Valodas Lietojums Latvijas Elektroniskajos Medijos: Likumdošanas Un Prakse
UDK 811.174:004(094) Ma 714 Pétîjums sagatavots Sabiedriskås politikas centra PROVIDUS Sabiedriskås politikas analîzes stipendiåtu programmas ietvaros, ko finansé Sorosa fonds – Latvija, Atvértås sabiedrîbas institüta Juridiskås Iniciatîvas programma (Open Society Institute Justice Initiative Program; JI) un Paßvaldîbu un valsts pårvaldes reformu iniciatîvu programma (Local Government and Public Service Reform Initiative; LGI). Par faktu precizitåti atbild autore. Izdevums latvießu un ang¬u valodå pieejams internetå: www.politika.lv Måksliniece SOLVITA OZOLA Redaktore IEVA JANAITE Konsultants: Prof. STÈVENS HEINEMANS, Vanderbilta universitåte, ASV ¢ Signe Martißüne, Sabiedriskås politikas centrs PROVIDUS, teksts, 2004 ¢ Izdevniecîba “Nordik”, måkslinieciskais iekårtojums, 2004 ISBN 9984–751–45–7 5 KOPSAVILKUMS Kad Latvija atguva neatkarîbu, viens no svarîgåkajiem uzdevumiem bija latvießu valo- das kå vienîgås oficiålås valsts valodas pozîciju nostiprinåßana. Radio un televîzijas jomå tas tika veikts, ievießot sveßvalodu lietoßanas ierobeΩojumus gan komerciålo, gan sabied- risko raidorganizåciju darbîbå. Radio un televîzijas likums strikti ierobeΩoja raidlaika apjomu sveßvalodås komerciålo radio un televîzijas organizåciju programmås, nosakot, ka raidlaika apjoms sveßvalodås nedrîkst pårsniegt 25%.1 Tas nozîmé, ka lîdz ßim nebija iespéjams izveidot krievu, uk- raiñu, po¬u, lietuvießu, çigånu vai ang¬u valodå raidoßu radiostaciju vai televîzijas kanålu, kas informétu par Latvijas norisém un izklaidétu müsu valstî dzîvojoßo citu tautîbu pårståvjus
[Show full text]