Zvaigžņotā Debess

Indekss 2214 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS ZVAIGÞÒOTÂ 2015 DEBESS RUDENS MEDÛZAS MIGLÂJS DVÎÒU ZVAIGZNÂJÂ

Pa kreisi: Raugoties pret Sauli no Plutona çnas, ir redzama ne tikai tâ atmosfçra, bet arî dûmakas slâòi, kas rodas fotoíîmiskajâs reakcijâs. JHU APL / NASA foto

Pa labi: Plutona kompozîtattçls no LORRI fotokameras melnbaltâ attçla 14. JÛLIJS: NASA ZONDE NEW HORIZONS PÂRLIDO PLUTONU kombinâcijâ ar Ralph krâsu datiem. Gaiðie apgabali ir klâti ar sasaluða slâpekïa STARTS no ZEMES ar ATOMBUMBÂM – ledâjiem, tumðie – ar organiskâm vielâm. JHU APL / NASA fotomontâþa SARUNA ar PROJEKTA ORION VADÎTÂJU Sk. Jaunbergs J. Plutona lielâ diena. ASOCIÂCIJAI FOTONIKA-LV 5 GADI

Cena 3,00 PILNS MÇNESS APTUMSUMS 28. SEPTEMBRÎ Pielikumâ: ASTRONOMISKAIS KALENDÂRS 2016 CONTENTS “ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS” FORTY YEARS AGO E.Mûkins. Gravitation Maneuver in Interplanetary Flights (abridged). E.Mûkins. «Mariner-10» Passing Mercury for the Third Time (abridged). A.Balklavs. Discussing «Missing Mass in the Universe» (abridged). DEVELOPMENTS in SCIENCE K.Schwartz. Structure of Universe: Stars, Galaxies and Clusters of Galaxies. D.Docenko. Hawking Radiation. ESO COSMIC GEMS I.Pundure. Beautiful Gorgon Medusa Nebula. SPACE RESEARCH and EXPLO- RATION J.Jaunbergs. A Big Day for Pluto. SPACE TECHNOLOGY in PRACTICE O.Dumbrâjs. Mil- limeter Waves in Fight against Terrorism. CONFERENCES and MEETINGS A.Atvars. Conference Dedicated to Association FOTONIKA-LV 5th Anniversary. FLASHBACK K.Schwartz. Centenary of Einstein’s General Theory of Relativity. R.Misa. Project Orion – boom, boom, boom in Space. A.Alksnis. Short Trips and Faraway Journeys (2nd continuation). For SCHOOL YOUTH M.Krastiòð. Latvia’s 43rd Open Astronomy Olympiad for Secondary School Students. M.Avotiòa. Solutions of Third Round Prob- lems of 65th Latvian State Mathematical Olympiad. BOOKS J.Balodis. Looking through the Book by Jânis Klçtnieks “Astronomy and Geodesy in Latvia till 20th Century” (continuation). COSMOS as an ART THEME J.Limansky, A.Limansky. Astronomy in Philately after IYA 2009: 2010-2013 (concluded). J.Kauliòð. ASTRONOMICAL PHENOMENA in the Autumn of 2015. Supplement: Astronomical Calendar 2016 (compiled by J.Kauliòð)

ÑÎÄÅÐÆÀÍÈÅ (¹ 229, Îñåíü, 2015) Â «ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS» 40 ËÅÒ ÒÎÌÓ ÍÀÇÀÄ Ãðàâèòàöèîííûé ìàíeâð â ìåæïëàíåòíûõ ïîëeòàõ (ïî ñòàòüå Ý.Ìóêèíñà). «Mariner-10» â òðåòèé ðàç ó Ìåðêóðèÿ (ïî ñòàòüå Ý.Ìóêèíñà). Ñîâåùàíèå «Ñêðûòàÿ ìàññà âî Âñåëåííîé» (ïî ñòàòüå À.Áàëêëàâñà). ÏÎÑÒÓÏÜ ÍÀÓÊÈ Ê.Ùâàðö. Ñòðóêòóðà Âñåëåííîé: çâeçäû, ãàëàêòèêè è ñêîïëåíèÿ ãàëàêòèê. Ä.Äîöåíêî. Èçëó÷åíèå Õîêèíãà. ÊÎÑÌÈ×ÅÑÊÈÅ ÑÎÊÐÎÂÈÙÀ ESO È.Ïóíäóðå. Ïðåêðàñíàÿ òóìàííîñòü èçóâåðêè Ìåäóçû. ÈÑÑËÅÄÎÂÀÍÈÅ è ÎÑÂÎÅÍÈÅ ÊÎÑÌÎÑÀ ß.ßóíáåðãñ. Âåëèêèé äåíü Ïëóòîíà. ÊÎÑÌÈ×ÅÑÊÈÅ ÒÅÕÍÎËÎÃÈÈ íà ÏÐÀÊÒÈÊÅ Î.Äóìáðàéñ. Ìèëëèìåòðîâûå âîëíû â áîðüáå ïðîòèâ òåððîðà. ÊÎÍÔÅÐÅÍÖÈÈ è ÑÎÂÅÙÀÍÈß À.Àòâàðñ. Êîíôåðåíöèÿ ïîñâÿùeííàÿ 5-îé ãîäîâùèíå aññîöèàöèè FOTONIKA-LV. ÎÃËßÄÛÂÀßÑÜ â ÏÐÎØËÎÅ Ê.Ùâàðö. Ñòîëåòèå Îáùåé òåîðèè îòíîñèòåëüíîñòè Ýéíøòåéíà. Ð.Ìèñà. Ïðîåêò Orion – áóì, áóì, áóì â êîñìîñ. À.Àëêñíèñ. Ïóòè áëèçêèå, ïóòè äàëeêèå (2-îå ïðîäîëæåíèå). Äëÿ ØÊÎËÜÍÎÉ ÌÎËÎÄEÆÈ Ì.Êðàñòèíüø. 43-ÿ Ëàòâèéñêàÿ îòêðûòàÿ îëèìïèàäà ïî àñòðîíîìèè äëÿ øêîëüíèêîâ. Visuma vçsture no Lielâ Sprâdziena lîdz mûsdienâm (13.8 mljrd. gadu laikâ): Visuma struktûras attîstîba no kvarkiem lîdz galaktikâm un melnajiem caurumiem; t – laiks (sekundçs, gados), E – fotonu Ì.Àâîòèíÿ. Ðåøåíèÿ çàäà÷ 65-é Ëàòâèéñêîé îëèìïèàäû ïî ìàòåìàòèêe. ÊÍÈÃÈ ß.Áàëîäèñ. enerìija (gigaelektronvoltos GeV = 109 eV = 1.6·10-10 J). particleadventure.org ilustrâcija Ëèñòàÿ êíèãó ßíèñà Êëåòíèýêñà «Àñòðîíîìèÿ è ãåîäåçèÿ â Ëàòâèè äî 20-ãî âåêà» Sk. Ðvarcs K. Visuma struktûra: zvaigznes, galaktikas un galaktiku kopas. (ïðîäîëæåíèå). ÒÅÌÀ ÊÎÑÌÎÑÀ â ÈÑÊÓÑÑÒÂÅ Å.Ëèìàíñêèé, À.Ëèìàíñêèé. Àñòðîíîìèÿ â ôèëàòåëèè ïîñëå ÌÀÃ 2009: 2010-2013 (îêîí÷àíèå). Þ.Êàóëèíüø. ÍÅÁÅÑÍÛÅ ÑÂÅÒÈËÀ îñåíüþ 2015 ãîäà. Vâku 1. lpp.: 1. att. Ar Eiropas Dienvidobservatorijas ESO Ïoti lielo teleskopu VLT Èîlç uztverts Ïðèëîæåíèå: Àñòðîíîìè÷åñêèé êàëåíäàðü 2016 (ñîñòàâèòåëü Þ.Êàóëèíüø) Medûzas miglâja attçls – detalizçtâkais, kâds jebkad iegûts. Tâ kâ zvaigzne ðî miglâja vidienç gatavojâs pârejai savâ beigu stadijâ, tâ nometusi savus ârçjos slâòus izplatîjumâ, izveidojot ðo krâsaino mâkoni. THE STARRY SKY, No. 229, AUTUMN 2015 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS, 2015. GADA RUDENS Irena Pundure Reì. apl. Nr. 0426 Taèu Medûzas miglâja zvaigþòu kodols nav spoþâ zvaigzne ðî attçla centrâ – tâ ir priekðplâna zvaigzne Compiled by “Mâcîbu grâmata”, Rîga, 2015 Sastâdîjusi Irena Pundure TYC 776-1339-1 (Tycho Catalogue). Medûzas centrâlâ zvaigzne ir blâvâka zilgana zvaigzne, kas In Latvian © Apgâds “Mâcîbu grâmata”, Rîga, 2015 atrodas tieði ârpus pusmçness aprises centra un ir attçla labajâ pusç. Ðis attçls vçstî par Saules likteni, Redaktore Anita Bula Datorsalicçjs Jânis Kuzmanis kas galu galâ arî taps par ðâda veida objektu. ESO attçls Sk. Pundure I. Briesmones Medûzas skaistais miglâjs. SATURS ZVAIGÞÒOTÂ Pirms 40 gadiem «Zvaigþòotajâ debesî» Gravitâcijas manevrs starpplançtu lidojumos. DEBESS «Mariner-10» treðo reizi pie Merkura. Apspriede «Slçptâ masa Visumâ»...... 2 Zinâtnes ritums LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, Kurts Ðvarcs. Visuma struktûra: zvaigznes, LATVIJAS UNIVERSITÂTES galaktikas un galaktiku kopas...... 3 ASTRONOMIJAS INSTITÛTA Dmitrijs Docenko. Hokinga starojums...... 10 POPULÂRZINÂTNISKS ESO Kosmiskie dârgumi GADALAIKU IZDEVUMS Irena Pundure. Briesmones Medûzas skaistais miglâjs...... 15 IZNÂK KOPÐ 1958. GADA RUDENS ÈETRAS REIZES GADÂ Kosmosa pçtniecîba un apgûðana Jânis Jaunbergs. Plutona lielâ diena...... 17 Kosmiskâs tehnoloìijas praksç 2015. GADA RUDENS (229) Oïìerts Dumbrâjs. Milimetru elektromagnçtiskie viïòi cîòâ pret terorismu...... 23 Apspriedes un sanâksmes Aigars Atvars. Asociâcijas FOTONIKA-LV piecu gadu jubilejas konference...... 25 Atskatoties pagâtnç Kurts Ðvarcs. Einðteina Vispârîgâs relativitâtes teorijas simtgade...... 28 Redakcijas kolçìija: Raitis Misa. Projekts Orion – bum, bum, bum LZA kor. loc. Dr. hab. math. A. Andþâns kosmosâ...... 29 (atbild. redaktors), LZA Dr. astron. h. c. Andrejs Alksnis. Ceïi tuvi – ceïi tâli (2.turpin.)...... 37 Dr. phys. A. Alksnis, K. Bçrziòð, Skolu jaunatnei Dr. sc. comp. M. Gills (atb. red. vietn.), Mâris Krastiòð. Latvijas 43. atklâtâ skolçnu Ph. D. J. Jaunbergs, Dr. phil. R. Kûlis, astronomijas olimpiâde...... 40 (atbild. sekretâre), I. Pundure Maruta Avotiòa. Latvijas 65. matemâtikas Dr. paed. I. Vilks olimpiâdes uzdevumu atrisinâjumi...... 45 Tâlrunis 67 034 581 Grâmatas E-pasts: [email protected] Jânis Balodis. Pârðíirstot Jâòa Klçtnieka grâmatu www.astr.lu.lv/zvd “Astronomija un ìeodçzija Latvijâ lîdz 20. www.lu.lv/zvd gadsimtam” (turpinâjums)...... 51 Digitâlais arhîvs: http://ejuz.lv/zvd Kosmosa tçma mâkslâ Jevgenijs Limanskis, Andrejs Limanskis. Astronomija filatçlijâ pçc SAG 2009: 2010-2013 (nobeigums)...... 55 Juris Kauliòð. Debess spîdekïi 2015. gada rudenî...58

Mâcîbu grâmata Pielikumâ: Astronomiskais kalendârs 2016 Rîga, 2015 (Sastâdîtâjs Juris Kauliòð) 1 PIRMS 40 GADIEM ZVAIGÞÒOTAJÂ DEBESÎ

GRAVITÂCIJAS MANEVRS STARPPLANÇTU LIDOJUMOS

Pçdçjos gados gan teorçtiskos pçtîjumos par starpplançtu lidojumiem, gan ziòojumos par jau notiekoðiem vai paredzamiem kosmisko aparâtu lidojumiem aizvien bieþâk tiek pieminçts gravitâcijas manevrs – trajektorijas izmainîðana vçlamajâ veidâ ar pârlidojamâs plançtas pievilkðanas spçka palîdzîbu, bez dzinçju lietoðanas. Ðâds manevrs kïûst par vienu no iedarbîgâkajiem lîdzekïiem starpplançtu lidojumu efektivitâtes palielinâðanai un to izmaksas samazinâðanai. Gravitâcijas manevra idejas realizâciju var atrast dabâ: astronomiem jau kopð 18. gs. zinâmi gadîjumi, kad komçtas pçc cieðas tuvoðanâs Jupiteram mainîjuðas savas orbîtas: daþreiz orbîta no eliptiskas kïuvusi par hiperbolisku un komçta uz visiem laikiem atstâjusi Saules sistçmu, citreiz elipses lielâ pusass stipri samazinâjusies un komçta no ilgperiodiskas kïuvusi par îsperiodisku. Cilvçka darinâtam kosmiskajam aparâtam, kustoties pa atbilstoði izvçlçtu trajektoriju, atliek tikai vajadzîbas gadîjumâ to pirms pârlidojuma pielabot ar korekcijas dzinçja palîdzîbu, lai plançtas gravitâcijas lauks ðo trajektoriju vçlamajâ veidâ pârmainîtu. Ðâdu gravitâcijas manevru, kad dzinçjs tikai palîdz kosmisko aparâtu precîzi notçmçt un pârçjo veic plançtas pievilkðanas spçks, sauc par pasîvu. Ja dzinçju lieto arî âtruma bûtiskai izmaiòai pericentra sasniegðanas brîdî, tad gravitâcijas manevru dçvç par aktîvu. (Saîsinâti pçc E. Mûkina raksta 5.-10. lpp.)

MARINER-10 TREÐO REIZI PIE MERKURA

1975. g. 16. martâ (17. – pçc Maskavas laika) amerikâòu kosmiskais aparâts Mariner-10 treðo reizi tuvojâs Merkuram un pârlidoja to tikai 300 km augstumâ, kas ïâva iegût lîdz ðim visdetalizçtâkos Merkura virsmas attçlus un jaunu vçrtîgu informâciju par plançtas vâjo magnçtisko lauku. Mariner-10 darbojâs gandrîz pusotru gadu paredzçtâ pusgada vietâ, pârlidojot Merkuru katru reizi pa citâdu trajektoriju, palielinot iegûtâs informâcijas daudzpusîbu. Mariner-10 deva negaidîtu rezultâtu: izrâdîjâs, ka Merkuru aptver vâjð magnçtiskais lauks. Magnçtiskâ lauka mçrîjumi nepârprotami parâdîja, ka to rada elektrodinamiski procesi Merkura ðíidrajâ kodolâ, kas acîmredzot sastâv galvenokârt no dzelzs. (Saîsinâti pçc E. Mûkina raksta 18.-21. lpp.)

APSPRIEDE “SLÇPTÂ MASA VISUMÂ”

1975. g. 28.-30. janvârî PSRS ZA Astronomijas padome kopâ ar Igaunijas PSR ZA Astrofizikas un atmosfçras fizikas institûtu Tallinâ rîkoja Vissavienîbas apspriedi par slçpto masu Visumâ. Apspriede bija veltîta Galaktikas pçtîjumu padomju skolas dibinâtâja P. Parenago (1906-1960) piemiòai, bet tâs tematika saistîjâs ar Visumâ slçptâs masas problçmas analîzi gan no novçrojumu datu, gan no teorçtiskâs interpretâcijas viedokïa. Jautâjuma par Visumâ izkliedçtâs masas daudzumu pirmsâkumi meklçjami astrofizikâlo (ne astronomisko!) pçtîjumu vçstures pirmajâs lappusçs 18. gs. pçdçjos gados, kad V. Herðels atklâja citu galaktiku eksistenci. Seviðíu nozîmîbu tas ieguva sakarâ ar mçìinâjumiem izprast Visuma attîstîbas tendences nâkotnç, kad kïuva skaidrs, ka problçmai par Visuma blîvumu ir izðíiroða loma Visuma kosmoloìisko modeïu izvçlç. Aprçíini râda, ka neredzamâ, slçptâ masa veido ap 90% no galaktiku sistçmu un kopu masas, bet redzamâ – tikai ap 10%. Kâdâ formâ eksistç ðî slçptâ masa, pagaidâm nav noskaidrots. Paðlaik tâ parâdâs tikai ar savu gravitâciju. (Saîsinâti pçc A. Balklava raksta 23.-27. lpp.) 2 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS ZINÂTNES RITUMS

KURTS ÐVARCS VISUMA STRUKTÛRA: ZVAIGZNES, GALAKTIKAS UN GALAKTIKU KOPAS

Saule un zvaigznes jau no cilvçces pirma- divdesmitajâ gadsimtâ pçc attâlumu noteik- jiem soïiem bija noslçpumaini baiïu un cerîbu ðanas lîdz galaktikâm, kosmosa modeïiem pilni objekti. Visâs senajâs civilizâcijâs bija Alberta Einðteina teoriju ietvaros un Visuma arî Saules kults. Saules aptumsumi izraisîja izpleðanâs atklâðanas Lielâ Sprâdziena rezul- bailes, un senie priesteri to izmantoja, lai tâtâ (ZvD, 2012, Pavasaris, 38.-43. lpp.). stiprinâtu reliìijas varu un autoritâti. Ðodien, pateicoties astronomijas sasniegu- Zvaigznes jau akmens laikmetâ kalpoja miem, mçs zinâm Visuma vecumu (13,8±0,04 orientâcijai un palîdzçja Homo sapiens apgût miljardi gadu pçc Planka kosmiskâ teleskopa visus kontinentus no Austrâlijas un Âzijas lîdz novçrojumiem par Visuma izpleðanos). Var pat Amerikai. Senajâs civilizâcijâs trîstûkstoð ga- mçìinât aptuveni novçrtçt kopçjo galaktiku un dus pirms Kristus, izmantojot plançtu peri- zvaigþòu skaitu. Visumâ ir ap 200 miljardu odisko kustîbu novçrojumus, radâs pirmie galaktiku ar aptuveni 10 triljoniem zvaigþòu kalendâri. Tomçr lîdz pat renesansei priekð- (1022). Ðo skaitu ir grûti iztçloties, òemot vçrâ stats par Visuma uzbûvi bija visai miglains. cilvçces vecumu (Homo sapiens ~100 000 Galilejs 1609. gadâ ar paða konstruçto tâl- gadi) un Zemes diametru (12 756 km jeb skati atklâja Jupitera pavadoòus un mûsu Ga- viena miljardâ daïa gaismas gada). Beidzamo laktikas – Piena Ceïa zvaigznes (ZvD, 2014, gadu desmitu astronomiskie novçrojumi atklâja Vasara, 3.-11. lpp.). Vâcu astronoms S. Ma- arî Visuma evolûcijas likumsakarîbas: 1) zvaig- riuss (Simon Marius, 1573-1622) neatkarîgi znes sâka veidoties jau ap 500 miljoniem no Galileja atklâja èetrus Jupitera pavadoòus gadu pçc Lielâ Sprâdziena; 2) kosmosa struk- un 1612. gadâ pirmais aprakstîja Androme- tûra evolûcijas gaitâ palielinâjâs no atseviðíâm das miglâju, kaut gan attâlumu lîdz galaktikai zvaigznçm lîdz galaktikâm, galaktiku kopâm M31 amerikâòu astronoms H. Kçrtiss (Heber un superkopâm (sk. att. vâku 2. lpp.). Visuma Doust Curtis, 1872-1942) noteica tikai 1917. struktûras hierarhiju aplûkosim sîkâk. gadâ. Pirmo zvaigþòu un miglâju katalogu iesâka franèu astronoms Ð. Mesjç (Charles 1. Zvaigþòu raðanâs un evolûcija Messier, 1730-1817). Ðo darbu ar saviem Zvaignes dzimst, veido savu “dzîvi” un atklâjumiem veicinâja vâcu izcelsmes angïu mirstot pârvçrðas baltos punduros, neitronu astronoms V. Herðels (William Herschel, zvaigznçs vai melnos caurumos. Novçrojot 1738-1822), kas pirmais sâka Piena Ceïa daþâdas zvaigznes Piena Ceïa un tai tuvâka- galaktikas zvaigþòu aprakstu un klasifikâciju. jâs galaktikâs, dâòu astronoms E. Hercðprungs Jâòem vçrâ, ka atseviðíu zvaigþòu novçro- (Ejnar Hertzsprung, 1878-1967) un neatkarîgi jumi ir iespçjami tikai tuvâkâs galaktikâs un no viòa amerikâòu astronoms H. Rasels (Henry vislabâk izpçtîts ir mûsu Piena Ceïð [1]. Visu- Noris Russell, 1877-1957) pagâjuðâ gadsimta ma izmçri un struktûra kïuva saprotami tikai sâkumâ klasificçja zvaigznes pçc masas, spek- 3 trâlâs krâsas un spoþuma (Hercðprunga-Rasela diagramma). Pçc ðîs diagrammas var novçrtçt zvaigznes attîstîbu – vecumu un tâlâko likteni. Novçrojumi parâda, ka zvaigznçm ar lielu masu ir îsâks mûþs nekâ zvaigznçm ar mazâ- ku masu, un vidçjais zvaigþòu mûþa ilgums ir 10 lîdz 14 miljardi gadu. Galvenie zvaigþòu evolûcijas etapi zvaig- 30 znei ar masu kâ mûsu Saulei (MO=1,99×10 kg) parâdîti 1. att. Zvaigþòu evolûciju apraksta, izmantojot fizikâlo procesu likumsaka- rîbas gravitâcijas laukâ un kodoltermiskâs reakcijas, kas ir galvenais zvaigþòu enerìijas 1. att. Zvaigþòu evolûcija: 1 – ûdeòraþa mole- avots (ZvD, 2015, Vasara, 3.-12. lpp.). Astro- kulu agregâcija gravitâcijas laukâ veido zvaigzni; nomiskie novçrojumi un Hercðprunga-Rasela 2 – pçc 10-12 miljardiem gadu ûdeòraþa un hçlija diagramma dod reâlu priekðstatu par zvaig- atoma kodoli ir izsîkuði un zvaigzne pârvçrðas þòu veidoðanos un evolûciju. Pirmâs zvaig- sarkanajâ milzî; 3 – sarkanais milzis var pâr- znes ir raduðâs jau daþus simtus miljonu gadu vçrsties baltajâ pundurî (blîvums lîdz 106 g/cm3) pçc Lielâ Sprâdziena un turpina rasties galak- vai pârnovâ (zvaigznç ar blîvu kodolu un mazâk tikâs un galaktiku kopâs. blîvu apvalku). Pârnova sabrûkot izstaro milzu Pirmais etaps zvaigþòu dzimðanas proce- enerìiju un atkarîbâ no masas lieluma var pâr- vçrsties neitronu zvaigznç (blîvums lîdz 1014 g/ sâ ir ûdeòraþa molekulu (H2) koagulâcija gravitâcijas laukâ, kas iespçjama pie kritiskâs cm3) vai melnajâ caurumâ. koncentrâcijas 1000 molekulas kubikcenti- metrâ. Ðodienas Visumâ ûdeòraþa koncentrâ- ratûrai pieaugot, ûdeòraþa atoms zaudç elek- cija galaktiku un starpgalaktiku miglâjos ir tronu un pârvçrðas protonâ un elektronâ daþâda – no viena atoma cm3 H I tipa mig- (H → p + e). Tâ evolûcijas procesâ zvaigznes lâjos lîdz 104 jonizçtiem atomiem H II tipa iekðienç izveidojas protonu-elektronu plazma, miglâjos (ZvD, 2013/14, Ziema, 4. lpp). kas miljardiem gadu nodroðina zvaigznes Jaunas zvaigznes var rasties tikai galaktiku enerìçtiku. vai starpgalaktiku apgabalos ar pietiekami Zvaigþòu evolûcijas procesâ protonu-pro- lielu ûdeòraþa molekulu koncentrâciju (Pun- 4 tonu reakcijâs rodas 2He kodoli, kas dod dure I. – ZvD, 2015, Pavasaris, 11.-12. lpp.). iespçju jaunâm kodoltermiskâm reakcijâm Pie kritiskâs ûdeòraþa koncentrâcijas koagu- smagâku elementu kodolu sintçzei. Tas ir ie- lâcija notiek lokâlâ gravitâcijas laukâ un ilgst spçjams lîdz dzelzs elementu kodoliem 56Fe miljoniem gadu, kamçr jaunas zvaigznes (ZvD, 2015, Vasara, 6. att. 5. lpp.). Pçc (protozvaigznes) masa pieaug un gravitâcijas íîmiskiem elementiem zvaigþòu emisijas spek- lauks palielina spiedienu, blîvumu un tem- trâ var novçrtçt arî zvaigznes vecumu. Visi peratûru zvaigznes iekðienç lîdz kritiskajai, íîmiskie elementi, kas smagâki par 56Fe, ir lai sâktos protonu kodoltermiskâs reakcijas raduðies daudz vçlâk novu un supernovu eks- (1. att. 1). Kodoltermiskâ sintçze var notikt plozijâs. starp protoniem pie temperatûras ap desmit Zvaigznes raðanâs procesâ var veidoties miljoniem kelvinu (ZvD, 2015, Vasara, 5. arî plançtu sistçma, kas lîdzîga mûsu Saules lpp.). Zvaigþòu raðanâs procesâ ûdeòraþa sistçmai. Novçrojumi liecina, ka Saule un Sau- molekulas pietiekami augstâ temperatûrâ sa- les sistçma, ieskaitot Zemi, ir radusies vienlai- → dalâs atomos (disociç H2 H + H) un, tempe- cîgi, un to vecumu var precîzi noteikt pçc ra- 4 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS dioaktîvâs datçðanas (~4,6 miljardi gadu). Zvaigþòu vecumu nosaka pçc smagâkajiem elementiem to emisijas spektrâ – jo vairâk smago elementu, jo vecâka ir zvaigzne.

2. Galaktiku veidi Nesen ar Habla kosmisko teleskopu galaktiku laukâ Abell 2744 (2. att.) atklâja galaktikas, no kurâm gaisma lîdz mums izplatâs vairâk nekâ 13 miljardus gadu [2]. Tas nozî- 3. att. Galaktiku veidi: cD – centrâlâ galaktika mç, ka ðîs galaktikas ar miljardiem zvaigþòu (Abell 2634 Pegaza zvaigznâjâ 400 milj. gg. ir raduðâs jau simtiem miljonu gadu pçc Lielâ attâlumâ); B – binârâ galaktiku kopa (piemçram, Sprâdziena. divas cD galaktikas); L – lineâra galaktiku kopa Ðodien, pateicoties ilggadîgiem astrono- (piemçram, Abel 426 Perseja zvaigznâjâ); c – c- miskiem novçrojumiem, galaktiku uzbûve un kopa (no angïu valodas “core” – serde, piemçram, evolûcija ir labi aprakstîta (3. att.). Galaktiku Abell 1060 Hidras galaktiku kopâ 150 miljonu struktûru var novçrot tikai tuvâkajâm galak- gg. attâlumâ); f – f-kopa (no angïu valodas “flat” tikâm, kuras no Zemes ir daþu simttûkstoðu – plakans, Abell 1367 290 miljonu gg. attâlumâ); 1 (Magelâna Mâkoòu pundurgalaktikas 4. I – neregulâra kopa (piemçram, Bll 2151 Herku- att.) vai miljonu gaismas gadu attâlumâ (An- lesa zvaigznâjâ 485 miljonu gg. attâlumâ). dromedas miglâjs 5. att.) un kurâs izðíiramas atseviðías zvaigznes. Vecâkâs galaktikas ir eliptiskâs, un tajâs galvenokârt ir zvaigznes ar mazâkâm masâm, jo smagâs zvaigznes jau eksplodçjuðas un pârvçrtuðâs novâs un

4. att. Lielâ (LMM kreisajâ pusç) un Mazâ Magelâna Mâkoòa (MMM labajâ pusç) galaktikas debess dienvidu puslodç. LMM 170 000 gg. un MMM 200 000 gg. attâlumâ no Zemes. 2. att. NASA astrofiziíu grupa nesen Abell 2744 galaktiku laukâ atklâja galaktikas, kas izvei- 1 Alksne Z. Magelâna Mâkoòi tuvplânâ. – ZvD: dojuðâs agrînâ Visumâ ~500 miljonu gadu pçc 1998, Rudens (161), 5.-12. lpp. https:// Lielâ Sprâdziena un no kurâm gaisma lîdz mums dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1846; 1998/99, nonâk pçc 13 miljardiem gadu [2]. Ziema (162), 3.-15. lpp. 5 5. att. Spirâlveida Andromedas M31 galaktika (2,5 miljonu gg. attâlumâ) ir tuvâkâ mûsu Piena Ceïam. Ðîs galaktikas veido galaktiku kopu “Lokâlâ galaktiku grupa”. Galaktiku M31 var novçrot vizu- âli Andromedas zvaigznâjâ. pârnovâs. Jaunâkâs galaktikas ir spirâlveida, un tajâs ar ûdeòradi bagâtos kosmiskajos miglâjos rodas jaunas zvaigznes lokâlajâ gravitâcijas laukâ. Arî mûsu Piena Ceïa galaktika un mums tuvâkais Andromedas mig- 6. att. Lodveida zvaigþòu kopa M 80 Skorpiona lâjs ir spirâlveida galaktikas. zvaigznâjâ (28 000 gg. attâlumâ no Zemes). Vislabâk izpçtîtâ galaktika ir mûsu Piena Ceïð, kas it îpaði tika veikts ar kosmiskajiem Ðajâ grupâ ietilpst ap desmit galaktikâm, no teleskopiem. Piena Ceïa galaktikâ ir 200 lîdz kurâm lielâkâs ir Piena Ceïð un Andromedas 300 miljardu zvaigþòu. Tâs diametrs ir ap miglâjs (5. att.). Galaktiku grupâ atseviðías 100 tûkstoði gaismas gadu un maksimâlais galaktikas ir mijiedarbîbâ un ietekmç zvaig- biezums ir 16 tûkstoði gaismas gadu. Galak- þòu evolûcijas procesus. Pçc teorçtiskiem ap- tikas centrâ ir melnais caurums (ar masu ~4,3 rçíiniem Piena Ceïð un Andromedas miglâjs miljardi reiþu lielâku par Saules masu), un pçc vairâkiem miljardiem gadu sadursies, Galaktikas spirâlzaros notiek intensîva jauno veidojot jaunu galaktiku. zvaigþòu veidoðanâs. Mûsu Saules sistçma atrodas 26 000 gg. no Galaktikas centra. 3. Galaktiku kopas Zvaigznes Piena Ceïa galaktikâ nav sadalîtas Pirmâs galaktikas ir raduðâs jau drîz pçc vienmçrîgi un veido daþâda izmçra grupas Lielâ Sprâdziena, kad Visums bija daudz un kopas. Lodveida zvaigþòu kopa Skorpi- homogçnâks un daudz mazâks nekâ ðodien. ona zvaigznâjâ (28 000 gg. attâlumâ no Beidzamo gadu desmitu astronomiskie novç- Saules) redzama 6. att., un tajâ ir vairâki rojumi, it îpaði ar orbitâlajiem teleskopiem, simti tûkstoðu zvaigþòu. Piena Ceïa vecums atklâja liela izmçra galaktiku struktûras Visu- ir 13,2 miljardi gadu. mâ. Zvaigznes galaktikâs veido kopas, un Piena Ceïa galaktika ir Lokâlâs galaktiku galaktiku kopas savukârt gravitâcijas mijie- 2 grupas sastâvâ (diametrs 5-8 miljoni gg.). darbîbâ veido Visuma struktûru. Ðâdu grupu (7. att.) veido arî spirâlgalaktikas NGC 3169 2 Alksne Z., Alksnis A. Lokâlâ galaktiku grupa. un NGC 3166 (attâlums no Saules 75 miljoni – ZvD, 2006: Pavasaris (191), 3.-11. lpp. https:/ un starp galaktikâm 160 tûkstoði gaismas /dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1310; Vasara gadu). Ðîs galaktikas kâ kosmiskos miglâjus (192), 3.-9. lpp. https://dspace.lu.lv/dspace/ jau 1783. gadâ novçroja angïu astronoms handle/7/1309 Herðels. Galaktikâ NGC 3169 2003. gadâ 6 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS 8. att. Galaktiku kopas U1.27 karte, kas aptver debess sfçru 29°x24° leòíu apjomâ (angliski – Huge Large Quasar Group – Milzu lielâ kvazâru 7. att. Galaktikas NGC3169 (pa kreisi) un grupa) [4]. Apïi atbilst 73 kvazâriem U1.27 ga- NGC3156 (pa labi) ir mijiedarbîbâ, un gravi- laktiku kopâ (z=1,27). Sarkanie krusti atbilst 34 tâcijas spçki ietekmç galaktiku formu un struktûru. kvazâriem kopâ CCLQG (z=1,28). U1.27 ir pað- La Silja observatorijas teleskopa fotogrâfija. reiz lielâkâ novçrotâ makrostruktûra Visumâ (ap- NGC3169 ir spirâlveida galaktika 75 miljonu gg. joms ~4 miljardi gg.) 9 miljardu gg. attâlumâ no attâlumâ no Zemes [3]. Zemes. novçroja supernovu. Gravitâcijas mijiedar- 4. Masa, tumðâ masa bîba iespaido arî ðo galaktiku struktûru un un tumðâ enerìija evolûciju. Abas galaktikas ietilpst lielâkâ ga- Holandieðu astronoms J. Orts (Jan Hendrik laktiku kopâ Lauvas zvaigznâjâ (detalizçtâk Oort, 1900-1992) 1927. gadâ novçrtçja [3]). Piena Ceïa masu ar 100 tûkstoð Saules ma- Nesen starptautiskâ astronomu grupa Ro- sâm. Pçc viòa aprçíiniem novçrotais Piena dþera Klova (Roger G. Clowes, University of Ceïa galaktikas biezuma izmçrs un blîvums Lancashire, UK) vadîbâ atklâja kosmisko su- ir mazâks par aprçíinâto pçc zvaigþòu gra- perstruktûru – Huge Large Quasar Group vitâcijas. Nedaudz vçlâk 1933. gadâ ameri- (U1.27), kurâ ietilpst 73 kvazâri (8. att) [4]. kâòu astronoms F. Cvikijs (Fritz Zwiky, 1898- Ðîs superstruktûras izmçri ir 4×1,5 miljardi 1974) aprçíinâja, ka Berenikes Matu (Abell gg., un tâ atrodas 9 miljardus gg. no Zemes. 1656) galaktiku kopas izmçrus (kopâ ietilpst Ðî kvazâru grupa ir lielâkâ lîdz ðim atklâtâ vairâk nekâ 1000 galaktiku) nevar izskaidrot struktûra Visumâ. Superstruktûras masa ir ar redzamo zvaigþòu gravitâciju, pçc kuras 3,4×1018 Saules masas, kas ir ~20 miljonu ðai galaktiku kopai vajadzçtu izklîst. Aprç- reiþu lielâka par Piena Ceïa galaktikas masu. íinâtâ masas diference bija 400 reiþu! Cvi- Ðis atklâjums astrofiziíu vidç izraisîja disku- kijs izvirzîja domu, ka galaktiku kopâ jâbût siju par atbilstîbu kosmoloìiskam principam, papildu masai, kuras gravitâcija nosaka ga- pçc kura Visums lielâ mçrogâ ir homogçns laktikas struktûru, bet kura neizstaro gaismu un izotrops. Tas nozîmç, ka zvaigþòu un ga- un kuru mçs neredzam. Cvikijs ðo neredzamo laktiku sadalîjums Visumâ lielos attâlumos ir masu nosauca par tumðo matçriju. Tâ laika vienâds neatkarîgi no virziena. astronomi ðo ideju uzòçma skeptiski, un pa- 7 gâja vairâki gadu desmiti, lîdz ðî hipotçze 2014 Vasara, 7. lpp.) publicçja vispârîgu tika apstiprinâta. kosmosa vienâdojumu risinâjumu, pçc kuriem Tumðâs matçrijas izpçtç svarîgu ieguldîju- gravitâcijai un antigravitâcijai nav obligâti mu deva Vera Rubina (Vera Cooper Rubin, jâbût lîdzsvarâ un Visums var izplesties. Frîd- 1928*, Karnegi institûts, Vaðingtona), kas mana publikâciju laikâ vçl nebija publicçti pagâjuðâ gadsimta otrajâ pusç veica siste- Habla novçrojumi par sarkano nobîdi, kas mâtiskus novçrojumus par zvaigþòu kustîbu parâdîja, ka Visums ir nestacionârs un izple- galaktikâs un galaktiku kustîbu, kuru viòa ðas. Uz ðiem novçrojumiem arî balstâs kos- izskaidroja ar tumðo matçriju. Pârliecinoðus mosa standartmodelis ΛCDM ar pozitîvu kos- rezultâtus par tumðo matçriju ieguva ame- misko konstanti Λ (ZvD, 2014, Vasara, 3.- rikâòu astronomu grupa no Arizonas univer- 11. lpp.). sitâtes D. Klova (Douglas Clowe) vadîbâ [5], Pagâjuðâ gadsimta beigâs bija uzkrâti kura, novçrojot gravitâcijas lçcas, apstiprinâ- daudzi novçrojumi par sarkano nobîdi, ap- ja tumðâs matçrijas eksistenci. tverot arvien tâlâkas galaktikas. Tas bija ie- Ðodien tumðâ matçrija pçc gravitâcijas spçjams ar kosmiskajiem teleskopiem un labâ- efektiem ir novçrota visâs galaktikâs un galak- kajiem teleskopiem uz Zemes. Novçrojumi tiku kopâs [6]. Tâ novçrota gan galaktiku cen- parâdîja, ka tâlâs galaktikas, kas raduðâs 5- tros, gan galaktiku halo un starpgalaktiku mig- 7 miljardus gadu pçc Lielâ Sprâdziena, no lâjos. Tumðâ matçrija ieiet reliktâ starojuma mums attâlinâs paâtrinâti. Par ðo atklâjumu Lambda CMD modelî (ZvD, 2014/15, Ziema, astronomiem S. Perlmuteram, B. Ðmidtam un 6. lpp), un pçc Planka kosmiskâ teleskopa A. Rîsam 2011. gadâ pieðíîra Nobela prç- mçrîjumiem un ËCMD modeïa ðodienas Visu- miju (Docenko D. – ZvD 2012, Pavasaris, mâ ir 26,8% tumðâs matçrijas un tikai 4,9% 18.-23. lpp.). Ðie atklâjumi stimulçja analîzi – atomi zvaigznçs un kosmiskajos miglâjos par antigravitâciju un tumðo enerìiju. (starpîba ir piecas reizes!), pie kam miglâjos Tumðâs enerìijas jçdzienu 1998. gadâ summârâ ûdeòraþa koncentrâcija ir lielâka ieviesa amerikâòu teorçtiíis M. Terners (Mi- nekâ zvaigznçs! Tumðâ matçrija nav mijie- chael S. Turner, 1949*, Èikâgas universi- darbîbâ ar elektromagnçtiskiem viïòiem, un to tâte), lai izskaidrotu gan Visuma izpleðanos, var novçrot tikai pçc gravitâcijas efektiem. gan arî ΛCMD modeli. Tâ kâ Visuma paât- Vçl sareþìîtâka kosmoloìijâ ir tumðâ ener- rinâtâ izpleðanâs sâkâs tikai miljardiem gadu ìija, ar kuru izskaidro Visuma paâtrinâtu pçc Lielâ Sprâdziena, tâ sâkotnçjâ Visuma izpleðanos. Lai aprakstîtu tumðo enerìiju, jâat- evolûcijas stadijâ neeksistçja. Tumðo enerìiju grieþas pie A. Einðteina [7] un A. Frîdmana saista ar kosmisko konstanti, un ðîs enerìijas [8] darbiem. Einðteins savu kosmoloìisko mo- daudzums Visuma evolûcijas procesâ mainî- deli aprakstîja 1917. gadâ kâ homogçnu, jâs un zinâmâ etapâ pârsniedza gravitâciju, izotropu un statisku [7]. Lai vispârîgâs rela- nodroðinot paâtrinâtu Visuma ekspansiju (de- tivitâtes teorijas ietvaros aprakstîtu statisku talizçtâk [9]). Pçc Planka kosmiskâ teleskopa Visumu, Einðteins lîdzâs gravitâcijai ieviesa mçrîjumiem tumðajai enerìijai atbilstoðâ ma- arî jçdzienu par antigravitâciju, kas darbojas sa (pçc Einðteina formulas E=mc2) ðodienas pretçji gravitâcijai un atgrûþ masas vienu no Visumâ ir 68,3% (9. att.) [10]. otras. Lai izskaidrotu statisko Visumu, Einðtei- Neraugoties uz tumðâs matçrijas novçro- na vienâdojumos ieviesa kosmoloìisko kons- jumiem gravitâcijas efektos, mçs ðodien nezi- tanti Λ (pçc Visuma izpleðanâs atklâðanas nâm, kas tumðâ matçrija ir un no kâdâm ele- Einðteins to noþçloja). mentârdaïiòâm tâ sastâv. Problçma ir mazliet Piecus gadus pçc Einðteina publikâcijas lîdzîga Lielâ Sprâdziena hipotçzei, kur mçs krievu fiziíis Aleksandrs Frîdmans (ZvD, nezinâm, kas bija singularitâte pirms 13,8

8 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS miljardiem gadu un kâpçc tâ notika. Atðíirîbâ ciâlâs relativitâtes teorijas, kas radikâli mai- no Lielâ Sprâdziena hipotçzes mçs tumðo nîja mûsu uzskatus par apkârtçjo pasauli. Arî matçriju varam novçrot un kvantitatîvi novçrtçt tumðâ matçrija un tumðâ enerìija gaida deta- pçc gravitâcijas efektiem. Par iespçjamo tum- lizçtu izskaidrojumu. ðâs matçrijas dabu eksistç daþâdi kodolfizi- kas minçjumi, kuriem pagaidâm nav apstipri- Papildliteratûra nâjumu (sk. [6, 7]). To paðu var attiecinât arî [1] Þagars J., Vilks I. Astronomija augstskolâm. – uz tumðo enerìiju. Kosmoloìijâ tumðâ ener- LU Akadçmiskais apgâds, Rîga, 2005. ìija tiek interpretçta kâ antigravitâcija, un to [2] Chou, Felecia; Weaver, Donna (16 October var kvantitatîvi novçrtçt pçc ekvivalentâs ma- 2014). ”RELEASE 14-283 – NASA’s Hubble sas (9. att.). Neraugoties uz ðo interpretâciju, Finds Extremely Distant Galaxy through Cosmic nekas nav zinâms par ðîs enerìijas fizikâlo Magnifying Glass”. – NASA. Retrieved 17 dabu. Tumðâ enerìija un tumðâ masa ir vie- October 2014. nas no svarîgâkajâm neatrisinâtajâm fizikas [3] Sil’chenko O. K., Afanasiev V. L. Central regi- problçmâm. ons of the early-type galaxies in the NGC 3169 group. – Astronomy Letters, 32 (8), 534- Atomi Tumðâ 544 (2006). enerìija [4] Clowes R. G., Harris K. A., Raghunathan S., Campusano L. E., Söchling I. K., Graham M. Tumðâ J. A structure in the early Universe at z ~1.3 matçrija that exceeds the homogeneity scale of R-W concordance cosmology. – Monthly Notices Royal Astronom. Society, 429 (2013), 2910- 2916. [5] Clowe D. at al. A Direct Empirical Proof of the Existence of Dark Matter. – The Astrophysical Journal Letters, 648, 2006, L109-L113; doi: 9. att. Masa, tumðâ matçrija un tumðâ enerìija 10.1086/508162. ISSN 0004-637x ðodienas Visumâ ΛCMD modeïa ietvaros (pçc [6] Pretzl K. In search of the Dark Matter in the Planka kosmiskâ teleskopa mçrîjumiem) [10]. Universe. – Spatium No 7, May 2001, pp. 2- 15. [7] Einstein A. Kosmologische Betrachtungen zur Ja fizikâ kaut ko neizprot, tad rodas jau- allgemeinen Relativitätstheorie. – Preussische nas teorijas un jaunas parâdîbu interpretâ- Akademie der Wissenschaften, Berichte cijas. Tâ bija ar Fraunhofera lînijâm Saules (1917), 142-152. spektrâ, kuras atklâðanas brîdî neizprata un [8] Fridman A. A. Uber die Krümmung des Rau- kuras pçc Kirhofa un Bunzena spektrâlana- mes. – Zs. Phys., Bd. 10, H. 6, 1922. lîzes atklâja zvaigþòu un kosmisko miglâju [9] Chernin A. D. Dark energy and universal anti- íîmisko sastâvu (ZvD, 2014 Vasara, 3.-11. gravitation. – UFN, 2008, Vol. 178, No. 3, lpp.). Arî Maikelsona eksperiments, kas pie- p. 267-300. râdîja konstanto gaismas âtrumu, nebija sa- [10] Enßlin T., Weller J. Weltraumteleskop Planck: protams un noveda pie Alberta Einðteina spe- erste Ergebnisse. – März 2013.D

Abonç «ZVAIGÞÒOTO DEBESI»! Abonçt lçtâk nekâ pirkt! Uzziòas 67 325 322

9 DMITRIJS DOCENKO HOKINGA STAROJUMS

Tas sâkâs kâ spçle analoìijâ1. Pçc diviem gadiem B. Kârters, S. Hokings Pçc tam, kad Hokings 1970. gadâ defi- un Dþ. Bardîns (Brandon Carter, Stephen nçja melnâ cauruma absolûto horizontu2 un Hawking, James Bardeen) formulçja “melnâ pierâdîja, ka tâ laukums var laikâ tikai pie- cauruma mehânikas” likumus3 un secinâja, ka augt, Bekenðteins (Jacob Bekenstein) ierau- ðie likumi tik tieðâm ir pilnîgi analoìiski termo- dzîja ðâ rezultâta analoìiju ar otro termodi- dinamikas likumiem. Ðajâ analoìijâ horizon- namikas likumu par to, ka entropija (nekârtî- ta laukums spçlç entropijas lomu, bet gravi- bas, haosa mçrs) noslçgtâ sistçmâ var tikai tâcijas paâtrinâjums uz horizonta virsmas4 pieaugt, un postulçja, ka melnajam cauru- spçlç temperatûras lomu. mam ir entropija, kas ir proporcionâla abso- Taèu pats jçdziens “temperatûra” nozîmç, lûtâ horizonta laukumam. Neviens to neuzòç- ka kaut kas tiek izstarots (lai bûtu spçkâ vçl ma nopietni – tâdu analoìiju skaits fizikâ ir viena no termodinamikas aksiomâm, ka, satu- milzîgs. vojoties íermeòiem ar daþâdu temperatûru, Sava uzskata pamatoðanai Dþ. Beken- to temperatûra pakâpeniski izlîdzinâs). Un ðteins izmantoja ðâdu spriedumu. Melnie cau- pat Dþ. Bekenðteins nenoliedza, ka melnie rumi A. Einðteina Vispârîgâs relativitâtes teo- caurumi saskaòâ ar VRT neko izstarot nevar, rijas (VRT) ietvaros tiek pilnîgi aprakstîti ar tâtad to temperatûrai ir jâbût nullei un analo- trim parametriem – masu M, elektrisko lâdiòu ìija ar termodinamiku ir tikai analoìija bez Q& un leòíisko momentu (rotâcijas daudzumu) fizikâlas jçgas. J . Efektîvi, melnâ cauruma entropija ir tuva Neatkarîgi no viòiem J. Zeïdoviès (ßêîâ nullei. Taèu, ja noslçgtâs sistçmas kâda daïa Áîðèñîâè÷ Çåëüäîâè÷) 1971. gadâ spçra (kopâ ar savu entropiju) iekrît melnajâ cau- citu svarîgu soli. Izmantojot analoìiju starp rumâ, kas arî atrodas ðajâ sistçmâ, tâ atpakaï gravitâcijas lauku un elektromagnçtisko lau- jau neatgriezîsies. Tâdçjâdi sistçmas entro- ku, viòð piedâvâja mehânismu, saskaòâ ar pija samazinâsies uz tâs entropijas rçíina, kuru rotçjoðam melnajam caurumam ir jâsta- kas bija sistçmas daïai, kura iekrita melnajâ ro, jo tâ rotâcijas enerìija pârvçrð fizikâlâ caurumâ. Tas ir nepieïaujami, un, kâ minçts vakuuma virtuâlâs daïiòas reâlajâs. Ðî ideja augstâk, tika postulçts, ka melnajam cauru- bija tik acîmredzamâ pretrunâ ar VRT, ka mam ir sava entropija, kas arî nesamazinâs neviens no vadoðiem melno caurumu pçtnie- laikâ un proporcionâla tâ absolûtâ horizonta kiem Zeïdovièa rakstam lielu uzmanîbu ne- laukumam. pievçrsa, taèu daudz vçlâk, 1974. gadâ,

1 Plaðâkam vçsturiskam ieskatam sk. Kipa Tor- 3 Bardeen J. M., Carter B., and Hawking S. na (Kip Thorne) grâmatu Black Holes and Time W. The four laws of black hole mechanics. – Com- Warps: Einstein’s Outrageous Legacy (1994). munications in Mathematical Physics, Volume 31, 2 Melnais caurums ir telpas apgabals ap punkt- Number 2 (1973), 161-170. veida masu, kas ir ierobeþots ar notikumu hori- 4 Gravitâcijas paâtrinâjums uz melnâ cauruma zontu. Bieþi vien par melnâ cauruma robeþu pie- horizonta tiecas uz bezgalîbu (ja to aprçíina at- òem absolûto horizontu: neviens objekts, pat gais- skaites sistçmâ, kas ir saistîta ar tâlo novçrotâju), ma, no tâ iekðienes nekad neaizskries prom no tâpçc tiek izmantots tâ reizinâjums ar relatîvo laika melnâ cauruma. gaitas âtrumu, kas tiecas uz nulli.

10 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS V. Unrû (William Unruh) un D. Peidþs (Don arî ir – mçs zinâm, ka daïiòas atrodas iekðpus Page) ar daþâdâm metodçm parâdîja, ka J. notikumu horizonta. Tâtad âtrums tâm nav Zeïdovièam ir taisnîba un ka rotçjoðam mel- definçts un pastâv (kaut arî niecîga) varbû- nam caurumam ir jâizstaro enerìija. Ðis sta- tîba, ka daïiòas âtrums pârsniegs gaismas rojums bremzçs melnâ cauruma rotâciju un âtrumu un daïiòa izlidos no melnâ cauruma. izzudîs, kad melnais caurums pârstâs rotçt. Jo mazâks ir melnâ cauruma izmçrs, jo inten- Atgriezîsimies 1973. gadâ, kad Hokings sîvâks bûs ðis daïiòu “starojums”, tâpçc ka viesojâs Maskavâ. Ðajâ vizîtç viòð aprunâjâs mazâka nenoteiktîba koordinâtâs ienesîs lie- ar J. Zeïdovièu un viòa studentu A. Starobinski lâku nenoteiktîbu âtrumâ. Starojuma intensitâ- (Àëåêñåé Àëåêñàíäðîâè÷ Ñòàðîáèíñêèé), te bûs jo lielâka arî tâpçc, ka, izraujoties no kas turpinâja izvçrst rotçjoðâ melnâ cauruma mazâka melnâ cauruma, daïiòai ir jâlido ma- starojuma ideju. Starojoðâ melnâ cauruma zâks attâlums ar lielu âtrumu, kas arî veicina ideja ðíita neiespçjama un interesanta, un daïiòu plûsmu uz ârpusi. Hokings arî sâka pçtît ðo jautâjumu. Ne- 2. Virtuâlo daïiòu pârvçrðana reâ- daudz vçlâk par V. Unrû un D. Peidþu viòð lajâs. Var iedomâties fizikâlo vakuumu kâ publicçja rakstu, kurâ arî parâdîja, ka rotçjo- “kvantu jûru”, kurâ nepârtraukti rodas un mo- ðam melnam caurumam ir jâstaro. Bet, saska- mentâni izzûd (anihilç) daïiòu–antidaïiòu pâ- òâ ar Hokinga aprçíiniem, ðis starojums aiz- ri. Tuvu melnâ cauruma horizontam tâ ârpusç nes ne tikai melnâ cauruma rotâcijas ener- viena daïiòa no pâra (piemçram, antidaïiòa) ìiju, bet arî masu. Saskaòâ ar Hokingu, bûtu var nonâkt zem tâ horizonta, bet otrâ (atbil- jâstaro arî nerotçjoðam melnajam caurumam, stoði – daïiòa) aizlidot prom. Tâdâ veidâ un tieði ðis starojums vçlâk arî tika nosaukts attâls novçrotâjs redz, ka no melnâ cauruma par Hokinga starojumu. lido daïiòa, kura lîdz ðim nepastâvçja: mel- Beigu beigâs analoìija izrâdîjâs pareiza: nais caurums pârvçrð ðîs tâ sauktâs virtuâlâs Hokinga starojuma temperatûra ir proporcio- daïiòas reâlajâs. Kaut arî melnais caurums nâla melnâ cauruma gravitâcijas paâtrinâ- pats ir ieguvis enerìiju no “apçstâs” (anti)- jumam uz tâ horizonta. daïiòas, îstenîbâ tâ enerìija samazinâjâs, jo Mçìinâsim izsekot Hokinga idejai un iz- tieði uz tâ gravitâcijas lauka enerìijas rçíina mantot daþâdas analoìijas, lai saprastu ðâ abas ðîs daïiòas tika radîtas. Parastajâ telpâ starojuma mehânismu. ðâds efekts nenotiek, jo daïiòas vienmçr anihi- lç, “jûtot” viena otru. Taèu, ja viena no daïi- HOKINGA STAROJUMA òâm atrodas zem notikumu horizonta, tad 5 otra to nejût un var aizlidot projâm (sk. 1. MEHÂNISMA INTERPRETÂCIJAS att.). Ðis uzskats par melnâ cauruma starojumu ir ekvivalents pirmajam, jo antidaïiòa 1. Heizenberga nenoteiktîbas prin- ir ekvivalenta daïiòai, kas lido atpakaï laikâ cips. Kvantu teorijâ daïiòas koordinâtas un (jeb ar âtrumu, kas ir lielâks par gaismas âtrums nav definçti vienlaicîgi. Var teikt: ja âtrumu). kvantu daïiòai ir noteikta pozîcija, tad tâ 3. Daïiòu-viïòu duâlisms. Izmantojot kustas visos virzienos ar visiem iespçjamiem daïiòu–viïòu duâlismu, daïiòas var iztçloties âtrumiem. Melnâ cauruma gadîjumâ tieði tâ kâ viïòus ar viïòa garumu, kas ir apgriezti proporcionâls daïiòas impulsam. Tad daïiòas 5 Ðajâ nodaïâ izmantots teksts no raksta Do- ar viïòa garumu, kas lielâks nekâ melnâ cau- cenko D. Kultûra, kosmoloìija un gravitâcija. – ruma izmçrs, melnajâ caurumâ ilgi neuzkavç- ZvD, 2002, Pavasaris (175), 36. lpp. https:// sies un lidos projâm. Un atkal, jo mazâks ir dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1406 melnais caurums, jo vairâk daïiòu lidos no 11 ma temperatûra ir 6·10-8 K, t.i., neievçrojami maza6.

PIRMATNÇJIE MELNIE CAURUMI

Izstarojot pçc Hokinga mehânisma, melnâ cauruma enerìija un masa samazinâs laikâ, pie tam arvien âtrâk. Neliela melnâ cauruma iztvaikoðanas beigu posms ir lîdzîgs sprâdzie- nam: pçdçjâ savas dzîves sekundç melnais caurums pârvçrð enerìijâ 228 tonnas, izdalot milzîgus 2·1022 J. Taisnîbas labad ir jâpa- saka, ka enerìija, ko katru sekundi izdala Saule, ir ap 20 tûkstoð reiþu lielâka. Ðis beigu sprâdziens ir vienîgais ceïð, kâ mûsdienâs varçtu tieði pierâdît Hokinga sta- 1. att. Hokinga starojums rodas, kad viena no rojuma eksistenci (par netieðiem pierâdîjumiem daïiòu-antidaïiòu pâra iekrît zem melnâ cauruma sk. zemâk). Diemþçl melnâ cauruma iztvaiko- horizonta, bet otra aizlido prom. Ðai zîmçjumâ ðanas laiks (gadîjumâ, ja tajâ nekas nekrît laika ass ir vçrsta uz augðu un ir attçlotas tikai iekðâ) âtri pieaug ar tâ masu (ir proporcionâls divas telpas dimensijas, tâpçc melnais caurums masai kubâ) un jau Saules masas melnajam 67 izskatâs kâ cilindrs. Autors: Ulf Leonhardt caurumam sastâda 2·10 gadu, kas ir nesa- lîdzinâmi ilgâk par Visuma vecumu. Tâpçc jau îsi pçc Hokinga starojuma pare- dzçðanas astrofiziíi sâka pçtît, vai Visumâ tâ prom. Viegli saprotams, ka raksturîgâ daïi- varçtu izveidoties un eksistçt nelielas masas òu enerìija ir lielâka mazâkam melnajam melnie caurumi (lai iztvaikotu daþu miljardu caurumam. Tas izriet no fakta, ka tad daïiòu gadu laikâ, melnâ cauruma sâkotnçjai masai raksturîgais viïòa garums bûs mazâks, kas ir jâbût ap 1011 kg). atbilst lielâkam daïiòu âtrumam (jeb bezma- Pagaidâm vienîgais atrastais variants ir tâ sas daïiòâm – daïiòu enerìijai) un augstâkai sauktie pirmatnçjie melnie caurumi, kas temperatûrai. varçtu rasties agrînâ Visumâ stipro blîvuma No ðiem spriedumiem var nojaust, ka mel- fluktuâciju rezultâtâ. Ðî tçma tiek pçtîta jau najam caurumam ir jâstaro, turklât, jo tas ir kopð 1970. gadiem, un pagaidâm liekas, ka mazâks, jo intensîvâk (no kvantitatîviem aprç- ðis melno caurumu tips diez vai Visumâ eksistç. íiniem izriet, ka starojuma temperatûra T ir To izsecina no ðâ sprieduma. Visas struk- apgriezti proporcionâla melnâ cauruma ma- tûras Visumâ izveidojâs no sâkumâ nelielâm sai M un ka starojuma jauda P ir apgriezti blîvuma fluktuâcijâm pçc kosmoloìiskâs inflâ- 2 proporcionâla M ). Tieði ðo starojumu sauc cijas perioda. Ðo fluktuâciju raksturlielumi par Hokinga starojumu. (amplitûdas un izmçra sadalîjums) ir atkarîgi Ir jâpiezîmç, ka Hokinga starojums ir pâ- râk vâjð, lai to tieði novçrotu no reâlajiem 6 Tâ kâ ðî temperatûra ir mazâka nekâ reliktâ astronomiskiem melnajiem caurumiem, kas starojuma temperatûra 2,7 K, tad melnais caurums veidojas zvaigþòu evolûcijas beigâs vai atro- zaudç mazâk enerìijas ar Hokinga starojumu, das galaktiku kodolos. Pat Saules masas nekâ tas iegûst enerìiju no reliktâ starojuma, kas 30 (2·10 kg) melnâ cauruma Hokinga staroju- krît uz tâ. 12 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS no inflâcijas perioda dinamikas, tas ir, no tâ, tais informâcijas paradokss. No kvantu fizi- cik âtri notika kosmoloìiskâ inflâcija, cik ilgi kas vienâdojumiem izriet, ka kvantu sistçmas tâ turpinâjâs un cik âtri izbeidzâs. Daþos stâvoklis jebkurâ laika momentâ ir viennozî- inflâcijas modeïos blîvuma fluktuâcijas ir tik mîgi noteikts ar tâs sâkumstâvokli, ko parasti stipras, ka inflâcijas beigâs tie âtri izveido populâri izsaka kâ “kvantu informâcija tiek pirmatnçjos melnos caurumus. saglabâta”. Taèu Hokings savâ 1975. gada Taèu ðajos teorçtiskajos modeïos ir grûti rakstâ parâdîja, ka viòa vârdâ nosauktais panâkt, lai ðie objekti paliktu izolçti un uz tiem starojums ir nejauðs, tâtad “informâcija”, kas nekristu apkârt esoðâ viela (tad to masa âtri iekïûst melnajâ caurumâ, tiek pazaudçta9. aug un iztvaikoðanas laiks kïûst pârâk garð). Lai atrisinâtu (precîzâk, apietu) informâci- Liels masîvo melno caurumu skaits, ko paredz jas paradoksu, 1976. gadâ Hokings piedâ- ðie modeïi, ir pretrunâ ar novçrojumiem. vâja ideju, ka melnie caurumi iztvaikojot neiz- Pçdçjos gados daþâdu masu pirmatnçjie zûd lîdz galam. Pçc iztvaikoðanas procesa melnie caurumi tika aktîvi pçtîti kâ tumðâs beigâm atliek neliela “palieka” ar Planka matçrijas iespçjams izskaidrojums. Keplera masu (10-5 g) un Planka izmçru (10-43 m), teleskops, kas novçro gravitâcijas lçcoðanas kurâ glabâjas visa “kvantu informâcija”. efektus, 2013. gadâ noteica, ka par Mçness Ðîs paliekas formâli arî ir uzskatâmas par masu lielâku pirmatnçjo melno caurumu dau- melnajiem caurumiem, bet tiem niecîgâ izmç- dzums ir neievçrojami mazs7. Nedaudz vç- ra un milzîgâs Hokinga starojuma temperatû- lâk, 2014. gadâ, tika izpçtîta8 nelielo melno ras dçï (ap Planka temperatûru, 1093 K) ir ïoti caurumu ietekme uz neitronzvaigznçm un neparastas îpaðîbas. Mazâ izmçra dçï tie parâdîts, ka to sadursme ar neitronzvaigzni iziet caur vielu, ar to îsti nemijiedarbojoties. novestu pie neitronzvaigznes sabrukðanas Un, pat ja tie iesûc sevî kaut kâdu îstu elemen- (ðajâ gadîjumâ neliela daïa no neitronzvaig- târdaïiòu (piemçram, elektronu vai kvarku), znes tiek iesûkta melnajâ caurumâ, kâ rezul- tad nekavçjoties izstaro tâs miera enerìiju tâtâ izdalâs tik daudz enerìijas, ka neitron- atpakaï kâ Hokinga starojumu. zvaigzne uzsprâgst). No novçrotâ neitron- No ârpuses tas izskatâs, it kâ elementâr- zvaigþòu skaita un to salîdzinâjuma ar teo- daïiòas spontâni sadalîtos, tâpçc ðâdu pa- rijas paredzçjumiem tiek izsecinâts, ka ðâdas lieku daudzumu varçtu novçrtçt no protona sadursmes ir ïoti retas un pirmatnçjie melnie dzîves ilguma mçrîjumiem, bet pagaidâm caurumi nevar veidot arî ievçrojamu tumðâs protonu sabrukðana nav novçrota. matçrijas daïu. HOKINGA STAROJUMA MELNO CAURUMU PALIEKAS ANALOGU NOVÇROJUMI

Ar melnajiem caurumiem ir saistîta vçl Kâ minçts iepriekð, tieðs Hokinga staroju- viena modernâs fizikas problçma – tâ sauk- ma novçrojums mûsdienâs nav iespçjams. Taèu laboratorijâs ir iespçjams uzbûvçt fizi- 7 Griest K., Cieplak A. M., and Lehner M. J. New Limits on Primordial Black Hole Dark Matter from an Analysis of Kepler Source Microlensing 9 Ir jâpiemin, ka 2004. gadâ Hokings mainîja Data. – Phys. Rev. Lett. 111, 181302 (2013). savu viedokli un arî publicçja rakstu, ka melno 8 Pani P. and Loeb A. Tidal capture of a prim- caurumu starojums nav pretrunâ ar informâcijas ordial black hole by a neutron star: implications saglabâðanu (Information Loss in Black Holes. – for constraints on dark matter. – JCAP, 06, 026 Phys. Rev. D 72, 084013 (2005)), bet viòa vie- (2014). doklis vçl nav vispârçji pieòemts. 13 2. att. Prof. Dþ. Ðtainauers ar savu eksperimentâlo iekârtu. Avots: Technion kâlâs sistçmas, kas imitçtu melnâ cauruma apkârtni, un pârbaudît, vai ðajâ sistçmâ notiek starojums no horizonta imitâcijas10. Izmantojot analoìiju starp gaismu un ska- òu, var imitçt melnâ cauruma horizontu ar plûsmu, kuras kustîbas âtrums mainâs no zem- skaòas uz virsskaòas. Ðo analoìiju izmantoja Dþefs Ðtainauers (Jeff Steinhauer) no Izraçlas Tehnoloìiskâ institûta (Technion), sk. 2. att. Savâ eksperimentâ11 viòð atdzesçja rubîdija atomus lîdz temperatûrai ap 1 nK, lai tie izveidotu Bozç-Einðteina kondensâtu, tas ir, mak- roskopisko objektu ar kvantu îpaðîbâm. Ðis kondensâts tika paâtrinâts lîdz virsskaòas âtru- 3. att. Eksperimentâlâs iekârtas gals, kur ar mam, un tajâ tika reìistrçti stâvviïòi, kuri tika sarkano krâsvielu krâsots ûdens iztek no plûsmas, interpretçti kâ Hokinga starojuma analogs. kas imitç melnâ cauruma horizontu. Krâsviela tiek Grupa no Vankûveras universitâtes (Kanâ- izmantota, lai labâk mçrîtu virsmas formu. 12 da) savos pçtîjumos izmanto citu analoìiju. Avots: Kvantu gravitâcijas laboratorija, Viòu eksperimentos (sk. 3. att.), kuros lîdz- Notingemas universitâte darbojas arî melno caurumu pçtîjumu klasiíis Villems Unrû (William Unruh), tiek izmantota 10 Nesens apskats ir lasâms þurnâlâ Spektrum analoìija ar virsmas viïòiem uz ûdens virsmas der Wissenschaft, 2015.01.09 (Konitzer F. Ana- (gravitâcijas viïòiem13). Ûdens plûsmu no sâ- loge Gravitation: Das Schwarze Loch in der Ba- kuma paâtrina lîdz gravitâcijas viïòu kustîbas dewanne). âtrumam un tad palçnina, simulçjot robeþu 11 Steinhauer, Jeff. Observation of self-ampli- (melnâ cauruma horizonta analogu), kuru fying Hawking radiation in an analogue black-hole nevar ðíçrsot gravitâcijas viïòi. Daïa no gra- laser. – Nature Physics 10, 864–869 (2014) vitâcijas viïòiem maina savu modu un var iziet 12 Weinfurtner S. et al. Measurement of stimu- caur “horizontu”, tâdçjâdi parâdot Hokinga lated Hawking emission in an analogue system. – starojuma analogu. Ir jâpiezîmç, ka ûdens Phys. Rev. Lett. 106, 021302 (2011) nav kvantu ðíidrums, kâ rezultâtâ gan melnâ 13 Tie ir hidrodinamiskie viïòi, kas ir novçrojami cauruma analogs, gan arî novçrotais Hokin- uz ðíidrumu virsmas gravitâcijas laukâ. Vispârîgâs ga starojuma analogs nav kvantu efekts. relativitâtes teorija paredz gravitâcijas lauka viï- Kaut gan ðie novçrojumi nerada îsto Ho- òus, kuriem latviski ir tâds pats nosaukums, bet kinga starojumu, tie ir uzskatâmi par tâ eksis- tiem ir pilnîgi nesaistîta daba. tences netieðiem pierâdîjumiem. D 14 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS ESO KOSMISKIE DÂRGUMI

IRENA PUNDURE BRIESMONES MEDÛZAS SKAISTAIS MIGLÂJS

Astronomi, izmantojot Eiropas Dienvidob- tûkstoðos gadu gâze lçnâm izklîst to apkârt- servatorijas ESO Ïoti lielo teleskopu VLT, ir nç. Tâ ir pçdçjâ stadija Saulei lîdzîgu zvaig- uztvçruði visdetalizçtâko attçlu Medûzas mig- þòu pârvçrtîbâ pirms to aktîvâs dzîves bei- lâjam. Ðis miglâjs radies, ar to saistîtai zvaig- gâm kâ baltajiem punduriem. Planetârâ mig- znei pçdçjâ dzîves stadijâ nometot savus lâja posms zvaigznes dzîvç ir niecîga daïa ârçjos slâòus. No tiem izveidojies krâsains no tâs kopçjâ dzîves laika sprîþa – tieði kâ mâkonis (sk. att. vâku 1. lpp.), ko astronomi pieskaita planetâro miglâju saimei. Ðis skaistais planetârais miglâjs nosaukts briesmîga grieíu mitoloìijas radîjuma – gorgonas1 Me- dûzas vârdâ. Tas izvietojies Dvîòu zvaigznâjâ (2. att.), aptverot apmçram èetrus gaismas gadus, un atrodas ap 1500 gaismas gadu attâlumâ no mûsu Saules sistçmas. Lai gan liels pçc apjoma, miglâjs ir ârkârtîgi nespodrs un tâpçc grûti saskatâms. Medûza bija derdzîgs radîjums ar èûskâm matu vietâ. Èûskas simbolizç lîkumotie kvç- lojoðas gâzes pavedieni (1. att.) ðajâ miglâjâ. Sarkanâ blâzma no ûdeòraþa un vâjâks zaïð izstarojums no skâbekïa gâzes ievçrojami izstiepjas aiz ðâ ietvara, veidojot pusmçness aprisi debesîs (3. att.). Masas izvirðana no zvaigznes ðajâ to evolûcijas stadijâ bieþi ir saraustîta, kas rezultâtâ var dot apburoðas struktûras planetârâ miglâja robeþâs. 2. att. Medûzas miglâjs Dvîòu (lat. Gemini) Desmitiem tûkstoðu gadu planetâro mig- zvaigznâjâ. Ðî karte râda pazîstamo zodiaka lâju zvaigþòu serdes ieskauj ðie iespaidîgie zvaigznâju (Latvijâ labâk novçrojams ziemâ). krâsainie gâzu mâkoòi. Nâkamajos daþos Zvaigznes, ko bez grûtîbâm var saredzçt ar neap- bruòotu aci tumðajâs skaidrajâs naktîs, ir parâ- 1 Gorgonas – sengrieíu mitoloìijâ jûras die- dîtas. Medûzas miglâja vieta uz robeþas ar Mazâ vîbu radîtas briesmones, kuru skatiens visu dzîvo Suòa (Canis Minor) zvaigznâju ir apzîmçta. Ðis pârvçrta par akmeni. No trim mâsâm gorgonâm lielais un skaistais planetârais miglâjs diemþçl ir tikai Medûza bija mirstîga. Sengrieíu mâkslâ gor- pârâk vâjð, lai bûtu redzams mazos teleskopos, gona tika attçlota ar izkârtu mçli un èûskâm matu un savu uzbûvi atklâj tikai fotogrâfijâs. vietâ. ESO, IAU un Sky&Telescope 15 laiks, kas bçrnam ïauj izpûst ziepju burbuli un redzçt to aizdzîtu prom îsâ brîdî, salî- dzinot ar pilno cilvçka mûþu. Utravioletais starojums no ïoti karstas mig- lâja kodola zvaigznes izraisa promskrejoðâs gâzes atomiem elektronu zudumus, atstâjot aiz sevis jonizçtu gâzi. Ðîs kvçlojoðâs gâzes raksturîgâs krâsas var izmantot, lai noteiktu objektu sastâvu. Jo îpaði zaïâs blâzmas klât- bûtne no divreiz jonizçtâ skâbekïa [O III] tiek izmantota kâ lîdzeklis, lai saskatîtu planetâros miglâjus. Lietojot atbilstoðos filtrus, astronomi var izdalît starojumu no kvçlojoðâs gâzes un blâvais miglâjs var spilgtâk izcelties pret tum- ðâku fonu. Kad zaïais [O III] starojums no miglâja tika novçrots pirmoreiz, astronomi domâja, ka viòi ir atklâjuði jaunu elementu, ko iesauca par nebuliju (angl. nebula – miglâjs). Viòi vçlâk saprata, ka tas bija vienkârði reta starojuma viïòu garums no labi zinâmâ elementa skâbekïa jonizçtâ veidâ. Ðis starojuma veids 3. att. Plaða lauka skats râda debesis ap lielo, ir neparasts tâpçc, ka tas tiek izraisîts no bet vâjo planetâro miglâju – Medûzas miglâju. aizliegtâm lînijâm – pârejâm, ko aizliedz Redzams ne tikai pats miglâjs, bet arî daudz vâjo kvantu izvçles noteikumi, bet var vçl notikt ar zvaigþòu un tâlu aiz tâm lielâ skaitâ attâlas galak- zemu varbûtîbu. tikas. Ðî aina radîta no attçliem, kas veido daïu Medûzas miglâjs, ko 1955. gadâ atklâjis no Digitalizçtâ debess apskata 2. amerikâòu astronoms Dþordþs Eibels (Ge- ESO/Digitized Sky Survey 2 orge O. Abell), ir iekïauts viòa 1966. gadâ sastâdîtajâ planetâro miglâju katalogâ kâ Abell 21 (formâlâk PN A66 21). Kâdu laiku graph), kas ir kâ Eiropas Dienvidobservato- zinâtnieki sprieda, vai mâkonis varçtu bût rijas Kosmisko dârgumu (ESO Cosmic Gems) pârnovas sprâdziena paliekas. 1970-jos ga- programmas daïa, kurâ izglîtîbas un sabied- dos pçtnieki tomçr bija spçjîgi izmçrît vielas riskiem nolûkiem ar ESO teleskopiem iegûst 2 kustîbu un citas îpaðîbas mâkonî un droði interesantu, intriìçjoðu vai vizuâli valdzinoðu klasificçt to kâ planetâro miglâju. Tika atrasts, objektu attçlus. Visi savâktie dati var bût de- ka mâkoòa izpleðanâs ir ap 50 km/s – rîgi arî zinâtniskiem nolûkiem un ir pieejami daudz mazâka nekâ varçtu bût sagaidâms astronomiem ESO’s zinâtnes arhîvâ. pârnovas paliekâm. Ðis attçls izmanto datus no VLT pievienota 2 Sk. arî “PN A66 33 un HD 83535 sastap- instrumenta – fokusa garuma samazinâtâja ðanâs veido briljanta gredzenu debesîs”. – ZvD, un zemas dispersijas spektrogrâfa FORS 2015, Vasara (228), 15.-16. lpp. http://www. (FOcal Reducer and low dispersion Spectro- lu.lv/zvd/2015/vasara/gredzens/

Pçc Eiropas Dienvidobservatorijas foto paziòojuma (Photo Release eso1520, 20 May 2015)D

16 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS KOSMOSA PÇTNIECÎBA UN APGÛÐANA

JÂNIS JAUNBERGS PLUTONA LIELÂ DIENA

Laikâ, kad arvien lielâku daïu no cilvçces informatîvâ lauka veido aiz- òemtîba ar sevi, kad nâkotne ðíiet jau pienâkusi un nekas vairs nespçj pâr- steigt, vajag atgriezties pie dabas. Vislabâk, ja tâ ir meþonîga, neskarta daba, ko nekad vçl nav redzçjusi cil- vçka vai robota acs un kas èetrus ar pusi miljardus gadu ir spçjusi pastâvçt neatkarîgi no dzîvîbas, apziòas un sociâlajiem tîkliem. Tâda daba mums atgâdina, cik niecîga daïiòa no bez- galîgâ Visuma ir pieejama Vikipçdijâ, bet par Plutona sistçma Habla teleskopâ. visu pârçjo nâksies cînîties, asinot prâtu, krâ- STScI/NASA foto jot resursus un politisko gribu, lai sûtîtu arvien jaunas zondes melnajâ tukðumâ. Pagaidâm vadoni Tritonu. Pçc lieluma lîdzîgs Plutonam, varam tikai minçt, kurâ gadâ tiks sasniegta Tritons izrâdîjâs neparasti interesants íerme- Erîda, Haumeja, Makemake, Sedna un pat nis, ar aktîvu atmosfçru un slâpekïa geize- Kentaura Alfa, taèu Plutons ir iepazîts mûsu riem, kâ arî plaðas ìeoloìiskâs aktivitâtes dzîves laikâ – 2015. gada 14. jûlijâ, ar pçdâm uz virsmas un grûti saprotamiem orga- ko arî varam zinâmâ mçrâ lepoties un daþas nisko vielu reakciju produktiem jeb Tritona interesantas detaïas apskatît ðajâ rakstâ. tolîniem, kas tam vietumis pieðíir rozâ krâsu. Vîzija par lidojumu uz Plutonu brieda jau Iepazîðanâs ar Tritonu parâdîja, ka aktîva pirms èetrdesmit gadiem, kad prom no Saules ìeoloìija ir iespçjama pat tur, kur klintis ir tika sûtîtas zondes Pioneer 10 un 11, kâ arî veidotas no akmenscieta ledus, bet pazemç Voyager 1 un 2. Jebkura no ðîm zondçm cirkulç ðíidrs slâpeklis un oglekïa monoksîds. tehniskâ ziòâ spçja sasniegt un pçtît Plutonu, Tikmçr 20. gadsimta 90. gados plançtu lai arî dati bûtu krietni zemâkas kvalitâtes pçtnieku rîcîbâ nokïuva jaudîgi teleskopi ar nekâ no New Horizons misijas. Iespçja Voy- adaptîvo optiku un sâkâs vesela mazo íer- ager 1 pçc Saturna apciemojuma sûtît uz meòu atklâjumu lavîna, daudzi no kuriem Plutonu patieðâm tika izskatîta, taèu prioritâte izrâdîjâs tâlâki par Plutonu. Lîdzîgi kâ 1801. toreiz bija cita – iespçjami tuvu pârlidot Satur- gadâ atklâtâ Cerera vçlâk izrâdîjâs tikai na milzu pavadoni Titânu, kam nepiecieðamâ viens no asteroîdiem, Plutons zaudçja planç- trajektorija izslçdza iespçju doties uz Plutonu. tas statusu un tagad tiek uzskatîts par vienu To, cik Plutona pasaule varçtu bût saistoða, no Koipera joslas pundurplançtâm. Tomçr planetologi pa îstam atskârta 1989. gadâ, jâatzîmç, ka Koipera joslâ ir tik auksts, ka kad Voyager 2 tuvu pârlidoja Neptûna pa- daþas pundurplançtas spçj noturçt atmosfçru 17 sniedza 1 miljardu dolâru, kas bija nesamçrîgi dârgi vienas reizes pârlidojumam pâr mazu ledus pasauli Saules sistçmas nomalç. To- mçr, gadsimtu mijâ atklâjot simtiem citu Koipera joslas objektu aiz Neptûna orbîtas, zinâðanu trû- kums par to ìeoloìiju un virsmas íîmisko sastâvu kïuva arvien ak- tuâlâks. Lîdz ar to NASA 2001. gadâ izsludinâja New Frontiers konkursu, kurâ varçja piedalîties universitâðu pçtnieku veidotas komandas, ne tikai lielo robotmi- siju meistari no JPL laboratorijas. New Horizons zonde pirms starta. Pirmâ New Frontiers konkursa mçríis bija ie- JHU APL foto spçjami drîz izveidot âtru un nosacîti ekono- misku Plutona izpçtes aparâtu ar ðâdiem ob- un no planetologu viedokïa tâdçï ir tikpat ligâti sasniedzamajiem zinâtniskajiem mçr- interesantas kâ klasiskâs plançtas. Par Plutona íiem: atmosfçru ir zinâms jau kopð 1988. gada, kad 1) raksturot Plutona un tâ lielâkâ pavadoòa izdevâs novçrot, kâ pakâpeniski izdzisa zvaig- Harona globâlo ìeoloìiju un morfoloìiju; znes gaisma, kad Plutons to aizsedza. Lîdz 2) izveidot Plutona un Harona íîmiskâ sa- ar to, kâ viens no lielâkajiem un sareþìîtâ- stâva kartes; kajiem Koipera joslas íermeòiem, Plutons jau 3) raksturot Plutona atmosfçru un noteikt ât- kopð 20. gadsimta astoòdesmito gadu beigâm rumu, ar kâdu tâ aizplûst kosmosâ. ir bijis pievilcîgs mçríis kosmisko misiju plânotâjiem. Pirmais detalizçtais Plutona pâr- lidojuma projekts NASA JPL labo- ratorijâ tika formulçts 1995. gadâ ar nosaukumu Pluto-Kuiper Express. Tas faktiski uzskatâms par New Ho- rizons misijas pirmo reâlistisko ite- râciju, kad zinâtnieki definçja ne- piecieðamo instrumentu klâstu, bet debess mehâniíi aprçíinâja trajektorijas un iespçjamo starta masu, vadoties pçc nesçjraíeðu celtspçjas. Sâkumâ ðî koncepcija zaudçja kon- kurencç ar citiem misiju priekðliku- miem, jo JPL izmaksu aplçses pâr-

New Horizons zinâtniskie instrumenti. JHU APL zîmçjums 18 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS 19 Starp pieciem pretendentiem bija gan JPL, un infrasarkano kartçjoðo spektrometru LEISA gan arî Alana Sterna (Dr. Alan Stern) koman- virsmas sastâva identificçðanai. To ìenerçtais da no Dþonsa Hopkinsa universitâtes Lietiðíâs datu apjoms Plutona pârlidojuma laikâ bija fizikas laboratorijas. Viòa kontâ jau bija asto- kopumâ ap 16 gigabaitiem, ko nekâdi nevar òu zinâtnisko instrumentu izstrâde citâm mi- noraidît uz Zemi tieðajâ laikâ, jo sakaru sis- sijâm, kâ arî piedalîðanâs kopumâ 24 ar tçmas jauda Plutona attâlumâ ir tikai 125 kosmosa izpçti saistîtos projektos, ieskaitot baiti sekundç un tâlâk Koipera joslâ tiks pâr- Habla kosmisko teleskopu un NEAR misiju uz slçgta uz vçl lçnâkiem reþîmiem. Paies veseli asteroîdu Erosu. Bûdams respektçts un ener- 16 mçneði, kamçr tiks saòemti visi iegûtie dati ìisks menedþeris, viòð savâca spçcîgu ko- par Plutonu, jo îpaði pilnas izðíirtspçjas attçli, mandu, kura vadîja gan aparâta konstruçða- kuri ir kompresçti ar kvalitâti nesamazinoðu nu un bûvi, gan arî lidojumu pçc starta 2006. algoritmu. gada janvârî. Lielu daïu no ðâ laika kosmis- Ievçrojamais 33 a. v. attâlums apgrûtina kais aparâts pavadîja elektroniskâ pusmiegâ, ne tikai datu pârraidi, bet arî zondes vadîbu. lai taupîtu orientâcijas dzinçju degvielas re- Negaidîta pârbaude vadîbas komandas rî- zerves un elektroniku, kâ arî Zemes inþenie- cîbspçjai gadîjâs 10 dienas pirms Plutona riem ïautu vienlaikus nodarboties ar citiem pârlidojuma 2015. g. 4. jûlijâ. Brîdî, kad tika projektiem. Laiku pa laikam notika vienîgi tra- atjauninâtas instrukcijas zondes darbîbai mi- jektorijas pârbaudes, instrumentu kalibrçðana sijas saspringtâkajâs dienâs un stundâs tieðâ un datu ievâkðana par kosmisko telpu, kâ arî Plutona tuvumâ un vienlaikus no datora at- Jupiteru tâ pârlidojuma laikâ 2007. gadâ. miòas dzçsta nevajadzîgâ informâcija, pro- New Horizons instrumenti pçc datu ie- cesora pârslodzes dçï dators pârstartçjâs un vâkðanas veida iedalâs divâs grupâs – “lç- zonde sâka darboties pçc avârijas program- nie” instrumenti un “âtrie”. Pirmo uzdevums mas. Tas nozîmç, ka tika pârtraukta novçro- ir ilgstoði mçrît kosmiskâs telpas îpaðîbas, jumu programma, zondes kontrole nodota galvenokârt lâdçtâs daïiòas, kas nâk no Sau- rezerves datoram un noraidîts signâls uz Ze- les vçja un Plutona tuvumâ arî no tâ atmosfç- mi, gaidot tâlâkâs instrukcijas. Signâls uz ras un var liecinât par Plutona jonosfçras Zemi ceïoja 4,5 stundas, un pçc tâ saòem- sastâvu un Plutona gâzu lçno aizplûðanu kos- ðanas vadîbas centrâ âtri vien saprata zondes mosâ. Nav sagaidâms, ka Plutonam bûtu stâvokli un izstrâdâja nepiecieðamâs instruk- magnçtiskais lauks, tâpçc New Horizons nav cijas, lai atgrieztos pie normâlas darbîbas. magnetometru, taèu par magnçtis- kâ lauka neesamîbu liecinâs arî daïiòu instrumentu SWAP un PEPSSI mçrîjumi Plutona tuvumâ. Pie “âtrajiem” instrumentiem pieskaita redzamâs gaismas fotokameras – melnbalto 20 cm diametra teleskopisko fotokameru LORRI un platleòía Ralph-MVIC, kâ arî ultravioleto kartçjoðo spektrometru ALICE atmosfçras gâzu noteikðanai

New Horizons zondes trajektorija cauri Plutona sistçmai. JHU APL zîmçjums 20 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS Laiks pçc Grinièas (UT) Notikums (misijas vadîbas centrâ) 12. jûlijs 19:39 Pabeigta datu pârraide 7,5 stundu garumâ, kuras gaitâ tika saòemti pçdçjie 2015. g. navigâcijas attçli no LORRI fotokameras: Plutons un Harons ar 13 km izðíirtspçju uz pikseli (Plutona diametrs 185 pikseïi, Harona diametrs 92 pikseïi). 13. jûlijs 02:23 Pabeigta rezerves datu pârraide 4,2 stundu garumâ gadîjumam, ja zonde Plutona sistçmâ sadurtos ar putekïiem un ietu bojâ. Tika saòemti LEISA un Alice spektri. 13. jûlijs 06:14 Pabeigta otrâ rezerves datu pârraide 2,5 stundu garumâ, kas sastâv no LEISA instrumenta infrasarkanajiem spektriem (bez attçliem). 13. jûlijs 10:39 Pabeigta treðâ rezerves datu pârraide 1,4 stundu garumâ, kas sastâv no LEISA instrumenta infrasarkanajiem spektriem (bez attçliem). 13. jûlijs 16:24 Pabeigta ceturtâ rezerves datu pârraide 3,5 stundu garumâ, kas sastâv no LORRI iegûta Harona attçla (170 pikseïu diametrâ), krâsainiem Plutona un Harona attçliem (attiecîgi 86 un 43 pikseïu diametrâ), kâ arî Alice, LEISA, PEPPSI un SWAP instrumentu iegûtajiem datiem. 14. jûlijs 03:15 Pabeigta piektâ rezerves datu pârraide 0,9 stundu garumâ, kas sastâv no LORRI iegûta Plutona attçla (630 pikseïu diametrâ, 768 000 km attâlumâ, 18 stundas pirms pârlidojuma). 14. jûlijs 11:49 Plutona pârlidojums 12 500 km attâlumâ. Intensîvâs datu vâkðanas dçï sakari ar Zemi nav iespçjami. 14. jûlijs 12:03 Harona pârlidojums 28 800 km attâlumâ. 14. jûlijs 12:51 New Horizons zonde izgâja caur Plutona çnu, lai pçtîtu tâ atmosfçru pret Sauli. 14. jûlijs 14:17 New Horizons zonde izgâja caur Harona çnu. 15. jûlijs 01:09 Misijas vadîba saòçma îsu signâlu, ka pârlidojums ir noritçjis sekmîgi. 15. jûlijs 10:59 Saòemti pirmie dati pçc pârlidojuma (1,5 stundu pârraide). LORRI iegûts Harona attçls 520 pikseïu diametrâ, Plutona attçls 615 pikseïu diametrâ, kâ arî viena no mazajiem pavadoòiem – Hidras attçls (10 × 18 pikseïi). 15. jûlijs 19:25 Otrâ datu pârraide pçc pârlidojuma (6,9 stundas). Plutona mazâ pavadoòa Niktes attçls (9 × 19 pikseïi), trîs attçli no Plutona augstas izðíirtspçjas mozaîkas (katrs 1024 × 1024 pikseïu attçls râda 410 km plaðu Plutona apgabalu), kâ arî Alice, Leisa, REX un SWAP dati. 16. jûlijs 04:23 Treðâ datu pârraide pçc pârlidojuma (1,9 stundas), kas satur lâdçto daïiòu novç- rojumus Plutona sistçmâ ar PEPPSI instrumentu. 16. jûlijs 07:23 Ceturtâ datu pârraide pçc pârlidojuma (1,9 stundas), trîs attçli no LORRI augstas izðíirtspçjas Harona mozaîkas (katrs attçls nosedz 390 km no Harona virsmas), kâ arî PEPPSI un SWAP dati. 16. jûlijs 13:22 Piektâ datu pârraide pçc pârlidojuma (4,3 stundas), Ralph-MVIC iegûtais krâsainais Plutona un Harona dubultportrets vienâ attçlâ, kâ arî SWAP dati. 17. jûlijs 16:32 Augstas prioritâtes datu pirmâ pârraide (3,3 stundas). Plutona mazâ pavadoòa Hidras attçls no LORRI fotokameras (48 × 28 pikseïi), viens attçls no LORRI iegûtâs Plutona mozaîkas, kur redzams Plutona apvârsnis, kâ arî Alice instrumenta iegûtie UV spektri. 18. jûlijs 10:29 Augstas prioritâtes datu otrâ pârraide (4,6 stundas). LORRI Plutona nakts puses attçls, Ralph-MVIC iegûts krâsains Niktes attçls (18 × 8 pikseïi), kâ arî LEISA infrasarkanie spektri. 21 20. jûlijs 16:20 Augstas prioritâtes datu treðâ pârraide (3,3 stundas). Vçl èetri attçli no LORRI augstas izðíirtspçjas Plutona mozaîkas. 21.VII – 14.IX Atbilstoði plânam tâlâkâ attçlu pârraide tika atlikta lîdz septembra vidum, lai varçtu tieðâ laikâ ievâkt un noraidît uz Zemi “lçnos datus” par kosmiskâs telpas îpaðîbâm aiz Plutona sistçmas. 14.IX – 15.XI Visu attçlu pârraide augsti kompresçtâ (pazeminâtas kvalitâtes) versijâ. 2015. g. 16.XI Visu attçlu pârraide pilnâ kvalitâtç. – 2016. g. XI Taèu ðîs instrukcijas lîdz Plutona apkaimei ceïoja vçl 4,5 stundas, bet pçc tam bija ne- piecieðams pârliecinâties, ka instrukcijas ir saòemtas bez kïûdâm, kas prasîja vçl daþus sakaru seansus. Tikai tâ, soli pa solim bija iespçjams droði pârstartçt datorus 33 a. v. attâlumâ, kad lîdz 9 gadus gaidîtajai misijas kulminâcijai vairs bija palikusi tikai nedçïa. Visi tâlâkie notikumi norisinâjâs precîzi pçc ieprogrammçtâ plâna bez Zemes saprâtîgo bûtòu iejaukðanâs. New Horizons iegûto datu analîze turpi- nâsies gadiem un vainagosies ar rûpîgi izstrâ- Iespçjamie tâlâkie mçríi New Horizons zon- dâtâm publikâcijâm zinâtniskajos þurnâlos, dei. Visticamâk, degvielas pietiks, lai trajektoriju kur katrs spektrs un skaitlis bûs kalibrçts, seci- mainîtu uz vienu no tiem. JHU APL zîmçjums nâjumi bûs nopietni pamatoti un neskaidrîbas – godîgi norâdîtas. Mums kâ planetoloìijas vies ir tas projekts, kurð ne tikai atbild uz amatieriem visas ðîs publikâcijas bûs pieeja- esoðajiem jautâjumiem, bet arî uzdod jaunus. mas, taèu jau tagad varam baudît pirmos Un New Horizons misija vçl nav galâ – kvalitatîvos jaunâs pasaules attçlus, kuri katrs daudz pieredzçjusî zonde turpina ceïu tâlâk nes savu stâstu, un katrs no mums var attîstît Koipera joslâ, kur nâkamo piecu gadu laikâ savas interpretâcijas. Piemçram, kâpçc Plu- pârlidos vçl vismaz vienu nelielu, nesen atklâ- tons ir tik kontrastains, gluþi kâ Saturna pava- tu ledus un sasaluðu gâzu íermeni. donis Japets? Kas ir tumðie plankumi un gaiði rozâ apgabali? Kâ masîvais Harons ietekmç Saites: Plutona atmosfçru, kas zinâmâ mçrâ ietin http://pluto.jhuapl.edu/ – Dþonsa Hopkinsa uni- abus ðos íermeòus vienâ jonosfçras mâkonî? versitâtes Lietiðíâs fizikas laboratorijas New Kâpçc pagaidâm uz Plutona vçl nav iestâjies Horizons lapa rudens, kaut arî tas jau ir attâlinâjies savâ http://pluto.jhuapl.edu/soc/Pluto-Encounter/ orbîtâ no 30 lîdz 33 a. v. no Saules? Ko mçs index.php – New Horizons LORRI fotokameras varam secinât par Plutona iekðçjo siltumu un attçlu arhîvs iespçjamo okeânu zem tâ biezâs ledus ga- http://www.planetary.org/blogs/emily-lakdawal- rozas? Vai Plutona dzîlçs varçtu bût dzîvîba? la/ – Emily Lakdawalla/Starptautiskâs Plançtu Vai uz Plutona kâdreiz bûs dzîvîba, vai nu biedrîbas blogs par planetoloìijas jaunumiem, bioloìiskâ, vai arî kibernçtiskâ? tostarp par Plutonu Iespçjams, ka paies gadu desmiti, kamçr http://www.unmannedspaceflight.com/ – Diskusi- nâkamâs robotzondes atbildçs uz ðiem jautâ- ju forums par Saules sistçmas izpçtes misijâm, jumiem, taèu tâda ir zinâtnes bûtîba – izde- tostarp New Horizons D 22 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS KOSMISKÂS TEHNOLOÌIJAS PRAKSÇ

OÏÌERTS DUMBRÂJS, LZA îstenais loceklis MILIMETRU ELEKTROMAGNÇTISKIE VIÏÒI CÎÒÂ PRET TERORISMU

Elektromagnçtisko viïòu spektrs grûtâk iegût lieljaudas (kilovati, megavati) mi- Elektromagnçtisko viïòu spektrs ir ïoti limetru viïòu starojumu. Garo viïòu pusç kâ plaðs, sâkot ar garajiem radioviïòiem, kuru ìeneratorus izmanto magnetronus un klistro- viïòa garums mçrâms kilometros (frekvence nus. Taèu to jauda samazinâs, samazinoties 104 Hz), un beidzot ar gamma stariem, kuru viïòu garumam, jo ðo ìeneratoru rezonatoru viïòu garums ir tikai 10-12 m (frekvence 1020 izmçrs ir proporcionâls viïòu garumam. Hz) (sk. 1. att.). Skaidrs, ka rezonatorâ, kura izmçrs ir daþi milimetri, lielu jaudu iegût nevar. Îso viïòu pusç kâ ìeneratorus izmanto lâzerus, kuru darbîbas princips balstâs uz kvantu efektiem. Milimetru garumi pieder makropasaulei. Tâpçc ar lâze- riem milimetru viïòus ìenerçt nevar. Pagâjuðâ gadsimta otrajâ pusç tika izgud- rots tâ saucamais þirotrons – lieljaudas elek- 1. att. Elektromagnçtisko viïòu spektrs. tromagnçtisko viïòu ìenerators milimetru viïòu diapazonâ (sk. Dumbrâjs O. Þirotrons – kas Cilvçka acs redz elektromagnçtiskos viïòus tas îsti ir? – Enerìija un Pasaule, 2013, Nr. (vienkârðâk sakot – gaismu), kuru garums ir 2, 74.-77. lpp.), kura darbîba balstâs uz robeþâs 4·10-7 m – 7·10-7 m. Par milimetru relativitâtes teoriju. Þirotrona rezonatora iz- elektromagnçtiskiem viïòiem dçvç viïòus, kuru mçri var daudzkârt pârsniegt ìenerçtâ sta- garums ir diapazonâ 0,3 mm – 10 mm. rojuma viïòa garumu, kas nodroðina lielas jaudas iegûðanu. Milimetru viïòu îpaðîbas Var minçt ðâdas milimetru viïòu îpaðîbas. Cîòa pret terorismu (mazjaudas metodes) Tie izplatâs pa taisni, tos absorbç lietus, mitrs Nemetâlisku paslçptu priekðmetu meklçðana gaiss, tos viegli fokusçt ar maza izmçra ante- Ar milimetru viïòu radariem var atrast iero- nâm. Milimetru viïòi var iespiesties gaismas èus, kas izgatavoti no plastmasas, keramikas necaurlaidîgos materiâlos, piemçram, kokâ, (sk. 2. att.). Tos nevar atrast ar metâla detek- keramikâ, plastmasâ, apìçrbâ, betonâ, aug- toriem. snç, âdâ utt. Daudzâs lidostâs ir uzstâdîtas milimetru viïòu kabînes. Cilvçka drçbes milimetru viï- Milimetru viïòu ìenerçðana òiem ir caurspîdîgas, tâpçc uz ekrâna cilvç- Mazjaudas (daþi vati) milimetru viïòus ìe- kus redz kailus (sk. 3. att.). nerç, izmantojot pusvadîtâjus, tâdus kâ lauka Tas rada zinâmas morâlas problçmas. efektu tranzistorus, tuneïa diodes u.c. Daudz Viens no mçìinâjumiem tâs risinât ir nepieïaut 23 4. att. Ienaidnieka karavîru vai teroristu izklî- dinâðana ar þirotrona starojumu.

lavînu, ir zema. Ja ðâda caursite tiek novç- rota, tad tas nozîmç, ka viïòu fokusâ ir gamma starojums, kura avots ir paslçptais radio- aktîvais materiâls. Var pârbaudît ienâkoðo 2. att. Ar milimetru viïòu radariem atrastie kuìu konteinerus no tâlienes, virzot uz tiem plastmasas ieroèi, kas paslçpti drçbçs. þirotrona viïòus un vçrojot, vai redzami mazi zibentiòi. Aktîvâs atteices sistçma (Active denial system) Þirotrona viïòus raida cilvçku virzienâ (sk. 4. att.). Cilvçkiem rodas ïoti nepatîkama sa- jûta, liekas, ka âda sâk degt. Gribas bçgt prom. Tiek izmantots þirotrons, kas ìenerç viïòus ar 95 GHz frekvenci (λ=3,2 mm) un 100 kW jaudu (sk. 5. att.). Pie ðîs frekvences viïòu zudumi atmosfçrâ ir minimâli, bet ab- sorbcija âdas ûdenî ir maksimâla. Radiâcija pilnîgi absorbçjas cilvçka âdâ jau 0,4 mm 3. att. Milimetru viïòu kabîne un uz ekrâna dziïumâ. Âda tiek karsçta tikai íermeòa virs- redzamie cilvçki. pusç, cilvçka iekðçjie orgâni netiek skarti. ekrâna operatora vizuâlo kontaktu ar kontro- Jâatzîmç, ka ðî metode nebojâ arî ârçjos lçjamo personu. Operators ar monitoru atro- orgânus, pretstatâ ûdens metçjiem vai gumi- das atseviðíâ slçgtâ telpâ, no kuras tas ap- jas lodçm. D ìçrbtu personu, kas ieiet kabînç, redzçt nevar. Ja uz ekrâna redzams kâds aizdomîgs priek- ðmets, operators ziòo kolçìim, kas stâv pie kabînes un redz personu apìçrbtu.

Cîòa pret terorismu (lieljaudas metodes) Paslçptu radioaktîvu materiâlu meklçðana Tiek izmantots 670 GHz (λ=0,45 mm) þirotrons ar jaudu 200-300 kW. Þirotrona ìenerçtie viïòi tiek fokusçti λ3 tilpumâ. Ja gaisâ nav radioaktîva starojuma, tad apkârt- 5. att. Pârvietojama iekârta. Þirotrons ar palîg- esoðo brîvo elektronu blîvums ir niecîgs. Var- iekârtâm atrodas kravas kastç. Aizmugurç redza- bûtîba, ka ðai mazajâ tilpumâ atradîsies brîvi ma antena, kuru var vçrst teroristu vai agresîvi elektroni, kas spçj ierosinât caursites procesa noskaòotu demonstrantu pûïa virzienâ. 24 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS APSPRIEDES UN SANÂKSMES

AIGARS ATVARS ASOCIÂCIJAS FOTONIKA-LV PIECU GADU JUBILEJAS KONFERENCE

2010. gada 24. aprîlî trîs Latvijas Univer- – 2015. gada 23.-24. aprîlî, asociâcijas sitâtes institûti – Atomfizikas un spektrosko- pastâvçðanas piecu gadu jubilejas dienâs tika pijas institûts, Astronomijas institûts, Ìeodç- rîkota divu dienu starptautiska kopsavilkuma zijas un ìeoinformâtikas institûts – nodibinâja konference ar ieskatu nâkotnç. asociâciju FOTONIKA-LV*, lai kopîgiem spç- Konference tika rîkota ar mçríi sniegt pâr- kiem veicinâtu fotonikas jomas tâlâku izaug- skatu par REGPOT projektâ sasniegtajiem smi Latvijâ, lai veicinâtu pçtniecîbu ar fotoniku rezultâtiem un starptautiskas zinâtnieku gru- saistîtâs disciplînâs un sagatavotu liela apjo- pas ietvaros diskutçt par FOTONIKA-LV nâ- ma projektu pieteikumus. Pirmais lielâkais kotni. Konference tika organizçta arî kâ publi- panâkums bija FP7 konkursâ (7% panâkuma citâtes pasâkums, lai iepazîstinâtu Latvijas varbûtîba) finansçts REGPOT programmas zinâtnisko sabiedrîbu un zinâtnes politikas projekts (Unlocking and Boosting Research Potential for Photonics in Latvia – Towards Effective Integration in the European Research Area, FOTONIKA-LV, FP7-REGPOT-CT-2011- 285912) 3,8 miljonu eiro apjomâ periodam no 01.02.2012. lîdz 31.07.2015. Projekts deva iespçju repatriçt latvieðu zinâtniekus, nolîgt ârzemju zinâtniekus, îstenot apmaiòas vizîtes ar zinâtniskajiem partneriem, iepirkt zinâtnisko aparatûru, rîkot konferences un citus zinâtnes publicitâtes pasâkumus. Lîdzâs èetrâm liela mçroga starptautiskâm konferen- cçm projekta pirmâ, otrâ un treðâ gada bei- gâs (attiecîgi 2013., 2014. un 2015. g. februârî) tika rîkotas projekta pârskata konferences, kurâs projektâ iesaistîtie ziòoja par veiktajiem darbiem (ðo konferenèu abstraktu grâmatas pieejamas elektroniski: http:// www.lu.lv/fotonika-lv/implementedprojects/ regpot-2011-1/results/). Projekta noslçgumâ

* Sk. Ûbelis A. Fotonika ir dzimusi zvaigznçs. – ZvD, 2011, Vasara (212), 60.-66. lpp. https:/ /dspace.lu.lv/dspace/handle/7/28373 1. att. Konferences abstraktu grâmatas vâks. 25 pârstâvjus ar FOTONIKA-LV kvalitatîvo un Dr. Andris Vaivads, latvieðu zinâtnieks, kas kvantitatîvo izaugsmi, modernizçto pçtniecî- paðreiz strâdâ Zviedrijas Kosmosa fizikas bas infrastruktûru un zinâtniskiem sasniegu- institûtâ Upsalâ, Zviedrijâ. miem. Konferencç piedalîjâs trîs augsta lîme- Pirmâ plenârâ sekcija “Fotonika kâ atslç- òa eksperti, kuriem Eiropas Komisija ir uzde- gas tehnoloìija Eiropâ. Ar fotoniku saistîtâ vusi vçrtçt projekta saturisko realizâciju. zinâtne un tehnoloìijas Latvijâ”. Eiropas Foto- FOTONIKA-LV zinâtniskâ darbîba centrç- nikas industrijas konsorcija (EPIC, http:// jas ap fotonikas jomu, kura ietver sevî arî www.epic-assoc.com/) ìenerâlsekretârs Kar- kvantu zinâtnes, kosmosa zinâtnes un saistîtâs loss Lî sniedza pârskatu par fotonikas indus- tehnoloìijas, t.i., virzienus, kuros jau gadiem triju Eiropâ. Jânorâda, ka EPIC ir biedrîba, ilgi ar panâkumiem darbojas asociâciju vei- kurâ ietilpst ap 200 fotonikas jomas uzòç- dojoðie zinâtnes institûti. Tâpat FOTONIKA- mumu un organizâciju no 27 valstîm. Arnolds LV sadarbojas ar fotonikas jomas industriju. Ûbelis sniedza pârskatu par FOTONIKA-LV Konferences sekcijas attiecîgi skâra fotoniku, REGPOT projekta rezultâtiem un tâ ieguldîju- kvantu zinâtnes un kosmosa zinâtnes un deva mu fotonikas attîstîbâ Latvijâ. Jânis Alnis snie- pârskatu par fotonikas industriju Latvijâ, Balti- dza pârskatu par REGPOT projekta iegul- jâ un Eiropâ. Kopumâ konference deva visap- dîjumu fotonikas zinâtòu attîstîbâ Latvijâ. Vid- tveroðu pârskatu par FP7 REGPOT projekta vuds Beldavs sniedza pârskatu par REGPOT sasniegumiem un asociâcijas FOTONIKA-LV projekta ieguldîjumu Latvijas mazo uzòçmu- nâkotnes iecerçm. mu aktivizçðanai un sadarbîbas veidoðanai. Otrâ plenârâ sekcija “Fotonika kâ atslç- Pirmâ konferences diena gas tehnoloìija Lietuvâ un Igaunijâ”. Aigars Sveiciena vârdi. Konferences sâkumâ tâs Atvars sniedza pârskatu par fotonikas jomas viesus uzrunâja FOTONIKA-LV koordinators uzòçmumiem Lietuvâ un Igaunijâ. Tam sekoja Arnolds Ûbelis, Latvijas Zinâtnes padomes publiska diskusija par sadarbîbas aktivizçða- priekðsçdçtâjs Andrejs Siliòð un Latvijas Uni- nu fotonikas jomâ Baltijâ, Baltijas reìionâ un versitâtes prorektors (paðlaik jau LU rektors) Eiropâ. Diskusiju vadîja uz konferenci speciâli Indriíis Muiþnieks. aicinâts viesis – Dr. Mats Nordlunds, kuram ir Vieslekciju sesija “Kvantu zinâtòu un kos- liela pieredze zinâtnç un industrijâ. Paðreiz mosa zinâtòu aktualitâtes”. Par kvantu zinâtòu aktualitâtçm, precîzâk – par frekvenèu íem- mju spektroskopiju un fotona izmçra noteik- ðanu (Frequency Comb Spectroscopy and Proton Size Puzzle), runâja Dr. Arturs Mat- vejevs no Maksa Planka Kvantu optikas insti- tûta Minhenç, Vâcijâ. Jâpiemin, ka ðo institûtu vada Teodors Henðs (Theodor Hänsch), kas ir 2005. gada Nobela prçmijas laureâts fizi- kâ. FOTONIKA-LV kvantu optikas laboratorijas vadîtâjs Jânis Alnis kâ post-docs deviòus gadus bija minçtajâ Minhenes institûtâ, tâdçï ar A. Matvejevu ir bijuðie kolçìi un tos saista 21 kopçja publikâcija. Otru vieslekciju par jaunumiem kosmosa zinâtnçs un precîzâk – par kosmosa plazmas uzvedîbu (Shocks in space plasma) nolasîja 2. att. A. Matvejeva lekcija. 26 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS M. Nordlunds strâdâ inovâciju konsul- tantu grupâ, kas izstrâdâ inovâciju attîs- tîbas stratçìijas (http://www.innovati- onadvisorypartners. com/). Izbraukuma sekcija Baldones obser- vatorijâ. Konferences dalîbniekus auto- buss aizveda uz Baldones Riekstukalnu, kur tika demonstrçta LU AI Astrofizikas observatorija un tâs apkârtne. Notika stenda referâtu sesija un kopçjs pikniks.

Otrâ konferences diena Treðâ plenârâ sekcija “Fotonika un kos- 3. att. Daïa paneïdiskusijas dalîbnieku. No mosa zinâtnes Latvijâ – FOTONIKA-LV projek- kreisâs: Vidvuds Beldavs, Arnolds Ûbelis, Aigars ta ieguldîjums”. Ilgmârs Eglîtis deva pârskatu Ekers, Mats Nordlunds. par LU AI Baldones Astrofizikas observatori- Foto: Aigars Atvars jas pçtîjumiem un FOTONIKA-LV REGPOT projekta ieguldîjumu tajâ. Jorge del Pino stâs- struktûras lîmeòos. Jânis Blahins stâstîja par tîja par LU AI ZMP lâzerlokâcijas stacijas jonu kûïu iekârtas GRIBA izstrâdi un REGPOT Rîga sistçmu LS-105 un tâs uzlaboðanu REG- projekta rezultâtâ izveidotâm lietiðíâs zinât- POT projekta laikâ. Elîna Rutkovska stâstîja nes izstrâdçm sadarbîbai ar industriju. Ro- par satelîtu un kosmosa lûþòu novçroðanas mâns Viters ziòoja par fotonikas materiâlu instrumenta izstrâdi. Diâna Haritonova ziòoja izmantoðanu optiskajos sensoros, to skaitâ par digitâlâs zenîta kameras izstrâdi. Jânis par biosensoru izstrâdi. Jânis Alnis stâstîja Balodis sniedza pârskatu par ìeodçziju un par FOTONIKA-LV REGPOT projekta rezul- ìeoinformâtiku Latvijâ. Vladislavs Bezrukovs tâtâ izveidotâs Kvantu optikas laboratorijas sniedza pârskatu par radioastronomiju Latvi- darbîbu un rezultâtiem, kâ arî par jaunu pro- jâ, norâdot tieði Ventspils Starptautiskâ radio- jektu pieteikumu iestrâdçm kvantu zinâtòu astronomijas centra ieguldîjumu. Ilgonis Vilks jomâ. Kârlis Gross stâstîja par starpdiscipli- sniedza vçsturisku pârskatu par Astronomijas nâro sadarbîbu biomateriâlu izpçtç. institûta ilggadçjo darbîbu augsta lîmeòa zi- Noslçguma sekcija un paneïdiskusija. Ar- nâtnes komunicçðanâ sabiedrîbai. nolds Ûbelis ziòoja par tuvâkajâm iecerçm Ceturtâ plenârâ sekcija “Fotonikas un dalîbai jaunu Horizon 2020 projektu konkur- kvantu zinâtnes attîstîba – FOTONIKA-LV pro- sos, tâdçjâdi norâdot uz plâniem finansçjuma jekta ieguldîjums”. Aigars Ekers ziòoja par piesaistei FOTONIKA-LV grupai. Mats Nord- rezultâtiem cçzija atomu kûïu pçtniecîbâ. Teo- lunds vadîja diskusiju par starptautiskas zinât- dora Kirova izklâstîja teoriju par “apìçrbto” niskâs sadarbîbas veicinâðanu un FOTONI- atomu stâvokïu veidoðanos atomu supersîk- KA-LV attîstîbu nâkotnç. Konferences abstraktu grâmata, lektoru prezentâciju materiâli un konferences video ir pieejami https://fotonikalv.wordpress.com/fotonika-lv-5th-anniversary-conference/. D

Pamanîta kïûda 2015. gada Vasaras laidienâ 30. lpp. ÐOVASAR ATCERAMIES .. Ira Rungaine .. 3.-4. rindâ “Mirusi Vitrupes pagastâ 2010. g. 16. februârî” vietâ jâbût “Mirusi Vitrupes pagastâ 2007. g. 18. augustâ”. Atvainojamies autorei un paldies vçrîgajiem lasîtâjiem. Sastâdîtâja 27 ATSKATOTIES PAGÂTNÇ

KURTS ÐVARCS EINÐTEINA VISPÂRÎGÂS RELATIVITÂTES TEORIJAS SIMTGADE

Pirms simts gadiem 1915. gada 25. no- vembrî Alberts Einðteins Prûsijas Zinâtòu aka- dçmijas Vçstîs publicçja savu Vispârîgo re- lativitâtes teoriju (VRT), izskaidroja plançtas Merkura orbîtas rotâciju un paredzçja gaismas staru noliekðanos gravitâcijas laukâ. Kaut gan Einðteins pie VRT strâdâja jau agrâk un pirmo pârskata rakstu þurnâlâ Annalen der Physik (tajâ laikâ viens no vadoðajiem pasaules þurnâliem fizikâ) publicçja daþus mçneðus vçlâk [1], ðo publikâciju uzskata par VRT dzimðanu un to atzîmç pasaules zinâtnis- kie un populârzinâtniskie þurnâli. Vispârîgâ relativitâtes teorija aplûko paât- rinâtas sistçmas un gravitâciju saista ar èetrdi- mensionâlo laika-telpas metrikas liekumu. Tâ vispârina speciâlo relativitâtes teoriju un Òû- Abats Þorþs Lemetrs (pa labi) ar Albertu Ein- tona gravitâcijas likumu. VRT bûtiski ietekmçja ðteinu (ap 1932. g.). No kolbefoundation.org fizikas attîstîbu un mûsu priekðstatus par Visu- mu un tâ evolûciju. Jau pirmie VRT vienâdo- no nobîdi un galaktiku attâlinâðanos. Patei- jumu risinâjumi pie daþâdiem robeþnosa- coties VRT, tika izstrâdâti Visuma modeïi, kas cîjumiem deva daudz jaunumu. Vâcu fiziíis apraksta tâ evolûciju un procesus gravitâcijas K. Ðvarcðilds 1916. gadâ deva risinâjumu laukâ. melnajiem caurumiem zvaigþòu kolapsa pro- Ðodien teorçtiskâ fizika izstrâdâ kvantu cesâ. Gadu vçlâk Alberts Einðteins vienâ- gravitâcijas teoriju, kuras mçríis ir aplûkot dojumos ieviesa kosmisko konstanti Λ, lai gravitâciju kopâ ar kvantu mehâniku un iz- aprakstîtu stabilo Visumu (vçlâk, pçc Visuma skaidrot visas èetras mijiedarbîbas (gravitâ- izpleðanâs atklâðanas, Einðteins to uzskatîja cija, elektromagnçtisms, vâjâ un stiprâ mijie- par savu lielâko kïûdu). Nedaudz vçlâk, darbîba kodolfizikâ). 1922. gadâ krievu teorçtiíis Aleksandrs Frîd- [1] Albert Einstein. Die Grundlage der allgemeinen mans deva vispârîgu risinâjumu, pçc kura Relativitätstheorie. – Annalen der Physik, 354, Visums atkarîbâ no masas blîvuma var gan Nr. 7, 1916, S. 769-822. D izplesties, gan arî sarauties (tajâ laikâ Visuma izpleðanâs vçl nebija novçrota!). 1927. gadâ *) Sk. Vai patiesâ Visuma izpleðanâs atklâðana Þorþs Lemetrs (sk. att.) publicçja savu hipotçzi tika pazaudçta tulkojumâ? – ZvD, 2012, Pavasaris par Lielo Sprâdzienu un Visuma izpleðanos (215), vâku 3. lpp. http://www.lu.lv/zvd/2012/ pirms*) Edvina Habla publikâcijas par sarka- pavasaris/izplesanas/ 28 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS RAITIS MISA PROJEKTS ORION – BUM, BUM, BUM KOSMOSÂ

Daudziem lasîtâjiem, ieraugot ðâdu virs- radâs – piedalîties projektâ, kas ðo sapni rakstu, var rasties jautâjums, vai nav sajaukuði varçtu palîdzçt îstenot. Frîmena Daisona dçls þurnâlu un paòçmuði rokâ kâdu nenopietnu Dþordþs Daisons ir sarakstîjis grâmatu Project izdevumu. Tomçr nç, ðîs tieðâm ir jûsu iemî- Orion: The True Story of the Atomic Space- ïotâs “Zvaigþòotâs Debess” lappuses un arî ship (ðâ raksta autors diemþçl vçl nav atradis virsraksts ir itin nopietni domâts. laiku tâs izlasîðanai, bet to plâno un iesaka Lai cik tas ðodienas skatîjumâ liktos neti- arî þurnâla lasîtâjiem). Grâmatas sarakstîða- cami, tomçr ASV valdîba un militâristi reiz pil- na prasîja trîs gadus, tomçr iegût visu infor- nâ nopietnîbâ bija sâkuði veidot kodolraíeti mâciju par projektu viòam tâ arî neizdevâs, – raíeti, kuru kosmosâ (bum, bum, bum…) jo vçl ðodien, pçc daïçjas atslepenoðanas, tâs izvadîtu apmçram 1000 kodolsprâdzienu sç- daïa ir slepena. Galvenokârt tâdçï, ka Orion rija. Tieðâm ðíiet neticami, tomçr gandrîz visi kosmosa kuìa piedziòai bija paredzçts izman- svarîgâkie komponenti bija uzprojektçti un tot atombumbas, ko iespçjams izgatavot sa- daudzi pat uzbûvçti un testçti. Arî ðodien spe- lîdzinoði lçti un lielâ skaitâ. Ðâdas tehnoloìijas ciâlisti uzskata, ka ðâdu kosmosa kuìi uzbûvçt bija (un arî tagad ir) pilnîgi reâli. Vçl vairâk, tiek lçsts, ka arî, kâ moderni mçdz teikt, ietekme uz vidi bûtu tik niecîga, ka mçs to ðodien, ja tas bûtu noticis toreiz, praktiski neizjustu.

Iz vçstures Mçìinot rast atbildi, kâ ðâda ideja radâs, jâieskatâs pagâtnç, turklât krietni pirms t.s. kodollaikmeta. Pirmajam 1881. gadâ ideja par to, ka raíetes piedziòai varçtu izmantot sprâdzienu sçriju, esot radusies krievu sprâgstvielu ekspertam Nikolajam Kibaïèièam (Êèáàëü÷è÷, Íèêîëàé Èâàíîâè÷). Vçlâk, jau 20. gs., vairâki Manhetenas projekta zinâtnieki, no kuriem noteikti jâmin Staòislavs Ulams, izteikuði iespçju un pat veikuði aprç- íinus tolaik vçl pilnîgi teorçtiskam kosmosa kuìim, kura piedziòai varçtu izmantot kodol- sprâdzienu sçriju. Reâls projekts 1958. gadâ sâkts aizsar- dzîbas kontraktu uzòçmuma General Ato- mics, Sandjego, Kalifornijâ, paspârnç. Pro- jekta vadîtâji bija fiziíis Teds Teilors (Ted Taylor) un fiziíis teorçtiíis un matemâtiíis Frîmens Daisons (Freeman Dyson). Daisons jau kopð bçrnîbas bija vçlçjies kâdudien doties kosmosâ, un te nu ðî iespçja F. Daisona kosmosa ceïotâja manifests. 29 nonâkðanu nepareizajâs rokâs neviens nevçlas. Pat doku- ments, kurâ Staòislavs Ulams apraksta savas idejas, vçl arvien ir slepens. Par vienu no faktoriem, kas veicinâja Orion projekta iesâkðanu, noteikti uzskatâms tas, ka Padomju Savienîba sekmîgi izvadîja orbîtâ Sputnik 1 – pirmo Zemes mâkslîgo pavadoni. Visi jau saprata, ka tikpat labi tâ varçja bût arî atombumba, ko PSRS nu spçtu nogâdât jebkur uz plançtas. Sâkâs kosmosa apguves sacensîba, kuras karstumâ dzirdî- gas ausis atrada arî projekti, kas citâdi ðíistu vismaz dîvaini. Tâds noteikti ir arî ASV valdîbas lîgums ar jau minçto Ge- neral Atomics par kodolraíetes izveidi. Projekta ideja bija radît kosmosa kuìi, kura piedziòai tiktu izmantota ârçji notiekoðu kodolsprâdzienu sçrija. Nebi- ja plânota sprâdziena enerìijas novirzîðana. Pamatideja bija, ka tiktu izveidots kosmosa kuìis, kura apakðâ bûtu liela metâla plâksne ar caurumu vidû. Pa ðo caurumu tad tiku izmesti kodollâdiòi, kas nelielâ attâlumâ zem (aiz) kosmosa kuìa eksplodçtu. Tâdçjâdi sprâdziena enerìija stumtu prom (uz priekðu) minçto metâla plâksni un tiktu panâkts tâs pârvietojums. Plâksne pie kosmosa kuìa bûtu piestiprinâta milzîgos amortizatoros, lai novçrstu to, ka kodolsprâdziens izârda kuìi. Orion kosmosa kuìa izmçrus galvenokârt noteica kodol- sprâdzienu jauda. Bija aprçíinâts, ka mazâkâs jaudas kodolsprâdziens, ko iespçjams veikt, ir 0,03 kilotonnas (kt) (jûras lîmenî). Pie ðâdas sprâdziena jaudas kosmosa kuìa masa ir ap 880 t. Tomçr ðâds kuìis tika uzskatîts par mazu un tika strâdâts pie 4000 t kuìa versijas izveides. Ðâda salîdzinoði liela kosmosa kuìa masa ir nepiecieðama, lai tas netiktu izârdîts, jo nedrîkst aizmirst, ka piedziòas avots ir kodolsprâdzieni. 4000 t kuìa diametrs bûtu 40 m, augstums 60 m. Lai nokïûtu orbîtâ, bûtu nepiecieðami apmçram 800 kodolsprâdzienu, kas notiktu 2-4 reizes sekundç un kuru jauda bûtu 0,14 kt. Lietderîgâ masa, ko varçtu nogâdât Zemes orbîtâ, tad bûtu 1600 t, misijai uz Mçnesi (ar nolai- ðanos) 1200 t, bet misijai uz Marsu (ar ieieðanu orbîtâ, bet bez nolaiðanâs) 800 t. Tika veikti aprçíini un aplçsts, ka praktiskais maksimums Orion kosmosa kuìim bûtu apmçram – 400 m diametrs, starta masa 8 000 000 t, vienas bumbas masa tad bûtu 3000 t. Lîdz ar to, projektçjot Orion klases kosmosa kuìi, tika izmantota pilnîgi cita pieeja nekâ tradicionâli, kad viss tiek veidots, cik viegls vien iespçjams, lai pçc iespçjas sama- Kosmosa kuìis Orion zinâtu paðas raíetes svaru un palielinâtu lietderîgâs kravas ðíçrsgriezumâ. daudzumu. Kâ zinâms, veidojot t.s. íîmiskâs raíetes, notiek 30 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS cîòa burtiski par katru kilogramu. Orion tika projektçts, ievçrojot industriâlas projektçðanas principus. Tâdus, kas tiek ievçroti, piemçram, projektçjot debesskrâpi. Kosmosa kuìis tiktu veidots no konstrukciju tçrauda, un visas sistçmas tiktu veidotas lîdzîgâ garâ. Jâatzîst, ka sâkumâ pati ideja, ka kosmosa kuìa piedziòai varçtu izmantot kodolsprâ- dzienu sçriju, saprotamu iemeslu dçï ðíita absurda. Galu galâ bija uzskats, ka jau pçc pirmâ sprâdziena (kaut arî tikai 0,14 kt) kuìis iztvaikotu. Tomçr, apskatot pirmâs kodolierî- ces Trinity testa vietu, atklâjâs, ka tornis, kurâ tâ bija uzstâdîta, nav iztvaikojis, bet tikai sa- ârdîts. Tâtad, izgatavojot pietiekami izturîgu metâla plâksni, Orion tieðâm varçtu izmantot kodolsprâdzienus kâ piedziòas avotu. Vçl vairâk, modeïa eksperimenti, izmantojot parastu sprâgstvielu, parâdîja, ka sprâ- dzienu sçriju tieðâm iespçjams izmantot kâ piedziòas avotu. Turklât to realizçt ir daudz vieglâk, nekâ tika domâts. Atslepenotu kino materiâlu, kurâ redzami ðie eksperimenti, ie- spçjams noskatîties YouTube vietnç – https:/ /youtu.be/Pcidu6ppcFg vai http://ej.uz/ ejuv. Tâlâki eksperimenti parâdîja, ka starp tç- rauda stûmçjplati, kas uzòem sprâdziena enerìiju, un paðu kosmosa kuìi, izvietojot Amortizatoru shçma. amortizatorus, patieðâm iespçjams izveidot sistçmu, kurâ pârslodzes kosmosa kuìa daïâ bûtu tâdas, ka cilvçks tâs spçtu izturçt. Tâtad bija eksperimentâli pierâdîts, ka Orion klases kuìi tik tieðâm ir iespçjams uzbûvçt un sek- mîgi pilotçt. Liels izaicinâjums bija izveidot mehânisku iekârtu, kas varçtu sekmîgi, 2-4 reizes sekun- dç, izmest no Orion piedziòai izmantojamâs atombumbas. Ðâdas iekârtas izveidç pieredze tika meklçta pat pie Coca-Cola, kuras stikla pudeïu uzpildes lînija varçja sniegt idejas konveijera tipa atombumbu piegâdes me- hânismam. Pats vieglâkais uzdevums bija paða Orion Modeïa eksperiments, izmantojot parastu kosmosa kuìa izveide. Tâ vârda vistieðâkajâ sprâgstvielu, lai noskaidrotu, vai sprâdzienu ener- nozîmç bûtu kuìubûve. Tika pieòemts, ka gadî- ìiju iespçjams izmantot piedziòai. 31 jumâ, ja nolemtu sâkt Orion kosmosa kuìa slepenos projektos. Ðâ iemesla dçï Orion bûvi, ðis uzdevums tiktu uzticçts General Ato- projekts nonâca ASV gaisa spçku pârziòâ. mics mâsas kompânijai, kas nodarbojas ar Kaut arî gaisa spçkos bija cilvçki, kam bija atomzemûdeòu bûvi. Zinâðanas, kas vajadzî- izpratne par to, ka Orion bûtu vismaz 1000 gas hermçtisku zemûdeòu un tâs sistçmu izvei- reiþu efektîvâka nekâ t.s. íîmiskâs raíetes, un dei, bûtu noderîgas arî kosmosa kuìa izveidç. bija cilvçki, kas projektu atbalstîja, tomçr Orion starta platformu bija paredzçts vei- nodroðinât nepârtrauktu finansçjumu bija ar- dot okeânâ, lai mazinâtu ietekmi uz cilvçkiem vien grûtâk. Izrâdîjâs, ka fakts, ka Orion varç- un vidi. tu âtri nogâdât jebkurâ vietâ uz Zemes, pie- Runâjot par ideju kâ tâdu, zinâtnieku vidû mçram, 200 karavîrus vai jebkuru lielâku nav viennozîmîgas attieksmes. Jâ, ideja dau- kravu, nebija pietiekami pârliecinoðs lçmçj- dziem ðíiet traka, bet citi, piemçram, sers personu galvâs. Turklât tâ bija bûtiska novirze Artûrs Klârks, to pat savas dzîves nogalç no sâkotnçjâs ieceres par pilnîgi nemilitâru uzskatîja par ambiciozu, bet ne traku. Tiesa, projektu. Bet ko gan varçja gribçt, ja projek- par traku viòð sauc iespçju, ka kâds to tieðâm tu, galvenokârt tâ slepenîbas dçï, uzticçja realizçtu. militâristiem? Tomçr, kâ zinâms, tâlâk par projektçðanu Lai tomçr nodroðinâtu to, ka finansçjums un daþu mezglu izveidi un testçðanu Orion neapstâjas, tika izgudroti viltus militâri Orion projekts netika. Nesen izveidotajai NASA iespçjamie lietojumi. Viena no ðîm idejâm ir, bija dots uzdevums uzvarçt kosmosa sacen- ka ar Orion varçtu pacelt kosmosâ un virs sîbâ vismaz attiecîbâ uz Mçnesi (jo pirmais PSRS izvietot cik lielu fiziski iespçjams ûdeò- pavadonis, pirmais cilvçks kosmosâ utt. bija raþa bumbu. Tas bija t.s. pastarâs dienas PSRS lolojumi). Pirmais signâls tam, ka Orion projekts. Neviens par to nebija sajûsmâ, bet dienas ir skaitîtas, bija NASA izvçle par labu finansçjums Orion virzîbai tika nodroðinâts. Vernera fon Brauna veidotajai raíetei. Cits projekts, kas izraisîja patiesu armijas NASA vienkârði atteicâs iesaistîties Orion vadîbas ìenerâïu interesi, bija t.s. nâves projektâ, jo tas bija slepens, bet tâs kâ pub- zvaigznes projekts. Kosmosâ tiktu izvietota liskâs aìentûras politika bija neiesaistîties ieroèu bâze, kas bûtu spçjîga veikt kodoluz- brukumu, kur un kad vajadzîgs. Tika pasûtîts automaðînas izmçru Orion modelis “pilnâ kaujas konfigurâcijâ”, ko atrâdît prezidentam Kenedijam. Ðâda demonstrâcija izrâdîjâs liela kïûda. Kenedijam ðâds projekts nepatika, jo viòð pamatoti uzskatîja, ka ðâds ierocis noteikti nav nepiecieðams un tâ izveide ir nepieïaujama. Tas bija vçl viens iemesls projekta beigu sâkumam. Arî publikas apziòa bija mainîjusies un iedzîvotâji sâka protestçt pret virszemes kodolizmçìinâjumiem, kas ra- dîja radioaktîvo piesâròojumu. Radioaktîvais stroncijs 30 bija viens no íîmiskajiem elementiem, kas tika konstatçts bçrnu uzturâ un organismos. Agrâkie notikumi Japânâ un citas ar kodolieroèiem un to izmçìinâjumiem 1959. gads. Orion komanda gatavo 1 metra saistîtas lietas visu, kas saistîts ar atom, pada- modeïa eksperimentu. F. Daisons (ar portfeli) pa labi. rîja nepopulâru. 32 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS Intervija Raksta noslçgumâ e-pasta intervija ar Frîmenu Daisonu, viòa dçlam Dþor- dþam Daisonam piepalîdzot. Saru- nât, ka Frîmens Daisons atbildçs uz maniem jautâjumiem, bija pavisam vienkârði. Uzrakstîju viòam e-pastu un saòçmu atbildi, ka varu nosûtît viòam savus jautâjumus. Tiesa, kad tos no- sûtîju, saòemtâ atbilde bija: “Pârâk daudz jautâjumu. Doðu tikai îsas atbildes. Ja vçlaties uzzinât vairâk, izla- siet mana dçla grâmatu “Project Ori- Orion iespçjamâs daþâdâs konfigurâcijas. on” by George Dyson, (Henry Holt, 2002). Viòð ir rûpîgi savâcis materiâlu savam stâstam par projekta vçsturi.” Arî Frîmens Daisons atzîst, ka viens no jautâjumiem, kas viòam vienmçr ir bijis sva- Raitis Misa (RM): Izpçtot tieðsaistç pie- rîgs, – cik cilvçku Orion radîtais radioaktîvais ejamo informâciju, ir viegli noprast: ja bûtu piesâròojums ietekmçs. Aprçíini liecinâja, ka pieejams pietiekami liels finansçjums un vçl- katrs Orion starts pasaules mçrogâ nogali- me to tieðâm darît (òemot vçrâ sekas), Orion nâtu no viena lîdz 10 cilvçkiem. To atskârtis, kosmosa kuìis varçtu tikt uzbûvçts un dar- Daisons nolçma, ka piekristu projekta reali- botos? zâcijai, ja izdotos ðo râdîtâju samazinât lîdz Frîmens Daisons (FD): Jâ, Orion ir 1/100 cilvçka. iespçjams uzbûvçt un tas droði vien darbotos Ironiski, ka Daisons bija iesaistîts kodoliz- kâ plânots. Bet ar lidaparâtiem ir tâ, ka nevar mçìinâjumus ierobeþojoðâs un 1963. gadâ bût pârliecinâts par to, ka tie patieðâm darbo- pieòemtâs vienoðanâs (Partial Nuclear Test sies, kamçr tie nav izmçìinâti. Un jûs nevarat Ban Treaty) izstrâdç. Vienoðanâs paredz, ka izmçìinât Orion, nepârkâpjot starptautiskâs kodolizmçìinâjumus ir atïauts veikt tikai pa- vienoðanâs par vides aizsardzîbu. zemç. Viòð gan atzîst, ka tas bija pareizs solis, RM: Nedaudz tehniskâks jautâjums. Ori- tomçr tâs bija arî Orion projekta beigas. on raíetes projekts paredz izmantot lielu un Tomçr Orion projekta laikâ veiktie pçtîjumi daudzâs saistîtâs nozarçs turpinâs. Par to liecina kaut vai tas, ka daudz kas no ðâ projekta vçl arvien ir slepens. Pastâv pat uzskats: ja Zemei draudçtu sadursme ar tieðâm lielu asteroîdu, Orion projekta atdzîvinâðana bûtu vienîgâ iespçja paglâbt mûsu plançtu no to- tâlas iznîcîbas. Skaidrs, ka tâdos apstâkïos arî fakts, ka ðâdas raíetes starta radîtie iz- meði nogalinâtu kâdus 10 cilvçkus, neradîtu ne mazâkâs ðaubas par to, vai to darît.

F. Daisons 1956. gadâ ar dçlu Dþordþu blakus un meitu Esteri (Esther) klçpî. 33 masîvu stûmçjplati, kas kuìa kravas un pilo- tçjamai sadaïai bûtu piestiprinâta milzîgos amortizatoros. Vai tieðâm ir iespçjams izgatavot ðâdu metâla gabalu, kas spçtu izturçt 1000 un vairâk kodolsprâdzienus, kas notiktu tieðâ tâ tuvumâ? Un amortizatori. Saprotams, ka tiem ir kritiska nozîme. Vai bija paredzçta kâda rezervçðana gadîjumâ, ja notiktu kâda mehâniska kïûme? FD: Stûmçjplates izdzîvoðana bija lielâ- kais jautâjums projekta laikâ. Teorçtiski ap- rçíini parâda, ka tai vajadzçtu izturçt. Tomçr, lai teorija apstiprinâtos, bija nepiecieðamas veikt testus, kas netika izdarîts. Savukârt amortizatori tika uzbûvçti un sekmîgi notes- tçti, un darbojâs stipri stabili un droði. RM: Cik var noprast, vçlâk, kad bija skaidrs, ka nebûs iespçjams no Zemes startçt ar atombumbâm, bija priekðlikums Orion pacelt Zemes orbîtâ, izmantojot daudzas ra- íetes, kas bûtu lîdzîgas tâm, ko savulaik izmantoja Shuttle atspoïkuìim. Ir skaidrs, ka ðâdu metodi nevar izmantot milzîgai Orion konfigurâcijai, bet vai mazâku tâ versiju ðâdi Atslepenota F. Daisona ziòojuma titullapa par bija plânots izmantot, lai, piemçram, nogâ- ceïojumiem uz ârçjâm plançtâm. dâtu uz Mçnesi kâdu lielâku kravu? FD: Ideja Orion nogâdât kosmosâ ar pa- dzçts izgatavot galvenokârt no viegliem ele- rastajâm raíetçm ir ekonomiski bezjçdzîga. mentiem, piemçram, oglekïa, slâpekïa un skâ- Orion bija salîdzinoði lçts tikai tad, ja tas bekïa. Tas radîja grûti caurredzamu atlûzu paceltos un nokïûtu kosmosâ, izmantojot bum- mâkoni, kas triecâs pret stûmçjplati. Sîkâkas bas. Ideja izmantot íîmiskâs raíetes bija tikai detaïas vçl arvien ir slepenas, bet tur nav izmisîgs mçìinâjums glâbt projektu, jo pçc nekâ daudz tâda, ko varçtu izmantot militâ- kodolizmçìinâjumu daïçja aizlieguma atom- risti, veidojot savus ieroèus. bumbu izmantoðana atmosfçrâ kïuva nelegâla. RM: Nâkamais jautâjums ir mazliet netak- RM: Pastâstiet, cik daudz iespçjams slepe- tisks. Klîst runas, ka Orion projekts tika sâkts nîbas apsvçrumu dçï, par kodolierîcçm, ko ar mçríi, lai viòi varçtu Jûs piespiest radît bija plânots izmantot Orion. Kodollâdiòð bija kompaktu kodolieroci. Lûdzu, komentçjiet, cik tikai neliela daïa no kopçjâ lâdiòa. No kâ daudz no Jûsu darba tika izmantots kodol- ðîs bumbas tika gatavotas? lielgabala izveidei? (Piebilde: 20. gs. 50. un FD: Orion bumbas bija stipri atðíirîgas 60. gados ASV un citu valstu arsenâlâ bija no militârajâm atombumbâm, jo mçs varçjâm lielgabala lâdiòi – taktiskâs atombumbas.) izmantot lielu daudzumu parastâs (íîmiskâs) FD: Atbilde ir vienkârða. Artilçrijas lâdiòi sprâgstvielas. Ieroèos izmanto nelielu daudzu- ir kompaktuma ekstremâla izpausme. Tas ir mu parastâs sprâgstvielas. Mûsu bumbas drîk- pilnîgi pretçji tam, ko izstrâdâjâm mçs priekð stçja bût lielas un neveiklas, bet ieroèiem Orion. Labi, ka ASV arsenâlâ vairs nav arti- jâbût kompaktiem. Mûsu bumbas bija pare- lçrijas kodolieroèu. 34 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS RM: Par projekta realizâciju. Kâds, jûsu- nç atrisinâtu pârapdzîvotîbas un resursu prât, ir galvenais iemesls, kâdçï projekts to- pârmçrîgas izmantoðanas problçmu? Tik vien mçr tika pârtraukts, proti, netika rasts risinâ- kâ jâizmanto asteroîdu joslâ pieejamais mate- jums to turpinât? Ir viedoklis, ka ASV valdîbai riâls, lai izveidotu apdzîvojamu Daisona sfçru. vienkârði nebija reâlas misijas vai uzdevuma, FD: Daisona sfçra ir pârpratums. 1960. kam izmantot Orion, cits viedoklis ir, ka pie gadâ þurnâlâ Science es uzrakstîju rakstu vainas ir NASA veiksmîgâ raíeðu programma, “Mâkslîgu infrasarkanâ starojuma zvaigþòu vçl citi domâ, ka pie vainas ir kodolieroèu avotu meklçjumi” (Search for Artificial Stellar izmçìinâjumu ierobeþojoðâ vienoðanâs (Par- Sources of Infrared Radiation). Raksts bija par tial Test Ban Treaty). Jûsu viedoklis? iespçjamîbu meklçt citplançtu civilizâcijas. FD: Uz ðo jautâjumu esmu sniedzis deta- Kad nosûtîjâm kosmosâ pavadoòus, lai veiktu lizçtu atbildi savâ publikâcijâ þurnâlâ Science infrasarkano staru novçrojumus, izrâdîjâs, ka (“Death of a Project”, Science magazine, vol. eksistç miljoniem dabîgu avotu [infrasarkano 149, 141-144, 1965). Visi minçtie iemesli staru], kas sastâv no karstâm zvaigznçm, ko veicinâja projekta pârtraukðanu. Vçl viena ietver putekïu miglâji. Pçtîjums izgâzâs. Nav nozîmîga lieta ir, ka tas bija slepens projekts. nekâdas iespçjas noteikt, vai kâds no ðiem Daudzi, kas ticçja sekmîgai kosmosa apgu- avotiem ir mâkslîgi radîts. Tâdçï tam nav ne- vei, nevçlçjâs, lai mûsu [ASV] centieni kos- kâda sakara ar jûsu jautâjumu. Zinâtniskâs mosa apguvç bûtu slepeni. fantastikas rakstnieki pârprata to, ko es rak- RM: Raugoties no ðodienas perspektîvas, stîju. kâ Jûs domâjat, kâ pasaule ðodien atðíirtos, ja toreiz 70-ajos Orion bûtu uzbûvçts un star- tçjis? Un vai Jums ir prâtâ kâda ideja, kâpçc ðodien varçtu bût nepiecieðams bûvçt Orion tipa kosmosa kuìi? Varbût lai atvairîtu mil- zîgu asteroîdu? Ir skaidrs, ka kosmosa izpçtei un starpplançtu lidojumiem ðâds kuìis tuvâ- kajâ laikâ izmantots netiks. FD: Atðíirîba starp 70-ajiem un ðodienu ir tâda, ka tad, lai paveiktu to, ko ðodien var paveikt ar vienu tonnu smagu lietderîgo kravu, vajadzçja tûkstoð tonnu lietderîgâs kravas. Instrumenti, komunikâciju sistçmas un datori veiktspçjas ziòâ, saglabâjot apmçram to pa- ðu izmçru un cenu, ir tûkstoðkârt pârâki par to, kas bija pieejams tad. Ja mums bûtu Orion kuìis, kas spçtu vest tûkstoð tonnas lietderîgâs kravas, ðodien tam nebûtu piemçrota uzdevuma. Un, ja Orion bûtu uzbûvçts 70-ajos, tas jau sen bûtu novecojis un netiktu izmantots. RM: Lûdzu, pastâstiet mûsu lasîtâjiem par citu ar kosmosu saistîtu Jûsu ideju – Daisona sfçru. Kâ jûs domâjat, vai mums kâ civilizâ- cijai kâdreiz (tâlâkâ nâkotnç) radîsies nepie- cieðamîba ko lîdzîgu veidot? Varbût nav ne- Ârçjo plançtu pavadoòu parametru apkopo- piecieðams doties uz citâm plançtâm, lai nâkot- jums, ko sastâdîjis F. Daisons. 35 RM: Varbût ir kas interesants, ko vçlaties pateikt mûsu lasîtâjiem, tikai es to nepajautâju? FD: Kosmisko ceïojumu nâkotne nav milzîgi neveikli kosmosa kuìi kâ Orion, bet gan publiski lielceïi, kas sastâvçs no maziem kuìiem, kas pâr- vietosies ïoti âtri. Enerìiju tiem nodro- ðinâs lâzera vai mikroviïòu stari. Pub- liskajiem lielceïiem ir trûkums – tos ir ïoti dârgi izveidot un tie kïûst ekonomiski izdevîgi tikai tad, ja ir pietiekami liela transporta plûsma, lai tie bûtu visu laiku noslogoti. Tas droði vien notiks mazâk nekâ simts gadu laikâ. Tâ kâ kravas nogâdâðana kos- mosâ, kâ enerìiju izmantojot lâzera staru, Orion un palîgkuìu konceptuâla skice. aizòem apmçram piecas minûtes, nepiecie- ðamâ sistçmas noslodze ir apmçram simts Attçli no Dþordþa Daisona tûkstoði kosmosa kuìu gadâ. ar tiesîbâm izmantot publikâcijai par Orion RM: Un pçdçjais jautâjums. Mçs visi zi- nâm, ka diþi prâti ir “pilni ar stâstiem”. Lûdzu, pastâstiet mûsu lasîtâjiem ko interesantu no Lai precizçtu jautâjumu par rakstâ agrâk sava stâstu krâjuma. Varbût tie ir kâdi gudri minçto smagsvara Orion versiju, jautâjumu vârdi lasîtâjiem ðeit Latvijâ. Esam neliela nâ- par tâ iespçjamo izveidi uzdevu Dþordþam cija, bet mûsu vidû ir daudz zinât un kaut ko Daisonam. aizraujoðu darît kâru cilvçku, tâpat kâ Jûs. Viòa atbilde: 8 000 000 tonnu Orion FD: Vçstîjums cilvçkiem Latvijâ. Mazas nebija reâla kuìa projektçjums, tas bija eks- valstis zinâtnç var sasniegt daudz, ja tâs spe- tremâls piemçrs, kas, òemot vçrâ fizikas liku- cializçjas, izvçloties kâdu zinâtnes nozari, mus, parâdîja, cik lielu kosmosa kuìi ir iespç- kam veltît pûles. Mûsu pçtniecîbas institûtâ jams uzbûvçt. Tâ piedziòai bûtu jâizmanto (Institute for Advanced Study) ir aktîva astro- ïoti lielas ûdeòraþa (kodolsintçzes) bumbas. nomu grupa, kurai ir trîs darba valodas – Reâlu Orion kuìu, kas paceltos no Zemes, angïu, holandieðu un ebreju. Angïu ir starp- projekti bija daudz mazâki (4000 un tautiska valoda, holandieðu un ebreju ir mazu 10 000 tonnu). To piedziòai tiktu izmantotas valstu valodas, Nîderlande un Izraçla ir speci- daudz, daudz mazâkas atombumbas (kodol- alizçjuðâs astronomijâ un tâm ir ievçrojami sabrukðanas) ar jaudu no 0,1 lîdz 15 kilo- sasniegumi. tonnâm. Tika lçsts, ka viena 4000 t kuìa Ar cieòu palaiðana radîtu piesâròojumu, lîdzvçrtîgu 1 Frîmens Daisons Mt virszemes kodolizmçìinâjuma radîtajam. pensionçts profesors, Padziïinâto pçtîjumu Tolaik ASV un PSRS kopçjais radîtais radio- institûts, Prinstona, Òûdþersija, ASV (Retired aktîvais atmosfçras piesâròojums, veicot ko- professor, Institute for Advanced Study, Prin- dolizmçìinâjumus, pârsniedza 100 Mt gadâ. ceton, New Jersey, USA) Tâtad Orion starta ietekme bûtu apmçram (Intervijas e-pasta beigas) viena procenta ietvaros gadâ.D

36 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS ANDREJS ALKSNIS CEÏI TUVI – CEÏI TÂLI (2. turpinâjums)

1954. g. 13. janv. Zenta no Rîgas: Tuvojas vçlçðanas, un jâsâk atkal iet pie “2./3. janvâra naktî es deþurçju Institûta çkâ vçlçtâjiem. Man gan tagad tikai 2 dzîvokïi Altonavas ielâ pie Mâras ezera. Tâ man arî ar 6 vçlçtâjiem, tâ ka nekas briesmîgs nav.” 3. janvâris iznâca brîvs. Tur jau uz krçsliem 11. febr.: “Mums remonts Institûtâ jau gulçt var, bet tomçr lâga izgulçðanâs nav. beidzies. Ðodien vçl izbonierçja parketu. Ta- Tâpçc otrâ dienâ priekðpusdienu jânoguï. gad atkal jâstrâdâ ðeit no rîta lîdz vakaram.” ..Nupat ir iespiesta Ikaunieka grâmata “De- 21. febr.: “Ðovakar seðos man atkal jâiet bess spîdekïu pasaulç”. Viòð jau bija dabûjis deþurçt lîdz rîtam.” autora eksemplârus, bet pârdoðanâ vçl nav. 20. martâ: “Bijuðo râtsnamu (pie Kad bûs, tad [Tev] aizsûtîðu.” pont.[onu] tilta) jauc nost, vçl ilgi strîdçjâs, 30. janv. no Rîgas rakstu vecâkiem: “.. vai atjaunot vai ne, bet nu laikam nolçmuði jau vairâk kâ nedçïu remontç Institûta telpas, nojaukt. .. tâpçc ejam tikai no rîta parakstîties un tad Ðovakar Ikaunieks rîko balli par savas braucam mâjâs strâdât. Ðad tad gan jâpasçþ grâmatas izdoðanu. Piedalâs Sektora darbi- tur – jâdeþurç vai kas cits [jâdara]. .. Mçness nieki un vçl daþi. .. Ja brauc, lai atved manas aptumsumu novçrojâm no Universitâtes jumta, lekciju piezîmes. .. Galvenais mani interesç bijâm kâdi 15 novçrotâji. Ar ðâdiem tâdiem vçsturiskais materiâlisms.” instrumentiem un binokïiem noteicâm kontaktu 1. apr. Zentai uz Maskavu: “Vakar momentus. Vakarâ vçl bija apmâcies, bet jau .. zvana [Fizikas institûta] direktors un prasa pçc divpadsmitiem sâka skaidroties, un uz mani pie tâlruòa. Kad padzirdçja manu balsi aptumsuma sâkumu bija pilnîgi skaidra de- klausulç, .. konstatçja, ka nav tas, ko vajaga. bess. Tikpat labs laiks pieturçjâs lîdz paðâm Viòð gribçjis “suprugu”. Es saku, tikko iz- beigâm, kad atkal sâka parâdîties mâkoòi. brauca komandçjumâ. Un tad sâka prasît, kur Novçrojumus sûtîsim publicçðanai Astrono- Tava broðûra? .. iedevu trubu Kalniòai, un miskajâ cirkulârâ. viòa atkârtoja, ko Ik-s teica, ka Izdevniecîbai Katru nedçïu klausâmies lekcijas filozofijâ, tagad ir iedota viòa grâmata un ka ir ko tikpat bieþi ir seminâri, tos vada Valeskalns. nodarboties ar to. Izrâdâs, ka Izdevniecîba Ðogad man pçc plâna jânoliek eksâmens, sûdzçjusies, ka Fizikas institûts nav iesniedzis. tâpat arî sveðvalodâ. Vasarâ atkal bûs jâ- Igors izmetis, ka nebûtu Tevi laidis koman- brauc uz Krimu. dçjumâ, bûtu zinâjis to. Bûðot vai jâsauc at- Vai Valmierâ ir bijis pârdoðanâ Astrono- pakaï. Lai sniedzot iekðâ, kâda ir. Tad jau miskais kalendârs un vai pietiekoðâ daudzu- vçl varçðot papildinât. Mçs izmeklçjâmies, mâ vai par daudz? Ikaunieka grâmata, cik bet acîmredzot ir pie Ik-a mâjâs. Tâ arî Kal- saprotu no vçstules, Valmierâ ir dabûjama. niòa pateica, ka rokraksts ir gatavs, bet Ik-s Tâ jau iznâca lielâ tirâþâ: 10000. .. Rîgâ paòçmis pie sevis izrediìçðanai un tâpçc râdîja astronomiskas filmas. Atjaunotâ nevar dabût. Igors dusmîgi noteicis “horoðo”. Pulkova – dokumentâla f.[ilma] mums bija Tad zvanîja no “Pad.[omju] Jaun.[atnes]”, visinteresantâkâ, jo tur redzçjâm daudz paka vajagot rakstu: Liepâjâ redzçtas debesu zîstamu cilvçku. .. râdîja arî fantastisku mul- zîmes: trîs Saules bijuðas redzamas parastâs tiplikâcijas filmu Lidojums uz Mçnesi. Ja tâs vienas vietâ. Lai par to prâtîgu apcerçjumu filmas bûs Valmierâ, ieteicu aiziet. sastâdot. Esot kâds no Liepâjas .. pieprasîjis. 37 Tagad ïaudis tur par to parâdîbu vien sprie- teicu, ka jau aizrakstîju. Jâ, Grîva iet prom. þot. Tâ nu Daube jau otro dienu lasa broðûras Kirko uzlika rezolûciju uz lûguma ar 10.IV un dzejo. .. Gâju uz Rîgu – pontontilts. Gadî- atbrîvot. Dabûjis Ped. inst. vietu. Nez, ko par jâs tur arî Leonids. Tieðâm Ik-s Kriksim runâjis to teiks Ikaunieks.” par aspirantûru. .. Dîriíis ieradâs tikai ap 8. apr. Zenta: “No 9 lîdz 18 rakstu 17:00, esot atkal vilciens par 3 stundâm ka- kartîtes tâ, ka galva kûp un rokas sâp, bet vçjies. Divas grâmatas nav dabûjis. ..Vçl Sa- Ik. diezgan slinks palîgs, un tâpçc diez cik ða meklçðot Ïeòingradâ. Arî Eelsalu atsûtîjis âtri neiet. Vçl grûtâk laikam ies ar îpatnçjo daþus Krimas diapozitîvus. Kameras Tallinâ kustîbu meklçðanu. .. Ðeit visi runâ par Pul- neesot. Bûðot jâbrauc uz Ïvovu. Lîdz aptum- kovas atklâðanu, bûs speciâlas medaïas da- sumam aizòçmies no Tartu AO attiecîgo ob- lîbniekiem. Sakarâ ar to Tev ðâdi Ik. rîkojumi: jektîvu un Pulkovâ taisîs kameru. .. “Saules 1) Tev vienam vai kopâ ar Kalniòu jâiet uz aptumsuma” 5000 eksemplâri ðodien nodoti izdevniecîbu pie dir.[ektora] Loþinska un jâ- bâzei, bet pârçjais simts vçl nav bijis. To rît prasa, lai Òðóäû V bûtu gatavi vçlâkais 15. varçs dabût izdevniecîbâ.” maijâ, jo tie jâòem lîdz uz Pulkovu, kur bûs 2. apr.: “Nupat saòçmâm aptumsuma pad.[omju] izdevumu izstâde un iespçjama broðûru. Sûtîsim uz observatorijâm.” apmaiòa; 2) Ðai paðâ sakarîbâ, ja jums nav 2. apr. Zenta Maskavâ: “Institûtâ .. pietiekama daudzuma krâjumâ, tad jânopçrk apzîmogoju komandçjumu. .. sçþu bibliotçkâ kâdi 20 “Aptumsumi”, ko òemt lîdz; 3) Tev un gaidu Ik. Mani te òçma pretî tikai uz vecas kopâ ar Dîriíi jâsadabû Rîgâ (Sektorâ vai pazîðanâs pamata, jo nav nekâdu papîru Observatorijâ) Gçliòa raksts par magnçtismu lîdz. Redzçs, kâ Ik. to lietu nokârtos. Dabûju (Dîriíis zinâðot) un jâsûta Mustelim uz Krimu. dzirdçt arî pçdçjo jaunumu – tieði ðodien Ja Tu labi uzvedîðoties, tad Tevi varbût paòem- sarakstâs Vaïa (no Laika dienesta) ar Miðu ðot lîdz uz Pulkovu, jo 23. maijâ tur bûs Maiò- Kï. .. Pçc pusdienâm bija atradies Ik., un no zvaigþòu konference.” trim lîdz pusseptiòiem sçdçjâm zv.[aigþòu] 9. apr. Zentai no Rîgas: “Grîva no astronomijas katedras sçdç. Aizstâvçja kursa rîtdienas vairs nenâks, esot jau pavçle par darbus 3. un 4. kursa studenti.” atbrîvoðanu ar 10. IV. Dîriíis .. jau pirmdien 5. apr. Zenta: “.. sestdien ap 13-iem braukðot uz Tartu sakarâ ar aptumsumu. Va- bija Institûtâ arî Ik. Viòð iepriekðçjâ vakarâ kar stiepâm no Universitâtes visâdus krâmus, bija bijis pie Parenago mâjâs Ïeòina kalnos sarûsçjuðus un nokûpçjuðus. Ar APÐ [paralak- un it kâ visu sarunâjis. Arî sestdien vçl drusku tisko montçjumu] vçl nekas nav darîts. Mçs runâja, bet es no tâ gudrâka netiku. Man lie- tagad trîs vien paliekam, pie tam Kalniòa kas, ka arî Ik. nav viss pârâk skaidrs .. divos bieþi ir prom, vai nu poliklînikâ, vai sçdçs. mani atlaida..” Viòa atskaitîjâs par Sektora ceturkðòa plâna 5. apr. Zentai no Rîgas: “Dîriíis iz- izpildi. .. Zepe tagad katru dienu no rîtiem gudroja, ka vakarâ jânovçro pârklâðana. .. sçþ pie mums. Arî Taksars ðad tad mazajâ aizbraucu uz LVU AO. Bija Dîriíis, Kauliòa. istabelç. Aizvakar saòçmâm no Ik-a 2 tele- Ðteins arî uznâca paskatîties, jo ðovakar vi- grammas attiecîbâ uz Grîvu – viena foto, otra òam jâobservç. Pirmo zvaigzni 8:40 neva- parastâ, pilnîgi identiskas. ..Viòð raksta, ka rçja redzçt, jo vçl bija gaiðs. Tâ kâ bija tikai piekrît, bet lai (Kalniòa) meklçjot piemçrotu divi instrumenti (pie Maksutova netika klât, vietnieku. Pieteicâs jau Zepe. Viòai pie Èuda- jo Dîriíis vairs nezina, kur licis atslçgu), ne- ra pat neesot kur sçdçt.” gaidîju un braucu mâjâs. Kad direktors ap- 12. apr. Zenta: “.. pabeidzu rakstît zîmogoja pilnvaru, teica, lai aizrakstot Tev kartîtes no kartîðu kataloga, sestdien rakstîju un pajautâjot, kur ir broðûras rokraksts. Es no tâ Vilsona. Tâlâk nezinu, ko darît. Ikau-

38 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS nieks arî ne velna nesaprot. Man tâ liekas, ka es bûðu izrakstîjusi priekð viòa radiâlos âtrumus un ar to viss beigsies. Ja es kaut cik saprastu, tad pati prasîtu Pâvelam Petrovi- èam. Lasu ðâdas tâdas broðûras par laiku. Ja direktors vçl Tev prasa tekstu, tad saki, ka pie Ik.” 12. apr. Zentai no Rîgas: “.. paðreiz mçs ar Kalniòu vien esam Sektorâ. Tos Gçliòa rakstus te nevar dabût, viens ir, bet tas bib- liotçkâs. Viòam ir vçl divi # 4 un # 5 “Kor- puskulu horizontâlâ aizlidojuma no Saules iemesli” un “Ar lieliem âtrumiem no Saules aizlidojoðo elektriski lâdçto korpuskulu ceïi”. No Koðkas kalna var palûkoties uz Dîvas klinti. Tie ir 1941. g. Domâju, ka îstais ir # 3 “Sa- kari starp Saules plankumu darbîbu un Zemes magnçtiskâ lauka perturbâcijâm”, 1928. g. jadzçtu tikt MVU Ïeòina kalnos. Tur bûs 2 Vienîgi viens # 5 te ir lieks. Nezinu, kâ LVU. astronomiski referâti no cikla “Ëîìîíîñîâ- Ar tabulâm tâ: drîz bûs pirmâ korektûra iz- ñêèå ÷òåíèÿ” [Lomonosova lasîjumi]. .. Pirm- skatîta, vçl nâk kâdas 2 loksnes. Kalniòai dien gluþi negaidîti nokïuvu uz Uíosova “kon- teicu par to, ko rakstîji. Un “Aptumsumu” jau certu”. Ikaunieks piedâvâja biïeti, ðis iepa- dabûs katrâ laikâ, tâ ka to tagad nemeklçsim. zinies ar kâdu biïeðu pârdevçju, un ðî, gribç- Dîriíis ðovakar brauks uz Tartu. Saða ðodien dama parâdît seviðíu uzmanîbu, pârdevusi viòam atrakstîjis un atsûtîjis VAÌB darba lî- 2 biïetes uz Uíosovu, jo pçc tâm Maskavâ gumu ar Pulkovas mehâniíi par kameras ar plçðoties tâpat kâ Rîgâ. Ik. pats katru vakaru 75 cm fokusu izgatavoðanu. Pirmâ kamera kaut kur ejot. Stâstîja man, kâdus brînumus jau esot gatava. Cerams, ka dabûs Saðam redzçjis cirkâ. Bet no tâ Uíosova gan pilnîgi pilnvaru kameras izòemðanai.” nekâ nav, ðvaks cirks, vairâk nekas.” 14. apr. Zenta: “Institûtâ rakstîju kar- 18. apr. Zenta: “.. ðodien sçþu un rak- tîtes lîdz 8-iem vakarâ. .. Ko rakstît izrâdâs stu kartîtes. Ik. vakar piesolîja biïeti uz teâtri, daudz vairâk, nekâ Ik. bija paredzçjis. .. ja es ðodien ar mieru strâdât. Es padomâju Paðlaik rakstu no GC, tur bûs ap 2500 K-M un piekritu. Ko rakstît vçl tik daudz, ka baidos zvaigþòu, bet es 10 stundâs (no 9 rîtâ lîdz 8 nepaspçt lîdz piektdienai. .. Tâ es ðovakar vakarâ) varu uzrakstît ap 500. Rakstîju arî ieðu uz Padomju Armijas teâtri, uz kâdu tur no citiem katalogiem, un vçl no kâdiem 2 jâ- “Âåñåííèé ïîòîê” [Pavasara straume]. Kartî- raksta. Ik. arî jâraksta vçl rad.[iâlie] âtrumi, ðu mums jau tik daudz, ka Ik. taisâs èemo- bet viòð tik blandâs riòíî. Tomçr vçl nekâ nav dânu pirkt. Piektdienas vakarâ biju Ïeòina nokârtojis. Par chronometru nemaz nav inte- kalnos, izstaigâju visu Mech[ânikas] mat.[e- resçjies, sakarâ ar observatorijas bûvi va- mâtikas] fak.[ultâti]. Pirmais referâts bija ïoti jagot Peivi, bet tas tikko aizbraucis uz Rîgu, garð, un es no tâ neko nesapratu. Otro lasîja un bûðot atpakaï 19. IV. Zepe atsûtîjusi lû- Voroncovs-Veljaminovs par jaunajiem telesko- gumu, lai viòu pârskaita mûsu Sektorâ. Ik. piem un râdîja bildes. Viens (laikam 50 cm) laikam piekritîs.. Ik. gudro òemt rudenî pie jau gatavs, otru (75 cm) vçl taisa... Gçliòam mums Charitonovu Andreju par radioastro- tas raksts: LU raksti 20, # 3, 1929. Ja esot nomu, viòð beidz aspirantûru. Piektdien no kâds cits lieks, lai sûtot to arî.” rîta bûs katedras sçde, bet vakarâ 18-os va- (Turpinâjums sekos) 39 SKOLU JAUNATNEI

MÂRIS KRASTIÒÐ LATVIJAS 43. ATKLÂTÂ SKOLÇNU ASTRONOMIJAS OLIMPIÂDE

2015. gada 16. un 25. aprîlî norisinâjâs bet treðo labâko rezultâtu ar 33 punktiem Latvijas 43. atklâtâ skolçnu astronomijas olim- sasniedza Rîgas Valsts 1. ìimnâzijas 12. piâde. Olimpiâdi organizçja Latvijas Astrono- klases skolnieks Valdis Emîls Popçns. mijas biedrîba (LAB) un Latvijas Universitâtes Olimpiâdes otrajâ kârtâ, kas 25. aprîlî (LU) Fizikas un matemâtikas fakultâte sadar- norisinâjâs LU Frîdriha Candera – kosmosa bîbâ ar SIA Omicron (interneta veikalu www. izpçtes muzejâ, piedalîjâs 13 skolçni. Ðajâ ieskaties.lv) un þurnâlu “Zvaigþòotâ Debess”. kârtâ dalîbniekiem bija tradicionâli klâtienç Lai veicinâtu interesi par astronomijas jâatbild uz trim teorçtiskiem jautâjumiem par olimpiâdi visos Latvijas novados, ðogad olim- Saules sistçmu, Galaktiku un Visumu. Olim- piâdes organizatori nolçma izmantot jaunâko piâdes dalîbnieku atbildes vçrtçja Dr. paed. tehnoloìiju priekðrocîbas un olimpiâdes pir- Ilgonis Vilks, Mg. phys. Kristîne Adgere, Mg. mo kârtu 16. aprîlî rîkoja tieðsaistç internetâ, phys. Kârlis Bçrziòð, Mg. phys. Mârtiòð Ke- izmantojot LU Moodle vidi. Ðâds jaunieve- russ un ðo rindu autors. Uz otrâs kârtas jautâ- dums pilnîbâ attaisnoja uz to liktâs cerîbas, jumiem vissekmîgâk atbildçja un 34 punktus jo, salîdzinot ar iepriekðçjiem gadiem, sko- no 40 iespçjamiem ieguva Tukuma 2. vidus- lçnu interese par olimpiâdi bija ievçrojami skolas 11. klases skolniece Viktorija Leimane, palielinâjusies. Olimpiâdes pirmajâ kârtâ bija bet pa 31 punktam ieguva Daugavpils 12. pârstâvçtas mâcîbu iestâdes no Rîgas, Jûrma- vidusskolas 12. klases skolnieks Ilmârs Kusiòð, las, Íekavas, Tukuma, Skrîveriem, Balviem un Rîgas Valsts 1. ìimnâzijas 12. klases skol- Daugavpils. Kopumâ pirmajâ kârtâ piedalîjâs nieks Martins Daòiseviès un E. Senkâns. 34 skolçni, kuri, pateicoties tehnoloìiju iespç- Kopvçrtçjumâ par olimpiâdes uzvarç- jâm, uzreiz pçc pirmâs kârtas nobeiguma tâju, iegûstot 70 punktus no 90 iespçja- varçja uzzinât savus rezultâtus. Òemot vçrâ miem, kïuva Emîls Senkâns. Otrajâ vietâ tehnoloìiju specifiku, daþi jaunievedumi bija ar 62 punktiem ierindojâs Valdis Emîls Po- veikti arî pirmâs kârtas uzdevumos. Pirmajâ pçns, bet treðajâ vietâ ar 56 punktiem uzdevumâ olimpiâdes dalîbniekiem bija jâat- ierindojâs Ilmârs Kusiòð. Atzinîba tika iz- bild uz 10 testa jautâjumiem, bet èetri pârçjie teikta V. Leimanei, Rîgas Valsts 1. ìimnâzijas uzdevumi pçc to struktûras bija lîdzîgi ie- 12. klases skolçniem Ernestam Ozoliòam, priekðçjo gadu uzdevumiem. Vissekmîgâk A.D. Rozei un Dâvim Pazaram. olimpiâdes pirmâs kârtas uzdevumus atrisi- Noslçgumâ olimpiâdes godalgoto vietu nâja Rîgas Valsts 1. ìimnâzijas 12. klases ieguvçji saòçma LAB diplomus, “Zvaigþòotâs skolnieks Emîls Senkâns, kurð ieguva 39 pun- Debess” numurus un citas olimpiâdes organi- ktus no 50 iespçjamiem. Otrajâ vietâ ar 35 zatoru sarûpçtâs balvas. E. Senkâns saòçma punktiem ierindojâs Rîgas Valsts 1. ìimnâ- arî speciâlbalvu no LAB un www.ieskaties. zijas 12. klases skolniece Anna Dârija Roze, lv – binokli Celestron Skymaster (15x70).

40 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS Informâcija par Latvijas 43. atklâto sko- Atrisinâjums. Pavasara ekvinokcijas lçnu astronomijas olimpiâdi ir pieejama LAB punktâ Saules deklinâcija ir 0 grâdi. mâjas lapas www.lab.lv sadaïâ “Olimpiâ- B. Cik liela ir Saules rektascensija? des”. Ðajâ paðâ sadaïâ bûs atrodama infor- Atbilde. 0 grâdi mâcija arî par nâkamo Latvijas 44. atklâto Atrisinâjums. Pavasara ekvinokcijas skolçnu astronomijas olimpiâdi, kas tiks rîkota punktâ Saules rektascensija ir 0 grâdi. 2016. gada pavasarî. C. Cik liels ir novçrojumu vietas ìeogrâ- fiskais platums? OLIMPIÂDES UZDEVUMI UN TO Atbilde. 78 grâdi Atrisinâjums. Saules leòíisko augstumu ATRISINÂJUMI augðçjâ kulminâcijâ aprçíina pçc formulas h = 90° – ϕ + δ, kur h ir leòíiskais augstums, 1. uzdevums. Saules aptumsums ϕ ir novçrojumu vietas ìeogrâfiskais platums, Ceïotâju grupa no Latvijas Eiropas zie- δ ir spîdekïa deklinâcija. Izsakot ϕ, iegûst meïu daïâ novçroja pilnu Saules aptumsumu. ϕ = 90° – h + δ = 90° – 12° + 0° = 78°. 1. Novçrojums veikts 2015. gada 20. D. Kâ sauc valsti, kurâ ceïotâji veica novç- marta pusdienlaikâ. Mçness fâzu maiòas pe- rojumu? riods ir 29,5 dienas. Atbilde. Norvçìija A. Kâdâ fâzç bija Mçness? Atrisinâjums. Izmantojot faktus, ka no- Atbilde. Jaunmçness/Pirmais ceturksnis/ vçrojumu vieta atrodas 15° uz austrumiem no Pilnmçness/Pçdçjais ceturksnis Grinièas meridiâna un tâs ìeogrâfiskais pla- Atrisinâjums. Saules aptumsums var tums ir 78°, pçc kartes var noteikt, ka novç- notikt tikai jaunmçness fâzç. rojums veikts Norvçìijai piederoðajâ Sval- B. Kurâ datumâ iespçjams nâkamais tu- bâras arhipelâgâ. vâkais aptumsums? 3. Pieòemsim, ka aptumsuma laikâ Mç- Atbilde. 2015. gada 4. aprîlî ness un Saules leòíiskie diametri ir vienâdi. Atrisinâjums. Nâkamais tuvâkais ap- Mçness râdiuss ir 1738 km. Saules râdiuss tumsums var notikt tuvâkajâ pilnmçness fâzç ir 695200 km. jeb pçc 29,5 / 2 = 14,75 diennaktîm. Pie A. Cik reiþu Saule ir tâlâk par Mçnesi? laika momenta 20,5 (jo ir 20. marta pusdien- Atbilde. 400 reiþu laiks) pieskaita 14,75, atòem 31 (dienu skaits Atrisinâjums. Attçlosim situâciju zîmçju- martâ) un iegûst 4,25. Nâkamais tuvâkais mâ. Punktâ A atrodas novçrotâjs, punktâ B – aptumsums var notikt 2015. gada 4. aprîlî. Mçness centrs, punktâ C – Saules centrs. No C. Vai tas ir Saules vai Mçness aptum- lîdzîgiem trijstûriem secinâm, ka Saules un sums? Mçness râdiusu attiecîba ir vienâda ar Saules Atbilde. Saules aptumsums/Mçness ap- un Mçness attâluma attiecîbu. Skaitliski Sau- tumsums les un Mçness attâluma attiecîba ir Atrisinâjums. Pilnmçness fâzç ir iespç- 695200/1738 = 400. Tâtad Saule atrodas jams tikai Mçness aptumsums. 400 reiþu tâlâk par Mçnesi. 2. Pieòemsim, ka aptumsuma maksimuma brîdî Saule atradâs augðçjâ kulminâcijâ pavasara ekvinokcijas punktâ. Tâs leòíiskais augstums bija 12°. Novçrojumu vieta atrodas 15° uz austrumiem no Grinièas meridiâna. A. Cik liela ir Saules deklinâcija? Atbilde. 0 grâdi

41 B. Cik platâ joslâ ðâdâ situâcijâ redzams kâdâ redzama sîkâkâ detaïa uz Cereras, d pilns aptumsums? ir attâlums lîdz Cererai un x ir sîkâkâs detaïas Atbilde. 0 km izmçrs. Skaitliski x = 22000000·0,00003 = Atrisinâjums. Ja aptumsuma laikâ Mç- = 660 m ≈ 0,7 km. ness un Saules leòíiskie diametri ir vienâdi, C. Kas ir Cerera? tad Mçness çnas konuss tikai pieskaras Ze- Atbilde. asteroîds/pundurplançta mes virsmai un pilnâs aptumsuma joslas fak- Atrisinâjums. Kopð 2006. gada Cerera tiski nav, tâs platums ir 0 km. tiek klasificçta kâ pundurplançta. C. Kâdam jâbût Mçness attâlumam lîdz 2. Cereras orbîtas lielâ pusass ir 2,768 Zemei gredzenveida aptumsuma gadîjumâ, AU, orbîtas ekscentricitâte ir 0,076. Zemes salîdzinot ar aplûkoto situâciju? orbîtu pieòemt par riòíveida, lielâs pusass Atbilde. lielâkam/mazâkam/tâdam pa- vçrtîbu un apriòíoðanas periodu – par zinâ- ðam mu! Pieòemt, ka abu debess íermeòu orbîtas Atrisinâjums. Gredzenveida aptumsu- atrodas vienâ plaknç! ma gadîjumâ Mçness attâlums lîdz Zemei ir A. Cik liels ir Cereras perihçlija attâlums? lielâks un Mçness çnas konuss nepieskaras Atbilde. 2,558 AU Zemes virsmai. Atrisinâjums. Perihçlija attâlumu aprç- íina pçc formulas q = a·(1 – e), kur a – 2. uzdevums. Cereras izpçte orbîtas lielâ pusass, e – orbîtas ekscentrici- 1. 2015. gada 16. aprîlî kosmiskâ aparâ- tâte, q – perihçlija attâlums. Skaitliski q = ta Dawn attâlums no Cereras ir 22 000 km. = 2,768·(1 – 0,076) ≈ 2,558 AU. Dawn fotokameras objektîva diametrs ir B. Cik liels ir Cereras attâlums no Zemes 2 cm, viïòa garums ir 500 nm. opozîcijâ, ja Cerera atrodas perihçlijâ? A. Cik liela ir Dawn fotokameras leòíiskâ Atbilde. 1,558 AU izðíirtspçja? Atrisinâjums. Opozîcijâ debess íerme- Atbilde. 0,00003 rad nis un Zeme atrodas uz vienas lînijas ar Sauli Atrisinâjums. Izmantojot teleskopa leò- tajâ paðâ orbîtas pusç, kurâ atrodas Zeme. íiskâs izðíirtspçjas formulu, R = 1,22 λ/D, Zemes attâlums no Saules ir 1 AU (pieòemot, kur R – izðíirtspçja radiânos, λ – viïòa ga- ka Zemes orbîta ir riòíveida). Iepriekð tika rums, D – objektîva diametrs. Skaitliski R = noteikts, ka Cereras attâlums no Saules peri- = 1,22·5·10–7 / 0,02 = 0,00003 rad hçlijâ ir 2,558 AU. Tâtad Cereras attâlums B. Cik sîkas detaïas uz Cereras virsmas no Zemes minçtajâ situâcijâ ir 2,558 – 1 = 16. aprîlî spçj nofotografçt Dawn fotoka- = 1,558 AU. mera? C. Cik ilgâ laikâ Cerera apriòío Sauli? Atbilde. 0,7 km Atbilde. 4,6 gados Atrisinâjums. Maziem leòíiem (mazâ- Atrisinâjums. Cereras apriòíoðanas pe- kiem par 1 loka grâdu) leòía vçrtîbu radiâ- riodu aprçíina pçc Keplera 3. likuma nos var pieòemt vienâdu ar leòía tangensu. T 2/T 2 = a 3/a 3, kur a un a – attiecîgi α 1 2 1 2 1 2 Tâdâ gadîjumâ tg = 0,00003. No taisnleò- Cereras un Zemes orbîtu lielâs pusasis, T1 un ía trijstûra trigonometriskajâm sakarîbâm (sk. T2 – ðo íermeòu apriòíoðanas periodi. Pâr- α α √ 2 3 zîmçjumu) izriet, ka x = d·tg , kur ir leòíis, veidojot formulu, iegûst, ka T1 = (T2 ·a1 / 3 a2 ). Zemes apriòíoðanas periods ir 1 gads, orbîtas lielâ pusass ir 1 AU. Skaitliski T1 = = √(12 · 2,7683/13) ≈ 4,6 gadi. D. Kur atrodas Cerera? Atbilde. asteroîdu joslâ/Koipera joslâ

42 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS Atrisinâjums. Vairâkums asteroîdu jos- Atrisinâjums. Tâ kâ 0,7 km < 47 km, las objektu atrodas starp Marsa un Jupitera sîkâkas detaïas spçj nofotografçt Dawn fo- orbîtâm. Marsa orbîtas lielâ pusass ir 1,5 AU. tokamera. Jupitera orbîtas lielâ pusass ir 5,2 AU. Cere- ras orbîtas lielâ pusass ir 2,768 AU. Tâtad 3. uzdevums. Galaktiku novçrojumi Cerera atrodas asteroîdu joslâ. Galaktikai A tika izmçrîts redzamais spo- m 3. Habla kosmiskais teleskops atrodas þums mA =16 un sarkanâ nobîde zA = 0,07. orbîtâ ap Zemi. Tâ spoguïa diametrs ir No galaktikas A 10 loka grâdu attâlumâ tika 2,4 m, viïòa garums ir 480 nm. Viena as- novçrota galaktika B. Tika secinâts un pie- tronomiskâ vienîba ir 150 miljoni km. òemts, ka galaktika B pçc saviem fizikâlajiem A. Cik liela ir Habla teleskopa leòíiskâ parametriem pilnîbâ sakrît ar galaktiku A. izðíirtspçja? Tika noteikts, ka galaktika B atrodas LB = 200 Atbilde. 0,0000002 rad Mpc attâlumâ no novçrotâja. Atrisinâjums. Lîdzîgi kâ iepriekð, iz- Risinot uzdevumu, neòemt vçrâ galaktiku mantojot teleskopa leòíiskâs izðíirtspçjas for- îpaðkustîbu, ja nav norâdîts citâdi! Ja nepie- mulu R = 1,22 λ/D, kur R – izðíirtspçja radi- cieðams, izmantot ðâdas konstanðu vçrtîbas: ânos, λ – viïòa garums, D – objektîva diametrs, gaismas âtrums c = 3·105 km/s, Habla kon- aprçíina, ka R = 1,22 · 4,8 · 10–7 / 2,4 ≈ stante H = 70 km/(s·Mpc). ≈ 0,0000002 rad. 1. Cik liels ir galaktikas A attâlinâðanâs B. Cik sîkas detaïas uz Cereras virsmas âtrums? spçj nofotografçt Habla teleskops, ja Cerera Atbilde. 21000 km/s atrodas perihçlijâ un opozîcijâ ar Zemi? Atrisinâjums. Tâ kâ galaktikas A sarka-

Atbilde. 47 km nâ nobîde zA << 1, uzdevuma risinâðanâ var Atrisinâjums. Iepriekð tika noteikts, ka neievçrot relatîvistiskos efektus. Galaktikas A attâlums lîdz Cererai, ja Cerera atrodas pe- attâlinâðanâs âtrums ir vienâds ar v = c · zA = rihçlijâ un opozîcijâ ar Zemi, ir 1,558 AU. = 3 · 105 · 0,07 = 21000 km/s. Viena astronomiskâ vienîba ir 150 miljo- 2. Cik megaparseku attâlumâ no novç- ni km. Pârvçrðot attâlumu kilometros, iegûst rotâja atrodas galaktika A? 1,558 · 150 000 000 = 233700000 km. Atbilde. 300 Mpc Ðajâ mçrogâ Habla teleskopa attâlums no Atrisinâjums. Saskaòâ ar Habla likumu

Zemes centra ir mazs un to var neòemt vçrâ. galaktikas A attâlinâðanâs âtrums v = H · LA, Lîdzîgi kâ iepriekð, maziem leòíiem (mazâ- kur LA ir attâlums lîdz galaktikai A. Skaitliski kiem par 1 loka grâdu) leòía vçrtîbu radi- LA = 21000 / 70 = 300 Mpc. ânos var pieòemt vienâdu ar leòía tangensu. 3. Cik liels ir galaktikas A absolûtais spo- Tâdâ gadîjumâ tg α = 0,0000002. No taisn- þums zvaigþòlielumos? leòía trijstûra trigonometriskajâm sakarîbâm Atbilde. -21m,39 izriet, ka x = d · tg α, kur α ir leòíis, kâdâ Atrisinâjums. Galaktikas A absolûto redzama sîkâkâ detaïa uz Cereras, d ir attâ- spoþumu (attâlumu izsakot parsekos) aprç- lums lîdz Cererai un x ir sîkâkâs detaïas iz- íina pçc formulas M = mA - 5 log LA + 5. mçrs. Skaitliski: Skaitliski M = 16 - 5 log 300000000 + 5 ≈ x = 233700000 · 0,0000002 ≈ 46,74 km ≈ ≈ -21m,39. ≈ 47 km. 4. Cik liels ir galaktikas B redzamais spo- C. Kura no ierîcçm dod iespçju nofoto- þums zvaigþòlielumos? grafçt sîkâkas detaïas? (1 p) Atbilde. 15m,12 Atbilde. Habla teleskops/Dawn fotoka- Atrisinâjums. Zinot, ka galaktika B ir mera tikpat spoþa cik galaktika A, tâs redzamais 43 spoþums ir vienâds ar mB = M + 5 log LB - 5 = Atrisinâjums. Tâ kâ dotâs galaktiku îpað- = m - 5 log L + 5 log L = m - 5 log (L / L ). kustîbas ir ievçrojami mazâkas par kosmo- A A B A A B≈ Skaitliski mB = 16 - 5 log (300 / 200) loìiskajiem âtrumiem, tad tâs neietekmçtu ga- ≈ 15m,12. laktiku savstarpçjo attâlumu novçrtçjumus (at- 5. Cik liels ir galaktikas B attâlinâðanâs bilde uz 7. jautâjumu nemainîtos). âtrums? 10. Kâ izmainîtos atbilde uz 7. jautâjumu, Atbilde. 14000 km/s ja izrâdîtos, ka pieòçmums par galaktiku fizi- Atrisinâjums. Galaktikas B attâlinâða- kâlo lîdzîbu ir bijis kïûdains, un galaktika A nâs âtrums ir vienâds ar bûtu lielâka par galaktiku B?

vB = H · LB = 70 ·200 = 14000 km/s. a) Atbilde nemainîtos. 6. Cik liela ir galaktikas B sarkanâ no- b) Atbilde bûtu pretçja. bîde? c) Uz ðo jautâjumu nav iespçjams atbildçt. Atbilde. 0,05 Atbilde. Atbilde nemainîtos. Atrisinâjums. Galaktikas B sarkanâ no- Atrisinâjums. Ja galaktika A bûtu lielâ- bîde ir vienâda ar: ka par galaktiku B, tad vispârîgâ gadîjumâ 5 ≈ zB = H · LB / c = 70 ·200 / 3 · 10 0,05. tâ varçtu atrasties vçl tâlâk, nekâ iepriekð 7. Kura galaktika atrodas tâlâk no novç- aprçíinâts, lîdz ar to tâ joprojâm bûtu tâlâk rotâja? par galaktiku B (atbilde uz 7. jautâjumu ne- a) A mainîtos). b) B c) Abas galaktikas atrodas apmçram vie- 4. uzdevums. Marsa fâze nâdâ attâlumâ. Zemes, Marsa un Mçness orbîtas uzskatît Atbilde. Tâlâk atrodas galaktika A. par riòíveida! Pieòemt, ka visas orbîtas atro- 8. Kâ izmainîtos atbilde uz 7. jautâjumu, das vienâ plaknç! ja pieòemtu, ka galaktikas A radiâlâ îpað- 1. Mçness pirmâ ceturkðòa fâzç aizklâj kustîba bûtu 100 km/s novçrotâja virzienâ, Marsu. Noteikt leòíisko attâlumu starp Marsu bet galaktikai B – 100 km/s prom no novç- un Sauli, skatoties no Zemes! rotâja? Atbilde. 90o a) Atbilde nemainîtos. Atrisinâjums. Leòíiskais attâlums no b) Atbilde bûtu pretçja. Saules lîdz Marsam ir vienâds ar leòíisko c) Uz ðo jautâjumu nav iespçjams atbildçt. attâlumu no Saules lîdz Mçnesim. Tâ kâ Mç- Atbilde. Atbilde nemainîtos. ness ir pirmâ ceturkðòa fâzç, tad leòíiskais Atrisinâjums. Tâ kâ dotâs galaktiku attâlums ir vienâds ar 90 grâdiem. îpaðkustîbas ir ievçrojami mazâkas par kos- 2. Cik lielâ leòíiskajâ attâlumâ no Saules moloìiskajiem âtrumiem, tad tâs neietekmçtu atrodas Zeme, skatoties ðajâ brîdî no Marsa? galaktiku savstarpçjo attâlumu novçrtçjumus Atbilde. 41,02o (atbilde uz 7. jautâjumu nemainîtos). Atrisinâjums. Leòíisko attâlumu starp 9. Kâ izmainîtos atbilde uz 7. jautâjumu, Zemi un Sauli, skatoties no Marsa, aprçíina, ja pieòemtu, ka galaktikas A radiâlâ îpað- izmantojot sakarîbas taisnleòía trîsstûrî (sk. kustîba bûtu 100 km/s prom no novçrotâja, zîmçjumu), kâ arî attâlumu Zeme – Saule (aZ) bet galaktikai B – 100 km/s novçrotâja vir- zienâ? a) Atbilde nemainîtos. b) Atbilde bûtu pretçja. c) Uz ðo jautâjumu nav iespçjams atbildçt. Atbilde. Atbilde nemainîtos.

44 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS ∠ α un Marss – Saule (aM). Skaitliski ZMS = = = arcsin (aZ / aM) = arcsin 0,6563 = 41,02°. 3. Noteikt Marsa fâzi (t.i., redzamâ diametra apgaismoto daïu) ðajâ brîdî, skatoties no Zemes! Atbilde. 87,72% Atrisinâjums. Marsa fâze (sk. zîmçju- mu) ir vienâda ar ϕ = ½·(1+ cos α)= 0,8772 = 87,72%.D

45 46 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS 47 48 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS 49 50 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS ÐORUDEN ATCERAMIES , ÐORUDEN ATCERAMIES , ÐORUDEN ATCERAMIES

150 gadu – 1865. g. 23. oktobrî Valkâ dzimis Pîrss Pauls Felikss Bols (Piers Bohl), baltvâcu matemâtiíis, Rîgas Politehniskâ institûta adjunktprofesors (1896), kopð 1919. g. LU matemâtikas profesors. Viòa darbi cieði saistîti ar debess mehâniku. Pçtîjis arî trîs íermeòu problçmu. Miris 1921. g. 25. decembrî Rîgâ. Sk. vairâk Rabinovièa I. rakstos ZvD: Pîrsu Bolu pieminot. – 1965, Rudens (29), 30.-34. lpp.; Pîrsa Bola pçtîjumiem veltîtajâ konferencç. – 1966, Pavasaris (31), 41.-44. lpp.; Pîrss Bols (1865-1921). – 1975, Rudens (69), 37.-50. lpp.

50 gadu – 1965. g. 26.-30. oktobrî Rîgâ notika Vissavienîbas Astronomijas un ìeodçzijas biedrîbas (VAÌB) IV kongress, kurâ pieòçma jaunus biedrîbas statûtus. Sk. vairâk Alksnis A. Astronomu un ìeodçzistu kongress Rîgâ. – ZvD, 1966, Pavasaris (31), 3.-14. lpp. I.D.

51 GRÂMATAS

JÂNIS BALODIS PÂRÐÍIRSTOT JÂÒA KLÇTNIEKA GRÂMATU “ASTRONOMIJA UN ÌEODÇZIJA LATVIJÂ LÎDZ 20. GADSIMTAM” (Turpinâjums)

Lai gan lîdz 16. gs. Eiropâ darbojâs jau tikai pçc tam, kad krievu karaspçks 1710. 46 universitâtes, tikai 1631. gadâ Zviedrijas g. ieòçma Pçrnavu. Universitâte 1802. g. tika karalis Gustavs II Âdolfs parakstîja lçmumu atjaunota pçc Krievijas imperatora Aleksan- par Akadçmiskâs ìimnâzijas nodibinâðanu dra I rîkojuma kâ Íeizariskâ universitâte Tçr- Rîgâ. Gandrîz vienlaikus akadçmiskâ ìim- batâ (Kaiserliche Universität zu Dorpat). At- nâzija tika nodibinâta Tçrbatâ (1630. g. ok- jaunoðanas iniciatîva nâca no Vidzemes bruò- tobrî) un arî Rçvelç (1631). niecîbas (saskaòâ ar 1783. gadâ noteikto 1632. g. Zviedrijas karalis Gustavs Âdolfs administratîvo iedalîjumu Vidzemes guberòâ iekarotajâ Vidzemç un Igaunijâ nodibinâja ietilpa èetri latvieðu apdzîvotie apriòíi – Rî- universitâti Tçrbatâ, kas ieguva nosaukumu gas, Cçsu, Valmieras un Valkas, kâ arî èetri Academia Gustaviana jeb Academia Dorpa- igauòu apriòíi – Veru, Tçrbatas, Vilandes un tensis. (Rîgas Politehnikums dibinâts tikai Pçrnavas). Tçrbatas universitâte savas pastâ- 1862. g.) Jaunâs augstskolas izveidoðanâ vçðanas laikâ (1802-1918) izveidojâs par liela nozîme bija zviedru Vidzemes ìenerâl- ievçrojamu augstskolu Krievijas impçrijâ, kurâ gubernatora Juhana Ðites (Skytte, 1577- strâdâja un izglîtîbu ieguva daudzi slaveni 1645) ierosmei un atbalstam. Viòð uzaicinâja zinâtnieki, ievçrojami valsts un kultûras dar- mâcîbspçkus no Vâcijas un Upsalas, rûpçjâs binieki. Pçterburgas Zinâtòu akadçmijai tâ par finansiâlo un materiâlo nodroðinâjumu. deva ap 100 îsteno un korespondçtâjlocekïu, Zviedru varas izveidotâ universitâte Acade- kâ arî sagatavoja mâcîbspçkus citâm valsts mia Gustaviana pastâvçja Tçrbatâ 24 gadus. universitâtçm. Tçrbatâ mâcîjuðies arî vairâk 1656. g. krievu cara Alekseja I Romanova nekâ 1300 latvieðu, kuri veidoja latvisko inte- armijai iebrûkot Livonijâ, Tçrbata padevâs liìenci, nacionâlâs kultûras un zinâtnes pa- pârspçkam. Profesori un studenti izklîda, daïa matu. Arî 19. gs. pirmajâ pusç astronomijas, pârcçlâs uz Rçveli (Tallinn), kur universitâte ìeodçzijas un citu zinâtòu nozaru attîstîbu ierobeþotos apstâkïos un ar nelielu studentu Baltijas provincçs lielâ mçrâ veicinâja Tçrba- skaitu turpinâja darboties lîdz 1665. g., kad tas universitâte. tâ uz laiku tika slçgta. Pçc tam, kad 1687. 17. gs. apvienotâs Polijas-Lietuvas karaï- g. Tçrbatas lielajâ ugunsgrçkâ nodega agrâ- valsts ostas pilsçtâ Gdaòskâ pie astronoma kâs universitâtes çkas, Zviedrijas karalis Kârlis Pçtera Krîgera akadçmiskajâ ìimnâzijâ mâcî- XI izdeva pavçli celt jaunu mâcîbu korpusu. jâs Jans Hevçlijs, kuru skolotâjs ieinteresçja 1689. g. universitâtes darbîba tika atjaunota, par astronomiju. Hevçlija rîcîbâ nonâca Krî- ðoreiz ar nosaukumu Academia Gustavo-Ca- geram piederoðie astronomiskie instrumenti, rolina. Tomçr bada gadu dçï 1695. g. to un ar tiem viòð sâka astronomiskos novçroju- pârcçla uz Pçrnavu. Academia tika slçgta mus savas mâjas jumtâ izveidotajâ Gdaòskas

52 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS noma Jana Hevçlija darba turpinâtâja. Tie- ðais ievçrojamâ astronoma palîgs Georgs Krîgers pçc ugunsgrçka observatorijâ pâr- cçlâs uz Kurzemes un Zemgales hercogisti un tur ierobeþotos apstâkïos turpinâja astronomisko darbîbu. Lai gan Kurzemes un Zem- gales hercogiste 17. gs. vidû hercoga Jçkaba valdîðanas sâkuma gados (1639-1661) bija kïuvusi par ekonomiski spçcîgu Polijas-Lietu- vas vasaïvalsti, tomçr ðajos laikos tâ jau pie- dzîvoja savas ekonomiskâs varenîbas norietu. Nesenajâ Zviedrijas un Polijas kara laikâ (1655-1661) zviedru karaspçks iebruka her- cogistç, to izpostîja un paðu hercogu sagûs- tîja. G. Krîgers astronomisko darbîbu herco- gistç sâka ar Kurzemes apstâkïiem piemçrota kalendâra sastâdîðanu. Pirmais “Kurzemes horizontam” aprçíinâtais 1681. g. kalendârs vâcu valodâ iespiests Gdaòskâ. Lai gan her- cogistei tajâ laikâ Jelgavâ jau bija tipogrâfija, tomçr kalendâru iespieðanai nepiecieðamâs burtu zîmes vçl nebija iegâdâtas. Ðâ apstâkïa dçï arî turpmâkie Kurzemes kalendâri lîdz 1692. g. iespiesti Gdaòskâ. Sâkot ar 1693. g., Kurzemes kalendâru iespieðanu pâròçma Mçness aptumsuma apraksts. Novçrojis profe- hercogistes tipogrâfija Jelgavâ. Kalendâri ie- sors J.P. Mellers 1697. gada 19. oktobrî Rîgas tvçra vienkârðâkâs astronomiskâs zinâðanas Akadçmiskâs ìimnâzijas observatorijâ, publicçts par diennakts rituma hronoloìiju, sakârtojot Lîbekâ (1704). kalendâro gadu pa nedçïâm, mçneðiem, ga- dalaikiem, un sniedza vispârîgas ziòas par observatorijâ (1641). Pamazâm tâ kïuva par novçrojamâm debess parâdîbâm. Bez paras- tâlaika Eiropas ievçrojamâko astronomijas tajâm kalendâra tabulâm un baznîcas svçto centru. Jana Hevçlija (1611-1687) iekârtotâ dienâm lasîtâjs tajos atrada ziòas par dienu observatorija tika aprîkota ar tajâ laikâ precî- garumu, Mçness un plançtu stâvokli zodiakâ, zâkajiem astronomiskajiem instrumentiem. sagaidâmiem Saules un Mçness aptumsu- Observatorijai piederçja arî sava tipogrâfija, miem un meteoroloìiskâs laika prognozes. kurâ iespiestie darbi par Saules, Mçness, Kalendâros bija norâdîtas “astroloìiski labvç- plançtu, zvaigþòu un daþâdu debess parâ- lîgâs dienas”, kad veikt daþâdus lauksaim- dîbu novçrojumiem, atklâjumiem un pçtîju- niecîbas darbus. No 1775. g. kalendâru sa- miem lielâ mçrâ sekmçja observatorijas no- stâdîðanu pâròçma Kurzemes hercoga astro- dibinâðanu Parîzç, Londonâ un citâs vietâs. noms Vilhelms Beitlers. Iespçjams, ka ðîs ietekmes rezultâtâ 17. gs. Pçc Zviedrijas-Polijas kara beigâm (1629) astoòdesmitajos gados arî Rîgâ izveidojâs daudzas zemnieku sçtas bija izpostîtas un neliela observatorija akadçmiskajâ ìimnâ- izmiruðas. Nodokïu ievâkðanas nolûkâ uzva- zijâ. Taèu sava laikmeta lielâkajâ observato- rçjuðâs Zviedrijas varas iestâdes iekarotajâ rijâ Gdaòskâ neatradâs neviena izcilâ astro- Livonijas zemç sâka muiþu un zemnieku sçtu 53 uzskaiti, t.s. arklu revîziju. Par platîbas vie- uz vispârçjâs izglîtîbas un attîstîbas fona. nîbu pieòçma ar vienu zirga vilktu arklu ap- 18. gs. sâkumâ pçc Ziemeïu kara (1700- strâdât iespçjamo platîbu. Pirmâs revîzijas 1721) Vidzeme un Igaunija nonâca Krievijas notika jau 1601., 1624., 1630.-1635. ga- impçrijas sastâvâ. 1772. g. Krievijai pievie- dâ. Valsts ieceltie revidenti apskatîja atseviðío noja Latgali un 1795. g. – arî Kurzemes un muiþu stâvokli, noskaidroja to piederîbu, Zemgales hercogisti. Baltijas provinces admi- zemnieku sçtu skaitu un apstrâdâjamâs ze- nistratîvi pârveidoja par valsts guberòâm, un mes lielumu “arklos”. spçkâ stâjâs Krievijas likumi, kas skâra pâr- 1680. gadâ Zviedrijas karaïa Kârïa XI valdes, saimnieciskâs dzîves un izglîtîbas jo- valdîðanas laikâ sâkta Lielâ zviedru kadastra mas. Taèu Baltijâ saglabâjâs agrâkâ baltvâcu Vidzemes muiþu vispârçjâ uzmçrîðana un muiþniecîbas iedibinâtâ kârtîba. Baltvâcu plânu sastâdîðana, kuras laikâ veica jaunu muiþniecîba savu ietekmi izplatîja arî Krievi- kadastrâlo vçrtçðanu un valsts muiþu reduk- jas cara galmâ, izvirzoties augstos valsts ciju. Lielâ zviedru kadastra rezultâtâ Vidzemç amatos. Baltija kïuva par tiltu, kas savienoja tika izveidoti ne vien topogrâfiskie pârskati Krieviju ar Rietumeiropu. Caur ðo impçrijas par provinces zemi, bet arî par iedzîvotâju rietumu apgabalu Krievijâ ieplûda spçcîgs skaitu, muiþu un zemesceïu izvietojumu. Laikâ eiropeiskâs zinâtnes un kultûras strâvojums. no 1681. lîdz 1696. g. zviedru mçrnieki un Pçc cara Pçtera I ierosmes Pçterburgâ no- zîmçtâji Vidzemç bija sastâdîjuði vairâk nekâ dibinâja Zinâtòu akadçmiju (1726), kurâ ie- 1500 karðu un muiþu zemju plânu. J. Ulriha saistîja ievçrojamus ârzemju zinâtniekus. atlantâ ietvertas Vidzemes lielâko ceïu 34 Akadçmijâ izveidoja astronomisko observato- kartes. Bez ðâ atlanta zviedru mçrnieki izga- riju un nodibinâja Ìeogrâfijas departamentu. tavoja arî atseviðías ceïu kartes pasta sa- Krievijâ attîstîjâs plaða kartogrâfiskâ darbîba, tiksmei un militâriem mçríiem karaspçka pâr- lai valsts lielo teritoriju no Baltijas jûras lîdz vietoðanai. Ðos darbus Vidzemç nepaguva Klusajam okeânam ìeogrâfiski apzinâtu un pabeigt, jo 1700. g. sâkâs Lielais Ziemeïu attçlotu kartçs. Astronomijas un ìeodçzijas karð, kura rezultâtâ Vidzemi iekaroja krievu speciâlistu sagatavoðana Krievijâ sâka nostip- karaspçks un tâ kïuva par Krievijas impçrijas rinâties pçc Pçterburgas ZA nodibinâðanas. provinci. Pçteris I darbâ uz Krieviju uzaicinâja franèu Lai gan 4. nodaïa saucas “Vidzemes astronomu un kartogrâfu Þozefu Nikolâ Delilu ìeogrâfiskâ izpçte 18. gadsimtâ”, tomçr lielâ (1688-1768), Parîzes ZA locekli. Delils tolaik mçrâ stâstîjums saistâs ar Krieviju. Diemþçl bija pazîstams kâ Parîzes observatorijas dibi- ðis gadsimts Latvijai ritçja Krievijas divgal- nâtâja Dþovanni Dominika Kasîni astrono- vainâ çrgïa paspârnç, arî astronomijas un miskâs skolas pârstâvis. Delils Pçterburgas ZA ìeodçzijas attîstîbas jomâ. Tomçr, salîdzinot nostrâdâja 21 gadu (1726-1747) un ar savu ar PSRS laiku, atðíirîbas ðíiet ïoti lielas. Krie- zinâtnisko darbîbu deva nozîmîgu ieguldî- vijas impçrijas laikâ Pçterburga caur Baltiju jumu astronomijas, ìeodçzijas un kartogrâfi- bija saistîta ar Eiropu, caur Baltiju ieplûda jas attîstîbâ. Observatoriju papildinâja ar zinâðanu un attîstîbas idejas. Zviedru kadas- instrumentiem no Pçtera I personiskâs kolek- tra, kartogrâfijas un mçrniecîbas sasniegumi, cijas un vçlâk iegâdâjâs vairâkus svârsta pulk- Eiropas astronomiskâs ìeodçzijas mçrîjumi steòus, starp kuriem viens jau bija ar sekunþu un Zemes mçrîðanas pirmsâkumi bija par râdîtâju. Astronomiskie pulksteòi veidoja pir- pamatu sapratnei par plaðâs Krievijas teri- mo precîzâ laika staciju Krievijâ. Pusdienas torijas mçrîðanas nepiecieðamîbu valsts pâr- laiku Pçterburgâ paziòoja ar lielgabala ðâ- valdîbas un karu vajadzîbâm. Tâpat kâ vis- viena troksni. caur grâmatâ, arî ðajâ nodaïâ Latvija aplûkota (Nobeigums sekos)

54 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS KOSMOSA TÇMA MÂKSLÂ

JEVGENIJS LIMANSKIS, ANDREJS LIMANSKIS ASTRONOMIJA FILATÇLIJÂ PÇC SAG 2009: 2010-2013 (Nobeigums, sâkums ZvD, 2014/15, Ziema, 52. lpp.)

nomiskie instrumenti”: astrolabija, teleskops, sekstants, Saules pulkstenis. Nominâli pias- tros. Uz markâm uzrâdîts gads “2011”. Itâlijas Pasts 2012. g. 11. aprîlî izlaida marku “250 gadu Barbanera almanaham” (IL LUNARIO BARBANERA, 1762-2012). Uz markas Barbanera portrets, pa labi – viòa Atzîmçjot pirmâ vadâmâ suborbitâlâ kos- pirmais almanahs. Kalendârs iespiests 1762. miskâ lidojuma 50-gadi (Mercury Project), gadâ uz vienas lapas tipogrâfijâ, kas izdeva ASV Pasts 2011. gada 4. maijâ izdeva A. Dantes “Dieviðío komçdiju” 1472. gadâ. marku pâri “Astronauts Alans Ðepards” un Attçlota Saule un Mçness, Mçness fâzes, lai- “Pirmais pavadonis orbîtâ ap Merkuru” (MES- ka prognoze, aptumsumu laiks, sçjas (izau- SENGER Mission). Marka MESSENGER izdo- dzçðanas, iekopðanas) laiks. Kalendârs izvçr- ta ar Dþonsa Hopkinsa universitâtes (ASV) tâs par almanahu un kïuva populârs. Lietiðíâs fizikas laboratorijas (Applied Physics Laboratory, the Johns Hopkins University) palî- dzîbu. Pats aparâts bija uzbûvçts laboratorijâ pçc NASA projekta. Aparâtu palaida 2004. g. 3. augustâ. Saskaòâ ar debess mehânikas likumiem tika izmantoti gravitâcijas manevri: lidojums garâm Zemei, divi – garâm Vençrai un trîs gar Merkuru. 2011. gadâ tas iegâja orbîtâ ap Merkuru. Aparâts lîdz savai kriða- nai 2015. g. 30. aprîlî uz Merkura virsmas pçtîja plançtas íîmiju, fiziku, ìeoloìiju, ekso- sfçru un plazmas apvalku. Austrijas Pasts 2012. g. 5. maijâ izde- Jordânijas Pasts 2012. gada 23. jan- va marku “100 gadi, kopð kosmiskos starus vârî izlaida èetru marku sçriju “Vecie astro- atklâjis Viktors F. Hess” (1883-1964). Uz markas attçlots Hess pie zinâtniskas apa- ratûras, kosmiskas daïiòas darbîbas shçma Zemes atmosfçrâ, kosmiskâ telpa. V. Hess beidza universitâti Grâcâ, 1906. gadâ aizstâvçja doktora disertâciju fizikâ, strâdâja Vînes universitâtes Râdija pçtîjumu institûtâ. Pçc astotâs pacelðanâs 55 Giljermo Aro Astrofizikas observatorijas (OAGH) 2,1 m teleskops un Andromedas mig- gaisa balonâ 1912. g. augustâ pârliecinâjâs, lâja (M 31) attçls, iegûts ar Tonantcintlas (To- ka starojums nâk ne no Zemes, ne no Saules, nantzintla) observatorijas Ðmidta teleskopu. bet no kosmosa. Kosmiskie stari radîja gaisa G. Aro beidzis Meksikas Nacionâlo auto- jonizçðanos. No 1919. lîdz 1921. g. strâdâ- nomo universitâti (UNAM). Strâdâjis Tonant- ja Grâcas universitâtç, 1921.-1923. gadâ – cintlas astrofizikas observatorijâ (1941), ASV ASV, kur vadîja ASV Râdija korporâcijas pçt- observatorijâs (1944-1946), Nacionâlajâ niecîbas laboratoriju Orindþâ, Òûdþersijas astronomijas observatorijâ (1947-1972). At- ðtatâ. Atgriezâs Grâcâ 1923. g. un pçc di- klâjis daudz planetâro miglâju – Herbiga-Aro viem gadiem kïuva profesors, bet 1929. g. objektu (1952), jaunas zvaigznes, komçtu, – fakultâtes dekâns. No 1931. g. strâdâja pârnovu, “zilâs” galaktikas (1956). Zinât- universitâtes Radiâcijas pçtîjumu institûtâ Ins- nisko pçtîjumu akadçmijas (Mehiko) prezi- brukâ. Nodibinâja kosmisko staru pçtîjumu dents (1960-1962), Starptautiskâs Astronomu staciju. 1936. g. par kosmisko staru atklâða- savienîbas viceprezidents (1961-1967). Iegu- nu V. Hess kopâ ar Karlu Andersonu (ASV) vis PSRS ZA M. Lomonosova zelta medaïu saòçma Nobela prçmiju fizikâ. (1985). Pçc faðistu nâkðanas pie varas Austrijâ Horvâtijas Pasts 2013. g. 16. aprîlî 1938. g. Hess tika atcelts no sava amata izlaida marku “Stepans Gradiès (1613- Grâcâ, jo viòa sieva bija ebrejiete, bet pats 1683)” (horv. Stjepan Gradiã, itâl. Stefano – gâztâ un drîz vien arestçtâ Austrijas valdî- Gradi). Jezuîtu ordeòa loceklis, horvâtu dip- bas kanclera Kurta fon Ðuðinga zinâtniskais lomâts, zinâtnieks, filosofs, latîòu dzejnieks. padomnieks. Ar sievu aizbçga uz Ðveici, bet Nodarbojâs ar matemâtiku, fiziku, astronomi- pçc tam uz ASV. Pasniedza fiziku Fordhemas ju. Septiòus gadus Româ mâcîjâs filosofiju un universitâtç. 1944. g. ieguva ASV pilsonîbu. teoloìiju. Zinâja septiòas valodas. Bija pâ- 1946. g. pie viòa vçrsâs ar lûgumu vadît vestu Urbâna VIII un Aleksandra VII privât- pasaulç pirmos radioaktîvo nogulðòu lîmeòa sekretârs. No 1661. g. kalpoja Vatikâna bib- mçrîjumus ASV teritorijâ pçc Hirosimas atom- liotçkâ, bet no 1682. g. vadîja to. Romas un bombardçðanas. Padujas zinâtòu akadçmiju loceklis. V. Hesa galvenie zinâtniskie darbi ir kosmisko staru fizikâ, radioaktivitâtç, atomteo- rijâ, optikâ. Viòam pieðíirti pagodinâjumi Vînes universitâtç, Lojolas universitâtç Èikâgâ un Jaunorleânas universitâtç, Fordhemas uni- versitâtç. Meksikas Pasts 2013. g. 21. martâ izlaida marku “Simts gadu kopð Giljermo Aro (Guillermo Haro Barraza, 1913-1988) dzim- ðanas”. Uz markas astronoma G. Aro portrets,

56 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA RUDENS Òujorkâ: V 838 Mon + WR 25 TR 16-244; Þençvâ: NGC 2346 + SH 2-106; Vînç: NGC 7293 + NGC 1850 Apvienoto Nâciju Pasta administrâcija (United Nations Postal Administration – UNPA) 2013. g. 9. augustâ savos namos Òujorkâ, Þençvâ un Vînç izlaida pa divâm markâm Miglâji gaidâmajai Vispasaules kosmosa nedçïai 4.-10. oktobrî. Izdoti bloki, pirmâs dienas aploksnes un atklâtnes. Markas nodrukâtas Lietuvâ tipogrâfijâ UAB Garsu Pasaulis, mâkslinieks Sergio Baradat (UN). Òujorkâ nominâli dolâros, Þençvâ – frankos un Vînç – eiro. Armçnijas Pasts 2013. g. 21. novem- 2009. g. sept.-dec. zinâtnieku grupa vâca brî izlaida marku “Benjamins Markarjans. mçrîjumus par Markarjana galaktiku Mrk 509 no 1913-1985”. Nominâls 170 drami. Uz mar- pieciem kosmiskajiem aparâtiem: XMM-Newton, kas astronoma B. Markarjana portrets, Bira- Hubble, Chandra, INTEGRAL un Swift. Tika iz- kanas Astrofizikas observatorijas kupols un mantoti arî divi virszemes teleskopi WHT (4,2-m galaktika Mrk 509 no Markarjana kataloga. William Herschel Telescope Kanâriju salâs, Spâ- B. Markarjans 1938. g. pabeidza Erevânas nija) un PAIRITEL (1,3 m Peters Automated InfRared Valsts universitâti, 1941. g. – Ïeòingradas VU Imaging TELescope, Arizona, ASV). 26 zinâtnieki aspirantûru. 1944. g. V. Ambarcumjana vadîbâ no 20 valstîm apstrâdâja informâciju gandrîz lîdz aizstâvçja kandidâta disertâciju. No 1944. g. 2011. g. vasaras vidum. Tika noteiktas melnâ kopð nodibinâðanas strâdâja Birakanas obser- cauruma iedarbîbas detaïas uz matçriju ap Mrk vatorijâ. No 1943. lîdz 1957. g. pasniedzçjs 509. Pçtîjumu rezultâti publicçti desmitos rakstu, Erevânas VU. Birakanas AO direktors V. Ambar- arî þurnâlâ Astronomy and Astrophysics. cumjans uzdeva vienam no vadoðajiem novçrotâ- Citas interesantas filatçlijas tçmas ir mazo jiem B. Markarjanam veikt ultravioleto spektrâlo valstu pirmie ZMP, piem., Igaunijas, Polijas debess apskatu. Darbs sâkâs 60. gadu vidû, ie- u.c. un Marsa pçtîjumi. guva 2700 uzòçmumu. 1967. g. B. Markarjans Kosmiskie aparâti pçta Visumu, bet cilvç- publicçja ar paaugstinâtu ultravioleto starojumu ka domas aptver visumus. novçroto objektu katalogu (Markarjana galaktikas). No 1971. g. Armçnijas PSR ZA akadçmiíis, Avoti: publicçjis vairâk nekâ 100 zinâtnisko darbu, kas • Ëåáåäåâ Å. Í. «Ëîìîíîñîâ» http://lib.co. attiecas uz zvaigþòu un ârpusgalaktikas astro- ua/biography/alebedev/lomonosov.p01.jsp nomiju. • Wikipedia.org • Áîëüøàÿ Ñîâåòñêàÿ Ýíöèêëîïåäèÿ www.big-soviet.ru • Êî÷èíñêèé È. Ã., Êîðñóíü À. À., Ðîäðèãåñ Ì. Ò. Àñòðîíîìû. Áèîãðàôè÷åñêèé ñïðà- âî÷íèê. – Êèåâ, 1986. • Êàëåíäàðü: ïðîøëîå, íàñòîÿùåå, áóäóùåå. – Ìîñêâà, Íàóêà, 1987. • A&A, vol. 534, Oct. 2011, Multiwavelength campaign on Mrk 509: http://www.aanda. org/articles/aa/abs/2011/10/aa16869- 11/aa16869-11.html. • Pasaules pasta administrâciju ziòojumi. D 57 JURIS KAULIÒÐ DEBESS SPÎDEKÏI 2015. GADA RUDENÎ

Ðogad rudens ekvinokcijas brîdis bûs Rudens otrajâ pusç pçc pusnakts labi re- 23. septembrî plkst. 11h21m. Saule ieies dzami kïûst skaistie ziemas zvaigznâji – Ori- Svaru zodiaka zîmç (K) un sâksies astro- ons, Vçrsis, Dvîòi, Vedçjs, Lielais Suns, Ma- nomiskais rudens. Vçl Saule pâries no zais Suns. debess sfçras ziemeïu puslodes uz dienvidu Saules ðíietamais ceïð 2015. gada rudenî puslodi, un dienas kïûs îsâkas par naktîm. kopâ ar plançtâm parâdîts 1. attçlâ. Savukârt ziemas saulgrieþi 2015. gadâ bûs 22. decembrî plkst. 6h48m. Saule ieies PLANÇTAS Meþâþa zodiaka zîmç (N), beigsies astronomiskais rudens un sâksies astronomiskâ 30. septembrî Merkurs nonâks apakðçjâ ziema. konjunkcijâ ar Sauli (starp Zemi un to). Tâpçc Pâreja no vasaras laika uz joslas lai- rudens sâkumâ tas nebûs redzams. Tomçr jau ku notiks naktî no 24. uz 25. oktobri. 16. oktobrî Merkurs atradîsies maksimâlajâ Rudeòos Latvijâ skaidrs laiks ir diezgan rietumu elongâcijâ (18°). Tâpçc, sâkot apmç- reti. Tomçr tajâs reizçs, kad tas ir, zvaigþòotâ ram ar 10. oktobri un gandrîz lîdz oktobra debess atstâj diezgan lielu iespaidu, seviðíi beigâm, tas bûs diezgan labi redzams rîtos, tad, ja zvaigznes var vçrot laukos, kur ne- neilgi pirms Saules lçkta, zemu pie horizonta traucç elektriskais apgaismojums. Ogïmelna- dienvidaustrumu pusç. Tâ spoþums ðajâ laikâ jâs debesîs tad ir redzami praktiski visi iespç- bûs -0m,5. jamie spîdekïi, Piena Ceïa joslu ieskaitot. Oktobra beigâs un novembra sâkumâ Tâpçc viegli var rasties izjûtas par Visuma Merkura elongâcija samazinâsies un tas vairs bezgalîbu un mûþîbu. Ne velti rudens ir laiks, nebûs novçrojams. 17. novembrî Merkurs kurð pats par sevi vedina uz filozofiskâm un nonâks augðçjâ konjunkcijâ ar Sauli (aiz tâs). garîgâm pârdomâm. Tâpçc arî ap novembra vidu, beigâs un de- Rudens debesîs visvairâk izceïas Pegaza cembra sâkumâ tas nebûs redzams. un Andromedas kvadrâts. Tâpçc tieði ðos Paðâs rudens beigâs Merkura austrumu zvaigznâjus var uzskatît par raksturîgâkajiem elongâcija sasniegs 18°, tomçr tik un tâ novç- rudens zvaigznâjiem, lai arî tajos nav spoþâ- roðana vakaros praktiski nebûs iespçjama. ku zvaigþòu par +2m lielumu. Arî Auna, Trij- 11. oktobrî plkst. 14h Mçness paies ga- stûra, Zivju, Valzivs, Mazâ Zirga un Ûdens- râm 1° uz leju, 11. novembrî plkst. 11h 2° vîra zvaigznâjos nav spoþu zvaigþòu. Vienîgi uz augðu un 12. decembrî plkst. 23h 6° uz Dienvidu Zivs spoþâkâ zvaigzne Fomalhauts augðu no Merkura. ir pirmâ lieluma zvaigzne. Tomçr tâ pie mums 2015. g. rudenî Vençra bûs ïoti labi pat kulminâcijâ ir redzama ïoti zemu pie hori- novçrojama. 26. oktobrî tâ atradîsies maksi- zonta (ne vairâk kâ 3°). mâlajâ rietumu elongâcijâ (46°). Tâpçc visu Andromedas zvaigznâjâ atrodas slave- rudeni tâ leks vairâkas stundas pirms Saules nais Andromedas miglâjs (M31). To iespç- un spoþi spîdçs austrumu, dienvidaustrumu jams saskatît pat ar neapbruòotu aci. Lîdzîgs pusç. Vençras redzamais spoþums oktobra miglâjs (galaktika) M33 ar binokli saskatâms beigâs bûs -4m,4. Trijstûra zvaigznâjâ. Spoþa lodveida zvaig- 8. oktobrî plkst. 23h Mçness paies garâm þòu kopa M2 aplûkojama Ûdensvîra zvaig- 1° uz leju, 7. novembrî plkst. 14h 2° uz leju znâjâ, un lîdzîga M15 – Pegaza zvaigznâjâ. un 7. decembrî plkst. 19h Mçness aizklâs 58 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS 1. att. Ekliptika un plançtas 2015. gada rudenî.

Vençru, atrodoties zem horizonta. Paðâs rudens beigâs tas jau bûs redzams Rudens sâkumâ un oktobrî Marss atra- vairâk nekâ piecas stundas pirms Saules lçkta dîsies Lauvas zvaigznâjâ. Ðajâ laikâ tas bûs un tâ spoþums bûs +1m,4. novçrojams apmçram trîs stundas pirms Sau- 9. oktobrî plkst. 17h Mçness paies garâm les lçkta horizonta austrumu pusç. Tâ spo- 4° uz leju, 7. novembrî plkst. 10h 2° uz leju þums ðajâ laikâ bûs +1m,8. un 6. decembrî plkst. 4h 1° uz leju no Marsa. Novembrî un decembrî Marss atradîsies Paðâ rudens sâkumâ un oktobra pirmajâ Jaunavas zvaigznâjâ. Ðajâ laikâ tâ redza- pusç Jupiters bûs novçrojams rîta pusç, mîbas apstâkïi uzlabosies – pieaugs redza- vairâkas stundas pirms Saules lçkta. Tâ spo- mîbas ilgums pirms Saules lçkta un augstums þums ðajâ laikâ bûs -1m,7. Oktobra otrajâ virs horizonta. pusç un novembra pirmajâ pusç Jupiters bûs 59 2. att. Jupitera spoþâko pavadoòu redzamîba 2015. gada rudenî. Jo (J), Eiropa (E), Ganimçds (G), Kallisto (K). Austrumi attçlâ atrodas pa labi, rietumi – pa kreisi. 60 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS redzams apmçram 5 stundas pirms Saules Rudens sâkumâ un oktobrî Urâns bûs labi lçkta. Novembra otrajâ pusç un decembrî tas novçrojams praktiski visu nakti, jo 12. oktobrî bûs labi novçrojams nakts otrajâ pusç. Tâ atradîsies opozîcijâ. Tâ spoþums ðajâ laikâ spoþums rudens beigâs sasniegs -2m,1. bûs +5m,7. Visu rudeni Jupiters atradîsies Lauvas zvaig- Novembrî un decembra pirmajâ pusç tas znâjâ, tuvu robeþai ar Jaunavas zvaigznâju. bûs redzams lielâko nakts daïu, izòemot rîta Jupitera spoþâko pavadoòu redzamîba stundas. Paðâs rudens beigâs to varçs redzçt 2015. g. rudenî parâdîta 2. attçlâ. nakts pirmajâ pusç. 10. oktobrî plkst. 0h Mçness paies garâm Visu ðo laiku Urâns atradîsies Zivju zvaig- 3° uz leju, 6. novembrî plkst. 16h 3° uz leju znâjâ. Tâ atraðanai nepiecieðams vismaz bi- un 4. decembrî plkst. 6h 2° uz leju no Ju- noklis un zvaigþòu karte. pitera. 29. septembrî plkst. 4h Mçness paies ga- Paðâ rudens sâkumâ un oktobra sâkumâ râm 1,5° uz leju, 26. oktobrî plkst. 12h 1,5° Saturns vçl bûs nedaudz novçrojams, îsu uz leju, 22. novembrî plkst. 21h 1,5° uz leju brîdi pçc Saules rieta, zemu pie horizonta un 20. decembrî plkst. 3h 1,5° uz leju no dienvidrietumu pusç. Oktobra otrajâ pusç tas Urâna. praktiski nebûs novçrojams, jo rietçs drîz pçc Saules un plançtu kustîbu zodiaka zîmçs Saules. 30. novembrî Saturns bûs konjunkcijâ skat. 3. attçlâ. ar Sauli. Tâpçc arî novembrî un decembra pirmajâ pusç Saturns nebûs redzams. Tikai MAZÂS PLANÇTAS paðâs rudens beigâs, ap ziemas saulgrieþiem, to varçs sâkt novçrot rîtos, neilgi pirms Saules 2015. g. rudenî opozîcijâ vai tuvu opo- lçkta. Tâ spoþums ðajâ laikâ bûs +0m,5. zîcijai un spoþâkas par +9m bûs piecas ma- Rudens sâkumâ un oktobra pirmajâ pusç zâs plançtas – Vesta (4), Eunomija (15), Euter- Saturns atradîsies Svaru zvaigznâjâ. Oktobra pe (27), Amfitrîte (29) un Nausikâ (192). otrajâ pusç un novembrî – Skorpiona zvaig- znâjâ. Decembrî Saturns atradîsies Èûskneða zvaigznâjâ. 16. oktobrî plkst. 17h Mçness paies ga- râm 2° uz augðu, 13. novembrî plkst. 3h 2° uz augðu un 10. decembrî plkst. 16h 2° uz augðu no Saturna.

3. att. Saules un plançtu kustîba zodiaka zîmçs. i – Saule – sâkuma punkts 23. septembrî 0h, beigu punkts 22. decembrî 0h (ðie momenti attiecas arî uz plançtâm; simbolu novietojums atbilst sâkuma punktam). a – Merkurs b – Vençra c – Marss d – Jupiters e – Saturns f – Urâns g – Neptûns 1 – 9. oktobris 18h. 61 Vesta: α δ Datums 2000 2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 23.09. 0h45m –8°11’ 1.427 2.413 6.3 3.10. 0 36 –9 14 1.436 2.422 6.3 13.10. 0 27 –10 00 1.472 2.431 6.4 23.10. 0 19 –10 24 1.532 2.440 6.6 2.11. 0 13 –10 24 1.615 2.449 6.9 12.11. 0 10 –10 02 1.715 2.458 7.1 22.11. 0 10 –9 21 1.831 2.466 7.3 2.12. 0 13 –8 24 1.956 2.474 7.5 12.12. 0 17 –7 13 2.089 2.482 7.6 22.12. 0 24 –5 53 2.227 2.490 7.8 Eunomija: α δ Datums 2000 2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 23.09. 0h10m +23°22’ 1.222 2.179 8.0 3.10. 0 01 +22 58 1.206 2.171 7.9 13.10. 23 53 +22 08 1.213 2.164 8.0 23.10. 23 46 +21 01 1.243 2.159 8.1 2.11. 23 43 +19 48 1.293 2.155 8.3 12.11. 23 43 +18 41 1.361 2.151 8.5 22.11. 23 47 +17 47 1.443 2.149 8.7 2.12. 23 53 +17 10 1.537 2.149 8.9 12.12. 0 02 +16 51 1.640 2.149 9.1 Euterpe: α δ Datums 2000 2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 2.12. 6h33m +22°38’ 1.021 1.945 9.3 12.12. 6 26 +22 55 0.979 1.943 9.0 22.12. 6 16 +23 13 0.960 1.943 8.6 Amfitrîte: α δ Datums 2000 2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 23.09. 2h15m +18°03’ 1.532 2.401 9.5 3.10. 2 09 +18 12 1.464 2.397 9.2 13.10. 2 01 +18 05 1.418 2.393 9.0 23.10. 1 51 +17 45 1.398 2.389 8.7 2.11. 1 41 +17 14 1.404 2.386 8.9 12.11. 1 33 +16 40 1.437 2.383 9.1 Nausikâ: α δ Datums 2000 2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 2.11. 3h49m +32°57’ 0.946 1.887 9.3 12.11. 3 39 +33 04 0.937 1.905 9.1 22.11. 3 27 +32 42 0.950 1.924 9.0 2.12. 3 17 +31 59 0.986 1.945 9.3 62 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS KOMÇTAS

C/2013 US10 (Catalina) komçta. Ðî komçta 2015. g. 15. novembrî bûs perihçlijâ. 2015. g. novembra otrajâ pusç un decembrî tâ bûs labi novçrojama ar binokïu un teleskopu palîdzîbu. Komçtas efemerîda ir ðâda (0h U.T.):

α δ Datums 2000 2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 12.11. 14h23m –20°44’ 1.778 0.826 4.8 17.11. 14 22 –18 31 1.733 0.823 4.7 22.11. 14 21 –16 11 1.674 0.831 4.7 27.11. 14 20 –13 39 1.601 0.850 4.7 2.12. 14 19 –10 54 1.516 0.878 4.7 7.12. 14 18 –7 49 1.422 0.915 4.8 12.12. 14 18 –4 17 1.319 0.959 4.8 17.12. 14 17 –0 10 1.212 1.008 4.9 22.12. 14 17 +4 47 1.103 1.062 4.9

APTUMSUMI 27. septembrî 22h30m Aunâ (E) 29. septembrî 21h58m Vçrsî (F) Pilns Mçness aptumsums 1. oktobrî 23h04m Dvîòos (G) 28. septembrî 4. oktobrî 3h23m Vçzî (H) Ðis aptumsums bûs novçrojams Eiropâ, 6. oktobrî 11h32m Lauvâ (I) Âfrikâ, Atlantijas okeânâ, Ziemeïamerikâ un 8. oktobrî 22h52m Jaunavâ (J) Dienvidamerikâ. Latvijâ bûs redzama lielâkâ 11. oktobrî 11h47m Svaros (K) daïa aptumsuma, izòemot paðas beigas. 14. oktobrî 0h39m Skorpionâ (L) Aptumsuma gaita Latvijâ bûs ðâda: 16. oktobrî 12h19m Strçlniekâ ( ) h m M pusçnas aptumsuma sâkums – 3 12 , 18. oktobrî 21h53m Meþâzî (N) h m daïçjâ aptumsuma sâkums – 4 07 , 21. oktobrî 4h39m Ûdensvîrâ h m pilnâ aptumsuma sâkums – 5 11 , 23. oktobrî 8h19m Zivîs h m maksimâlâs fâzes (1,28) brîdis – 5 47 , 25. oktobrî 8h23m Aunâ h m pilnâ aptumsuma beigas – 6 23 , 27. oktobrî 8h08m Vçrsî h m daïçjâ aptumsuma beigas – 7 27 , 29. oktobrî 8h25m Dvîòos h m Mçness riet (Rîgâ) – 7 29 , 31. oktobrî 11h10m Vçzî h m pusçnas aptumsuma beigas – 8 22 . 2. novembrî 17h49m Lauvâ 5. novembrî 4h23m Jaunavâ MÇNESS 7. novembrî 17h15m Svaros 10. novembrî 6h04m Skorpionâ Mçness perigejâ un apogejâ 12. novembrî 17h15m Strçlniekâ h Perigejâ: 28. septembrî 5 ; 26. oktobrî 15. novembrî 2h22m Meþâzî h h h 15 ; 23. novembrî 22 ; 21. decembrî 11 . 17. novembrî 9h25m Ûdensvîrâ h Apogejâ: 11. oktobrî 17 ; 8. novembrî 19. novembrî 14h22m Zivîs h h 0 ; 5. decembrî 17 . 21. novembrî 17h13m Aunâ Mçness ieiet zodiaka zîmçs (sk. 4.att.): 23. novembrî 18h27m Vçrsî h m 23. septembrî 20 52 Ûdensvîrâ (O) 25. novembrî 19h16m Dvîòos h m 25. septembrî 22 45 Zivîs (P) 27. novembrî 21h28m Vçzî 63 4. att. Mçness kustîba zodiaka zîmçs. Mçness kustîbas treka iedaïa ir viena diennakts. H Jauns Mçness: 13. oktobrî 3h06m; 11. no- vembrî 19h47m; 11. decembrî 12h29m. U Pirmais ceturksnis: 20. oktobrî 23h31m; 19. novembrî 8h27m; 18. decembrî 17h14m. I Pilns Mçness: 28. septembrî 5h50m; 27. ok- tobrî 14h05m; 26. novembrî 0h44m. T Pçdçjais ceturksnis: 5. oktobrî 0h06m; 3. no- vembrî 14h24m; 3. decembrî 9h40m.

30. novembrî 2h48m Lauvâ 2. decembrî 12h10m Jaunavâ 5. decembrî 0h34m Svaros 7. decembrî 13h27m Skorpionâ 10. decembrî 0h26m Strçlniekâ 12. decembrî 8h48m Meþâzî 14. decembrî 15h00m Ûdensvîrâ 16. decembrî 19h46m Zivîs 18. decembrî 23h27m Aunâ 21. decembrî 2h14m Vçrsî Mçness aizklâj spoþâkâs zvaigznes: Mçness Mçness Datums Zvaigzne Spoþums Aizklâðana Atklâðana augstums fâze

θ m h m h m 29.X 1 Tau 3 ,8 20 48 21 40 17° – 24° 92% θ m h m h m 29.X 2 Tau 3 ,4 20 56 21 33 18° – 23° 92% 30.X α Tau (Aldebarans) 0m,9 0h12m 1h17m 42° – 48° 91% 29.XI λ Gem 3m,6 7h02m 7h52m 31° – 25° 87% Laiki aprçíinâti Rîgai. Pârçjâ Latvijâ aizklâðanas laika nobîde var sasniegt 5 minûtes uz vienu vai otru pusi.

METEORI 3. Leonîdas. Ðîs plûsmas aktivitâtes periods ir no 6. lîdz 30. novembrim. 2015. g. 1. Drakonîdas. Plûsmas aktivitâtes peri- maksimums gaidâms 18. novembrî plkst. 6h. ods ir laikâ no 6. lîdz 10. oktobrim. Maksi- Plûsmas aktivitâti ir grûti prognozçt, tomçr ir mums 2015. gadâ gaidâms 9. oktobrî plkst. iespçjami brîþi ar samçrâ lielu meteoru in- 8h40m. Plûsma ir mainîga, un tâs intensitâti tensitâti – vairâk nekâ 15 meteori stundâ. ir grûti prognozçt. 4. Geminîdas. Pieskaitâma pie paðâm 2. Orionîdas. Plûsmas aktivitâtes peri- aktîvâkajâm un stabilâkajâm plûsmâm. Tâs ods ir laikâ no 2. oktobra lîdz 7. novembrim. meteori novçrojami laikâ no 4. lîdz 17. de- Maksimums 2015. gadâ gaidâms 21. ok- cembrim. Ðogad maksimums gaidâms 14. tobrî, kad stundas laikâ var bût novçrojami decembrî plkst. 20h, kad plûsmas intensitâte apmçram 15 meteori. var sasniegt 120 meteorus stundâ. D 64 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2015. GADA RUDENS CONTENTS “ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS” FORTY YEARS AGO E.Mûkins. Gravitation Maneuver in Interplanetary Flights (abridged). E.Mûkins. «Mariner-10» Passing Mercury for the Third Time (abridged). A.Balklavs. Discussing «Missing Mass in the Universe» (abridged). DEVELOPMENTS in SCIENCE K.Schwartz. Structure of Universe: Stars, Galaxies and Clusters of Galaxies. D.Docenko. Hawking Radiation. ESO COSMIC GEMS I.Pundure. Beautiful Gorgon Medusa Nebula. SPACE RESEARCH and EXPLO- RATION J.Jaunbergs. A Big Day for Pluto. SPACE TECHNOLOGY in PRACTICE O.Dumbrâjs. Mil- limeter Waves in Fight against Terrorism. CONFERENCES and MEETINGS A.Atvars. Conference Dedicated to Association FOTONIKA-LV 5th Anniversary. FLASHBACK K.Schwartz. Centenary of Einstein’s General Theory of Relativity. R.Misa. Project Orion – boom, boom, boom in Space. A.Alksnis. Short Trips and Faraway Journeys (2nd continuation). For SCHOOL YOUTH M.Krastiòð. Latvia’s 43rd Open Astronomy Olympiad for Secondary School Students. M.Avotiòa. Solutions of Third Round Prob- lems of 65th Latvian State Mathematical Olympiad. BOOKS J.Balodis. Looking through the Book by Jânis Klçtnieks “Astronomy and Geodesy in Latvia till 20th Century” (continuation). COSMOS as an ART THEME J.Limansky, A.Limansky. Astronomy in Philately after IYA 2009: 2010-2013 (concluded). J.Kauliòð. ASTRONOMICAL PHENOMENA in the Autumn of 2015. Supplement: Astronomical Calendar 2016 (compiled by J.Kauliòð)

Pa kreisi: Raugoties pret Sauli no Plutona çnas, ir redzama ne tikai tâ atmosfçra, bet arî dûmakas slâòi, kas rodas fotoíîmiskajâs reakcijâs. JHU APL / NASA foto

Cena 3,00 PILNS MÇNESS APTUMSUMS 28. SEPTEMBRÎ Pielikumâ: ASTRONOMISKAIS KALENDÂRS 2016