Catalog Number: CFP1232I-PRT IEEE Print version ISBN: 978-89-94364-21-6 31. R.Balodis, I.Opmane, L.Truksans, G.B ārzdi ņš, A.Haidens,”ZERO: an efficient Ethernet-over-IP Tunnelling Protocol”, accepted for inclusion in the forthcoming „INTER- COOPERATIVE COLLECTIVE INTELLIGENCE: TECHNIQUES AND APPLICATIONS”Springer book, the book is to be published in the „Studies in Computational Intelligence” book series in early 2013 32. A.Reinfelds, Conjugacy of discrete semidynamical systems in the neighbourhood of invariant manifold, Springer Proceedings in Mathematics (2012) (accepted) 33. A.A ņisimova, M. Avoti ņa and I. Bula, Periodic orbits of single neuron models with internal decay rate 0 < β ≤ 1. Mathematical Modelling and Analysis (submitted). 34. Yermachenko and F. Sadyrbaev. "Quasilinearization Technique for -Laplacian Type Equations," International Journal of Mathematics and Mathematical Sciences, vol. 2012, Article ID 975760, 11 pages, 2012. doi:10.1155/2012/975760. 35. A. Gritsans and F. Sadyrbaev. Boundary value problems for a super-sublinear asymmetric oscillator: exact number of solutions, http://www.hindawi.com/journals/ijmms/aip/ (article in press) 36. Н. И. Васильев , А. Я. Лепин , Л. А. Лепин . Экстремальные решения краевых задач четвертого порядка . Дифференциальные уравнения , 2012, том 48, № 1, с. 3–12. 37. Yu.A. Klokov, On Some Boundary Value Problems for a System of Two Second- Order Equations, Differentsial’nye Uravneniya, 2012, Vol. 48, No. 10, pp. 1368– 1373. 38. H.Kalis, M.Marinaki and A.Gedroics. Mathematical modelling of the 2D MHD flow around infinite cylinders with square section placed periodically. Magnetohydrodynamics –MHD, vol.48, 2012, Nr.3 , 243-258. 39. K. Čer āns, R. Liepi ņš, J. Ov čiņņ ikova, and A. Spro ģis. Advanced OWL 2.0 Ontology Visualization in OWLGrEd. In A. Caplinskas et al. (Eds.). Frontiers of AI and Applications Vol. 249, Databases and Information Systems VII, IOS Press, 2012. SCOPUS 40. A. Sprogis, J. Barzdins. Specification, Configuration and Implementation of DSL Tool. In A. Caplinskas et al. (Eds.). Frontiers of AI and Applications Vol. 249, Databases and Information Systems VII, IOS Press, 2012. SCOPUS 41. J. Barzdins, E. Rencis, A. Sostaks. Towards Human-Executable Business Process Modeling. In A. Caplinskas et al. (Eds.). Frontiers of AI and Applications Vol. 249, Databases and Information Systems VII, IOS Press, 2012. SCOPUS

41

42. G.Arnicans and U.Straujums, Semi-automatic Generation of a Software Testing Lightweight Ontology from a Glossary Based on the ONTO6 Methodology. In A. Caplinskas et al. (Eds.). Frontiers of AI and Applications Vol. 249, Databases and Information Systems VII, IOS Press, 2012. SCOPUS 43. L. L āce, R. Liepi ņš and E. Rencis Architecture and Language for Semantic Reduction of Domain-Specific Models in BPMS. In Perspectives in Business Informatics Research, LNBIP vol. 128, Springer, 2012, pp. 70-84. SCOPUS 44. R. Liepi ņš, J. B ārzdi ņš and L. L āce. OWL Orthogonal Extension. In Perspectives in Business Informatics Research, LNBIP vol. 128, Springer, 2012, pp. 13-25.SCOPUS 45. L.M. Rose, M. Herrmannsdoerfer, S. Mazanek, P. Van Gorp, S. Buchwald, T. Horn, E. Kalnina , K. Lano, A. Koch, B. Schätz, M.Wimmer. Graph and model transformation tools for model migration. Empirical results from the transformation tool contest. SoSyM, Springer Berlin / Heidelberg, 2012. (http://www.springerlink.com/content/38462v8706170834 ). SCOPUS

2. Anon īmi recenz ēti un starptautiski: rakstu kr ājumi; starptautisko konferen ču refer ātu pilni teksti; raksti, kas iek ļauti rakstu kr ājumos; raksti zin ātniskaj ā periodik ā

1. R. Freivalds. Ultrametric automata and Turing machines. Turing-100, EPiC Series, vol.10, pp. 98{112, 2012. 2. K. Balodis, A. Berina, G. Borovitsky, R. Freivalds, G. Garkaje, V. Kacs, J.Kalejs, I. Kucevalovs, J. Ro_c_ans, M. Virza. Probabilistic and Frequency Finite-State Transducers, Proceedings of "SOFSEM 2012: Theory and Practice of Computer Science", Volume II, pp. 1{12. 3. Tarvid, R. Freivalds. The computational advantage of probabilistic automata over deterministic automata in hyperbolic plane. Acta Physica Polonica, B Proceedings Supplement, vol. 5, pp. 145-152, 2012. 4. K.Cerans, G.Barzdins, R.Liepins, J.Ovcinnikova, S.Rikacovs and A.Sprogis , Graphical Schema Editing for Stardog OWL/RDF Databases using OWLGrEd/S // Proc. of OWLED 2012, Heraklion, Greece, May 27-28, 2012. CEUR-WS Vol. 849, 8pp. 5. K. Podnieks . Frege’s Puzzle from a Model-Based Point of View. The Reasoner, Vol. 6, N 1, January 2012, pp. 5-6. 6. J.Iraids, K.Balodis, J. Čer ņenoks, M.Opmanis, R.Opmanis, K.Podnieks, Integer Complexity: Experimental and Analytical Results. In Scientific Papers, University of Latvia, volume 787, pp. 153-179, 2012 7. R. Liepi ņš. Library for Model Querying – lQuery. In Proceedings of 2012 Workshop on OCL and Textual Modelling, 2012. ( http://st.inf.tu- dresden.de/OCL2012/preproceedings/01.pdf ) 8. R. Liepi ņš, K. Čer āns and A. Spro ģis. Visualizing and Editing Ontology Fragments with OWLGrEd. In Proceedings of I-SEMANTICS Poster and Demo Track, 2012. (http://ceur-ws.org/Vol-932/paper5.pdf ) 9. S. Kozlovics. Calculating The Layout For Dialog Windows Specified As Models. In Scientific Papers, University of Latvia, volume 787, pp. 106-124, 2012 10. K. Podnieks . Frege’s Puzzle from a Model-Based Point of View. The Reasoner , Vol. 6, N 1, January 2012, pp. 5-6. 11. Zbynek KRIVANEK, Marek MUSIL, Jan JEZEK, Michal KEPKA, 42

Premysl VOHNOUT, Maris Alberts , Karel CHARVAT “Alert System in Case of Excess Drawing of Ground Water” IST-Africa 2012 Conference Proceedings, Paul Cunningham and Miriam Cunningham (Eds), IIMC International Information Management Corporation, 2012 ISBN: 978-1-905824-34-2 12. Māris Alberts, P ēteris Br ūns, U ģis Gr īnbergs, Dzidra Kreišmane, Baiba Tikuma. “Long-range Wireless Sensor Use in Precision Agriculture” Proceedings of the Scientific and Practical Conference”Research for Future of Latvia Agriculture: Food, Feed, Fibre and Energy”, Jelgava (Latvia), 23-24 Feb 2012. ISBN: 978-9984-48-059- 6, pp. 47-51 13. Māris Alberts, P ēteris Br ūns, U ģis Gr īnbergs, Dzidra Kreišmane, Andris Špats, BaibaTikuma. “Usage Possibilities of Long-range Sensors for Frosts Protection in Cranberries” Proceedings of the Scientific and Practical Conference ”Research for Future of Latvia Agriculture: Food, Feed, Fibre and Energy”, Jelgava (Latvia), 23-24 Feb 2012. ISBN: 978-9984-48-059-6, pp. 158-161 14. Nešpore Gunta. Perif ērās semantisk ās lomas teikumos ar p ārvietošan ās verbiem. Vārds un t ā p ētīšanas aspekti: rakstu kr ājums 16(1). Liep āja: LiePA, 2012, 187.– 196. lpp. 15. Saul īte Baiba. T ēma k ā zi ņojuma s ākumpunkts vienk ārš ā teikum ā. Vārds un t ā pētīšanas aspekti: rakstu kr ājums 16(1). Liep āja: LiePA, 2012, 243.–249. lpp. 16. Rābante Guna Visp ārīgo jaut ājuma teikumu inton ācija Vārds un t ā p ētīšanas aspekti: rakstu kr ājums, 16 (1) . Liep āja: LiePA, 2012. 228.–234. lpp. 17. Lev āne-Petrova Krist īne. Latviešu-lietuviešu-latviešu paral ēlo tekstu korpusa izveide. Vārds un t ā p ētīšanas aspekti: rakstu kr ājums , Nr. 16 (2). Liep āja: LiePA, 2012, 180.– 188. lpp 18. Saul īte Baiba, Nešpore Gunta. Patst āvīgās v ārdš ķiras form ālā latviešu valodas anal īzē. Baltistica, VIII priedas: 11 Tarptautinio baltist ų kongreso pranešimai, Vilnius, 2012, 143.–154. lpp. 19. Auzi ņa Ilze, Saul īte Baiba, Nešpore Gunta, Adverbi ālas noz īmes determinantu noš ķiršana teikum ā: runas datu anal īze. Valoda: noz īme un forma. 2. Gramatiz ēšan ās un leksikaliz ēšan ās latviešu valodas sist ēma , LU Akad ēmiskais apg āds, 2012. 20. Andronova E., Trumpa A., Vanags P. Latviešu valodas v ēsturisk ās v ārdn īcas (16.–17. gs.) projekts: probl ēmas un risin ājumi. — Raksts pie ņemts public ēšanai Apvienot ā pasaules latviešu zin ātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa kr ājumam 2012. g. 21. Valent īna Skuji ņa, Ilze Ir ēna Ilzi ņa. "The Development of Latvian Terminology under the Impact of Translation". Public ēts kr ājum ā "Terminologija 18", Lietuviu kalbos institutas, Vilnius , 2011, pp. 43-50. 22. Ilze Ir ēna Ilzi ņa, Valent īna Skuji ņa "Challenges for "Latvian Terminology in a multilingual Society". Refer āts starptautiskai konferencei "Currend Trends in Terminology" Szombathely, Hungary, 2007, tiks public ēts šogad, 2012. g. "Journal of Hungarian Terminology". 23. Skadi ņa, I., Virza, M., Pretkalni ņa, L. 2012. Ang ļu-latviešu statistisk ās maš īntulkošanas sist ēmas izveide: metodes, resursi, un pirmie rezult āti // Baltistica VIII priedas, Vilnius, 155-168. 24. Andrejs Vasi ļjevs, Tatiana Gornostay, Inguna Skadi ņa, Daiga Deksne, Raivis Skadi ņš, Mārcis Pinnis. 2012. Recent advances in the development and sharing of language resources and tools for Latvian. In Multilingual Processing in Eastern and Southern EU Languages. Cambridge Scholars Publishing (in processing). 25. Lev āne-Petrova K. L īdzsvarots m ūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss un t ā tekstu atlases krit ēriji // Baltistica VIII priedas, Vilnius, 2012, 89.-98. lpp.

43

26. Pēteris Paikens, Normunds Gr ūzītis (2012) An implementation of a Latvian resource grammar in Grammatical Framework , 1680-1685. In Proceedings of the 8th Conference on Language Resources and Evaluation (LREC) . 27. Lauma Pretkalni ņa, P ēteris Paikens, Normunds Gr ūzītis, Laura Rituma, Andrejs Spektors (2012) Making Historical Latvian Texts More Intelligible to Contemporary Readers , 29-35. In Proceedings of the Workshop on Adaptation of Language Resources and Tools for Processing Cultural Heritage Objects . 28. Auzi ņa I., Buli ņš Z., Lavendels J., Šitikovs V., Šteinmans J. Interakt īvās t ālm ācības līdzek ļi visp ārējās izgl ītības skolot āju t ālākizgl ītībā // SAIEDR ĪBA, INTEGR ĀCIJA, IZGL ĪTĪBA, Latvija, R ēzekne, 25.-26. maijs, 2012. - 101.-106. lpp. 29. Auzi ņa, I. Pozicion ālās ska ņu p ārmai ņas salikte ņu komponentu sadur ā. Vārds un t ā pētīšanas aspekti 16(1). Liep āja: LiePA, 2012, 7.–14. lpp. 30. I. Yermachenko and F. Sadyrbaev. Quasilinearization technique for Phi-Laplacian type equations. The International Journal of Mathematics and Mathematical Sciences (in press) http://www.hindawi.com/journals/ijmms/aip/ 31. Gudkov V., Matrix Solutions in Mathematical Modelling, Pioneer Journal of Advances in Applied Mathematics, 2012, Vol. 4, No. 1, p.13 – 31. 32. R. Balodis, K. Krampis, I. Opmane, L. Truksans. Real time batch processing of streamed data. p. 19-21 in 1st International Scientific Conference of Ventspils International Radio Astronomy Centre Colocated with 5th International Scientific Conference of Ventspils University College Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing, Ventspils University College, 7.-8. May 2012 ISBN 978-9984- 648-20-0, http://venta.lv/wp-content/uploads/Baasp2012_kopsavilkumu-brosura.pdf 33. V. V. Gudkov, Matrix solutions in mathematical modeling. Pioneer Journal of Advances in Applied Mathematics 4 (2012), no. 1, 13 – 31. 34. M. Lencmane, A. Buikis. Some new mathematical models for the Transient Hot Strip method with thin interlayer, Proc. of the 10th WSEAS Int. Conf. on Heat Transfer, thermal engineering and environment (HTE '12)”, WSEAS Pres, 2012. p. 283-288. 35. T. Bobinska, M. Buike, A. Buikis, H.H. Cho. Stationary heat transfer in system with double wall and double fin. Proc. of the 5th WSEAS Int. Conf. on Materials Sciences. Advances in Data Networks, Communications, Computers and materials. WSEAS Pres, 2012. p. 260-265 . 36. I.Bula, New class of chaotic mappings in symbol space. World Academy of Science, Engineering and Technology 67 (2012), no. 4, 305-309 or http://www.waset.org/journals/waset/v67.php .787-791. 37. A.Šostak Towards the theory of approximate systems: variable range categories , Proceedings ICTA2011, Islamabad, Pakistan. Cambridge University Publ., 2012, pp.265-284. 38. J. Kaupužs, Power law singularities in n-vector models, Can. J. Phys. 90 (2012) 373– 382. Number of citations: 0 39. J. Kaupužs, A critical view on the perturbative RG method, International Journal of Modern Physics A Vol. 27, No. 21 (2012) 1250114 (32 pages). 40. R. Mahnke, J. Kaupužs, M. Brics, Power laws and skew distributions, Communications in Computational Physics 12 (2012) 721-731 41. J. Kaupužs, R. V. N. Melnik, J. Rimš āns, Scaling regimes and the singularity of specific heat in the 3D Ising model, Communications in Computational Physics, accepted for publication 42. J. Kaupužs, R. V. N. Melnik, J. Rimš āns, Goldstone mode singularities in O(n) models, Special issue of the journal Condensed Matter Physics: Proceedings of the Statphys'2012 conference, accepted for publication

44

43. A.A ņisimova, M. Avoti ņa and I. Bula, Difference equations and discrete dynamical systems - Two sides of one whole. Teaching mathematics: retrospectives and perspectives 13 th International Conference and 8 th Nordic Baltic conference Agrometrics 30 May – 1 June 2012, Tartu, Estonia. Proceedings, pp. 187 – 200.

3. Publik ācijas citos zin ātniskajos izdevumos

1. Nešpore Gunta. Kas ir datorlingvistika? Latviešu valoda digit ālaj ā vid ē: rakstu kr ājums. R īga: LVA, 2012, 9.–14. lpp. 2. Normunds Gr ūzītis (2012) Datorlingvistikas p ētījumi LU Matem ātikas un inform ātikas instit ūtā, 15-36. Latviešu valoda digit ālaj ā vid ē: datorlingvistika .

4.Popul ārzin ātnisk ās publik ācijas

1. Cibulis, R. Ozols, Par k ādu Rum ānijas skol ēniem dom ātu integr āli , Zvaigž ņot ā Debess, Pavasaris, 2012, 49. – 52. lpp. st 2. Cibulis, Exchange Puzzle V-27, p. 56., in the book: Official Records of the 31 International Puzzle Party, 2011, Berlin, IPP31 Committee, 182 p. (Gr āmata public ēta 2012 gad ā) 3. A.Cibulis, J. Čer ņenoks, Tetrads – It is not so easy , MCG *) Newsletter 3, October, 2012, p. 23-28. *) MCG – International Group for Mathematical Creativity and Giftedness. http://igmcg.org/newsletter.html 4. J. Damb ītis, A. Cibulis, Iev ērojamais Latvijas matem āti ķis – Arv īds L ūsis (1900- 1969), Zvaigž ņot ā Debess, 2012./13., Ziema, Nr. 218, 25. – 31. lpp. 5. M.Alberts. “Elektroniskie spiegi Latvijas dz ērve ņu lauk ā”, žurn āls “Ilustr ētā zin ātne”, 2012.gada j ūlijs 6. Rin ķis J. „Pubilc ēti IT droš ības materi āli iest ādēm un uz ņē mumiem” – port ālā ESIDROSS.LV, 10.janv āris, 2012.gads. http://www.esidross.lv/2012/01/10/publiceti-it-drosibas-materiali-iestadem-un- uznemumiem/ 7. Lāce L. „Droš ības programmat ūras mobilaj ām ier īcēm” – portālā ESIDROSS.LV, 12.janv āris, 2012.gads. http://www.esidross.lv/2012/01/12/drosibas-programmaturas- mobilajam-iericem/ 8. Lāce L. „Viltus droš ības programmat ūra” – port ālā ESIDROSS.LV, 23.janv āris, 2012.gads. http://www.esidross.lv/2012/01/23/viltus-drosibas-programmatura/ 9. Lāce L. „K ā pareizi lietot USB zibatmi ņas disku” – port ālā ESIDROSS.LV, 15.febru āris, 2012.gads. http://www.esidross.lv/2012/02/15/ka-pareizi-lietot-usb- zibatminas-disku/ 10. Rin ķis J. „Kas j āzina, lai droši lietotu „draugiem.lv”?” – port ālā ESIDROSS.LV, 23.febru āris, 2012.gads. http://www.esidross.lv/2012/02/23/kas-jazina-lai-drosi- lietotu-draugiem-lv/ 11. Lāce L. „K ā atpaz īt pikš ķer ēšanu?” – port ālā ESIDROSS.LV, 27.febru āris, 2012.gads. http://www.esidross.lv/2012/02/27/ka-atpazit-pikskeresanu/ 12. Līdaks K. „Latvijas un Igaunijas ekspertu diskusija par kiberdroš ību” – T ēvija sargs, Nr.3, marts, 2012.gads. http://www.cert.lv/uploads/uploads/Tevijas_sargs_2012_marts_IT.pdf 13. Lāce L. „Popul ārākie kr āpšanas veidi internet ā” – port ālā ESIDROSS.LV, 28.apr īlis, 2012.gads. http://www.esidross.lv/2012/04/28/popularakie-krapsanas-veidi-interneta/ 45

14. Bogustovs A. „Datorlogs aicina uz E-vesel ības dienu!” – port ālā ESIDROSS.LV, 8.maijs, 2012.gads. http://www.esidross.lv/2012/05/31/ka-lietot-bezvadu-internetu- publiskas-vietas/ 15. Lāce L. „K ā lietot bezvadu internetu m ājās?” – port ālā ESIDROSS.LV, 31.maijs, 2012.gads. http://www.esidross.lv/2012/05/31/ka-lietot-bezvadu-internetu-majas/ 16. Lāce L. „K ā lietot bezvadu publisk ās viet ās?” – port ālā ESIDROSS.LV, 31.maijs, 2012.gads. http://www.esidross.lv/2012/05/31/ka-lietot-bezvadu-internetu-publiskas- vietas/ 17. Lāce L. „K ā droši iepirkties tiešsaist ē?” – port ālā ESIDROSS.LV, 29.j ūnijs, 2012.gads. http://www.esidross.lv/2012/06/29/ka-drosi-iepirkties-tiessaiste/ 18. „K āda Latvijas ministrija piedz īvojusi m ērķtiec īgu hakeru uzbrukumu” – Laikraksts DIENA, 3.j ūlijs, 2012.gads. http://www.cert.lv/uploads/uploads/merkuzbrukumi- diena.pdf 19. Lāce L. „Kas ir atv ērt ā un sl ēgta koda programmat ūra?” – port ālā ESIDROSS.LV, 24.j ūlijs, 2012.gads. http://www.esidross.lv/2012/07/24/kas-ir-atverta-un-slegta-koda- programmatura/ 20. Lāce L. „Kas j āzina, lai droši lietotu „facebook.com”?” – port ālā ESIDROSS.LV, 30.j ūlijs, 2012.gads. http://www.esidross.lv/2012/07/30/kas-jazina-lai-drosi-lietotu- facebook-com/ 21. Lāce L. „Surog ātpasts jeb spams” – port ālā ESIDROSS.LV, 22.augusts, 2012.gads. http://www.esidross.lv/2012/08/22/surogatpasts-jeb-spams/ 22. Lāce L. „Yahoo uzlauzts – publiskoti neskait āmi lietot ājv ārdi un paroles” – port ālā ESIDROSS.LV, 24.augusts, 2012.gads. http://www.esidross.lv/2012/08/24/yahoo- uzlauzts-publiskoti-neskaitami-lietotajvardi-un-paroles/ 23. Lāce L. „Mac OS droš ība” – port ālā ESIDROSS.LV, 27.augusts, 2012.gads. http://www.esidross.lv/2012/08/27/mac-os-drosiba/ 24. Blumbergs B. „Droša m ājas bezvadu t īkla konfigur ācija” – port ālā ESIDROSS.LV, 29.augusts, 2012.gads. http://www.esidross.lv/2012/08/29/drosa-majas-bezvadu-tikla- konfiguracija/ 25. Lāce L. „Ko ļaundaris var ieg ūt no uzlauzta datora?” – port ālā ESIDROSS.LV, 5.septembris, 2012.gads. http://www.esidross.lv/2012/09/05/ko-laundaris-var-iegut- no-uzlauzta-datora/ 26. Lāce L. „PDF form āts – ērts, bet vai drošs?” – port ālā ESIDROSS.LV, 24.septmebris, 2012.gads. https://www.esidross.lv/2012/09/24/pdf-formats-erts-bet-vai-dross/ 27. Lāce L. „K āds piek ļuvis manam e-pastam!” – port ālā ESIDROSS.LV, 3.oktobris, 2012.gads. https://www.esidross.lv/2012/10/03/kads-piekluvis-manam-e-pastam/ 28. Lāce L. „Priv ātā dz īve internet ā” – port ālā ESIDROSS.LV, 5.oktobris, 2012.gads. https://www.esidross.lv/2012/10/05/privata-dzive-interneta/ 29. ESIDROSS.LV „Paro ļu neb ūšanas jeb nomaini savu paroli. Tagad.” – port ālā ESIDROSS.LV, 15.oktobris, 2012.gads. https://www.esidross.lv/2012/10/15/parolu- nebusanas-jeb-nomaini-savu-paroli-tagad/ 30. ESIDROSS.LV „Policijas izspied ējv īruss un k ā no t ā atbr īvoties” – port ālā ESIDROSS.LV, 19.oktobris, 2012.gads. https://www.esidross.lv/2012/10/19/bloketu- datoru-glabsana-un-portativie-antivirusi/ 31. Lāce L. „Robotu t īkls jeb „zombiju armija”’” – port ālā ESIDROSS.LV, 24.oktobris, 2012.gads. https://www.esidross.lv/2012/10/24/robotu-tikls-jeb-zombiju-armija/ 32. Martuz āns B. „Droš ība par velti. Rakstu grupa par risin ājumiem” - portālā ESIDROSS.LV, 31.oktobris, 2012.gads. https://www.esidross.lv/2012/10/31/drosiba- par-velti-rakstu-grupa-par-risinajumiem/

46

33. Martuz āns B. „Antiv īruss avast! Free Antivirus” - port ālā ESIDROSS.LV, 7.novembris, 2012.gads. https://www.esidross.lv/2012/11/07/antiviruss-avast-free- antivirus/ 34. Lāce L. „Backup jeb datu rezerves kopijas” – port ālā ESIDROSS.LV, 12.novembris, 2012.gads. https://www.esidross.lv/2012/11/12/backup-jeb-datu-rezerves-kopijas/ 35. Martuz āns B. „Smilšu kaste jeb buferzona” - port ālā ESIDROSS.LV, 20.novembris, 2012.gads. https://www.esidross.lv/2012/11/20/smilsu-kaste-jeb-buferzona/ 36. Lāce L. „iPhone droš ība” – port ālā ESIDROSS.LV, 22.novembris, 2012.gads. https://www.esidross.lv/2012/11/22/iphone-drosiba/ 37. A.Cibulis, J. Čer ņenoks, Tetrads – It is not so easy , MCG *) Newsletter 3, October, 2012, p. 23-28. *) MCG – International Group for Mathematical Creativity and Giftedness. http://igmcg.org/newsletter.html

5. Starptautisku konferen ču t ēzes

1. J.Viksna, K.Freivalds, P.Kikusts, Application of graph clustering and visualization methods for detection of evolutionary related groups of proteins. 16th International Conference on Computational Molecular Biology and Genomic Sequencing, Barcelona, Spain, April 2012. 2. J.Viksna, J.Rung, A.Zarins, E.Celms, M.Opmanis, S.Ose, R.Banks, S.Jackson, G.Scelo, P.Brennan, M.Wozniak, U.Sarkans, A.Brazma, J.Tost, M.Lathrop, KIDREP: a System for Cancer Sample Information Management in Collaborative Research Projects. 6th Scientific Workshop of International Cancer Genome Consortium, Cannes, France, March 2012. 3. Arturs Sprogis and Janis Barzdins. Specification, Configuration and Implementation of DSL Tool. Baltic DB & IS 2012. Tenth International Baltic Conference on Databases and Information Systems, July 8-11, 2012, Vilnius, Lithuania 4. Kārlis Čer āns, Ren ārs Liepi ņš, J ūlija Ov čiņnikova and Arturs Sprogis . Advanced OWL 2.0 Ontology Visualization in OWLGrEd. Baltic DB & IS 2012. Tenth International Baltic Conference on Databases and Information Systems, July 8-11, 2012, Vilnius, Lithuania 5. Janis Barzdins, Edgars Rencis and Agris Sostaks . Towards Human-Executable Business Process Modeling. Baltic DB & IS 2012. Tenth International Baltic Conference on Databases and Information Systems, July 8-11, 2012, Vilnius, Lithuania 6. Ren ārs Liepi ņš, Janis Barzdins, and Lelde Lace . OWL Orthogonal Extension. BIR 2012. 11th International Conference on PERSPECTIVES IN BUSINESS INFORMATICS RESEARCH. September 24-26, 2012, Nizhny Novgorod, Russia 7. Lelde Lace, Ren ārs Liepi ņš, and Edgars Rencis . Architecture and Language for Semantic Reduction of Domain-Specific Models in BPMS. BIR 2012. 11th International Conference on PERSPECTIVES IN BUSINESS INFORMATICS RESEARCH. September 24-26, 2012, Nizhny Novgorod, Russia 8. R.BERZINS, A.DZERVE, M.ALBERTS “THE “BIZBIZ” TOOL AS AN ONLINE PLATFORM FOR CROSS-BORDER EDUCATION IN SDI-EDU PROJECT” IG2011-X-border-SDI/GDI-Symposium 23. / 24. 05. 2011 in Euroregion ELBE / LABE (EEL) 9. M. ALBERTS, A. IKAUNIECE, P. BRUNS, J. KALNINS, J. MARTINSONS “ECONOMIC ACTIVITY IN CROSS-BORDER MARINE HABITATS”

47

IG2011-X-border-SDI/GDI-Symposium 23. / 24. 05. 2011 in Euroregion ELBE / LABE (EEL) 10. Karlis Cerans, Renars Liepins, Arturs Sprogis, Julija Ovcinnikova and Guntis Barzdins, "Domain-Specific OWL Ontology Visualization with OWLGrEd", in Proceedings of 9th European Semantic Web Conference (ESWC2012), 2012 11. Auzi ņa, I., Nešpore, G., Saul īte, B. Runas inton ācija las ītā tekst ā. — 48. prof. Artura Ozola dienas starptautisk ā zin ātnisk ā konference. „Valodas gramatisk ā un leksisk ā sist ēma, t ās funkcionalit āte un normat īvums”. Refer ātu t ēzes. R īga, 2012, 10. lpp. 12. Auzi ņa, I. Latviešu valodas teikuma inton ācijas tipi spont ānaj ā run ā. – Profesoriaus Alekso Girdenio (1936–2011) atminimo konferencija. Vilnaus universitetas 2012 m. spalio 18–20 d. Pranešim ų tez ės. Vilnius: Vilniaus universiteto leidykla, 2012, 13– 14 p. 13. Čer ņenoks, A. Cibulis, Polyominoes as a Rich source for an Appropriate Research Topics for Gifted Students, p. 199, The 7 th Mathematical Creativity and Giftedness International Conference, Busan, Republic of Korea, 2012. 14. K. Birgelis, U. Raitums, Convergence of the finite volume method for a conductive- radiative heat transfer problem, 17 th International Conference on Mathematical Modelling and Analysis (MMA2012), June 6 - 9, 2012, Tallinn, Estonia. 15. I. Bula, On the second order quadratic rational difference equations. Abstracts of 18 th International conference of difference equations and applications held in Barcelona, Spain, 22 – 27 July, 2012, p. 31. 16. A. Reinfelds, Decoupling and simplifying of difference equations in the neighbourhood of invariant manifold. Abstracts of 18 th International conference of difference equations and applications held in Barcelona, Spain, 22 – 27 July, 2012, p. 54. 17. M.Avoti ņa, A.A ņisimova and I.Bula, Difference equations and discrete dynamical systems – two sides of one whole. The 13 th International Conference Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives, Tartu, Estonia, May 30 - 1.June 2012. 18. A. Anisimova and I. Bula, Periodic orbits of single neuron models I. Abstracts of the 17 th International conference MMA2012 held in Tallinn, Estonia, June 6 – 9, 2012, p. 12. 19. M. Avotina and I. Bula, Periodic orbits of single neuron models II. Abstracts of the 17 th International conference MMA2012 held in Tallinn, Estonia, June 6 – 9, 2012, p. 17. 20. K. Birgelis and U. Raitums, Convergence of the finite volume method for a conductive-radiative heat transfer problem. Abstracts of the 17 th International conference MMA2012 held in Tallinn, Estonia, June 6 – 9, 2012, p. 22. 21. T. Bobinska, M. Buike and A. Buikis, Double wall with double fins. Abstracts of the 17 th International conference MMA2012 held in Tallinn, Estonia, June 6 – 9, 2012, p. 24. 22. S. Asmuss and N. Budkina. On some generalization of smoothing problems. Abstracts of the 17 th International conference MMA2012 held in Tallinn, Estonia, June 6 – 9, 2012, p. 26. 23. H. Kalis, S. Rogovs and A. Gedroics, Finite difference schemes with exact spectrum for solving some diffusion problems. Abstracts of the 17 th International conference MMA2012 held in Tallinn, Estonia, June 6 – 9, 2012, p. 63. 24. Kalis, S.Rogovs and A.Gedroics. Method of lines and finite difference schemes with exact spectrum for solving some problems of mathematical physics. Abstr. of NAA’12: fifth conference on numerical analysis and applications, June 15-20, 2012,Lozenetz, University of Rousse, Bulgaria,pp.23.

48

25. A. Cebers and H. Kalis, Numerical simulation of Magnetic droplet dynamics in a rotating field. Abstracts of the 17 th International conference MMA2012 held in Tallinn, Estonia, June 6 – 9, 2012, p. 64. 26. H. Kalis, M. Marinaki and A. Gedroics, On simulation of viscous incompressible electrically conducting flow around periodically placed cylinders. Abstracts of the 17 th International conference MMA2012 held in Tallinn, Estonia, June 6 – 9, 2012, p. 65. 27. M. Lencmane, A. Buikis and M. Buike, New mathematical model for the transient hot strip method with thin interlayer. Abstracts of the 17 th International conference MMA2012 held in Tallinn, Estonia, June 6 – 9, 2012, p. 79. 28. O. Dumbrajs and A. Reinfelds, Qualitative investigation of dynamical system arising in plasma physics. Abstracts of the 17 th International conference MMA2012 held in Tallinn, Estonia, June 6 – 9, 2012, p. 101. 29. R. Vilums, An approach for modelling the moisture transfer hysteresis in wood. Abstracts of the 17th International conference MMA2012 held in Tallinn, Estonia, June 6 – 9, 2012, p. 137. 30. J. Kaupužs, Goldstone mode singularities and critical exponents in n-vector models, Abstracts MECO'37, 18-22 March 2012, Tatranske Matliare, Slovak Republic, p. 70 31. J. Cep ītis, Method of a priori estimates and solvability of boundary value problems for systems of ordinary differential equations, Abstracts of Symposium on Differential Equations and Difference Equations SDEDE 2012, Italy, Novacella, October 27 – November 2, 2012 32. A.Reinfelds, Phase portrait of dynamical system arising in plasma physics. Abstracts of Symposium on Differential Equations and Difference Equations SDEDE 2012, October 28 – November 1, 2012, Novacella, Italy. 33. Балодис Рихард , Опмане Инара . Работы института по истории ИТ . Москва ,16.04.2012,XVIII годичная научная конференция ИИЕТ 2012. Международная секция по истории отечественной информатике , кибернетике , вычислительной технике и АСУ . Институт истории естествознания и техники им . С.И. Вавилова (2012- год 80-летия ИИЭТ РАН ). Факультет вычислительной математики и кибернетики ( ВМК ) Московского государственного университета имени М.В.Ломоносова . 34. Rihards Balodis, Inara Opmane, Leo Truksans. Unified computing facility design based on open source software. p.337- 342 in 2012 International Conference on Systems and Informatics (ICSAI 2012) 19.-20. May 2012 35. Балодис Рихард Петрович , Опмане Инара Викторовна Е-инфраструктура науки для поддержки средней школы . SMART Forum. Conference Innovative Technologies in Education and Teaching. 09-10.2012, Moscow 36. Rihards Balodis, Inara Opmane. Research E-Infrastructure Upgrade Project at IMCS UL. 2012 5th Romania Tier 2 Federation Grid, Cloud& High Performance Computing Science. 25-27 October 2012 Cluj-Napoca, Romania 37. Rihards Balodis, Inara Opmane. Moving Secondary Schools to Power of Cloud. ICACT2012: 2012: 3rd International Conference on Advancements in Computing Technology

6. Latvijas konferen ču t ēzes

1. M.Alberts “Demokr ātija ir ties ības skait īt: n ē interneta v ēlēšanām” Refer āts Centr ālās vēlēšanu komisijas un LU konferenc ē „Tautas gribas aritm ētika: v ēlēšanas un referendumi Latvij ā” LU Lielaj ā aul ā 20.07.2012. 49

http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Konference_M_Alberts_Demokratija%20ir%20tiesi bas%20skaitit.pdf 2. Cibulis, The Problem of Viable Polyomino Cells, Abstracts of the 9 th Latvian Mathematical Conference, p. 18, 2012, Jelgava, Latvia. 3. S. Asmuss and V. Ruzha. Approximation error on fuzzy sets and its estimation by mean of fuzzy valued integral. Abstracts of the 9 th Latvian Mathematical conference held in Jelgava, March 30 – 31, 2012, p. 4. 4. T. Bobinska, M. Bui ķe and A. Bui ķis, A mathematical model for double wall with double fins. Abstracts of the 9 th Latvian Mathematical conference held in Jelgava, March 30 – 31, 2012, p. 9 5. N. Budkina, S. Asmuss and J. Breidaks. On smoothing splines with weights under additional conditions. Abstracts of the 9 th Latvian Mathematical conference held in Jelgava, March 30 – 31, 2012, p. 13. 6. I. Bula, Periodicity of solutions of single neuron models. Abstracts of the 9 th Latvian Mathematical conference held in Jelgava, March 30 – 31, 2012, p. 14. 7. A. Cibulis, The problem of viable polyomino cells. Abstracts of the 9 th Latvian Mathematical conference held in Jelgava, March 30 – 31, 2012, p. 18. 8. D. Čimoka and A. Sostaks. On fuzzy syntopogeneous structures on powersets of fuzzy sets. Abstracts of the 9 th Latvian Mathematical conference held in Jelgava, March 30 – 31, 2012, p. 19. 9. O. Dumbrajs and A. Reinfelds, Minimal physical model for interaction of MHD instability with plasma. Abstracts of the 9 th Latvian Mathematical conference held in Jelgava, March 30 – 31, 2012, p. 25. 10. A. Elkins and A. Sostaks. On some fuzzy rough sets induced by a pair of monoidal structures. Abstracts of the 9 th Latvian Mathematical conference held in Jelgava, March 30 – 31, 2012, p. 25. 11. H. Kalis, M. Marinaki, A. Gedroics, Mathematical modelling of the 2D MHD flow around cylinders placed periodically. Abstracts of the 9 th Latvian Mathematical conference held in Jelgava, March 30 – 31, 2012, p. 37. 12. H. Kalis, S. Rogovs and A. Gedroics. On the mathematical modelling of the diffusion equation with piecewise constant coefficients in the multi-layered domain. Abstracts of the 9 th Latvian Mathematical conference held in Jelgava, March 30 – 31, 2012, p. 38. 13. I. Kangro, H. Kalis, E. Teikumnieka, E. Teikumnieks and A. Gedroics. On mathematical modelling of peats in multi-layer environment . Abstracts of the 9 th Latvian Mathematical conference held in Jelgava, March 30 – 31, 2012, p. 39. 14. M. Kokainis and S. Asmuss, On Birkhoff interpolation by polynomial splines, Abstracts of the 9 th Latvian Mathematical conference held in Jelgava, March 30 – 31, 2012, p. 41. 15. M. Lencmane and A. Buikis, Inverse heat transfer problem for the rectangular domain. Abstracts of the 9 th Latvian Mathematical conference held in Jelgava, March 30 – 31, 2012, p. 44. 16. O. Montvida and S. Asmuss, Parameters of solving bilevel linear programming problems and its analysis. Abstracts of the 9 th Latvian Mathematical conference held in Jelgava, March 30 – 31, 2012, p. 46. 17. P. Orlovs and S. Asmuss. On general factoraggregation operator. Abstracts of the 9 th Latvian Mathematical conference held in Jelgava, March 30 – 31, 2012, p. 48. 18. I. Uljane and A. Sostaks, L-valued bornologies in a fuzzy metric space. Abstracts of the 9 th Latvian Mathematical conference held in Jelgava, March 30 – 31, 2012, p. 59.

50

3. PIELIKUMS. LU MII organiz ētās konferences, semin āri un citi pas ākumi

Organiz ētās konferences, semin āri, vasaras skolas, izst ādes u.c. Atbild īgais Nr. organizators Norises Zin.nozare laiks p.k. (V ārds Sadarb ības Nosaukums Norises vieta (dd.mm.gg. Uzv ārds) partneri - dd.mm.gg.) RSU Juridisk ā Noziedz īgie dar ījumi 1. Kaškina Baiba datorzin ātne -- fakult āte, R īga, 19.01.2012. elektroniskaj ā vid ē" Latvija

Jēkabpils pils ētas "Inform ācijas droš ības 2. Kaškina Baiba datorzin ātne -- pašvald ība, 24.01.2012. izpratnes programma" Jēkabpils, Latvija

Semin ārs "T īkla LU MII, R īga, 3. Kaškina Baiba datorzin ātne monitorings ar -- 03.02.2012. Latvija NetFlow"

LU 70.konferences LU MII, R īga, 4. Kaškina Baiba datorzin ātne -- 09.02.2012. Datort īklu sekcija Latvija

Semin ārs "T īkla LU MII, R īga, 5. Kaškina Baiba datorzin ātne monitorings ar -- 10.02.2012. Latvija NetFlow"

Semin ārs “Esi drošs – LU MII, R īga, 6. Kaškina Baiba datorzin ātne -- 25.04.2012. 1” Latvija

Semin ārs “Esi drošs – LU MII, R īga, 7. Kaškina Baiba datorzin ātne -- 17.05.2012. 2” Latvija

LU MII, R īga, 8. Kaškina Baiba datorzin ātne "IT droš ība skol ās" -- 13.06.2012. Latvija

"Inform ācijas droš ības 9. Kaškina Baiba datorzin ātne -- Rund āle, Latvija 11.09.2012. izpratnes programma"

LU MII, R īga, 10. Kaškina Baiba datorzin ātne "IT risku p ārvald ība" -- 24.09.2012. Latvija

Semin ārs "T īkla LU MII, R īga, 11. Kaškina Baiba datorzin ātne monitorings ar -- 12.10.2012. Latvija NetFlow"

LU MII, R īga, 12. Kaškina Baiba datorzin ātne "IT risku p ārvald ība" -- 16.10.2012. Latvija

51

Daugavpis "Inform ācijas droš ības Universit āte, 13. Kaškina Baiba datorzin ātne izpratnes programma" -- 31.10.2012. Daugavpils, un "Esi drošs-1" Latvija ISACA ISACA un CERT.LV 14. Kaškina Baiba datorzin ātne Latvijas LU, R īga, Latvija 08.11.2012. konference noda ļa

Semin ārs “Esi drošs – LU MII, R īga, 15. Kaškina Baiba datorzin ātne -- 04.12.2012. 2” Latvija

Reinfelds 9. Latvijas matem ātikas 30.03.12.- 16. matem ātika LLU LLU, Jelgava Andrejs biedr ības konference 31.03.12.

Opmanis 18. Baltijas VeA, Ventspils, 03.05.12.- 17. datorzin ātne VeA Mārti ņš inform ātikas olimpi āde Latvija 07.05.12.

projekta HABITATS LU MII, R īga, 05.06.12.- 18. Alberts M āris datorzin ātne starptautiska dal ībnieku -- Latvija 07.06.12. san āksme

projekta R3-COP LU MII, R īga, 17.10.12.- 19. Kalni ņš J ānis datorzin ātne starptautiska dal ībnieku -- Latvija 18.10.12. san āksme

52

4. PIELIKUMS. LU MII darbinieku aizst āvētie un vad ītie promocijas darbi, ma ģistra, bakalaura un diploma darbi

Aizst āvētie promocijas darbi

Nr.p. Datums Gr āds Autors Vad ītājs Nosaukums k. Mode ļu transform āciju izstr āde izmantojot valodu 1. 07.03.2012. Dr. sc. comp. El īna Kalni ņa Audris Kalni ņš MOLA, att ēlojumus un valodu Template MOLA Uz mode ļu transform ācij ām balst ītu 2 25.04.2012. Dr. sc. comp. Edgars Rencis Jānis B ārzdi ņš rīku b ūves metožu izstr āde un realiz ācija Rel āciju datu b āzu inform ācijas pieejam ība 3. 20.06.2012. Dr. sc. comp. Guntars B ūmans Kārlis Čer āns semantisk ā t īmek ļa tehnolo ģij ām Zin āšan ās b āzētu un korpus ā b āzētu metožu 4. 08.02.2012. Dr. sc. comp. Raivis Skadi ņš Andrejs Spektors kombin ēta izmantošana maš īntulkošan ā Kvantu algoritmu un Rūsi ņš M ārti ņš 5. 02.04.2012. Dr. sc. comp. Alina Vasi ļjeva komunik āciju protokolu Freivalds sarež ģī tība

Ma ģistra darbu vad ība

Uzv ārds Vārds Augstskola, programma Vad ītājs

Datorzin ātņu ma ģistra, 1. Čoders Jānis Guntis B ārzdi ņš LU Datorzin ātņu ma ģistra, 2. Fjodorovs Pāvels Lelde L āce LU Datorzin ātņu ma ģistra, 3. Heidens Adrians Guntis B ārzdi ņš LU Datorzin ātņu ma ģistra, 4. Koženovs Rom āns Edgars Celms LU Datorzin ātņu ma ģistra, 5. Krjukovs Sergejs Edgars Celms LU Datorzin ātņu ma ģistra, 6. Ku ļešovs Ivans Guntis B ārzdi ņš LU Datorzin ātņu ma ģistra, 7. Ļimonina Jekaterina Kārlis Podnieks LU Datorzin ātņu ma ģistra, 8. Šijenoka Viktorija Edgars Celms LU Datorzin ātņu ma ģistra, 9. Šulcs Andreass Kārlis Freivalds LU Datorzin ātņu ma ģistra, 10. Vanags Artis Guntis B ārzdi ņš LU Datorzin ātņu ma ģistra, 11. Vītols Jānis Guntis B ārzdi ņš LU Datorzin ātņu ma ģistra, 12. Zaicevs Juris Kārlis Podnieks LU

53

13. Čoders Jānis LU DF Guntis B ārzdi ņš 14. Heidenes Adrians LU DF Guntis B ārzdi ņš 15. Vītols Jānis LU DF Guntis B ārzdi ņš 16. Kulešovs Ivans LU DF Guntis B ārzdi ņš 17. Vanags Artis LU DF Guntis B ārzdi ņš LU Humanit āro zin ātņu 18. Rābante Guna Ilze Auzi ņa fakult āte 19. Černonoks Juris LU matem ātika Andrejs Cibulis 20. Čimoka Dace LU matem ātika Aleksandrs Šostaks 21. Dance Diana LU matem ātika Svetlana Asmuss 22. Krasti ņa Anete LU matem ātika Inese Bula 23. Liepi ņa Egita LU matem ātika Andrejs Cibulis 24. Vavil čenkova Irina LU matem ātika Svetlana Asmuss 25. Čer ņenoks Juris LU matem ātika Cibulis Andrejs 26. Liepi ņa Egita LU matem ātika Cibulis Andrejs

Bakalaura darbu vad ība

Uzv ārds Vārds Augstskola, programma Vad ītājs

Datorzin ātņu bakalaura, 1. Krutovs Sandis Agris Šostaks LU Datorzin ātņu bakalaura, 2. Augstkalne Madara Rūsi ņš Freivalds LU Datorzin ātņu bakalaura, 3. Jēri ņš Kārlis Rūsi ņš Freivalds LU Datorzin ātņu bakalaura, 4. Kacs Vladimirs Rūsi ņš Freivalds LU Datorzin ātņu bakalaura, 5. Skripko Marina Rūsi ņš Freivalds LU Datorzin ātņu bakalaura, 6. Balodis Andris Ilvars Mizniks LU Datorzin ātņu bakalaura, 7. Lagutina Viktorija Kārlis Čer āns LU Datorzin ātņu bakalaura, 8. Lisovslis Gundars Ilvars Mizniks LU Datorzin ātņu bakalaura, 9. Ov čiņņ ikova Jūlija Kārlis Čer āns LU Datorzin ātņu bakalaura, 10. Skripko Pāvels Paulis Ķikusts LU Datorzin ātņu bakalaura, 11. Diteriha Gerda Kārlis Čer āns LU Datorzin ātņu bakalaura, 12. Gloveckis Art ūrs Kārlis Čer āns LU Datorzin ātņu bakalaura, 13. Gorbunova Marija Lelde L āce LU Datorzin ātņu bakalaura, 14. Rikters Mat īss Uldis Boj ārs LU Datorzin ātņu bakalaura, 15. Zem ītis Kaspars Mārti ņš Zviedris LU

54

16. Danovska Ieva 1.l īme ņa prof. progr. Paulis Ķikusts 17. Purens Kārlis 1.l īme ņa prof. progr Kārlis Freivalds LU, bakalaurs, 18. Avdejevs Semjons Andrejs Reinfelds matem ātika LU, bakalaurs, 19. Bērzi ņa Kaiva Marija Gaida Petere matem ātika LU, bakalaurs, 20. Borovikova Nadežda Andrejs Reinfelds matem ātika LU, bakalaurs, 21. Bukovska Ilze Andrejs Cibulis matem ātika LU, bakalaurs, 22. Buli ņa Ingr īda Ingrida U ļjane matem ātika LU, bakalaurs, 23. Gavars Mikus Svetlana Asmuss matem ātika LU, prof. stud., 24. Ceri ņa Ance Inese Bula matem āti ķis-statisti ķis LU, prof. stud., 25. Dāmis Artis Gaida Petere matem āti ķis-statisti ķis LU, prof. stud., 26. Gertnere El īna Inese Bula matem āti ķis-statisti ķis LU, prof. stud., 27. Golovenko Rimma Natalja Budkina matem āti ķis-statisti ķis LU, prof. stud., 28. Greiz āne Ivita Natalja Budkina matem āti ķis-statisti ķis LU, prof. stud., 29. Gribulis Dmitrijs Natalja Budkina matem āti ķis-statisti ķis LU, prof. stud., 30. Jakov ļeva Je ļena Natalja Budkina matem āti ķis-statisti ķis LU, prof. stud., 31. Montvida Olga Svetlana Asmuss matem āti ķis-statisti ķis LU, prof. stud., 32. Pe ļsa Jana Inese Bula matem āti ķis-statisti ķis LU, prof. stud., 33. Pud āne Baiba Svetlana Asmuss matem āti ķis-statisti ķis LU, prof. stud., 34. Ri čkova Tatjana Natalja Budkina matem āti ķis-statisti ķis LU, prof. stud., 35. Robiase Līga Gaida Petere matem āti ķis-statisti ķis 36. Bukovska Ilze LU matem ātika Andrejs Cibulis

55