Lejupielādēt Rakstu Kopsavilkumu PDF Formātā

LIEPĀJAS UNIVERSITĀTE LIEPAJA UNIVERSITY

IZGLĪTĪBAS ZINĀTŅU INSTITŪTS SOCIOLOĢISKO PĒTĪJUMU CENTRS VADĪBAS UN SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTE

ŠAUĻU UNIVERSITĀTE

INSTITUTE OF EDUCATIONAL SCIENCES SOCIOLOGICAL RESEARCH CENTRE FACULTY OF MANAGEMENT AND SOCIAL SCIENCES

ŠAULIAI UNIVERSITY

SABIEDRĪBA UN KULTŪRA

RAKSTU KRĀJUMS

XXII

Society and Culture

Liepāja 2020

Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, XXII / Sastādītājs, atbildīgais redaktors Arturs Medveckis. Liepāja: LiePA, 2020. 302 lpp. Society and Culture. Collection of articles, XXII / Complier, editor-in-chief Arturs Medveckis. Liepaja: LiePa, 2020. 302 pages.

Zinātniskās komitejas priekšsēdētājs / Chairperson of the Scientific Committee Arturs Medveckis, Dr. paed., asoc.prof., vadošais pētnieks (Latvija, Liepāja)

Redakcijas kolēģija / Editoral Board: Andriana Andreeva, PhD, asoc.prof. (Bulgārija, Varna) Kārlis Dobelis, doc. Dr.math. (Latvija, Liepāja) Aija Eglīte, asoc. prof. Dr.oec., (Latvija, Jelgava) Zaigonis Graumanis, doc. Dr.phil. (Latvija, Liepāja) Sandra Grigaravičiūtė, prof. Dr.hist. (Lietuva; Šauļi) Anita Jansone, prof. Dr.sc.com. (Latvija, Liepāja) Inna Järva, Dr.phil. (Igaunija, Tallina) Tālavs Jundzis, Dr.iur., Dr.h.polit. (Latvija, Rīga) Roberts Jūrmalietis, Dr.biol., doc. (Latvija – Liepāja) Sandra Kaija, prof. Dr.iur. (Latvija, Rīga) Inta Klāsone, prof. Dr.paed. (Latvija, Liepāja) Jurijs Kočetkovs, prof. Dr.sc.ing. (Latvija, Rīga) Ārija Kolosova, doc. Dr.hist. (Latvija, Liepāja) Līga Krūmiņa, Dr. philol. (Latvija, Liepāja) Inta Kulberga, doc. Dr.sc.admin. (Latvija, Liepāja) Ulrike Kurta, Dr.phil. (Vācija, Paderborna) Inga Sprice, doc. Dr.sc.soc. (Latvija, Liepāja) Michael Radin, PhD. (ASV, Ročestera) Alīda Samuseviča, prof. Dr.paed. (Latvija, Liepāja) Barbala Simsone, Dr.philol. (Latvija, Rīga) Henrihs Soms, asoc.prof. Dr.hist. (Latvija, Daugavpils) Irina Strazdiņa, doc. Dr.psych. (Latvija, Liepāja) Jānis Valdmanis, prof. Dr.h.philol. (Latvija, Rīga) Sandra Veinberga, prof. Dr.philol.(Latvija, Liepāja) Vladislavs Volkovs, prof. Dr.soc. (Latvija, Rīga) Māra Zeltiņa, doc. Dr.biol. (Latvija, Liepāja)

Redakcijas kolēģijas adrese / Editoral Board address: Liepājas Universitāte, Socioloģisko pētījumu centrs Lielā iela 14, 135. kab., Liepāja, LV – 3401 E-pasts: [email protected]

Literārās redaktores / Editors: Dr. philol. Līga Krūmiņa (latviešu valoda), PhD Lāsma Latsone (angļu valoda / English) Korektūra / Proff-reading: Līga Krūmiņa Datormakets / Formatting: Ivita Pelnēna

ISSN 1407-6918 (iespiests) ISSN 2592-8805 (digitāls)

SATURS

Priekšvārds / Foreword...... 6

Sandra Mihailova Rīgas mazākumtautību vidusskolēnu viedoklis par savu paaudzi: eseju analīze Opinion of Riga ethnic minority secondary school students about their generation: analysis of essays ...... 10

VĒSTURE / HISTORY

Tatjana Bartele Uzņemšanas noteikumi augstākās mācību iestādēs: starptautiskā pieredze (19. gs. otrā puse – 20. gs. sākums) Enrolement requirements for higher education institutions: international experience (second half of the XIX century – beginning of the XX century) ...... 26 Kristīne Beķere ASV latviešu sabiedriskais darbinieks Ernests Minka: piemērs diasporas attieksmei pret Latvijas valsti (1918–1920) US Latvian public activist Ernest Minka: an example of diasporas attitude towards Latvian State (1918–1920)...... 31 Edvīns Evarts Latvju jaunatnes organizācija Otrā pasaules kara gados Organization of Latvian Youth during the Second World war...... 39 Dzintars Ērglis Latvijas pareizticīgās baznīcas darbība 20. gadsimta 20.–30. gados Ziemeļkurzemes nostūrī: Kolkasraga un Dundagas draudžu piemērs. Activities of the Latvian Ortodox Church in 1920–1930's in the corner of Northern Kurzeme: an example of Kolkasrags and Dundaga Parishes...... 47 Sandra Grigaravičiūté Diplomacy of the Concil of Lithuania in Entente powers Lietuvas Padomes diplomātija Antantes valstīs...... 55 Arvydas Malonaitis Axes in the weaponary of Roman period military nobility in the territory of Lithuania Cirvji romiešu perioda militāro augstmaņu ieroču klāstā Lietuvas teritorijā ...... 65 Henrihs Soms Daugavpils – „Sarkanā Verdena”: 1919–1920 Daugavpils – “Red Verdun”: 1919–1920 ...... 77 Vitālijs Šalda Latviešu strēlnieki vēsturiskās nozīmes jautājums starpkaru publicistikā The issue of historical significance of Latvian riflemenen in interwar publicistics of Latvia ...... 86 73

FILOZOFIJA, SOCIOLOĢIJA / PHILOSOPHY, SOCIOLOGY

Gunārs Brāzma Kopernika Revolūcija – zinātnes laikmeta simbols un klišeja The Copernican revolution – the symbol and the cliché of the age of science ...... 98 Vilis Daberts Tradicionālā loģika – arhaisms vai fenomens ar attīstības iespējām Traditional logic – an Archaism or a Phenomenon with a potential development ...... 106 Zaigonis Graumanis Andra Rubeņa un dažu citu filozofu kritiskās piezīmes par Imanuela Kanta praktisko filozofiju Critical remarks by Andris Rubenis and some other philosophers on Immanuel Kant's practical philosophy ...... 116 Ināra Leikuma Laiks. Mīlestība. Smiekli Time. Love. Laughter ...... 124 Dite Liepa, Kristīne Mežapuķe Svešvārdi, eifēmismi un neskaidra izteiksme - laikmeta zīmes žurnālistu valodā Foreign words, euphemisms and muddled rhetoric: the signs of the times in the language of journalists ...... 133 Gunta Plūksna Pāvela Florenska simbolisma laikmetīgums The contemporaneity of Pavel Florensky's symbolism …………………………...... 146 Juris Vuguls Simbolizācijas spējas nozīme reliģiskajā hermeneitikā The Role of symbolization capacity in religious hermeneutics ...... 158

PEDAGOĢIJA, MĀKSLAS PEDAGOĢIJA / PEDAGOGY, ARTS PEDAGOGY

Rasa Eniņa-Briede Mākslas ietekme uz bērna uzvedības kultūru The impact of art on the child's behavioural culture ...... 170 Sarma Freiberga Cilvēku ar īpašām vajadzībām kultūra kā integrācijas veicinātājfaktors Latvijā Culture of people with disabilities as a promoter of integration in Latvia ...... 177 Inta Klāsone, Solvita Spirģe-Sēne Dialogs ar vizuālo mākslu: mākslinieks un mākslas darbs A dialogue with visual art: an artist and artwork ...... 183 Gunta Krastiņa Apdāvinātības, spēju un talanta potenciāla izaugsme neformālā mākslas studijā Potential development of giftedness, skills and talent in an informal art studio ...... 192

EKONOMIKA, VADĪBZINĀTNE, VIDES ZINĀTNE / ECONOMY, MANAGEMENT, ENVIRONMENTAL SCIENCE

Aija Eglīte, Marija Dūduma, Sandra Lejniece Lauksaimniecības produktu pašnodrošinājums Latvijā Self-sufficiency of agricultural products in Latvia ...... 206 Raimonds Ernšteins, Līga Bieziņa, Sintija Kuršina Municipālās vides komunikācijas attīstības pamatietvars: vides informācija un izglītība, līdzdalība un videi draudzīga rīcība The framework of municipal environmental communication development: environmental information and education, participation and proenvironmental behavior ………….. 215 Anna Medne 2018. gada nodokļu reforma uzņēmēju vērtējumā Entrepreneurs'assessment of 2018 tax reform ………………………………...... 227 Aivars Mednis Valsts civilās aizsardzības jomu reglamentējošo normatīvo aktu izmaiņas laika posmā no 2014.–2018. gadam Changes in the regulatory enactments regulating the civil protection sphere over the period 2014–2018 ...... 234 Maija Štokmane, Raimonds Ernšteins Piekrastes komunikācijas pārvaldības pārskats pašvaldībās: komplementāro komunikācijas instrumentu novērtējums Overview of costal communication governance in municipaties: assessment of complementary communication instruments ...... 240

TIESĪBU ZINĀTNE / LAWS SCIENCE

Aldona Kipāne Bulinga izpausmes skolā: kriminoloģiskās problēmas Bullying in school: criminological problems ...... 258 Jurijs Mašošins Netiešā diskriminācija darba attiecībās Indirect discrimination in employment relationships ...... 269 Lidija Rozentāle Partnerattiecību tiesiskā regulējuma ieviešanas iespējas Possibilities for ontroducing the legal framework for civil partnerships ...... 277 Jana Zīle Huligānisms vēsturiskā skatījumā Hooliganism from the historical point of view ...... 289

Ziņas par autoriem / Authors ……………………………………………………………….... 300

Sandra Mihailova Rīgas Stradiņa universitāte Latvija, Rīga

RĪGAS MAZĀKUMTAUTĪBU VIDUSSKOLĒNU VIEDOKLIS PAR SAVU PAAUDZI: ESEJU ANALĪZE

OPINION OF RIGA ETHNIC MINORITY SECONDARY SCHOOL STUDENTS ABOUT THEIR GENERATION: ANALYSIS OF ESSAYS

Summary The aim of the study is to analyse Riga ethnic minority secondary school students' views about their generation, highlighting how their generation differs from the previous ones, and how the students see their relationships, their future – where they see difficulties and where they see opportunities. This is a qualitative study, performing a narrative thematic analysis of the essays of students. The data are qualitatively analysed within a thematic group. Overall, this study presents the description of Z-generation already mentioned in previous studies, as well as new nuances that require further research.

Keywords: values, Z generation, adolescents, digitalization.1

Atslēgas vārdi: vērtības, mazākumtautību jaunieši, digitalizācija, Z paaudze.

Anotācija Pētījuma mērķis ir analizēt Rīgas mazākumtautību vidusskolēnu skatījumu par savu paaudzi, akcentējot, ar ko šī paaudze atšķiras no iepriekšējām, kā skolēni redz savas attiecības, nākotni, kur redz grūtības un kur iespējas. Tas ir kvalitatīvs pētījums, kad tiek veikta eseju naratīvā tematiskā analīze. Dati tiek kvalitatīvi analizēti pa izdalītajām tematiskajām grupā. Kopumā pētījums apstiprina jau iepriekš pētījumos minētus faktus par Z paaudzi, gan arī jaunas nianses, kas prasa tālāku izpēti.

Avoti un literatūra 1. American Psychological Association (APA). (2018). Stress in America: Generation Z. Pieejams: https://www.apa.org/news/press/releases/stress/2018/stress-gen-z.pdf. [pēdējo reizi sk. 10.12. 2019.]. 2. Anderson, M. (2015) Men catch up with women on overall social media use. Pew Research Center. Pieejams: https://www.pewresearch.org/fact-tank/2015/08/28/men-catch-up-with- women-on-overall-social-media-use/ [pēdējo reizi sk. 16.12.2019.]. 3. Biggs, S. (2007). Thinking about generations: Conceptual positions and policy implications. Journal of Social Issues, Vol. 63, Iss. 4, pp. 695–711. 4. Blad, E. (2016). Teenagers’ Health, Educational Outcomes Improving, Report Finds. Pieejams: http://blogs.edweek.org/edweek/rulesforengagement/2016/06/teenagers_health_educational_ou tcomes_improving_report_finds.html [pēdējo reizi sk. 10.12.2019.]. 5. Booth, B. (2019). Gen Z is hitting the job market – what they need to know to get the best salary and benefits. CNBC. Pieejams: https://www.cnbc.com/2019/06/03/gen-z-these-tips-will-get- you-the-highest-salary-at-your-first-job.html [pēdējo reizi sk. 10.12.2019.].

© Liepājas Universitāte, 2020 https://doi.org/10.37384/SK.2020.22.010 6 6. Borca, G., Bina, M., Keller, P. S., Gilbert, L., Begotti, T. (2015). Internet use and developmental tasks: Adolescents’ point of view. Computers in Human Behavior, Vol. 52, pp. 49–58. 7. Bresman, H., Rao, V. D. (2017). A Survey of 19 Countries Shows How Generations X, Y, and Z Are – and Aren’t – Different. The Harvard Business Review. Pieejams: https://hbr.org/2017/08/a-survey-of-19-countries-shows-how-generations-x-y-and-z-are-and- arent-different [pēdējo reizi sk. 16.12.2019.]. 8. Broadbent, E., Gougoulis, J., Lui, N., Pota, V., Simons, J. (2017). Generation Z: Global Citizenship Survey. Varkey Foundation. Pieejams: https://www.varkeyfoundation.org/ media/4487/global-young-people-report-single-pages-new.pdf [pēdējo reizi sk. 16.12.2019.]. 9. Can a kid start a business? Entrepreneur School. Pieejams: https://kidentrepreneurship.com/can- a-kid-start-a-business/ [pēdējo reizi sk. 16.12.2019.]. 10. Centers for Disease Control and Prevention (CDCP). (2015). Youth Risk Behavior Survey Data. Pieejams: cdc.gov/yrbs [pēdējo reizi sk. 17.11.2017.]. 11. Chicioreanu, T. D., Amza, C. G. (2018). Adapting Your Teaching to Accommodate the Net- Generation/Z-Generation of Learners. eLearning and Software for Education, Vol. 3, pp. 13–20. 12. Desjardins, J. (2019). Generation Z: What to expect from the newest addition to the workforce. World Economic Forum. Pieejams: https://www.weforum.org/agenda/2019/02/meet- generation-z-the-newest-member-to-the-workforce/ [pēdējo reizi sk. 16.12.2019.]. 13. Desjardins, J. (2018). Why Generation Z has a totally different approach to money. World Economic Forum. Pieejams: https://www.weforum.org/agenda/2018/11/why-gen-z-is- approaching-money-differently-than-other-generations-95032cb6-6046-4269-a38a-0763bd79 09ff [pēdējo reizi sk. 16.12. 2019.]. 14. Dirga, R. N., Wijayati, P. H. (2018). How can teachers assess reading skills of generation z learners in German language class? Pieejams: https://www.researchgate.net/publication/ 323211793_ How_can_teachers_assess_reading_skills_of_generation_z_learners_in_German_language_cla ss [pēdējo reizi sk. 16.12.2019.]. 15. Dolot, A. (2018). The Characteristics of Generation Z. E-Mentor, Vol. 2, pp. 44–50. Pieejams: https://www.researchgate.net/publication/328564137_The_characteristics_of_Generation_Z [pēdējo reizi sk. 16.12.2019.]. 16. Edmunds, J., Turner, B. (2005). Global Generations: Social Change in the Twentieth Century. British Journal of Sociology. Vol. 56, Iss. 4, pp. 559–577. 17. Edwards, J. (2015). Goldman Sachs has made a chart of the generations ... and it will make the millennials shudder. Business Insider. Pieejams: https://www.businessinsider.com/goldman- sachs-chart-of-the-generations-and-gen-z-2015-12 [pēdējo reizi sk. 16.12.2019.]. 18. Grenier, A. (2007). Crossing age and generational boundaries: Exploring intergenerational research encounters. Journal of Social Issues. Vol. 63, Iss. 4, pp. 713–772. 19. Guenes, E. B., Hottelart, K., Reilhac, P. (2018). The Digital Driver of the Future-User Experience Research on Generation Z in Germany. In: Road Vehicle Automation: 4. Ed. by G. Meyer, S. Beiker. Heidelberg: Springer, pp. 57–68. 20. Holbreich, M., Genuneit, J., Weber, J., Braun-Fahrlander, C., Waser, M., Von Mutius, E. (2012). Amish children living in northern Indiana have a very low prevalence of allergic sensitization. Journal of Allergy and Clinical Immunology. Vol. 129, Iss. 6, pp. 1671–1673 (Epub: Apr 17, 2012). Pieejams: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/22513133 [pēdējo reizi sk. 10.12.2019.]. 21. Howe, N. (2014). Introducing the Homeland Generation: Part 1 of 2. Pieejams: https://www.forbes.com/ sites/neilhowe/2014/10/27/introducing-the-homeland-generation-part- 1-of-2/#5adf242d2bd6 [pēdējo reizi sk. 16.12.2019.]. 22. Hulyk, T. (2015). Marketing to Gen Z: Uncovering a New World of Social Media Influencers. Franchising World. Vol. 47, Iss. 12, pp. 32–35. Database: MasterFILE Premier.

23. International Federation of Accountants (IFAC). (2019). Make Way for Gen Z: Identifying What Matters Most to the Next Generation. Pieejams: https://www.ifac.org/publications- resources/make-way-gen-z-identifying-what-matters-most-next-generation-1 [pēdējo reizi sk. 10.07.2019.]. 24. Jaeger, H. (1985). Generations in History: Reflections on a Controversial Concept. History and Theory. Vol. 24, Iss. 3, pp. 273–292. 25. Jurenka, R., Stareck, A., Vranakova, N., et al. (2018). The Learning Styles of the Generation Group Z and Their Influence on Learning Results in the Learning Process. Pieejams: https://www.researchgate.net/publication/329648919_The_Learning_Styles_of_the_Generation _Group_Z_and_Their_Influence_on_Learning_Results_in_the_Learning_Process [pēdējo reizi sk. 16.12.2019.]. 26. Klauss, K. (2018). X, Y, Z paaudzes. Pieejams: https://www.vid.gov.lv/sites/default/ files/4_x_y_z_paaudzes.pdf [pēdējo reizi sk. 16.12.2019.]. 27. OECD (2019). Latvija Starptautiskajā OECD skolēnu novērtēšanas programmā PISA 2018 – pirmie rezultāti un secinājumi. Rīga: LU, 27 lpp. Pieejams: https://www.izm.gov.lv/images/ aktualitates/2019/ OECD_PISA_2018.pdf [pēdējo reizi sk. 16.12.2019.]. 28. Madden, M., Lenhart A., Cortesi, S. et al. (2013). Teens, Social Media, and Privacy. Pew Research Center. Pieejams: https://www.pewresearch.org/internet/2013/05/21/teens-social- media-and-privacy/ [pēdējo reizi sk. 16.12.2019.]. 29. Mannheim, K. (1952). The Problem of Generations. In: Kecskemeti, P. (ed.). Essays on the Sociology of Knowledge: Collected Works. Vol. 5. New York: Routledge. pp. 276–322. 30. Mihailova, S. (2019). Latvijas vidusskolēnu aktuālās terminālās vērtības. No: Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, XXI (sast. A. Medveckis). Liepāja: LiePA, 238.–250. lpp. 31. Miller, S. (2019). The young are regarded as the most tolerant generation. That’s why results of this LGBTQ survey are ‘alarming’. Nation. USA Today. Pieejams: https://eu.usatoday. com/story/ news/nation/2019/06/24/lgbtq-acceptance-millennials-decline-glaad-survey/150375 8001/ [pēdējo reizi sk. 16.12.2019.]. 32. Quintanilha, L. F. (2017). University-Level pedagogical innovation mediated by Facebook and YouTube: a teaching-learning experience directed at the Z-generation. Educar Em Revista, Vol. 65, pp. 249–263. 33. Pousson, J. M., Myers, K. A. (2018). Ignatian Pedagogy as a Frame for Universal Design in College: Meeting Learning Needs of Generation Z. Education Sciences, Vol.8, Iss. 4, pp. 1–10. 34. Rahadi, R. A., Noh, S., Nur, N., et al. (2018). Food Preferences for Generation Z: A Literature Study. Pieejams: https://www.researchgate.net/publication/321348612_Food_Preference_for_ Generation_Z _A_Literature_Study [pēdējo reizi sk. 16.12.2019.]. 35. Ramachandiran, M., Dhanapal, S. (2018). Academic Stress Among University Students: A Quantitative Study of Generation Y and Z’s. Pertanika Journal of Social Science and Humanities, Vol. 26, Iss. 3, pp. 2115–2128. 36. RPA Marketing Report (RPA MR). (2019). Identity Shifters: Gen Z Exploration. Pieejams: identityshifters.rpa.com [pēdējo reizi sk. 22.07.2019.]. 37. Rubene, Z. (2018). Kas ir “Milenium” paaudze. Pieejams: https://jauns.lv/raksts/sievietem/ 270777-lu-profesore-zanda-rubene-par-to-kas-isti-ir-millenium-paaudze-un-vai-viniem-ir- svariga-izglitiba [pēdējo reizi sk. 12.12.2019.]. 38. Rubene, Z. (2019). X, Y, Z un A paaudzes. Pieejams: https://www.slideshare.net/luopenminded/ zanda-rubene-x-y-z-un-a-paaudzes-1-lekcijas-prezentcija [pēdējo reizi sk. 16.12.2019.]. 39. Rothman, D. (2015). A Tsunami of Learners Called Generation Z. Pieejams: https://mdle.net/ Journal/A_Tsunami_of_Learners_Called_Generation_Z.pdf [pēdējo reizi sk. 16.12.2019.]. 40. Seemiller, C., Grace, M. (2016). Generation Z Goes to College. New York: Jossey-Bass, 320 p. 41. Strauss, W., Howe, N. (1992). Generations: The History of America’s Future, 1584-2069. New York: Quill, 538 p. 42. Swanzen, R. (2018). Facing the generation chasm: the parenting and teaching of generations Y and Z. International Journal of Child, Youth and Family Studies. Vol. 9, Iss. 2, pp. 125–150. 8

43. Thompson, J. W. (2015). Meet Generation Z. Pieejams: https://www.jwtintelligence.com/ 2015/05/ meet-generation-z/ [pēdējo reizi sk. 16.12.2019.]. 44. Twenge, J. (2018). iGen: Why Today’s Super-Connected Kids Are Growing Up Less Rebellious, More Tolerant, Less Happy, and Completely Unprepared for Adulthood, and What That Means for the Rest of Us. New York: Atria Books, 352 p. 45. Vandegrift, D. (2016). We don’t have any limits: Russian young adult life narratives through a social generations lens. Journal of Youth Studies. Vol. 19, Iss. 2, pp. 221–236. 46. Williams, A. (2015). Move Over, Millennials, Here Comes Generation Z. New York Times. Pieejams: https://www.nytimes.com/2015/09/20/fashion/move-over-millennials-here-comes- generation-z.html [pēdējo reizi sk. 16.12.2019.]. 47. Woodman, D., Wyn, J. (2014). Youth and Generation Rethinking Change and Inequity in the Lives of Young People. London: Sage Publications Ltd., 216 p. 48. Гаврилова А. В. (2016). Социально-психологические особенности ментальности нового поколения. Вестник Удмуртского университета. Серия „Философия, психология, педа- гогика”, Т. 26, Вып. 2, c. 58–63. 49. Левада Ю. А. (2001). Поколения XX века: возможности исследования. Мониторинг общественного мнения: экономические и социальные перемены, Т. 5, Вып. 55, c. 7–14. 50. Сандомирский М., Шамис Е., и др. (2019). Центениалы. Поколение, которое захватит мир? Pieejams: https://rugenerations.su/2019/01/15/ [pēdējo reizi sk. 12.12.2019.]. 51. Шамис Е., Антипов, А. (2019). Теория поколений. Pieejams: https://www.psycho.ru/ library/2581 [pēdējo reizi sk. 12.12.2019.]. 52. Шишкунова В. А. (2017). Теория поколения: понятие и характеристика. Актуальные проблемы авиации и космонавтики, Т. 3, c. 1–3.

VĒSTURE HISTORY

Tatjana Bartele Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA Latvija, Rīga

UZŅEMŠANAS NOTEIKUMI AUGSTĀKAJĀS MĀCĪBU IESTĀDĒS: STARPTAUTISKĀ PIEREDZE (19. GS. OTRĀ PUSE – 20. GS. SĀKUMS)

ENROLMENT REQUIREMENTS FOR HIGHER EDUCATION INSTITUTIONS: INTERNATIONAL EXPERIENCE (SECOND HALF OF THE XIX CENTURY - BEGINNING OF THE XX CENTURY)

Summary The article looks at the enrolment requirements of Universities in Europe and the Russian Empire in the given period of time. The state’s attitude is tracked towards different categories of secondary school graduates who wanted to become University students. In this context, the opportunities of getting higher education for young people of Latvia are analysed. The article describes the changes in student enrolment in universities of Latvia and other countries in the 20th century.

Keywords: history of education, Universities in Europe and the Russian Empire, entrance examinations, grammar-school boys, seminarians.1

Atslēgas vārdi: izglītības vēsture, Eiropas un Krievijas impērijas universitātes, iestājeksāmeni, ģimnāzisti, semināristi.

Anotācija Ziņojumā aplūkoti uzņemšanas noteikumi universitātēs Eiropā un Krievijas impērijā. Izsekota valsts attieksme pret vidējo mācību iestāžu absolventu, kuri vēlējās kļūt par universitāšu studentiem, dažādām kategorijām. Šai sakarā skatītas arī Latvijas teritorijā dzīvojošo jauniešu iespējas saņemt augstāko izglītību. Rādīts, kādas izmaiņas studentu uzņemšanā augstskolās Latvijā un citās valstīs notika XX gadsimtā.

Avoti un literatūra 1. Barnard, H. C. (1969). A History of English Education. London: University of London Press LTD, 375 p. 2. Е. Р. (1907). Из хроники народного образования на Западе. Русская школа, № 12, отд. II, c. 27–29. 3. Жарова, Е. Ю. (2016). О вступительных экзаменах в университеты российской империи во второй половине XIX – начале XX века. Вестник Пермского университета. История, Вып. 3(34), c. 32–41. Pieejams: https://cyberleninka.ru/article/n/o-vstupitelnyh-ekzamenah-v- universitety-rossiyskoy-imperii-vo-vtoroy-polovine-xix-nachale-xx-veka [pēdējo reizi sk. 22.04.2019.]. 4. Л. С. (1897). Среднее образование в Англии. Вестник воспитания, №8, c. 152–185. 5. Мижуев, П. Г. (1896). Народное образование в главнейших государствах и его финансовая постановка. Санкт-Петербург: Киршбаум, 148 c. Pieejams: https://www.prlib.ru/item/428600 [pēdējo reizi sk. 29.04.2019.]. 6. Мижуев, П. Г. (1900). Образование во Франции: Низшее, среднее и высшее. Санкт-Петербург: Востокъ, 202 c. Pieejams: https://dlib.rsl.ru/viewer/01003647801#?page [pēdējo reizi sk. 29.04.2019.]. 7. Мижуев, П. Г. (1903). Начальное и среднее образование в Швеции. Русская школа, №3, c. 46–71.

8. Очерки истории школы и педагогики за рубежом (1989). Ч. II (XVIII–XX вв.). Москва: АПН СССР, 264 c. 9. Рождественский, С. В. (1902). Исторический обзор деятельности Министерства народного просвещения, 1802–1902. Санкт-Петербург: Государственная типография, 840 c. 10. Спасский, Н. (1900). Наша средняя школа и ее реформа. Образование, №2, c. 1–18. 11. Хрестоматия по истории СССР, 1861–1917 (1990). Москва: Просвещение, 414 c.

Kristīne Beķere Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts Latvija, Rīga1

ASV LATVIEŠU SABIEDRISKAIS DARBINIEKS ERNESTS MINKA: PIEMĒRS DIASPORAS ATTIEKSMEI PRET LATVIJAS VALSTI (1918–1920)

US LATVIAN PUBLIC ACTIVIST ERNESTS MINKA: AN EXAMPLE OF DIASPORA’S ATTITUDE TOWARDS LATVIAN STATE (1918–1920)

Summary Ernests Minka (1873–1940) was born in Liepaja and actively participated in the “New Current” (Jaunā strāva) movement. Forced to emigrate, since 1897 he lived in London and in 1916 moved to USA, Philadelphia, where he soon became one of the most visible activists within the Latvian community. Based on the example of E. Minka, the article describes the attitudes prevalent among Latvian diaspora in the USA towards the newly-founded Republic of Latvia as well as activities of diaspora with intention to help their homeland.

Keywords: Ernests Minka; Latvian diaspora; statehood of Latvia; ‘old Latvians’.

Atslēgas vārdi: Ernests Minka; Latvijas valsts; diaspora; veclatvieši.

Anotācija Liepājā dzimušais jaunstrāvnieks Ernests Minka (1873–1940) no 1987. gada dzīvoja Londonā, bet 1916. gadā pārcēlās uz ASV un ātri vien kļuva par vienu no redzamākajiem latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem ASV. Rakstā uz Ernesta Minkas darbības piemēra pamata analizēta ASV dzīvojošās latviešu diasporas attieksme pret Latvijas valsti laikā īsi pirms un neilgi pēc tās dibināšanas un nacionāli noskaņotās diasporas daļas rīcība Latvijas valsts atbalstīšanai.

Avoti un literatūra 1. 18. novembra svētki Filadelfijā (1920). Latvijas Vēstnesis, Nr. 131, 18.12. 2. Akmentiņš, O. (1958). Amerikas latvieši, 1888–1948: fakti un apceres. Linkolna: Vaidava, 264 lpp. 3. Akmentiņš, O. (1991). Es solījos atriebt. Īstlansinga: Gaujas apgāds, 220 lpp. 4. Amerikas latvietes neaizmirst Latviju (1919). Valdības Vēstnesis, Nr. 28, 02.09. 5. Bērziņš, J. (2000). Latvieši pasaulē 1918.–1940. gadā. No: Vēsturnieks profesors Dr. phil. LZA ārzemju loceklis Andrievs Ezergailis: biobibliogrāfija, darbabiedru veltījumi 70 gadu jubilejā. Rīga: Latvijas Vēstures inst. apg., 65. lpp. 6. Brīvo Latvju biedrība Filadelfijā 90, 1892–1982 (1982). Filadelfija: Filadelfijas brīvo latvju biedrība, 12 lpp. 7. Dūma, L., Paeglīte, Dz. (1976). Revolucionārie latviešu emigranti ārzemēs, 1897–1919. Rīga: Liesma, 336 lpp. 8. Filadelfijas Chronika (1968). Laiks, 24.04.

9. Jēkabsons, Ē. (2013). Latvieši Amerikas Savienotajās Valstīs 1918.–1922. gadā: attieksme pret Latvijas valsti. Latvijas Vēsture, Nr. 3 (91), 22.–35. lpp. 10. Ķēmanis, J. (1919). Vēstule E. Minkam. 1919. gada 15. decembris. LVVA, 2575-1-152, 6. lp. 11. Līdums, R. (1973). Latvieši – Brīvības meklētāji. Vilmingtona: Autora izdevums, 152 lpp. 12. Minka, A. (1919). Vēstule Latvijas legācijas Londonā padomniekam J. Ķēmanim. 1919. gada 11. oktobris. LVVA, 2575-1-152, 18.–20. lp. 13. Minka, A. (1919). Vēstule Latvijas legācijas Londonā padomniekam J. Ķēmanim. 1919. gada 26. jūnijs. LVVA, 2575-1-152, 41. lp. 14. Minka, E. (1919). Lūgums pēc Latvijas valsts pilsoņa personas apliecības. 1919. gads. LVVA, 2575-1-152, 3. lp. 15. Minka, E. (1918). Pērkat Liberty bondas. Amerikas Westnesis, 13.10., 1. lpp. 16. Nodibināta E. un A. Minkas piemiņas komiteja (1966). Latvija Amerikā, 26.03. 17. Ozoliņš, M. (1927). No strādnieku kustības priekšvēstures Latvijā (līdz 1897.g.): atmiņas. Domas, Nr. 2, 01.02. 18. U.K. Military Service Act (1916). Pieejams: https://www.firstworldwar.com/atoz/ukconscrip tion.htm [pēdējo reizi sk. 06.05.2019.]. 19. Zālīte, H. (2014). Exploring the Library of Latvian Socialists in San Francisco, California: Activities of the Early Latvian Political Emigration, 1905–1917. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 1, 9.–62. lpp.

Edvīns Evarts Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts Latvija, Rīga

LATVJU JAUNATNES ORGANIZĀCIJA OTRĀ PASAULES KARA GADOS1

ORGANIZATION OF LATVIAN YOUTH DURING THE SECOND WORLD WAR

Summary Because of the failure of the Eastern Front at the end of 1941, plans of Nazi Germany changed on what should happen with the occupied nations. According to the new idea, the local people should be more involved in a civil administration and one of the ways to do so, was to schedule a youth organization. The occupation power in Latvia, Generalkommissariat, began to create a youth organization, which was meant to be similar to Hitlerjugend organization in Germany. By the spring of 1942, a Latvian youth organization (LYO) was developed, fully subordinated to German officials. The Germans didn’t have enough civil administrators, therefore the leaders of the new youth organization were chosen from former leaders of the scouts and mazpulki (also the youth organizations in Latvia). They often tried to act in national interests or at least without national- socialistic ideology, with led to conflict situations with the occupation power. In July 1944, as a result of approaching front, LYO was transformed into a further instance which helped Germans to mobilize Latvian youth to a German military force.

Keywords: World War II, Latvia, youth organization.

Atslēgas vārdi: Otrais pasaules karš, Latvija, Latvju jaunatnes organizācija.

Anotācija 1941. gada nogalē, sakarā ar nacistiskās Vācijas armijas neveiksmēm Austrumu frontē, mainījās okupācijas varas nostāja pret okupētajām tautām. Jaunajā situācijā vācieši paredzēja veidot vienu jaunatnes organizāciju, kas būtu līdzīga Hitlerjugend’a organizācijai Vācijā. Līdz 1942. gada pavasarim izveidoja Latvju Jaunatnes organizāciju (LJO), kura tika pilnībā pakļauta vācu ierēdņiem, tomēr personāla trūkuma apstākļos par jaunatnes vadītājiem daudzkārt izraudzījās bijušos skautu un mazpulku organizāciju vadītājus, kuriem bieži bija nacionāla nostāja, kas izraisīja konflikta situācijas ar okupācijas varu. LJO darbība bija orientēta uz jaunatnes iesaistīšanu praktiskā darbā, sevišķi lauksamniecībā, kur trūka darbaroku. LJO darbība faktiski pārtrūka 1944. gada jūlijā, kad, sakarā ar frontes tuvošanos, okupācijas vara LJO praksē pārveidoja par jauniešu mobilizācijas iestādi militārajā dienestā.

Avoti un literatūra 1. Aktenvermerk. Europäischer Jugendkongress (1942). 17.10.1942. LVA LVVA, P-75, 1, 31, 15.– 19. lpp. 2. Buddrus, M. (2003). Totale Erziehung für den totalen Krieg: Hitlerjugend und nationalsoziatlische Jugendpolitik. München: Saur, 1322 p. 3. Bundesarchiv zu Berlin (1941). R91, Mitau, 6. 4. Jaunatnes vadītāji dodas uz Lielvāciju (1942). Daugavas Vēstnesis, Nr. 250, 28.10.

© Liepājas Universitāte, 2020 https://doi.org/10.37384/SK.2020.22.039 1 Raksts izstrādāts pētniecības programmas „Latvijas teritorija kā dažādu kultūrtelpu, reliģiju, politisko, sociālo un ekonomisko interešu saskarsmes zona no aizvēstures līdz mūsdienām” ietvaros. 15

5. Kažociņš, I. (1980). Vācu nacistu centieni. Brīvība, Nr. 8, 01.10. 6. Latvju jaunatne – tautas nākotnei (1943). Laikmets, Nr. 15, 09.04. 7. Latvju Jaunatnes organizācija audzinās jaunatni nacionālā garā (1943). Ventas Balss, Nr. 24, 26.03. 8. Latvju jaunatnes organizācijā jau 5526 zēni (1943). Daugavas Vēstnesis, Nr. 167, 21.07. 9. Latvju jaunatnes organizācija veidos arī meiteņu vienības (1943). Kurzemes Vārds, Nr. 152, 03.07. 10. Latviešu jaunatne vācu gaisa spēku palīgdienestā (1979). No: Latviešu karavīrs Otrā pasaules kara laikā: dokumentu un atmiņu krājums: VII sēj. Red. V. Hāzners, A. J. Bērziņš. Lincoln: Daugavas Vanagu centrālās valdes izdevums, 101.–165. lpp. 11. Latviešu mūžībai (1943). Tukuma Ziņas, Nr. 17, 02.03. 12. Latvijas statistiskā gadagrāmata (1939). Rīga: Valsts Statistiskā Pārvalde, 316 lpp. 13. LVA LVVA, P34, 2, 8, 142. lpp.; LVA LVVA, P-70, 5, 35. lp. 14. Mazpulku svētkos (1939). Jaunākās Ziņas, Nr. 198, 02.09. 15. Militārās apmācības nometne latviešu jaunatnei (1943). Ventas Balss, Nr. 85, 05.11. 16. Niederschrift über die Verhandlung auf der Tagung der Gebietskommissare des Reichskommissariats Ostland in Riga am 22. Januar 1943 (1943). 28.01.1943. LVA LVVA, P- 70, 5, 31, 35. lp. 17. Osis, A. (1939). LSCO sastāvs un darbība 1938. gadā. Garezera Raksti, Nr. 1, 01.01. 18. Ozola, L. (2001). Latviju Jaunatnes organizācija un ar to saistītie nacistiskās Vācijas plāni Latvijā 1942.–1945. gadā. No: Okupācijas muzeja gadagrāmata, 2000: 2. gads. Rīga: Latvijas 50 gadu Okupācijas muzeja fonds, 157.–166. lpp. 19. Rīgas pilsētas apriņķa vadītāju Ēriku Rulli. LVVA, P-34, 2, 8, 142. lpp. 20. Sāksies LJO meiteņu vadītāju kursi (1943). Daugavas Vēstnesis, Nr. 167, 21.07. 21. Sākusi darbību Latvju Jaunatnes organizācija (1942). Tukuma Ziņas, Nr. 56, 21.07.

Dzintars Ērglis Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts Latvija, Rīga

LATVIJAS PAREIZTICĪGĀS BAZNĪCAS DARBĪBA 20. GADSIMTA 20.–30. GADOS ZIEMEĻKURZEMES NOSTŪRĪ: KOLKASRAGA UN DUNDAGAS DRAUDŽU PIEMĒRS1

ACTIVITIES OF THE LATVIAN ORTHODOX CHURCH IN 1920-1930’S IN THE CORNER OF NORTHERN KURZEME: AN EXAMPLE OF KOLKASRAGS AND DUNDAGA PARISHES

Summary The article is dedicated to the activities of the small Orthodox congregations of Kolkasrags and Dundaga during the 1920-1930's. The reflection and analysis of problems encountered by both congregations is based on archival documents and periodicals of the Latvian Orthodox Church. The main problems faced by the congregations were rather similar: lack of funds, absence of priests and frequent replacement of priests. In Dundaga, as it is a larger Latvian parish centre, the living conditions were much better than in Kolka, and it is a reason why Dundaga parish was also wealthier. However, the congregations of both parishes could not freely proceed with their economic activities without a special permission of the Synod, and in 1940 all deposits were irreversibly lost. Neither in Kolka nor Dundaga the religious differences were an obstacle to the close contacts at a family level, and religious affiliation of people did not cause any serious conflicts.

Keywords: Latvian Orthodox Church, Orthodox parish in Kolkasrags, Orthodox parish in Dundaga, the district of Dundaga.

Atslēgas vārdi: Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Kolkasraga pareizticīgā draudze, Dundagas pareizticīgā draudze, Dundagas novads.

Anotācija Raksts veltīts nelielo Kolkasraga un Dundagas pareizticīgo draudžu darbībai 20. gadsimta 20.–30. gados. Balstoties uz arhīvu dokumentiem un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas periodiku, atspoguļotas problēmas, ar kurām saskārās abas minētās draudzes. Galvenās no tām bija līdzekļu trūkums, priesteru neatrašanās uz vietas un viņu biežā maiņa. Dundagā, kā lielākā Latvijas pagasta centrā, dzīves apstākļi bija daudz labāki nekā Kolkā, tāpēc arī Dundagas draudze bija turīgāka. Tomēr ar saimnieciskās darbības rezultātā iegūtajiem līdzekļiem draudzes bez speciālas Sinodes atļaujas nevarēja brīvi rīkoties, bet varas maiņas rezultātā 1940. gadā šie iekrājumi tika neatgriezeniski zaudēti. Savukārt reliģiskās atšķirības ne Kolkā, ne Dundagā nebija par šķērsli visciešākajiem kontaktiem ģimeņu līmenī, un personas reliģiskā piederība neradīja nekādus nopietnus konfliktus.

© Liepājas Universitāte, 2020 https://doi.org/10.37384/SK.2020.22.047 1 Ziņojums konferencei un raksts sagatavots LU bāzes finansējuma projekta „Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija” apakšprojekta „Latvijas teritorija kā dažādu kultūrtelpu, reliģiju, politisko, sociālo un ekonomisko interešu saskarsmes zona no aizvēstures līdz mūsdienām” ietvaros. 17

Avoti un literatūra 1. Ērglis, Dz. (2018). Pareizticība Ziemeļkurzemē: Kolkasraga draudze (1918–1934). Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 1, 93.–142. lpp. 2. Gavriļins, A. (2015). Jānis (Garklāvs): pareizticīgais latvietis. Rīga: LU aģentūra „Filozofijas un socioloģijas institūts”, 356 lpp. 3. G. (1935). Dundagas draudze. Ticība un Dzīve, Nr. 8, 128. lpp. 4. Gr. (1935). Lieli baznīcas svētki Dundagā. Ticība un Dzīve, Nr. 10, 158.–159. lpp. 5. Kalniņš, J. (2015). Process. Rīga: Eikon, 240 lpp. 6. Labvēlis (1937). No Dundagas. Ticība un Dzīve, Nr. 16, 253. lpp. 7. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs. 7469. fonds: Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinode. 8. Runce, I. (2013). Mainīgās divspēles. Valsts un Baznīcas attiecības Latvijā 1906–1940. Rīga: LU aģentūra „Filozofijas un socioloģijas institūts”, 367 lpp. 9. Salnītis V. (sast., 1936). Ceturtā tautas skaitīšana Latvijā 1935. gadā. 1. sēj. Rīga: Valsts statistiskā pārvalde, 656 lpp. 10. Stranga, A. (2017). Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimnieciskā politika (1934–1940). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 272 lpp. 11. Šuvcāne, B. (2010). Senais lībiešu ciems Kolka. Rīga: Jumava, 624 lpp. 12. Vpg. (1935). No Dundagas. Ticība un Dzīve, Nr. 1, 14.–15. lpp. 13. V. P. G. (1936). No Dundagas. Ticība un Dzīve, Nr. 3, 48. lpp. 14. Мазур, С. (ред., 2018). Устав Латвийской Православной церкви Рига, 1924 г. В кн.: Латвийская православная церковь в 1924 году / Seminarium Hortus Humanitatis. Альманах вып. 51. Рига: Издание Сергея Мазура, c. 43–64. 15. Щеников, Е. (сост., 2017). Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII– XXI веках. Справочник. Рига: Без издательства, 480 с.

Sandra Grigaravičiūtė Šiauliai University Lithuania, Šiauliai

DIPLOMACY OF THE COUNCIL OF LITHUANIA IN ENTENTE POWERS

LIETUVAS PADOMES DIPLOMĀTIJA ANTANTES VALSTĪS

Summary The research reveals appointment, competence and type of activities of the authorized representatives of the Council of Lithuania delegated to represent the Council of Lithuania, Lithuania’s interests or affairs abroad (in neutral and “belligerent countries”) from 22 October 1917 to 11 November 1918. The Entente Powers include the United States, Great Britain, France and also Italy in some cases. Russia, which also belonged to the Entente, is left outside the scope of the research, because after Soviet Russia signed the Peace Treaty of Brest-Litovsk (3 March 1918), it did no longer fight on the side of the Entente.1 The research on the diplomacy of the Council of Lithuania in the Entente Powers was carried out on the basis of published (press, memoirs, published documents) and unpublished sources (from the Lithuanian Central State Archives, Manuscripts Department of the Wroblewski Library of the Lithuanian Academy of Sciences). The study employed the methods of analysis and comparison, the descriptive method, and the comparison of sources and literature. While processing the primary sources, in particular in French and German languages, the logistic-analytical method was applied (the notional content and information analysis was carried out). The research consists of two parts. In the first part of investigation the author analyzes the appointment and competence of the authorized representatives of the Council of Lithuania in neutral and “belligerent countries” and concludes, that the analysis of the circumstances of appointment and chronology of the authorized representatives of the Council of Lithuania in neutral and “belligerent countries” as well as the content of their authorizations made it clear that permanent authorized representatives, Juozas Purickis and Vladas Daumanatas-Dzimidavičius, who were appointed on 22 October 1917, had their residence in Lausanne and constituted a part of the collegial body of Lithuanian National Council, were authorized to represent the Council of Lithuania; however, only Purickis’ authorization included the phrase “to represent Lithuania’s interests abroad”; there was no indication as to what countries were meant. An equivalent wording – “to represent Lithuania’s interests abroad” – was also included in the texts of authorizations of non-permanent authorized representatives – Augustinas Voldemaras and Konstantinas Olšauskas. The material contained in the minutes of the meetings of the Council of Lithuania entails that “representation in belligerent countries” also meant representation in the Entente Powers, though no direct indication was included. In the second part of the study the author reveals the specific type of activities of the authorized representatives of the Council of Lithuania (October 1917 – November 1918) and states, that Permanent representatives of the Council of Lithuania, who were based in Lausanne and formed a part of the collegial Lithuanian National Council, did not always coordinate their diplomatic steps in the Entente Powers or in their embassies in Bern; hence, the Council of Lithuania had to deny or dissociate itself from certain statements made by the Lithuanian National Council (in Lausanne) (the declaration of separation from Russia of 25 December 1917; the protest telegram of June 1918). Both permanent and non-permanent representatives of the Council of Lithuania authorized to represent Lithuania’s interests abroad shared the same goal of seeking “the recognition of the right to self- determination for the Lithuanian nation” and the recognition of independence declared by the Council of Lithuania (on the basis of Part I of the Act of 11 December 1917 and the Act of 16 February 1918).

Keywords: the Council of Lithuania, Entente powers, authorised representative, Juozas Purickis, Vladas Daumantas-Dzimidavičius, Lithuanian National Council (in Lausanne).

Atslēgvārdi: Lietuvas Padome, Antantes vara, ieceltie pārstāvji, Juozas Purickis, Vladas Daumantas-Dzimidavičius, Lietuvas Nacionālā padome (Lozannā).

Kopsavilkums Pētījums atklāj Lietuvas Padomes pilnvaroto pārstāvju iecelšanu, kompetenci un darbības veidus, kas bija deleģēti pārstāvēt Lietuvas Padomi, Lietuvas intereses vai lietas ārvalstīs (neitrālās un “karojošās valstīs”) no 1917. gada 22. oktobra līdz 1918. gada 11. novembrim. Antantē ietilpa Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija, Francija un dažos gadījumos arī Itālija. Krievija, kas arī piederēja Antantei, tiek atstāta ārpus izpētes jomas, jo pēc tam, kad Padomju Krievija parakstīja Brestļitovskas miera līgumu (1918. gada 3. martā), tā vairs nekaroja Antantes pusē. Pētījums par Lietuvas Padomes diplomātiju Antantes varas laikā tika veikts, pamatojoties uz publicētiem (prese, memuāri, publicēti dokumenti) un nepublicētiem avotiem (no Lietuvas Centrālā valsts arhīva, Lietuvas Zinātņu akadēmijas Vroblevska bibliotēkas Manuskriptu nodaļas). Pētījumā tika izmantotas analīzes un salīdzināšanas metodes, aprakstošā metode, kā arī avotu un literatūras salīdzināšana. Apstrādājot primāros avotus, it īpaši franču un vācu valodās, tika izmantota loģiski- analītiskā metode (tika veikta nosacītā satura un informācijas analīze). Pētījums sastāv no divām daļām. Izpētes pirmajā daļā autore analizē Lietuvas Padomes pilnvaroto pārstāvju iecelšanu un kompetenci neitrālajās un “karojošās valstīs” un secina, ka Lietuvas Padomes pilnvaroto pārstāvju iecelšanas apstākļu un hronoloģijas analīze, kā arī to pilnvaru saturs rāda, ka pastāvīgi pilnvarotajiem pārstāvjiem Juozam Purickim un Vladas Daumanatas- Dzimidavičius, kuri tika iecelti 1917. gada 22. oktobrī, bija dzīvesvieta Lozannā, un tie piederēja koleģiālajai institūcijai – Lietuvas Nacionālajai padomei, kā arī tika pilnvaroti pārstāvēt Lietuvas Padomi, taču tikai Puricka atļaujā bija ietverta frāze „pārstāvēt Lietuvas intereses ārzemēs”, nenorādot tieši par kādām valstīm tiek runāts. Līdzvērtīgs formulējums – „pārstāvēt Lietuvas intereses ārzemēs” – tika iekļauts arī uz laiku pilnvaroto pārstāvju – Augustinas Voldemaras un Konstantinas Olšauskas pilnvarojumu tekstos. Materiāls, kas ietverts Lietuvas Padomes sanāksmju protokolos, nozīmē, ka „pārstāvība karojošās valstīs” nozīmēja arī pārstāvību Antantes valstīs, lai gan tieša norāde uz to netika iekļauta. Pētījuma otrajā daļā autore atklāj Lietuvas Padomes pilnvaroto pārstāvju īpašos darbošanās veidus (1917. gada oktobris – 1918. gada novembris) un norāda, ka Lietuvas Padomes pastāvīgie pārstāvji, kas atradās Lozannā un veidoja daļu no koleģiālās Lietuvas Nacionālās padomes, ne vienmēr koordinēja savus diplomātiskos soļus Antantes valstīs vai viņu vēstniecībās Bernē; tāpēc Lietuvas padomei bija jānoraida vai jānošķir sevi no dažiem Lietuvas Nacionālās padomes paziņojumiem (Lozannā) (1917. gada 25. decembra deklarācija par atdalīšanos no Krievijas; 1918. gada jūnija protesta telegramma). Gan Lietuvas padomes pastāvīgajiem, gan uz laiku ieceltajiem pārstāvjiem, kas bija pilnvaroti pārstāvēt Lietuvas intereses ārvalstīs, bija viens un tas pats mērķis – panākt lietuviešu nācijas pašnoteikšanās tiesību atzīšanu un Lietuvas padomes deklarētās neatkarības atzīšanu. (pamatojoties uz 1917. gada 11. decembra likuma I daļu un 1918. gada 16. februāra likumu).

Sources and literature

Sources 1. Authorization (Vollmacht) of the Council of Lithuania toVladas Daumantas-Dzimidavičius of 29 July 1918. LMAVB RS, F. 255-1021, l. 27R. 2. Authorization (Vollmacht) of the Presidium of the Council of Lithuania to Konstantinas Olšauskas of 27 Mai 1918. LMAVB RS, F. 255-1096, l. 8. 3. Authorization (Vollmacht) of the Presidium of the Council of Lithuania to Juozas Purickis of 19 June 1918. LMAVB RS, F. 255-1096, l. 20.

4. Authorization (Vollmacht) of the Presidium of the Council of Lithuania to Augustinas Voldemaras of of 27 Mai 1918. LMAVB RS, F. 255-1096, l. 7. 5. Dokumentas Nr. 34. Antrosios lietuvių konferencijos [Lozanoje ir] Berne 1917 m. lapkričio 2– 10 d. protokolas ir nutarimai (2017). In: Lietuvos Taryba ir nepriklausomos valstybės kūrimas 1914–1920 metų dokumentuose. Ed. Eidintas, A., Lopata, R. Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos centras, p. 294. 6. Dokumentas Nr. 54. Lietuvių konferencijos Lozanoje 1918 m. rugsėjo 5–16 d. protokolai (2017). In: Lietuvos Taryba ir nepriklausomos valstybės kūrimas 1914–1920 metų dokumentuose. Ed. Eidintas, A., Lopata, R. Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos centras, p. 530. 7. Eidintas, A., Lopata, R. (1992). Lietuvos tarybos Prezidiumo posėdžių 1918 m. protokolai. In: Lietuvos istorijos metraštis: 1990 metai. Vilnius: LII leidykla, p. 103–135. 8. January 1918. Draft letter of the Lithuanian National Council in Lausanne to Woodrow Wilson, David Lloyd George, Vittorio Emanuele Orlando and Georges Clemenceau. LCVA, F. 1486, ap. 1, b. 1, l. 9–11. 9. Lietuvos Taryba ir nepriklausomos valstybės atkūrimas 1914–1920 metų dokumentuose (2017). Sud. A. Eidintas, R. Lopata. Vilnius: MELI, 814 p. 10. Lietuvos Valstybės Tarybos protokolai (1991). Sud. A. Eidintas, R. Lopata, Vilnius: Mokslas, p. 132, 252, 376, 437. 11. Šveicarijos lietuvių protestas (1918). Lietuvos Aidas, 18.06., p. 2.

Literature 12. Gaigalaitė, A. (1994). Lietuvos Tarybos diplomatija. In: Mokslinės konferencijos: Lietuvos diplomatijos istorijos medžiaga. Kaunas, p. 22–38. 13. Grigaravičiūtė, S. (2002). Skandinavija Lietuvos diplomatijoje 1918–1940 metais. Vilnius: Saulabrolis, 291 p. 14. Grigaravičiūtė, S. (2017). Lietuvos Tarybos atstovavimas Sovietų Rusijoje 1918 metais. Parlamento studijos, Nr. 23, p. 11–44. Pieejams: http://www.parlamentostudijos.lt/ Nr23/files/11-44.pdf [pēdējo reizi sk. 15.05.2019.]. 15. Grigaravičiūtė, S. (2018). Lietuvos Tarybos (ne)atstovavimas Šveicarijoje 1917–1918 metais. Parlamento studijos, Nr. 25, p. 37–77. Pieejams: http://www.parlamentostudijos.lt/Nr25/ files/37-77.pdf [pēdējo reizi sk. 15.05.2019.]. 16. Lopata, R. (1996). Lietuvos valstybingumo raida 1914–1918 metais. Vilnius: Mintis, 223 p.

Arvydas Malonaitis Vytautas Magnus University Lithuania, Vilnius

AXES IN THE WEAPONRY OF ROMAN PERIOD MILITARY NOBILITY IN THE TERRITORY OF LITHUANIA

CIRVJI ROMIEŠU PERIODA MILITĀRO AUGSTMAŅU IEROČU KLĀSTĀ LIETUVAS TERITORIJĀ

Summary The article addresses the problem of axes as part of the weaponry used by the Roman period (AD 10–450) military nobility in the territory of Lithuania. It starts with the discussion on the occurrence of axes in Lithuania. According to the available data, today there are over a hundred locations known where the axes were found, mainly the burial sites. Two types of axes were used at that time: blunt-ended and socketed axes, but the latter ones are far more numerous (Figure 1). The topic of the use of axes as one of the weapons is discussed on the basis of the data from 40 burials (Table 1) selected under the established criteria (Jovaiša, 2012:248; 249–250). The analysis of their territorial distribution (Figure 2) made it clear that they are most commonly found in the coastal region, the Lower Jūra, the Samogitian Upland. The article further discusses the distribution of axes in the selected burials and concludes that axes were widely used as part of the weaponry of the military nobility of that period, though it was not a mandatory weapon. What is more, it was established on the basis of the available data that only socketed axes were used by the military nobility of this particular period.

Keywords: socketed axes, blunt-ended narrow-bladed axes, military nobility, weaponry, Roman period.1

Atslēgas vārdi: uzmavas cirvis, šaurasmeņa cirvis, militārie augstmaņi, ieroči, Romiešu periods.

Anotācija Raksts apskata cirvjus kā daļu no ieročiem, ko Lietuvas teritorijā izmantoja Romiešu perioda (AD 10–450) militārie augstmaņi. Raksts sākas ar diskusiju par cirvju parādīšanos Lietuvas teritorijā. Saskaņā ar pieejamajiem datiem, mūsdienās ir zināmas vairāk nekā simts vietas, kurās atrasti cirvji, un galvenokārt tās ir apbedījumu vietas. Tajā laikā tika izmantoti divu tipu cirvji: šaurasmeņa cirvis un uzmavas cirvis, bet pēdējo ir daudz vairāk (sk. 1. attēlu). Cirvja kā ieroča izmantošana tiek apskatīta, pamatojoties uz datiem par 40 apbedījumiem (sk. 1. tabulu), kas atlasīti pēc noteiktiem kritērijiem (Jovaiša, 2012: 248, 249–250). To teritoriālā sadalījuma analīze (skat 2. attēlu) ļauj secināt, ka cirvji visbiežāk sastopami piekrastes reģionā – Jūras lejtecē, Žemaitijas augstienē. Rakstā sīkāk apskatīts cirvju izvietojums izvēlētajos apbedījumos un novērots, ka cirvji šajā periodā tikuši plaši izmantoti kā militāro augstmaņu ieroči, kaut arī tas nav bijis obligāts ierocis. Turklāt, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, tika secināts, ka šī konkrētā laika posma militārie augstmaņi izmantoja tikai uzmavas cirvjus.

Sources and literature 1. Antanavičius, J. (1970). Medžionių (Prienų r.) kapai. Kraštotyra, pp. 130–140. 2. Astrauskas, A. (1993). Marvelės kapinyno 1993 m. tyrinėjimo ataskaita. Lietuvos istorijos instituto Rankraštynas (LIIR), f. 1, b. 2213. 3. Balčiūnas, J. (1983). Dauglaukio kapinyno (Tauragės raj.) 1983 m. žvalgomųjų archeologinių tyrinėjimų ataskaita. LIIR, f. 1, b. 1144. 4. Butkus, D. (1996). Lazdininkų (Kalnalaukio) plokštinio kapinyno AR–490 (Darbėnų sen., Kretingos r. savivaldybė, Klaipėdos apskritis) 1996 m. archeologinių kasinėjimų ataskaita. LIIR, f. 1, b. 2568. 5. Butkus, D. (1997). Lazdininkų (Kalnalaukio) plokštinio kapinyno AR–490 (Darbėnų sen., Kretingos r. savivaldybė, Klaipėdos apskritis) 1997 m. archeologinių kasinėjimų ataskaita. LIIR, f. 1, b. 3446. 6. Butkus, D. (2000). Lazdininkų (Kalnalaukio) plokštinio kapinyno AR–490 (Darbėnų sen., Kretingos r. savivaldybė, Klaipėdos apskritis) 2000 m. archeologinių kasinėjimų ataskaita. LIIR, f. 1, b. 3667. 7. Butkus, D., Kanarskas, J. (1991). Lazdininkų (Kalnalaukio) plokštinio kapinyno (Darbėnų apyl., Kretingos r.) 1991 m. archeologinių kasinėjimų ataskaita. LIIR, f. 1, b. 1853. 8. Gabriūnaitė, K. (1978). Lazdininkų senkapio (Kretingos raj.) 1978 m. tyrinėjimų dienoraštis. LIIR, f. 1, b. 655. 9. Jovaiša, E. (1984). Dauglaukio k. (Tauragės raj.) plokštinio kapinyno tyrinėjimų ataskaita. LIIR, f. 1, b. 1178. 10. Jovaiša, E. (1996). Daulaukio kapinynas. In: Archeologiniai tyrinėjimai Lietuvoje 1994 ir 1995 metais. Vilnius: Diemedžio leidykla, p. 106–109. 11. Jovaiša, E. (2007). Skalvių istorijos šaltiniai: Vėluikių kapinynas. Istorija, t. 80, p. 3–20. 12. Jovaiša, E. (2012). Aisčiai. Kilmė. Vilnius: Edukologija, 380 p. 13. Kulikauskas, P. (1968). Kurmaičių kapinynas. In: Lietuvos archeologiniai paminklai. Lietuvos pajūrio I–VII a. kapinynai. Vilnius: Mintis, p. 12–56. 14. Lietuvos istorija. Geležies amžius (2007). T. 2, Vilnius: Baltos lankos, 517 p. 15. Malonaitis, A. (2008). Geležiniai siauraašmeniai kirviai Lietuvoje. Vilnius: Vilniaus pedagoginio universiteto leidykla, 308 p. 16. Michelbertas, M. (1968). Rūdaičių I kapinynas. In: Lietuvos archeologiniai paminklai. Lietuvos pajūrio I–VII a. kapinynai. Vilnius: Mintis, p. 73–112. 17. Michelbertas, M. (2011). Paalksnių archeologijos paminklai. Vilnius: Vilniaus universitetas, 244 p. 18. Michelbertas, M. (2016). Romėniškojo laikotarpio emaliuoti dirbiniai Lietuvoje. Vilnius: Vilniaus universiteto leidykla, 112 p. 19. Muoriškių pilkapiai: katalogas (2017). Sud. K. Duderis. Biržai: Biržų krašto muziejus „Sėla“, 120 p. 20. Navickaitė-Kuncienė, O. (1968). Reketės kapinynas. In: Lietuvos archeologiniai paminklai. Lietuvos pajūrio I–VII a. kapinynai. Vilnius: Mintis, p. 161–183. 21. Stankus. J. (1981). Šaukėnų senkapio, Sungailiškių apyl., Tauragės r., 1981 m. tyrinėjimų ataskaita. LIIR, f. 1, b. 934. 22. Stankus, J. (1995). Bandužių kapinynas. Lietuvos archeologija, t. 12, 155 p. 23. Šimėnas, V. (1999). Barzūnų kapinyno, Šilutės raj., 1999 metų kasinėjimų ataskaita. LIIR, f. 1, b. 3490. 24. Tamulynas, L. (2001). Pėžaičių kapinyno spėjamos vietos (Pėžaičių k., Veiviržėnų sen., Klaipėdos r.) archeologijos žvalgomųjų tyrinėjimų 2001 m. ataskaita. LIIR, f. 1, b. 3787. 25. Tarvydas, B. (1933). Šiaulių kraštotyros Dr-jos archeologiniai tyrinėjimai 1932 m. Šiaulių metraštis, Nr. 4, p. 1–17. 23

26. Tautavičius, A. (1968). Palangos kapinynas. In: Lietuvos archeologiniai paminklai. Lietuvos pajūrio I–VII a. kapinynai. Vilnius: Mintis, p. 123–137. 27. Vaitkunskienė, L. (1999). Žvilių kapinynas. Lietuvos archeologija, t. 17, 248 p. 28. Valatka, V. (1984). Maudžiorų plokštinis kapinynas (1964 ir 1966 m tyrinėjimų duomenys). Lietuvos archeologija, t. 3, p. 6–24. 29. Граудонис, Я. (1967). Латвия в эпоху поздней бронзы и раннего железа. Рига: Зинатне, 165 c. 30. Лухтанас, А. (2001). К вопросу об исчезновении культуры штрихованной керамики в бассейне Нерис (городища и селища в Кярнаве). Archaeologia Lituana, t. 2, p. 22–28.

Henrihs Soms Daugavpils Universitāte Latvija, Daugavpils

DAUGAVPILS – „SARKANĀ VERDENA”: 1919–1920

DAUGAVPILS - “RED VERDUN”: 1919–1920

Summary The battles near Daugavpils had an important role during the war for Latvia’s independence. Since 1918, the Soviet literature predominantly offered a version about Daugavpils as “Red Verdun” which had fought defence battles (for 129 days) against “the joint forces of Polish and Latvian white guards”. 1 Objectively evaluating the historic events, the primary sources – Latvian press publications play an essential role. In this article, the materials from seven press editions have been employed. Regarding the press development, a new feature was the foundation of the Latvian Press Bureau (LPB) in March, 1919, and later – of Latvian Telegraph Agency (LETA). The task of the bureau was to inform the world’s news agencies and local media about the events happening in the territory of Latvia. The Soviet literature does not mention anything about the Red Terror which was carried out by so called commissioners for maintaining the order. On March 28, 98 people were shot dead near Daugavpils Fortress. This was the bloodiest crime committed by the Bolsheviks during the time of P. Stuchka’s Soviet government. These crimes became known to the wider society from the publications in the press only after Daugavpils was set free. The fight for Daugavpils took place in three phases: fights on the left bank of the river Daugava, capturing the outskirts of the town (August, 1919); the use of French tanks, Polish and Bolshevik armoured train, capturing the fortress bridgehead (September, 1919); Daugavpils occupation by Polish army and arrival of Latvian army (January 3, 1920). The press regularly published reports from the General Headquarters of Latvian, Lithuanian and Polish armies. When Daugavpils was set free, there were special correspondents of several newspapers who informed about the situation in the town. Though maintaining a lively interest in the events taking place in Daugavpils, in some cases the newspapers published unverified and false information, then trying to correct it or call it off.

Keywords: independence of Latvia, liberation of Daugavpils, Soviet historio-graphy, national historiography, Latvian periodicals.

Atslēgas vārdi: Latvijas Neatkarības karš, Daugavpils atbrīvošana, padomju historiogrāfija, nacionālā historiogrāfija, latviešu periodika

Anotācija Latvijas Neatkarības karā (1918–1920) svarīga loma bija kaujām pie Daugavpils. Padomju literatūrā kopš 1968. gada dominēja versija par Daugavpili – „Sarkano Verdenu”, kura izcīnīja aizstāvēšanas kaujas (129 dienas) pret „apvienotajiem poļu un latviešu baltgvardu spēkiem”. Objektīvā vēstures notikumu izvērtēšanā svarīga loma ir pirmavotiem – latviešu preses izdevumiem. Rakstā izmantoti materiāli no 7 preses izdevumiem.

Rakstā apskatīta jauna iezīme preses attīstībā – Latvijas Preses biroja (LPB) izveidošana 1919. gada martā, vēlāk Latvijas Telegrāfa aģentūra (LETA). Biroja uzdevums bija informēt pasaules ziņu aģentūras un vietējos medijus par notikumiem Latvijas teritorijā. Padomju literatūrā tika noklusēts Sarkanais terors, ko izvērsa Daugavpils t.s. kārtības sargāšanas komisija. 1919. gada 28. martā Daugavpils cietokšņa tuvumā tika nošauti 98 cilvēki. Tas bija asiņainākais lielinieku pastrādātais noziegums P. Stučkas padomju valdības laikā. Par šiem noziegumiem plašāka sabiedrība uzzināja pēc Daugavpils atbrīvošanas no laikrakstu publikācijām. Cīņa par Daugavpili noritēja trīs fāzēs: cīņas Daugavas kreisajā krastā, Daugavpils piepilsētas ieņemšana (1919. gada augusts); franču tanku, poļu un lielinieku bruņuvilcienu izmantošana, cietokšņa priekštilta nocietinājuma ieņemšana (1919. gada septembris); Polijas armija ieņem Daugavpili un Latvijas armijas ierašanās (1920. gada 3. janvāris). Preses izdevumi regulāri publicēja Latvijas, Lietuvas, Polijas armijas virspavēlniecības štābu frontes ziņojumus. Pēc Daugavpils atbrīvošanas par stāvokli pilsētā informēja vairāku laikrakstu speciālkorespondenti. Saglabājot dzīvu interesi par notikumiem Daugavpilī, laikraksti atsevišķos gadījumos publicēja nepārbaudītas un maldīgas ziņas, kuras pēc tam centās atsaukt un izlabot.

Avoti un literatūra 1. Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA), P-10 f.: LSPR iekšlietu komisariāts, 1. apr., 3.a. l., 35. lp., 35. lp. op. 2. Baltijas Vēstnesis, 1919. 16. jūnijs. 3. Baltijas Vēstnesis, 1919. 17. jūnijs. 4. Baltijas Vēstnesis, 1919. 24. jūlijs. 5. Baltijas Vēstnesis, 1919. 3. septembris. 6. Baltijas Vēstnesis, 1919. 11. septembris. 7. Baltijas Ziņas, 1919. 17. jūnijs. 8. Brīvā Zeme, 1919. 23. janvāris. 9. Brīvā Zeme, 1919. 2. oktobris. 10. Jaunākās Ziņas, 1919. 1. oktobris. 11. Jaunākās Ziņas, 1919. 2. oktobris. 12. Jaunākās Ziņas, 1919. 3. decembris. 13. Latvijas Sargs, 1919. 5. septembris. 14. Pirmdienas Rīts, 2019. 12. janvāris. 15. Sociāldemokrāts, 1919. 13. janvāris. 16. Sociāldemokrāts, 1919. 7. oktobris. 17. Strādnieku Avīze, 1919. 6. septembris. 18. Двинский Голос, 1929. 4. апреля. 19. Красное Знамя, 1919. 2. апреля.

***

1. Avangards (1968). Daugavpils, 27. janvāris. 2. Bīrons, A. (1969). 1919. gads Latvijā. Rīga: Zvaigzne, 239 lpp. 3. Ezergailis, J. (1970). Pirms 50 gadiem. Daugavas Vanagu mēnešraksts, Nr. 5, 19.–21. lpp. 4. Grauba, A. (2013). No Asūnes draudzes pagātnes. No: Katoļu kalendārs 2014. gadam. Katoļu Baznīcas Vēstnesis, 114.–117. lpp. 5. Jēkabsons, Ē. (2000). Polijas armijas cīņas ar Sarkano armiju Ilūkstes apriņķī 1919. gada septembrī. No: Latvijas kara muzeja gadagrāmata. Rīga : Latvijas Universitātes žurn. „Latvijas Vēsture” fonds, 46.–57. lpp. 6. Jēkabsons, Ē. (2015a). Ārvalstu armijas Latvijas neatkarības karā (1). Pieejams: https://lvportals.lv/ norises/273760-arvalstu-armijas-latvijas-neatkaribas-kara-i-2015 [pēdējo reizi sk. 01.12.2019.].

7. Jēkabsons, Ē. (2015b). Franču tanki un karavīri Latvijas neatkarības karā. Ārvalstu armijas Latvijas neatkarības karā (IV). Pieejams: https://lvportals.lv/norises/274257-francu-tanki-un- karaviri-latvijas-neatkaribas-kara-arvalstu-armijas-latvijas-neatkaribas-kara-iv-2015 [pēdējo reizi sk. 01.12.2019.]. 8. Jēkabsons, Ē. (2015c). Polijas armijas atbalsts Latgales atbrīvošanā. Ārvalstu armijas Latvijas neatkarības karā (II) Pieejams: https://lvportals.lv/norises/273922-polijas-armijas-atbalsts- latgales-atbrivosana-arvalstu-armijas-latvijas-neatkaribas-kara-ii-2015 [pēdējo reizi sk. 01.12.2019.]. 9. Latviešu periodika (1977). 1. sēj.: 1768-1919. Sast. K. Egle, V. Lūkina, Ā. Brempele, V. Jau- ģietis. Rīga: LPSR ZA Fundamentālā bibliotēka. 2. papild. izd. Rīga: Zvaigzne, 556 lpp. 10. LETA 90. Pieejams: http://leta90.leta.lv/vesture1919gada-4marts-latvija-izveido-latvijas-preses- biroju-latopress [pēdējo reizi sk. 01.12.2019.]. 11. Nacionālā enciklopēdija (2019). Latvijas Neatkarības karš. Pieejams: https://enciklopedija.lv/ skirklis/22216 [pēdējo reizi sk. 01.12.2019.]. 12. Sarkanais terors Daugavpilī – lielākā cilvēku iznīcināšanas akcija Latvijas teritorijā Stučkas Padomju Latvijā [2002]. Pieejams: http://latgalesdati.du.lv/notikums/4578 [pēdējo reizi sk. 01.12. 2019.]. 13. Sprūde, V. (2013). Vēsturnieku komisijas pasākumu pirmo reizi apmeklē Krievijas vēstnieks. Pieejams: http://www.la.lv/vel-saules-muzu-latvijai [pēdējo reizi sk. 01.12.2019.]. 14. Šiliņš, J. (2011). Padomju Latvijas militārā un politiskā attīstība (1918. gada decembris – 1919. gada jūnijs). Pieejams: https://luis.lu.lv/pls/pub/luj.fprnt?l=1&fn=F1841970347/Janis Silins 2011.pdf [pēdējo reizi sk. 01.12.2019.]. 15. Vaduguns (1968). Balvi, 30. janvāris. 16. Zarja Kommuņizma (1968). Krāslava, 27. janvāris. 17. Китайцы в Красной Армии [2018]. Pieejams: http://cyclowiki.org/wiki/Китайцы_в_ Красной_Армии#cite_note-5 [pēdējo reizi sk. 01.12.2019.]. 18. Оборона Царыцина. Pieejams: https://ru.wikipedia.org/wiki/Оборона_Царицына [pēdējo reizi sk. 01.12.2019].

Vitālijs Šalda Daugavpils Universitāte Latvija, Daugavpils

LATVIEŠU STRĒLNIEKU VĒSTURISKĀS NOZĪMES JAUTĀJUMS STARPKARU LATVIJAS PUBLICISTIKĀ

THE ISSUE OF HISTORICAL SIGNIFICANCE OF LATVIAN RIFLEMEN IN INTERWAR PUBLICISTICS OF LATVIA

Summary The article is devoted to the analysis of the work of Latvian publicists of the interwar period of the Republic of Latvia, who wrote about the role of Latvian riflemen in the history. There were several pronounced tendencies in Latvian publicistics: highlighting of the performance of the „old” Latvian riflemen, attributing the merits of Latvian National Army soldiers to the soldiers of established Republic of Latvia; concealing of the participation of „red” Latvian riflemen in the Russian Civil War; explaining the participation of the „red” Latvian riflemen in the Russian Civil War as a struggle for the destruction of the Russian Empire and the establishment of the Republic of Latvia and other national states on the ruins of this empire, combining and evaluating the achievements of „old” and „red” riflemen. The author also gives his own vision on the historical significance of Latvian riflemen.

Keywords: Latvian riflemen, Republic of Latvia, publications.

Atslēgas vārdi: latviešu strēlnieki, Latvijas Republika, publicistika.

Anotācija Raksts veltīts to Latvijas Republikā starpkaru periodā aktīvo latviešu publicistu darbu analīzei, kuros runāts par latviešu strēlnieku lomu vēsturē. Latvijā publicistikā pastāvēja vairākas izteiktas tendences: izceļot „veco” latviešu strēlnieku veikumu, pierakstīt viņiem tādus pat nopelnus Latvijas Republikas nodibināšanā kā Latvijas nacionālās armijas karavīriem; noklusēt „sarkano” latviešu strēlnieku dalību Krievijas Pilsoņu karā; izskaidrot „sarkano” latviešu strēlnieku dalību Krievijas Pilsoņu karā kā cīņu par Krievijas impērijas sagraušanu un Latvijas Republikas un citu nacionālo valstu nodibināšanu uz šīs impērija drupām, tā apvienojot „veco” un „sarkano” strēlnieku veikumu un sniedzot tā pozitīvu vērtējumu. Autors piedāvā arī savu latviešu strēlnieku vēsturiskās nozīmes redzējumu.1

Avoti un literatūra 1. 20. gadsimta Latvijas vēsture. II. Neatkarīgā valsts, 1918–1940 (2003). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 1022 lpp. 2. Akurāters, J. (1937). Gari un karogi. Jaunākās Ziņas, 5. janv. 3. Andersons, E. (1967). Latvijas vēsture, 1914–1920. Stokholma: Daugava, 754 lpp. 4. Bangerskis, R. (1931). Latviešu strēlnieki kā nacionālās armijas avangards. Latviešu Strēlnieks, 1. janv. 5. Bermonts-Avalovs, P. (2015). Cīņā pret boļševismu. Rīga: Zvaigzne ABC, 327 lpp. 6. Blanks, E. (1922). Latviešu strēlnieku piemiņai. Latvijas Sargs, 6. janv. 7. Dardzāns, P. (1932). Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme. Burtnieks, Nr. 2, 105.–111. lpp.

8. Dardzāns, P. (1974). Strēlnieku un atbrīvošanas cīņu laikmeta vēsture jāpārraksta. Apskats par Ulža Ģērmaņa monografiju „Zemgaliešu komandieris”. Jaunā Gaita. Nr. 99. Pieejams: http://jaunagaita. net/jg99/JG99_Dardzans.htm [pēdējo reizi sk. 06.05.2019.]. 9. Dardzāns, P. (1987). Dieva plaukstā. Latviešu vecā strēlnieka atmiņas, pārdomas, atziņas. II. Čikāga: Autora izdevums. 460 lpp. 10. Darstellungen aus dem Nachkriegskämpfen Deutschen Truppen und Freikorps (1938). III Band: Die Kämpfe im Baltikum nach der zweiten Einnahme von Riga: Juni bis Dezember 1919. Berlin: Verlag E.S. Mitteler&Sohn, 208 S. 11. Goldmanis, J. (1923). Latvju strēlnieki. Latviešu Strēlnieks, 1. janv. 12. Grīns, A. (1928). Strēlnieku piemiņai. Latvis, 6. janv. 13. Ģērmanis, U. (1970). Zemgaliešu komandieris. Jaunā Gaita, Nr. 81, 9.–14. lpp. Pieejams: http://jaunagaita.net/jg76/JG76-90_Germanis.htm [pēdējo reizi sk. 06.05.2019.]. 14. Ģērmanis U., Vācietis J. (1956). Pa aizputinātām pēdām. [Stokholma]: Daugava, 360 lpp. 15. Jēkabsons, Ē. Ievadam (2014). Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 4, 5.–7. lpp. 16. Latviešu strēlnieki pēc kara (2018). Pieejams: http://www.dveseluputenis.lv/lv/laika- skala/notikums/129/latviesu-strelnieki-pec-kara/ [pēdējo reizi sk. 06.05.2019.]. 17. Latviešu strēlnieku vēsture, 1915–1920 (1970). Red. J. Krastiņš. Rīga: Zinātne, 698 lpp. 18. Latviešu veco strēlnieku biedrības īss darbības pārskats (1924). Latviešu Strēlnieks, 1. janv. 19. Latvijas brīvības cīņas, 1918–1920: enciklopēdija (1999). Rīga: Preses nams, 446 lpp. 20. Latvijas vēsture. 20. gadsimts (2005). Rīga: Jumava, 2005. 487 lpp. 21. Latvju enciklopēdija (1952, 1953). Otrais sējums. Red. A. Švābe. Stokholma: Trīs zvaigznes. 1918 lpp. 22. Memenis, A. (1995). Strēlnieki: Latviešu strēlnieki I pasaules karā. Rīga: Aut. izd, 246 lpp. 23. Nonācs, O., Šreiners, V. (1933). Pēc 18. novembra. Tautas Padomes locekļu memuāri. Rīga: Valters un Rapa, 199 lpp. 24. Ozols, J. (1923). Latviešu strēlnieki svešumā. Latviešu Strēlnieks, 1. janv. 25. Ozols, V. (1925). Ko māca latvju strēlnieku vēsture? Latviešu Strēlnieks, 1. janv. 26. Skalbe, K. (1924). Strēlnieku piemiņas dienā. Mazās piezīmes. Jaunākās Ziņas, 5. janv. 27. Skalbe, K. (1938). Kad zvaigzne iedegās. Jaunākās Ziņas, 5. janv. 28. S. N. Piemiņa un strēlnieki (1924). Domas, Nr. 2, 186.–188. lpp. 29. Šneps-Šneppe, M. (2017). Latviešu strēlnieki: Rīgas revolūcija, 1917. Rīga: Sava grāmata, 291 lpp. 30. Vācietis, J. (1922, 1924). Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme. 1. un 2. daļa. Pleskava: Spartaks. Jauns izdevums: Vācietis, J. (1989). Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme. Rīga: Avots, 304 lpp. 31. Zellis, K. (2014). Mūžības skartie: latviešu strēlnieka tēls Latvijas kolektīvajā atmiņā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 4 (93), 94.–97. lpp. 32. Zirnis, E. (2015). Uz ežiņas galvu liku. Sestdiena, 31.07. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/ sestdiena/uz-ezinas-galvu-liku-14106672 [pēdējo reizi sk. 06.05.2019.]. 33. Малнач, А. (2016). Эрик Жагарс. Существование исторической науки в Латвии под вопросом Pieejams: http://baltnews.lv/news/20160121/1015467189.html [pēdējo reizi sk. 06.05.2019.]. 34. Паюр, А. (2017). Эстонские национальные воинские части в Русской армии в 1917–1918 годах. Россия и Балтия, Вып. 8: Новый мир на развалинах империи, c. 34– 58.

FILOZOFIJA, SOCIOLOĢIJA PHILOSOPHY, SOCIOLOGY

30 Gunārs Brāzma LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte Sociālo un humanitāro zinātņu institūts Latvija, Jelgava

KOPERNIKA REVOLŪCIJA – ZINĀTNES LAIKMETA SIMBOLS UN KLIŠEJA

THE COPERNICAN REVOLUTION – THE SYMBOL AND THE CLICHÉ OF THE AGE OF SCIENCE

Summary According to a broadly accepted view, contemporary science emerged after the scientific revolution of the 17th century, which started with Copernican revolution in astronomy. Copernican revolution has become a symbol for characterizing a revolutionary scientific development. During the following centuries, the Copernican revolution has been generalised rethinking of humans’ place and significance in the Universe. Eventually, this has transformed into a claim that Copernicus began “dethronement” of humans from the privileged position in the centre of the Universe, and thus gave a severe blow to the religious world-view. In fact, the concept of Copernican revolution has been transformed into frequently repeated “Copernican cliché”, particularly promoted in many popular science publications and textbooks. Although indeed Copernican revolution led to rethink the significance of humans in the Universe, the “Copernican cliché” oversimplifies both the intentions of Copernicus and the historical science-religion relationship.1

Keywords: Copernican revolution, human’s place in the Universe, science-religion relationship.

Atslēgas vārdi: Kopernika revolūcija, cilvēka vieta Visumā, zinātnes un reliģijas attiecības.

Anotācija Saskaņā ar plaši pieņemtu uzskatu mūsdienu zinātne izveidojās līdz ar 17. gadsimta zinātnes revolūciju, kas aizsākās ar Kopernika revolūciju astronomijā. Kopernika revolūcija ir kļuvusi par simbolu, kas raksturo revolucionāru zinātnes attīstību. Nākamo gadsimtu gaitā priekšstats par Kopernika revolūciju ir paplašinājies līdz vispārīgiem spriedumiem par cilvēka vietu un nozīmīgumu Visumā. Rezultātā tas pārveidojās par apgalvojumu, ka Koperniks aizsāka cilvēka „gāšanu no troņa”, t.i., no privileģētas vietas Visuma centrā, un tādējādi deva smagu triecienu reliģiskajam pasaules uzskatam. Faktiski Kopernika revolūcijas atspoguļojums, sevišķi daudzās populārzinātniskās publikācijās un mācību literatūrā, ir kļuvis par šādu daudzkārt atkārtotu „Kopernika klišeju”. Kopernika revolūcija tiešām radīja nepieciešamību no jauna pārdomāt jautājumus par cilvēka nozīmīgumu Visumā. Taču „Kopernika klišeja” pārlieku vienkāršo gan Kopernika nolūkus, gan zinātnes un reliģijas attiecību vēsturi.

Avoti un literatūra 1. Bībele (2012). Rīga: Latvijas Bībeles biedrība, 2636 lpp. 2. Brāzma, G. (2015). Reliģija kā zinātnes veidošanos ietekmējošs faktors. No: Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, XVII. Sast. A. Medveckis. Liepāja: LiePA, 69.–76. lpp.

3. Danielson, D. (2009). Myth 6: that Copernicanism Demoted Humans from the Center of Universe. In: Galileo Goes to Jail and Other Myths about Science and Religion. Ed. by Numbers R. Harvard: Harvard University Press, 50.–58. pp. 4. Danielson, D., Graney, Chr. M. (2014). The Case against Copernicus. Scientific American, January, 64.–67. pp. 5. Gaukroger, St. (2008). The Emergence of a Scientific Culture. Science and the Shaping of Modernity 1210–1685. Oxford: Oxford University Press, 563 p. 6. Gingerich, O. (2006). God’s Universe. Harvard: Harvard University Press, 139 p. 7. Hannam, J. (2011). The Genesis of Science: how the Christian Middle Ages Launched the Scientific Revolution. Regnery Publishing, Inc., 448 p. 8. Harrison, P. (2001). The Bible, Protestantism, and the Rise of Natural Science. Cambridge: Cambridge University Press, 313 p. 9. Lovejoy, A. O. ([1936] 2001). The Great Chain of Being. Harvard: Harvard University Press, 382 p. 10. Repcheck, J. (2007). Copernicus’ Secret. Simon & Schuster Paperbacks, 239 p.

Vilis Daberts Rīgas Stradiņa universitāte Latvija, Rīga

TRADICIONĀLĀ LOĢIKA – ARHAISMS VAI FENOMENS AR ATTĪSTĪBAS IESPĒJĀM

TRADITIONAL LOGIC - AN ARCHAISM OR A PHENOMENON WITH A POTENTIAL FOR DEVELOPMENT

Summary The aim of the article is to show the specifics of traditional logic. To a large extent, logic initially operates as Aristotle's logic. The traditional formal logic appears as a combination of individual elements, which are obtained from logical systems of various historical eras and directions. The author believes that the subject of logic is objectively linked to the category of the form, but the difficulty in understanding the form lies in the complexity of the form’s nature. The author claims that the content, which differs from the form, is not included in it. There is a functional difference between the form and the content. It is assumed that the types of logic appear as a function of a certain form, and diversity of logic is a consequence of the various manifestations of the form. Logic is interested in the correct form. Such assessment of the form includes an idea of the form as a specific condition. The correct form is a condition for the safety of information included in the statements or their sets. The author argues that logic can be characterized as a science of formal conditions and ways to achieve information security of certain parameters. Supposedly, traditional logic is a formal (form- based) science, which however is limited to certain substantial conditions, and that is one of the factors that forms the specifics of science. The author emphasizes that the tools offered by traditional logic allow to find solutions related to novelty.1

Keywords: Aristotle logic, traditional logic, form of statements, form and content, manifestations of form, correctness of form, condition of information security.

Atslēgas vārdi: Aristoteļa loģika, tradicionālā loģika, izteikumu forma, formas un satura atšķirību funkcionalitāte, formas izpausmes daudzveidīgums, formas pareizība, pareiza forma kā nosacījums informācijas drošībai, tradicionālās loģikas specifika.

Anotācija Raksta mērķis ir parādīt tradicionālās loģikas kā loģikas specifiku. Loģika izvērstā veidā sākotnēji uzstājas kā Aristoteļa loģika. Tradicionālā formālā loģika parādās kā atsevišķu elementu, kas aizgūti no dažādu vēsturisku laikmetu un virzienu loģiskām sistēmām, apvienojums. Autors uzskata, ka loģikas priekšmeta jautājums pamatoti tiek saistīts ar formas kategoriju, bet joprojām jautājumu sarežģī formas dabas sarežģītība. Terminu saturs un forma efektīvāks lietojums iziet no pieņēmuma, ka saturs, atšķiroties no formas, neiekļauj to sevī. Atšķirība starp formu un saturu ir funkcionāla. Tiek akceptēts viedoklis, ka loģikas veidi parādās kā noteiktas formas funkcija un loģikas daudzveidīgums ir formas izpausmes daudzveidīguma konsekvences. Formas vienkāršākas izpausmes gan strukturāli, gan arī vēsturiskā aspektā saistās ar ātrāk „atklātām” loģikām, citas izpausmes – ar nosacīti vēlāk izvirzītām loģikām un tās sistēmām. Loģiku interesē pareiza forma. Tāds formas vērtējums ietver sevī skatījumu uz formu kā noteiktu nosacījumu. Pareiza forma ir

© Liepājas Universitāte, 2020 https://doi.org/10.37384/SK.2020.22.106 33 nosacījums izteikumos vai to kopumos saturošās informācijas drošībai. Autors apgalvo, ka loģiku var raksturot kā zinātni par izteikumos fiksētās informācijas noteiktu parametru (visupirms patiesuma) informatīvās drošības formāliem nosacījumiem un sasniegšanas ceļiem. Tiek akceptēta doma, ka arī tradicionālā loģika ir formāla (uz formu balstīta) zinātme, ko tomēr ierobežo noteikti saturiskie nosacījumi, kas ir viens no šo zinātnes specifiku veidojošiem faktoriem. Autors uzsver, ka arī tradicionālās loģikas piedāvātie līdzekļi ļauj atrast ar novitāti bagātus uzdevumu risinājumus.

Avoti un literatūra 1. Apsalons E. (2011). Valodas lietojuma loģika. Rīga: Zvaigzne ABC, 424 lpp. 2. Daberts V. (2000). Slēdzienu pareizība verifikatīvajā un alētiskajā aspektā. No: Latvijas Policijas akadēmijas raksti. 7. sēj. Rīga: LPA, 41.–52. lpp. 3. Vedins I. (2009). Loģika. Rīga: Avots, 399 lpp. 4. Абачиев С. К. (2006). Традиционная логика в современном освещении. Москва: КомКнига, 268 с. 5. Aнисов А. М. (2002). Современная логика. Москва, 273 c. 6. Бочаров В. А., Маркин В. И. (1997). Основыв логики. Москва: ИНФРА-М, 296 с. 7. Васильев, Н. А. (1989). Воображаемая логика. Избранные труды. Москва: Наука, 264 с. 8. Ведин, Ю. П. (1979). Структура, истинность и правильность мышления. Рига: Лиесма, 194 c. 9. Войшвилло Е. К., Дегтяров М. Г. (1998). Логика. Москва: Гуманит. изд. центр ВЛАДОС, 527 с. 10. Гетманова А. Д. (1998). Логика. Москва: Книжний дом „Университет”, 471 с. 11. Ивлев Ю. В. (2004). Логика. Москва: Проспект, 287 c. 12. Карпович В. Н. (2008). О предмете логики. Pieejams: http://www.philosophy.nsc.ru/ journals/humscience/1_97/20_karp.htm (pēdējo reizi sk.: 15.05.2019.). 13. Луканин P. K. (1984). „Органон” Аристотеля. Москва: Наука, 304 с.

Zaigonis Graumanis Liepājas Universitāte Latvija, Liepāja

ANDRA RUBEŅA UN DAŽU CITU FILOZOFU KRITISKĀS PIEZĪMES PAR IMANUELA KANTA PRAKTISKO FILOZOFIJU

CRITICAL REMARKS BY ANDRIS RUBENIS AND SOME OTHER PHILOSOPHERS ON IMMANUEL KANT’S PRACTICAL PHILOSOPHY

Summary The article focuses on critical remarks made by acknowledged Latvian philosophers on the practical philosophy of Immanuel Kant. The levels of criticism vary. One of the authors does not criticise Kant's philosophy, but gives an exact description of his teaching. Some other authors show the weaknesses of this philosophy, but Peteris Zalite has openly criticised Kant's teaching of freedom in his doctoral thesis. This article looks in detail at what was written in this regard by Larisa Chuhina (1913-2002) and Andris Rubenis (1951-2017), as well as provides analysis of Kant's work on the grounds of “Metaphysics of virtues” (1785), “Criticism of the practical mind” (1788) and “Metaphysics of virtues” (1797).1 At the end of the article, the author turns to I. Kant's teaching on the relationship between theoretical and practical minds. The author does not agree with the idea that the theoretical mind and the practical mind are actually the same. The structures of the practical mind include free will, the moral rule, the categorising imperatives, the existence of God, and the immortality of the soul. The author of this article strives to prove that in the human psyche the forms of the practical mind are more strongly anchored than the forms of the theoretical mind, and consequently no equal sign can be put between them.

Keywords: practical mind, categorical imperatives, freedom, psyche, moral law.

Atslēgas vārdi: praktiskais prāts, kategoriskais imperatīvs, brīvība, psihe, morālais likums.

Anotācija Raksta uzmanības centrā ir kritiskās piezīmes, ko par I. Kanta praktisko filozofiju ir izteikuši pazīstami Latvijas filozofi. Kritikas līmeņi ir atšķirīgi. Vieni autori I. Kanta filozofiju nekritizē, taču dod trāpīgus viņa mācības raksturojumus. Citi autori uzrāda šīs filozofijas vājās vietas, bet, piemēram, Pēteris Zālīte savā doktora disertācijā atklāti kritizē I. Kanta mācību par brīvību. Raksts sīkāk aplūko to, ko šajā sakarā ir rakstījuši Larisa Čuhina (1913–2002) un Andris Rubenis (1951–2017). Tiek analizēti I. Kanta darbi „Tikumu metafizikas pamatojums” (1785), „Praktiskā prāta kritika” (1788) un „Tikumu metafizika” (1797). Raksta beigu daļā autors pievēršas I. Kanta mācībai par teorētiskā un praktiskā prāta attiecībām. Autors nepiekrīt Kēnigsbergas filozofa idejai, ka teorētiskais prāts un praktiskais prāts faktiski ir viens un tas pats. Pie praktiskā prāta veidojumiem pieder brīvā griba, morālais likums, kategoriskais imperatīvs, kā arī postulāti Dieva esamība, dvēseles nemirstība. Raksta autors cenšas pierādīt, ka cilvēka psihē praktiskā prāta veidojumi ir stingrāk nostiprināti atšķirībā no teorētiskā prāta formām, un līdz ar to starp tiem nevar likt vienlīdzības zīmi.

Avoti un literatūra 1. Kants, I. (2006). Prolegomeni. Praktiskā prāta kritika. Rīga: Zinātne, 348 lpp. 2. Rubenis, A. (2006). Imanuels Kants. Rīga: Minerva, 254 lpp. 3. Šuvajevs, I. (2019). Rūpēs par dvēseli. Vērtību likteņi. Rīga: Zinātne, 320 lpp. 4. Zālīte, P. (2008). Pēteris Zālīte: kantiskais ideālisms un laicīgie ideāli. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 254 lpp. 5. Кант, И. (1965). Метафизика нравов в двух частях. В кн.: Кант И. Сочинения в шести томах. Том 4, часть 2. Москва: Мысль, с. 107–438. 6. Штольценберг, Ю. (2017). Отдавая должное Канту, мы все же не должны возводить его в статус святого. Pieejams: www.kant–online.ru/?p=3434 [pēdējo reizi sk. 11.05.2019.]. 7. Чухина, Л. А. (1989). Проблема человека в философии Иммануила Канта. В кн.: Этика Канта и современность. Рига: Авотс, с. 11–42.

Ināra Leikuma LLU Sociālo un humanitāro zinātņu institūts Latvija, Jelgava

LAIKS. MĪLESTĪBA. SMIEKLI

TIME. LOVE. LAUGHTER

Summary This article describes and comments on the notions of time, love and laughter. When thinking about the eras and their characteristics, initially there is a hypothesis that time, love and laughter are self-sufficiently functioning phenomena that cannot be subdued by mind or artificially created and socialized. However, during this study it was concluded that the understanding and interpretation of these phenomena is significantly influenced by the traditions, values and morality of the era. The article accentuates the subjective nature of love and laughter. But this raises the question if these phenomena can be scientifically researched and if it is necessary to do that at all. Answering this question, the article deals with the studies on time classification and with insights of philosophers and psychologists on laughter and love.1 In the study, the author explores a less widely viewed aspect of the relationship between love and laughter and the question if love can be ridiculous. For illustration purposes, the materials from humour magazines published in Latvia in the early 19th century are employed. As a result, it is concluded that love in itself is neither tragic nor ridiculous. It all depends on how it is interpreted.

Keywords: era, time, love, laughter, humour.

Atslēgas vārdi: laikmets, laiks, mīlestība, smiekli, humors.

Anotācija Rakstā iezīmēti un komentēti laika, mīlestības un smieklu jēdzieni. Domājot par laikmetiem un to raksturojošām zīmēm, sākotnēji radās hipotēze, ka laiks, mīlestība un smiekli ir patstāvīgi funkcionējoši fenomeni, kurus nevar pakļaut prāta kontrolei, mākslīgi radīt un socializēt. Tomēr pētījuma gaitā nācās secināt, ka šo parādību izpratni un interpretāciju būtiski ietekmē laikmeta tradīcijas, vērtības, morāle. Tekstā akcentēta mīlestības un smieklu subjektīvā daba. Bet tas rada jautājumu par to, vai šīs parādības vajag un var zinātniski izzināt. Atbildot uz šo jautājumu, rakstā minēti pētījumi par laika klasifikāciju, filozofu un psihologu atziņas par smiekliem un mīlestību. Pētījumā plašāk izvērsts mazāk skatīts aspekts – mīlestības un smieklu attiecības, jautājums, vai mīlestība var būt smieklīga. Ilustrācijai tiek izmantoti materiāli no Latvijā 19. gadsimta sākumā izdotajiem humora žurnāliem. Rezultātā izdarīts secinājums, ka mīlestība pati par sevi nav ne traģiska, ne smieklīga. Viss atkarīgs no tā, kā tā tiek interpretēta.

Avoti un literatūra 1. Augustīns. (2008). Atzīšanās. Rīga: Liepnieks un Rītups, 748 lpp. 2. Brāļu Kaudzīšu raksti (1940). Rīga, 212 lpp. 3. Dadzis (1912). Nr. 1, 27.04. 4. Dikenss, Č. (2000). Doma pie domas. Izcilu cilvēku izteikumi. Rīga: Madris, 254 lpp. 5. Jungs, K. (2009). Karls Jungs : domas un atklāsmes. Rīga: Zvaigzne ABC, 175 lpp. 6. Kentaurs (2007). Nr. 44.

7. Leikuma, I. (2002). Mīlestība, tās interpretācija Latvijas filozofijā. No: Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums. IV. Liepāja: LiePA, 154.–162. lpp. 8. Leikuma, I. (2017). Globālo smieklu lokālās izpausmes. No: Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums. XIX. Liepāja: LiePA, 90.–99. lpp. 9. Leitis, V. (1929). Sekmes. Dzīves māksla. Rīga: Autora izdevums, 351 lpp. 10. Lietuvēns (1914). Nr. 2, 15.02. 11. Lietuvēns (1915). Nr. 3, 16.01. 12. Lietuvēns (1915). Nr. 6, 05.04. 13. Nīče, F. (2001). Tā runāja Zaratustra. Rīga: Zvaigzne ABC, 209 lpp. 14. Ortega i Gasē, H. (1939). Mīlestība un gudrība. Rīga: Valters un Rapa, 270 lpp. 15. Rūgtās Drapes (1922). Nr. 12, 16.11. 16. Rūgtās Drapes (1922). Nr. 18, 28.12. 17. Rūgtās Drapes (1923). Nr. 10, 01.10. 18. Rūgtās Drapes (1923). Nr. 5, 01.02. 19. Sensācija (1925). Nr. 11, 19.03. 20. Sikspārnis (1922). Nr. 2, 20.12. 21. Sikspārnis (1923). Nr. 52, 18.07. 22. Sikspārnis (1923). Nr. 86, 14.11. 23. Svari (1921). Nr. 40, 16.09. 24. Šmits, P. (1940). Latviešu tautas ticējumi. 3. sēj. Rīga: Latviešu Folkloras krātuve. 25. Schopenhauer, A. (2014). Die Welt als Wille und Vorstellung. Pieejams: http://www.zeno.org/ Philosophie/M/Schopenhauer,+Arthur/Die+Welt+als+Wille+und+Vorstellung [pēdējo reizi sk. 26.06.2019.).

Dite Liepa, Kristīne Mežapuķe LU Latviešu valodas institūts Latvija, Rīga

SVEŠVĀRDI, EIFĒMISMI UN NESKAIDRA IZTEIKSME – LAIKMETA ZĪMES ŽURNĀLISTU VALODĀ

FOREIGN WORDS, EUPHEMISMS AND MUDDLED RHETORIC: THE SIGNS OF THE TIMES IN THE LANGUAGE OF JOURNALISTS

Summary The aim of the paper is neither to engage in a purist fight against loan words in Latvian, nor to oppose a correct and appropriate usage of foreign words, as borrowing is an inevitable process. The main concern is incorrect, inappropriate and often tautological usage of foreign words, indicating insufficient knowledge of lexicology, deficiencies in the language culture or journalists’ poor professional attitude.1 The paper analyses various examples of journalists’ language from TV shows from the first half of 2019, focusing on the usage of foreign words. At first, it might seem that they are euphemisms; however, the assessment of their meaning and function makes it clear that it is not so. The barrage of foreign words sometimes hides the lack of clarity of thought, and the use of barbarisms is an evidence of poor professionalism. Moreover, it also hints at unwillingness to understand the situation, caused by lack of experience, knowledge or time, or deliberate use of muddled rhetoric.

Keywords: TV shows, language of journalism, foreign words (loanwords), native language words, barbarisms, foreign words as euphemisms (or foreign words acting as euphemisms), adverse effects caused by the English language, foreign words – means of expression or the only approach, journalists’ professionalism

Atslēgas vārdi: TV raidījumi, žurnālistu valoda, svešvārdi (aizguvumi), dzimtās valodas vārdi, barbarismi, svešvārdi kā eifēmismi, nevēlama angļu valodas ietekme, svešvārds – valodas līdzeklis vai vienīgā iespēja, žurnālistu profesionalitāte

Anotācija Raksta mērķis nav pūristiski cīnīties pret svešvārdu ienākšanu latviešu valodā vai apšaubīt pareizu, precīzu un atbilstošu svešvārdu lietojumu, – to iekļūšana leksiskajā apritē ir neizbēgama. Rakstā paustas bažas par svešvārdu nepareizu, neatbilstošu, neiederīgu, bieži vien liekvārdīgu lietojumu, kas liecina par nepilnīgām zināšanām leksikoloģijā, nepietiekamu valodas kultūras līmeni vai paviršu attieksmi pret saviem žurnālista pienākumiem. Rakstā izmantoti dažādu žurnālistu valodas piemēri, TV raidījumu piemēri 2019. gada pirmajā pusgadā. Uzmanība ir pievērsta tieši svešvārdu (aizguvumu) lietojumam. Pirmā doma – tie ir eifēmismi. Taču, vērtējot svešvārdu skaidrojumu un funkciju, kļūst skaidrs: šie aizguvumi neveic eifēmismu funkciju. Aiz svešo vārdu biruma dažkārt slēpjas domas neskaidrība, neprecizitāte; lietojot barbarismus – tiek apliecināts arī profesionāli neatbilstošs valodas kultūras līmenis. Dažkārt vārdu plūdos jaušama pat nevēlēšanās izprast situāciju, – to nosaka žurnālista pieredzes, zināšanu, laika trūkums vai apzināti izmantota valodas frāžainība, kad tiek manipulēts ar vārdu nozīmēm.

Avoti un literatūra 1. Baldunčiks, J. (1989). Anglicismi latviešu valodā. Rīga : Zinātne, 544 lpp. 2. Baldunčiks, J. (2005). Tulkotāja viltusdraugu problēma: no vārdiem pie darbiem. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, Nr. 1, 56.–64. lpp. 3. Baldunčiks, J. (2008). Terminoloģiskie mutanti mūsdienu latviešu valodā. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, Nr. 3, 26.–37. lpp. 4. Denham, K., Lobeck, E. (2009). Linguistics for Everyone: an Introduction. Pieejams: https://books.google.lv/books?id=n0KVSvqvZKYC&printsec=frontcover&source=gbs_ge_su mmary_r&cad=0#v=onepage&q&f=false [pēdējo reizi sk. 25.12.2019.]. 5. Hansons, A. (2017). Jauno latviešu valoda. Pieejams: https://www.satori.lv/article/jauno- latviesu-valoda-2 [pēdējo reizi sk. 28.12. 2019.]. 6. Hansons, A. (2019). Vai angļu valoda būs jaunā latviešu valoda? Pieejams: https://www.satori.lv/article/vai-anglu-valoda-bus-jauna-latviesu-valoda [pēdējo reizi sk. 28.12. 2019.]. 7. Jemberga, S. (2003). Kad trūkst vārdu. Diena, 18. marts, 3. lpp. 8. Nītiņa, D. (2004). Moderna cilvēka valoda. Rīga: Valsts valodas aģentūra, 112 lpp. 9. Nītiņa, D., Veisbergs A. (2007). Valodas izmaiņas un kvalitāte. No: Latviešu valoda 15 neatkarības gados. Rīga: Zinātne, 372.–401. lpp. 10. Rozenvalde, I. (2004). Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca: Ievads. Rīga: Nordik, 5.–8. lpp. 11. Rozenvalde, I. (2017). Bailēm lielas acis jeb Drošāk papildināsim un apkoposim latviešu leksiku. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, Nr. 12, 60.–70. lpp. 12. Tabuns, A. (2018). Sociālo zinātņu loma sabiedrības veidošanā. Pieejams: http://lekcijas.tripod. com/sitebuildercontent/sitebuilderfiles/tabuns_socloma [pēdējo reizi sk. 20.12.2019.]. 13. Valsts valodas centrs (2019). Pieejams: http://vvc.gov.lv/ [pēdējo reizi sk. 27.12 2019.]. 14. Veisbergs, A. (2000). Vārdi, vārdi vārdi ...: bailes aizskart vai manipulācija. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/vardi-vardi-vardi...-bailes-aizskart-vai- manipulacija-10882585 [pēdējo reizi sk. 27.12 2019.]. 15. Veisbergs, A. (2006a). Pūrisms un latviešu valoda. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, Nr. 2, 24.–36. lpp. 16. Veisbergs, A. (2006b). Valodas attīstība, pārmaiņas un kvalitāte. No: Valodas kvalitāte. Valsts valodas komisijas raksti. 2. sēj. Rīga: Valsts valodas komisija, 118.–142. lpp.

Vārdnīcas 17. Cambridge dictionary (2019). Pieejams: https://dictionary.cambridge.org/ [pēdējo reizi sk. 27.12 2019.]. 18. Latviešu literārās valodas vārdnīca (2010). Pieejams: https://tezaurs.lv/llvv/ [pēdējo reizi sk. 27.12 2019.]. 19. Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca (2019). Pieejams: https://tezaurs.lv/mlvv/ [pēdējo reizi sk. 27.12 2019.]. 20. VPSV – Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca (2007). Rīga: Valsts valodas aģentūra, LU Latviešu valodas institūts, 623 lpp.

Gunta Plūksne Filozofijas atbalsta fonds Latvija, Rīga

PĀVELA FLORENSKA SIMBOLISMA LAIKMETĪGUMS

THE CONTEMPORANEITY OF PAVEL FLORENSKY’S SYMBOLISM

Summary The introduction outlines the problem: the views about the world outlook of the humankind changed radically from the verge of 19/20th century to the verge of the 20/21st century; the old paradigms must be changed to the new ones, but the relevant concepts are just developing. It expresses itself also in so called anthropological turn, when a person changes uncontrollably, rapidly and dangerously taking over the most important place in the global world system. Symbol is as a link between a word and an action, and it is an instrument for understanding the world, and a person plays an important role in it. The first section discusses the world outlook of Russian religious philosopher P. Florensky from the point of view of symbolism. It is based on the fundamentals of his world outlook: antinomy, life, the Unified. The second section is devoted to creativity in his life, which in an organic way links P. Florensky’s understanding about the world-outlook and life.1 The conclusions stress the contemporary aspects in P. Florensky’s symbolism expressed as: 1) spirituality; 2) aesthetics; 3) consubstantiality; 4) the dialogue with the Unified; 5) creativity in life. The research methods: hermeneutic and semiotic analysis of P. Florensky’s texts, critical analysis of the scientific literature.

Keywords: antinomy, God, human person, life, creativity in life, world outlook, the Unified.

Atslēgas vārdi: antinomija, Dievs, cilvēks, dzīve, dzīves jaunrade, pasaules aina, Visvienotais.

Anotācija Ievadā ieskicēta problēma: 19./20. gs. un 20./21. gs. mijā krasi mainījusies cilvēces izpratne par pasaules ainu; vecās paradigmas jānomaina ar jaunām, bet koncepcijas vēl tikai veidojas. Tas izpaužas arī t.s. antropoloģiskajā pagriezienā, kad cilvēks nekontrolējami, strauji un bīstami mainās, globālajā pasaules sistēmā ieņemot visnozīmīgāko vietu. Šeit svarīga loma ir simbolam kā sasaistei starp vārdu un darbību, kā instrumentārijam pasaules un cilvēka izpratnē. Pirmajā daļā aplūkota krievu reliģiskā filozofa un zinātnieka Pāvela Florenska pasaules ainas izpratne simbolisma aspektā. Tā balstās uz viņa pasaules uzskata pamatiem: antinomija, dzīve, Visvienotais. Otrajā daļā aplūkota viņa dzīves jaunrade, kas organiski apvieno P. Florenska pasaules ainas izpratni ar dzīvi. Nobeigumā akcentēts P. Florenska simbolisma laikmetīgums, kas izpaužas kā 1) garīgums; 2) estētisms; 3) konsubstancionalitāte; 4) dialogs ar Visvienoto; 5) dzīves jaunrade. Pētījumā izmantotās metodes metodes ir P. Florenska tekstu hermeneitiskā un semiotiskā analīze, zinātniskās literatūras teorētiski kritiskā analīze.

Avoti un literatūra 1. Filosofijas identitāte jeb intelektuālā klimata pārvērtības. [2007]. Pieejams: http://www.spidol astelpa. narod.ru/ [pēdējo reizi sk. 28.06.2019.]. 2. Kiope, M. (2009). Patiesība un valoda. Rīga: LU FSI, 353 lpp. 3. Kūle, M., Kūlis R. (1998). Filosofija. Rīga: Zvaigzne ABC, 656 lpp.

4. Mērtons, T. (2016). Iekšējā pieredze: piezīmes par kontemplāciju. Rīga: Zvaigzne ABC, 272 lpp. 5. Pasaules reliģiju enciklopēdiskā vārdnīca. Kristietība (2009). 2. sēj. Rīga: LU Akadēm. apgāds, 159 lpp. 6. Taivāne, E. (2012). S. S. Horužija antropoloģiskais pagrieziens: uz filozofijas, teoloģijas, psiholoģijas un fizikas robežas. Pieejams: scireprints.lu.lv/215/2/Horuzijs [pēdējo reizi sk. 28.06.2019.]. 7. Vasiļeva, E. (2013). Semiotika. No: Mūsdienu literatūras teorijas. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 151.–168. lpp. 8. Архимандрит Иннокентий (А. Просвирнин). (2001). О творческом пути священника Павлa Флоренского. В кн.: П. А. Флоренскиий: pro et contra. СПб.: РХГИ, с. 504–520. 9. Булгаков, С. (2001). Священник о. Павел Флоренский. В кн.: П. А. Флоренский: pro et contra. СПб: РХГИ, с. 391–399. 10. Иванов. В. (2013). Symbolarium: Cвод – словарь символов. В кн.: Павел Александрович Флоренский. Москва: Российская политическая энциклопедия, с. 385–392. 11. Лосев, А. (2001). П. А. Флоренский по воспоминаниям Алексея Лосева. В кн.: П. А. Флоренский: pro et contra. СПб: РХГИ, с. 173–195. 12. Лосский Н. (2001). История русской философии. Гл. XIV: Отец Павел Флоренский. В кн.: П. А. Флоренский: pro et contra. СПб: РХГИ, с. 400–418. 13. Палама, Г. (2013). Об исхождении Святого Духа: Антилатинские сочинения. Москва: СМИРЕНИЕ, 192 с. 14. Флоренский, П. (1998). Имена. Сочинения. Москва: ЗАО изд-во ЭКСМО-Пресс; Харьков: изд-во Фолио, 912 с. 15. Хоружий, С. (2001). Философский символизм П. А. Флоренского и его жизненные истоки. В кн.: П. А. Флоренскиий: pro et contra. СПб.: РХГИ, с. 521–553. 16. Юсyпов, К. (2001). Павел Флоренский: наследие и наследники. В кн.: П. А. Флоренскиий: pro et contra. СПб.: РХГИ, с. 8–30.

Juris Vuguls LLU ESAF SOHU Latvija, Jelgava

SIMBOLIZĀCIJAS SPĒJAS NOZĪME RELIĢISKAJĀ HERMENEITIKĀ

THE ROLE OF SYMBOLIZATION CAPACITY IN RELIGIOUS HERMENEUTICS

Summary The aim of this study is to look at the role of moral behaviour in the process of awareness and self-awareness, reflecting on how each person’s virtuous action helps to develop his/her self- awareness and how we have possibility to transcend our everyday (pseudo)consciousness to a higher level of (real) consciousness, which gives us very special opportunities in hermeneutics, too. The study reflects on the peculiar and unique scientific status of philosophy in the field of science, and discussion about epistemological and hermeneutical stagnation in modern philosophy is provoked stating that philosophy uses a logical linear discourse borrowed from exact sciences. At the same time, in philosophy we shouldn’t be slaves to public opinion, but the discourse of transcending the everyday consciousness should be applied. The novelty of the study is the invitation to interpret some moral statements of Plato or Kant, and perhaps of other philosophers, in a radically different way. For example, from the point of view of most modern philosophy Plato’s expression “virtue is a gift of the Gods” (from “Meno”) and Kant’s “confusion and surprise about law of virtue in myself” looks like philosophy’s weakness, but from the point of view of this research, these quotes are indications of philosophy’s power, letting us really transcend our consciousness, wake up and come out from the cave!1

Keywords: sign, symbol, consciousness, awareness, self-awareness, virtuous action, moral behaviour, understanding, hermeneutics, ability of symbolization.

Atslēgas vārdi: zīme, simbols, apziņa, apzināšanās, pašapziņa, tikumiska rīcība, sapratne, hermeneitika, simbolizācijas spēja.

Anotācija Pētījuma mērķis ir aplūkot tikumiskas rīcības nozīmi apzinātības un pašapziņas attīstības procesā; reflektēt par to, kā no ikdienas pseidoapziņas stāvokļa ir iespējams transcendēt augstāku apziņas stāvokli, kas sniedz daudz lielākas iespējas hermeneitikā. Šajā pētījumā uzsvērts filozofijas zinātniskais, bet reizē – no eksaktajām zinātnēm atšķirīgais statuss, kas eksplicēts, provocējot epistemoloģisko un hremeneitisko stagnāciju un reflektējot par šīs stagnācijas cēloni filozofijā. Kā problēma mūsdienu filozofijā uzsvērta eksakto zinātņu loģiskā lineārisma diskursa aizlienēšana, tādējādi mēģinot izdabāt sabiedriskajai domai tā vietā, lai kā leģitīmu lietotu ikdienas apziņas transcendēšanas diskursu. Pētījuma novitāte ir piedāvājums radikāli savādāk lasīt dažas Platona vai I. Kanta un, iespējams, citu filozofu atziņas par tikumisko. Piemēram, saprotot Platona atspoguļoto Sokrata un Menona sarunas noslēgumu „par tikumu kā dievu dāvanu” un I. Kanta „bijību un izbrīnu par tikumisko likumu manī” nevis kā filozofa vājuma, bet gan spēka pazīmi, to filozofijas spēka pazīmi, kas ļauj beidzot un pa īstam trascendēt, pamodināt apziņu, iziet no alas!

Avoti un literatūra 1. Bībele ar deiterokanoniskajām grāmatām (2012). Latvijas Bībeles biedrība. 2637 lpp. 2. Fromm E. (1941). Escape from Freedom. New York: Farrar and Rinehart, 305 p. 3. Fromms Ē. (2014). Bēgšana no brīvības. No: Bēgšana no brīvības? Ērihs Fromms un Latvija. Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, 159.–196. lpp. 4. Palama, G. (1995). Triadi v zascitu svyasceno – bezmolvstvuyscih. [Triādes svēti-klusējošo aizstāvībai]. Moskva: Kanon, 383 lpp. 5. Platons. (1980). Menons. Dzīres. Rīga: Zvaigzne, 115 lpp. 6. Platons. (1982). Valsts. Rīga: Zvaigzne, 182 lpp. 7. Rītups A. (2015). Atstājot murgu pasauli: intervija ar Robertu Teiloru Teimanu. Rīgas Laiks, Nr. 12, 27.–33. lpp. 8. Vuguls J. (2001). Ceļš uz zīmes un simbola izpratni hēsihasma mācībā. No: Reliģiski filozofiski raksti. 7. sēj. Rīga: FSI, 362.–401. lpp. 9. Vuguls J. (2018). Nenoteikto jēdzienu nozīme pilnasinīgas pasaules ainas veidošanas procesā. No: Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums. XXI. Liepāja: LiePA, 157.–164. lpp. Interneta resursi 10. Kalama Sutta. To The Kalamas (1994). Pieejams: https://www.accesstoinsight.org/lib/authors/ soma/wheel008.html [pēdējo reizi sk. 29.09.2019.]. 11. „Tikumiskās vadlīnijas” ietver 12 izkopjamus un praktizējamus tikumus (2016). Pieejams: https://nra.lv/latvija/178558-tikumiskas-vadlinijas-ietver-12-izkopjamus-un-praktizejamus- tikumus.htm [pēdējo reizi sk. 30.09.2019.].

PEDAGOĢIJA, MĀKSLAS PEDAGOĢIJA PEDAGOGY, ARTS PEDAGOGY

Rasa Eniņa-Briede Latvija, Rīga

MĀKSLAS IETEKME UZ BĒRNA UZVEDĪBAS KULTŪRU

THE IMPACT OF ART ON THE CHILD’S BEHAVIOURAL CULTURE

Summary Considering different types of art, which influence children’s psychological attitude towards surrounding world, it can be concluded that children are influenced by all genres of art – just in different ways. The perception and talents of children are different, which leads to different conclusions. To understand the effects of art, the ideas of scientists were explored looking for new pathways in the spiritual and emotional upbringing of children. Nowadays a child is observing and analysing what is happening in the world already at an early age, and that sometimes harms the child's thinking.1

Keywords: child, art, school, character, educator.

Atslēgas vārdi: bērns, māksla, skola, raksturs, pedagogs.

Anotācija Bērna uzvedību, viņa sapratni par labo un nepieņemamo, psiholoģisko attieksmi pret draugiem, lietām ietekmē bērna redzētais un pārdzīvotais mākslā. Izpratni par uzvedības kultūru bērns vispirms smeļas no vecākiem, vēlāk jau no kinofilmām, grāmatām – no jebkura mākslas veida, kas spēj iedarboties uz bērna garīgo pasauli. Māksla audzina bērna raksturu, ieaudzinot bērnā nepieciešamās īpašības, – izpratni par labvēlīgo un labestīgo attieksmi pret apkārtējo vidi un līdzpilsoņiem. Apskatot dažādus mākslas veidus, kas iedarbojas uz bērnu psiholoģisko attieksmi pret apkārtējo pasauli, nonākam pie atziņas, ka bērnu ietekmē visi mākslas žanri, – tikai katrs savādāk. Tā kā bērna uztvere un viņa talanti ir dažādi, iegūtie secinājumi ir atšķirīgi. Lai izprastu mākslas iedarbību, mēs sekojam zinātnieku atzinumiem un meklējam jaunus ceļus bērnu garīgajā un emocionālajā audzināšanā. Mūsdienās bērns jau agri vēro un analizē notiekošo pasaulē, kas ietekmē bērna domāšanu.

Avoti un literatūra 1. Gončarovs A. (1963). Par grafiku. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 100 lpp. 2. Krūze A., Poga L. (2001). Uzticība pedagoģijai. Rīga: Raka, 200 lpp. 3. Ļubļinska A. (1979). Bērnu psiholoģija. Rīga: Zvaigzne, 383 lpp. 4. Meisa K. (2015). Arhetipi. Rīga: Zvaigzne ABC, 238 lpp. 5. Uait G. (1940). Audzināšana. Rīga: Latvijas septītās dienas adventistu draudžu savienība. 317 lpp. 6. Kanādas Radošo pilsētu asociācija. [2018]. Making the Case. Pieejams: http://creativecity.ca/ making-the-case/index.html [pēdējo reizi sk. 15.01.2018.].

Sarma Freiberga Latvijas Kultūras akadēmija Latvija, Rīga

CILVĒKU AR ĪPAŠĀM VAJADZĪBĀM KULTŪRA KĀ INTEGRĀCIJAS VEICINĀTĀJFAKTORS LATVIJĀ

CULTURE OF PEOPLE WITH DISABILITIES AS A PROMOTER OF INTEGRATION IN LATVIA

Summary Although nearly 30 years have passed since the collapse of the Soviet Union, the Soviet stereotypes about the people with disabilities, including their ability to be active consumers and developers of culture, still are alive in the post-Soviet countries. Until today, In Latvia there is no research conducted on the opportunities for this group of people to experience their rights to be involved in cultural life both as cultural consumers and creators. Therefore, my research subject is people with disabilities, their artistic practices and their interaction with audience leaving impact on their social integration process. During the case study the survey results of participants are analysed after three concerts with the participation of people with disabilities. The survey results reflect the attitude of the audience towards the ability of this group to discover themselves as artists on the stage1. We can confidently say that the concert goers acquire more information about people with disabilities and that this information helps them to be accepted as members of an inclusive society. The survey results also confirm that people with disabilities implementing artistic practices also indirectly contribute to the promotion of social and psychological well-being as well as health functions. These factors contribute to their social inclusion process. A report will also be provided on the feedback received from the electronic surveying of audience of the concerts where people with disabilities took part as artists, as well as from in-depth interviews.

Keywords: People with disabilities, stereotypes, art product, integration, accessibility of environment.

Atslēgas vārdi: Cilvēki ar īpašām vajadzībām, stereotipi, mākslinieciskās prakses, integrācija, vides pieejamība

Anotācija Latvija jau gandrīz 30 gadus kā atguvusi neatkarību, tomēr sabiedrībā joprojām valda postpadomju stereotipi attieksmē pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Līdz ar to viņu iekļaušana sabiedrībā norit lēni. To apliecina arī deinstitucionalizācijas procesa norises problēmas2. Problēma skar arī cilvēku ar īpašām vajadzībām iespējas būt aktīviem kultūras patērētājiem un radītājiem. Latvijā nav nekādu pētījumu par šīs cilvēku grupas iespējām realizēt savas tiesības uz kultūru gan kā kultūras patērētājiem, gan kā tās radītājiem. Tomēr kā laikmeta zīme ir fakts, ka cilvēku ar īpašām vajadzībām kultūra lēnām, bet ienāk mūsu kultūrtelpā.

© Liepājas Universitāte, 2020 https://doi.org/10.37384/SK.2020.22.177 1 168 spectators completed an electronic questionnaire after 3 concerts with disabled people: in December 2018 at the Vidzeme Concert Hall „Cēsis”; in March 2018 at the Viljandi Parish House in Riga; in December 2019 at the Latvian National Theater. 2 Labklājības ministrija (2019). Deinstitucionalizācija. Pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/4_DI_vienlape_ 31.12.2019.pdf [pēdējo reizi sk. 21.01.2020.]. 47

Šī pētījuma fenomens ir cilvēki ar īpašām vajadzībām, viņu radītais kultūras produkts un viņu radīto mākslas darbu mijiedarbība ar auditoriju. Pētīta tiek arī auditorijas attieksme un tās iespējamā ietekme uz sabiedrības integrācijas procesu. Gadījuma analīze pēta skatītāju aptaujas rezultātus pēc 3 koncertiem, kuros piedalījās cilvēki ar īpašām vajadzībām. Aptaujas rezultāti atspoguļo auditorijas attieksmi pret šīs grupas iespējām sevi atklāt kā māksliniekiem uz skatuves1. Aptaujas rezultāti rāda, ka koncertu apmeklētāji iegūst vairāk informācijas par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un šī informācija palīdz viņus pieņemt kā iekļaujošas sabiedrības locekļus. Aptauju rezultāti apliecina arī auditorijas viedokli, ka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, realizējot savas mākslinieciskās prakses, tās netieši kalpo kā sociālo prasmju, psiholoģiskās labsajūtas un veselības funkciju veicinātāji. Minētie faktori veicina viņu sociālās iekļaušanās procesu. Taču kopumā vides un cilvēkresursu pieejamība Latvijā joprojām nav piemērota un atbalstoša cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaušanai kultūras procesos. Valstij un pašvaldībām būtu jādod vairāk deleģējumu nevalstiskajam sektoram, kas spētu veikt funkcijas, kurām pašiem nepietiek resursu.

Avoti un literatūra 1. Lāce, T. (2012). Sociālā atstumtība Latvijā. Rīga: Zinātne, 255 lpp. 2. Stiker, H. J. (1999). A History of Disability. Michigan: The University of Michigan Press, 239 p. 3. Boase, J. L. (2006). Festivals: Agents of Change? The International Journal of Humanities, Vol. 3, Nr. 10, p. 135. 4. ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (2010). Latvijas Vēstnesis, Nr 27. 5. Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam „Radošā Latvija” (2014). Ministru kabineta rīkojums Nr. 401, pieņemts Ministru kabinetā 29.07.2014., stājas spēkā 29.07.2014. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/267970-par-kulturpolitikas-pamatnostadnem-20142020gadam- radosa-latvija [pēdējo reizi sk. 21.01.2020.].

1 168 skatītāji izpildīja elektronisko anketu pēc 3 koncertiem, kuros uzstājās cilvēki ar īpašām vajadzībām: 2018. gada decembrī Vidzemes koncertzālē „Cēsis”; 2018. gada martā Vīlandes draudzes namā Rīgā; 2019. gada decembrī Latvijas Nacionālajā teātrī. 48

Inta Klāsone, Solvita Spirģe-Sēne Liepājas Universitāte Latvija, Liepāja

DIALOGS AR VIZUĀLO MĀKSLU: MĀKSLINIEKS UN MĀKSLAS DARBS

A DIALOGUE WITH VISUAL ART: AN ARTIST AND ARTWORK

Summary Nowadays, various forms of visual art have brought closer people’s daily lives to the processes that occur in the society. At the same time, the visually fulfilled environment has created favourable conditions for misunderstanding the contexts and meanings of artworks. This article draws attention to the fact that dialogue with visual art can be an important tool for developing personal values and promoting the spiritual understanding of a cultural environment. The topicality of the issue is supported by the educational trends of the 21st century – to educate comprehensive people who are capable of doing a wide range of tasks, constantly continuing their learning and development. Art plays an initiator’s role in social life and it encompasses all spiritual realms of humanity, which cannot be accomplished by other forms of public consciousness. A work of art can be viewed as a multi- layered expression of thoughts in an artistic form of images and symbols. The artist's work means producing a coded text or message. This article includes insights of scholars and artists developing an understanding of the artist’s work and artworks in a cultural and historical context to enrich the individual's competence base, and examples of the work and beliefs of particular artists of the 21st century.1

Keywords: art, education, visual art, artist, artwork, art image.

Atslēgas vārdi: māksla, izglītība, vizuālā māksla, mākslinieks, mākslas darbs, mākslas tēls

Anotācija Šobrīd daudzveidīgas vizuālās mākslas izpausmes ir satuvinājušās ar cilvēka dzīves ikdienu un sabiedrībā notiekošajiem procesiem. Tanī pat laikā vizuāli piepildītā vide ir radījusi veicinošus apstākļus mākslas darbu konteksta un nozīmes neizpratnei. Rakstā tiek vērsta uzmanība, ka dialoga veidošana ar vizuālo mākslu var kļūt par nozīmīgu instrumentu, lai attīstītu indivīda personīgās vērtības, veicinātu kultūrvides garīgu apgūšanu. Tēmas izvēles aktualitāti pastiprina izglītības virzības tendences 21. gadsimtā veidot vispusīgi izglītotus cilvēkus, kuri spēj strādāt plašā darbības spektrā, pieņemot jaunas jomas, mācoties un attīstoties. Mākslai piemīt ierosinātājas loma sabiedrības dzīvē, un tā aptver visas cilvēces garīgās jomas, ko citas sabiedriskās apziņas formas nespēj. Mākslas darbs tiek skatīts kā daudzslāņains domu izteicējs mākslinieciskā formā tēlu un simbolu veidā. Izpratne par mākslinieka darbību tiek skatīta kā kodēta teksta, kā vēstījuma veidošana. Rakstā iekļautas zinātnieku un mākslinieku atziņas, veidojot izpratni par mākslinieka darbību un mākslas darbu kultūrvēsturiskā kontekstā indivīda kompetences bāzes bagātināšanai, piemēri par atsevišķu 20.gadsimta mākslinieku darbību un uzskatiem.

Avoti un literatūra 1. Ābele, K. (2008). Kārlis Padegs (1911–1940): sērija „Sarkanie smiekli”, 1930–1931. Pieejams: https://kulturaskanons.lv/archive/karlis-padegs/# [pēdējo reizi sk. 15.08.2019.]. 2. Agejevs, V. (2005). Semiotika. Rīga: Jumava, 207 lpp.

3. Alberts Francisks Pauliņš. Pārdomu klusumā (2015). Diena, 16.09. Pieejams: https://www. diena.lv/ raksts/kd/zinas/alberts-francisks-paulins.-pardomu-klusuma-14112056 [pēdējo reizi sk. 15.08.2019.]. 4. Aldersons, J. (2011). Mākslas un kultūras vārdnīca ar interneta atslēgvārdiem. Rīga: Zvaigzne ABC, 392 lpp. 5. Alijevs, R. (2005). Izglītības filozofija. XXI gadsimts. Rīga: Retorika, 287 lpp. 6. Fadels, Č., Bialika, M., Trilings, B. (2017). Četru dimensiju izglītība. Lielvārde: Izglītības uzņēmums „Lielvārds”, 112 lpp. 7. Grafiķa un gleznotāja Kārļa Padega (1911–1940) grafikas sērija „Sarkanie smiekli”, 1930– 1931. Pieejams: https://kulturaskanons.lv/archive/karlis-padegs/# [pēdējo reizi sk. 10.08.2019.]. 8. Ideju vārdnīca (1999). Sast. A. L. Nortona. Rīga: Zvaigzne ABC, 659 lpp. 9. Indulis Zariņš. Ieskats glezniecībā (1986). Sast. Ingrīda Burāne. Rīga: Liesma, reprodukciju albums. 10. Kalnačs, J. (1993). … Arī sapņu zīmētājs Kārlis Padegs. Rīga: Liesma, 144 lpp. 11. Kamings, R. (2000). Lielie meistari. Rīga: Zvaigzne ABC, 112 lpp. 12. Konstante, I. (2005). Leo Kokle, 1924-1964: monogrāfisks albums. Rīga: Neputns, 191 lpp. 13. Mākslas izglītība un kultūrizglītība Eiropas skolās (2010). Pieejams: http://eacea.ec.europa.eu/ education/eurydice/documents/thematic_reports/113LV.pdf. [pēdējo reizi sk. 10.08.2019.]. 14. Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem (2018). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/303768-noteikumi-par-valsts-pamatizglitibas-standartu- un-pamatizglitibas-programmu-paraugiem [pēdējo reizi sk. 10.08.2019.]. 15. Postažs, P. (2009). Saruna ar sevi. Rīga: Izdevējs Pēteris Postažs, 277 lpp. 16. Psiholoģijas vārdnīca (1999). Dr. habil. psihol. G. Breslava redakcijā. Rīga: Mācību grāmata, 157 lpp. 17. Robinsons, K. (2014). Ne tikai ar prātu. Mācāmies būt radoši. Rīga: Zvaigzne ABC, 310 lpp. 18. Valdis Bušs. Māksla. Atziņas. Versijas (2014). Sast. I. Burāne. Rīga: Mansards, 130 lpp. 19. Žilo, F., Leiks. K. (1991). Kopā ar Pikaso. Rīga: Sprīdītis, 310 lpp.

Gunta Krastiņa Liepājas Universitāte Latvija, Liepāja

APDĀVINĀTĪBAS, SPĒJU UN TALANTA POTENCIĀLA IZAUGSME NEFORMĀLĀ MĀKSLAS STUDIJĀ POTENTIAL DEVELOPMENT OF GIFTEDNESS, SKILLS AND TALENT IN AN INFORMAL ART STUDIO

Summary The article looks at the development and foundations of skills and talent of children of various ages in symbiosis of a supportive family environment, further education and an informal arts studio. It also looks at student’s motivation in the development of their skills and talent based in their wish to express themselves through drawing and other creative activities. The paper gives an insight into the work of an informal art studio where every student’s talent and skills are discovered and developed with the assistance of the right exercises. It also describes the problems that could arise in discovering a student’s talent describing the factors affecting this process.1

Keywords: art, talent, giftedness, skills, visual arts, artwork, art education, art studio.

Atslēgas vārdi: māksla, talants, apdāvinātība, spējas, vizuālā māksla, mākslas darbs, mākslas izglītība, mākslas studija

Anotācija Rakstā apskatīta bērnu un skolēnu apdāvinātības un spēju dialektiskā attīstība talantā, tā veidošanās priekšnoteikumi, kas sakņojas atbalstošā vidē – sākotnēji ģimenē, vēlāk mācību iestādē un neformālā mākslas studijā. Tāpat apskatīta skolēnu motivācijas nozīme savu spēju attīstībai un talanta izaugsmei, kas balstās skolēna vēlmē izpausties zīmējot un mākslinieciski radoši darbojoties. Rakstā dots ieskats neformālās mākslas studijas darbā, atklājot katra skolēna dotību un spēju līmeni un atbilstoši tam izvēloties piemērotākos uzdevumus dotību izkopšanai un izaugsmei. Tāpat apskatītas iespējamās grūtības skolēna talanta atklāšanā, un kādi faktori šo procesu ietekmē.

Avoti un literatūra 1. Alijevs, R. (1998). Skola radošo spēju veicināšanai. Rīga: RaKa, 77 lpp. 2. Bates, J., Munday, S. (2005). Able, Gifted and Talented. London; New York: Continuum, 114 p. 3. Bebre, R., Karpova, Ā., Vīdnere, M., Maģari-Breks, I., Raipulis, J., Roķe, L., Kālis, E., Krūmiņa, I. (2011). Kreativitātes psiholoģija. Rīga: RPIVA, 212 lpp. 4. Foeken, W. (2005). Identifying Artistically Gifted Children. Pieejams: https://www.artistic network.net/arts/260/identifying_artistically_gifted_children.html [pēdējo reizi sk. 06.05.2019.]. 5. Khatena, J. (1992). Gifted: Challenge and Response for Education. New York: F. E. Peacock Publishers, 564 p. 6. Kokina, I. (2015). Atbalsts skolotājiem darbā ar talantīgajiem bērniem. Skolotāju konference „Atbalsts skolotājam profesionālajā darbībā”. Pieejams: https://izglitiba.daugavpils.lv/Media/ Default/ file/=.../150826_Apdavinatiba_Kokina.pdf [pēdējo reizi sk. 06.05.2019.]. 7. Littleton, K., Rojas-Drummond, S., Miell, D. (2008). Introduction to the special issue: Collaborative creativity: Socio-cultural perspectives. Thinking Skills and Creativity, Nr. 3, pp. 175–176.

8. Raipulis, J. (2011). Kreativitātes bioloģiskie pamati. No: Kreativitātes psiholoģija. Rīga: RPIVA, 212 lpp. 9. Riņķis, J. (2007). Intelektuālo spēju attīstīšana. Rīga: RaKa, 166 lpp. 10. Rubana, I. M. (2000). Mācīties darot. Rīga: RaKa, 238 lpp. 11. Stepe, A. (1973). Spējas un to izkopšana. Rīga: LU , 28 lpp. 12. Šellings, F. (2008). Transcendentālā ideālisma sistēma. Rīga: Zvaigzne ABC, 48 lpp. 13. Sternberg, R. J. (2006). The Nature of Creativity. Creativity Research Journal, Vol. 18, pp. 87–98. 14. Valdmane, I. (2008). Frīdriha Frēbela pedagoģija: mācību līdzeklis. Liepāja: LiePA, 54 lpp. 15. Vidnere, M., Roze, J., Roķe, L., Krūmiņa, I. (2011). Kreativitātes diagnostika un attīstība. Rīga: RPIVA, 100 lpp. 16. Киреенко, В. И. (1959). Психология способности к изобразителънои деятелъности. Москва: ИАПН, 303 c. 17. Пономарев, Я. A. (1976). Психология творчества и педаго

EKONOMIKA, VADĪBZINĀTNE, VIDES ZINĀTNE ECONOMIC, MANAGEMENT, ENWIRONMENTAL SIENCE

Aija Eglīte, Marija Dūduma, Sandra Lejniece Latvijas Lauksaimniecības universitāte Latvija, Jelgava

LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU PAŠNODROŠINĀJUMS LATVIJĀ

SELF-SUFFICIENCY OF AGRICULTURAL PRODUCTS IN LATVIA

Summary Agriculture plays a major role in ensuring the existence of humanity. Today, the agricultural industry is playing an increasingly important role as farmers not only supply food to the world's population but also provide some people with jobs, particularly in rural areas, and protect and develop the rural landscape, without which we cannot imagine our world. Food production is one of the most important prerequisites for agriculture, yet the problem is whether the agricultural output in Latvia is able to meet the demand for food by the country's population in relation to the main food groups. The research aims to examine the self-sufficiency of agricultural products in Latvia. The research is based on annual agricultural reports and statistics for the period of 2011-2018 provided by the Rural Support Service. The key research results reveal that the output significantly exceeds consumption for some food groups, yet there are some agricultural products that highly depend on import.1

Keywords: agriculture, self-sufficiency in food, import dependence.

Atslēgas vārdi: lauksaimniecība, pārtikas pašnodrošinājums, importa atkarība.

Anotācija Lauksaimniecībai ir liela loma cilvēces eksistences nodrošināšanā. Mūsdienās nozarei tiek piešķirta arvien lielāka nozīme, jo lauksaimnieki ne tikai apgādā pasaules iedzīvotājus ar pārtiku, bet nodrošina daļu iedzīvotājus, it īpaši lauku reģionos, ar darbu, kā arī aizsargā un attīsta lauku ainavu, bez kuras mēs nespētu iedomāties mūsu pasauli. Viens no svarīgākajiem lauksaimniecības attīstības priekšnosacījumiem ir pārtikas ražošana, taču vai Latvijā saražotais spēj nodrošināt valsts iedzīvotāju patēriņu galvenajās pārtikas produktu grupās? Pētījuma mērķis ir analizēt lauksaimniecības produktu pašnodrošinājumu Latvijā. Pētījums balstīts uz Lauksaimniecības gada ziņojumos un Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošo statistiku 2011.–2018. gadam. Galvenie rezultāti parāda, ka ir grupas, kurās saražotā produkcija ievērojami pārsniedz patēriņu, taču ir arī lauksaimniecības produkti, kuriem ir augsta importa atkarība.

Avoti un literatūra 1. Bikse V. (2015) Makroekonomika: teorija un politika. Liepāja. 269 lpp. 2. Centrālā statistikas pārvalde (2018). Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes par nodarbinātību, iekšzemes kopproduktu, vidējo darba samaksu valstī (2009–2018). Pieejams: https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/ekonomika [pēdējo reizi sk. 03.03.2019.]. 3. Latvija 2030. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Latvijas Republikas Saeima. Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Latvija_2030_6.pdf [pēdējo reizi sk. 03.10.2019]. 4. Lauksaimniecības gada ziņojumi (2012–2018). Pieejams: https://www.zm.gov.lv/lauksaimni eciba/statiskas-lapas/lauksaimniecibas-gada-zinojumi?nid=531#jump [pēdējo reizi sk. 03.03. 2019].

5. Melece L. (2006) Patēriņš. Pieejams: www.llu.lv/sites/default/files/zps_projekti/6173_ Patēriņš_2006_LMelece.doc [pēdējo reizi sk. 07.04.2019]. 6. Radžele-Šulce A., Krieviņa A., Siliņa L. (2012) Agrārā sfēra un tās galveno nozaru attīstība Latvijā. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitāte. 204 lpp. 7. Vergina G., Kārkliņa V. (2000) Statistika ekonomistiem. Rīga: Kamene. 91 lpp.

Raimonds Ernšteins, Līga Bieziņa, Sintija Kuršinska Latvijas Universitāte Latvija, Rīga

MUNICIPĀLĀS VIDES KOMUNIKĀCIJAS ATTĪSTĪBAS PAMATIETVARS: VIDES INFORMĀCIJA UN IZGLĪTĪBA, LĪDZDALĪBA UN VIDEI DRAUDZĪGA RĪCĪBA

THE FRAMEWORK OF MUNICIPAL ENVIRONMENTAL COMMUNICATION DEVELOPMENT: ENVIRONMENTAL INFORMATION AND EDUCATION, PARTICIPATION AND PRO-ENVIRONMENTAL BEHAVIOUR

Summary The research on environmental communication (EC) development framework, actually, on development of the whole set of its complementary instruments – environmental information, education, public participation and pro-environmental behaviour as according to the Collaborative and Action Oriented Communication (CAOC) model (Ernsteins, 2016), has been performed at the local governance level and summarizes experiences of managing environmentally sound Latvian municipalities during the last decade. Also a case study was conducted for one specific municipal- lity - Valmiera city municipality, aiming to establish EC system, where CAOC communication model has been purposefully applied when EC specialist position was introduced (2012), and, particularly, since the statutory Municipal Development Program (2014) and the voluntary Environmental Declaration (2015) have been approved by the City Council.1

Keywords: environmental communication, environmental information, environmental education, environmental participation, environmentally sound actions.

Atslēgas vārdi: vides komunikācija, vides informācija, vides izglītība, sabiedrības līdzdalība, videi draudzīga rīcība

Anotācija Pētījumā par municipālās vides komunikācijas (VK) attīstības pamatietvaru, konkrēti VK instrumentiem, ir apkopota Latvijas pašvaldību pieredze, izmantojot VK informācijas, izglītības, sabiedrības līdzdalības, kā arī videi draudzīgas rīcības veicināšanas instrumentus kā komplementāru instrumentu kopumu, atbilstoši Sadarbības un rīcīborientētas komunikācijas (SROK) modelim (Ernšteins, 2016). Atsevišķi veikts arī situācijas analīzes pētījums Valmieras pilsētas pašvaldībā, ievērojot pilsētas pašvaldības izstrādātos labvēlīgos VK sistēmas attīstības priekšnosacījumus, sākot ar VK speciālista štata vietas izveidi (2012) un īpaši ar Valmieras Attīstības programmas (2014) un Vides Deklarācijas (2015) izstrādi un apstiprināšanu. Visi pētījumi veikti ar Valsts pētījumu programmas SUSTINNO (2014–2018) atbalstu.

Avoti un literatūra 1. Ernšteins, R., Bieziņa, L., Trukšāns, D. (2019). Municipal Environmental Communication Development: Collaboration Communication Model, Networking Nodes and Instruments. In: Proceedings. Economic Science for Rural Development Conference, Iss. 51, pp. 45–52. 2. Ernšteins, R., Graudiņa-Bombiza, S., Lontone-Ieviņa, A., Kauliņš, J., Rusmanis, U., Ošniece, K., Antons, V. (2016a). Videi draudzīgas rīcības attīstība pašvaldībās: ietvars,

novērtējums un rīcībpolitika. No: Liepājas Universitātes 18. Starptautiskā zinātniskā konference. Liepāja: LiePA, 309.–324. lpp. 3. Ernšteins, R., Lagzdiņa, Ē., Štāls, A. (2016b). Vides komunikācijas sektora attīstība pašvaldībā: informācijas un izglītības, līdzdalības un videi draudzīgas rīcības instrumentu komplementaritāte. No: Liepājas Universitātes 18. Starptautiskā zinātniskā konference. Liepāja: LiePA, 338.–354. lpp. 4. Ernsteins, R., Lagzdina, E., Lontone-Ievina, A., Stals, A. (2017). Municipal Environmental Communication Governance Development: Complementary Disciplinary and Integrative Approaches and Practice. In: Proceedings of the International Multidisciplinary Scientific GeoConference SGEM (Albena), Vol. 17, Iss. 53, pp. 359–370. 5. Jurin, R. R., Roush, D., Danter, J. (2010). Environmental Communication: Skills and Pinciples for Natural Resource Managers, Scientists, and Engineers. Heidelberg: Springer, 333 p. DOI: 10.1007/978-90-481-3987-3, 2010 6. Kauliņš, J., Lontone, A., Ošniece, K., Rusmanis, U., Ernšteins, R. (2017). Videi draudzīgas rīcības pašvaldību publiskajā vidē: attīstība un šķēršļu kopums Liepājas pilsētā. No: Liepājas Universitātes 19. Starptautiskā zinātniskā konference. Liepāja: LiePA, 240.–250. lpp. 7. Kaulins, J., Ernsteins, R., Kudrenickis, I. (2018). Monitoring and reporting system for municipal sustainable development governance in Latvia: Sustainability Outlook. In: Economic Science for Rural Development Conference Proceedings. Jelgava: Latvian University of Agriculture Latvia, pp. 129–137. 8. Kuršinska, S. (2010). Vides komunikācijas stāvoklis un attīstības tendences Latvijā: mērķgrupu viedokļu novērtējums. No: Latvijas Universitātes raksti. Ekonomika. Vadības zinātne. 754. sēj. Rīga: Latvijas Universitāte, 362.–375. lpp. 9. Lagzdiņa, E., Ernšteins, R. (2018). Vides pārvaldības attīstība pašvaldībās: vides komunikācijas nozares un tās integrācijas nepieciešamība. No: Liepājas Universitātes 19. Starptautiskā zinātniskā konference. Liepāja: LiePA, 411.–422. lpp. 10. Trukšāns, D., Ernšteins, R. (2017). Pro-environmental Behavior Developments Locally: Eco- school’s Complementary Communication Instruments for Green Community. In: Proceedings of the International Scientific GeoConference SGEM (Albena), Vol. 17, Iss. 5

Anna Medne Biznesa augstskola Turība Latvija, Rīga

2018. GADA NODOKĻU REFORMA UZŅĒMĒJU VĒRTĒJUMĀ

ENTREPRENEURS’ ASSESSMENT OF 2018 TAX REFORM

Summary Economic development in the country is characterized by the growth of gross domestic product, and in Latvia it is 2.1% at the beginning of 2019. Economic development must be closely linked to the business environment, and one of its most important factor is the fiscal policy of the state and its tax system. In 2018, the tax system reform was implemented in Latvia, where significant changes were made in the taxation and methodology of its calculation. This study analyses the University Turiba Survey of Entrepreneurs conducted in 2018 and 2019, explaining the entrepreneurs’ opinion on the impact of tax reform on business environment in Latvia and the amount of taxes paid by companies. In 2019, 92% of respondents believe that the taxes for businesses are too high, demonstrating their dissatisfaction with the existing tax rates and methodology. In 2019, the business environment has been rated as good by 44% of the respondents, compared with a rise of about 10 percent in the previous year.1

Keywords: tax reform, business environment, volume of taxes paid by entity, survey of entrepreneurs

Atslēgas vārdi: nodokļu reforma, uzņēmējdarbības vide, uzņēmumu maksājamo nodokļu apjoms, uzņēmēju aptauja,

Anotācija Tautsaimniecības attīstību valstī raksturo iekšzemes kopprodukta pieaugums, kas Latvijā 2019. gada sākuma bija 2.1%. Tautsaimniecības attīstība ir cieši jāsaista ar uzņēmējdarbības vidi, kuras viens no būtiskākajiem faktoriem ir valsts fiskālā politika un tās elements nodokļu sistēma. 2018. gadā Latvijā tika realizētā nodokļu sistēmas reforma, kurā tika veiktas nozīmīgas izmaiņas nodokļu aplikšanā un to aprēķinu metodoloģijā. Pētījumā tiek analizēta Biznesa augstskolas Turība 2018. un 2019. gadā veiktā uzņēmēju aptauja “Turības Biznesa indekss”, kurā tika skaidrots uzņēmēju viedoklis par uzņēmējdarbības vidi Latvijā un uzņēmumu maksājamo nodokļu apjomu. 2019. gadā 92% no respondentiem uzskatīja, ka nodokļu maksājumi uzņēmumiem ir par augstu. Tas apliecina uzņēmēju neapmierinātību ar pastāvošajām nodokļu likmēm un aplikšanas metodiku. Uzņēmējdarbības vidi kopumā kā labu 2019. gadā ir novērtējuši 44% no aptaujātajiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu pozitīva vērtējuma pieaugums apmēram par 10 procentpunktiem.

Avoti un literatūra 1. Praude V. (2012). Menedžments. 1. grāmata. Rīga: SIA „Burtene”, 495 lpp. 2. Mikrouzņēmumu nodokļa likums (2010). Latvijas Republikas likums, pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 09.08.2010., stājies spēkā 01.09.2010. Latvijas Vēstnesis, Nr. 131. 3. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (2017). Latvijas Republikas likums, pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 28.07.2017., stājies spēkā 01.01.2018. Latvijas Vēstnesis, Nr. 156.

4. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi (2017). Ministru kabineta noteikumi Nr. 677, pieņemti Ministru kabinetā 14.11.2017., stājās spēkā 01.01.2018. Latvijas Vēstnesis, Nr. 237. 5. Taxation trends in the European Union (2019). Pieejams: https://ec.europa.eu/taxation_ customs/sites/ taxation/files/taxation_trends_report_2019.pdf [pēdējo reizi sk. 10.07.2019.].

Nepublicētie materiāli 6. Uzņēmēju vērtējums par nodokļu apjomu uzņēmējdarbības vidi un valsts atbalstu uzņēmējdarbībai. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra aptauja 2018. gada marts–aprīlis 7. Uzņēmēju vērtējums par nodokļu apjomu uzņēmējdarbības vidi un valsts atbalstu uzņēmējdarbībai. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra aptauja 2019. gada janvāris

Aivars Mednis Biznesa augstskola Turība Latvija, Rīga

VALSTS CIVILĀS AIZSARDZĪBAS JOMU REGLAMENTĒJOŠO NORMATĪVO AKTU IZMAIŅAS LAIKA POSMĀ NO 2014.–2018. GADAM

CHANGES IN THE REGULATORY ENACTMENTS REGULATING THE CIVIL PROTECTION SPHERE OVER THE PERIOD 2014–2018

Summary Civil protection is an essential part of the national security system. One of the main conditions for successful functioning of any system is a properly organized regulatory framework - laws, Cabinet of Minister’s regulations that clearly define the civil protection structure and the responsibilities and rights of legal and natural persons involved in the processes. This study identifies the current situation and concludes that the norms of the Civil Defence and Disaster Management Law adopted by the Saeima in 2016 eliminate the discrepancies of the Civil Protection Law of 2006 and administrative- territorial reform of 2009, and specifically determine the areas of responsibility and activities of the state and municipal institutions, but the changes in the regulations governing the training of students and employees ensure compulsory civil protection courses for higher education institutions.1

Keywords: civil protection, disaster management, civil protection plan, cooperation area, civil protection commission, fire safety instruction.

Atslēgas vārdi: civilā aizsardzība, katastrofu pārvaldīšana, civilās aizsardzības plāns, sadarbības teritorija, civilās aizsardzības komisija, ugunsdrošības instrukcija.

Anotācija Civilā aizsardzība ir būtiska valsts drošības sistēmas sastāvdaļa. Viens no galvenajiem jebkuras sistēmas sekmīgas funkcionēšanas nosacījumiem ir atbilstoši sakārtota normatīva bāze – likumi, Ministru kabineta noteikumi, kas precīzi nosaka civilās aizsardzības struktūru un procesos iesaistīto juridisko un fizisko personu pienākumus un tiesības. Pētījumā apzināta esošā situācija un secināts, ka 2016. gadā Saeimas pieņemtajā Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktās normas novērš 2006. gada Civilās aizsardzības likuma neatbilstības 2009. gada administratīvi teritoriālajai reformai un konkrēti nosaka valsts un pašvaldību institūciju un komersantu atbildības jomas un rīcību krīzes situācijās, bet izmaiņas izglītojamo un nodarbināto apmācību reglamentējošajos aktos nodrošinās obligātu civilās aizsardzības kursa apguvi augstākās izglītības iestādēs.

Avoti un literatūra 1. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (2008). Latvijas Republikas likums, pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 18.12.2008., stājies spēkā 11.12.2008. Latvijas Vēstnesis, Nr. 202. 2. Civilās aizsardzības likums (2006). Latvijas Republikas likums, pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 05.10.2006., stājies spēkā 01.01.2007. Latvijas Vēstnesis, Nr. 171. 3. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums (2016). Latvijas Republikas likums, pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 01.10.2016., stājies spēkā 01.10.2016. Latvijas Vēstnesis, Nr. 100.

4. Minimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam (2007). Ministru kabineta noteikumi Nr. 612, pieņemti Ministru kabinetā 11.09.2007., stājās spēkā 15.09.2007. Latvijas Vēstnesis, Nr. 149. 5. Minimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam (2017). Ministru kabineta noteikumi Nr. 716, pieņemti Ministru kabinetā 05.12.2017., stājās spēkā 20.12.2017. Latvijas Vēstnesis, Nr. 252. 6. Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju (2017). Ministru kabineta noteikumi Nr. 658, pieņemti Ministru kabinetā 07.11.2017., stājās spēkā 10.11.2017. Latvijas Vēstnesis, Nr. 223. 7. Pašvaldības, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība (2007). Ministru kabineta noteikumi Nr. 423, pieņemti Ministru kabinetā 26.06.2007., stājās spēkā 01.07.2007. Latvijas Vēstnesis, Nr. 103. 8. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests. (2018). Pārskats par glābšanas darbiem, ugunsgrēkiem un to radītajām sekām. Pieejams: https://www.vugd.gov.lv/files/projekti/ 12_Decembris_ 2018_prec.pdf [pēdējo reizi sk. 10.05.2019.].

Maija Štokmane, Raimonds Ernšteins Latvijas Universitāte Latvija, Rīga

PIEKRASTES KOMUNIKĀCIJAS PĀRVALDĪBAS PĀRSKATS PAŠVALDĪBĀS: KOMPLEMENTĀRO KOMUNIKĀCIJAS INSTRUMENTU NOVĒRTĒJUMS

OVERVIEW OF COSTAL COMMUNICATION GOVERNANCE IN MUNICIPALITIES: ASSESSMENT OF COMPLEMENTARY COMMUNICATION INSTRUMENTS

Summary In the hierarchically highest planning document of Latvia, the coast of the Baltic Sea has been determined as one of the main national values. Nevertheless, the coastal governance is still weak and incomplete at the local level. Local municipalities lack the information about their coastal areas as well as the capacity to manage them. Coastal municipalities do not prepare separate thematic coastal documents, and the coastal aspects are also poorly integrated into the already-existing statutory municipal planning documents. Thus, taking into account this problematic situation with the coastal governance in Latvian municipalities, it would be necessary to develop and evolve some new governance instruments in order to ensure the inclusion of the coastal issues into the municipal development plans as much as possible.1

Keywords: coastal governance, coastal communication, coastal information, coastal education, public participation, coastal-friendly behaviour, coastal stakeholders, coastal governance instruments.

Atslēgas vārdi: piekrastes pārvaldības pārskats, piekrastes komunikācija, piekrastes informācija, piekrastes izglītība, sabiedrības līdzdalība, piekrastei draudzīga rīcība, piekrastes mērķgrupas, piekrastes pārvaldības instrumenti.

Anotācija Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā (2010) kā hierarhiski augstākajā plānošanas dokumentā par vienu no lielākajām nacionālajām vērtībām ir noteikta Baltijas jūras piekraste, tomēr vietējā līmenī piekrastes pārvaldības (PP) nodrošināšanai vēl aizvien nepietiek kā galveno pušu intereses, tā kapacitātes. Kā viens no papildinošiem jauniem PP instrumentiem šeit tiek piedāvāts inovatīvs plānošanas dokuments – Piekrastes pārvaldības pārskats (PPP), kura aprobācija jau uzsākta iepriekšējos pētījumos. Dokumenta izstrāde parādīja, ka Jūrmalas pašvaldībā ir salīdzinoši vāja piekrastes komunikācija (PK), turklāt problēmas un nepilnības konstatējamas ar visiem četriem piekrastes komunikācijas instrumentiem – gan ar piekrastes informāciju, gan piekrastes izglītību, gan sabied- rības līdzdalību piekrastes pārvaldībā, gan arī ar piekrastei draudzīgu rīcību. Jūrmalas PPP dokuments, kurā būtu sistēmiski un sistemātiski apkopota pilnīga dabaszinātniskā un sociālzinātniskā informācija par PP, būtu izmantojams ne tikai kā instruments PK, bet arī kā palīglīdzeklis piekrastes politikas plānošanai vai vismaz kalpotu kā pamatmateriāls PP iekļaušanai visos pašvaldības plānošanas dokumentos – gan obligātajos, gan brīvprātīgajos.

Avotu un literatūras saraksts 1. Bodnieks, I. (2019). Piedalieties dabas parka „Ragakāpa” dabas aizsardzības plāna sabiedriskajā apspriešanā! Jūrmalas Avīze, Nr. 3/157, 28. februāris. 2. Celliers, L., Colenbrander, D. R., Breetzke, T., Oelofse, G. (2015). Towards Increased Degrees of Integrated Coastal Management in the City of Cape Town, South Africa. Ocean & Coastal Management, Vol. 105, pp. 138–153. 3. Celliers, L., Rosendo, S., Coetzee, I., Daniels, G. (2013). Pathways of Integrated Coastal Management from National Policy to Local Implementation: Enabling Climate Change Adaptation. Marine Policy, Vol. 39, pp. 72–86. 4. Christie, P., Lowry, K., White, A., et al (2005). Key Findings from a Multidisciplinary Examination of Integrated Coastal Management Process Sustainability. Ocean & Coastal Management, Vol. 48, pp. 468–483. 5. Ehler, C. N. (2003). Indicators to Measure Governance Performance in Integrated Coastal Management. Ocean & Coastal Management, Vol. 46, pp. 335–345. 6. Ernsteins, R. (2010). Sustainable Coastal Development and Management: Collaboration Communication and Governance. Human Resources – the Main Factor of Regional Development. Journal of Social Sciences, Vol. 3, pp. 247–252. 7. Ernšteins, R., Kauliņš, J., Zīlniece, I., Lontone-Ieviņa, A., Ķepals, A. (2015). Piekrastes integrēta pārvaldība: integrācijas principa nodrošināšana piekrastes pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģiskajā plānošanā. 17. Starptautiskā zinātniskā konference, Liepājas Universitāte. Liepāja: LiePA, 308.–319. lpp. 8. Ernšteins, R., Kauliņš, J., Lontone-Ieviņa, A., Zvirbule, L., Zīlniece, I. (2016). Vides pārvaldība pašvaldībās: vides integrācijas pieejas nodrošināšana attīstības plānošanā mijiedarbībā ar vides pārvaldības pārskata disciplināro pieeju. No: Sabiedrība un kultūra. XVIII sēj. Liepāja: LiePA, 325.–337. lpp. 9. Ernsteins, R., Lontone-Ievina, A., Lagzdina, E., Osniece, K., Kaulins, J. (2017). Integrated Coastal Management Practice Case Studies: Deficiency of Collaboration and Socio-ecological System Approaches. In: International conference on Economic Science for Rural Development: Conference proceedings. Jelgava: Latvia University of Life Sciences and Technologies, pp. 63–70. 10. Jūrmalas Avīze (2018). Jūrmalas pilsētas pašvaldības informatīvais izdevums. Pieejams: https://www.jurmala.lv/lv/pasvaldiba/informativais_izdevums_jurmalas_avize/jurmalas_avize_ 2018_gads/ [pēdējo reizi sk. 20.04.2019.]. 11. Jūrmalas domes mājaslapa (2016). Pieejams: https://www.jurmala.lv/ [pēdējo reizi sk. 20.04.2019.]. 12. Jūrmalas pilsētas attīstības programma 2014.–2020. gadam (2013). Apstiprināta 07.11.2013. Jūrmalas pilsētas dome. Jūrmalas pilsētas attīstības programmas 2014.–2020. gadam 2016. gada uzraudzības ziņojums. Sagatavots 2016. gadā. Jūrmalas pilsētas dome. Pieejams: https://www.jurmala.lv/lv/attistiba/attistibas_planosana/attistibas_planosanas_dokumenti [pēdējo reizi sk. 20.04.2019.]. 13. Jūrmalas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2010.–2030. gadam (2010). Apstiprināta 16.12.2010. Jūrmalas pilsētas dome. Pieejams: https://www.jurmala.lv/lv/attistiba/ attistibas_planosana/attistibas_planosanas_dokumenti [pēdējo reizi sk. 20.04.2019.]. 14. Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums 2009.–2022. gadam (2012). Apstiprināts 11.10.2012. Jūrmalas dome. Pieejams: https://jurmala.lv/Resursi_arejai_lapai/Jurmala_TIAN_TAPIS.pdf [pēdējo reizi sk. 20.04.2019.]. 15. Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības rīcības plāns 2018.–2020. gadam (2017). Pieejams: https://www.visitjurmala.lv/images/userfiles/Jurmalas_pils_turisma_att_RIC_PLANs_LU%20 2017(1).pdf [pēdējo reizi sk. 20.04.2019.]. 16. Jūrmalas tūrisma informācijas centrs (2019). Pieejams: https://www.visitjurmala.lv/lv/kontakti/ jurmalas-turisma-informacijas-centrs/ [pēdējo reizi sk. 20.04.2019.].

17. Khakzad, S., Pieters, M., Balen, K. (2015). Coastal Cultural Heritage: A Resource to be Included in Integrated Coastal Zone Management. Ocean & Coastal Management, Vol. 118(B): PP. 110–128. 18. Kuršinska, S., Zīlniece, I., Ernšteins, R. (2009). Integrēta vides komunikācija pašvaldības ilgtspējīgai pārvaldībai: mērķgrupu attīstība un sadarbība. 8. Starptautiskā zinātniski metodiskā konference „Cilvēks un vide”. Liepāja: LiePA, 80.–93. lpp. 19. Lagzdiņa, Ē., Ernšteins, R., Štāls, A. (2016). Vides komunikācijas imperatīvs videi draudzīgu pašvaldību attīstībai: komplementāri instrumenti, sektorpieeja, integrācijas nodrošinājums. Sabiedrība un kultūra. XVIII sēj. Liepāja: LiePA, 338.–354. lpp. 20. Lapinskis, J., Kauliņš, J., Ernšteins, R. (2017). Piekrastes pārvaldības attīstība pašvaldībās: Salacgrīvas novada Rīgas līča krasta pārveidošanās un sabiedrības mērķgrupu izpratne un darbība. Sabiedrība un kultūra. XIX sēj. Liepāja: LiePA, 264.–274. lpp. 21. LIAS (2010). Latvijas Ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Apstiprināta 10.06.2010. Latvijas Republikas Saeima. Pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/?doc=13857 [pēdējo reizi sk. 20.04.2019.]. 22. Liepājas pilsētas pludmales un piekrastes attīstība (2014). Tematiskais plānojums. Pieņemts 2014. gadā. Liepājas pilsētas dome. Pieejams: https://faili.liepaja.lv/pludmales_planojums_ paskaidrojuma_ raksts.pdf [pēdējo reizi sk. 20.04.2019.]. 23. Piekrastes plānojums (2016). Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai. Pieņemts 17.11.2016. Latvijas Republikas Ministru Kabinets. Pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=18794 [pēdējo reizi sk. 20.04. 2019.]. 24. Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.–2017. gadam (2011). Pieņemtas 20.04.2011. Latvijas Republikas Ministru Kabinets. Pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ ppd/telp_plan/?doc=12701 [pēdējo reizi sk. 20.04. 2019.]. 25. Pinder, D., Vallega, A. (2003). Coastal Cultural Heritage and Sustainable Development: Introduction. Journal of Cultural Heritage, Vol. 4, pp. 3–4. 26. Pudāns, A. (2019). Integrētās vides pārvaldības attīstība Jūrmalas pašvaldībā: bakalaura darbs. Latvijas Universitāte. Rīga, 85 lpp. 27. Rosendo, S., Celliers, L., Mechisso, M. (2018). Doing More With the Same: A Reality-check on the Ability of Local Government to Implement Integrated Coastal Management for Climate Change Adaptation. Marine Policy, Vol. 87, pp. 29–39. 28. Štokmane, M., Rage, A., Ernšteins R. (2019). Piekrastes pārvaldības pārskata attīstība pašvaldībām: sākotnējais novērtējums. No: Latvijas Universitātes 77. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga: Latvijas Universitāte. 29. Ulme, J., Graudina-Bombiza, S., Ernsteins, R. (2018). The Blue Flag Programme as Pro- environmental Behavior Instrument for Coastal Destinations: Towards Municipal Coastal Governance and Communication. Journal of Social Sciences, Vol. 4(24), pp. 120–132. 30. Vallega, A. (2003). The Coastal Cultural Heritage Facing Coastal Management. Journal of Cultural Heritage, Vol. 4(1), pp. 5–24. 31. Veselības veicināšanas plāns Jūrmalas pilsētai 2013.–2020.gadam (2013). Jūrmalas pilsētas dome. Pieejams: https://www.jurmala.lv/docs/i13/x/i130340_PIELIKUMS.pdf [pēdējo reizi sk. 20.04. 2019.]. 32. Warnken, J., Mosadeghi, R. (2018). Challenges of Implementing Integrated Coastal Zone Management into Local Planning Policies, a Case Study of Queensland, Australia. Marine Policy, Vol. 91, pp. 75–84. 33. Yin, R. K. (2018). Case Study Research and Applications: Design and Methods. 6nd ed. New York: SAGE, 352 p.

TIESĪBU ZINĀTNE LAWS SCIENCE

Aldona Kipāne Rīgas Stradiņa universitāte Latvija, Rīga

BULINGA IZPAUSMES SKOLĀ: KRIMINOLOĢISKĀS PROBLĒMAS

BULLYING IN SCHOOL: CRIMINOLOGICAL PROBLEMS

Summary The article gives an insight into criminological problems of bullying in school phenomena. Although the term “bullying” is a modern word, such behaviour has been known for a long time. Bullying is a manifestation of violent behaviour, which threatens the victim's health and safety. The aim of this article is to describe and analyse bullying as a form of expression of violence, showing the criminological aspects of this phenomenon. To achieve the aim of the article the following tasks are defined: to provide the theoretical and practical framework of the research phenomenon, to study and evaluate certain elements of the criminological characterization of the bullying: the description of a victim and a perpetrator, the evaluation of factors and directions of prevention. Theoretical analysis methods such as deconstruction, descriptive and complex analysis, and empirical research methods – document analysis, comparison and compilation were employed in this study.1

Keywords: bullying, violent behaviour, a victim, prevention.

Atslēgas vārdi: bulings; vardarbīga uzvedība; upuris; novēršana.

Anotācija Rakstā dots ieskats bulinga izpausmes skolā kriminoloģiskajām problēmām. Lai arī jēdziens „bulings” ir mūsdienu jaunvārds, šāda uzvedības izpausme zināma jau sen. Bulings ir vardarbīgas uzvedības izpausme, kas ir kaitīgs apstāklis upura veselībai un drošībai. Raksta mērķis ir raksturot un analizēt bulingu kā vardarbīgas izpausmes veidu, parādot šī fenomena kriminoloģiskos aspektus. Mērķa sasniegšanai noteikti šādi uzdevumi: sniegt pētāmās parādības teorētisko un praktisko ietvaru, izpētīt un novērtēt bulinga atsevišķus kriminoloģiskā raksturojuma elementus: upura un varmākas aprakstu, faktoru vērtējumu un novēršanas virzienus. Pētījuma gaitā izmantotas teorētiskās analīzes metodes – dekonstrukcijas, deskriptīvā un kompleksās analīzes metode, kā arī empīriskās pētījuma metodes – dokumentu analīze, salīdzināšana un apkopojums.

Avoti un literatūra 1. Ādlers, A. (2015). Māksla dzīvot Psiholoģija Ģimenei un Skolai, Nr. 67. 2. Bullying [2019]. Pieejams: https://www2.gov.bc.ca/gov/content/erase/bullying?keyword=Bul lying [pēdējo reizi sk. 01.07.2019.]. 3. Cook, C. R., Williams, K. R., Guerra, N. G., Kim, T. E., Sadek, S. (2010). Predictors of Bullying and Victimization in Childhood and Adolescence: A Meta-analytic Investigation. School Psychology Quarterly, Vol. 25, Nr. 2, pp. 65–83. 4. Currie, C., Zanotti, C., Morgan, A., Currie, D., de Looze, M., Roberts, C., Samdal, O., Smith, O., Barnekow, V. (2012). Social determinants of health and well-being among young people. In: International report 2009/2010. Copenhagen: World Health Organization Regional Office for Europe, pp. 2–64. 5. Gabrieljans, A. (2014). Eitanāzijas fenomens krimināltiesiskajā, kriminoloģiskajā un medicīniski bioloģiskajā aspektā: promocijas darbs. Rīga: Rīgas Stadiņa universitāte, 77 lpp.

6. Gordon, Sh. [2019]. What Is Relational Aggression and Why Do Kids Engage in It? Understanding the dynamics of relational aggression and its impact. Pieejams: http://bullying.about.com/od/Basics/a/What-Is-Relational-Aggression-And-Why-Do-Kids-Eng age-In-It.htm [pēdējo reizi sk. 01.07.2019.]. 7. Graham S. (2016). Victims of bullying in schools. Theory Into Practice. Vol. 55 (2), pp.136–144. 8. Jauniešu dzīves kvalitātes izpēte Baltijas valstīs: Pētījuma ziņojums (Latvija) (2019). Rīga: Latvijas Bērnu Labklājības Tīkls, 38 lpp. Pieejams: http://www.bernulabklajiba.lv/wp- content/uploads/2019/04/Well-being-of-Young-People-in-the-Baltic-States_2018_LAT_Kopsa vilkums.pdf [pēdējo reizi sk. 01.07.2019.]. 9. Koroļeva I., Mieriņa I., Goldmanis, M. u.c. (2007). Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. Rīga: Sabiedrības veselības aģentūra, 82 lpp. 10. Kowalski, R. M., Limber, S. P. (2007). Electronic bullying among middle school students. Journal of Adolescent Health, Vol. 41, pp. 22–30. 11. Ķinis, U. (2015). Kibernoziedzība, kibernoziegumi un jurisdikcija. Rīga: Jumava, 518 lpp. 12. Martina, S. (2014). Mobings – emocionālā vardarbība darbavietā. Psiholoģija, 4. jūn. Pieejams: mia.lv/mobings-emocionala-vardarbiba-darbavieta/ [pēdējo reizi sk. 01.07.2019.]. 13. Marzano G., Lubkina V. (2013). Cyberbulling and real reality. In: Proceeding of the International Scientifical Conference SOCIETY.INTEGRATION.EDUCATION. Vol. II, Rēzekne: Rezekne Academy of Technologies, pp. 412–422. 14. Messerschmitt, J. W. (1993). Masculinities and Crime: Critique and Reconceptualization of Theory. 1st ed. Rowman & Littlefield Publishers, 258 p. 15. Monks, C. P., Smith, P., Naylor, P., Barter, C., Ireland, J., Coyne, I. (2009). Bullying in different contexts: Commonalities, differences and the role of theory. Aggression and Violent Behavior, Vol. 14, Iss. 2, pp. 146–156. 16. National Centre Against Bullying [2019]. Pieejams: https://www.ncab.org.au/bullying- advice/bullying-for-parents/types-of-bullying/ [pēdējo reizi sk. 01.07.2019.]. 17. Nil, M., Field, T. (2001). Bullycide: Death at Playtime. Oxford: Sucess Unlimited, 303 p. 18. Oliver, C., Candappa, M. (2007). Bullying and the politics of ‘telling’. Journal Oxford Review of Education, Vol. 33, Iss. 1, pp. 71–86. 19. Olweus, D. (1993). Bullying: What We Know and What We can Do. Oxford: Wiley-Blackwell, 152 p. 20. Olweus, D. (1996). Bully/Victim Problems at School: Facts and Effective Intervention. Journal of Emotional and Behavioral Problems, Vol. 5(1), Iss. 1, pp. 15–22. 21. O`Mūra, M., Mintons, S. (2010). Kā novērst vardarbība skolās. Rīga: Zvaigzne ABC, 112 lpp. 22. Poudžiunas, I. (2011). Dusmas un agresija vardarbību pārcietušiem jauniešiem un dusmu pārvaldīšanas programmas efektivitāte (klīniskā psiholoģija): promocijas darbs. Rīga: Latvijas univeristāte, 177 lpp. 23. Putniņš, L., Raščevska, M. (2016). Angļu-latviešu psiholoģijas terminu vārdnīca. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 206 lpp. 24. Ruduša, V. (2012). Emocionālā vardarbība. Rīga: RaKa, 157 lpp. 25. Salmivalli, C. (2005). Consequences of school bullying and violence. From Organization for Economic cooperation. Pieejams: http://www.oecd.org/dataoecd/28/6/33866604.pdf [pēdējo reizi sk. 01.07.2019.]. 26. Sperry, L. (2009). Mobbing and Bullying: the Influence of Individual, Work group, and Organizational Dynamics on Abusive Workplace behaviour. Consulting Psychology Journal: Practice and Research, Vol. 61, Nr. 3, pp. 190–201. 27. Stop Bullying [2019]. U.S. Department of Health and Human Services. Pieejams: https://www.stopbullying.gov/what-is-bullying/index.html [pēdējo reizi sk. 01.07.2019.]. 28. United Nations. (2017). Report of the Inter-Agency and Expert Group on Sustainable Development Goal. In: United Nations SDG Indicators. Pieejams: https://unstats.un.org/sdgs/ indicators/indicators-list/ [pēdējo reizi sk. 01.07.2019.].

29. Vardarbība jeb mobings Latvijas skolās (2009). Pieejams: http://www.bernskacietusais.lv/lv/ petijumi/kkk/vardarbiba-jeb-mobings-latvijas-skolas-2009--175/ [pēdējo reizi sk. 01.07.2019.]. 30. What is Bullying [2019]. U.S. Department of Health and Human Services. Pieejams: https://www.stopbullying.gov/bullying/what-is-bullying [pēdējo reizi sk. 01.07.2019.]. 31. Кон, И. С. (2019). Что такое буллинг и как с ним бороться? Pieejams: https://nv.ua/spec/chto-takoe-bulling-i-kak-s-nim-borotsya-50000383.html [pēdējo reizi sk. 01.07.2019.]. 32. Криминология (2016). Под. общ. pед. А. И. Долгова. 4-е изд., перераб. и доп. Мocква; Норма: ИНФРА-М, 368 c. 33. Фурманов, И. А. (2007). Агрессия и насилие. Диагностика, профилактика и коррекция. Санкт-Петербург: Речь, 480 c. 34. Что такое буллинг? [2019]. Pieejams: http://www.psychologies.ru/roditeli/children/bulling- bolezn-vlasti/ [pēdējo reizi sk. 01.07.2019.].

Jurijs Mašošins Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA Latvija, Rīga

NETIEŠĀ DISKRIMINĀCIJA DARBA ATTIECĪBAS

INDIRECT DISCRIMINATION IN EMPLOYMENT RELATIONSHIPS

Summary A human person’s work plays a very important role in improving the quality of life, and therefore it is essential to ensure an equal treatment in the establishment, performance and termination of employment relationships. 1 The purpose of this article is to look at so-called indirect discrimination problems in employment relationships. This type of discrimination can be found in cases where seemingly neutral circumstances put a group of people together on one of the many grounds of discrimination (most often the gender difference) in a particularly disadvantaged position in comparison to others. If direct discrimination arises as a result of the deliberate action of the employer, it may look indirect - without the employer being aware of it, and thus it can be difficult to prevent it. Cases where such neutral circumstances are objective and legally justified cannot be regarded as indirect discrimination.

Keywords: labour relations, indirect discrimination, direct discrimination, prevention.

Atslēgas vārdi: darba tiesiskās attiecības, netieša diskriminācija, tieša diskriminācija, prevencija.

Anotācija Cilvēka darbam ir nozīmīga loma dzīves kvalitātes paaugstināšanā, tāpēc ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi darba tiesisko attiecību nodibināšanā, veikšanā un izbeigšanā. Raksta mērķis ir apskatīt tā saucamās netiešās diskriminācijas problēmas darba attiecībās. Tāda veida diskriminācija ir konstatējama gadījumos, kad šķietami neitrāli apstākļi nostāda vienu personu grupu, kuru apvieno kāds no daudzskaitlīgiem diskriminācijas veidiem (visbiežāk dzimumu atšķirība), īpaši nelabvēlīgā situācijā, salīdzinot ar citiem. Ja tieša diskriminācija rodas darba devēja apzinātas rīcības rezultātā, tad netiešā var pastāvēt, darba devējam to neapzinoties, un tāpēc to grūti preventīvi novērst. Par netiešo diskrimināciju nevar uzskatīt gadījumus, kad šādi neitrāli apstākli ir objektīvi un tiesiski pamatoti.

Avoti un literatūra 1. Apmācību rokasgrāmata par diskrimināciju (2012). Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programma PROGRESS. Pieejams: http://www.humanconsultancy. com/Publications/ LV_Training%20manual%20+%20national%20context.pdf [pēdējo reizi sk. 18.04.2019.]. 2. Barloti, K. (2017). Piedzimstot bērnam, 27% sieviešu pārtrauc darbu vai karjeru vispār. TV-net. 29.08.2017. Pieejams: https://www.tvnet.lv/4559219/piedzimstot-bernam-27-sieviesu-partrauc- darbu-vai-karjeru-vispar [pēdējo reizi sk. 16.04.2019.].

3. Barnard, C., Hepple, B. (2000). Substantive equality. Cambridge Law Journal, Vol. 59, Iss. 3, pp. 562–585. 4. Briede, M. (2017). Tēvi bērnus kopj, kad tas ir izdevīgi. Ziņu portāls Latvijai la.lv. 17.03.2017. Pieejams: http://www.la.lv/tevi-bernus-kopj-kad-tas-ir-izdevigi [pēdējo reizi sk. 18.04.2019.]. 5. Civilprocesa likums (1998). Latvijas Republikas likums, pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 14.10.1998., stājies spēkā 01.03.1999. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=50500 [pēdējo reizi sk. 11.04.2019.]. 6. cvmarket.lv (2019). Pieejams: https://www.cvmarket.lv/majkalpotajs-a-francija-meridian- construction-sia-194417 [pēdējo reizi sk. 19.04.2019.] 7. Darba likums (2001). Latvijas Republikas likums, pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 20.06.2001., stājies spēkā 01.06.2002. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=26019 [pēdējo reizi sk. 10.04. 2019.]. 8. Darbavietās Lielbritānijā joprojām pastāv dzimumu diskriminācija (2014). Pieejams: https://anglobalticnews.co.uk/2014/03/05/darbavietas-lielbritanija-joprojam-pastav-dzimumu- diskriminacija/ [pēdējo reizi sk. 10.05.2019.]. 9. Diskriminācija Latvijas darba tirgū: pētījuma atskaite (2014). Rīga, SIA Projektu un kvalitātes vadība, 82 lpp. Pieejams: http://cilvektiesibas.org.lv/media/record/docs/2014/05/12/diskrimi nacija_lv_tirgu.pdf [pēdējo reizi sk. 10.05.2019.]. 10. Diskriminācijas apkarošana Eiropas Savienībā (2005). Pieejams: https://www.lu.lv/materiali/ biblioteka/es/pilnieteksti/nodarbinatiba/Diskriminacijas%20apkarosana%20ES.pdf [pēdējo reizi sk. 11.04.2019.]. 11. Diskriminācijas veidi (2017). Pieejams: http://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/cilvektiesibas/ diskriminacijas-noversana/diskriminacijas-veidi [pēdējo reizi sk. 10.04.2019.]. 12. Dupate, K., Garokalna-Bihela, G. (2014). Es un sabiedrība – mūsu iespējas un tiesības. No: Diskriminācijas novēršanas rokasgrāmata juridiskajām profesijām. Pieejams: https://www.ltmc. lv/files/ltmc/content/diskrimin._novers_digit.pdf [pēdējo reizi sk. 8.04.2019.]. 13. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (2011). Lēmums Nr. UEM-0921-1/2008-3. 14. Eiropas diskriminācijas novēršanas tiesību rokasgrāmata (2010). Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra. Pieejams: https://www.echr.coe.int/Documents/Handbook_non_ discri_law_LAV.pdf [pēdējo reizi sk. 13.04.2019.]. 15. Ernsone, D. Darba tiesības (2010). No: Darba devēja rokasgrāmata. Latvijas Darba devēju konfederācija. Pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/darba_devejiem/darb_dev_rok.pdf [pēdējo reizi sk. 10.05.2019.]. 16. Informatīvais materiāls par darba tiesisko attiecību jautājumiem “Par vienlīdzīgu attieksmi” (2006). Pieejams: http://www.lizda.lv/content/files/VDI%20par%20vienlidzigu%20attiek smi.pdf [pēdējo reizi sk. 10.05.2019.]. 17. Kostina, I. (2014). Darba devēja pierādīšanas pienākums darba tiesisko attiecību strīdos. Pieejams: https://ifinanses.lv/raksti/tiesu-prakse/darba-tiesibas/darba-deveja-pieradisanas-piena kums-darba-tiesisko-attiecibu-stridos/5795 [pēdējo reizi sk. 17.04.2019.]. 18. Kubiloviča, A. (2018). Uzņēmums Rīgā darbā aicina personas ar krievu nacionalitāti, aiz borta atstājot latviešus. Pieejams: https://skaties.lv/beztabu/nejedzibas/ta-ir-diskriminacija-uzne mums-riga-darba-aicina-personas-ar-krievu-nacionalitati-aiz-borta-atstajot-latviesus/ [pēdējo reizi sk. 10.05. 2019.]. 19. Latvian Oxford Living Dictionaries (2019). Pieejams: https://lv.oxforddictionaries.com/ skaidrojums/diskriminacija [pēdējo reizi sk. 19.04.2019.]. 20. Latvijas Republikas Satversme (1922). Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=57980 [pēdējo reizi sk. 16.04.2019.]. 21. Latvijas Republikas tiesībsarga 2017. gada ziņojums (2018). Pieejams: http://www. tiesibsargs.lv/ uploads/content/lapas/tiesibsarga_2017_gada_zinojums_1520515340.pdf [pēdējo reizi sk. 12.04. 2019.]. 22. Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi (2009). Ministru kabineta noteikumi Nr. 733, 70

pieņemti Ministru kabinetā 07.07.2009. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=194735 [pēdējo reizi sk. 10.05.2019.]. 23. Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi (2019). Ministru kabineta noteikumi Nr. 733, pieņemti Ministru kabinetā 07.07.2009; grozījumi 04.06.2019. Pieejams: https://likumi.lv/doc. php?id=194735 [pēdējo reizi sk. 10.05.2019.]. 24. Pamati, uz kādiem aizliegta diskriminācija (2019). Pieejams: http://www.tiesibsargs.lv/lv/ pages/cilvektiesibas/diskriminacijas-noversana/pamati-uz-kadiem-aizliegta-diskriminacija [pēdējo reizi sk. 13.04.2019.]. 25. Sieviešu un vīriešu vienlīdzības veicināšanai trīs gados tērēs teju miljonu eiro (2018). Pieejams: https://www.tvnet.lv/4514735/sieviesu-un-viriesu-vienlidzibas-veicinasanai-tris-gados-teres- teju-miljonu-eiro [pēdējo reizi sk. 18.04.2019.]. 26. Takumi Nemoto (2019). Japānas veselības ministrs: Prasība sievietēm darba vietā nēsāt augstpapēžu kurpes ir nepieciešama un atbilstoša. TV-net. 06.2019. Pieejams: https://www.tvnet.lv/6701100/ japanas-veselibas-ministrs-prasiba-sievietem-darba-vieta-nesat- augstpapezu-kurpes-ir-nepieciesama-un-atbilstosa [pēdējo reizi sk. 20.04.2019.]. 27. Viļumsone S. (2009). Atšķirīga izturēšanās vienādās situācijās. Pieejams: https://lvportals.lv/ skaidrojumi/196846-normativie-akti-pret-diskriminaciju [pēdējo reizi sk. 08.04.2019.].

Lidija Rozentāle Rīgas Stradiņa universitāte Latvija, Rīga

PARTNERATTIECĪBU TIESISKĀ REGULĒJUMA IEVIEŠANAS IESPĒJAS

POSSIBILITIES FOR INTRODUCING THE LEGAL FRAMEWORK FOR CIVIL PARTNERSHIPS

Summary There are partners in every country who have chosen a long-term cohabitation oppose to a marriage, although they have no legal or any other barriers to get married. It is up to each country to decide whether to recognise and regulate such relationships or not. The Republic of Latvia is facing a similar choice. Latvia, like other countries, is trying to formulate the necessity and proportionality of such a regulation, as well as its topicality. In Latvia, law scientists, students, lawyers and researchers have conducted a number of studies on civil partnerships to determine the need. At the centre of the Latvian family policy is a traditional family model based on marriage, assuming that this ideal family model is the only desired one. Other forms of family, where a child is formally raised by one of the parents, are viewed as a traditional family in a crisis situation, rather than a respectable form of the family (Putniņa, Zīverte, 2008). The Maintenance Guarantee Fund emphasizes the increasing number of applications for material assistance from parents of children born outside the marriage or in civil partnerships, also of children left without paternity, which leads to a large number of these ‘other’ families being left outside the family boundaries set by the state aid policy. In the author’s opinion, such situation is unacceptable in a democratic country, and it is a gross violation of children’s rights to material aid, which can have a significant impact on the future development of children.

Keywords: marriage, civil partnership, family, relationships, rights.1

Atslēgas vārdi pamatteksta valodā: laulība, partnerattiecības, ģimene, attiecības, tiesības.

Anotācija Ikvienā valstī ir partneri, kas izvēlējušies pastāvīgu kopdzīvi ārpus laulības, lai gan tiem nav nekādu juridisku vai faktisku šķēršļu laulības noslēgšanai. Katras valsts izvēle ir, vai tā vēlas atzīt un regulēt šādas attiecības, vai nē. Līdzīgas izvēles priekšā ir arī Latvijas Republika. Latvija līdzīgi kā citas valstis izzina šāda regulējuma nepieciešamību un samērīgumu, kā arī tā aktualitāti. Latvijā tiesību zinātnieku studenti, juristi un pētnieki ir veikuši vairākus pētījumus partnerattiecību institūta nepieciešamības izzināšanai. Latvijas ģimenes politikas centrā ir tradicionāla ģimene, kas ir balstīta laulībā, pieņemot, ka šis ideālais ģimenes modelis ir vienīgais vēlamais (Putniņa A., Zīverte L. „Neredzamās” viena dzimuma partneru ģimenes Latvijā. 2008). Citas ģimenes formas, kur formāli bērnu audzina viens no vecākiem, tiek skatītas kā tradicionālā ģimene krīzes situācijā, nevis respektējamas ģimenes formas (Putniņa A., Zīverte L., „Neredzamās” viena dzimuma partneru ģimenes Latvijā. 2008). Uzturlīdzekļu garantiju fonds uzsver, ka aizvien biežāk saskaras ar tādiem pieteikumiem, kur pēc materiālas palīdzības vēršas ārlaulībā dzimušo bērnu, partnerattiecībās dzimušo bērnu un bez paternitātes palikušo bērnu vecāki, rezultātā liels skaits šo “citādo” ģimeņu paliek aiz valsts atbalsta politikas nospraustajām ģimenes robežām. Autores ieskatā šāda situācija demokrātiskā valstī nav pieļaujama, un rupji pārkāpj bērnu tiesības uz materiālu atbalstu, kas būtiski var ietekmēt turpmāko bērnu attīstību.

Avoti un literatūra 1) Kirby, M. (2016). Retirement of the honourable Peter W. Young AO, QC. Australian Law Journal, Vol. 90, pp. 1–18 2) Latvijas Republikas Satversmes komentāri: VIII nodaļa: Cilvēka pamattiesības (2011). Dr.iur.prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 864 lpp. 3) Latvijas Republikas Satversmes tiesa (2004). Latvijas Republikas Satversmes tiesas 11.10.2004. spriedums lietā Nr. 2003-19-0113. 4) Litvins, G. (2015). Diskusija par partnerattiecību reģistrāciju Latvijā un Igaunijas pieredze. Jurista Vārds, Nr. 8, 8.–9. lpp. 5) Putniņa, A., Zīverte, L. (2008). „Neredzamās” viena dzimuma partneru ģimenes Latvijā. LGBT un viņu draugu apvienība „Mozaīka”, Sorosa Fonds. Pieejams: http://providus.lv/article/ neredzamas-viena-dzimuma-partneru-gimenes-latvija [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 6) Regnerus, M. (2012). How Different are the Adult Children of Parents Who have Same-sex Relationships? Findings from the New Family Structures Study. Social Science Reserch, Vol. 41, pp. 752–770. 7) Семeйный кодекс Российской Федерации (2004). Библиотека кодексов, Вып. 11(58), с. 554.

Interneta resursi 1. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (1976). Spriedums lietā „Handyside v. the United Kingdom” 48. punkts. Pieejams: http://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-57499 [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 2. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (1979). Sprieduma lietā “Marckx v. Belgium”. Pieejams: http://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-57534 [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 3. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (1986). Sprieduma lietā “Johnston and others v. Ireland”. Pieejams: http://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-57534 [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 4. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (1994). Spriedums lietā “Karlheinz Schmidt v. Germany”. Pieejams: http://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-57880 [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 5. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (2001). Lēmums lietā “Mata Estevez v. Spain”. Pieejams: http://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-22334 [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 6. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (2003a). Spriedums lietā “L. and V. v. Austria”. Pieejams: http://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-60876 [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 7. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (2003b). Spriedums lietā “S.L. v. Austria”. Pieejams: http://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-60877 [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 8. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (2003c). Spriedums lietā “Yousef v. Netherland”. Pieejams: http://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-60723 [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 9. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (2010). Spriedums lietā “Schalk and Kopf v. Austria”. Pieejams: http://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-99605 [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 10. Eiropas Parlaments (2011). Rezolūcija 28.09.2011: par cilvēktiesību, seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes jautājumu Apvienoto Nāciju Organizācijā. Pieejams: http://www.europarl. europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P7-TA-2011- 0427+0+DOC+XML+V0//LV [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 11. Eiropas Parlaments (2014). Ziņojums Nr. 2013/2183(INI): par ES ceļvedi homofobijas un ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti saistītas diskriminācijas apkarošanai. Pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+REPORT+A7-2014- 0009+0+DOC+XML+V0//LV [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 12. Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (2009). Viendzimuma pāri, ES pilsoņu brīva pārvietošanās, migrācija un patvērums. Pieejams: http://fra.europa.eu/fraWebsite/attachments/ Factsheet-homophobia-couples-migration_LV.pdf [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 13. Eiropas Savienības Pamattiesību harta (2016). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal- content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12016P/TXT&from=ES [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.].

14. Eiropas Tiesa (1986). Lieta “Netherlands v Ann Florence Reed”. Pieejams: https://eur- lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=CELEX:61985CJ0059 [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 15. Eiropas Tiesa (2006). Spriedums lietā Nr. C-372/04 “Yvonne Watts v Bedford Primary Care Trust and Secretary of State for Health”. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal- content/LV/ALL/?uri= CELEX%3A62004CJ0372 [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 16. Eiropas Tiesa (2008). Spriedums lietā “Tadao Maruko v Versorgungsanstalt der deutschen Bühnen”. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/PDF/?uri=uriserv%3AO J.C_.2008.128.01. 0006.01.ENG [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 17. Eiropas Tiesa (2014). Spriedums lietā Nr. C‑438/14 “Nabiel Peter Bogendorff von Wolffersdorff v. Standesamt der Stadt Karlsruhe, Zentraler Juristischer Dienst der Stadt Karlsruhe”. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A62014CJ0438 [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 18. Eiropas Tiesa (2017). Spriedums lietā Nr. C-193/16 “E. v Subdelegación del Gobierno en Álava”. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=192691&pageIndex=0&doc lang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=8296520 [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 19. Eiropas Tiesa (2018). Spriedums Lietā Nr. C-673/16 “Coman and Others v. Romania”. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A62016CJ0673 [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 20. Human Rights Committee (1994). Communication No. 488/1992, U.N. Doc CCPR/C/50/D/ 488/1992, “Toonen v. Australia”. Pieejams: http://hrlibrary.umn.edu/ undocs/html/vws488.htm, [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 21. Latvijas Republikas Satversme (1922). Latvijas Republikas likums, pieņemts 07.11.1922., 116. pants. Latvijas Vēstnesis, Nr. 43, 01.07.1993. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/ 57980-latvijas-republikas-satversme [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 22. Office for Equal Opportunities: Republic of Slovenia (2008). Elimination of Gender Stereotypes: Mission (Im)Possible? Pieejams: http://www.ekspertai.eu/media/2012/07/Gender-Stereotypes_ conference_report.pdf [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.]. 23. Reģistrētas kopdzīves likums Igaunijā = Registered Partnership Act (2014). Pieejams: https://www.riigiteataja.ee/en/eli/527112014001/consolide [pēdējo reizi sk. 01.08.2019.].

Jana Zīle Baltijas Starptautiskā akadēmija Latvija, Rīga

HULIGĀNISMS VĒSTURISKĀ SKATĪJUMĀ

HOOLIGANISM FROM THE HISTORICAL POINT OF VIEW

Summary One of the oldest and most dangerous criminal offences is hooliganism, i.e. an unlawful offence with intention to violate a public order, disrupt the peace of inhabitants or create a disorder. Disturbers of public recreation, as well as those who commit offences against other people are often referred to as hooligans in social life. Today, hooliganism is still considered as one of the most common types of criminal offences, although the number of these offences tend to decrease. Considering the legal issues related to hooliganism as important and topical, I have chosen this subject for this article. The publication will deal with the following issues: the criminal judicial understanding of the concept ‘hooliganism’; the types of hooliganism – petty hooliganism as an administrative violation, criminally punishable hooliganism; as well as the prevention of hooliganism – general and special.1 The methodological basis of the research is composed of a dialectic method of scientific examination, method of general theoretical analysis (analysis, synthesis, abstraction, induction, deduction) and individual scientific (special) methods such as historical, comparative analysis.

Keywords: hooliganism, criminal judicial understanding, legal issues related to hooliganism, prevention of hooliganism.

Atslēgas vārdi: huligānisms, sabiedriskā kārtība, iedzīvotāju miera traucēšana, huligānisma prevencija.

Anotācija Viens no senākajiem un bīstamākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir huligānisms, t.i., noziedzīgais nodarījums, kas vērsts uz sabiedriskās kārtības pārkāpšanu, iedzīvotāju miera traucēšanu un nekārtību celšanu. Par huligāniem sadzīvē nereti tiek dēvēti gan sabiedriskās atpūtas traucētāji, gan tie, kas izdara nodarījumus pret personu. Mūsdienās huligānisms vēl joprojām ir uzskatāms par vienu no izplatītākajiem noziedzīgo nodarījumu veidiem, lai gan pastāv tendence šo noziedzīgo nodarījumu skaitam samazināties. Uzskatot tiesiskos jautājumus, kas skar huligānismu, par svarīgiem un aktuāliem, publikācijai ir izvēlēta šī tematika. Publikācijā ir izskatīti šādi jautājumi : jēdziena „huligānisms” krimināltiesiskā izpratne; huligānisma veidi – sīkais huligānisms kā administratīvais pārkāpums, kriminālsodāmais huligānisms, kā arī huligānisma prevencija – vispārējā un speciālā. Pētījuma metodoloģisko pamatu veido zinātniskās izzināšanas dialektiskā metode, teorētiskās analīzes vispārzinātniskās un atsevišķi zinātniskās metodes, tādas kā vēsturiskā, salīdzinošā.

Avoti un literatūra 1. Krastiņš, U. (1995). Mācība par nozieguma sastāvu. Rīga: Zvaigzne ABC, 147 lpp. 2. Krastiņš, U. (1998). Juridisko terminu vārdnīca. Rīga: Nordik, 302 lpp. 3. Krastiņš, U. (2009). Krimināltiesību teorija un prakse. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 383 lpp.

4. Krastiņš, U., Liholaja, V., Hamkova, D. (2019). Krimināllikuma komentāri: 3. daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 880 lpp. 5. Krimināllikums (1998). Latvijas Republikas likums, pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 17.06.1998., stājies spēkā 01.04.1999. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/88966-kriminallikums [pēdējo reizi sk. 30.06.2019.]. 6. Niedre, A. (1984). Huligānisms un cīņa ar to. Rīga: Avots, 119 lpp. 7. Ņikona, L. (2019). Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā plāno atlikt par pusgadu. Pieejams: https://lvportals.lv/skaidrojumi/310883-administrativas-atbildibas-likuma-stasanos-speka-plano-atlikt- par-pusgadu-2019 [pēdējo reizi sk. 30.06.2019.]. 8. Prokuratūras gada pārskats: jauni izaicinājumi, prioritātes saglabājas (2019). Pieejams: https://lvportals.lv/tiesas/302202-prokuraturas-gada-parskats-jauni-izaicinajumi-prioritates-saglabajas- 2019 [pēdējo reizi sk. 30.06.2019.].