Debess Debess Ziema * Saules Neitrîno Problçma Atrisinâta

Indekss 2214 ZVAIGÞÒOTÂ ZVAIGÞÒOTÂ 2010/11 DEBESS DEBESS ZIEMA * SAULES NEITRÎNO PROBLÇMA ATRISINÂTA

Saulriets Mooreas salâ. Ðai krastmalâ japânis vakaros stabulçja savdabîgas melodijas. Foto: Juris Kauliòð Sk. Kauliòð Juris. Pçc aptumsuma uz otru pasaules malu jeb sapòi piepildâs!

Vâku 1. lpp.: Sadburas neitrîno observatorija. Atrodas Kanâdâ, 2 km dziïumâ, to veido 18 m diametra tçrauda sfçra, kurâ atrodas AMATIERASTRONOMI PAMANA TRIECIENUS uz JUPITERA akrila trauks, pildîts ar 1000 tonnâm smagâ ûdens (deiterija oksîda BALDONES* SKOLÇNI MASKAVÂ un LISABONÂ D O). Pie sfçras ir piestiprinâti 9522 ultra jutîgi gaismas sensori, kas * SAULES APTUMSUMU LÛKOTIES – uz OTRU PASAULES MALU 2 reìistrç Èerenkova starojumu, kas rodas, neitrîno mijiedarbojoties ar Kas *IR PASAKÂS MINÇTAIS TREJDEVIÒI? deiterija kodoliem. * Lawrence Berkeley Nat’l Lab-Roy Kaltschmidt, photographer STRUVES ÌEODÇZISKAIS LOKS PASTMARKÂS Cena Ls ,1,85 * Sk. Smirnova O. Saules neitrîno problçma. Pielikumâ: Plançtu redzamîbas diagramma 2011 SATURS CONTENTS ZVAIGÞÒOTÂ Pirms 40 gadiem Zvaigþòotajâ Debesî “ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS” FORTY YEARS AGO Bursting Stars. J. Francman (abridged). Geodesists Uzliesmojoðâs zvaigznes Help Renew the Spire of St. Peter’s Church. J. Klçtnieks (abridged). DEVELOPMENTS in SCIENCE Ìeodçzisti palîdz atjaunot Pçtera baznîcas torni ...... 1 The Solar Neutrino Problem. O. Smirnova. NEWS At Last the Planet at the Star β Pictoris Is Imaged. DEBESS Zinâtnes ritums A. Alksnis, Z. Alksne. SPACE RESEARCH and EXPLORATION The Trail of an Asteroid Reveals a Saules neitrîno problçma. Oïesja Smirnova ...... 2 Recent Collision. A. Alksnis. INTERNATIONAL YEAR of ASTRONOMY 2009 International Year of Astronomy 2009 in Philately. The Rest of the World except Series EUROPA (concluded). J. Limansky. Jaunumi LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, Beidzot ir atrasta zvaigznes Gleznotâja β plançta. ACADEMIC STAFF of the UNIVERSITY of LATVIA Assistant Professor in Physics Ojârs Ðmits LATVIJAS UNIVERSITÂTES Zenta Alksne, Andrejs Alksnis ...... 7 (24.04.1930.-14.03.1993.) of the Latvian University. J. Jansons. CONFERENCE “ASTRONOMY ASTRONOMIJAS INSTITÛTA Kosmosa pçtniecîba un apgûðana in LATVIA” Public Sun-Dials in Latvia (concluded). M. Gills. Rainis, Zvaigþòotâ Debess and Dainas. Asteroîda aste liecina par nesen notikuðu sadursmi. I. Pundure. At SCHOOL Scientific Research Work – the Road to Success. B. Zvejniece, A. Âre. MARS POPULÂRZINÂTNISKS Andrejs Alksnis ...... 9 in the FOREGROUND Public and Private Mars. J. Jaunbergs. For AMATEURS Amateur Observations GADALAIKU IZDEVUMS Starptautiskais Astronomijas gads 2009 Make Professionals to Reconsider Their Views on Jupiter Bombardment. A. Alksnis. For Total Solar Starptautiskais astronomijas gads 2009 filatçlijâ. Pârçjâ Eclipse at the World’s End or Dreams Come True! Juris Kauliòð. FLASHBACK Observatory of Latvian IZNÂK KOPÐ 1958. GADA RUDENS Astronomical Society in Sigulda. Jânis Kauliòð. NEW BOOKS Walter Isaacson. Einstein. His Life and ÈETRAS REIZES GADÂ pasaule, izòemot Eiropu (nobeigums). Jevgenijs Limanskis ...... 11 Latvijas Universitâtes mâcîbu spçki Universe. N. Cimahovièa. J. Stradiòð: The Beginnings of Science and Higher Education in Latvia. LU fizikas docents Ojârs Ðmits (24.04.1930.-14.03.1993.). I. Pundure. BELIEVE IT or NOT Record at Humanity’s Dawn and Quantities 1, 2, 3, 4, 5, 8, and Jânis Jansons ...... 14 9 (concluded). I. Heinrihsone. COSMOS as an ART THEME Universe as Philately Subject (10th 2010./11. gada ZIEMA (210) Konference Astronomija Latvijâ continuation). J. Ðtrauss. READERS’ SUGGESTIONS Struve Geodetic Arc in Stamps. A. Buga, Publiski apskatâmie saules pulksteòi Latvijâ (nobeig.). J. Kaminskis. READERS’ QUESTIONS On Nibiru and Doomsday and On Slips in Astronomical Mârtiòð Gills ...... 22 Calendar 2011. I. Pundure. The STARRY SKY in the WINTER of 2010. Juris Kauliòð Rainis, Zvaigþòotâ Debess un Dainas. Irena Pundure ...... 24 Supplement: Astronomical Phenomena and Planet Visibility in 2011: A Complex Diagram Skolâ Zinâtniski pçtnieciskais darbs – ceïð uz panâkumiem. ÑÎÄÅÐÆÀÍÈÅ (¹210, Çèìà, 2010/11) Baiba Zvejniece, Artûrs Âre ...... 29 Â “ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS” 40 ËÅÒ ÒÎÌÓ ÍÀÇÀÄ Âñïûõèâàþùèå çâ¸çäû (ïî ñòàòüå Þ. Ôðàíö- Marss tuvplânâ ìàíà). Ãåîäåçèñòû ïîìîãàþò âîññòàíîâèòü áàøíþ öåðêâè ñâ. Ïåòðà (ïî ñòàòüå ß. Êëåòíèýêñà). ÏÎÑÒÓÏÜ Publiskais un privâtais Marss. Jânis Jaunbergs ...... 32 ÍÀÓÊÈ Ïðîáëåìà ñîëíå÷íûõ íåéòðèíî. Î. Ñìèðíîâà. ÍÎÂÎÑÒÈ Ïëàíåòà çâåçäû β Æèâîïèñöà íàêîíåö Amatieriem îáíàðóæåíà. À. Àëêñíèñ, Ç. Àëêñíå. ÈÑÑËÅÄÎÂÀÍÈÅ è ÎÑÂÎÅÍÈÅ ÊÎÑÌÎÑÀ Õâîñò àñòåðîèäà ñâè- Redakcijas kolçìija: Amatieru novçrojumi liek pârskatît priekðstatus äåòåëüñòâóåò î íåäàâíåì ñòîëêíîâåíèè. À. Àëêñíèñ. ÌÅÆÄÓÍÀÐÎÄÍÛÉ ÃÎÄ ÀÑÒÐÎÍÎÌÈÈ 2009 par Jupitera bombardçðanu. Andrejs Alksnis ...... 36 Ìåæäóíàðîäíûé àñòðîíîìè÷åñêèé ãîä 2009 â ôèëàòåëèè. Îñòàëüíîé ìèð, êðîìå ñåðèè EUROPA (çàêëþ- LZA kor. loc. Dr. hab. math. A. Andþâns Pçc aptumsuma uz otru pasaules malu jeb sapòi piepildâs! ÷åíèå). Å. Ëèìàíñêèé. ÏÐÅÏÎÄÀÂÀÒÅËÈ ËÀÒÂÈÉÑÊÎÃÎ ÓÍÈÂÅÐÑÈÒÅÒÀ Äîöåíò ôèçèêè ËÓ Îÿðñ Dr. astron. h. c. (atbild. redaktors), LZA Juris Kauliòð ...... 38 Øìèòñ (24.04.1930-14.03.1993). ß. ßíñîíñ. ÊÎÍÔÅÐÅÍÖÈß «ÀÑÒÐÎÍÎÌÈß â ËÀÒÂÈÈ» Ñîëíå÷íûå Dr. phys. A. Alksnis, K. Bçrziòð, Atskatoties pagâtnç ÷àñû â Ëàòâèè äëÿ âñåîáùåãî îñìîòðà (çàêëþ÷åíèå). Ì. Ãèëëñ. Ðàéíèñ, Zvaigþòotâ Debess è äàéíû. È. Ïóí- Dr. sc. comp. M. Gills (atb. red. vietn.), Latvijas Astronomijas biedrîbas observatorija Siguldâ. äóðå. Â ØÊÎËÅ Íàó÷íî-èññëåäîâàòåëüñêàÿ ðàáîòà – ïóòü ê óñïåõó. Á. Çâåéíèýöå, À. Àðå. ÌÀÐÑ ÂÁËÈÇÈ Ph. D. J. Jaunbergs, Dr. phil. R. Kûlis, Jânis Kauliòð ...... 48 Ìàðñ îáùåñòâåííûé, Ìàðñ ÷àñòíûé. ß. ßóíáåðãñ . ËÞÁÈÒÅËßÌ Ëþáèòåëüñêèå íàáëþäåíèÿ çàñòàâëÿþò I. Pundure (atbild. sekretâre), Jaunas grâmatas ïðîôåññèîíàëîâ ìåíÿòü âçãëÿä íà áîìáàðäèðîâêó Þïèòåðà. À. Àëêñíèñ. Çà Ñîëíå÷íûì çàòìåíèåì íà Dr. paed. I. Vilks Einðteins. Viòa dzîve un Visums. Natâlija Cimahovièa ...... 54 J. Stradiòð: Zinâtnes un augstskolu sâkotne Latvijâ. äðóãîé êîíåö ñâåòà èëè ìå÷òû ñáûâàþòñÿ! Þ. Êàóëèíüø. ÎÃËßÄÛÂÀßÑÜ â ÏÐÎØËÎÅ Îáñåðâàòîðèÿ Tâlrunis 67034581 Irena Pundure ...... 55 Ëàòâèéñêîãî Àñòðîíîìè÷åñêîãî îáùåñòâà â Ñèãóëäå. ß. Êàóëèíüø. ÍÎÂÛÅ ÊÍÈÃÈ Ýéíøòåéí. Åãî æèçíü Gribi notici, negribi – ne è Âñåëåííàÿ. Í. Öèìàõîâè÷. ß. Ñòðàäèíüø: Èñòîêè íàóêè è âûñøåé øêîëû â Ëàòâèè. È. Ïóíäóðå. ÕÎ×ÅØÜ E-pasts: [email protected] Pieraksts cilvçces rîtausmâ un skaitïi 1, 2, 3, 4, 5, 8, 9 ÏÎÂÅÐÜ, íå ÕÎ×ÅØÜ – ÍÅÒ Çàïèñü íà çàðå ÷åëîâå÷åñòâà è ÷èñëà 1, 2, 3, 4, 5, 8, 9 (çàêëþ÷åíèå). http://www.astr.lu.lv/zvd (nobeig.). Inâra Heinrihsone ...... 57 È. Õåéíðèõñîíå. ÒÅÌÀ ÊÎÑÌÎÑÀ â ÈÑÊÓÑÑÒÂÅ Òåìà Âñåëåííîé â ôèëàòåëèè (10-å ïðîäîëæ.). http://www.lu.lv/zvd Kosmosa tçma mâkslâ Å. Øòðàóññ. ÏÐÅÄËÀÃÀÅÒ ×ÈÒÀÒÅËÜ Äóãà Ñòðóâå â ïî÷òîâûõ ìàðêàõ. À. Áóãà, ß. Êàìèíñêèñ. Visuma tçma filatçlijâ (10. turpin.). Jçkabs Ðtrauss ...... 63 ÑÏÐÀØÈÂÀÅÒ ×ÈÒÀÒÅËÜ Ïðî Íèáèðó è êîíåö ñâåòà è Îá îøèáêàõ â Àñòðîíîìè÷åñêîì êàëåíäàðå Ierosina lasîtâjs 2011. È. Ïóíäóðå. ÇÂ¨ÇÄÍÎÅ ÍÅÁÎ çèìîé 2010/11 ãîäà. Þ. Êàóëèíüø V. Struves ìeodçziskais loks pastmarkâs. Ïðèëîæåíèå: Àñòðîíîìè÷åñêèå ÿâëåíèÿ è Äèàãðàììà âèäèìîñòè ïëàíåò â 2011 ãîäó Arunas Buga, Jânis Kaminskis ...... 69 Jautâ lasîtâjs THE STARRY SKY, No. 210, WINTER 2010/11 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS, 2010./11. gada ZIEMA (210) Par Nibiru un Pasaules galu un Par misçkïiem Compiled by Irena Pundure Reì. apl. Nr. 0426 Astronomiskajâ kalendârâ 2011. Irena Pundure ...... 72 Mâcîbu grâmata, Rîga, 2010 Sastâdîjusi Irena Pundure Zvaigþòotâ debess 2010./11. gada ziemâ. Juris Kauliòð ...... 74 Rîga, 2010 In Latvian © Apgâds Mâcîbu grâmata, Rîga, 2010 Pielikumâ: Astronomiskâs parâdîbas un Plançtu redzamîbas Redaktore Anita Bula kompleksâ diagramma 2011. gadam Datorsalicçja Nataïja Èeròecka PIRMS 40 GADIEM ZVAIGÞÒOTAJÂ DEBESÎ UZLIESMOJOÐÂS ZVAIGZNES 1924. gadâ dâòu astronoms E. Hercðprungs konstatçja, ka uzòçmumâ, kas iegûts 29. janvârî, viena zvaigzne ir par divâm lieluma klasçm spoþâka nekâ uz citâm platçm. Spoþums bija palielinâjies tik âtri, ka to nevarçja salîdzinât ne ar vienu no zinâmajiem zvaigþòu mainîguma tipiem. Acîmredzot tas bija pirmais UV Ceti tipa zvaigznes uzliesmojuma novçrojums. 1948. gadâ amerikâòu astronoms V. Luitens atklâja uzliesmojuðu zvaigzni, kuru nosauca par UV Ceti. Ðîs zvaigznes vârdâ arî nosauca visu ðo maiòzvaigþòu tipu. UV Ceti ir dubultzvaigzne, kas atrodas tikai 8,5 gaismas gadu attâlumâ no Saules. Tâs abi komponenti ir sarkanie punduri ar spektra klasi M5. Armçòu astronoms V. Oskanjans noteica, ka ðîs zvaigznes spoþuma izmaiòas ir sprâdzienveida. Uzliesmojumi notiek neregulâri, spoþums daþu desmit sekunþu laikâ var palielinâties vairâkas reizes. Uzliesmojumi ilgst ïoti îsu laiku, pçc tam spoþums daþu minûðu laikâ sasniedz iepriekðçjo lielumu. Lîdzîgu novçrojumu rezultâtâ vairâkâs observatorijâs tika iegûti daudzi dati par uzliesmojoðâm zvaigznçm. Tas deva iespçju Starptautiskâs astronomu savienîbas X kongresâ 1958. gadâ UV Ceti zvaigznes izdalît par atseviðíu maiòzvaigþòu tipu. UV Ceti zvaigþòu pçtnieku uzmanîbu jau diezgan sen saista analoìija starp ðo zvaigþòu uzliesmojumiem un hromosfçras uzliesmojumiem uz Saules. Abu parâdîbu lîdzîba ir tik liela, ka var domât, ka ðîs parâdîbas atðíiras tikai pçc mçroga. Paðreiz uzskata, ka hromosfçras uzliesmojumu enerìijas tieðais avots ir magnçtiskais lauks, kam par cçloni ir vielas konvektîvâ kustîba zem Saules fotosfçras. Tâdçï var domât, ka UV Ceti tipa zvaigþòu uzliesmojumus izraisa arî hidrodinamiski procesi, kas saistîti ar spçcîgâm konvektîvâm kustîbâm. (Saîsinâti pçc J. Francmaòa raksta 10.-14. lpp.)

ÌEODÇZISTI PALÎDZ ATJAUNOT PÇTERA BAZNÎCAS TORNI Pçtera baznîca pirmo reizi pieminçta rakstos, kas datçti ar 1209. gadu. Daþas skopas ziòas ïauj spriest, ka tâ ir bijusi akmens celtne, jo 1215. gada pilsçtas ugunsgrçkâ baznîca palikusi neskarta. Senajai celtnei jau ir bijis tornis, jo no 1353. gada saglabâjuðies daþi norâdîjumi par to, ka Pçtera baznîcas tornî ir atradies sargpostenis, kas brîdinâjis gan par ugunsgrçkiem, gan par pilsçtai draudoðâm briesmâm no ârpuses. Ap 17. gs. vidu, toròa mûrim sçþoties, mûros parâdîjuðâs plaisas: izrâdâs, ka bûvçjot sienas balstîtas tieði uz smiltîm, bez jebkâdâm pâïu konstrukcijâm. Domâjams, toròa nevienmçrîgâs sçðanâs re- zultâtâ tas arî 1666. g. 11. marta svçtdienâ sagâzies un krîtot nositis astoòus cilvçkus, tai skaitâ toròa sardzi, râtes mûziíi un zvaniíi. 1667. gada 29. jûnijâ, Pçterdienâ, tiek likts pamatakmens jaunam Pçtera baznîcas tornim, ðoreiz to bûvçjot uz koka reþìa pâïu pamatnes. Lîdz 1941. gadam Pçtera baznîcas tornis bija tâds, kâdu to 1690. gadâ uzbûvçja Bindenðu un 1746. gadâ atjaunoja Vilberns. Sprieþot pçc arhitekta H. Hartmaòa 1923. gadâ izdarîtajiem Pçtera baznîcas toròa uzmçrîjumiem, visa toròa augstums ir bijis ap 115 m. Kâ redzçjâm no Pçtera baznîcas celtniecîbas vçstures, baznîcas toròa stabilitâti ievçrojamâ mçrâ nosaka pamatu sçðanâs. Tâdçï to sçðanos ar 1969. g. novçro sistemâtiski, lietojot precîzâs lîmetòoðanas metodi, kas ïauj noteikt sçðanâs marku paaugstinâjumus ar ±0,2 mm lielu precizitâti. 1970. g. 21. augustâ uzstâdîtâs toròa smailes vara skârda izkaltajâ un apzeltîtajâ lodç tika ievietota aizlodçta vara kapsula ar Pçtera baznîcas atjaunoðanas vçsturi, kurâ norâdîta arî ìeodçzijas loma toròa atjaunoðanas gaitâ. (Saîsinâti pçc J. Klçtnieka raksta 14.-21. lpp.) ZINÂTNES RITUMS

OÏESJA SMIRNOVA SAULES NEITRÎNO PROBLÇMA

Vairâk nekâ 30 gadu bija nepiecieðami fi- ziíiem, lai atrisinâtu vienu no ievçrojamâkajâm Saules fizikas problçmâm, pazîstamu kâ Saules neitrîno problçma. Tâ izpaudâs kâ ievçrojams eksperimentos reìistrçto Saules neitrîno deficîts salîdzinâjumâ ar to vçrtîbu, kas tika gaidîta saskaòâ ar teorçtiskajiem aprçíiniem. Ðî nesa- Eiropas kodolpçtîjumu organizâcijas (CERN) skaòa lika zinâtniekiem domât, ka vai nu mûsu lielâ burbuïu kamera Garmelle, aizpildîta ar ðíid- priekðstatiem par enerìijas raþoðanas proce- rumu, kas satur atomu kodolus. Lielâkâ daïa attçlâ siem Saulç ir nopietnas nepilnîbas, vai arî nei- redzamo trajektoriju atbilst lâdçtajâm daïiòâm. Nei- trîno piemît kâdas svarîgas, bet pagaidâm ne- trîno ir elementârdaïiòa, kurai nav elektriska lâdiòa, atklâtas îpaðîbas. tâ var tikt atklâta, tikai tai bombardçjot vienu no Hanss Bçte radîja teoriju, saskaòâ ar ko kodoliem. Ðajâ gadîjumâ kodola ðíembas veido enerìija Saules dzîlçs tiek raþota kodoltermisko attçlâ ”no nekurienes” izkliedçjoðo lîkòu kûli (ar reakciju rezultâtâ, kurâs ûdeòradis tiek pârvei- sarkano apvilkts apgabals). Eksperiments tika veikts dots hçlijâ. Ar daþu reakciju starpniecîbu èetri 1973. gadâ. CERN Photo protoni – ûdeòraþa kodoli – apvienojas, izvei- dojot hçlija kodolu, kas sastâv no diviem protoniem Saules dzîlçs. Daïiòu skaits, kas sasniedz niem un diviem neitroniem. Ðâdas reakcijas var Zemi, ir milzîgs: gandrîz 1011 neitrîno ik sekun- norisinâties tikai ïoti augstâ spiedienâ un tempe- di ðíçrso katru kvadrâtcentimetru Zemes virs- ratûrâ, kâdi pastâv Saules iekðienç, bet ko nav mas. Jau 1949. gadâ Luiss Alvarezs piedâvâja iespçjams radît laboratorijâs, tâdçï nav iespç- pârbaudît Saules enerìijas kodoltermiskas iz- jama arî tieða kodoltermiskâs degðanas teorijas celsmes hipotçzi, mçrot tieði Saules neitrîno pârbaude. Turklât Saules dzîlçs radîtajiem foto- plûsmu. Tomçr neitrîno detektçðana, neskatoties niem ir nepiecieðami aptuveni desmit tûkstoði uz lielo skaitu, ir ârkârtîgi grûts uzdevums, jo gadu, lai sasniegtu zvaigznes virsmu. Mums no visâm zinâmajâm elementârdaïiòâm ðîs vis- par laimi kodoltermiskâs degðanas procesâ vâjâk reaìç ar parasto vielu: Zeme un gandrîz diviem no protoniem ir jâpârvçrðas par neitro- visas zvaigznes ir caurspîdîgas zemâs un vi- niem, kâ rezultâtâ katru reizi, kad tiek radîts dçjâs enerìijas neitrîno. Detalizçtus Saules dzi- neitrons, tam lîdzi rodas arî dîvainas nenotve- ïumos radîto elektronu neitrîno plûsmas aprç- ramas elementârdaïiòas – neitrîno. Saules iek- íinus kopð 1960. gada un lîdz pat mûsdienâm ðienç tiek radîti vienas noteiktas ðíiras neitrîno veic Dþons Bekels ar kolçìiem: viòu aprçíini – elektrona neitrîno, bet bez tiem dabâ pastâv tiek saukti par Standarta Saules modeli (SSM). vçl divi ðo daïiòu paveidi: mionu un tau-neitrî- Saules neitrîno pçtîjumus sâka 1960. gadu no. Neitrîno var brîvi nonâkt no Saules iekðie- vidû Rejs Deiviss, veicot eksperimentu, kâ rezul- nes uz Zemes daþu minûðu laikâ, tâdçï tie ïauj tâtâ tika pirmo reizi veiksmîgi reìistrçti Saules tieði pçtît hçlija formçðanâs procesu no proto- neitrîno. Eksperimentâ tika izmantots detektors,

2 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA kâ darbîbas principu 1946. gadâ piedâvâja toties uz lielu izmantotâ ðíidruma apjomu, re- B. Pontekorvo un È. Rivera. Tika izmantots hlo- zervuârâ tika radîts tikai viens argona atoms ra-37 izotops, ar kura palîdzîbu ir iespçjams nedçïas laikâ. Tâdçï îpaðais eksperimenta izai- ierîkot kaut nelielu ðíçrsli nenoíeramajâm daïi- cinâjums bija izdalît un saskaitît ðos daþus ar- òâm. Retajos neitrîno un hlora atoma kodola gona atomus. Lai îstenotu atomu skaitîðanu, pçc sadursmju gadîjumos hlora kodols izstaro elek- aptuveni vienu mçnesi ilgiem novçrojumiem tronu un veidojas radioaktîva argona kodols, caur tvertni ar perhloretilçna ðíidrumu tika kâ pussabrukðanas periods ir 35 dienas. Ekspe- izpûsta hçlija gâze, lai izdabûtu ârâ divus vai rimentâ tika izmantots ar 390 tûkst. litru perhlo- trîs argona atomus. Ðie argona atomi tad tika retilçna (C2Cl4) piepildîts rezervuârs, kas tika atdalîti no hçlija, absorbçjot tos ar zemas tem- izvietots 1480 m dziïumâ Houmsteikas1 zel- peratûras kokogles lamatu palîdzîbu. Pçc tam ta ðahtâ (ASV), lai mazinâtu kosmisko staru ra- iegûto argonu pârvietoja speciâlajâ skaitîtâjâ, dîto fonu. Reakcijas ar hloru ir ïoti retas: neska- kurâ daþu mçneðu laikâ reìistrçja katru radio- aktîvo kodolu sabrukðanas notikumu. Pirmos eksperimenta rezultâtus Deiviss un viòa koman- da prezentçja 1968. gadâ. Mçrîjumi skaidri parâdîja argona atomus, kas tika radîti ar neitrîno starpniecîbu, bet to skaits bija èetras reizes mazâks, nekâ bija paredzçts. Astrofiziíi sâka pârbaudît modeïus, bet Deiviss meklçja kïûdas eksperimentâ. Tomçr nesakritîbas starp teoriju un eksperimentu netika atrisinâtas. 2002. gadâ Rejs Deiviss tika apbalvots ar Nobela prçmiju fizikâ par viòa pionieru darbiem, kas sniedza pirmâs liecîbas par to, ka Saules iekðienç radîto elektronu neitrîno plûsma uz Zemes ir ievçrojami mazâka, nekâ paredz SSM. Pçc pirmajiem hlora eksperimenta novçro- jumiem par galveno prioritâti izvirzîjâs ekspe- rimentâlas Saules neitrîno deficîta pierâdîðanas uzdevums. Tas tika realizçts 1987. gadâ, izmantojot pazemes ûdens Èerenkova detektoru Kamiokande-II2 (Japâna), kas atrodas 1 km dziïumâ Kamiokas ðahtâ. Ðis eksperiments prin- cipiâli atðíîrâs no Deivisa eksperimenta, jo tâ pamatâ bija Saules neitrîno izkliede uz parasta ûdens elektroniem. Neitrîno sadursmes rezul- Houmsteikas Saules neitrîno eksperimenta tvert- tâtâ ar kâdu no ûdens atomiem no atoma ar ne ar 615 tonnâm perhloretilçna. milzîgu âtrumu izlido elektrons, veidojot ûdenî Brookhaven National Laboratory Photo tumðzilas krâsas spîdumu, ko sauc par Èeren-

1 Sk. Balklavs A. 2002. gada Nobela prçmijas fizikâ – astrofiziíiem. – ZvD, 2002/03, Ziema (178), 19.-22. lpp. 2 Sk. turpat. 3 kova starojumu. Ðâda metodika ïauj reìistrçt tonnu gallija skâbes ûdens ðíîduma. Abu eks- visus neitrîno veidus, bet maksimâli jutîga tâ ir perimentu rezultâtâ tika reìistrçts tikai ap pusi pret elektronu neitrîno. Ir iespçjams arî ar diez- no gaidîtâs neitrîno plûsmas. Vairâki eksperi- gan lielu precizitâti noteikt, no kurienes nâk mentu uzticamîbas testi parâdîja, ka atðíirîbas neitrîno, jo izlidojoðais elektrons saglabâ nei- starp paredzçto un novçroto Saules neitrîno trîno kustîbas virzienu. Turklât ðis bija reâla lai- plûsmu nevarçja rasties eksperimenta kïûdas ka eksperiments – katrs neitrîno un elektrona rezultâtâ. mijiedarbîbas notikums tika pçtîts viens aiz ot- Tâdçjâdi visi èetri Saules neitrîno eksperi- ra, nevis kâ radioíîmiskajos eksperimentos, pçc menti parâdîja, ka izmçrîtâ Saules neitrîno mçnesi ilgiem novçrojumiem. Lai noíertu neitrî- plûsma uz Zemes orbîtas ir ievçrojami mazâka, no, tika izmantotas 3000 tonnas ârkârtîgi tîra nekâ paredz SSM. Zinâtniekiem radâs aizdo- ûdens, kas bija noslçgts cilindriskajâ tçrauda mas, ka, iespçjams, sava ceïojuma laikâ no rezervuârâ. 1000 fotopavairotâji tika novietoti Saules centra lîdz Zemei neitrîno pârdzîvo uz rezervuâra iekðçjâs virsmas, lai fiksçtu Èe- savstarpçjas pârvçrðanâs – tâ saucamâs osci- renkova starojumu. Kamiokande eksperiments lâcijas. Jau 1957. gadâ fiziíis Bruno Ponte- pirmo reizi demonstrçja, ka neitrîno tieðâm nâk korvo noformulçja neitrîno transformâciju teo- no Saules virziena, bet vairâkos gados savâktie riju, saskaòâ ar kuru daþâdu neitrîno veidu pa- dati liecinâja, ka Saules neitrîno plûsma ir tikai stâvçðanas gadîjumâ tie var pârvçrsties no vie- puse no tâs, ko paredz SSM. na veida citâ un atpakaï. Saules neitrîno prob- Hlora un ûdens detektori bija jutîgi galve- lçmas kontekstâ tas nozîmçtu kodolreakcijâs nokârt pret augstâkas enerìijas neitrîno, bet radîto tîro elektrona neitrîno pazuðanu, kad tie zinâtniekiem bija nepiecieðams reìistrçt arî sasniedz Zemi, jeb citu aromâtu neitrîno parâ- zemas enerìijas neitrîno, kas veidojas ïoti sva- dîðanos Saules starojumâ. Bez tam elektronu rîgu ûdeòraþa cikla reakciju rezultâtâ. Ðim no- neitrîno plûsmu no Saules varçtu ietekmçt vçl lûkam var izmantot metâlu galliju, kam mijie- viens, tâ saucamais Mihejeva-Smirnova-Volfen- darbojoties ar augstâs enerìijas neitrîno rodas ðteina, efekts: neitrîno, ceïojot caur blîvas matç- radioaktîva germânija atoms. Gallijs ir ïoti rets rijas apgabaliem (piem., Sauli vai Zemi), var un dârgs metâls, bet uzticamo rezultâtu iegû- tikt izkliedçti uz vielas daïiòâm, kâ rezultâtâ ðanai detektoram bûtu jâsatur vismaz 40 ton- elektronu neitrîno Saules virsmu varçtu pamest nas ðâ metâla, tâdçï gallija detektori parâdîjâs jau kâ elektronu, mionu un tau-neitrîno maisî- ievçrojami vçlâk. Izmantojot gallija detektorus, jums. Modelis arî paredz, ka ar noteiktiem notika realizçti divi eksperimenti: viens Baksanas sacîjumiem miona un tau-neitrîno, ejot caur Ze- laboratorijâ (Krievija) un otrais Gran Sasso la- mi, varçtu pârvçrsties atpakaï par elektronu nei- boratorijâ (Itâlija). Krievu-amerikâòu grupa trîno, kas novestu pie tâ, ka neitrîno detektoriem (SAGE) izmantoja 50 tonnas ðíidra gallija, kas naktî Saule bûtu spoþâka nekâ dienâ. Bet, lai tika izvietots dziïi pazemç Kaukâza kalnos. ðâdas pârvçrtîbas bûtu iespçjamas, ir nepiecie- Aptuveni reizi mçnesî tika atdalîts ar Saules ðams, lai neitrîno piemistu kaut niecîga masa, neitrîno inducçts radioaktîvais germânijs Ge- jo bezmasas daïiòas nav spçjîgas veikt ðâdas 71, kura pussabrukðanas periods ir 16,5 die- pârvçrtîbas. Ilgu laiku tika uzskatîts, ka neitrîno nas. Eksperiments tika sâkts 1989. gadâ un nav miera masas, bet neitrîno oscilâciju atklâ- ar nelieliem pârtraukumiem tiek veikts lîdz pat ðana liecinâtu par masas esamîbu ðîm daïiòâm. mûsdienâm. Savukârt eiropieðu eksperiments Tâdçï visos nâkamajos eksperimentos par gal- (GALLEX) norisinâjâs 1991.-2002. gadâ, iz- veno mçríi tika izvirzîti neitrîno oscilâciju mek- mantojot 53 m3 lielu tvertni, piepildîtu ar 101 lçjumi.

4 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA SuperKamiokandes neitrîno observatorija. Iekðçjais detektors, kas tiek izmantots fizikâlajiem pçtîjumiem, tiek noslçgts parastâ ûdens slânî, kuru sauc par ârçjo detektoru un kas arî tiek kontrolçts ar fotopavairotâjiem, lai neïautu pamatdetektorâ iekïût neitrîno, kas rodas ap detektoru esoðajâ iezî. Bez gaismas kolektoriem detektorâ un tam blakus ûdenî lielâ daudzumâ ir uzstâdîta elektronika, datori, kalibrçðanas ierîces un ûdens attîrîðanas aprîkojums. Kamioka Observatory, ICRR Photo

Visbeidzot 1998. gadâ SuperKamio- Izrâdîjâs, ka mazâks mionu neitrîno skaits nâca kandes eksperimenta dalîbnieki paziòoja par no tiem virzieniem, kuros neitrîno paveic lielâ- neitrîno oscilâcijâm lîdzîgu parâdîbu reìistrç- kos attâlumus. Ðie rezultâti deva pamatu uz- ðanu. Ðis eksperiments ir Kamiokandes projekta skatît, ka dotâs klases neitrîno skaits ir atkarîgs turpinâjums, kas tika veikts ar mçríi detalizçtâk no to noietâ ceïa, kas var bût sekas neitrîno izpçtît Saules un atmosfçras neitrîno oscilâcijas. transformâcijâm no viena veida citâ. Super- SuperKamiokandes detektors ir milzîga nerû- Kamiokandes dati ïauj arî noteikt neitrîno plûs- sçjoðâ tçrauda tvertne (40x40 m), uz kuras virsmas atkarîbu no laika, kâ rezultâtâ tika atklâta mas izvietoti 11146 fotopavairotâji un kas pie- iepriekðminçtâ dienas-nakts neitrîno plûsmas pildîta ar 50000 litru izcilas tîrîbas ûdens. Tika asimetrija. pçtîti mionu neitrîno, kas rodas Zemes atmos- Taèu Saules neitrîno deficîta problçmas atri- fçras augðçjos slâòos, kosmisko staru proto- sinâjumam un neitrîno oscilâciju pçtîjumiem niem saduroties ar gaisa atomu kodoliem un bija nepiecieðams veikt visu triju veidu neitrîno nokïûstot detektorâ no daþâdiem attâlumiem. kopçjâs plûsmas mçrîjumus. Tâdi pçtîjumi tika 5 veikti Sadburas neitrîno observatorijâ Kanâ- nepilnîgs. Pçc kodolfiziíu 30 gadu ilgajiem dâ (sk. vâku 1. lpp.). Pateicoties tam, ka tika pçtîjumiem beidzot Saules neitrîno problçmu izmantots smagais ûdens, tika izmçrîta elektro- varçja uzskatît par atrisinâtu. nu neitrîno plûsma un enerìija un kopçjâ visu neitrîno plûsma, izmantojot divu veidu neitrîno Vçl par neitrîno problçmu Zvaigþòotajâ mijiedarbîbu ar deiteriju. 2001. gadâ tika re- debesî: ìistrçti visu trîs veidu neitrîno un parâdîts, ka Balklavs A. Nedaudz par neitrîno. – ZvD, to kopçjais skaits ir saskaòâ ar Standarta Sau- 1963, Pavasaris (19), 30.-33. lpp. Francmanis J. Par Saules neitrîno novçroju- les modeli. Turklât tikai aptuveni treðdaïa lîdz miem. – ZvD, 1974, Pavasaris (63), 24.-26. lpp. Zemei tikuðo neitrîno izrâdâs elektronu tipa nei- Balklavs A. Neitrîno un Visums. – ZvD, 1974, trîno, jo savâ ceïâ uz Zemi tie daïçji pârveido- Vasara (64), 11.-12. lpp. jâs par mionu, bet daïçji – par tau-neitrîno. Tâ- Balklavs A. Neitrîno un Visums. – ZvD, 1981, dçjâdi Saules neitrîno mçrîjumu dati demonstrç- Rudens (93), 8.-23. lpp. ja, ka ðîm daïiòâm piemît masa un esoðais Balklavs A. Neitrîno uzdod jaunas mîklas. – elementârdaïiòu fizikas Standarta modelis ir ZvD, 1982, Rudens (97), 32. lpp.

JAUNUMI ÎSUMÂ JAUNUMI ÎSUMÂ JAUNUMI ÎSUMÂ Kosmiskâ zonde satiekas ar komçtu Hartley 2. Kad lidojumâ bija Dziïâ trieciena (Deep Impact) misijas NASA kosmiskâ zonde, ko palaida 2005. gada 12. janvârî, lai jau tâ paða gada 4. jûlijâ sastaptos ar komçtu Tempel 1, izpçtîtu to un pârbaudîtu tâs uzbûvi ar 370 kg masas triecienu, zondei deva papildu uzdevumu – satikties ar komçtu Hartley 2 un iespçjami labi izpçtît to. Jaunâs misijas nosaukums EPOXI ir divu misijas komponenðu nosaukumu kombinâcija: 1) Citplançtu novçroðana un raksturojums – Extrasolar Planet Observations and Characterization (EPOCh) un 2) Dziïâ trieciena paplaðinâtie pçtîjumi – Deep Impact Extended Investigation (DIXI). 103P/Hartley 2 ir Jupitera grupas komçta ar apriòíoðanas periodu 6,4 gadi, to atklâjis M. Hartlijs (Malcolm Hartley) 1986. gadâ. Pirmie saòemtie EPOXI misijas Hartlija komçtas uzòçmumi liecina, ka ðîs komçtas kodols pçc tilpuma ir ap simt reiþu mazâks nekâ Tempela 1 komçtai. Tam ir îpatnçja hanteles vai drîzâk jaunas ar sakni izrautas baravikas forma (attçls). Uz tâs virsmas redzams daudz detaïu. Novçroti atseviðíu detaïu uzliesmojumi – vielas izmeðana no tâm. Iegûts plaðs novçrojumu materiâls, kura analîze dos daudz interesantu ziòu. A.A.

Hartley 2 komçtas attçlu montâþa. Attçli iegûti ar EPOXI misijas kosmiskâs zondes vidçjas izðíirtspçjas instrumentu 2010. gada 4. novembrî, kad zonde gâja garâm komçtai, pietuvodamâs tai lîdz 700 km attâlu- mam. Attçlu secîba – pulksteòrâdîtâju kustîbas virzienâ, sâkot ar kreiso augðçjo attçlu. Saule spîd no labâs puses. NASA/JPL-Caltech/UMD

6 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA JAUNUMI

ZENTA ALKSNE, ANDREJS ALKSNIS BEIDZOT IR ATRASTA ZVAIGZNES GLEZNOTÂJA β PLANÇTA Kaut gan pçdçjos 15 gados ir atklâts gan- tas ir bagâts daþâda izmçra cietâm daïiòâm drîz pustûkstotis ap zvaigznçm riòíojoðu pla- – îsts gruveðu disks. Pçc uzbûves tas ir visai nçtu, tâ saucamo citplançtu, to raðanâs mehâ- neviendabîgs veidojums. Disks mums ir re- nisms vçl arvien nav îsti zinâms. Skaidrs ir viens dzams vairâk no ðíautnes un optiskajos staros – plançtas rodas apzvaigþòu putekïainajos saskatâms lîdz 95 loka sekunþu leòíiskam at- gâzu diskos, kurus veido paðas zvaigznes tap- tâlumam jeb 1800 astronomiskâm vienîbâm ðanas procesâ pârpalikusî viela. Kamçr zvaig- (av) no zvaigznes. Labi izpçtîta gan ir tikai zne ir tikai daþus miljonus gadu veca, tâs disks plaðâ diska zvaigznei tuvâkâ centrâlâ daïa. ir îpaði masîvs un gâzçm bagâts. Zvaigznçm Izrâdâs, ka pats diska centrs ir tukðs no vielas, kïûstot vecâkâm, diskos veidojas nelieli cieti bet toties seðu, 16 un 30 av attâlumâ no zvaig- íermeòi – planetezimâïi un komçtas, bet, tiem znes pastâv trîs joslas, kurâs blîvi koncentrçtas saduroties, rodas nemitîgi augoðs daudzums silikâtu daïiòas. Bez tam diska vidusdaïa lîdz putekïu daïiòu. Zvaigznçm sasniedzot kâdu kâdâm 50-70 av no zvaigznes ir izteikti sa- desmit miljonu gadu vecumu, to diski parasti ðíiebta, vienai diska pusei sasveroties uz leju, jau ir gan gâzçm, gan putekïiem bagâti. Tâdus bet otrai – paceïoties uz augðu no diska cent- apzvaigþòu diskus mçdz dçvçt par gruveðu râlâs plaknes lîmeòa. Pçtnieki, kas ðîs diska diskiem. Zvaigþòu dzîvei turpinoties, gruveðu uzbûves savdabîbas atklâja, visi kâ viens uz- diski pamazâm izplçn, izsçjas starpzvaigþòu skata, ka visvarbûtîgâk tâs varçja radît kâds telpâ. Lai noskaidrotu, kad îsti, kurâ vietâ un masîvs zvaigznes pavadonis, kura gravitâcijas kâ gruveðu diskos plançtas top, jânovçro diski spçks iedarbojas uz diska vielu – gâzi, sîkajâm ap daþâda vecuma zvaigznçm, bet it seviðíi putekïu daïiòâm un cietiem, kilometriem lieliem ap jaunâkajâm starp tâm. Ðíiet, ka jauni, vielas íermeòiem. Doma par masîva pavadoòa klât- bagâti gruveðu diski varçtu bût îstâ vieta pla- bûtni un ietekmi nostiprinâjâs vçl vairâk, kad nçtu tapðanai. tika pamanîti atseviðíi, izkaisîti jonizçtas gâzes Ðajâ ziòâ seviðíi interesants ir gruveðu disks strauji kritieni, kas tika skaidroti kâ savu orbîtu ap spoþo zvaigzni Gleznotâja Beta, kas ir tikai pametuðu komçtveida íermeòu iztvaikoðanas ap 12 miljonus gadu veca. Tâ ir nedaudz rezultâts, tiem skarot zvaigzni. Kas ðos íerme- masîvâka par Sauli (tâs masa vienlîdzîga 1,75 òus izsitis no sliedçm, kas piespiedis tos krist Saules masâm) un nedaudz karstâka par Sauli, uz zvaigzni? Atkal visi bija vienprâtîgi par ma- jo pieder pie spektra klases A5. Apzvaigþòu sîva pavadoòa jeb plançtas lomu ðajâ procesâ. disku ap Gleznotâja Betu izdevâs atklât jau Tâ salasîjâs krietns daudzums netieðu norâdî- 1984. gadâ kâ vienu no pirmajiem apzinâta- jumu uz plançtas klâtbûtni gruveðu diskâ ap jiem ðâdiem veidojumiem. Kopð atklâðanas brî- zvaigzni Gleznotâja Beta. Taèu atklât ðo varbû- þa Gleznotâja Betas disks ir nemitîgi pçtîts pla- tîgo plançtu ilgi kâ neizdevâs, tâ neizdevâs. ðâ spektra diapazonâ, jo relatîvi nelielâ attâ- Pirmie panâkumi tika gûti 2003. gada no- luma dçï tas ir labi pieejams novçrojumiem. vembrî, kad pie darba íçrâs liela franèu astro- Zvaigznes attâlums ir tikai ap 60 gaismasgadu. nomu grupa no vairâkâm Francijas observato- Lîdz 2000. gadam jau bija daudz uzzinâts rijâm un zinâtniskâm iestâdçm. Viòu priekðgalâ par ðî diska sastâvu un uzbûvi. Pçc sastâva bija Annemarija Lagranþa (Anne-Marie Lagran- 7 Arî citi 2009. gada nogales uzòçmumi apstip- rinâja gaismas avota klâtbûtni. Ðie fakti un precîzi spîdekïu koordinâtu mçrîjumi un to ana- lîze liecinâja, ka pçtâmais gaismas avots ir gra- vitacionâli saistîts ar paðu zvaigzni, atrodoties kustîbâ pa orbîtu ap to. A.-M. Lagranþas grupa secinâja, ka novçro- tais gaismas avots ir ap Gleznotâja Betu riòío- joða plançta, un centâs noteikt tâs parametrus. Gleznotâja Betas uzòçmumi 3,8 mikronu viïòu Òemot vçrâ ðîs zvaigznes vecumu un attâlumu, garuma infrasarkanâ gaismâ 2003.gada novembrî kâ arî plançtas redzamo spoþumu un ðo lielu- (pa kreisi) un 2009. gada rudenî (pa labi) iegûti ar mu teorçtiski paredzçto evolucionâro saistîbu, Eiropas Dienvidobservatorijas Ïoti lielo teleskopu. pçtnieki novçrtçja jaunatklâtâs plançtas masu A.-M. Lagrange et al. 10 June 2010, vienlîdzîgu deviòâm (plus mînus 3) Jupitera Sciencexpress Report, arXive:1006.3314 masâm. Kïuva skaidrs, ka jau agrâk paredzçtâ masîvâ plançta patieðâm pastâv! Lai noteiktu ge) no Grenobles observatorijas. Novçrojumus ðîs plançtas orbîtas parametrus, viòi pieòçma, viòi izdarîja Èîlç ar Ïoti lielâ teleskopa ceturto ka plançta kustas pa apli diska centrâlajâ plak- 8 m diametra sastâvdaïu, kas aprîkota ar Ze- nç vai tikai nedaudz pret diska centrâlo plakni mes atmosfçras nevçlamo ietekmi izslçdzoðu noliektâ orbîtâ, turklât kustîba notiek tajâ paðâ adaptîvo optiku un tuvajos infrasarkanos staros virzienâ, kâ rotç zvaigzne. No ðâdiem nosacî- strâdâjoðu spektrogrâfu. Pçtnieku grupa ieguva jumiem izriet, ka Gleznotâja Betas plançtas or- Gleznotâja Betas attçlu, kurâ apmçram astoòu bîtas lielâ pusass ir ap 8-13 av, bet apriòíoða- av attâlumâ no zvaigznes, apzvaigznes diska nas periods – 17 lîdz 35 gadi. Ja orbîtai to- ziemeïaustrumu pusç redzams punktveida gais- mçr piemît neliela ekscentricitâte e<0,05, tad mas avots (sk. attçlu). Tobrîd neviens nevarçja orbîtas lielâ pusass varçtu bût robeþâs no 8 pateikt, vai ðis gaismas avots ir zvaigznes pa- lîdz 15 av. Ðîs aplçses râda, ka plançta Glez- vadonis (plançta), vai tikai kâda tâla fona notâja Beta b riòío savai zvaigznei tuvâk nekâ zvaigzne, kura pilnîgi nejauði pie debess pro- Urâns un Plutons ap Sauli. jicçjas Gleznotâja Betas cieðâ tuvumâ. Lai ðo Pçtnieku grupas dalîbnieki novçrtçjuði, ka dilemmu atrisinâtu, bija vajadzîgs vçl pçc kâda jaunatklâtâ plançta patieðâm varçtu bût radîjusi laika iegûts objekta uzòçmums. minçtâs gruveðu diska struktûras îpatnîbas, kâ, Pie jauniem Gleznotâja Betas novçroju- piemçram, palielinâtâ blîvuma joslas un diska miem 2009. gadâ íçrâs tâs paðas A.-M. La- vidusdaïas iespaidîgo nolieci. granþas vadîta francûþu grupa, papildinâta ar Òemot vçrâ Gleznotâja Betas nelielo vecu- Kosmiskâ teleskopa zinâtniskâ institûta (ASV) mu, var secinât, ka plançtas apzvaigþòu diskos un Karla Ðvarcðilda observatorijas (Vâcija) rodas strauji, pat ïoti strauji, daþos miljonos pârstâvjiem. Atkal izmantojot to paðu telesko- gadu. Ðis apstâklis ir ârkârtîgi svarîgs, jo pre- pu, tika izdarîti objekta uzòçmumi. Oktobrî tçjâ gadîjumâ plançtas varbût nemaz nepa- iegûtais uzòçmums bija îpaði kontrastains un spçtu izveidoties, kamçr apzvaigþòu disks ir ar augstu izðíirtspçju. Tajâ Gleznotâja Betas pietiekami vielas bagâts. Vçl arvien paliek neat- apzvaigþòu diska dienvidrietumu pusç skaidri risinâts jautâjums, vai plançtas veidojas, vielai redzams punktveida gaismas avots, pçc spo- nosçþoties uz jau tapuðiem nelieliem kodoliem, þuma lîdzîgs 2003. gada novembrî ziemeï- vai arî disku vielai sadaloties atseviðíos frag- austrumu pusç redzamajam avotam (sk. attçlu). mentos nestabilitâtes rezultâtâ.

8 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA KOSMOSA PÇTNIECÎBA UN APGÛÐANA

ANDREJS ALKSNIS ASTEROÎDA ASTE LIECINA PAR NESEN NOTIKUÐU SADURSMI Jau sen cilvçki ir pieraduði, ka debess íer- meòu pasaulç ir viena tâda ”suga”, kuras pâr- stâvjiem novçrojama aste. Tâs ir komçtas jeb astes zvaigznes – Saules sistçmas mazo íer- meòu noteikts tips. Novçroðanas tehnikai un metodçm attîsto- ties, atrod arî cita veida debess objektus, kuriem saskatâma aste. Piemçram, þurnâla Zvaig- þòotâ Debess iepriekðçjâ laidienâ sastapâm milzu citplançtu, kas riòío ap zvaigzni HD 209458 un kurai piemît aste (I. P. Habla kosmiskais teleskops atradis ïoti karstu plançtu ar komçtas asti. – ZvD, 2010, Rudens, 7. lpp.), nesen iepazinâm ilgperioda maiòzvaigznes 1. att. Asteroîda P/2010 A2 attçls, kas iegûts ar Habla kosmisko teleskopu (HKT) 2010. g. Miras jeb Valzivs omikrona neparasto asti (Alk- 29. janvârî. NASA, ESA and D. Jewitt (UCLA) sne Z., Alksnis A. Brînumainâs zvaigznes brînu- mainâ aste. – ZvD, 2008, Vasara, 4.-10. lpp.). paliekas no nesenas divu asteroîdu sadursmes. Ðâdâm astçm ir cits veids un cita izcelsme nekâ Sadursmes sîkâkie gruveði, Saules gaismas komçtu astçm, lîdzîgs tikai vispârîgais izskats spiediena dçï plûstot prom no palikuðâ lielâ – vairâk vai mazâk izstiepts difûzs veidojums, íermeòa, izveidoja tam asti. ar vienu galu saistîts pie debess íermeòa. Þurnâla Nature 2010. gada 14. oktobra 2010. gads nâca ar vçl viena îpatnçja Sau- numurâ divas zinâtnieku grupas apkopojuðas les sistçmas mazâs plançtas – astaina asteroîda savu neparastâ objekta P/2010 A2 pçtîjumu P/2010 A2 atklâðanu. To pamanîja 6. janvârî rezultâtus. Masaèûsetsas Tehnoloìiju institûta Linkolna la- ASV un Nîderlandes grupa D. Dþuita (Da- boratorijas Zemei tuvo asteroîdu pçtîðanas vid Jewitt) vadîbâ izanalizçjusi ar Habla kos- programmas LINEAR1 ietvaros, pçc uzòçmu- misko teleskopu iegûtos ðî asteroîda attçlus (1. miem ar zemesvirsas teleskopiem. Tâ kâ ðim un 2. att.). 29. janvâra attçlâ redzams punktvei- objektam bija redzama aste, gan bez komçtâm da kodols ðauras difûzas astes priekðgalâ. tipiskâs centrâlâs kondensâcijas jeb komas, Turpat redzami arî divi krustiski novietoti lokvei- tam vispirms deva komçtas apzîmçjumu Comet da pavedieni, no kuriem viens ved uz kodolu P/2010 A2 LINEAR un pieskaitîja pie galvenâs (1. att.). Daþu mçneðu laikâ astç manâmas joslas komçtâm. Zinot vçl, ka ðis asteroîds riòío visai nelielas pârvçrtîbas (2. att.), kas daïçji galvenajâ iekðçjâ joslâ – starp Marsu un Jupi- izskaidrojamas Zemes un asteroîda savstarpçjâ teru, tika izvirzîta hipotçze, ka P/2010 A2 ir attâluma un redzes punkta izmaiòu dçï. Aste pamazâm kïûst tievâka, un mainâs tâs pozîci- 1 Lincoln Near-Earth Asteroid Research jas leòíis. 9 grâsa (Colin Snodgrass) un Cecilijas Tubianas (Cecilia Tubiana) vadîbâ dîvainâ asteroîda pç- tîðanai izmantoja kosmiskâs zondes Rozeta ðaurleòía fotokameru. 2009. gada pirmajâ pusç Rozeta bija ceïâ uz satikðanos ar astero- îdu Lutçciju, un Rozetas teleskopâ asteroîds 2010 A2 bija redzams no gluþi cita skatpunkta nekâ no Zemes. Tâdçjâdi, kombinçjot no kosmosa iegûto attçlu ar uzòçmumiem no Zemes, bija iespçjams iegût astes uzbûves trîsdimen- sionâlu ainu. Izdevîgâkais Rozetas skatpunkts ïâvis arî precîzâk modelçt astes veidoðanos un labâk noteikt notikuðâs sadursmes laiku, proti, 2009. gada 10. februâri ar ±5 dienu parei- 2. att. P/2010 A2 attçli, kas iegûti ar HKT zîbu. Tâpat izdevies novçrtçt gruveðu putekïu daþâdos laikos. Attçls katrâ kadrâ ir pagriezts tâ, lai astes atrastos horizontâli. D. Jewitt et al. daïiòu izmçru astes daþâdâs vietâs atkarîbâ arXiv:1010.2575v1[astro-ph.EP] 13 Oct 2010 no to attâluma lîdz sadursmi pârdzîvojuðam asteroîdam. Triecienâ izmestâs masas lielums Modelçjot daþâda diametra putekïu daïiòu novçrtçts uz 400 tûkstoðiem tonnu, kas atbilst kustîbu Saules gravitâcijas un gaismas staro- apmçram vienai sestdaïai no sâkotnçjâs astero- juma ietekmç, pçtîjuma autori ir novçrtçjuði lai- îda masas. Grâvçjíermeòa diametrs varçtu bût ku, kad putekïu daïiòas ir izmestas no kodola. bijis ap 6-9 metri. Tas noticis 2009. gada februârî-martâ. Novçr- Zinot galvenâs asteroîdu joslas apdzîvotâju tçts arî, ka astes putekïu daïiòu izmçrs ir no 1 sastâvu, ir novçrtçts, ka ik pa 12 gadiem kaut mm lîdz apmçram 1 cm un asteroîda diametrs kur ðai joslâ varçtu notikt lîdzîga sadursme, un ir ap 120 metru. parâdîties astains asteroîds. Cita pçtnieku grupa, galvenokârt no Eiro- pas, kopâ ar OSIRIS2 komandu (arî galveno- 2 Optical, Spectroscopic, and Infrared Remote kârt eiropieði), Saules sistçmas pçtniecîbas Imaging System – optiskâ aparatûra uz kosmiskâs Maksa Planka institûta zinâtnieku Kolina Snod- zondes Rozeta.

JAUNUMI ÎSUMÂ JAUNUMI ÎSUMÂ JAUNUMI ÎSUMÂ

Atklâta vistâlâkâ paðreiz zinâmâ galaktika. Francijas un Apvienotâs Karalistes zinâtnieku grupa, ko vada M.D. Lçnerts (M.D. Lehnert) no Parîzes observatorijas, 2010. gada 21. oktobrî þurnâlâ Nature publicçjusi ziòu, kas apstiprina vistâlâkâs paðreiz zinâmâs galaktikas atklâðanu. Nepiecieðamo novçrojumu veikðanai izmantots Èîlç uzstâdîtais Eiropas Dienvidobser- vatorijas Ïoti lielais teleskops (VLT) un spektrogrâfs SINFONI. Ðî objekta spektrâ izmçrîta ûdeòraþa atoma lînija, kas atbilst sarkanajai nobîdei z = 8,55. Tas nozîmç, ka ðo galaktiku redzam tâdu, kâda tâ bija laikâ, kad Visums bija ne vairâk kâ 600 miljonu gadu vecs. Lîdz ðim vistâlâkajiem zinâmajiem objektiem ar pietiekoði precîzi noteiktu sarkano nobîdi tâ ir z = 8,2 – gamma staru uzliesmotâjam un z = 6,96 – galaktikai. A.A.

10 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA JEVGENIJS LIMANSKIS STARPTAUTISKAIS ASTRONOMIJAS GADS 2009 FILATÇLIJÂ. PÂRÇJÂ PASAULE, IZÒEMOT EIROPU (nobeigums)

Daþâdo valstu Starptautiskajam astronomi- 3127 m virs jûras lîmeòa Elbrusa pakâjç. Otra- jas gadam 2009 vai astronomijai veltîto fila- jâ plânâ – grâmatas, kartes, debessfçra un seni tçlistisko materiâlu – aploksnes, markas u.tml. instrumenti astronoma darbam. – izlaidumus izskata Starptautiskâs astrono- Terskolas starptautiskajai observatorijai ir mijas savienîbas IAU speciâlâ uzdevumu grupa divi teleskopi zvaigþòu un viens Saules novç- kâ SAG 2009 sastâvdaïa. roðanai. Observatorija seko arî kosmisko atkri- Atskaitot Eiropu, vairâk nekâ 20 valstîs citâs tumu mazâm daïiòâm (>1 m) augstâs orbîtâs. pasaules daïâs izdotas vairâk nekâ 55 markas un bloki par tçmu Starptautiskais astronomijas gads 2009.

Kanâdas Pasts 2. aprîlî izlaida divu mar- Krievijas Pasts paðâ 2009. gada sâkumâ ku bloku daþâdâs kombinâcijâs. Visi uzraksti izlaida mâkslinieciski maríçtu aploksni1) ar angïu un franèu valodâ. Uz vienas markas at- emblçmu (logo) Starptautiskais astronomijas tçlots Dominijas (Dominion) Astrofizikas obser- gads 2009. Aploksne izgatavota no papîra vatorijas tornis Kanâdâ. Markas fonâ tumðais ar ûdenszîmçm ÏÎ×ÒÀ ÐÎÑÑÈÈ. Aploksnes Zirga Galvas miglâjs, kas atrodas Oriona zîmçjumâ uz naksnîgâs zvaigþòotâs debess ar zvaigznâjâ. Uz otras markas teleskopa Kanâ- komçtu un Kaukâza kalnu galvenâs grçdas da-Francija-Havaja tornis, kas atrodas Havajâs fona attçlots Terskolas observatorijas teleskopa Mauna Kea (Hawaii, ASV) kalnu virsotnç 4204 Zeiss-2000 tornis. Teleskopa diametrs 2 m, m augstumâ. Fonâ Çrgïa miglâjs Èûskas zvaig- nodots ekspluatâcijâ 1995. gadâ, atrodas znâjâ.

1 Pirmâs dienas aploksni sçrijâ EUROPA sk. ZvD, Vasara (208), 25. lpp. Uz ðîs sçrijas Krievijas pastmarkas skatâms Terskolas observatorijas Zeiss-2000 teleskopa tornis, nevis Lielâ azimutâlâ teleskopa tornis, kas atrodas Rietumkaukâzâ, kâ minçts ZvD vasaras 25. lpp. 11 Bloka laukumos Saules sistçmas shçma un Kuìa Íîïa miglâjs Kuìa Íîïa zvaigznâjâ, kas atrodas debess dienvidu puslodç. Uz pirmâs dienas aploksnes galaktiku NGC 1532-31 val- sis. Galaktikas atrodas Eridana zvaigznâjâ, kas iestiepjas dienvidu puslodç. NGC 1532- 31 foto iegûts Gemini dienvidu observatorijâ (Èîlç).

Uz pirmâs dienas aploksnes (PDA) Galileja portrets, fonâ spirâlgalaktika. Uz pirmâs dienas zîmoga orbitâlâs kosmiskâs stacijas siluets.

Indonçzijas Pasts 2. maijâ izlaida virkni no trim markâm, bloku un mazo lapu ar èetrâm virknçm, tad vçl divas aploksnes ar zîmçjumu Boðas (Bosscha) observatorija naktî un dienâ. Uz pirmâs markas Galileja tâlskatis un SAG 2009 logo, fonâ lodveida kopa Centaura zvaigznâjâ. Ðî lodveida kopa ir uz visas ðî Butânas Pasts 22. jûlijâ izlaida divas mar- izlaiduma filatçlistiskâs produkcijas. Izmantots kas. Tâs izdotas uz lapas, kas, kâ parasti, pçc attçls, kas uzòemts Boðas observatorijâ. Tâ ir izmçriem lielâka nekâ aploksne. Zîmçjumu vecâkâ observatorija Indonçzijâ2), celtniecîba tçma – pilnais Saules aptumsums 2009. gada sâkâs 1923. gadâ, tâ atrodas 1310 m virs 22. jûlijâ, kas novçrots Butânâ, kur aptumsums jûras lîmeòa. ilga 4 minûtes un 6 sekundes. Uz markâm Sau- Uz otras markas SAG 2009 logo, uz treðâs les aptumsuma fâzes, budistu templis un tâ – Galileja portrets. kalpotâji. Pirmâs dienas spiedogâ attçloti Galileja Pilnâ Saules aptumsuma josla sâkâs Indijas tâlskaði. rietumu piekrastç, caur Butânu stiepâs uz Íînu un tâlâk uz Kluso okeânu. Tas bija visilgâkais Bangladeðas Pasts 19. jûlijâ izdeva di- Saules aptumsums 21. gadsimtâ – 6 minûtes vas markas Starptautiskais astronomijas gads un 39 sekundes. 2009. Markas iespiestas Gazipurâ, bet ap- Uz PDA atkârtota aptumsuma fâze, kas loksnes – galvaspilsçtâ Dakâ. Lapâs astoòas attçlota uz pirmâs markas. Pasta zîmogs atkâr- virknes izkârtotas ðaha galdiòa kârtîbâ. Uz to aploksnes zîmçjumu. vienas markas Galileja tâlskaði, uz otras spirâl- galaktika M 31 – Andromedas miglâjs Andro- 2 Par Boðas observatoriju sk. arî ZvD, 2007, medas zvaigznâjâ. Rudens (197), 18. lpp. – Sast.

12 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA Austrâlijas Pasts 25. augustâ izdeva mâk- sliniecisku maríçtu aploksni. Iespiestâs markas zîmçjums SAG 2009 logo, zîmçjums uz aploksnes – grupa ar teleskopu veic novçrojumus. Uz aploksnes uzraksts Starptautiskais astronomijas gads 2009. Pirmâs dienas zîmogs spi- râles veidâ ar tekstu: Izlaiduma pirmâ diena 25. augusts 2009. Dienvidu Krusts. WA 6426. Tika izlaistas vçl trîs markas, bloks no tâm, buklets, trîs maksimumkartes un vçl viena spe- ciâla aploksne. Uz vienas markas Sombrero galaktika M 104 (maksimumkartes attçlâ) Jau- Argentînas Pasts 2009. g. 24. oktobrî navas zvaigznâjâ. Otra marka ar difûzo mig- izlaida marku Kordovas universitâtes teleskops lâju M 78 Oriona zvaigznâjâ. Tâ miglâjs iz- un bloku ar marku Galileja portrets (attçlâ). Uz skatîjâs pirms 1600 gadiem. Treðâ marka – ðâ bloka Dienvidu Krusta zvaigznâjs, Saules ðíçrsotâ spirâlgalaktika M 83 Hidras zvaig- sistçmas shçma un Starptautiskâ astronomijas znâjâ. Galaktika no mums atrodas ap 15 mil- gada 2009 baneris. jonu gaismas gadu tâlu. Uz lielâs aploksnes bloka atainota 1610. Abas galaktikas uzòemtas ar teleskopu AAT gadâ izdotâ Galileja publikâcija Zvaigþòu (Anglo-Australian Telescope) Saidingspringâ vçstnieks (latîòu valodâ) ar pirmajiem novçro- (Siding Spring), Oriona miglâjs – Jases (Yass) jumu rezultâtiem, kas iegûti ar teleskopu, un observatorijâ. Observatorija Saidingspringâ – Starptautiskâ astronomijas gada 2009 logo. lielâkâ Austrâlijâ ar 12 teleskopiem. AAT spo- guïa diametrs 3,9 m, teleskops atrodas 1185 Vairâkums pasaules valstu 2009. gadâ iz- m virs jûras lîmeòa, novçrojumi sâkti 1974. deva markas par astronomijas, kosmonautikas gadâ. un kosmosa pçtniecîbas tçmâm. Aploksne ar vertikâlu zilu uzrakstu kreisajâ pusç Stargazing. Par Âfrikas vai Klusâ okeâna salu valstu Ðî filatçlistiskâ metiena pirmâs dienas spie- markâm un blokiem ar eksotiskiem nosauku- dogâ ir tâds pats teksts, kâ minçts iepriekð, bet miem nepiecieðams noskaidrot, vai tâs ir ofi- ar taisnâm rindâm un piecâm Dienvidu Krusta ciâli izlaistas un vai tâs ir sameklçjamas pasau- zvaigznçm. les galvenajos filatçlijas katalogos. 13 LATVIJAS UNIVERSITÂTES MÂCÎBU SPÇKI

JÂNIS JANSONS LU FIZIKAS DOCENTS OJÂRS ÐMITS (24.04.1930.–14.03.1993.)

un 1940. gadâ atkal pârnâca uz Jelgavu. Kad 1940. gada vasaras sâkumâ Latviju okupçja padomju karaspçks un to pievienoja PSRS, Ojâra tçvs sâka strâdât Tautas tiesâ. Pçc vâcu karaspçka ienâkðanas 1941. gada jûnija bei- gâs tçvu apcietinâja, bet drîz atbrîvoja, jo iz- râdîjâs, ka viòð ir godîgs cilvçks. Pçc tam viòð aizgâja strâdât Sesavas pagasta Dzirnavâs par svçrçju [3, 4].

1. att. Doc. Ojârs Ðmits 1980. gadu beigâs. Apritçjis astoòdesmit gadu, kopð dzimis LU fizikas docents Ojârs Ðmits – ïoti pievilcîga, jautra, joku pilna un gudra personîba Fizikas un matemâtikas fakultâtes (FMF) kâdreizçjo darbinieku saimç. Viòð ir viens no pirmajiem LVU sagatavotajiem otrâs paaudzes fiziíiem un arî viens no pirmajiem, kas doc. L. Jansona [1] vadîbâ sâka pçtît sârmu metâlu halogenîdu kristâlus, iegûstot un publicçjot oriìinâlus eks- perimentâlo pçtîjumu rezultâtus [2]. Ojârs nâca pasaulç Rîgâ strâdnieku Alfreda un Marijas Ðmitu ìimenç (2. att.). Viòam vçl bija divas mâsas un divi brâïi, bet viòi nomira agrâ bçrnîbâ. Vecâki strâdâja Jelgavas dzelz- ceïa mezglâ. Ìimene lîdz 1937. gadam dzî- 2. att. Ojârs ar tçvu Alfrçdu un mâti Mariju voja Jelgavâ, pçc tam Aucç, Bçrzupç, Bçnç 1930. gadu sâkumâ.

14 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA LVU vadîba atbrîvot no lekciju naudas mak- sâðanas. Apdâvinâtais O. Ðmits studçja piln- vçrtîgi: bija grupas vecâkais, aktîvi darbojâs Studentu zinâtniskajâ biedrîbâ, palîdzçja iekâr- tot pasniedzçja Jâzepa Eidusa vadîto spektroskopijas laboratoriju, remontçja iekârtas, no- darbojâs ar mâksliniecisko paðdarbîbu un fiz- kultûru. Bijuði arî disciplînas pârkâpumi un râ- jieni, kâ arî nav bijis pietiekami aktîvs aìitators vçlçðanu iecirknî.

3. att. LVU reflektants Ojârs Ðmits 1946. gadâ. Mâcîties pamatskolâ Ojârs sâka 1936. ga- dâ. Vasarâs viòð gâja ganos, tâ iepazîstot sis- temâtisku darbu. 1942. gadâ Ojârs sekmîgi pabeidza Jelgavas pilsçtas 3. pamatskolu un rudenî iestâjâs Jelgavas Skolotâju institûtâ. Ka- radarbîbâ 1944. gada vasarâ institûts tika no- postîts. Kad rudenî Rîgâ ienâca padomju ka- 4. att. Oktobra svçtku darbaïauþu gâjiena starp- raspçks, Ojârs pârcçlâs uz turieni un drîz sâka laikâ 1950. gadu sâkumâ; no kreisâs: pasniedzçjs dzîvot savas mâtes mâsas Agneses Jâkobsones J. Eiduss, laboranti O. Ðmits un O. Vilîtis. ìimenç. Tajâ bija dçls – Ojâra brâlçns Jûlijs, kas gan bija piecus gadus vecâks, bet tas Pasniedzçjs J. Eiduss jau sagatavoðanas netraucçja abiem labi saprasties. Ojârs iestâjâs kursu laikâ bija ievçrojis ïoti apíçrîgo kursantu Rîgas 1. vidusskolas 9. klasç. Nâkamajâ ga- O. Ðmitu un studiju laikâ iesaistîja viòu ekspe- dâ viòð lîdztekus sâka mâcîties Latvijas Valsts rimentâlâs pçtniecîbas darbâ optiskajâ spektro- universitâtes (LVU) sagatavoðanas kursos, kurus skopijâ. Laboratorijâ viòð iepazinâs arî ar Iman- jau bija beidzis Jûlijs un ieteicis tos Ojâram. tu Edgaru Siliòu un Oskaru Vilîti (4. att.). Kursus viòð sekmîgi beidza 1946. gadâ, iegûs- O. Ðmits iekaroja visu simpâtijas ar aso prâtu, tot kâ eksterns arî vidusskolas beigðanas ates- lielisko humoru un rakstura dziïo krietnumu. tâtu ar vidçjo atzîmi 4,6 (5 punktu skala), un Studiju laikâ mâcîbu pârbaudîjumos viòam jau 16 gadu vecumâ iestâjâs LVU FMF, lai vidçjâ atzîme bija 4,1. Diplomdarbu Nitroin- studçtu fiziku (3. att.). Ojâram bija ïoti labi dandionu absorbcijas spektri pie zemâm tem- attîstîta domâðana un atmiòa, un mâcîbas vi- peratûrâm viòð izstrâdâja LZA Meþsaimniecî- òam padevâs viegli. bas institûta problçmu laboratorijas vadîtâja Vecâki studentam O. Ðmitam nevarçja ma- S. Hillera un vec. pasniedzçja J. Eidusa vadîbâ teriâli palîdzçt. Tçvs ar savu nelielo algu uztu- un sekmîgi aizstâvçja 1951. gada 14. maijâ rçja slimo sievu un darba nespçjîgos vecâkus. (5. att.). Pçc tam O. Ðmits nolika galaeksâ- Ojâram bija jâiztiek no stipendijas un jâlûdz menus marksisma-ïeòinisma pamatos un fizikâ, 15 vârdu par Eidusu nedabûsit zinât.” Ðâdi vârdi toreiz prasîja lielu pilsonisku drosmi un lielu iekðçjo pârliecîbu un godîgumu. Ðis iekðçjais godîgums viòâ bija ïoti dziïi iesakòojies un veidoja varbût no viòa rakstura vispievilcîgâ- kajâm îpaðîbâm.” O. Ðmits 1952. gada rudenî iestâjâs trîs- gadîgajâ aspirantûrâ. Viòa zinâtniskais vadî- tâjs bija doc. L. Jansons. Viòa pierakstu kladç ”Aspiranti” [6] ir atzîmçts, ka visus 4 kandidâta minimuma eksâmenus O. Ðmits bija nolicis ar atzîmi ”labi” un kâdi pçtîðanas uzdevumi vi- òam bija jâveic: 5. att. Students O. Ðmits aizstâv diplomdarbu 1. Iegût sârma metâlu halogenîdu kristâlus. 1951. g., uzstâjas vadîtâjs S. Hillers. 2. Tos krâsot aditîvi un substratîvi. iegûstot atzîmes 5. Lîdz ar to viòð studijas bija 3. Noteikt krâsoto kristâlu defektu kvan- pabeidzis (6. att.) un tika norîkots darbâ LVU. titatîvo sastâvu. Jaunais fiziíis O. Ðmits tika pieòemts darbâ 4. Noskaidrot optisko anizotropiju krâso- Eksperimentâlâs fizikas katedrâ 1951. gada tiem un nekrâsotiem kristâliem. 1. augustâ par vecâko laborantu un turpinâja 5. Izpçtît iepriekð minçtos kristâlos fotoíî- pçtîjumus spektroskopijâ J. Eidusa vadîbâ. Viòi miskâs reakcijas nepolarizçtâ un polarizçtâ sadraudzçjâs un pavadîja kopâ laiku arî ârpus gaismâ. darba. Kad apmçram pçc pusotra gada J. Ei- 6. Noteikt fotoíîmiskâs reakcijas krâsotos dusu apcietinâja, apsûdzot spiegoðanâ un kristâlos atkarîbâ no: 1) polarizçtâs gaismas dzimtenes nodevîbâ, viòa darba kolektîvs tika svârstîbâm pret kristâlu kristalogrâfiskajiem vir- izformçts. O. Ðmits pârgâja strâ- dât doc. L. Jansona vadîbâ. Bez ðaubâm, Valsts droðîbas komitejas darbinieki nopratinâja cilvç- kus, kam bija kâds sakars ar J. Eidusu. Te jâcitç J. Eidusa daudz vçlâk rakstîtâs atmiòas [5]: ”..Kad mani apcietinâja, vi- òu izsauca uz èeku, kur zinâja, ka esam tuvi draugi, un mçìi- nâja no viòa izvilkt kaut kâdas mani kompromitçjoðas ziòas. Jâ- òem vçrâ, ka tas bija laiks, kad cilvçki bija visi iebaidîti un neie- droðinâjâs kaut kâdu labu vârdu pateikt par 6. att. 1950./51. m. g. fiziíu izlaidums. Sçþ cilvçku, kas atrodas apcietinâjumâ. Uz jautâ- pasniedzçji no kreisâs: I. Everss, E. Ozoliòa, E. Pa- jumu: ”Ko jûs mums varat pastâstît par Eidusu?” pçdis, A. Jansone, J. Eiduss, L. Jansons, J. Èudars Ojârs atbildçja: ”Jûs esat izvçlçjies nepareizo un A. Okmanis. Otrajâ rindâ stâv absolventi no cilvçku pratinâðanai, no manis jûs nevienu sliktu kreisâs: pirmais – E. Zablovskis, pçdçjais – O. Ðmits. 16 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA zieniem; 2) elektriskâ lauka; 3) temperatûras; O. Ðmits, tikko beidzis studijas LVU, jau 21 un 4) novçrtçt to lietderîbas koeficientu. gada vecumâ apprecçjâs ar íîmijas studenti Aspirantam vajadzçja regulâri ziòot par Birutu Kârkliòu 1951. gada 29. septembrî. Kâ veikto darbu Eksperimentâlâs fizikas katedras rakstîja J. Eiduss [5]: ”..laulîba ðíita labi iz- sçdçs. Pçdçjâ sçdç 1955. gada 31. oktobrî devusies.” Bet 1952. gadâ ar J. Eidusa mâsas O. Ðmits atskaitîjâs par visu savu aspirantûras valodnieces Tamâras Zâlîtes ieteikumu labora- laiku. Kopumâ bija pozitîvs vçrtçjums, bet doc. torijâ pieòçma strâdât par laboranti Latvijas L. Jansons uzdeva galveno jautâjumu: ”Kâpçc Valsts Pedagoìiskâ institûta (LVPI) fizikas stu- nav uzrakstîts disertâcijas darbs?” Te jâatzîmç, denti Ingrîdu Melnîti. Starp Ojâru un Ingrîdu ka O. Ðmits ïoti daudz lasîja visdaþâdâko li- sâka veidoties tuvâkas attiecîbas. Iznâkumâ teratûru, varçja daudz ko interesantu un vçrtî- Ojârs izðíîrâs no Birutas un 1958. gada gu izdarît, pastâstît un ïoti saprotami izskaidrot, 11. janvârî salaulâjâs ar Ingrîdu, pârejot dzî- bet gandrîz nebija piespieþams ne ar kâdiem vot pie viòas. Ìimenç 1960. gadâ radâs dçls lûgumiem vai draudiem kaut ko uzrakstît. Tâ Juris. Viòð arî ieguva LVU FMF fiziía izglîtîbu, izpaudâs viòa kâ ïoti talantîga cilvçka dabis- kïuva par skolotâju, skolas direktoru, bet tagad kais slinkums. Tâpçc arî ieilga O. Ðmitam di- ir arî ievçrojams politiskais darbinieks Latvijâ. sertâcijas aizstâvçðana astoòu gadu garumâ. Ojârs Ðmits bija ïoti populârs fakultâtes To laikâ viòa kopâ ar doc. L. Jansonu, kâ arî darbinieku sabiedriskajâ dzîvç un svçtku sarî- sadarbojoties ar Igaunijas Zinâtòu akadçmijas kojumos. Par to J. Eiduss rakstîja [5]: ”Viòð bija Tartu Fizikas institûta lîdzstrâdnieku È. Luðèiku pilnîgi neaizvietojams sabiedrîbâ ar saviem iegûtos ïoti oriìinâlos rezultâtus par jonu kristâ- neatkârtojamiem ekspromtiem un replikâm un lu krâsu centru dihroismu no jauna atklâja japâ- òu zinâtnieki un tos publicçja starptautiskos fizikas þurnâlos. Tas vçlâk O. Ðmitam sareþìîja disertâcijas aizstâvçðanu. 1955. gada 1. septembrî O. Ðmits rakstî- ja lûgumu LVU rektoram, lai viòam atïauj bût par stundu mâcîbu spçku. Pçc aspirantûras bei- gâm tâ paða gada 15. oktobrî viòð rakstîja jaunu lûgumu LVU rektoram, lai viòu pieòem darbâ FMF Eksperimentâlâs fizikas katedrâ ”kâ vecâko pasniedzçju” (citçjums no iesnieguma). Te atkal izpaudâs O. Ðmita joku pilnâ daba. Viòð tika pieòemts par asistentu, kâ tas arî nâcâs pçc ierastâs kârtîbas, un sâka vadît spe- ciâlos laboratoriju darbus vecâko kursu studen- tiem, lasît daþas lekcijas un turpinâja aspiran- tûrâ sâktos pçtîjumus. 1956. gadâ ar doc. L. Jansona pûlçm beidzot tika publicçts raksts par veikto pçtîjumu rezultâtiem LVU Zinâtnisko Rakstu krâjumâ [2]. Tas faktiski bija maz pazî- stams izdevums starptautiskâ mçrogâ. Pie tam raksts bija latvieðu valodâ ar îsu kopsavilkumu 7. att. Ojârs Ðmits tçlo diþenu dabas pçtnieku krieviski. kâdâ darbinieku sarîkojumâ 1950. gados. 17 viens no kaislîgâkiem makðíerniekiem un tûris- tiem. Tika izbrauktas visas lielâkâs Latvijas upes un vçlâk brâlçna Jûlija Jâkobsona vadîbâ arî Sibîrijas krâèainâkâs upes (klasificçtie pârgâ- jieni): Uda Sajânos (1967. g.), Vitimkana-Vi- tima (1969. g.), Baligtig Hema, Ka Hema (1970. g., 9., 10. att.), Oka Sajânos (1971. g.), Alaða, Hemeika, Jeòiseja (1973. g.). Par to O. Ðmitam tika pieðíirta 1. sporta klase tûrismâ 1971. gadâ un ûdenstûrisma instruk- tora tiesîbas 1974. gadâ. J. Jâkobsons viòu 8. att. Dzied vîru kvintets kâdâ darbinieku sa- raksturoja kâ teicamu braucçju un izcilu biedru rîkojumâ 1950. gados; no kreisâs: O. Ðmits, cetur- jebkuros apstâkïos. Savukârt J. Eiduss rakstîja tais J. Kruèâns un piektais J. Platacis. [5]: ”Viòð bija brîniðíîgs biedrs mûsu braucie- bija neatkârtojams aktieris, un viòam pietika nos uz Sibîriju, kaislîgs makðíernieks. Ârkârtî- iziet ârâ, lai visa zâle sâktu smieties.” (7. att.). gi prasmîgs braucçjs pa bîstamajâm Sibîrijas Bez tam viòam bija labi nostâdîta balss, dzie- upçm. Es vairâkos braucienos braucu vienâ lai- dâðanas spçjas un prieks to darît (8. att.). Kad vâ ar viòu, un viòa ârkârtîgâ savaldîba, miers 1950. gadu vidû armijas mednieku un mak- un orientçðanâs spçjas trakajos viïòos deva lielu ðíernieku veikalâ Marijas (toreiz Suvorova) ielâ droðîbas sajûtu.” parâdîjâs pârdoðanâ trîsvietîgâs gumijas au- 1958. gadâ lielajai Eksperimentâlâs fizikas duma piepûðamâs aviâcijas glâbðanas laivas, katedrai notika bûtiskas izmaiòas. 12. maijâ kurâm bija beidzies lietoðanas termiòð (”norak- stîtâs”) un tâpçc samçrâ lçtas, jaunie fakultâtes fiziíi tâs iegâdâjâs, lai varçtu braukt makðíerçt pa upçm un ezeriem, kâ arî lai nodarbotos ar ûdenstûrismu krâèainâs upçs. O. Ðmits bija

10. att. Ilmârs Vîtols un Ojârs Ðmits ar noíerto 9. att. Ojârs Ðmits ar kundzi Ingrîdu pârvar 8,5 kg smago taimiòu Ka Hemâ 1970. gadâ. Il- vienu no daudzajâm Ka Hemas krâcçm mârs satraukts jautâja: ”Kur tu tâdu noíçri?” Ojârs 1970. gadâ. atbildçja: ”Te tâdi kokos aug.” 18 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA pçkðòi aizgâja mûþîbâ katedras dibinâtâjs un vadîtâjs doc. L. Jansons. Lîdz rudenim no LVU atdalîjâs visas inþenierzinâtòu fakultâtes, jo tika atjaunots Rîgas Politehniskais institûts (RPI). Ðajâ sakarâ ievçrojama daïa no katedras pieredzes bagâtajiem darbiniekiem pârgâja strâdât uz RPI Fizikas katedru. Tajâ paðâ laikâ pie LVU pievienoja LVPI. No Eksperimentâlâs fizikas katedras atdalîja Vispârîgâs fizikas katedru un Tehniskâs fizikas katedru, kâ to jau no 1954. gada bija gribçjis doc. L. Jansons, bet LVU vadîba ar to vilcinâjâs. Par Eksperimen- tâlâs fizikas katedras vadîtâju nozîmçja doc. Elzu Krauliòu [7], kas jau bija FMF dekâne. Asistents O. Ðmits tika ievçlçts par vecâko pasniedzçju un iecelts par FMF dekâna viet- nieku, bet no 1959. gada 1. septembra par dekâna v. i. (10. att.). Viòa tâ laika raksturo- jumâ ir minçts, ka O. Ðmits piesaista zinâtnei studentus, .. ir savâcis pietiekoði daudz mate- 11. att. Fizikas un matemâtikas fakultâtes de- riâlus kandidâta disertâcijas uzrakstîðanai, bet kâna v. i. Ojârs Ðmits no 1959. lîdz 1962. gadam. ar rakstîðanu vilcinâs, .. reizçm uzsâkto darbu LVU prorektora v. i. zinâtniskajâ darbâ ar nenoved lîdz galam. 1963. gada 1. jûliju. Tomçr ðajâ augstajâ Ðajâ sakarâ jâcitç J. Eidusa rakstîtais [5]: amatâ viòð ilgi nenoturçjâs. Jau 1964. gada ”Tajâ laikâ viòa tçvs jau bija pensijâ un dzîvoja 10. jûnijâ O. Ðmits rakstîja iesniegumu LVU Siguldâ pie Lorupîtes ietekas Gaujâ. Kad es rektoram ar lûgumu atbrîvot viòu no zinâtòu redzçju, ka Ojârs nepiedodami kavçjâs ar sa- prorektora pienâkumu pildîðanas sakarâ ar vas disertâcijas uzrakstîðanu, es vasaras laikâ, veselîbas stâvokïa pasliktinâðanos un ieskaitît paòemot lîdzi portatîvo rakstâmmaðînu, aiz- viòu Pusvadîtâju fizikas problçmu laboratorijâ braucu pie viòa uz Siguldu un tur kopâ ar viòu (PFPL) par vecâko zinâtnisko lîdzstrâdnieku. Par ar savâm rokâm uzrakstîju viòa disertâcijas minçtâs laboratorijas dibinâðanu pie LVU kâ uzmetumu, kuru tad viòð beigâs arî sekmîgi patstâvîgu struktûrvienîbu ar noteiktu valsts fi- aizstâvçja, iegûstot docenta grâdu.” nansçjumu dekâns O. Ðmits bija cînîjies jau O. Ðmits savu disertâciju Ïðèìåíåíèå ïî- kopð 1960. gada sâkuma kopâ ar asistentu ëÿðèçîâàííîãî ñâåòà äëÿ èçó÷åíèÿ öåíòðîâ Ilmâru Vîtolu [8] (12. att.), palîdzot doc. J. Ei- îêðàñêè â ùåëî÷íîãàëîèäíûõ êðèñòàëëàõ dusam kâ labam krievu valodas un Maskavas (latviski – Polarizçtâs gaismas izmantoðana birokrâtijas zinâtâjam. Viòi smçlâs piemçru no sârmu metâlu halogenîdu kristâlu krâsu centru doc. E. Âriòa, kas 1959. gada rudenî bija iz- pçtîðanai) aizstâvçja Tartu Valsts universitâtç cînîjis Skaitïoðanas centra dibinâðanu LVU sas- 1963. gada 22. novembrî un Vissavienîbas tâvâ. Liela priekðrocîba PFPL dibinâðanai bija Augstâkâ atestâcijas komisija (VAAK) viòam tas, ka Rîgâ tika bûvçta Pusvadîtâju ierîèu rûp- pieðíîra fizikas un matemâtikas zinâtòu kan- nîca, bet lielâ slepenîbâ kâ stratçìisks objekts didâta grâdu 1964. gada 28. martâ. No 233. To, bez ðaubâm, zinâja Eksperimen- Vçl pirms tam LPSR Izglîtîbas ministrija pâr- tâlâs fizikas katedras fiziíi, jo viens no viòu cçla FMF vecâko pasniedzçju O. Ðmitu par studiju un pçtniecîbas pamatvirzieniem bija 19 Viòð vienmçr ar savu personîgo pievilcîbu pulci- nâja ap sevi daudzus studentus un lîdzstrâd- niekus, interesçjâs par viòu sasniegumiem un problçmâm, deva vçrtîgus padomus. Doc. O. Ðmita redzeslokâ bija tâdi tagad labi pa- zîstami fiziíi kâ, piem., prof. R. Ferbers, prof. M. Auziòð, Dr. phys. M. Tamanis un daudzi citi. Doc. O. Ðmitam bija lîdzstrâdnieku grupa, kas kopâ ar Spektroskopijas problçmu laboratoriju, kuru 1967. gadâ izveidoja un vadîja 12. att. LVU FMF dekâns O. Ðmits un PFPL la- doc. E. Krauliòa, pçtîja lâzera starojuma ietek- boratorijas vadîtâjs I. Vîtols 1961. gadâ priecâjas mi uz divatomu molekulâm (Na2, K2, NaK, Se2, par fizikas straujo attîstîbu. Te 2). Viòi izpçtîja molekulu struktûras un magnç- tiskâs îpaðîbas, noteica ierosinâto stâvokïu pâ- tieði pusvadîtâju fizika. To jau 1949. gadâ bija reju varbûtîbas, dzîves ilgumus, magnçtisko sâcis doc. L. Jansons. Topoðajai rûpnîcai bija momentu lielumus, sadursmju konstantes u. c. nepiecieðami augsti kvalificçti pusvadîtâju fizi- Neskatoties uz to, ka doc. O. Ðmits gan- íi. Tâpçc jau 1960. gada 18. maijâ LPSR drîz nebija piespieþams kaut ko uzrakstît, viòð Ministru padomes Augstâkâs un vidçjâs speci- tomçr 1980. gadâ kopâ ar doc. J. Eidusu sa- âlâs izglîtîbas komiteja izdeva pavçli No 278 rakstîja populârzinâtnisku grâmatu par optis- par LVU PFPL dibinâðanu ar visiem nepiecie- kâm parâdîbâm atmosfçrâ [9]. Bez tam kopâ ðamiem priekðnoteikumiem – telpu, iekârtu un ar J. Jâkobsonu publicçja laikrakstos vairâkus ðtata vietu izdalîðanu. Tas bija ïoti ievçrojams aprakstus par laivu braucieniem krâèainajâs sasniegums, jo deva daudzas darba vietas jau- Sibîrijas upçs. Zinâtnes vçsturei nozîmîga publi- najiem fiziíiem zinâtniskajâ pçtniecîbâ. Patei- kâcija ir par optiskâs spektroskopijas pçtîju- coties tam, 1978. gadâ PFPL kopâ ar doc. miem Latvijâ lîdz 1967. gadam Zinâtòu Aka- V. Fricberga 1968. gadâ dibinâto Segneto- elektriíu un pjezoelektriíu fizikas problçmu laboratoriju pârauga Cietvielu fizikas institûtâ, kas tagad ir lielâkâ fizikas pçtniecîbas iestâde Latvijâ. Kâ vec. zin. lîdzstrâdnieks PFPL un stundu pasniedzçjs FMF O. Ðmits strâdâja lîdz 1967. gadam, kad viòam tika Maskavâ ap- stiprinâts docenta akadçmiskais nosaukums un viòð septembrî tika ievçlçts par Eksperimentâlâs fizikas katedras vadîtâju. Katedru viòð vadîja lîdz 1978. gada novembrim. Viòð pasniedza lekcijas optikâ un par vielu luminiscenci. Kâ atceras Dr. phys. Georgs Èikvaidze, doc. O. Ðmits varçja vienlaikus noturçt lekciju latvie- ðu un krievu grupai, pamîðus runâjot gan latviski, gan krieviski, turklât ïoti skaidri, saprotami 13. att. Doc. Ojâra Ðmita un viòa vecâku kapa un nesteidzîgi. Studenti varçja viegli pierakstît. vieta Pïavnieku kapos. 20 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA dçmijas Vçstîs, kurai O. Ðmits ir lîdzautors [10]. 2. Jansons L., Ðmits O. Krâsu centru dihroisms sâr- Svçtdienâ, 1993. gada 14. martâ O. Ðmits mu metâlu halogenîdu kristâlos. – LVU Zinâtniskie bija ïoti omulîgs. Viòð paziòoja mâjiniekiem, Raksti, VIII sçjums, 2. izlaidums, 1956, 141.- lai virtuvç viòu neviens netraucç, jo viòð gata- 146. lpp. 3. LU Arhîvs, 5. apraksts, 3585. lieta, students voðot mielastu par godu mazmeitas dzimðanas Ðmits Ojârs, matrikula: 33464. dienai. Jâatzîmç, ka viòð bija arî izcils pavârs 4. LU Arhîvs, lieta Nr. 4684., darbinieks Ðmits un çdienu baudîtâjs. Pçc kâda brîþa mâjinieki Ojârs. pçkðòi izdzirdçja neparastu troksni virtuvç – it 5. Eiduss J. Portreti (cilvçki manâ dzîvç). Ojârs Ðmits. kâ kâds nogâþas. Iesteidzoties virtuvç, viòi kon- – Maðînraksta kopija, 3 lpp. Glabâjas LU Fizikas statçja, ka O. Ðmits guï uz grîdas bez dzîvîbas vçstures krâtuvç (FVK). Oriìinâls atrasts nelaiía prof. pazîmçm. Negaidîtais un neatgrieþamais noti- J. Eidusa datorâ. kums radîja ïoti smagu pârdzîvojumu doc. 6. Jansons L. Pierakstu klade ”Aspiranti”. – Glabâ- O. Ðmita ìimenei, darba biedriem un dau- jas LU FVK. 7. Jansons J. LU profesore Elza Krauliòa (1920– dziem draugiem un paziòâm. Viòu apbedîja 2002). – Zvaigþòotâ Debess, 2003. gada pavasa- Pïavnieku (Ulbrokas) kapos pie vecâkiem ris (179), 26.-35. lpp. (13. att.), klâtesot lielam pavadîtâju pulkam. 8. Jansons J. Latvijas Universitâtes profesoram Ilmâ- Daudziem doc. Ojârs Ðmits ir palicis atmiòâ ram Vîtolam – 70. – Zvaigþòotâ Debess, 2001./ kâ gaiðs, gudrs un godprâtîgs cilvçks. 02. gada ziema (174), 46.-48., 57.-59. lpp. 9. Eiduss J., Ðmits O. Optiskâs parâdîbas atmosfç- Vçres: râ. – Rîga: Avots, 1980, 73. lpp. 1. Jansons J. LU fizikas docents Ludvigs Jansons 10. Ýéäóñ ß. À., Êðàóëèíü Ý. Ê., Øìèò Î. À. Îï- (29.10.1909.–12.05.1958.) – 100. – Zvaigþòotâ òèêî-ñïåêòðîñêîïè÷åñêèå èññëåäîâàíèÿ â Ëàò- Debess, 2009. gada rudens (205), 25.-28. lpp. un âèéñêîé ÑÑÐ. – LPSR ZA Vçstis, Fizikas un tehnisko nobeigums 2009./10. g. ziema (206), 31.-42. lpp. zinâtòu sçrija, 1967, Nr. 5, 10.-16. lpp.

ÐOZIEM ATCERAMIES ÐOZIEM ATCERAMIES 120 gadi – 1891. g. 19. janvârî Lejaskurzemç Nodegu pagastâ dzimis Fricis Gulbis, latvieðu fiziíis, pedagogs un zinâtnes organizators, LU docçtâjs (1919), eksperimentâlâs fizikas ârkârtas profesors un Fizikas institûta direktors (1926-1944). Baltijas universitâtes (Hamburgâ) prezidents un fizikas profesors (1946-1948), Hamiltonas (Kanâdâ) Makmâstera universitâtes fizikas profesors (1949). Miris 1956. g. 14. janvârî, apglabâts Hamiltonas kapos, Ontario, Kanâdâ. Sk. vairâk J. Jansona rakstâ Profesors Fricis Gulbis. – ZvD, 1991, Rudens (133), 37.- 42. lpp. 100 gadi – 1911. g. 25. janvârî Pçterburgâ dzimis Emanuels Donats Fridrihs Jânis Grinbergs, latvieðu matemâtiíis, LU docçtâjs (1938-1944), LPSR ZA Fizikas institûta laboratorijas vadîtâjs (1956-1960), LVU Skaitïoðanas centra zinâtniskais lîdzstrâdnieks (1960), grafu teorijas un elektrisko íçþu aprçíinu virziena aizsâcçjs Latvijâ. Publicçjis darbus arî kombinatorikâ, diferenciâlìeometrijâ, par kuìu korpusu virsmu analîtisko saskaòoðanu un integrâlo shçmu projektçðanas automatizâciju. LPSR Valsts prçmijas laureâts (1980). Miris 1982. g. 25. aprîlî Rîgâ. Sk. vairâk ZvD: Riekstòð E. Matemâtiíim Emanuelam Grinbergam – 80. – 1990/91, Ziema (130), 20.-22. lpp., Dambîtis J. Atceroties matemâtiíi Dr. E. Grinbergu. – 1994, Rudens (145), 21. lpp, un Leimanis E. Matemâtiíis Emanuels Grinbergs. – Turpat, 21.- 23. lpp. I.D. 21 KONFERENCE ASTRONOMIJA LATVIJÂ

MÂRTIÒÐ GILLS PUBLISKI APSKATÂMIE SAULES PULKSTEÒI LATVIJÂ (Nobeigums) Kâ atrast: Vecpiebalgâ netâlu no vidusskolas. Veids un materiâli: Horizontâlais, râda vie- tçjo laiku. Veidots no laukakmens un cementa. Iemûrçti oïi veido stundu zîmes. Papildu informâcija: Uzbûvçts 1996. gadâ. Projekta autore – Ausma Skujiòa.

12. Cçsis, Sv. Jâòa baznîca Koordinâtes: 57°18’44" N, 25°16’18" E Kâ atrast: Cçsu vecpilsçtâ Sv. Jâòa baz- nîcas dienvidu pusç. Tieði pret dienvidiem vçrsts saules pulkstenis, râda vietçjo laiku. Akmens ciparnîca, metâla gnomons. Papildu informâcija: Izgatavots 1744. ga- dâ, atjaunots pçdçjâ desmitgadç.

13. Valka Koordinâtes: 57°46’32" N, 26°1’18" E Kâ atrast: Pilsçtas centrâ pie Sv. Katrînas baznîcas. Veids un materiâli: Horizontâlais, râda joslas laiku. Apstrâdâta akmens ciparnîca no- vietota uz laukakmens. Metâla gnomons. Papildu informâcija: 2006. gadâ izgata- 14. Vecpiebalga vojis Aivars Kerliòð. Veltîts varonîgajiem Valkas Koordinâtes: 57°3’43" N, 25°48’46" E policistiem, kurus saðâva 2002. gadâ. 22 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA Kopsavilkums Var novçrot daudz lîdzîbu Latvijas saules pulksteòu uzbûvç. Daïçji tam par iemeslu kalpo apstâklis, ka tas ilgâku laiku ir bijis vienîgais pieejamais izrçíinâtais modelis, kâ arî ne îpaði plaði bija pieejama informâcija par citu valstu un vçsturisko pieredzi. Jâòem vçrâ, ka saules pulksteòi nav raduðies Latvijâ. Tie ir ieceïojuði kopâ ar citiem zinâtniskajiem un tehniskajiem 15. Alûksne Koordinâtes: 57°25’59" N, 27°2’7" E risinâjumiem daþâdos vçsturiskos posmos. Ne- Kâ atrast: Pilsçtâ jâuzmeklç Alûksnes Sep- var pârliecinoði apgalvot, ka Latvijâ bûtu attîs- tiòsimtgades parks. tîjies kâds savs saules pulksteòu veids. Ir iesak- Veids un materiâli: Horizontâlais, râda vie- òojies horizontâlais veids, bet îpaði raksturîgs tçjo laiku. Granîta pamatne un ciparnîca, me- trijstûrveida gnomons – arî vertikâlajiem saules tâla gnomons. pulksteòiem. Tomçr to nevarçtu saukt par vietçjo Papildu informâcija: Izveidots 1985. gadâ rokrakstu. Tâ vairâk ir sekoðana vienkârðâka- par godu pilsçtas 700 gadu jubilejai, vçlâkos jam standartam. Ar radoðiem risinâjumiem iz- gados cietis no postîjumiem un atjaunots. Au- ceïas Ventspils pils un Beberu saules pulksteòi. tors – Ainârs Zelès. Lai arî Vecpiebalgas pulkstenis seko tipveida gnomona risinâjumam un ciparnîca neizmanto visu iespçjamo stundu diapazonu (tâ aptver iedaïas no 6 rîtâ lîdz 6 vakarâ pçc vietçjâ laika), arî ðim saules pulkstenim ir oriìinâlas iezîmes – laukakmeòu mûra citâts un stundas iezîmçtas ar atbilstoðu skaitu oïu. Viena no lietâm, kas atðíir saules pulksteni no parasta vertikâla staba un divdesmit èetrâm vienmçrîgi atzîmçtâm iedaïâm ap to, ir tas, ka pulkstenim ir ievçrota îpaða ìeometrija un tas râda pareizu laiku – vai nu vietçjo, vai joslas. Ja tas ir izgatavots vienkârði kâ simbolisks veidojums vai tâ ìeometrija ir kïûdaina, tad var 16. Daugavpils parâdîties nopietns jautâjums, vai konkrçto ob- Koordinâtes: 55°52’9" N, 26°30’59" E jektu vispâr var ierindot pulksteòu kârtâ. Par Kâ atrast: Netâlu no Daugavpils universi- laimi, pie mums tâdu pârâk daudz nav uzra- tâtes çkas un Raiòa krûðutçla. duðies, bet citâs valstîs ir sastopami nelâgi neîs- Veids un materiâli: Horizontâlais, râda vietu saules pulksteòu piemçri. tçjo laiku. Granîta pamatne, metâla ciparnîca Tâdçï ir jo îpaði bûtiski nodroðinât, lai nâ- un gnomons. Romieðu skaitïi. Stundu un pus- kamie Latvijâ veidotie saules pulksteòi atbilstu stundu atzîmes. gnomonikas nozares izvirzîtajâm kvalitâtes pra- Papildu informâcija: 1910. gadâ bûvçjis sîbâm, respektçtu saules pulksteòu tradîcijas un A. Jaskovs, 2002. gadâ atjaunojis Antonijs iezîmçtu jaunus oriìinâlus tehniskos un estçtis- Salîtis. kos risinâjumus. 23 IRENA PUNDURE RAINIS, ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS UN DAINAS

Ievadam. Ðai rakstâ ir par sauli, ko bçrnu dienâs visam mûþam sasmçlies Rainis (1865- 1929), kurð pçcâk centies visiem spçkiem iz- platît gara gaismu, kas ir katras tautas augstâ- kais mçríis, viòas lielâkais spçks un varenâkais cîòas ierocis; par Sauli, kuras mûþs aprakstîts Zvaig- þòotajâ Debesî, kas jau vairâk nekâ 50 gadu sniedz ziòas par zinâtnes sasniegumiem latviski; par Sauli, kuras gaita pa debesjumu ap- dzejota latvju dainâs un kas noteikusi kâ dienas sadalîjumu, tâ latvisko gadskârtu, novezda- ma mûsu senèus pie mûþîgâ kalendâra. ... Es nekad gan nebût’ spçjis Izturçt ðîs dzîves smagmi, Ja ne jaunu dienu saule Sildot devusi man spçku. Sasmçlies es esmu saules, Manim pietiek visam mûþam, - ... No Manu jaunu dienu saule http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/ Saulgad/saulgad1.htm UN SPÇCÎGS CELÐOS ES PRET SAULI AUGÐÂ Rainis, kura ðîssaules mûþs sâcies 11. sep- RAINIS tembrî pirms 145 gadiem un beidzies 12. sep- 11.IX 1865 - 12.IX 1929 tembrî pirms vairâk nekâ astoòiem gadu des- Tçlnieks K. Zemdega, arhitekts P. Ârends mitiem, savâs lugâs apliecinâdams varas iespç- Pieminekïa attçls no www.letonika.lv ju brîvi manipulçt ar gara tumsîbâ slîkstoðu tautu, uzrâdîja, ka varai ir izdevîga garîgi neat- glîtîbu, arî turpmâk centîsies visiem spçkiem tîstîta tauta, kas, vadoòu cçlâ mçría apmul- izplatît gara gaismu, kas ir katras tautas aug- sinâta, nespçtu iebilst pret nelietîgu lîdzekïu iz- stâkais mçríis, viòas lielâkais spçks un viòas mantojumu. /Rakstu krâjums Es skrçju pâr dzîvi varenâkais cîòas ierocis, kam stipri gara ieroèi, un kïuvu par dzeju…, 2007, 52. lpp./ tas nav pârvarams nekâdâs dzîves briesmâs. 1891. gadâ Jânis Pliekðâns, kïûdams par /../ jo plaðâki sniedzas izglîtîba, jo lielâks Rîgas progresîvâs inteliìences avîzes Dienas tautai spçks. (Dienas Lapa, 1891. g. 17. dec.). Lapa atbildîgo redaktoru, stâjoties amatâ, de- Dienas Lapâ sâk parâdîties arvien vairâk infor- klarç, ka Dienas Lapa, kas bija spraudusi par mâcijas par tâlaika zinâtnes sasniegumiem, da- mçríi veicinât tautas garîgo attîstîbu un iz- þâdu atklâjumu apraksti – elektrîbas izmanto-

24 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA mâciju, kas atbilst laikmeta zinâtnes lîme- nim. Lasot Raiòa dzeju, neviïus secinâm, ka Rai- nis allaþ ir bijis informçts par jaunâkajiem zinâtnes sasniegumiem, dziïi tos izpratis un filozofiski vçrtçjis. /Cimahovièa N., Vilâns O. Kosmiski motîvi Raiòa dzejâ. – ZvD (93), 2., 5., 6. lpp./

Tâtad Raiòa dzejâ dabaszinâtòu mo- tîvi nav ilustrâcija, bet gan pasaules uzskata pamatu pamats. Arî mûsu senèiem vis- senâkais kâdu atziòu izteiksmes veids ir vien- mçr bijis greznais jeb dzejiskais. Dainas par Sauli un citiem Debess spîdekïiem izteiktas dzejiskâ valodâ. Latvieða pasaules uzskats dai- nâs ir pârvçrsts greznâ mâkslas darbâ. /Bras- tiòu Ernests, 11., 19., 55. lpp./ ðanas iespçjas, meteoroloìisko parâdîbu ciklis- kums, Zemes ìeoloìiskâs un kosmiskâs evolû- Es atradu uz celiòa cijas jautâjumi. Arî astronomiska informâcija. Dieva jâtu kumeliòu: /ZvD, 2009, Rudens (205), 45. lpp./ Caur segliem Saule lçca, Rainis uzskatîja, ka priekðstats par pasaules Caur iemauktu Mçnestiòð, iekârtojumu ir nepiecieðams katram inteliìen- Pavadiòas galiòâ tam cilvçkam. Tâpçc viòð par ïoti nozîmîgu li- Auseklitis ritinaja. LD 33664-3 terârâs un zinâtniskâs darbîbas nozari uzska- Parâdies, tu Saulîte, trîsreiz jel dieniòâ: tîja zinâtnes popularizçðanu. /Turpat, 48. lpp./ Azaidâ, launagâ, treðo reizi vakarâ. Daba nezin, cik tâ liela, LD 28084 Saule nezin, cik tâ karsta, Debess nezin, cik tâ dziïa. Debess plçð sev melno krûti, Miljoniem lîst sauïu lâsas, Nau tâm skaita tukðâ plaismâ. Saule izðauj kvçïu vâlus, Iededz dzîvi leduszemç, – Patei sirds ir sadegusi. No Daba un dvçsele, 2. sçj. 387. lpp. Raiòa dzejâ dabaszinâtòu motîvi nav ilu- strâcija, bet gan pasaules uzskata pamatu pamats. Jâuzsver, ka kosmosa bezgalîba un vielas pârvçrtîbas Raiòa dzejâ nav formâli de- Dienas sadalîjums no Saules lçkta lîdz rietam. klarçti priekðstati, bet satur konkrçtu infor- Guntas Jakobsones zîmçjums 25 mç gan diennakts gaiðo posmu, gan arî dienu un nakti kâ kopçju vienîbu ilguma noteikðanai. Diena kâ gaiðais diennakts posms no Saules lçkta lîdz rietam sadalâs cçlienos – rîta, pusdienas un vakara (sk. zîm. 25. lpp.). Katrs dienas cçliens beidzas ar çdienreizi. Vasarâ, kad diena garâka, starp pusdienas un vakara cçlieniem nâk klât vçl ceturtais cçliens – dienasvidus jeb diendusa, kas tâpat beidzas ar maltîti – launagu jeb palaunadzi. Ðis dienas sadalîjums, kurâ norit cilvçku darba gaitas, neietveº nakti. /Marìers Grîns un Mâra Grîna, 27. lpp./ Teiksmu plâksnç dienas un nakts tçlo- jums dainâs izteikts ar simboliskiem pâºiem jûras vidû – zirgiem vai degoðâm svecçm /Marìers Grîns un Mâra Grîna, 27. lpp./: Nu jiureòu iztecçje divi sçrmi kumçïeòi; Div’ svecites jûrâ dega, Vînam beja zvaigþòu deès, Div’ sudraba lukturiði; ûtram Sauïe mugorâ. LD 33771-4 Saules meita klât sçdeja, Guntas Jakobsones zîmçjums Vaiòadziòu puðkodama. LD 33775-3 Ðolaiku latvieðu valodâ diena – laika sprî- Divi ðai gadîjumâ simbolizç gan statisko dis, kurâ Zemeslode vienreiz apgrieþas ap pabeigtîbu, gan pretmetu. /Janîna Kursîte, savu asi (astronomijâ zvaigþòu diena) – apzî- 1996, 101. lpp./

Saule gada laikâ pie debess sfçras virzienâ no rietumiem uz austrumiem noiet lielo riòía lîniju – ekliptiku, kas atrodas ap 23°27' lielâ slîpumâ pret debess ekvatoru. Ekliptika ar debess ekvatoru krustojas divos punktos: pavasara (δ = 0°, α = 0h; atrodas Zivju zvaigznâjâ) un rudens (δ = 0°, α = 12h; atrodas Jaunavas zvaigznâjâ) punktâ. 26 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA E

Pavasara punkts E (ekvinokcija) – astronomiskâ pavasara sâkums ap 21. martu (pçc Gregora kalendâra), Saule maina deklinâciju (δ), t.i., Saules ðíietamais ceïð starp stâvzvaigznçm (ekliptika) ðíçrso debess ekvatoru (δ = 0o) no dienvid- (S) uz ziemeïpuslodi (N), diena ar nakti ir vienâdâ garumâ. Saules vasaras stâvçðanas punkts – astronomiskâs vasaras sâkums ap 22. jûniju, Saules δ ir ap +23½o N (α – ap 6h), ziemeïpuslodç diena ir visgarâkâ, nakts – visîsâkâ.

Gads – visgarâkais laika posms, kas, rit- ir apmçram vienâda garuma, – ar pavasari, miski atkârtojoties, ir noderîgs laika mçrîðanai. vasaru, rudeni un ziemu. Laika posmu starp Ievçrojot arî Zemes ass slîpumu, sastopamies diviem vienâda nosaukuma gadalaikiem pa- ar gadalaikiem, kas Latvijas platuma grâdos rasti apzîmç par Saules gadu.

Rudens ekvinokcija K – astronomiskâ rudens sâkums ap 23. septembri, Saule maina δ no N uz S, diena ar nakti visos Zemes punktos ir vienâdâ garumâ. Ziemas Saulstâvis – astronomiskâs ziemas sâkums ap 22. decembri, Saules δ ir ap -23½o S (δ ap 18h), mums tad ir visîsâkâ diena un visgarâkâ nakts. 27 Zemei viena gada laikâ apritot ap Sauli, diena un visgarâkâ nakts. Saulei kâpjot aug- atðíirami èetri svarîgi punkti, kas dabâ sa- stâk debesu kalnâ, diena un nakts sasniedz manâmi kâ pârmaiòas dienas un nakts garumâ vienâdu garumu. Ðai punktâ latvieðu gadskârtâ un saòemtajâ siltuma daudzumâ: Saulei nonâ- svinçtas Lieldienas, kas jau savâ nosaukumâ kot tajos, mainâs astronomiskie gadalaiki. To ietver svinîbu jçgu – dienas augðanu garumâ: sâkumus nosaka Saules atraðanâs vieta vienâ Brâïi, brâïi, Liela diena, no èetriem ekliptikas – Saules redzamâ ceïa Kur kârsim ðûpuliti? starp zvaigznçm – punktiem: ziemas un va- - Aiz upites kalniòâi saras saulgrieþi, pavasara un rudens Div’ sudraba ozoliòi. LD 32240 punkts (ekvinokcija). Dainâs atrodami nepârprotami norâdîjumi, ka ðîs svinîbas izvietojas gada astronomiski Tâtad ðie èetri punkti sadala gadu èetros svarîgos punktos: lielos posmos. Lai gan dainas krâðòi cildina Îsa, îsa Jâòu nakts visus èetrus gadalaikus, sirmâ senatnç atðíirta Par visâm naksniòâm: tikai ziema un vasara, vçlâk apjausts rudens, Te satumsa, te izausa, tad pavasaris. Te Saulite gabalâ. LD 33200 Latviskajâ gadskârtâ, kura apzîmç Sau- Îsa îsa Jâòa (Jâòu) nakts les gada seviðíu notikumu secîbu, kas ar nemai- Par visâm naksniòâm: nîgu noteiktîbu atkârtojas katru gadu (Jânîts Vienâ malâ Saule gâja, nâca par gadskârtu savu bçrnu apraudzît...), Otrâ Saule uzlîgoja. LD 33201 ðie èetri galvenie Saules ðíietamâ ceïa punkti Lai gan Jâòi ir astronomiskâs vasaras sâ- atzîmçti ar gadskârtas svçtçm: Jâòiem, Miíe- kums, vçrojumi dainu piemçros neapstiprina ïiem (Apjumîbâm), Ziemassvçtkiem un tik vçlu vasaras sâkumu Latvijas klimatâ. Ar Lieldienâm, kas izvietojas Saules gada vasaru saistîtâs norises dabâ – dârzu un druvu astronomiski svarîgos punktos (pavasara ziedçðana – notiek ap Jâòu laiku vai pirms tâ, un rudens ekvinokcija, vasaras un ziemas saul- tâpçc Jâòi uzskatâmi par vasaras vidus posmu, stâvji) un dabâ pamanâmi kâ pârmaiòas nevis sâkumu, tâtad astronomisko un Lat- dienas un nakts garumâ. Ziemassvçtki ti- vijas klimatisko gadalaiku sâkumi nav ka svinçti ziemas saulgrieþos, kad ir visîsâkâ apvienojami. (Nobeigums sekos)

2011. gadâ þurnâlu Terra lasi vispasaules tîmeklî – http://www.lu.lv/terra/

Vairs nemeklç drukâto þurnâlu, interneta versijâ Terra 2.0 lasi bez maksas –

Kas notiek Latvijas zinâtnç? Pasaules zinâtnes jaunumi. Zinâtnes enciklopçdija. Testi, komentâri, atbildes.

Terra 2.0 – tavs ceïvedis zinâtnes pasaulç!

28 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA SKOLÂ

BAIBA ZVEJNIECE, ARTÛRS ÂRE ZINÂTNISKI PÇTNIECISKAIS DARBS – CEÏÐ UZ PANÂKUMIEM

Jau vairâkus gadus skolotâja Mârîte Eglîte ekskursijas devâmies uz izstâþu zâli, kur saga- kopâ ar Baldones vidusskolas skolçniem gûst tavojâm savu turpmâko darba vietu. Vakara lielus panâkumus ar Zinâtniski pçtniecisko dar- noslçgumâ krievu jaunieði sniedza koncertu, bu (ZPD) izstrâdi. Pagâjuðajâ mâcîbu gadâ dziedot un dejojot krievu tradicionâlâs dzies- mçs (Baiba Zvejniece un Artûrs Âre), sadar- mas un dejas. bojoties ar skolotâju Mârîti Eglîti un Baldones Nâkamâs èetras dienas pavadîjâm izstâþu observatorijas vadîtâju (paðlaik arî Latvijas Uni- zâlç, prezentçjot savu darbu gan izstâdes ap- versitâtes Astronomijas institûta direktoru) Ilg- meklçtâjiem, gan dalîbniekiem, gan arî þûrijas mâru Eglîti, veicâm ZPD. Izstrâdât ðo darbu pârstâvjiem. Vislielâkais pluss bija tas, ka abi bija sareþìîti un laikietilpîgi, gandrîz katru labi runâjam krievu valodâ, lîdz ar to bija viegli nedçïas nogali pavadîjâm observatorijâ, bet komunicçt ar vietçjiem izstâdes apmeklçtâjiem. rezultâts, protams, bija visu pûïu vçrts. Mçs vei- Katru vakaru bija kâda izklaides programma câm darbu par oglekïa zvaigznçm, atklâjâm – ekskursija uz Maskavas centru, cirka apmek- jaunu sakarîbu, ar kuras palîdzîbu iespçjams lçjums, kultûras vakars, kur katra delegâcija noteikt temperatûru oglekïa zvaigznçm. Ar ðo prezentçja savu valsti, kâ arî noslçguma va- darbu mçs ieguvâm 1. pakâpi Valsts zinâtniski kariòas – brauciens ar kuìîti pa Maskavas upi. pçtniecisko darbu konferencç, kâ arî tas bija Katrs dalîbnieks un darbs saòçma sertifikâtu viens no darbiem, kas devâs tâlâk uz Eiropas par dalîbu ðajâ konferencç. mçroga konferencçm – EXPO-science Europe Maskava ir ârkârtîgi interesanta un var pat 2010 (Maskavâ) un European Contest for teikt, ka îpatnçja pilsçta, metropole. Pilsçtas Young Scientists – EUCYS (Lisabonâ). 26. jûnija pçcpusdienâ no Rîgas autoostas izbraucâm uz Maskavu. Devâmies turp un at- pakaï ar autobusu. Ceïâ pavadîjâm aptuveni 14 h un jau nâkamajâ rîtâ bijâm Maskavâ, Rîgas stacijâ. Ârâ saulç bija ap 40°C un ârkâr- tîgi liels bezgaiss. Pirmajâ dienâ iekârtojâmies viesnîcâ un iepazinâmies ar citiem dalîbnie- kiem. Mums bija komunikâciju treniòi un sa- draudzîbas spçles. Nâkamajâ rîtâ mçs bijâm Celtniecîbas un arhitektûras universitâtç, kur mums demonstrçja ârkârtîgi interesantas jaunâs tehnoloìijas un to lietojumus sadzîvç. Mûs aici- nâja turpinât mâcîbas zinâtnes un inþenierijas jomâ, attîstît savas prasmes un iegût zinâðanas augstâ, konkurçtspçjîgâ mâcîbu iestâdç. Pçc Artûrs Âre un Baiba Zvejniece pie sava stenda Maskavâ. 29 pavadîjâm viesnîcas numuriòâ atpûðoties. Mû- su viesnîca atradâs Nacionâlâ parka teritorijâ. Pa viesnîcas numura logu pavçrâs lielisks skats uz upi un Vasco da Gama tiltu, kas ir garâkais tilts Eiropâ – 17,2 km garð. Nâkamajâ dienâ jau no paða rîta devâmies uz izstâþu zâli, lai uzstâdîtu savus stendus. Izstâde notika Elektrîbas muzejâ, mums, dalîb- niekiem, bija arî iespçja apskatît izstâdes eks- ponâtus. Ðis ir muzejs, kur apmeklçtâjs var pats darboties un veikt daþâdus eksperimentus. Pçc- pusdienâ devâmies un Lisabonas râtsnamu un pilsçtas mçrs, kâ arî EUCYS organizatori sveica mûs Lisabonâ. Nâkamajâ rîtâ bija oficiâlâ atklâðana Elektrîbas muzejâ un pçc tâs sâkâs arî mûsu îstâ ”darba diena”. Katru dienu no Artûrs Âre iepazîstina ar ZPD Portugâles jau- plkst. 9:00 lîdz 17:00 visiem dalîbniekiem bija nieðus. jâbût pie saviem stendiem un jâstâsta par savu centrâ ir ïoti skaistas un koðas çkas, savukârt darbu gan interesentiem, gan þûrijas locekïiem. nomalçs tâs ir pelçkas un masîvas augstceltnes, Dienas beigâs Eiropas izglîtîbas un zinâtnes kas liek izjust bijîbu, atrodoties starp tâm. Ïoti organizâciju pârstâvji mums sniedza lekcijas liela priekðrocîba Maskavâ ir metro, jo pilsçtas par daþâdâm tçmâm un lekcijâm sekoja vaka- centrâ tikpat kâ jebkurâ diennakts laikâ ir sa- riòas kâdâ no Lisabonas restorâniem. Vienas strçgumi. Mums bija salîdzinoði daudz brîvâ no iespaidîgâkajâm vakariòâm bija slavenâ laika, tâpçc paði varçjâm iepazît Maskavu un Eiropas kûrortpilsçtâ Kaðkaiðâ, tâ atrodas 30 pârliecinâties, cik vienkârði, çrti un âtri var no- km attâlumâ no Lisabonas, Atlantijas okeâna kïût jebkurâ pilsçtas pusç, pârvietojoties ar met- krastâ. ro, nevis ar auto. Par ðo braucienu vçlamies pateikties mûsu skolas direktorei Dzintrai Knohenfeldei un Bal- dones domei par finansiâlo atbalstu. Abi pirmo reizi bijâm Maskavâ un, protams, arî ðâda mçroga izstâdç. Tâ bija lieliska pieredze un arî sagatavoðanâs pirms Eiropas Savienîbas Jauno zinâtnieku konkursa Lisabonâ. 23. septembrî mçs izlidojâm uz Portugâli. Diemþçl no Rîgas uz Lisabonu nav tieðo reisu, tâpçc gan turpceïâ, gan atpakaïceïâ lidojâm ar divâm lidmaðînâm: turpceïâ caur Kopenhâ- genu, bet atpakaïceïâ caur Helsinkiem. 23. septembrî Francijâ notika streiks un sakarâ ar to visas lidmaðînas kavçjâs. Arî mçs Lisabonâ ielidojâm 4 h vçlâk, nekâ bija paredzçts, lîdz Baiba Zvejniece sniedz interviju Lisabonas ar to jutâmies ïoti noguruði un pirmo vakaru televîzijai.

30 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA Pçdçjâs dienas rîtâ mums bija lieliska eks- Ðie abi braucieni deva mums ïoti lielu un kursija uz Lisabonas okeâna muzeju. Çkas cent- daudzveidîgu pieredzi, iespçjas iepazît kultûru râ bija milzîgs un patiesi iespaidîgs akvârijs, daþâdîbu, iespçju pavadît laiku un komunicçt kurâ ir skatâmas neskaitâmu sugu zivis, medû- ar mçrítiecîgiem jaunieðiem no atðíirîgâm vi- zas, zîdîtâji. Pçc muzeja apmeklçjuma gatavo- dçm, kâ arî jaunajiem zinâtniekiem, kas neap- jâmies vakara ceremonijai, kurâ paziòoja uz- ðaubâmi paplaðinâja mûsu redzesloku un inte- varçtâjus un noslçdza ðo konferenci. Ceremo- resi par izglîtîbu un zinâtni. Esam patiesi ieprie- nija norisçja Belem centrâ, kas ir lielâkâ çka cinâti par ðîm iespçjâm, saprotot un apzinoties, Lisabonâ, kur notiek daþâdi kultûras pasâkumi, ka ar idejâm, ieguldîjumiem un darbu var sa- kâ, piemçram, operas, baleti, simfoniskie kon- sniegt augstus mçríus. Vislielâko paldies vçla- certi un kongresi. Pçc ðîs ceremonijas dalîb- mies pateikt skolotâjai Mârîtei Eglîtei par iedro- niekiem bija noslçguma balle ar dejâm un ðinâjumu, atbalstu un palîdzîbu grûtâkajos un izklaides programmu. Nâkamajâ rîtâ 29. sep- uztraukuma pilnajos brîþos, kâ arî skolotâjam tembrî jau 6:00 devâmies uz lidostu un pçc Arnoldam Ziemelim par palîdzîbu oglekïa 14 stundâm jau bijâm Rîgâ. zvaigznes modeïa izgatavoðanâ. Attçlu autori B. Zvejniece un A. Âre

PIRMO REIZI ZVAIGÞÒOTAJÂ DEBESÎ

Baiba Zvejniece un Artûrs Âre – mâcâs Baldones vidusskolas 12.b klasç. Veiksmîgi veikuði un prezentçjuði zinâtniski pçtniecisko darbu Oglekïa zvaigþòu starojuma îpatnîbas spektra daïâ no 5500 A lîdz 9000 A Eiropas mçroga pasâkumos. Darba ietvaros strâdâjuði ar lielâko Ðmita tipa teleskopu Baltijâ, kas atrodas LU AI Astrofizikas observatorijâ Baldones Riekstukalnâ. Ðobrîd abi padziïinâti mâcâs íîmiju, lai no- kârtotu íîmijas eksâmenu augstâ lîmenî, medicînas studiju sekmîgai sâkðanai.

Populârzinâtnisko gadalaiku izdevumu “ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS” var abonçt: Latvijas Pasta nodaïâs, þurnâla indekss 2214, pa tâlruni 67008001 vai internetâ www.pasts.lv abonçðanas centrâ Diena internetâ www.abone.lv izdevniecîbâ “Mâcîbu grâmata” Rîgâ, Klijânu ielâ 2d-414 – skaidrâ naudâ vai, pieprasot rçíinu, pa tâlr. 67325322 vai e-pastu [email protected]. Abonçðanas cena 2011. gadam Ls 6,- (Rudens laidiena pielikumâ – Astronomiskais kalendârs 2012), vienam numuram – Ls 1,50. Uzziòas 67325322

31 MARSS TUVPLÂNÂ

JÂNIS JAUNBERGS PUBLISKAIS UN PRIVÂTAIS MARSS

“Pçc cik gadiem pirmie cilvçki varçtu izkâpt par 2015. gadu pçc vçl daudzu miljardu do- uz Marsa?” – tâdu jautâjumu uzdod visdaþâ- lâru iztçrçðanas. Tas bija viens no iemesliem, dâko vecumu interesenti. Daþi cer, ka tas notiks kâpçc paðreizçjâ ASV prezidenta Obamas viòu dzîves laikâ, bet citiem nav tâdu ilûziju. administrâcija 2010. gada februârî nolçma Lai arî jautâjums ir ïoti skaidrs, ðobrîd uz to pârtraukt Constellation projekta finansçðanu, nevar atbildçt pat kosmosa nozares lielâkâs tâtad izbeigt Orion kuìu un tiem paredzçto autoritâtes. Savâ bûtîbâ tas ir pasîva novçro- Ares nesçjraíeðu bûvçðanu. No februâra lîdz tâja jautâjums jeb jautâjums no malas. Tie, kas aprîlim izskatîjâs, ka Obama ir likvidçjis ameri- aktîvi piedalâs un mçìina bûvçt kosmosa ku- kâòu nacionâlâ lepnuma stûrakmeni – valstisko ìus, paði nezina, kâ beigsies viòu projekti, jo astronautiku tikpat voluntâri, kâ cits demokrâtu neviens nevar bût droðs par finansçjumu ilgâkâ termiòâ tâlâk par lielâs politikas èetru gadu apvârsni. Ðâ brîþa apjukums, ko daþi dçvç par krîzi, par recesiju vai par lçtâs naftas beigâm, tomçr ir labâkais brîdis, kad notikumu gaitu var ietekmçt cilvçki ar vîziju, saprâtu un dziïâm kabatâm. Par Marsu NASA aprindâm vairs nav jâklusç, kâ tas bija Klintona laikos, kad visus astronautikas resursus novirzîja Starptau- tiskâs kosmosa stacijas projektam. Par Marsu domât un runât ir pat modç, kopð kosmoplâna Columbia bojâeja 2003. gadâ iezîmçja Space Shuttle çras tuvoðanos beigâm. Galvenais “marsietis”, kas prezidenta Buða administrâcijas laikâ no 2005. lîdz 2009. gadam virzîja NASA darbîbu, ir Dr. Maikls Griffins, nopelniem bagâts fiziíis, inþenieris un pasniedzçjs. Viòa vadîbâ tika projektçti mazâki un vienkârðâki kosmosa kuìi, kam vajadzçja stâties Space Shuttle vietâ jau 2013. gadâ, kâ arî nesçjraíetes, kas ðos Orion kuìus varçtu nogâdât gan pie Starptautiskâs kosmosa stacijas, gan arî tâlâkâs trajektorijâs uz Mçnesi, asteroîdiem vai Marsu. Piecus gadus un devi- òus miljardus dolâru vçlâk projekts bija apmç- ram pusceïâ, un tâ vadîtâji nevarçja solît pirmo Orion kuìa maketa montâþa 2009. gada jûlijâ. lidojumu uz Starptautisko kosmosa staciju âtrâk NASA foto 32 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA des kvalitâti un âtrumu, bet arî vilcinâðanâs dçï paaugstinâja kopçjâs izmaksas un iemantoja neskaitâmus ienaidniekus NASA iekðienç, kuri baidîjâs, ka arî viòu projekti tiks upurçti, lai barotu Constellation budþetu. Neskaidrîbu par programmas mçríi simbo- lizç Grifina strupâ atbilde uz jautâjumu, kâpçc astronautiem vajadzçtu lidot uz Mçnesi. Bû- dams inþenieris, viòð teica: “Tâ nav mana prob- lçma, mans darbs ir bûvçt raíetes.” Varbût viòð neticçja Buða Mçness bâzes plânam, bet îste- noja ðo programmu, lai gatavotu raíetes ekspe- dîcijâm uz Marsu. Varbût arî viòð nedomâja par tik filosofiskiem jautâjumiem, jo Ares raíe- tçm ceïâ stâvçja daudzas tehniskas problçmas. Viena no tâm bija cietâs degvielas raíetçm raksturîgâs vibrâcijas, kuru dçï Shuttle startu laikâ astronauti praktiski nav rîcîbas spçjîgi. Daudz vieglâkâ Ares I nesçjraíete, kam par pirmo pakâpi kalpotu pagarinâts Shuttle starta paâtrinâtâjs, vçl vairâk ciestu no vibrâcijâm. Daudzi Constellation programmas pretinieki uzsver, ka cietâs degvielas raíetes nav piemç- rotas pilotçjamiem lidojumiem, jo degðana nav Orion kuìa katapultçðanas sistçmas izmçìinâ- tik vienmçrîga kâ ðíidrajai degvielai, cietâs jums. NASA foto degvielas raíeðu eksplozijas ir daudz bîsta- partijas prezidents – Kenedijs to 1961. gadâ mâkas, bet efektivitâte – zemâka. Ðíidro deg- iesâka. Tikai aprîlî prezidents pârdomâja un vielu izmanto Krievijas samçrâ lçtâ un droðâ nolçma, ka Orion izstrâdi ierobeþotâ apmçrâ Sojuz raíeðu un kosmosa kuìu sçrija, kas ta- var turpinât, lai to varçtu palaist ar esoðajâm gad bûs pârdzîvojusi Shuttle un zinâmâ veidâ Delta vai Atlas nesçjraíetçm tukðu, bez kravas uzvarçjusi kâdreizçjos aukstâ kara pretiniekus un astronautiem, un izmantot par Starptautiskâs – amerikâòus. kosmosa stacijas glâbðanas kapsulu, piemç- Tomçr arî amerikâòi spçj mâcîties no krie- ram, ugunsgrçka vai sadursmes gadîjumâ. viem, un vismaz viena amerikâòu raíete gata- Constellation programmas neveiksmes pa- vojas konkurçt ar Sojuz. Tâ ir SpaceX firmas matâ bija vairâkas kïûdas, kas nu jau ir pietie- raíete Falcon 9 ar potenciâli pilotçjamo kuìi kami iztirzâtas zinâtâju blogos un diskusiju fo- Dragon. Kamçr Grifina vadîtâ NASA tçrçja rumos. Pirmkârt, jaunos kuìus bija paredzçts laiku un naudu vairâkkârtçjâs Ares raíeðu pro- izstrâdât, bûtiski nepalielinot kopçjo NASA jektu izmaiòâs, SpaceX galvenais îpaðnieks un budþetu, tâtad atòemot naudu citâm program- izpilddirektors Elons Masks precîzi zinâja, ko mâm, ieskaitot zinâtni. Nespçja prasît jauna- vçlçjâs sasniegt ar savu pusotru miljardu dolâ- jam astronautikas flagmanim nepiecieðamo ru, neilgi pirms tam iegûtu informâcijas tehno- naudu no ASV Kongresa tajos gados, kad nau- loìiju biznesâ. Viòð jau sen redzçja, kâdâ vei- das bija pietiekami, ne tikai samazinâja izstrâ- dâ mazais Sojuz ir praktiskâks par lielo Shuttle,

33 raíetes ar lîdzîgu celtspçju kâ Sa- turn V. Ja NASA vçlçsies lidot uz Mçnesi, asteroîdiem vai Marsu, SpaceX firmai bûs ðim nolûkam piemçrotas raíetes. Viena pati Dragon kapsula, protams, nevar mçneðiem ilgi uz- turçt cilvçkus dziïâ kosmosâ, taèu tâ ir svarîgs elements iespçjamâ Marsa ekspedîcijâ. Tâ bûs astro- nautu droðîbas kapsula starta lai- kâ, ko var katapultçt nesçjraíetes avârijas gadîjumâ, un tikai ðî kapsula spçs izturçt bremzçðanos Ze- Orion kuìa makets pçc katapultçðanas izmç- mes atmosfçrâ pçc ilgâ mâjupceïa no Marsa. ìinâjuma. NASA foto Pârçjie kuìa elementi droði vien atgâdinâs un saprata, ka tikai maza pilotçjamâ kapsula Starptautiskâs kosmosa stacijas moduïus ar dzî- bûs derîga tâlâkiem lidojumiem prom no zemâs vîbas nodroðinâðanas krâjumiem un pietiekamu orbîtas ap Zemi. Viòa sapnis bija par Marsu, dzîves telpu astronautiem. un viòð apzinâjâs, ka lielâs aerokosmiskâs firmas Boeing un Lockheed-Martin nekad neie- guldîs savu kapitâlu, pirms saòems konkrçtu valsts pasûtîjumu. Elona Maska spçja riskçt ar savu naudu bija milzîga priekðrocîba pâr ak- cionâru kontrolçtajiem industrijas milþiem, un viòð to pilnîbâ izmantoja. Sâkot ar 2002. gadu, SpaceX firma konstruçja petrolejas raíetes, vispirms mazo Falcon 1, bet drîz pçc tam arî Sojuz jaudai atbilstoðo Falcon 9. Jau pirmajâ startâ 2010. gada 4. jûnijâ Falcon 9 sasniedza orbîtu ar Dragon kuìa maketu. Otrais starts 2010. gada beigâs pacels orbîtâ jau pilnîbâ funkcionçjoðu Dragon kosmosa kuìi. Treðajâ startâ paredzçts Dragon kuìi nogâdât pie Starptautiskâs kosmosa stacijas. Turpmâkie gadi paies, uzkrâjot pieredzi Starptautiskâs kosmosa stacijas kravu un apkalpes transportçðanâ, daudzas reizes startçjot un nolaiþoties. Lîgums ar NASA par kravu transportçðanu jau ir parakstîts, un Dragon kuìim vajadzçtu sâkt atpelnît savas izstrâdes izmaksas. Taèu nauda tiks ieguldîta tâlâk, tajâ SpaceX firmas raíetes Falcon 9 pirmais starts skaitâ èetrpadsmit reizes jaudîgâkos dzinçjos 2010. gada 4. jûnijâ. Merlin 2, kas varçtu darbinât smagsvara nesçj- Foto no Wikipedia.org

34 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA Salîdzinot Elona Maska pa- nâkumus un Maikla Griffina ne- veiksmi, nevarçtu vainot moti- vâcijas vai tehniskâs kompeten- ces trûkumu. Viòi abi bija cilvç- ces centienu avangardâ un no- pietni strâdâja, lai Marsa eks- pedîcijas kïûtu iespçjamas jau tuvâkajâ nâkotnç. Lai gan NASA nepietika lîdzekïu savas vîzijas îstenoðanai, SpaceX firma Falcon un Dragon projek- tiem ir iztçrçjusi tikai 10% no NASA realizçtâs Constellation programmas izmaksâm. Atðíi- rîba acîmredzot ir starp darba SpaceX direktors un îpaðnieks Elons Masks ap- metodçm valsts un privâtajâ sektorâ. Kamçr skata Dragon kuìa siltumaizsardzîbas vairogu, ko NASA aktivitâtçm jâapmierina daudzu politiíu izmçìinâs orbitâlâ lidojumâ 2010. gada beigâs. intereses, projekti tiek veidoti un pârveidoti tâ, Foto no Wikipedia.org lai iekïautu katru tehnoloìiju, ko izstrâdâ vai gatavojas izstrâdât kâds no svarîgu politiíu Sojuz un Elona Maska Dragon. Varçtu teikt, vçlçðanu apgabalos izvietotajiem pçtnieciska- ka krievu un amerikâòu kapitâlisms ir uzvarçjis jiem centriem. Tâpat kâ Starptautiskâs kosmosa publiskâ sektora aìentûru NASA. Tomçr diez stacijas projekts, arî Constellation cieta no ne- vai viòu kuìi lidotu, ja nebûtu NASA finansç- skaitâmajâm prioritâtçm un nemitîgâm konstruk- juma. Tieði kâ finansçjuma dalîtâjas, nevis kuìu cijas izmaiòâm. Tajâ paðâ laikâ SpaceX iz- bûvçtâjas, valdîbas arî turpmâk paturçs galve- strâdâja minimâlu, vienkârðu kosmisko kapsulu, no lomu pilotçjamos lidojumos, tajâ skaitâ lielâ- kas ir pilnîgi pietiekama nelielu kravu vai èetru kajos projektos, kas bûs saistîti ar cilvçku lidoju- cilvçku pârvadâðanai tuvâs orbîtâs, bet arî ar miem uz asteroîdiem vai Marsu. pietiekami biezu siltuma vairogu, lai atgrieztos uz Zemes no tâliem lidojumiem. Saites: Pçc Space Shuttle pçdçjâ lidojuma 2011. NASA Constellation programma: http://www.nasa. gada vasarâ Starptautiskâs kosmosa stacijas gov/mission_pages/constellation/main/index.html apgâde bûs atkarîga galvenokârt no krievu SpaceX firma: www.spacex.com

2011. gada 4. janvârî Rîgâ un citviet Latvijâ bûs novçrojams daïçjs Saules aptumsums. Aptumsuma norises laiki Rîgâ: Aptumsuma sâkums – 9h24m Maksimums (fâze 0,84) – 10h46m Aptumsuma noslçgums – 12h11m Papildu informâcija par novçroðanu un saistîtajiem pasâkumiem tîmeklî – www.lab.lv, starspace.lv, saulespulkstenis.lv

35 AMATIERIEM

ANDREJS ALKSNIS AMATIERU NOVÇROJUMI LIEK PÂRSKATÎT PRIEKÐSTATUS PAR JUPITERA BOMBARDÇÐANU 1. att. Antonijs Veslijs pie sava 37 cm diametra Òûtona sistçmas teleskopa. Birds Astronomy Site, 19th July 2009 Jupiter Impact Report beigt novçroðanas seansu, viòð ieraudzîjis uz Jupitera diska malas neparasti tumðu plankumiòu. Kâ ziòo A. Veslijs, turpmâkajâs 15 mi- nûtçs Jupitera rotâcijas dçï un atmosfçras apstâkïiem uzlabojoties, aizdomîgais objekts kïuvis labâk saskatâms un izskatîjies pilnîgi melns. Tas atgâdinâjis 1994. gadâ redzçtâs deformâcijas uz Jupitera virsmas, kâdas bija radîjusi Ðûmeikeru-Levi devîtâs komçtas (SL 9) fragmentu ietriekðanâs Jupi- terâ1. Novçrotâjam arvien vairâk radusies pârliecîba, ka nupat redzamais tumðais objekts varçtu bût nesen notikuða lîdzîga trieciena rezultâtâ izsviestas vielas paliekas. Paðu trieciena brîþa uzliesmojumu viòð ne- Vçl pirms pâris gadiem zinâtnieki nebija bija pamanîjis. Pârliecinâts par atklâtâ objekta pievçrsuði uzmanîbu parâdîbâm, kas novçroja- nozîmîbu, A. Veslijs nolçma izziòot trauksmi mas, niecîgiem Saules sistçmas íermeòiem ie- Starptautiskajâ ârçjo plançtu novçroðanas pro- skrienot Jupiterâ. Pirmais ðâdu parâdîbu 2009. grammâ2, citiem astronomiem – gan amatie- gada 19. jûlijâ pamanîja astronomijas ama- riem, gan profesionâïiem, pa elektronisko pastu tieris Antonijs Veslijs (Anthony Wesley) Austrâ- nosûtot ziòu par novçrojamo parâdîbu un pie- lijâ, Jaundienvidvelsâ Marambeitimenas (Mur- vienojot attiecîgo Jupitera elektronisko attçlu (2. rumbateman) pilsçtas nomalç, novçrodams Ju- att.). Tai paðâ naktî neparasto parâdîbu apstip- piteru ar savu mâjas observatorijas jauno Òû- rinâja novçrotâji Toðiro Misina (Toshiro Mishi- tona sistçmas 37 cm diametra teleskopu (1. na) un Seiièi Jonejama (Seiichi Yoneyama) Jo- att.) un elektronisko kameru. Jau gribçdams kohamâ Japânâ.

1 Ðûmeikeru-Levi komçtas atklâðanu, tâs orbîtas noteikðanu, pçtîðanu un sadursmes paredzçðanu savulaik detalizçti aprakstîjis Uldis Dzçrvîtis Zvaigþòotâs Debess Nr. 146 rakstâ Jupitera âmurs jeb kâ Ðûmeikeru- Levi komçta sadûrâs ar Jupiteru. 2 Starptautiskâ ârçjo plançtu novçroðana (International Outer Planet Watch – IOPW) ir programma, kas paredzçta, lai veicinâtu un koordinçtu uz ârçjâm plançtâm notiekoðo izmaiòu novçroðanu.

36 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA Jupitera triecienbrûces novçroðanâ iesaistî- jâs daudzas observatorijas, tostarp ar pasaulç lielâkajiem teleskopiem: NASA 3 metru diametra infrasarkanâ teleskopa iekârtu, Keck-II 10 metru diametra teleskopu, Gemini ziemeïu teleskopu. Pat Habla kosmiskais teleskops (HST), kas gan vçl atradâs pârbaudes stadijâ pçc nesen veiktâ remonta, tika pavçrsts uz Jupi- teru, lai uzòemtu tumðo plankumu (3. att.). Turp- mâk ar HST uzòemtajos attçlos redzams, kâ plankums izpleðas, un saskatâms arî triecien- íermeòa gruveðu grîstes kunkuïainums, ko radî- jusi Jupitera atmosfçras turbulence (4. att.). Izse- kojot gruveðu apgabala formas un platîbas maiòai, speciâlistiem izdevâs provizoriski no- vçrtçt, ka trieciens noticis ap 10 stundu pirms A. Veslija pirmajiem novçrojumiem un triecien- 2. att. Jupiters 2009. gada 19. jûlijâ, kâdu to ðai digitâlajâ attçlâ ieguvis A. Veslijs Maram- íermenis bijis vairâku simtu metru diametrâ. beitmenâ Austrâlijâ. Augðâ tuvu diska malai re- Pçc nepilna gada 2010. gada 3. jûnijâ, dzams tumðais plankumiòð, kas izrâdîjâs triecien- ciemojoties pie sava drauga Broukenhillâ, íermeòa, domâjams, asteroîda radîta brûce. A. Veslijam laimçjâs noíert lîdzîgas parâdîbas Anthony Wesley, Murrumbateman, Australia paðu uzliesmojumu – parâdîbu, kas analoìiska bolîdu kriðanai uz Zemes. Viòð ziòo: “Es skatî- jos tieðo videoattçlu no sava teleskopa, kad ieraudzîju ap 2,5 sekunþu ilgu zibsni Jupitera diska malas tuvumâ. Tûlît sapratu, ka tai ir jâbût parâdîbai uz Jupitera.” Cits astronomijas amatieris Kristofers Gou (Christopher Go) no Filipî- nâm apstiprinâjis ðo novçrojumu pçc saviem Jupitera elektronisko novçrojumu ierakstiem. Pçc izziòotâs e-pasta trauksmes profesionâlie astronomi tomçr ne ar Habla teleskopu, ne ar ESO Ïoti lielo teleskopu nevarçja konstatçt ne- kâdas trieciena radîtu palieku pazîmes. Tâtad minçto abu amatieru novçrojumi bija vienîgie 3. att. Jupitera virsmas fragments ar A. Veslija dati par 3. jûnija bolîdu. Taèu viòu izmantotâ atklâto Jupitera tumðo plankumu, kas radies as- aparatûra bija ar augstu laika izðíirtspçju un teroîda trieciena rezultâtâ. Attçls iegûts 23. jûlijâ deva 60 kadrus sekundç. Tâdçjâdi pçtnieku – èetras dienas pçc plankuma atklâðanas ar Habla grupai, izmantojot ðos datus, izdevâs noteikt kosmiskâ teleskopa platleòía kameru 3. Mçrogs uzliesmojuma spoþuma maiòas lîkni un no tâs ïauj novçrtçt plankuma lielumu tai laikâ – ap 8 noteikt trieciena enerìiju un novçrtçt, ka trie- tûkstoði km. cieníermeòa diametrs bijis 8 lîdz 13 metri, Hubblesite News release 2009-23. NASA, ESA, H. Hammel (Space Science Institute, tâtad ap 100 reiþu mazâks nekâ 2009. gada Boulder, Colo.), and the Jupiter Impact Team) 19. jûlijâ atklâtâs triecienbrûces vaininiekam, 37 un masa 500 lîdz 2000 tonnu jeb apmçram simttûkstoð reiþu mazâka. Acîmredzot 3. jûni- ja bolîda íermenis tika iznîcinâts jau Jupitera atmosfçras augðçjos slâòos un ievçrojamas de- formâcijas nav radîjis. Otro Jupitera bolîdu divarpus mçneðus vç- lâk 2010. gada 20. augustâ atklâja Masajuki Taèikava (Masayuki Tachikawa) – astronomijas amatieris Kumamoto pilsçtâ Japânâ un neka- vçjoties apstiprinâja cits Japânas amatieris Aoki Kazuo Tokijâ. Ðis uzliesmojums ildzis ap 1,5 sekundes un arî nav atstâjis paliekas, kas 4. att. Jupitera uzòçmums 23. jûlijâ (kreisajâ pusç), varçtu bût konstatçjamas ar lieliem teleskopiem. kurâ ar taisnstûri iezîmçts lauks, kas parâdîts labajâ Kaut gan ðâda lieluma triecieni agrâk uz pusç daþâdos momentos. Redzamas triecieníermeòa Jupitera nebija novçroti, no daþiem apsvçru- gruveðu izplatîbas lauka izmaiòas vairâku dienu laikâ. miem tika spriests, ka tâdus triecienus Jupiters NASA, ESA, M. Wong, H.B. Hammel, I. de saòem reizi gadâ, no citiem – 100 sadursmju Pater, and the Jupiter Impact Team gadâ. Tagad iegûtie novçrojumi liek domât, ka pçdçjais spriedums ir tuvâks îstenîbai.

JURIS KAULIÒÐ PÇC APTUMSUMA UZ OTRU PASAULES MALU JEB SAPÒI PIEPILDÂS!

Interesçties par 2010. gada 11. jûlija Saules aptumsumu es sâku jau ap 2005. gadu, kad skatîjos, kurâs Klusâ okeâna salâs bûs redzams ðis aptumsums un iespçjamos nokïûðanas variantus Francijas Polinçzijâ. Radâs secinâjumi, ka tas nemaz nav tik nereâli – lidmaðînu biïetes bija visai lçtas, it îpaði, òemot vçrâ milzîgo attâlumu. Tomçr lîdz pat 2009. gada rudenim tas palika tikai teorçtisks un ne visai reâls pasâkums. Jâsaka gan, ka interese par Taiti, kâ arî ceïoðanu, ìeogrâfiju un piedzîvojumiem man radâs ap laiku kad biju 2.-3. klases skolnieks. Tad ar ïoti lielu interesi izlasîju T. Heijerdâla slaveno grâmatu Ceïojums ar Kon-Tiki. Ðî grâmata mani burtiski ”inficç- ja” ar interesi par tâlâm zemçm, Polinçziju un konkrçti Taiti, Autora izveidota ceïojuma kur savulaik beidzâs Kon-Tiki ekspedîcija. Tâ kopð tâ laika man emblçma, kas tika izgatavota bija sapnis kâdreiz pabût Taiti vai kaut kur citur Klusâ okeâna nozîmîðu un auduma uzðuvju salâs. Ilgus gadus gan tas likâs ïoti nereâls, it îpaði PSRS lai- formâ.

38 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA 26 000 km garais ceïð no Rîgas lîdz Taiti ar vietâm, kurâs bijâm pa ceïam. kos. Tomçr sapnim bija lemts piepildîties, kâ kur bûs redzams pilnais aptumsums. Viòi atbil- tas jau man ne vienu vien reizi ir bijis! dçja, lai interesçjos martâ – tad bûðot kâda Reâli domât par doðanos novçrot Saules skaidrîba. Tâ arî bija – martâ bez lielâm prob- aptumsumu Klusajâ okeânâ sâku jau gandrîz lçmâm nopirkâm regulârâ reisa biïetes uz Anaa tûlît pçc atgrieðanâs no Íînas Saules aptum- atolu. Tiesa – biïeðu cena gan bija salîdzinoði suma ekspedîcijas*) 2009. gada vasarâ. Tomçr liela ~400 km lidojumam. Tomçr ar to Franèu sâkotnçji cerîbas izskatîjâs mazas – tieðo reisu Polinçzijâ ir jârçíinâs – gandrîz viss tur ir biïetçm uz Taiti datumos tuvu aptumsumam dârgâks nekâ pie mums vai citur pasaulç. cenas jau bija palielinâtas... Turklât arî finan- Paðam ceïojumam gatavoties sâkâm tûlît siâlais stâvoklis nebija tâds, lai pietiktu biïeðu pçc Taiti biïeðu iegâdes. Tâ kâ nevarçjâm atïau- iegâdei. Tomçr novembrî naudas lietas uzla- ties lielus tçriòus, tad orientçjâmies uz dzîvoða- bojâs un man izdevâs atrast salîdzinoði lçtu nu teltî un savu uzturu, daïu no kura plânojâm (apmçram Ls 500 mazâk nekâ tieðajos varian- vest lîdzi no Latvijas. Tâ kâ lidmaðînâs ir bagâ- tos no Parîzes caur Losandþelosu) ceïojuma þas svara limits (Ryanair – 15 kg), tad vaja- variantu, tiesa, ar zinâmu lîkumu – caur Londo- dzçja tajâ iekïauties, lai nebûtu jâpiemaksâ. nu, Bruneju un Oklendu. Tâ jau novembra bei- Tâpçc nopirku ïoti vieglu (~1 kg) un kompaktu gâs mçs nopirkâm biïetes lîdz Taiti. Vçl palika telti, kâ arî vieglus, çrtus piepûðamos matraèus jautâjums par tikðanu uz tâdu salu (vietu), kas un vçl ðo to no aprîkojuma. Tâ ka diezgan âtri atrodas pilnâs aptumsuma fâzes zonâ – Taiti sakomplektçjâm visu nepiecieðamo dzîvoðanai atradâs nedaudz ârpus tâs. Uzrakstîju vçstuli un aktivitâtçm tur uz vietas. Pârtikas iegâdi, Air Tahiti aviokompânijai ar jautâjumu par protams, atlikâm uz laiku îsi pirms izbraukða- iespçjâm aizlidot uz kâdu no tuvâkajâm salâm, nas.

*) Sk. Kauliòð J. Necerçta veiksme Íînâ jeb Kâ paveicâs redzçt 21. gs. ilgâko pilno Saules aptumsumu! – ZvD, 2009/10, Ziema (206), 57.-62. lpp. 39 Tiâres puíîtes – Franèu Polinçzijas simbols, kas Papeetes lidostâ atlidotâjus sagaida muzikanti tika pasniegtas, iekâpjot lidmaðînâ. ar polinçzieðu dziesmâm un melodijâm.

Diezgan daudz domâju par to, ko òemt lî- brauciens ar autobusu, lai nokïûtu ceturtajâ ter- dzi no optiskajiem instrumentiem Saules aptum- minâlâ, no kura izlido Royal Brunei airlines lid- suma fotografçðanai. Diezgan âtri secinâju, ka maðînas. teleskopu nebûs reâli izvadât tik tâlâ ceïâ, lai No Londonas tâlâk lidojâm uz Brunejas gal- nekas netiktu bojâts, un arî svara nosacîjumos vaspilsçtu Bandarseribegavanu (~12 200 km) ar to bûs grûti iekïauties. Tâpçc nopirku jaunu ar nosçðanos Dubaijâ. Brunejas nacionâlâs teleobjektîvu (Walimex 440/5,6) un CCD ka- aviokompânijas Boeing 777 ir liela, çrta un meru (Opticstar PL-131C COOLAIR 1.3MP). moderna lidmaðîna. Tâ kâ Bruneja ir islâma Teleobjektîvu paredzçju izmantot kopâ ar valsts, tad pirms katra lidojuma sâkðanas tiek Olympus E-420 digitâlo spoguïkameru, CCD nolasîta lûgðana un visu lidojuma laiku nedrîkst kameru – ar tâlskati (F=350 mm, D=50 mm) lietot alkoholu. Ilgu laiku nesapratu, kas par un portatîvo datoru. Abus instrumentus pare- attâlumu un virzienu tiek norâdîts lidojuma mo- dzçju novietot uz foto statîviem. Tâdçjâdi gan- nitorâ ik pa laikam. Tuvojoties Dubaijai, sapra- drîz visu aprîkojumu varçjâm paòemt rokas ba- tu gan – tas ir attâlums lîdz un virziens uz Me- gâþâ un tikai statîvus vedâm mugursomâs. ku! Jâatzîst, ka apkalpoðana ðîs aviokompâni- Sâkotnçji bija doma, ka bûsim kâdi 4-5 jas lidmaðînâs bija laba. braucçji. Tomçr pamazâm interesenti atkrita – No Londonas izlidojâm 6. jûlija rîtâ, Brune- pamatâ jau diezgan lielo izmaksu dçï. Tâ ka jâ ieradâmies 7. jûlija rîtâ. Jau pçc ~2,5 h sç- beigâs palikâm divi vien – es un Inta Statkus. dâmies Boeing 767 lidmaðînâ, lai lidotu tâlâk 5. jûlija vakarâ sâkâs apmçram 26 000 uz Oklendu Jaunzçlandç (~7750 km). Ðajâ lid- km garais ceïð uz zemeslodes otru pusi. No maðînâ sçdçðana nebija tik çrta kâ iepriekðçjâ, Rîgas lidojâm ar Ryanair reisu uz Londonu. Pir- un ~9 h lidojums bija diezgan nogurdinoðs. mais pârsteigums un uztraukumi bija jau Rîgas Oklendâ ielidojâm apmçram vienos naktî lidostâ, kad no manas bagâþas lika izòemt pçc vietçjâ laika. Pasu kontrole bija vienkârða, gâzes balonus prîmusam. Pçc ielidoðanas Lon- toties pçc tam vçl sekoja ïoti nopietna visas donâ nedaudz pasnaudâm Stanstedas lidostâ bagâþas pârbaude. Tas ir saistîts ar tur ieviesta- un pçc tam ar autobusu pârbraucâm uz mil- jiem ïoti stingrajiem Bio security noteikumiem. zîgo Hîtrovas lidostu. Tur bija vçl viens pâr- Dîvainâkais ir tas, ka tie tiek attiecinâti arî uz

40 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA Ceïa sâkumpunktâ Anaa atolâ. Grûtâ ieðana caur brikðòiem Anaa atola vidienç. tranzîta pasaþieriem. Tâpçc deklarçjâm savu uz Anaa atolu bija 8. jûlija rîtâ. Pçdçjâ tâlâ tûrisma inventâru, pârtiku un gâjâm visu to ceïa posmâ lidojâm 48 vietu divmotoru turbo- uzrâdît kontrolierei. Nâcâs izkrâmçt gandrîz propelleru lidmaðînâ. Bez mums aptumsumu vai visu mugursomu saturu. Par laimi, mums novçrot lidoja vçl apmçram desmit ârzemnieku. atòçma tikai salami desas luòíi. Ja kontrole tur Pârçjie lidmaðînas pasaþieri bija vietçjie poli- atrod ko nedeklarçtu, tad draud nopietnas nçzieði. Pçdçjais ~400 km lidojums ilga apmç- problçmas – lieli naudas sodi un pat cietums! ram vienu stundu. Atlikuðo nakts daïu un rîtu pavadîjâm turpat Pirmie iespaidi pçc ieraðanâs Anaa – saule, lidostâ. 8. jûlijâ, divos dienâ pçc vietçjâ laika, stiprs vçjð, visapkârt kokospalmas un pilna sâkâs pçdçjais lielais pârlidojums uz Francijas zeme ar kokosriekstiem! Lidlauks atrodas apmç- Polinçzijas galvaspilsçtu Papeeti (~4000 km). ram 1,5 km no atola vienîgâ ciema – Tukuho- Lidojâm ar Air Tahiti Nui Airbus 340 lielo un ras. Atbraucçjus bija ieraduðies sagaidît diez- çrto lidmaðînu. Man patika apkalpoðana un gan daudzi vietçjie iedzîvotâji ar maðînâm. Arî ðis lidojums. Katram pasaþierim iekâpjot tiek es devos uz ciemu, lai precizçtu situâciju un iedota tiâres puíîte – viens no Franèu Polinç- ðo to nopirktu veikalâ. Vietçjie polinçzieði pret zijas simboliem. Tika piedâvâts labs franèu vîns tûristiem ir laipni un atsaucîgi – gandrîz tûlît un diezgan garðîgas pusdienas. Pçc ieturçða- viena maðîna apstâjâs un piedâvâja mani aiz- nâs mçs âtri aizmigâm – bija uzkrâjies nogu- vest tieði uz veikalu. Nedaudz pârsteidza muni- rums un miega bads pçc iepriekðçjiem ceïa cipâlâs policijas aktîvâ pârvietoðanâs un darbî- posmiem. Interesants fakts – pa ceïam tur ir ba – iespçjams, tas bija saistîts ar to, ka uz datumu maiòas lînija – tâpçc sanâca ceïoðana aptumsumu sabrauca liels skaits ârzemnieku. laikâ. Izlidojâm 8. jûlijâ ap dienas vidu, bet Anaa atols ir visai tipiska ðâda veida koraïïu Papeetç ielidojâm 7. jûlija vakarâ! Sagaidî- sala – pa perimetru stiepjas 0,2-0,5 km plata ðana Franèu Polinçzijâ tieðâm ir tâda, kâ lasîts zemes strçle un vidû atrodas diezgan sekla la- un filmâs redzçts – ìitâristi spçlç polinçzieðu gûna. Turklât zemes strçle nav vienlaidus – ik melodijas un polinçzietes atbraucçjiem ap kak- pa gabalam ir sekli kanâli, kas savieno lagûnu lu liek ziedu virtenes. ar okeânu. Tâdçjâdi atols sastâv no daudzâm Nakti pavadîjâm turpat lidostâ – lidojums salâm un saliòâm, ko tur sauc par motiem. 41 Daïçjâs fâzes laikâ brîþiem traucçja mâkoòi Viss ir sagatavots aptumsuma novçroðanai. (Olympus E-420, teleobjektîvs Walimex 440/5,6, 1/100 s, ISO-200).

Anaa atols ir apmçram 30 km garð un 5-7 km Lîdz aptumsumam vçl bija divas dienas lai- plats. ka. Pirmais, ko izdarîju, bija gâjiens uz ciema Mûsu sâkotnçjais plâns bija novçrot aptum- veikalu, lai nopirktu pudeles ar dzeramo ûdeni sumu atola dienvidu galâ, apmçram 20 km – saldûdens uz salas ir ierobeþotâ daudzumâ no ciema – tur bija lielâks aptumsuma pilnâs un pieejamîbâ. Veikalam tajâ brîdî nebija dar- fâzes ilgums. Tâpçc drîz pçc atlidoðanas kâjâm ba laiks, tomçr mani ielaida un apkalpoja. Bez devâmies ceïâ. Pirmos 5 km, lîdz mota beigâm, dzeramâ ûdens pudelçm nopirku vçl arî labu ir ceïð un ieðana bija viegla. Bridiens uz otru Taiti raþojuma Hinano alu, kas pat tiekot eks- motu nebija dziïð un grûts. Tâlâk jau ceïa vairs portçts. Atpakaï uz nometni mani laipni atveda nebija, tomçr ieðana vçl bija samçrâ viegla. vietçjie ar maðînu. Pa ceïam bija vairâkas vietas, kur vietçjie ap- Jau Rîgas lidostâ man atòçma gâzes balo- strâdâ kokosriekstus un gatavo kopru. Drîz no- nus prîmusam. Tâpçc likâs, ka mums bûs prob- nâcâm pie otrâ bridiena, kas jau bija nedaudz lçmas ar çdiena gatavoðanu Anaa salâ. Tomçr dziïâks, bet arî nebija grûts. Ja lîdz ðim ieðana tas viegli atrisinâjâs – no koraïïu plâksnçm sa- lielas problçmas nesagâdâja, tad uz treðâ mota krâvu pavardu. Ar kurinâmo vispâr nebija ne- situâcija mainîjâs. Ðeit aug daudz krûmu, kas kâdu problçmu – sausus zarus varçja viegli vietâm veido blîvu pameþu. Krietni vairâk ðeit savâkt, nekur tâlu neejot. Vienîgais – tçjkanna ir arî koraïïu klinðu un bluíu. Tâpçc bez takas un katls nokvçpa. ieðana kïuva visai grûta un lçna. Pçc pâris stun- Diezgan âtri iemanîjos apstrâdât kokosrieks- du lauðanâs un lîkumoðanas izgâjâm lagûnas tus – tikt pie kokospiena un rieksta mîkstuma. krastâ, uzcçlâm telti un palikâm nakðòot. Bijâm Kokospiens bija ïoti garðîgs, atspirdzinoðs un nogâjuði apmçram 10 km no ciema. Pçc pâr- lîdz ar to varçja mazâk lietot dzeramo ûdeni. domâm secinâju, ka, tik lçni pârvietojoties, Tomçr zemç nokrituðie kokosrieksti reti kurð bija mums varçtu bût problçmas ar atgrieðanos lietojams. Tâpçc sagatavoju speciâlu koka kârti atpakaï un paspçðanu uz lidmaðînu pçc aptum- un iemanîjos ar to dabût lejâ no palmâm svai- suma. Tâpçc no rîta devâmies atpakaï uz cie- gus, veselus kokosriekstus. Savâcu palielu kau- ma pusi un apmetâmies lagûnas krastâ, apmç- dzi ar tiem, ko pçc tam pamazâm lietojâm. o ram 4 km no ciema. Laiks pamatâ bija saulains un silts (~28 -

42 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA No rokas iegûtâ aptumsuma pilnâs fâzes foto- Pilnâs fâzes fotografçðana. grâfija (Panasonic DMC-TZ3, 1/30 s, ISO-250). Foto: I.Statkus o 30 ), lai arî visai vçjains. Sauïojâmies – diez- salîdzinâma ar to. gan kârtîgi apdedzinâjos – un gâjâm peldçties Pienâca 11. jûlija Saules aptumsuma gan lagûnâ, gan okeânâ. Lagûna ir sekla un rîts. Cçlâmies agri, vçl tumsâ, jo daïçjâ aptum- vajadzçja brist ~200-300 m, lai bûtu pietiekoði suma sâkums bija jau 7h20m pçc vietçjâ laika. liels dziïums. Okeâna pusç puslîdz droða peldç- Saules augstums virs horizonta nebija liels un ðana ir lîdz rifam, pret ko gâþas un noplok lagûnas pusç traucçja palmas. Tâpçc aptumsu- vairâkus metrus lielie viïòi. ma novçroðanai devâmies uz zemes strçles Lagûnâ manîjâm ðâdas tâdas zivteles. Li- okeâna krastu. Diezgan âtri uzstâdîju un nore- dinâjâs un gar ûdens malu pastaigâjâs palieli gulçju aparatûru. Galvenais jautâjums bija – putni. Pludmalç varçja vçrot daþâdus glieme- kâ bûs ar mâkoòiem. þus, moluskus un krabîðus. Interesanti bija lielie No rîta debesis bija gandrîz skaidras, to- krabji, kas no savâm slçptuvçm pludmalç izlîda mçr mâkoòu daudzums visu iepriekðçjo laiku tad, kad sâka krçslot. Nedaudz patrenkâjâm bija diezgan mainîgs. Tâ arî ðajâ rîtâ, lai arî tos – jûtot briesmas, tie, sâniski pârvietojoties, vçjð bija mazâks nekâ iepriekð, sâka vilkties mçìinâja noslçpties, vienlaikus turçdami kau- arvien vairâk mâkoòu. Brîþiem tie aizsedza da- jas gatavîbâ savas draudîgâs spîles! ïçji aptumðoto Sauli, brîþiem atsedza. Ap daïç- Dienas bija îsas un jau ap 18h30m kïuva jâs fâzes vidu uznâca visai liels mâkonis un tumðs. Interesanti bija vçrot un iepazîties ar aizsedza Sauli apmçram uz 20 minûtçm. Ðajâ dienvidu puslodes zvaigþòoto debesi. Sâkumâ laikâ bija diezgan nelâga sajûta, tomçr, tuvo- bija grûti pierast pie spîdekïu pretçjâs kustîbas joties pilnajai fâzei, atkal noskaidrojâs. Neilgi un neredzçtajiem zvaigznâjiem. Tomçr diez- pirms pilnâ aptumsuma lielâ âtrumâ no ciema gan âtri atradu visraksturîgâkos un izteiksmîgâ- puses atbrauca maðîna ar vairâkiem novçro- kos zvaigznâjus – Centauru un Dienvidu Krustu. tâjiem, kas steidzîgi novietojâs netâlu no mums. Pirmo reizi pilnîbâ redzçju Skorpiona zvaigz- Ap 8h33m sâkâs apmçram 2,5 minûtes il- nâju – tas tieðâm ir skaists un spoþâm zvaigz- gais pilnais aptumsums. Debesis Saules virzie- nçm bagâts! Jâatzîst, ka dienvidu puslodes nâ bija diezgan skaidras – nedaudz traucçja zvaigþòotâ debess ir izteiksmîga – pie mums tikai augstie un plânie spalvu mâkoòi. Tâpçc gandrîz vai tikai ziemas zvaigþòotâ debess ir izdevâs pilno aptumsumu pietiekoði labi redzçt 43 Pilnâ fâze (Olympus E-420, teleobjektîvs Pilnâ fâze (Olympus E-420, teleobjektîvs Walimex 440/5,6, 1/200 s, ISO-800). Walimex 440/5,6, 1/30 s, ISO-800). un nofotografçt. Tiesa, zvaigznes debesîs prak- instrumentus atstâjâm lidostas mantu glabâtuvç. tiski neredzçjâm – diezgan lielu debesu daïu Pçc tam ar autobusu devâmies uz netâlo Pa- sedza mâkoòi. Nekâdas dabas îpatnîbas tuvâ- peeti. Nedaudz pastaigâjâm pa pilsçtas centru kajâ apkârtnç nemanîjâm. un pçcpusdienâ ar prâmi braucâm uz blakus Pçc pilnâs fâzes beigâm paspçju izdarît vçl esoðo (~20 km) Moorea salu. daþas daïçjâs fâzes fotogrâfijas, kad atkal Sau- Moorea sala ir pavisam atðíirîga no koraïïu lei aizgâja priekðâ paliels mâkonis. Tomçr tas atola tipa salas – tâ ir neliela vulkâniska sala vairs nebija tik bûtiski – galvenais mçríis bija ar izteiktu reljefu, vairâkâm diezgan augstâm sasniegts! virsotnçm un bagâtu augu valsti, ko pa peri- Priecîgi un apmierinâti pçc aptumsuma bei- metru apskauj koraïïu rifs. Tâ ir gandrîz vai gâm devâmies ekskursijâ uz Tukuhoru. Pçc ofi- tikpat populâra vieta tûristiem un atpûtniekiem ciâlajiem datiem tur dzîvo ~450 iedzîvotâju. kâ slavenâ Bora Bora. Uz salas ir attîstîta tûris- Ciems aizòem diezgan lielu teritoriju, jo tur ir ma infrastruktûra, un tâ piedâvâ plaðas iespçjas gandrîz tikai nelielas vienìimeòu mâjas. Daþas daþâdâm aktivitâtçm, izklaidei un atpûtai. Mçs lielâkas çkas ir saistîtas ar sabiedriskajiem pa- uz ðîs salas pavadîjâm nepilnas èetras dienas, kalpojumiem, izglîtîbu un pârvaldi. Pie skolas un arî mûsu mçríis bija aktîva atpûta. redzçjâm diezgan daudz ârzemnieku, kas bija Uz salas mçs apmetâmies savâ teltî kem- ieraduðies novçrot aptumsumu un tur bija ap- pingâ Chez Nelson, kas atrodas Mooreas zie- metuðies. Pçc informâcijas internetâ ar lidma- meïrietumu stûrî, paðâ okeâna krastâ. Ðajâ va- ðînu specreisiem bija plânota vairâku simtu in- riantâ varçjâm izmantot labierîcîbas par salî- teresentu ieraðanâs Anaa atolâ. Pârsteidza dzinoði mazu maksu – viesnîcas un viesu nami diezgan lielais automaðînu daudzums ciemâ, tur ir krietni dârgâki nekâ Eiropâ. Çdienu gata- jo maksimâli iespçjamais pârvietoðanâs attâ- vojâm paði kempinga virtuvç, izmantojot lîdzat- lums ar tâm ðeit ir tikai ~5 km. Citâdi nekâdu vestos un vietçjâ veikalâ pirktos produktus. Uz lielo bagâtîbu ðeit neredzçjâm, tomçr arî trû- salas audzç daudzus un daþâdus tropu augïus, kums vai nabadzîba nebija manâms. ko tur par mçrenâm cenâm var nopirkt veikalos Nâkamâs dienas rîtâ lidojâm projâm no un pie vietçjiem iedzîvotâjiem. Daþâs uz salas Anaa – atpakaï uz Taiti. Datoru un optiskos pavadîtajâs dienâs apçdâm lielu daudzumu

44 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA Augïus pirkâm pie vietçjiem iedzîvotâjiem. Pârgâjienâ pâri Mooreas salai. Priekðâ un pa Papaijas izvçlçðanâs un iegâde. labi ananasu lauks. ananasu, banânu, greipfrûtu un papaijas. Vçl pa ceïam uz Belvederi aplûkojâm seno Mums seviðíi iegarðojâs papaija, ko lîdz ðim polinçzieðu apmetnes paliekas. No Belvederes nebijâm çduði! pa taku devâmies uz Trîs kokosriekstu pâreju. Pirmajâ dienâ peldçjâmies un sauïojâmies Taka lîkumo caur visai bieziem dþungïiem, kempinga pludmalç. Man bija lîdzi nirðanas tomçr ieðana nebija grûta un sareþìîta. No maska – varçju diezgan labi aplûkot zemûdens pârejas paveras diezgan skaists skats uz salas valstîbu. Redzçju daþâdas zivis un koraïïu ziemeïiem, Opunohu un Kuka lîèiem, kâ arî daudzveidîbu. Gar koraïïiem gan jâpeld ïoti augstâkajâm virsotnçm un salas dienvidrietu- uzmanîgi – var viegli sevi savainot, jo tie ir miem. Ðî diena bija viena no saulainâkajâm asi. Vçl ðajâ dienâ gâjâm pastaigâ, lai iepa- un karstâkajâm – dabûjâm diezgan krietni zîtos ar kempinga tuvâko apkârtni, un iepirkâ- pasvîst. mies. Tâ kâ esmu kaislîgs laivotâjs, tad viens no Visus vakarus (sk. vâku 4. lpp.) pçc satumða- mçríiem bija arî tur pabraukâties ar kajaku. nas bija interesanti vçrot skaisto zvaigþòoto Diemþçl nesanâca pamçìinât polinçzieðu piro- debesi, ïoti spoþo Vençru, kâ arî nu jau augoðo gas moderno variantu. Reâli nomâ bija pie- un apgâzto Mçnesi. No Vençras okeânâ pat ejams SOT tipa kajaks, ar kuru treðajâ dienâ veidojâs gaismas celiòð! Papildu fonu radîja izmetu diezgan lielu loku gar salas piekrasti. viens no kempinga iemîtniekiem, iespçjams, Vispirms aizbraucu uz apmçram 1 km tâlo rifu, japânis – viòð katru vakaru krastmalâ stabulçja pret kuru triecas un izðíîst lielie okeâna viïòi. savdabîgas melodijas. Bûtu jau bijis interesanti pasçrfot pa viïòiem, Otrajâ dienâ devâmies pârgâjienâ pâri tomçr vienam tas bija pârâk riskanti. Pçc tam salai. Uz izejas punktu, lauksaimniecîbas sko- aizbraucu uz vietâm, kur var vçrot haizivis un las apkârtni netâlu no Belvederes, mçs nokïu- rajas. Konkrçtâs haizivis gan nebija pârâk vâm ar vieglo automaðînu, ”nobalsojot” vienu lielas – apmçram 2 m garas. vietçjo iedzîvotâju. Pateicoties viòam, mums ra- Kopumâ palika pozitîvs iespaids par vietç- dâs iespçja iziet pa lauksaimniecîbas skolas jiem iedzîvotâjiem. It îpaði pçc tam, kad savas interesanto mâcîbu taku, kur var aplûkot vairâk neuzmanîbas dçï varçju pazaudçt fotoaparâtu nekâ 40 daþâdus tropiskos augus un augïus. ar ceïojuma un aptumsuma bildçm. Kad atjç- 45 transporta kustîbu un aktîvu tirdzniecîbu. Diez- gan interesants bija pçrïu muzeja apmeklçjums. Melnâs pçrles ir viens no Franèu Polinçzijas simboliem, suvenîriem un vçrâ òemama eks- porta prece. Tâs ir retâkas un dârgâkas nekâ parastâs (gaiðâs) pçrles. Francijas Polinçzijâ ir daudz veikalu ar ïoti plaðu daþâdu pçrïu iz- strâdâjumu piedâvâjumu. Arî pçrïu muzejâ va- rçja ðo to iegâdâties. Manu uzmanîbu piesai- stîja Saules aptumsumam veltîtu divu pçrïu kom- plektiòi – Collection Eclipse 2010, Soleil et Lune. Vienu no tiem nopirku – tas ir skaists un simbolisks suvenîrs no mûsu aptumsuma ekspe- dîcijas uz tâlo un eksotisko Polinçziju! Piemineklis par godu 1769. g. Vençras ieðanas Nâkamajâ rîtâ, 17. jûlijâ, sâkâs ceïð atpa- novçrojumiem pâr Saules disku Dþ. Kuka vadîbâ. kaï uz mâjâm. Atkal izcçlâs Oklendas lidostas bagâþas kontrole! Atpakaïceïâ pârtikas mums dzos un gâju to meklçt, tad ðíita, ka viss, – jo vairs nebija, tûristu zâbakus uzvilkâm kâjâs – tas vairs nebija tajâ vietâ, kur biju to aizmirsis. tâpçc deklarçjâm tikai telti. Tomçr problçmas, Tomçr pçc brîþa pie manis pienâca vîrietis un pavisam negaidîti, radâs ar tiârçm, ko deva jautâja, vai es ko meklçju, un pçc apstiprinâ- lidmaðînâs, – es neizmetu tâs ârâ, bet biju ie- juma atdeva manu fotoaparâtu! Turklât viòð licis nospiesties starp þurnâla lapâm un cerçju diezgan kategoriski atteicâs no jebkâdas atlî- kâ suvenîrus atvest uz mâjâm. Ðis þurnâls kopâ dzîbas vai suvenîra. ar visiem citiem dokumentiem un aprakstiem Ceturtâs dienas rîtâ (16. jûlijâ) devâmies atradâs mapç manâ rokas bagâþâ. Vçl nebi- atpakaï uz Taiti. Diezgan ilgi pamaldîjâmies jâm pat saòçmuði mugursomas, kad manai ro- Papeetes centrâ, meklçjot autobusu uz Vençras kassomai virsû ”uzkrita” kontroliere ar suni! Sâ- punktu (PointVenus), kamçr sapratâm sabiedris- kâ transporta organizâciju ðeit. Vençras punkts ir zemesrags apmçram 10 km uz austrumiem no Papeetes. Tâ ir diezgan iecienîta vietçjo atpûtas un izklaides vieta. Vie- tas nosaukums ir saistîts ar astronomiju un slaveno kapteini Dþ. Kuku. 1769. gadâ ðeit bija ieradusies ekspedîcija Kuka vadîbâ, lai novç- rotu Vençras ieðanu pâr Saules disku. Par godu ðim notikumam ðeit ir uzstâdîts piemineklis. Vçl ðajâ zemesragâ ir uzstâdîts piemineklis kuìa Bounty jûrniekiem, ar kuriem saistâs diezgan dramatiski notikumi un kas bija ðeit piestâjuði 1788. gadâ. Pçc Vençras punkta apmeklçðanas atgriezâ- mies Papeetes centrâ un devâmies pastaigâ pa Melno pçrïu komplekts par godu pilnajam Sau- pilsçtu. Jâsaka, ka pilsçta neatstâja nekâdu îpa- les aptumsumam, ko nopirku Papeetes pçrïu mu- ðu iespaidu – urbanizçta teritorija ar intensîvu zejâ.

46 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA kumâ biju nesapraðanâ, ar ko tas varçtu bût saistîts, tomçr, kad suns metâs virsû mapei, sapratu, ka laikam vainîgâs ir puíîtes. Tâ arî bija – kontroliere izðíirstîja þurnâlu un visas seðas puíîtes savâca iznîcinâðanai. Manâ deklarâ- cijâ ierakstîja piezîmi un piedraudçja: ja tâlâ- kajâ padziïinâtajâ pârbaudç vçl ko atradîs, tad bûs jâmaksâ liels sods! Visai lielâ stresâ devâ- mies uz tâlâko pârbaudi, tomçr laimîgâ kârtâ vairâk problçmu neradâs. Vçl tagad nesaprotu, kâ ðîs puíîtes bûtu varçjuðas ietekmçt Jaunzç- landes ekosistçmu un bioloìisko daudzveidîbu, ja bûtu tâs atvedis uz Latviju… Tiâres ziedi dabâ – Francijas Polinçzijas simbols. Lîdz lidmaðînai uz Bruneju mums bija brîva sultânu un viòa kronçðanu pirms vairâk nekâ pçcpusdiena un vakars. Tâpçc izmantojâm lai- 40 gadiem. Interesants bija ûdens pilsçtas ap- ku un aizbraucâm uz Oklendas centru. Tâ ir meklçjums – gandrîz treðdaïa galvaspilsçtas lielâkâ Jaunzçlandes pilsçta un aizòem ïoti lielu iedzîvotâju dzîvo virs ûdens uz pâïiem novie- teritoriju, jo pamatâ ir mazstâvu un individuâlâ totâs mâjâs. Tur ir intensîva motorlaivu satiksme apbûve. Tikai paðâ pilsçtas centrâ ir augstcelt- un brauc tâs visai lielâ âtrumâ. No ârpuses nes. Pastaigâjâm pa pilsçtas centrâlo daïu. Ra- mâjas ðeit izskatâs ne visai, tomçr dzîvo viòi dâs iespaids par diezgan augstu dzîves lîmeni, diezgan pârticîgi. Beigâs mûs aizveda uz resto- tîrîbu un kârtîbu. Cilvçki ir laipni un atsaucîgi. rânu pusdienâs, kur bija liela çdienu izvçle pçc Tomçr kaut kas tur ir savâdâk un ne visai sapro- zviedru galda principa un varçja kârtîgi paçst. tams mums… Franèu Polinçzijâ viss bija vien- 20. jûlija rîtâ ielidojâm Londonâ. Bija laiks, kârðâk un dabiskâk! lai aizbrauktu uz pilsçtas centru. No Viktorijas Brunejâ ielidojâm 19. jûlija rîtâ, bet lidma- stacijas izmetâm loku gar Vestminsteras kated- ðîna tâlâk uz Londonu bija tikai vakarâ. Tâpçc râli, Big Benu, parlamentu un Bekingemas pili. mums bija laiks, lai iepazîtos ar ðo mazo valsti. Sanâca ieraudzît karalienes karieti! Pârsteidza Pieteicâmies ~5 stundu ekskursijai pa galvas- lielâ burzma, ïoti raibais etniskais sastâvs un pilsçtu un tâs apkârtni. Bruneja ir islâma valsts garâs rindas bagâþas glabâtuvç un autoostâ. ar sultânu kâ valdnieku. Kopð ðeit iegûst naftu 20. jûlija vakarâ noguruði, tomçr apmieri- un gâzi, dzîves lîmenis un ienâkumi ir diezgan nâti un iespaidiem bagâti pçc tâlâ un ilgâ ceïa augsti. Brunejas sultâns ir viens no bagâtâka- atgriezâmies mâjâs. Tâ piepildîjâs viens no majiem cilvçkiem pasaulç. Viòa pils ar ~1100 tel- niem seniem sapòiem un pietiekoði labi redzç- pâm esot lielâkâ pasaulç, un viòam pieder arî jâm arî pilno Saules aptumsumu. Pierâdîjâs, apmçram 600 ekskluzîvu un ïoti retu automa- ka, laikus un pareizi plânojot, var apmeklçt ðînu kolekcija. Viscaur pilsçtâ ir sultâna portreti, ïoti tâlus zemeslodes nostûrus par mçrenu mak- un gandrîz vai viss labais un sasniegumi tiek su – mûsu izdevumi bija apmçram divreiz ma- saistîti ar viòu. zâki nekâ tradicionâlajos ceïoðanas variantos. Pilsçtâ ir daudz modernu çku, platas ielas Pamazâm sâku plânot braucienu uz Austrâliju un maìistrâles ar intensîvu satiksmi. Vispirms 2012. g. novembrî, lai tur novçrotu pilno Sau- mûs aizveda uz lielâko Brunejas moðeju. Pçc les aptumsumu, kâ arî lai iepazîtos ar Austrâli- tam bijâm parkâ blakus sultâna pilij un pa jas dabu un interesantâm vietâm. Pçc ðîs vasa- gabalu varçjâm redzçt tâs kupolus. Tad apmek- ras ceïojuma tas vairs neðíiet nemaz tik tâls lçjâm muzeju, kur gandrîz viss saistâs tikai ar un eksotisks! 47 ATSKATOTIES PAGÂTNÇ

JÂNIS KAULIÒÐ LATVIJAS ASTRONOMIJAS BIEDRÎBAS OBSERVATORIJA SIGULDÂ Vaïasprieka astronomu paaudze, kas sâkusi nevalstiskâs astronomu organizâcijas mûsu val- savu darbîbu kâdu pçdçjo 15 gadu laikâ, pat stî nepastâvçja. Profesionâlo astronomu skaits nenojauð, ka Siguldâ kâdreiz bijusi astrono- bija mazs, un tie koncentrçjâs mûsu augstâka- miskâ observatorija ar daþu labu pat mûsdie- jâs mâcîbu iestâdçs, galvenokârt Latvijas Uni- nâs respektçjamu instrumentu. Kâds tikai pa versitâtç. Tâ laika vaïasprieka astronomi savas ausu galam dzirdçjis, ka LAB esot bijis pat te- pçdas vispâr tikpat kâ nav atstâjuði, un tas bûtu leskops ar pusmetrîgu spoguli. Kas ar to noti- interesants lauciòð zinâtnes vçstures pçtniekiem. cis? Daþas sarunas un sarakstes darîja skaidru, Zinâms vienîgi, ka neprofesionâïu rokâs ir bijuði ka par ðo vietu, kas kâdreiz bija spçcîgs un vairâki tâ laika amatieru lîmenim atbilstoði in- darbîgs amatierastronomijas centrs, labprât strumenti. uzzinâtu plaðâks loks astronomijas mîïotâju. Totalitârisma laikus mçs nemçdzam piemi- nçt ar labu vârdu, taèu profesionâlo un vaïas- prieka zinâtnieku organizâcija varçtu bût patî- kams izòçmums, vienalga, aiz kâdiem motî- viem toreizçjâ vara to pieïâva un veicinâja. Tas pilnâ mçrâ attiecas uz astronomiju, kurâ laikam gan amatierzinâtnieku spçjas un iespç- jas visos laikos izpauduðâs visvairâk, jo pçtî- jumu objekts allaþ ir acu priekðâ. Tâ 1947. gada 18. novembrî1 10 biedru- iniciatoru grupa nodibinâja Vissavienîbas As- tronomijas un ìeodçzijas biedrîbas (VAÌB) Rî- gas nodaïu. Saprotams, toreizçjos apstâkïos Saules aptumsuma publiskie novçrojumi. 80. gadi. nevarçja bût runa par kaut kâdu nacionâlu vai LAB arhîva foto pat reìionâlu veidojumu, bet tikai iekïauðanos Mazliet par vçsturisko kontekstu lielâkâ, centralizçtâ struktûrâ. Tâlaika “uzstâ- Vissavienîbas Astronomijas un ìeodçzijas dîjumi” diezgan mâkslîgi apvienoja astrono- biedrîbas Rîgas, vçlâk – Latvijas nodaïas izvei- 1 PSKP biedrs Jânis Ikaunieks (1912-1969) lie- doðanâs un sâkotnçjâs aktivitâtes. Starptautis- liski prata izmantot sistçmas îpatnîbas zinâtnes labâ kais ìeofizikas gads un tâ loma observatorijas un vçlâkos gados par to ne reizi kritizçts, taèu pat tapðanâ. lieli viòa oponenti pievienojas uzskatam, ka ðis da- Tâpat kâ paðai astronomijai, kas kâ zinâtne tums nebija izvçlçts nejauði. Acîmredzot dziïi sirdî pie mums sâka attîstîties tikai pirmâs brîvvalsts viòð bija patiess Latvijas patriots un, tieði pateicoties laikâ, arî astronomu vçlmei biedroties Latvijâ viòa idejai, mûsu astronomu sabiedrîba 18. novem- ir relatîvi nesenas tradîcijas. Pirms 2. pasaules bri varçja atzîmçt samçrâ netraucçti – tas ilgus ga- kara nekâdas, kâ mçs tagad mçdzam teikt, dus notika arî Siguldas observatorijâ.

48 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA mus, ko pârstâvçja gan zinâtnieki, gan vien- kârði interesenti, ar ìeodçzistiem, kas nozares specifikas dçï principâ var bût tikai profesio- nâïi. Vismaz par vaïasprieka ìeodçzistiem kaut kâ nav dzirdçts. Jau 1952. gadâ nodaïâ bija 53 biedri un laba tiesa no viòiem bija vienkârði astronomijas mîïotâji. Aktivitâtes organizçja nodaïas pado- me 10 biedru sastâvâ. Gandrîz visi viòi nu jau ir viòâ saulç [1]. Jau paðos pirmsâkumos biedrîbas aktivitâtes SÌG – M. Dîriíim adresçta vçstule ar Starp- tautiskâ Ìeofizikas gada simboliku. bija labi pamanâmas – biedru dalîba daþâdâs LAB arhîva materiâli konferencçs, zinâtniskas un populârzinâtniskas publikâcijas, kâ arî, sâkot ar 1952. gadu, As- No novçroðanas punkta lîdz Tautas tronomiskâ kalendâra izdoðana, kas turpinâjâs observatorijai 48 gadus. Novçroðanas punkta vietas izvçle. Pirmâs Amatieriem piemçrotas “zvaigþòu lûkota- bûves un instrumenti. Novçrojumi un novçro- vas” tolaik vçl nebija. tâji. Mâjiòas bûve. Tautas observatorijas sta- Biedrîbas (turpmâk saprotot ar to tikai “as- tuss. Galvenie veikumi lîdz 1972. gadam. Kas tronomu daïu”) aktivitâtes sâkotnçji saistîjâs pa to laiku notika Rîgâ? galvenokârt ar Rîgu, taèu tâ nebija ilgi, jo bied- Sâkotnçji bija paredzçts novçrojumus veikt ri bija no visâm republikas malâm. Nedaudz Rîgâ, no K. Valdemâra ielas 34. nama jumta aizsteidzoties priekðâ notikumiem, var minçt, platformas, taèu lielpilsçtas centra apstâkïi drîz ka tieði ðâ iemesla dçï saskaòâ ar VAÌB CP 1961.12.22. lçmumu Nr. 4 ar 1962. gada 1. janvâri Rîgas nodaïa pârtop par Latvijas nodaïu [3]. 1957. gadâ pasaules zinâtniekus – ìeofi- ziíus, ìeogrâfus, ìeologus, astronomus, okea- nogrâfus – apvienoja Starptautiskâ Ìeofizikas gada (SÌG) programma. Viena no SÌG cen- trâlajâm tçmâm bija augðçjâs atmosfçras un tuvçjâs kosmiskâs telpas pçtniecîba. Gatavo- joties SÌG, tika izstrâdâta vaïasprieka astronomiem izmantojama metodika tolaik vâji izpras- tâ fenomena – sudrabaino mâkoòu novçroða- nai. Koordinçti masveida novçrojumi varçja sniegt bûtisku informâciju gan par paðu ðo mâkoòu dabu un saistîbu ar citâm dabas parâ- dîbâm (Saules aktivitâte, meteoroloìiskie ap- stâkïi, meteoru plûsmas u.c.), gan par augðçjâs Observatorijas apbûve. Mçrogs un bûvju izmçri atmosfçras dinamiku, kas SÌG griezumâ bija ir aptuveni. îpaði nozîmîgi. Programmâ iesaistîjâs arî VAÌB Sagatavots daïçji pçc ortofoto pamatnes, Rîgas nodaïa. daïçji pçc autora atmiòas 49 vien tika atzîti par nepiemçrotiem. Tâpçc 1955.–1956. gadâ notika sava veida izpçte, kas vainagojâs ar zemesgabala pieðíirðanu Siguldâ, Lâèplçða ielâ 18, lai iekârtotu astronomisko novçrojumu punktu un pirmâm kârtâm veiktu tieði sudrabaino mâkoòu novçrojumus. Diemþçl biedrîbas arhîvâ neizdevâs atrast ne- kâdus dokumentus par ðo interesanto procesu, bet tieðo dalîbnieku, kas varçtu par to kaut ko pastâstît, jau sen vairs nav dzîvajo vidû. Tâpçc bija jâsamierinâs vienîgi ar literatûrâ sasto- pamajâm ziòâm2. Novçrotâjas pie mazâ astrogrâfa paviljona (plâ- nâ Nr.2) 1957. g. ziemâ. Jau tai paðâ 1956. gadâ, gatavojoties LAB arhîva foto SÌG, teritorijâ parâdîjâs pirmâ bûve – pavil- [5]. Paviljons pastâvçja visu observatorijas jons sudrabaino mâkoòu novçroðanai “Mâko- darbîbas laiku, taèu pçdçjos gados novçroju- òu bûda”. Tâ bija vienkârða 1,5x3,5 metrus miem vairs lietojams nebija – mitruma dçï bija liela dçïu mâjiòa ar atvâþamu sienas augðdaïu cietusi diezgan smagnçjâ atvâþamâ vâka kon- ziemeïu pusç un masîvu, mûrçtu íieìeïu stabu strukcija un to vairs nevarçja atvçrt. ar rûpîgi izveidotu horizontâlu virsmu instru- Otra bûve – mazais astrogrâfa paviljons, mentu novietoðanai. Konstrukcija izrâdîjâs tik kas tapa apmçram tai paðâ laikâ, pastâvçja çrta un veiksmîga, ka raksta autors to ir izman- tikai daþus gadus. 70. gadu sâkumâ no tâ bija tojis par prototipu, iesakot stacionâru izbûvi palicis tikai betona stabs ar cauruli astrogrâfa sudrabaino mâkoòu novçroðanai mûsdienâs uzstâdîðanai. Jau 1957. gadâ observatorija aktîvi darbo- jâs. Informâcija par VAÌB RN darbîbu ðajâ gadâ [6] liecina par sudrabaino mâkoòu novç- rojumiem, minot J. Bçrziòu, A.Krastiòu (Sigul- das 1. vsk.), M. Puriòu, L. Dîriíi, M. Âbeli, M. Dîriíi u.c. novçrotâjus. Fotografçts ar kameru AFA-1M (F=210, 1:4,5), bet nav izdevies iegût vienlaicîgos novçrojumus. Novçrojumu vietu apmeklçja PSRS ZA Lietiðíâs ìeofizikas institûta un VAÌB Centrâlâs padomes pârstâv- ji – N. Griðins, O. Kolpaèenkova un E. Strauts. M. un L. Dîriíi “Mâkoòu bûdâ” ap 1957. g. T. Gonèarovs noteicis observatorijas koordinâ- Redzamas fotokameras AFA-1M un NAFA. tas un azimutu. LAB arhîva foto 13./14. maijâ novçrots Mçness aptumsums (H. Pauls, J. Miezis, V. Molèanovs, L. Kuðíis, 2 Liela daïa informâcijas ârpus autora personis- kajâm atmiòâm smelta no AK un ZvD, kas ir kïuvuði L. un M. Dîriíi). Tas fotografçts ar Zeiss Planar par îstu Latvijas astronomiskâs sabiedrîbas dzîves kameru (F=800, 1:10). Otrs aptumsums 7. laikagrâmatu un kuros atspoguïojas katrs kaut cik novembrî fotografçts ar kameru AFA-1M. Iz- nozîmîgs notikums kâ profesionâlajâ, tâ vaïasprieka mantojot astrokameru ar objektîvu Industar-3 astronomijâ mûsu valstî. Daudz vielas deva meklç- (F=300, 1:4,5), iegûti divi Arenda-Rolanda jumi LAB arhîvâ, kas ir arî galvenais fotoattçlu avots. komçtas fotouzòçmumi. L. Dîriíe novçroja

50 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA Mrkosa komçtu; tâ fotografçta, bet tikai viens uzòçmums bijis uzskatâms par veiksmîgu, jo komçta ïoti zemu pie apvârðòa. Rakstâ ir arî informâcija, ka observatorijas teritorija paplaðinâta lîdz 2000 m2. Tas nozî- mç, ka sâkotnçji tâ bijusi mazâka, bet cik liela – ziòas par to atrast neizdevâs. Par 1958. gadu ziòu ir maz, bet redzams, ka ïoti aktîva attîstîba bijusi gan 1959. gadâ, gan 60. gadu sâkumâ. Kamerai Industar-3 izgatavots pulksteòa mehânisms, uzstâdîts skâr- da paviljons 110 mm refraktora izvietoðanai. Observatorija no Lâèplçða ielas puses ap 60. Atzîmçts, ka bijuði lieliski meteoroloìiskie ap- g. otro pusi. Priekðplânâ novçrotâju mâjiòa, dziïumâ stâkïi sudrabaino mâkoòu novçroðanai [7]. No- SM paviljons ar nolaistu vâku un skârda paviljons. vçrotâju vajadzîbâm no Rîgas uz Siguldu pâr- LAB arhîva foto vesta daïa bibliotçkas. Vasarâ observatoriju apstrâdç (E. Mûkins, S. Jevdokimenko), bet apmeklçjuðas vairâkas skolçnu ekskursijas, bet paðâ 1961. gadâ sudrabainie mâkoòi novçroti kâ seviðíi nozîmîgs notikums minama 22.–24. deviòas reizes, kaut gan novçrojumu program- oktobra Vissavienîbas apspriede Rîgâ par sud- ma bijusi nedaudz saîsinâta [8]. rabainajiem mâkoòiem, kurâ Siguldas obser- 1962. gadâ Zvaigþòotajâ debesî publicçts vatorijas pastâvçðana un devums tika îpaði plaðâks raksts par Siguldas observatoriju [9], izcelti. kas ilgus gadus tâ arî ir palicis lîdz ðim nozîmî- 1960. gadâ observatorija tiek pie mâjiòas gâkais tai îpaði veltîtais materiâls. novçrotâjiem, kam tagad ir iespçja aizvadît Turpmâko laiku lîdz pat 70. gadu sâkumam dienas un sliktu laiku naktî jau pavisam komfor- observatorijas dzîve turpinâs jau ierastâ mierî- tablos apstâkïos. Ierobeþotu fondu un dzelþai- gâ ritmâ, bez îpaði spilgtiem notikumiem. Nozî- nu limitu laikos tas bija ievçrojams sasniegums mîgi bijuði Saules daïçjâ aptumsuma novçro- un tikai reta VAÌB nodaïa visâ plaðajâ Padom- jumi 1966. gadâ [10]. ju Savienîbâ varçja lepoties ar tik labu novçro- Par atkâpi no ikdienas atzîstams arî VAÌB jumu bâzi. Mâjiòa bija no gâzbetona blokiem IV kongresa delegâcijas apmeklçjums (kon- ar skârda jumtu. Tajâ bija ap 10 m2 liela ista- biòa, uz pusi mazâka virtuve, neliels priekð- nams, maza noliktava un tualete. Apsildei kalpoja plîts, kurai bija uz istabas pusi vçrsts krâsns mûris. 1960. gadâ arî iegâdâti pirmie instrumenti debess objektu demonstrçjumiem plaðâkai pub- likai: pavadoòu novçroðanas tâlskatis TA-1 un firmas Busch 110 mm refraktors. 1961. gadâ turpinâs regulâri sudrabaino mâkoòu novçrojumi un, kas îpaði nozîmîgi, notiek daudzi publisko novçrojumu seansi. Pç- dçjie drîz kïûst par pamatu Tautas observatorijas nosaukuma pieðíirðanai. Veikts arî liels Observatorijas apmeklçtâjas pie Buða refraktora. 1961. g. ziema. darbs iepriekðçjo gadu novçrojumu rezultâtu LAB arhîva foto 51 strâdâta novçrojumu programma [11]. 1964. gadâ instrumenta radîtâji saòem VAÌB iedibi- nâto Konoòenko prçmiju – tâ laika augstâko apbalvojumu PSRS par izciliem sasniegumiem vaïasprieka astronomijâ un instrumentu bûvç [12]. Teleskopa turpmâka attîstîðana notiek lîdz 1968. gadam, kad beidzot tiek sâkti regulâri novçrojumi. Taèu Rîgas astroklimats tos strauji padara neiespçjamus, it îpaði – tuvumâ esoðâs augstsprieguma apakðstacijas spçcîgais ap- gaismojums. Jau ap 1966. gadu kïûst skaidrs, ka instrumentu bûtu mçrítiecîgi pârvietot ârpus E. Mûkins un I. Ðmelds gatavo aparatûru Saules Rîgas, un 1968. gadâ kâ dabisks risinâjums aptumsuma novçroðanai Ðadrinskâ. 1968. g. tiek pieòemts lçmums par tâ uzstâdîðanu Sigul- LAB arhîva foto dâ. Diemþçl drîz pçc tam M. Gailis pârceïas gress notika Rîgâ). Ðai gadâ notikuði arî sudra- darbâ uz tâlo Usurijsku un turpmâkajâ procesâ baino mâkoòu sinhronie novçrojumi ar otru ïoti jûtams viòa padoma un tehnisko zinâðanu punktu Baldonç. 1968. gadâ observatorija trûkums. kalpoja par bâzi, lai sagatavotos pilnâ Saules Raksta autors pa to laiku ir izaudzis no aptumsuma novçroðanai Krievijas pilsçtiòâ Ka- sâkumskolnieka îsajâm bikðelçm, un tâlâkajam miðinâ. stâstîjumam lielâ mçrâ jau ir lîdzdalîbnieka Taèu visus seðdesmitos gadus Rîgâ pama- atmiòu mazliet nostalìiskâ piegarða. zâm risinâjâs notikumi, kas kïuva par cçloni ———————————————— lielâm izmaiòâm septiòdesmitajos gados. Proti, Ðeit gribas nelielu personisku atkâpi. Gan kopð 1961. gada tur Miíeïa Gaiïa vadîbâ ta- profesionâïi, gan vaïasprieka astronomi reti pa amatieru teleskops ar spoguïa diametru 500 runâ par to, kas viòus novedis Astronomijas mûzas apskâvienos, jo viòiem tas liekas kaut mm. Tas Padomju Savienîbâ tolaik bija lielâkais kas dabisks, pats par sevi saprotams. Mani amatieru instruments un palika nepârspçts lîdz debess spîdekïi ir vilinâjuði gandrîz tikpat ilgi, pat impçrijas beigâm. Arî visâ pasaulç ama- cik es atceros pats sevi. Tam par pamatu bija tieru rîcîbâ tâdu vai lielâku instrumentu tolaik bieþa astronomijas pieminçðana mûsmâjâs – bija ïoti maz, piemçram, èehu amatieru (pçc mans tçvs ar Matîsu Dîriíi bija brâlçni. Un grâ- profesijas – stikla kausçðanas meistaru) izgata- matas… mâjâs nejauði atradies Astronomiskais votâ 700 un pat 1000 mm optika (par attiecîgu kalendârs 1959. gadam un J. Perelmana Sais- teleskopu izgatavoðanu un uzstâdîðanu auto- toðâ astronomija. Ðíirstîju tâs, kopð iemâcîjos ram ziòu nav). lasît (4 gadu vecumâ), daudz ko vçl nesapraz- Sekmîgi iemçìinâjusi spçkus pie 220 mm dams, bet neparasto attçlu un aprakstu aiz- reflektora, grupa íçrâs pie ðî ârkârtîgi grûtâ rauts. Abas vçl joprojâm atrodas manâ grâ- uzdevuma, slîpçjot spoguli, izgatavojot mehâ- matu plauktâ. Vçlâk tâm pievienojâs A. Vol- nisko un elektrisko daïu, bûvçjot paviljonu. kova brîniðíîgâ grâmata Zeme un debess (ta- Pateicoties M. Gaiïa skrupulozitâtei, pasâkuma gad gan pazudusi). Galvenais, ko no tâ visa vçsture ir diezgan labi fiksçta un LAB arhîvâ ieguvu, – iztçli rosinoðu vielu un labu priekðstatu par to liecina paliels skaits dokumentu un foto- par lietu samçriem Visumâ, kas vçlâk nozîmîgi grâfiju. atspoguïojâs manâ pasaules uzskata attîstîbâ Instruments pamatâ ir pabeigts jau 1963. vispâr. 1966. gadâ – pirmie vizuâlie iespaidi, gadâ, ar to iegûtas pirmâs fotogrâfijas un iz- LVU Botâniskâ dârza observatorijâ vçrojot ame- 52 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA rikâòu pavadoòa ECHO pârieðanu (tolaik tas palielu plankumu grupas. Novçrojumiem kal- bija Notikums!) un pie viena arî Mçnesi un poja 110 mm refraktors ar projekcijas ierîci. vienu otru zvaigþòu kopu. Toreizçjais pirmâ Merkura tranzîts notika arî 1973. gada beigâs, ceturkðòa Mçness reljefa skats man vçl jopro- bet novembris mûs pârlieku reti lutina ar no- jâm neizdzçðami stâv acu priekðâ! vçrojumiem labvçlîgu laiku. Nezinu îsti, kâpçc tâ, taèu varu diezgan 1971. gada 6. augustâ Siguldâ notika pil- droði apgalvot, ka par spîti iepriekð minçtajam na Mçness aptumsuma novçrojumi. Tad jau bi- nevienu mirkli man nav bijusi doma kïût par ja redzams pirmais jauno laiku vçstnesis – profesionâlu astronomu. Tomçr pasaules eksak- izrakta 2,5x2,5 m liela un gandrîz 2 m dziïa tajai uztverei tika ielikts dziïð un nesalauþams bedre, kurâ vçlâk rudenî iebetonçja pamatu pamats. 500 mm reflektora uzstâdîðanai. ———————————————— Diemþçl ap to laiku sâkâs arî turpmâkajam Siguldâ pirmo reizi nokïuvu 1970. gada nelabvçlîgas lietas. Pirmkârt, blakus uzbûvçja 8. maijâ. Tik precîzi varu to pateikt tâdçï, ka èetrstâvu dzîvojamo çku. Tâs gaisma un arî sa- nâkamajâ dienâ bija gaidâma reta astronomis- biedrîba observatorijai bija jûtami apgrûtinoða. ka parâdîba – Merkura tranzîts (ieðana pâri Otrkârt, tika rekonstruçta un noasfaltçta Lâèplç- Saules diskam). Bija izsludinâts arî publisko ða iela, kas pats par sevi nebûtu slikti, taèu novçrojumu seanss un jau kopð paða rîta obser- tika izjaukta un daïçji aizbçrta meliorâcijas vatorijas teritorijâ pulcçjâs daudz ïauþu. Cil- grâvju sistçma un kopð tâ laika liela daïa obser- vçki uzmanîgi vçroja uz ekrâna projicçto ma- vatorijas teritorijas pavasarî un arî slapjâkos zâ, melnâ aplîða pârvietoðanos pa Saules rudeòos regulâri applûda. Saprotams, obser- disku, uz kura tai laikâ bija arî kâdas pâris vatorijas celtnçm tas par labu vis nenâca. (Turpinâjums sekos)

ÐOZIEM ATCERAMIES ÐOZIEM ATCERAMIES 100 gadi – 1911. g. 26. janvârî Maskavâ dzimis Valdemârs Murevskis, latvieðu ìeofiziíis un inþenieris-konstruktors, LPSR Nopelniem bagâtais zinâtnes un tehnikas darbinieks (1964), VAÌB Latvijas nodaïas aktîvs biedrs kopð 1968. g. Miris 1989. g. 28. martâ Rîgâ. Sk. nekrologu Astronomiskajâ kalendârâ 1990, 191. lpp. 100 gadi – 1911. g. 8. februârî Katvaru pagastâ (Limbaþu raj.) dzimis Alfons Apinis, latvieðu fiziíis. Pçc LU studiju beigðanas papildinâjis (1936-1937) zinâðanas pie Nilsa Bora Teorçtiskâs fizikas institûtâ Kopenhâgenâ. Pçc atgrieðanâs Latvijâ turpinâjis darbu LU, sarakstîjis pirmo mâcîbu grâmatu latvieðu valodâ kvantu mehânikâ un veicis pçtîjumus par starojoða íermeòa kustîbas teoriju. LVU Teorçtiskâs fizikas katedras vadîtâjs (1944-1951), docents (lîdz 1955. g.). No 1955. g. beigâm darba gaitas saistîjâs ar Latvijas Lauksaimniecîbas akadçmiju, kur vadîja (1957-1963) Fizikas katedru, lîdz aizieðanai pensijâ 1983. g. docents ðai katedrâ. Miris 1994. g. 10. oktobrî. 100 gadi – 1911. g. 10. februârî Rîgâ dzimis Mstislavs Keldiðs, padomju ma- temâtiíis, PSRS ZA akadçmiíis (1946), tâs prezidents (1961-1975), kosmonautikas galvenais teorçtiíis. PSRS ZA Lietiðíâs matemâtikas institûta direktors (1953), trîskârtçjs Sociâlistiskâ Darba Varonis (1956, 1961, 1971). Veicis fundamentâlus pçtîjumus kosmiskâs tehnikas problçmâs, daudz darîjis kosmisko pçtîjumu organizçðanâ un îstenoðanâ. Viòa vârdâ Keldysh nosaukta mazâ plançta nr. 2186. Miris 1978. g. 24. jûnijâ Maskavâ. I.D. 53 JAUNAS GRÂMATAS

NATÂLIJA CIMAHOVIÈA EINÐTEINS. VIÒA DZÎVE UN VISUMS

Vairâk nekâ 600 daudzðíautòainâs lappu- Grâmatas sçs ir aprakstîtas galvenâs norises XX gadsimta vâks. sâkuma pasaules izpratnç, sabiedrîbâ, fizikâ. Tâ ir grâmata par Alberta Einðteina dzîvi un mijiedarbîbu ar tâ laika sabiedrîbu. Grâmatas iekârtojums ïauj to lasît fragmentâri – gan tiem, kuri interesçjas par to, ”kurð ar kuru ...”, gan interpretçt kvan- tiem, kurus interesç pasaules vispârçjais iekâr- tu parâdîbas ar tojums. varbûtîbu meto- Raksturîga ir informâcija par Alberta Einðtei- dçm. Tas bija klasiskâs kauzalitâtes noliegums, na bçrnîbas gadiem. Ìimene nodarbojâs ar to instinktîvi nepieòçma arî Einðteins. Viòa do- elektrotehnisku rûpalu, tâpçc zçns jau agri iepa- mas saistîjâs ar pasauli pârvaldoðajiem lau- zina elektrîbas un magnçtisma mijiedarbîbu. kiem, kurus viòð centâs aprakstît vienotâ sis- Bez tam kâ spilgtâko fizikas iespaidu viòð visu tçmâ. Tam arî bija veltîtas viòa darba pçdçjâs mûþu atcerçjâs kompasa brînumaino darbîbu, matemâtiskâs rindas (attçlâ). ðíietami bez tieðas saskares ar kâdiem priekð- Traìiska ir nodaïa par tâ laika fiziologu metiem arvien uzrâdot ziemeïpolu. Tas bija aiz- meklçjumiem, mçìinot atrast Einðteina prâta sâkums priekðstatam par fizikâliem laukiem, pazîmes viòa smadzeòu struktûrâ. Ðodienas kas pavadîja Einðteinu visu mûþu. Tâlâkâs mâ- skatîjumâ jâpievçrðas smadzeòu pusloþu kore- cîbas tehniskajâs mâcîbu iestâdçs veidoja viòa lçtai vai arî nesaskaòotai darbîbai, kas bija prasmi metodiski secinât dabâ novçrojamo izpaudusies Einðteina bçrnîbâ. Tie bija valodas parâdîbu likumsakarîbas. un uzvedîbas traucçjumi un vçlâk nepiecieða- Biogrâfiskajâ literatûrâ par Einðteinu parasti mîba gremdçties vijoles spçlç. Drîzâk ðeit mek- ar noþçlu tiek pieminçts viòa darbs Bernes pa- lçjamas Einðteina spçjas aptvert fizikâlo proce- tentu birojâ. Taèu aplûkojamâs grâmatas autors su saistîbu daþâdâs sistçmâs un pasaules vispâ- Valters Izaksons (Walter Isaacson) norâda, ka rîgo saskaòu gravitâcijas laiktelpâ. daþâdo iesniegto patentu analîze veicinâja Ein- No angïu valodas tulkojusi Sandra Rutmane. ðteina spçju iedziïinâties patentu pretendentu Izdevniecîba Dienas grâmata, 2010, 672 lpp. prâtojumos un vçrtçt tos no lietderîbas un jaun- Vçres atklâjumu viedokïa, kâ arî aprakstît norises pa- 1. Edgars Imants Siliòð. Lielo patiesîbu meklçjumi. saules telpâ kustîgajâs sistçmâs. Rîga, 1999, 357., 366.-377. lpp. XX gs. sâkumâ fizikâ arvien nozîmîgâki kïu- 2. Werner Friedrich Kümmel. Musik und Medicin. va mikropasaules pçtîjumi un nepiecieðamîba München, 1977, s. 157-173.

No grâmatas Einðteins. Viòa dzîve un Visums 525. lpp.

54 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA IRENA PUNDURE J.STRADIÒÐ: ZINÂTNES UN AUGSTSKOLU SÂKOTNE LATVIJÂ 2010. gada Baltijas Asamblejas balvu zi- nâtnç, kas tiek pieðíirta jau 17. reizi, 22. ok- tobrî saòçma akadçmiíis Jânis Stradiòð par grâmatu Zinâtnes un augstskolu sâkotne Latvi- jâ (Rîga: Latvijas Vçstures institûta apgâds, 2009. – 639 lpp.). Ðî monogrâfija ir unikâls darbs, kas vçstu- riskâ griezumâ atspoguïo Latvijas zinâtnes vçs- turi no pirmajâm autentiskâm rakstveida liecî- bâm lîdz pirmâs Latvijas augstskolas dibinâ- ðanai, t.i., sâkot ar 13. gadsimtu, kad Latvijas teritorija kïuva par Svçtâs Mâras zemi Svçtâs Romas íeizarvalstî lîdz 1862. gadam, kad Lat- vijas teritorija atradâs Krievijas impçrijas Bal- Akadçmiíis J. Stradiòð grâmatas atvçrðanâ tijas provinèu sastâvâ. Saskaòâ ar autora vâr- 2009. gada 15. decembrî. diem grâmatâ dots gandrîz neiespçjams ”vie- Foto no LZA mâjas lapas nojoðs kopskats uz zinâtni Latvijâ laikmetu gaitâ no putna lidojuma”. /17., 18. lpp./ XIII un Polijas karaïa Stefana Batorija atbalstu Intelektuâlâs dzîves noteicçji Livonijâ bija guvusî katoïu universitâte. Ja tâda bûtu dibi- Romas kûrijas pârraudzîtie katoïu priesteri un nâta, tad Rîgai bûtu universitâte tûdaï pçc Viï- mûki. Bet Mâras zemç pamatiedzîvotâji jopro- òas (1579), agrâk nekâ Tçrbata (1632). Taèu jâm dzîvoja pagâniskâ pasaulç, kur bija savas Rîga noraidîja arî protestantisku universitâti zinâðanas, zintis, iemaòas un priekðstati, bieþi vçlâkos gadsimtos. Ðâdu attieksmi izraisîja vien visai rafinçti, kas sinkrçtiski savijâs ar im- pilsçtas nostâja prioritâri veicinât tirdzniecîbu portçtajiem kristîgâs mâcîbas uzslâòojumiem. un amatniecîbu, nevis atbalstît universitâtes /70., 71. lpp./ Tikai pçc dzimtbûðanas atcel- izglîtîbu un studentus. /19., 20. lpp./ ðanas un klauðu laiku beigâm, t.i., XIX gs., sâka Tomçr jaunlatvieðu ideologi J. Alunâns, veidoties latvieðu inteliìence, kas nesarâva K. Barons, K. Valdemârs un F. Brîvzemnieks saites ar savu tautîbu. /461. lpp./ centâs popularizçt un propagandçt zinâtni, No daþâm rindkopâm IEVADÎJUMAM. parâdît, cik zinâtne ir plaða un perspektîva, Latvijas zinâtòu un augstskolu vçsturç nozî- skubinâja tiekties pçc zinâðanâm. /25. lpp./ mîga bija katoliskâs un luteriskâs konfesijas Nav nejauðîbas, ka tautas dziesmas sâka siste- konfrontâcija, kuras dçï Rîgâ 1583. gadâ neti- matizçt kâdreizçjais Tçrbatas universitâtes as- ka dibinâta jezuîtu iecerçtâ, pâvesta Gregora tronomijas students K. Barons. /27. lpp./

Jaunâkie ieguvumi “Zvaigþòotâs Debess” bibliotçkâ Þurnâli Monthly Notices of the ROYAL ASTRONOMICAL SOCIETY. – Vol. 407, No. 1-4, 1 September – 1 October 2010, p. 1-2672. Vol. 408, No. 1-4, 11 October – 11 November 2010, p. 1-2512.

55 apstâklis, ka te vçsturiski tik ïoti vçlu, tikai 1919. gadâ, ir nodibinâta Latvijas augstskola – Latvijas Universitâte. /37. lpp./

IEVADÎJUMAM jeb akadçmiskai lekcijai Zi- nâtne un zinâtnieks Latvijas vçsturç /15.- 38. lpp./ seko Îss historiogrâfisks pârskats (ar 199 vçrçm) /39.- 66. lpp./, kurâ starp avotiem, kas publicç pçtîjumus – vçrtîgus apcerçjumus par laika skaitîðanu, astronomijas, matemâtikas un ìeodçzijas vçsturi, – ir minçta arî Zvaig- þòotâ Debess /48., 49. lpp./. Ðî pamatîgâ darba saturu veido 8 nodaïas ar plaðiem avotu sarakstiem/67.- 524. lpp./, 3 pielikumi, pçc- vârds, personu un objektu râdîtâji. Monogrâfija beidzas ar pateicîbu Sadovsku fondam par îpaðu atbalstu grâmatas tapðanâ. 1. pielikums /527.- 542. lpp./ Svarîgâkie notikumi zinâtnes un augstâkâs izglîtîbas vçs- turç Latvijâ: hronoloìija, 1184.-1862. gads at- spoguïo posmu no 1184. gada, kad bîskapa Meinarda uzdevumâ Gotlandes dzirkaïi bûvç pirmâs mûra celtnes – Ikðíiles baznîcu un pili, Viduslaikos un vçl 17. gs. Rîgas skolâs mâcîtâs lîdz 1862. g. 14.(2.) oktobrim, kad darbu sâk ”mâkslas” – tostarp astronomija. J. K.Broces zîmç- Rîgas Politehnikums (vçlâk Latvijas Universitâte jumu kolekcija, vara grebuma novilkums. un Rîgas Tehniskâ universitâte). Grâmatas 2. lpp. 2. pielikumâ /543.- 547. lpp./ Pçterburgas Pirmskara Latvijas Republikas pçdçjais izglî- Íeizariskâs Zinâtòu akadçmijas locekïi no Lat- tîbas ministrs (1938-1940) J. Auðkâps, latvieðu vijas, 1724.-1917. gads minçti ar astronomiju sabiedrîbai pavçstot par atomfizikas pamat- saistîtie – goda loceklis Jelgavas Pçtera aka- licçja lorda E.Rezerforda nâvi, cita starpâ ai- dçmijas profesors V.G.F. Beitlers (1745-1811), cina: ”... atdariet acis uz zinâtnes pasauli, ie- akadçmiíis V. Struve (1793-1864), veicis ìeo- skatieties dziïumâ, pieejiet tai tuvâk klât, un jûs dçziskus un astronomiskus mçrîjumus Latvijas redzçsiet, kâda brîniðíîga skaistuma pasaule teritorijâ, un korespondçtâjloceklis Jelgavas cil- jums atveras, kâda bagâtîba nokrît pie jûsu denâs ìimnâzijas profesors M.G. Paukers kâjâm, kâda varenîba jûs apòem.” /31. lpp./ (1787-1855), – par kuriem gadu ritumâ ir Salîdzinâjumâ ar mûsu kaimiòvalstîm Igau- rakstîts arî Zvaigþòotajâ Debesî. niju un Lietuvu, ðíiet, zinâtnes situâciju pie Astronomija (un Zvaigþòotâ Debess) vçl mums laiku gaitâ visnelabvçlîgâk ietekmçjis minçta 1., 2., 3., 4., 6., 7. nodaïâ.

Pateicîba. Zvaigþòotâ Debess turpina iznâkt ar Latvijas Universitâtes un Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas finansiâlu atbalstu, pateicoties rakstu autoru nesavtîgajam darbam un, protams, ZvD lasîtâju interesei. Paldies visiem atbalstîtâjiem! Redakcijas kolçìija

56 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA GRIBI NOTICI, NEGRIBI – NE

INÂRA HEINRIHSONE, arhitekte restauratore PIERAKSTS CILVÇCES RÎTAUSMÂ UN SKAITÏI 1, 2, 3, 4, 5, 8, 9 DABA–PA-SAULE–MAÌISKAIS KVADRÂTS- TREJDEVIÒI–DIEVA DÂRZS–PARADÎZE-AUSEKLÎTIS (Nobeigums)

Pasaules uzbûve caur skaitli 9 ir ieraugâma daudzu tautu grafiskajos pierakstos. Arî tajos ietverts pasaules uzbûves duâlisms, dinamika 5. gs. p.m.ç. Saules simbolâ no Gotlandes lasâ- un statika. mas deviòas zîmes (4 lieli meandri + 5 mazâki Gotlandes Saules zîmç èetri meandri atspo- riòíi). guïo lielo laika dinamiku un mainîbu, bet pieci mazâkie aplîði piecus pastâvîgos Saules stâvok- Aplûkojot Saules zenîta punktu (visa sâkuma ïus. Z, D, A, R un pusdienas Sauli. Z izvietoti starojuma centru), ir viegli savietot to ar iepriekð apakðâ un D ar viskrâðòâko Sauli augðâ. Attçlâ tekstâ minçto punktu riòía centrâ. Tur Dievs ir dots arî katras Saules stâvokïa sîkâks raksturo- punkts un riòíis diferencçts punkts, te Dievs (Pa- jums. Saule centrâ raksturo notikuma izklâstu Saule) ir lielais punkts un tâ sîkâks sadalîjums sfçriskâ telpâ. Lielais ietvertais laukums, kurâ attçlots laukuma iekðpusç. Te centrs ir piektâ zem Saules (punkts centrâ) risinâs (rit) astoòu Saule, bet viss aplis kopâ Pa-Saule. Pa–Saule punktu attîstîba, tad pats par sevi bûtu lasâms te attçlota kâ viens lielais punkts, kas sevî ietver kâ viens liels vienots punkts (uno). daudzus vienus punktus vai daudzus visus 5 – piecas Saules – A, D, R, Z (tur Saulîte punktus. Piektâ – zenîta Saule to apvieno vienâ nakti guï) un Pa-Saule kâ viens liels punkts. sfçriskâ veselumâ Pa-Saulç.

Ðis attçls bûtu mums interesants ar to, ka Ja ðo paðu deviòu punktu sistçmu savieno- meandru vîðanâs virziens un kustîbas attîstîbas jam ar lînijâm – krustu un ðíçrskrustu, tad katrs virziens pa meandru taciòâm sakrît ar iepriekð no èetriem nogrieþòiem var tikt vilkts caur trîs þurnâlâ Zvaigþòotâ Debess 2008. g. vasaras punktiem – diviem (duo), kas atrodas nogrieþ- laidienâ analizçtâ latvieðu 12./13. gs. gada òa galos, un vienam, kas atrodas centrâ (uno). skaitîðanas kalendâra gada ciklu skaitîðanas Kopâ zîmîgo punktu skaits uz nogrieþòa ir trîs virzienu. (trio). Tâtad nobeigtâ sistçmâ, kurâ ir deviòi Mûsu laikskaites kauliòâ tâpat kâ Gotlandes punkti, tie var tikt aplûkoti daþâdâs kombinâ- rûnu akmenî pirmâ gadalaika puse vasarai, cijâs un var tikt tulkoti arî simboliski kâ Dieva rudenim, pavasarim un ziemai tiek ievîta, virzot klâtbûtne (1) + cilvçka saprâta klâtbûtne Dieva kustîbu pret Sauli, bet otrâ gadalaika puse – dârzâ (3) + pasaules duâlâ daba (mainîba pa Sauli. un pastâvîba = 4+4). 57 Pçc informâcijas ietilpîbas skaitlis deviòi krusta virziena punktus, vienmçr ir vienâds tâtad ir cikla apzîmçjuma skaitlis, kur cikls ir punktu skaits – 3. viens gads jeb viens pabeigts Saules ceïð jeb rats – riòíis (Dieva daba = pasaules kârtîba). Attçlâ redzamo èetrstûrsaktu no vçlâ dzelzs Sakârtots noteiktâ deviòu punktu sistçmâ, grafis- laikmeta mçs varam identificçt kâ priekðmetu kais attçlojums tad ir ðîs pasaules zîmogs, gra- – trejdeviòi. Tas ir galdiòð ar deviòâm ieda- fiskâ konstante, galîguma un vienuma aplieci- ïâm (rûtîm), kas sevî ietver arî gada cikliskuma nâjums vai âmen baznîcâ. Ar ðâ zîmoga lieto- pierakstu. Uz stabilas kvadrâta pamatnes ir ðanu mçs katru reizi apliecinâm savu klâtbûtni attçloti atseviðíi cikli kâ noslçgti iekðçji procesi, ðajâ pasaulç un apliecinâm piekriðanu dabas kuri tikai pârvijas viens otrâ. Ðâdu cikliskuma varenumam. darbîbas uztverç un aprakstâ viegli atpazît arî Ja ðo deviòu punktu sistçmu, kas maríç pir- tautas ticçjumos. Piemçram, cikls no vasaras mo saprâta izzinâto Dieva dârzâ iegûto patie- vidus – Jâòiem – lîdz labîbas pïaujai: ”Jâòa sîbu, grafiski attçlo materiâlâ uz plaknes, tad vakarâ tîrumos jâsprauþ meijas. Tad aug kupla ðos deviòus punktus var izkârtot aplî (attçls no labîba.” (11565, J. Avotiòð, Vestiena). Vai cikls Gotlandes) vai izvietot uz kvadrâta plaknes no Lieldienâm lîdz labîbas pïaujai: ”Vatslâvju (trejdeviòi). Tâdâ gadîjumâ gar katru kvadrâta dienâ jânogrieþ kaimiòu daïâ pîlâdze, tâ jânes, malu ir izkârtoti trîs punkti un viens punkts no- galotni uz priekðu turot mâjâs. Tad pîlâdze vietots centrâ. Tad ðis zîmçjums pârtop maìis- jâdrâþ par iesmu, uz kura gaïa jâcep; iesms kajâ kvadrâtâ, kuram skaitot krusta un ðíçrs- jânoliek par spieíîti, kurð tad jânçsâ lîdz, kad iet uz lauka sçt: tad bagâta raþa gaidâma.” (19975, P. Iklavs, Griendvalde (Zâïte)). Ðie trejdeviòu noslçgtie deviòi riòíi, kas attç- Bronzas èetrstûr- loti it kâ katrs atseviðíi, arî izskaidro vçlâk mûsu sakta, Tçrvetes apmetne, zemgaïu sen- tautasdziesmâs un ticçjumos skaidri nolasâmo lieta. 9.-12. gs.Vç- gada emocionâlo iedalîjumu un sâkotnçjo uz- lais dzelzs laikmets. tveri pa praktiskâs darbîbas slçgtiem cikliem. Cikls no Lieldienâm lîdz Ûsiòiem, no Ziemas- Arî baltu kultûras svçtkiem lîdz Meteòiem. Gads (trejdeviòi) tiek pierakstâ ir tâda uztverts kâ vairâku atseviðíu, èetru vai astoòu zîme, kas ietver visas iepriekð pieminçto skaitïu neatkarîgu nobeigtu darbîbu summa, retâk kombinâcijas, sakarîbas un sakritîbas, kâ arî viens gads kâ vienas darbîbas liels cikls. Trejde- attçlojuma divdabîbu, simetriju, kustîbu un di- viòi kâ gads bûtu lasâms ticçjumâ: ”Zaïâs ce- namiku. Ðî zîme ir saistîta ar gada cikla nori- turtdienas rîtâ priekð Saules jâòem aukliòa un sçm, un tâ attçlota arî kâ maìiskais kvadrâts. jâsien ap sçtas mietu. Vienam sienot, otram Kâ grafisks zîmogs vârds trejdeviòi un kâ jâprasa: “Ko tu tur sien?” Sçjçjs atbild: “Es sie- burtiski izpildâms maìiskais nolçmums ar devi- nu vilku.” Tad saka prasîtâjs: “Sien, sien, kamçr òiem iegrieztiem krustiem tas pieminçts tautas sasiesi!” Aukliòâ vajaga sasiet trîsdeviòus ticçjumâ: ”Kad Metenî dzird zirgus bubenâm, mezglus. Tad vilki nenâk mâjâ.” (Z. Lanc- tad paòem sermûkðía kûjiòu, uz kuras uzgriezti manis, Lejasciems, 33903). trijdeviòi krusti, un steidzas ar to zirgus kult, Ja par trejdeviòi pieòem nevis skaitlisku vçr- lai lietuvçns aizbçgtu un zirgu nejâtu.” (19984, tîbu, bet gada ciklu, tad mûsu pasakâs teikto: A. Ìçìeris, Vecpiebalga) ”... aiz trejdeviòâm zemçm, aiz trejdeviòâm

58 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA jûrâm reiz dzîvoja...” ðodien vajadzçtu lasît tâ: ”... pulku, pulku (daudz) gadus atpakaï, tâ- lu, tâlu, no ðîs vietas, kurp bûtu jâiet daudzus gadus, reiz dzîvoja...” vai ”... tâlâ, sirmâ senat- nç, simtu jûdþu tâlumâ...”.

Trejdeviòi lietots gan kâ gada cikla apzîmç- jums, gan kâ zîmogs, gan kâ visu aptveroðs jçdziens, gan, kristietîbai izspieþot pagânisko ticîbu, savietots buramvârdos ar âmen. Tâ sa- Hetu Loðu kot, labs labu nemaitâ un zîmogam trejdeviòi Arî Íînas senâs kultûras mîtos sen pirms var virsû uzlikt vçl baznîcas zîmogu âmen. mûsu çras ir lasâms maìiskâ kvadrâta izvçrsts Vîveïu vârdi: ”Trîs reizes deviòas spal- pieraksts, kurâ ir piesaiste pret debespusçm, vas uz priekðu un trîs reizes deviòas spalvas duâlo pasaules dabu – iò/jaò, pasaules statiku atpakaï, kas vidû, tas nost” vai liesas vârdi: (hetu) un pasaules dinamiku (loðu). Íînieðu ”Nâkat, nâkat, trejdeviòi vîri, òemat ðíçpus, pierakstâ ir ietverta orientâcija pret debess pu- iesim nodurt tam melnam vîram to gaïas gaba- sçm, gadalaiks, stihija un pasaules divdabîba. lu, kas iekð viòa kustas” vai savietotie burðanas Tâtad grafiski lakoniski pasaules uzbûvi vârdi: ”9 jûdzes uz priekðu, 9 jûdzes atpakaï attçlot var gan apïa laukumâ, gan kvadrâta vçja lodes nost, vçja lodes pagalam, âmen, laukumâ, gan izmantojot tikai punktus, gan ie- âmen, âmen.” saistot tikai lînijas (krusts un ðíçrskrusts). Ðeit Pagâniskâ pasaule ir pilna ar esîbu, kas vietâ bûtu piezîme, ka lînija ir salîdzinoði jau- savâ starpâ mijas, ðíiras, ðíeterçjas un saau- nâka informâcijas nesçja nekâ punkts vai punk- þas. Viss mainâs, un ðajâ saaudumâ katram tu rinda. indivîdam ir jâiemâcâs komunicçt ar visâm daudzpusîgajâm redzamajâm un neredzama- Grafiski pilnveidojot ðo trejdeviòi zîmi (9.- jâm dzîvîbas formâm. Katram jâbût radoðam, 12. gs. m.ç.) ar nâkoðajos simtos gadu preci- dzîvojot dabâ. Radoðâ vidç trejdeviòi skaitïi ir zçtu informâciju, var viegli nonâkt lîdz gada attiecinâmi ne tikai uz tieðâm to skaitliskajâm laika skaitîðanas kauliòam (12.-13. gs. m.ç.). vçrtîbâm, bet arî tçlaini skaidrojoðajâm. Skaitlis Otrajâ (II) un treðajâ (III) piemçrâ (sk. 60. lpp.) 1 attiecinâms uz Dieva klâtbûtni; skaitlis 2 uz skaidri nolasâms arî kustîbas virziens, ja seko pasaules duâlismu; skaitlis 4 uz pasaules pastâ- loka lînijai centrâ pret vienu no astoòiem gada vîbu; skaitlis 5 uz Saules pieciem bûtiskiem iedalîjumiem. Tieði tâds pats gada skaitîðanas stâvokïiem telpâ; skaitlis 8 (4+4) uz pasaules virziens pirms gadalaika vidus ”pret Sauli” un mainîbu, skaitlis 3 uz cilvçka tieðu klâtbûtni un pçc gadalaika vidus ”pa Saulei” redzams ie- skaitlis 9 uz Saules gada ciklu un Pa-Saules priekð minçtajâ Gotlandes saules akmenî vienotîbu. Viss ir viens – uno. Visi ðie skaitïi (5. gs. p.m.ç.). Vçl agrâk ðis virziens iezîmçts piedalâs vienâ vienotâ notikumâ vienlaicîgi, kâ 5 tûkst. gadu p.m.ç. vecos zîmçjumos, kas kon- sistçma vienotâ telpâ, kas ir mums visapkârt statçti Bulgârijas teritorijâ. Dieva dârzâ. Trejdeviòi ir pasaules pilnîba un Èetros pçdçjos attçlos (III–VI) redzama ie- attçlo tieði to, kas notiek ðeit virs zemes – pie spçja skaitît caurumiòu vai bedrîðu sistçmâ ga- Saules, un nevis kaut ko, kas pastâv ârpus da dienu ritçjuma ciklu: 9 dienas savaitç (ne- Zemes Paradîzes dârza. dçïâ), 2 laiki (mçneði) starp galvenajâm gads- 59 I II III

Zemgaïu rota, Tçrvetes Zemgaïu rota, Meþotnes 12. gs.b./13. gs.s. apmetne.Vçlais dzelzs laik- pilskalns. Vçlais dzelzs laik- Tukuma pilskalns. Laik- mets (9.-12. gs.) mets (9.-12. gs.). skaites kauliòð.

IV V VI Talsu pilskalns Mârtiòsalas pils, 12. gs. Mârtiòsalas kap- Nodzîvotajos laikos (mçne- sçta, Rîgas raj. ðos) var ievçrt riòíîti. kârtas svinîbâm (Jâòiem, Miíeïiem, Ziemas- Tos vieno bedrîðu un caurumiòu raksts. Paðu svçtkiem, Lieldienâm), 8 laiki gadâ (ratâ, riòíî). kauliòu izskats ir visai atðíirîgs. Rotâs redzama iespçja skaitît gada ritçjumu Par galdiòu trejdeviòi tautasdziesmâ teikts: pa un pret Sauli. Laika tecçjumâ mçìinâts sa- Galdeòam èetri styuri, kârtot grafiski precîzâkâ ìeometriskâ figûrâ die- Visi èetri vajadzeigi: nu skaitu gadâ un iespçju pieskaitît garâ ga- Iz pyrmô Saule lçce, da liekâs dienas. Zîmîgi, ka zîme trejdeviòi va- Iz ûtrô nûrîtç, lodâ atbilst savam izskatam, bet laika preci- Iz treðõ Laima sçd, zçtâs skaitîðanas kauliòi (rotas) ir visai atðíirîgi. Iz ceturtô svâta Mâra. Tdz. 54913

60 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA Skaitâmais kauliòð (galdiòð) ar èetriem stû- riem rotâs bieþâk tuvinâts statiskajai krusta zî- mei, tâpçc jâuzsver, ka galdiòam ir èetri stû- ri. Savukârt tas galdiòð (trejdeviòi), kas pats par sevi arî izskatâs kâ galdiòð (plakana virs- ma – attçls I), tas saukts pçc satura nozîmes – trejdeviòi, lai gan galdains lietojams arî no- zîmç – rûtains (J. Kursîte). Galdains = ? ga(L)dains ? Auseklîtis (zvaigzne) tâpat kâ trejdeviòi ir deviòu punktu konstantes – solârâs sistçmas grafiskais pieraksts. Viens no tâ senâkajiem grafiskajiem attçliem skatâms jau 5.-4,5. g. 7 5 tûkst. p.m.ç. vecâ keramikâ, kas atrasta cen- trâlajâ Bulgârijâ. Tas pats sakâms par Saules ritçjuma pierakstu, tam izmantojot meandra 5 2 2 6 8 9 vijumu. Baltu pirmtautas ðos Eirâzijas plaðumus, kur krâjâs pasaules uzbûves izpçte, arî kâdreiz Koda atslçga ir pârstaigâjuðas. Lasîtâjam varçtu bût interesanti, ka vçl ðo- brîd trejdeviòi maìiskais kvadrâts grafiskajâ Grafiskais un tçlojoðais pasaules izziòas pierakstâ tiek izmantots ikdienas praktiskajâm pieraksts kultûrâs attîstîjâs pa daþâdiem ceïiem. vajadzîbâm – pieslçptas informâcijas pierak- Vietsçþiem tas âtrâk pârauga tçlojoðajâ mâks- stîðanai. lâ, jo viòu izvietojums Eirâzijas telpâ bija labvç-

Bij manami kumeïami zvaigþòu sega mugurâi ..

Dagestâna, Tepiíis atrasts Latvijâ. Ðirvana 1880. g. ciems Ciïikar Tepiía auðanas vieta un laiks 1900. g. nav noskaidroti. 61 lîgâks lauksaimniecîbas kultûrâm un mantisko veidu ir saglabâjuðas un kopj. Salîdzinot ar vçrtîbu uzkrâðanai, kâ arî tçlotâjas informâcijas tçlotâju mâkslu, ornaments ir racionâlâks, ietil- attîstîbai, bet klejotâjiem vai gandrîz joprojâm pîgâks un informatîvi bagâtâks, ja vien tâ lasî- lîdz 21. gadsimtam ir lietoðanâ grafiskais pa- tâjs ir nedaudz sagatavots raksta informâcijas saules izzinâðanas pieraksts – raksts jeb orna- lasîðanâ. Ornamentâ ieslçptas ne tikai skaitïu ments. Tâs kultûras, kuras ”vakar” vçl bija kle- un ìeometrisko simbolu attiecîbas, bet arî krâ- jotâji, joprojâm ðo informâcijas mantoðanas sains pasaules izzinâðanas stâstîjums.

Attçlâ katram laikam (mçnesim) atbilst cits auseklîtis, kura krâsas atbilst norisçm dabâ. Vienu laiku nomaina cits laiks, izejot cauri gadskârtu svi- nîbâm. Ja iedomâjas ðo tepiíi satîtu kâ ci- lindru, gada noriðu skaitîðana nekad nebeidzas, tikai turpinâs jaunâ riòíî. Katra auseklîða sirsniòâ – centrâ ir ieausts íeburs, kuram trûkst krusta horizontâlâs lînijas. Ir ðíçrskrusts ar eventuâliem Saules stâvokïiem Jâòos un Ziemsvçtkos, ir arî ziemeïu punkts un Saule dienvidos, bet trûkst A un R punktu un lînijas, kas tos savienotu. Íeburs tad varçtu atzîmçt Saules kustîbas novçrojumu pirmsâkumu, jo vçl nav uzkrâti novçrojumi A/R lînijas Kalnu Karabaha 1815. g. nemainîbai. Vai gada cikla pieraksts? Visvairâk ornamenta grafiskâ pieraksta in- 1983, 101. lpp. formâcija ir saglabâjusies tieði tajâs zonâs, ku- 3. A. Radiòð. Ceïvedis Latvijas senvçsturç. – Apgâds râs tâ ir cçlusies, – lielajâ stepju joslâ – Vidus- Zvaigzne ABC, 1996. âzijâ, Irânâ, Kazahstânâ, Karakalpakijâ, Azer- 4. Mitoloìijas enciklopçdija, 2. sçj. – Izd. Latvijas enciklopçdija, Rîga, 1993, Ðumeru un akadieðu baidþânâ. Daþviet tur joprojâm piekopj klejo- mitoloìija, 359. lpp. tâju dzîvesveidu. Bet vietsçþiem pa to starpu 5. Mitoloìijas enciklopçdija. Pasaules tautu mito- piedzimst Mikelandþelo, Leonardo un Ðekspîrs loìiskâs bûtnes un priekðstati, 1. sçj. – Izd. Latvijas un veidojas neatkârtojama tçlniecîba, gleznie- enciklopçdija, Rîga, 1993, Íînieðu mitoloìija, 157. cîba un literatûra, bet tçlotâja mâksla jau ir lpp. Eiropas kristietîbas kultûras pavisam cits noti- 6. K. Straubergs. Latvieðu buramie vârdi, I, R, 1939. kumu un informâcijas pieraksta veids. – Latvieðu folkloras krâtuves izdevums, 234., 257. lpp. Atsauces 7. Ìàðèÿ Ãèìáóòàñ. Öèâèëèçàöèÿ âåëèêîé Áîãè- 1. Arheoloìija un etnogrâfija, XI. – Izdevn. Zinâtne, íè, ìèð Äðåâíåé Åâðîïû. – Ìîñêâà, 2006, ÐÎÑÑÏ atbild. redakt. E. Mugurçviès, Rîga, 1974, 224. lpp. ÝÍ, ñòð. 91, 108. 2. Arheoloìija un etnogrâfija, XIV. – Izdevn. Zinât- 8. V. Celms. Latvju raksts un zîmes. – Folkloras infor- ne, Z. Apala, E. Mugurçviès (atbild. redakt.), Rîga, mâcijas centrs, Rîga, 2008. 62 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA KOSMOSA TÇMA MÂKSLÂ

JÇKABS ÐTRAUSS VISUMA TÇMA FILATÇLIJÂ (10. turpinâjums)

STARPTAUTISKO LIDOJUMU ÇRAS SÂKUMS Katrs liels notikums kosmonautikas vçsturç ir radîjis neapstrîdamu íçdes reakciju arî citâs dzîves jomâs – tostarp Turpmâkie notikumi Visuma izpçtç to tikai apstip- filatçlijâ. Iepriekð aprakstîtais Sojuz- rinâja – ar vçl lielâku entuziasmu pasaules pasta Apollo lidojums bija gana labs iegansts, administrâcijas iepriecinâja filatçlistus ar lielâm jaunâm lai rastos arvien jauni filatçlijas materiâlu pastmarku sçriju tirâþâm, kas iegûla krâjçju albumos krâjçji un apkopotâji. vai arî tika parâdîtas tematiskajâs izstâdçs visâ pa- saulç. Pastmarkas tika emitçtas arî par godu jau agrâk veiktajiem lidojumiem, kad ðiem notikumiem bija ap- ritçjis apaïð gadskaitlis vai PSRS gadîjumâ – arî kârtç- jam PSRS kongresam veltîtajâs vçrtszîmçs, – kaut ar nelielu kompozicionâlu elementu tika parâdîts un at- gâdinâts, ka PSRS ir kosmosa lielvalsts. 1975. gads pasaules kosmonautikas vçsturç ir iegâjis arî kâ pirmais kopçjo starptautisko lidojumu gads, un cilvçce varçja tikai nojaust, ka tâdu lidojumu bûs vçl ïoti daudz. Bet visu pçc kârtas. Paralçli “ikdienas” kosmosa izpçtei, lai sagatavotos starptautiskajiem lidojumiem, gan PSRS, gan ASV notika kadru atlases un treniòi kopâ ar daþâdu valstu potenciâlajiem kosmonautiem un astronautiem. Taèu

63 arî “ierasto” ikdienas darbu jomâ kosmosa izpçtç tika sasniegti nozîmîgi rezultâti. Tâ, piemçram, PSRS no 1976. g. VII lîdz 1978. g. I ar KK Sojuz un OS Saïut1 veica vairâkus nozîmîgus lidojumus izplatîjumâ, sasniedzot gan lidojumu ilguma rekordus, gan ievçro- Sojuz 27 un jamus medicînisko, bioloìisko u.c. eksperimen- A.Gubarevs un tu rezultâtus. Ðajâ lidojumu sçrijâ jâmin daudzu V. Remeks ar PSRS kosmonautu vârdi un panâkumi: KK Sojuz 28. 1976. gadâ 6.VII-24.VIII ar KK Sojuz 21 Ðis lidojums bi- un OS Saïut 5 lidoja B. Volinovs un V. Þolo- ja îpaðs ar to, ka bija pirmais pasaulç, kad komandas sastâvâ lidoja âr- zemnieks – ðajâ reizç ÈSSR pilsonis Vladimirs Remeks. Lidojums ilga bovs; ar Sojuz 22 – 15.- 7 diennaktis 22 stundas 23.IX – V. Bikovskis un V. Ak- un 16 sekundes. senovs; ar Sojuz 23 – 14.- Turpmâk prakse vei- 16.X – V. Zudovs un V. Roþ- dot un sûtît kosmosâ destvenskis. starptautiskas komandas kïuva par samçrâ 1977. gadâ ar KK Sojuz ierastu lietu – PSRS 24 un OS Saïut 5 lidoja 5.- komplektçja komandas 25.II kosmonauti V. Gorbat- kopâ ar sadraudzîbas ko un J. Glazkovs un 9.-11.X valstîm un daþiem sev labvçlîgiem “kapitâ- ar KK Sojuz 25 – V. Kova- listiem”, bet ASV – tikai ar brîvâs pasaules ïenoks un V. Rjumins. valstu pilsoòiem – gan profesionâli apmâcîtiem 1977. g. PSRS tika palaista pirmâ otrâs astronautiem, gan neprofesionâïiem. paaudzes – lidojuma laikâ ar kravâm apgâ- Kopâ ar PSRS kosmonautiem starptautis- dâjamâ – OS Saïut 6. Tâ darbojâs pilotçjamâ kajâs apkalpçs ir lidojuði daudzu valstu pilsoòi: reþîmâ ~2 gadus. Uz OS Saïut 6 ar KK Sojuz 26 1977. gadâ 1978. g. 27.VI-5.VII – Sojuz 30 – Saïut 6 – no 10. decembra lîdz 1978. g. 16. martam P. Kïimuks un M. Hermaðevskis (Polija), devâs kosmonauti J. Romaòenko un G. Greèko. 26.VIII-3.IX – KK Sojuz 31 – OS Saïut 6 – Ðajâ gadâ OS Saïut 6 apmeklçja arî kosmo- V. Bikovskis un Z. Jçns (VDR); nauti V. Dþanibekovs un O. Makarovs ar 1979. g. 19.-12.IV – Sojuz 33 – N. Rukavið- òikovs un G. Ivanovs (BTR); 1 Orbitâlâs stacijas Saïut ir PSRS pilotçjamo OS sçrija, kâ programmas mçríis ir nodroðinât cilvçka ilgstoðu atraðanos kosmosâ, lai veiktu zinâtniskos un lietiðíos pçtîjumus un eksperimentus un izzinâtu un radîtu priekðnoteikumus pastâvîgas, pilotçjamas OS radîðanai.

64 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA 1980. g. 26.V-3.VI – Sojuz 36 – V. Kubasovs un B. Farkaðs (UTR), 23.-31.VII – Sojuz 37 – Saïut 6 – V. Gorbatko un Fam Tuans (Vjetnamas TR), 18.-26.IX – Sojuz 38 – Saïut 6 – J. Roma- òenko un A. Tamaijo Mendess (Kuba);

Bet minçtajâ lidojumu sçrijâ tika sasniegti vairâki uzturçðanâs kosmosâ ilguma rekordi: 1978. g. 15.VI-2.XI – Sojuz 29 – Saïut 6 – V. Kovaïenoks un A. Ivanèenkovs – 139 d/n 14 h 48 s; 1979. g. 25.II-19.VIII – Sojuz 32 – Saïut 6 – V. Ïahovs un V. Rjumins – 175 d/n 36 s; 1980. g. 9.IV-11.X – Sojuz 35 – Saïut 6 – L. Popovs un V. Rjumins – 184 d/n 20 h 12 s. 1981. g. 22.-30.III – Sojuz 39 – Saïut 6 – V. Dþanibekovs un Þ. Guragèa (Mongolijas TR), 14.-22.V. – Sojuz 40 – Saïut 6 – L. Popovs un D. Prunariu (Rumânijas TR). Vçlâk PSRS starptautiskajâs komandâs lidoja arî kosmonauti no Francijas (Þ.L. Kretjçns, 1982. g., 1988. g.), Indijas (R. Ðarma, 1984. g.) u.c. Ðiem lidojumiem par godu emitçtâs pastmarkas ir ïoti atðíirîgas savâ vizuâlajâ un mâkslinieciskajâ risi- nâjumâ. Redzam gan tîrus portretus, gan tikai attiecîgo valstu karogus un lidojuma emblçmas ar uzrakstiem, gan kosmosa varoòu kompozicionâlu darbîbas risi- nâjumu, ko brîþiem bez lupas pat nevar îsti uztvert. Tieði tâpçc filatçlijas cienîtâjiem ir interesanti izsekot daþâdu valstu mâkslinieku radoðajam veikumam ðajâ nozarç. 65 Arî PSRS konkurente kosmosa jomâ ASV Lai neatpaliktu no PSRS, arî ASV radîja nesnauda. 1981. g. 12.-14.IV no ASV pirmo starptautisko kosmosa apkalpju lidojumu pro- reizi pasaulç tiek sûtîts orbitâlajâ lidojumâ grammu, un jau 1983. g. 28.XI ar kosmoplânu daudzkârt izmantojamâ kosmiskâ lidaparâta Columbia pirmo reizi tika vests Rietumeiropâ Space Shuttle tipa pilotçjamais kravas kosmo- radîtais apdzîvojamais kosmiskais aparâts – 2 plâns Columbia ar Dþ. Jangu un R. Kripenu daudzkârt izmantojamâ kosmiskâ laboratorija apkalpç. SPACELAB. Ðâ kompleksa apkalpes sastâvâ Space Shuttle tipa lidaparâti uz Zemes at- lidojumâ pirmo reizi pasaulç devâs nepro- grieþas ar ~350 km/h lielu âtrumu, un no pâr- fesionâli astronauti – B. Lihtenbergs (ASV) un karðanas, atgrieþoties atmosfçrâ, tos pasargâ U. Merbolds (VFR). keramisko flîþu apvalks. Arî 1984. gads ASV astronautikai atnesa Atkal pasauli pârðalca kârtçjais apbrînas panâkumus – 7.-9.II kosmoplâna Challenger vilnis – to iemûþinâja pastmarkâs un citâs fila- apkalpe – B. Makendless un R. Stjuarts pirmo tçlijas vçrtszîmçs visas pasaules pasta admi- reizi pasaulç atklâtâ kosmosâ veica brîvus nistrâcijas. bezsaites lidojumus no sava kuìa. Tâ paða ga- 1983. g. 18.-24. VI vçlreiz pârðalca pasauli ar jauna kosmoplâna Challenger lidoju- da 10.-11.IV Challenger apkalpe, ðeit atkal jâ- mu – pirmo reizi ASV astronautikas vçsturç saka – pirmo reizi pasaulç, satvçra orbîtâ un apkalpes sastâvâ lidojumu veica sieviete-astro- turpat izremontçja avarçjuðu bezpilota pava- naute Sallija Raida. doni – ASV orbitâlo Saules observatoriju SMM. Vçlâk, protams, ar visiem Space Shuttle tipa Savukârt 12.-16.XI ASV kosmoplâna Discovery kosmoplâniem Columbia, Challenger, Disco- apkalpe satvçra orbîtâ un pirmo reizi pasaulç very un Atlantis – vairâk nekâ 20 sievieðu veica nogâdâja atpakaï uz zemes nepareizâs orbîtâs daþâdas grûtîbas pakâpju lidojumus izplatî- nonâkuðos kosmiskos lidaparâtus – Indonçzijas jumâ. un ASV sakaru pavadoòus. Pienâca 1985. gads un atkal rekords – 2 Ðo kosmoplânu starta laikâ paâtrina divi lieli 30.X ar kosmoplânu Challenger izplatîjumâ vairâkkârt izmantojami cietâ kurinâmâ starta paât- devâs pagaidâm lielâkâ kosmiskâ apkalpe – rinâtâji, kas vçlâk tiek atmesti un lejâ krît ar izplet- 8 cilvçki – 5 ASV, 2 VFR, 1 no Nîderlandes. òiem, kas palçnina kriðanas âtrumu, lai ðîs iekârtas Ðiem lidojumiem sekoja vçl veiksmîga Space var atjaunot un izmantot vçl. 66 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA 1982. g. 13.V-10.XII ar KK Sojuz – OS Saïut 7 PSRS kosmonauti A. Berezovojs un V. Lebedevs veica kârtçjo lidojumu un sasnie- Shuttle lidojumu sçrija. Tâ 1990. g. 24.IV dza ilgâko lidojuma rekordu – 211 d/n. NASA ar kosmoplânu Discovery palaida orbîtâ 1984. g. IV-VIII – PSRS OS Saïut 7 apkalpes 3 ap Zemi Habla kosmisko teleskopu – pirmo locekïi veica pagaidâm ilgâko darba ciklu reizi tika pacelts tik liels astronomisks instru- atklâtâ kosmosâ – 6 seansos, ~24 h remon- ments ar 2,4 m diametra galveno spoguli. Ar tçdami dzinçjiekârtu un paplaðinâdami saules ðo teleskopu, kas apriòío Zemi ârpus tâs atmos- baterijas. Ðâ gada ietvaros OS Saïut 7 pamat- fçras, iegûst objektu attçlus milzîgos attâlumos, apkalpe – L. Kizimovs, V. Solovjovs, O. Atkovs tiek pçtîti melnie caurumi un gravitâcijas iedar- beidza pagaidâm ilgâko pilotçjamo kosmisko bîba. lidojumu – 237 d/n, un 25.VII no ðîs paðas 1994. gadâ sabojâjâs HKT spogulis un orbitâlâs stacijas atklâtâ kosmosâ pirmo reizi saules baterijas – tie tika salaboti. To veica as- iziet sieviete kosmonaute Svetlana Savicka. tronauti, izejot atklâtâ kosmosâ no Space Shut- Ðeit vietâ ir piezîme, ka arî Latvijâ dzimuðie tle tipa kosmosa kuìiem. Ðeit jâmin astronauts PSRS kosmonauti ir lidojuði izplatîjumâ. Bet par S. Masgreivs, kas pirmais ir remontçjis Habla to un vçl daudziem interesantiem faktiem un teleskopu kosmosâ. filatçlijas materiâliem – turpmâk.

3 Edvins Habls (1859-1953) – ASV astrofiziíis, ârpusgalaktiskâs astronomijas pamatlicçjs, izstrâdâ- jis galaktiku klasifikâciju un ârpusgalaktikas attâlumu skalu, atklâjis Habla likumu (Habla kosntante) u.c.

67 ÎSUMÂ ÎSUMÂ ÎSUMÂ ÎSUMÂ ÎSUMÂ ÎSUMÂ

Zvaigþòotâs debess iedvesmoti skaòdarbi koncertâ Astrophonia. Terminu astrophonia vârdnîcâs neizdodas atrast, tîmeklî Google latvieðu valodâ dod veselu rindu ziòu par tâda nosaukuma koncertiem gan Rîgâ Spîíeru zâlç, gan citur Latvijâ. Valmierâ ðâds koncerts notiek Mûzikas skolas Jâzepa Vîtola kamerzâlç 2010. gada 25. oktobrî. Koncertu ievada un bagâtina Ludviga van Bçthovena vispopulârâkâs klaviersonâtes No14, op. 27 pirmâ daïa un treðâs daïas fragments pianista Uìa Kriðjâòa interpretâcijâ. Ar koncerta tematiku ðo skaòdarbu gan saista tikai tâ mûsdienâs plaði pazîstamais nosaukums Mçnesnîcas sonâte. Tâlâk klausîtâjus ar zvaigþòoto debesi iepazîstina gan pianists individuâli, gan kopâ ar citiem koncerta grupas dalîbniekiem Elînu Endzeli (sitaminstrumenti), Kristapu Pçtersonu (kontrabass) un Artûru Krûzkopu (stâstnieks). Programmâ mûsdienu autori – komponists un astronomijas amatieris Urmass Sîsasks (Urmas Sisask), dzimis 1960. gadâ Raplâ, Igaunijâ, studçjis kompozîciju Igaunijas Mûzikas akadçmijâ, Kaija Sâriaho (Kaija Saariaho), dzimusi Helsinkos, bet kopð 1982. gada dzîvo Parîzç, studçjusi mûziku Sibçliusa akadçmijâ Helsinkos, Freiburgâ un Parîzç, un mûsu paðu Kristaps Pçtersons, dzimis Valmierâ 1982. gadâ, mâcîjies kontrabasu un kompozîciju Latvijas Mûzikas akadçmijâ. Ðos trîs komponistus vieno gan viòu izcelsmes zemju ìeogrâfiskâ tuvîba, gan skaòdarbi, kas saistîti ar zvaigþòotâs debess objektiem, gan laikmeta noteiktâs tendences mûzikâ. U. Sîsasku, kurð pazîstams kâ garîgâs mûzikas komponists, koncertâ pârstâv 1980.-1987. g. komponçtâ klavieru cikla Zvaigþòotâ debess skaòdarbi, kas nosaukti ziemeïu puslodç redzamo zvaigznâju vârdâ, kâ Delfîns, Lielais Suns, Berenikes Mati, Lira, Mazais Lâcis, arî citu debess parâdîbu vârdâ – Polârblâzma. No Kaijas Sâriaho skaòdarbiem koncertam izvçlçts Ciel etoile – Debesu zvaigzne, kontrabasam un sitamiem instrumentiem, bet no K. Pçtersona – cikla Debesu akustika skaòdarbi klavierçm, kontrabasam un teicçjam. Ðâ cikla skaòdarbiem doti gan zvaig- znâju, gan debess objektu nosaukumi – Sietiòð, Magelâna Mâkonis, Piena Ceïð. Stâstnieka komentâri ciklu atseviðíiem skaòdarbiem par zvaigznâjiem gan vairâk atgâdina iknedçïas horoskopu leksiku. Taèu, stâstot par Magelâna Mâkoòiem un minot to attâlumu, stâstnieks atzîst, ka ar tâs galaktikas saprâtîgâm bûtnçm pagaidâm tikai mûzika spçj mûs tuvinât. Stâstnieka priekðnesumâ dzirdami arî vairâku ar astronomiju saistîtu literâru darbu fragmenti, piemçram, no Stîvena Hokinga un Leonarda Mlodinova grâmatas Vçl îsâk par laika vçsturi. Parastam klausîtâjam, kâ man, grûti saprast, kâpçc tam vai citam atskaòotam skaòdarbam dots attiecîgais debess objekta vai zvaigznâja nosaukums, un kas radies pirmais – skaòdarbs vai nosaukums? Kaut kâdu nojçgu par ðo noslçpumu varbût atklâj Urmasa Sisaksa sludinâtais viòa CD Galaxies ievadâ: ”Mûsu 17 miljardus gadu vecais Visums ir milzîgas çrìeles, kuras izgudrojis Jahve. Ar gravitâcijas spçku galaktikas, zvaigznes, plançtas, komçtas un citi zvaigþòu pasaules objekti veido milzîgas çrìeïu stabules. Tas ir manas dzîves un darba Kredo. Saprast ðâ Visuma muzikâlâ instrumenta harmoniju un ïaut to sadzirdçt ïaudîm ir Mana misija. Es ne- uzskatu sevi par komponistu, bet par Mûzikas Ierakstîtâju.” (www.erpmusic.com). Kâ astronomijas amatieris U. Sîsasks savâ dzimtajâ ciematâ esot iekârtojis ”muzikâlo planetâriju”, kur viòð rîko astronomiskus novçrojumus un koncertlekcijas. Astrophonia koncerti parâda to, ka zvaigþòotâs debess objekti un teiksmas par tiem var iedvesmot mûsdienu komponistus. A.A.

68 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA IEROSINA LASÎTÂJS

ARUNAS BUGA, JÂNIS KAMINSKIS V. STRUVES ÌEODÇZISKAIS LOKS PASTMARKÂS

Pagâjuði divi gadi kopð iepriekðçjâs V. Stru- Kopumâ unikâlais ìeodçziskais loks tika ves darbam veltîtâs starptautiskâs konferences uzmçrîts XIX gadsimtâ V. Struves vadîbâ, tas 2008. gada septembrî Jçkabpilî. Savukârt ðo- stiepjas 2821 km garumâ no Melnâs jûras gad Viïòâ notika lîdzîga satura konference, bet Ukrainâ lîdz Ziemeïu ledus okeânam Norvçìi- nâkamâ tiek plânota 2012. gadâ Baltkrievijâ, jâ. Ðâ loka mçrîjumu rezultâti zemes izmçru Brestâ. Katrâ konferencç tiek apspriesti aktuâlie un precîzu koordinâtu iegûðanai tika lietoti lîdz jautâjumi, pçtîti un analizçti iegûtie rezultâti, pat XX gadsimta noslçgumam, kad tos aizstâja pieòemtas jaunas rezolûcijas un visâdi po- jaunâku un precîzâku GPS tehnoloìiju uzmçrî- pularizçts V. Struves un viòa laikabiedru izci- jumu plaðâs iespçjas. Pavisam ìeodçzisko loku lais vçsturiskais veikums. veido 258 trîsstûri, un tas ðíçrso desmit valstu Kopð 2005. gada 15. jûlija V. Struves ìeo- teritorijas, kurâs kopumâ 34 punktiem ir pieðíir- dçziskais loks desmit valstu veiksmîgas sadar- ta UNESCO aizsardzîba. Katra valsts atbilstoði bîbas rezultâtâ ir iekïauts UNESCO kultûrvçstu- savâm iespçjâm îpaði cenðas atzîmçt un popu- risko objektu sarakstâ un tam pieðíirta vispla- larizçt ðo unikâlo kultûrvçsturisko vçrtîbu. Tiek ðâkâ starptautiskâ aizsardzîba. Lai tas notiktu, gatavotas un izdotas daudzas un daþâdas 1994. gadâ Starptautiskâ mçrnieku biedrîba pastmarkas, iespiestas speciâlas naudaszîmes (FIG) savâ kongresâ Melburnâ, Austrâlijâ izvçr- vai kaltas monçtas, kâ arî veidoti populârzinât- tçja saòemtos priekðlikumus un pieòçma atbals- niski apraksti, organizçtas starptautiskas konfe- toðu rezolûciju ar aicinâjumu Apvienotajâm rences. Nâcijâm par ðâ vçsturiskâ loka monumentu jeb Arî Latvijâ tikusi plânota speciâlas pastmar- zîmju îpaðo nozîmi un aizsardzîbu. Tâ tika kas izdoðana vçl pirms V. Struves loka iekïauða- nosûtîta arî Starptautiskajai astronomijas savie- nas UNESCO sarakstâ. Pat tika izstrâdâts past- nîbai (IAU) un Starptautiskajai ìeodçzijas aso- markas iespçjamais makets Valsts zemes die- ciâcijai (IAG), kuras arî skaidri pauda savu at- nesta Ìeodçzijas pârvaldç. Tâlâk Latvijas Ìeo- balstu izvirzîtajam priekðlikumam. telpiskâs informâcijas aìentûras Ìeodçzijas V. Struves ìeodçziskais loks un tâ punkti departamenta speciâlisti 2009. gada sâkumâ Latvijâ pasaules vçrtîbu ziòâ ierindojas otrajâ ir sagatavojuði pamatojumu un nosûtîjuði vçstuli vietâ aiz Vecrîgas, nesot UNESCO vârdu. Ðâ- Latvijas Pastam ar lûgumu izdot ðim îpaðajam du objektu pasaulç nav daudz, un vçl mazâk notikumam veltîtu pastmarku. Esam pârliecinâti: tâdi ir sastopami Latvijâ. Latvijâ no seðpadsmit ja ne 2010. gadâ, tad nedaudz vçlâk arî Lat- zinâmajiem novçrojuma punktiem kâ îpaði un vijâ dienas gaismu ieraudzîs jauna V. Struves autentiski ìeodçziskâ loka punkti tika izvçlçti lokam veltîta pastmarka. Paðlaik gan varam divi – Jçkabpils un Ziestukalns (Sestukalns) priecâties par vairâkâm citu valstu izdotâm Çrgïu novada Sausnçjas pagastâ. Savukârt pastmarkâm. Lietuvâ tika izvçlçti trîs punkti, kas dabâ precîzi 2009. gada 24. oktobrî Lietuvas Pasta ad- attçlo vçsturisko veikumu un apliecina tâ neiz- ministrâcija izdeva divas jaunas pastmarkas zûdoðo nozîmîgumu nâkamajâm paaudzçm. sçrijâ Pasaules mantojuma objekti. Struves ìeo- dçziskais loks. 69 liela un sastâvoða no 9 (3x3) pastmarkâm. Katra pastmarka nodrukâta 297 000 lielâ tirâ- þâ, ko pçc atseviðía pasûtîjuma veica privâta Austrijas spiestuve Vînç. Atzîmçjot jaunas pastmarkas izdoðanu, parasti tiek izdota arî speciâla pirmâs dienas ap- Lietuvas pastmarkas. loksne un pirmâs dienas lapa. Ðo darbu saga- tavoðanu veica Lietuvas Pasta administrâcija. Ðo abu minçto pastmarku autors ir H. Rat- kevicjus (H. Ratkevicius). Atseviðías pastmarkas izmçrs ir 34,50x30 mm. Pastmarkas tiek dru- kâtas miniatûras lapâs, katra 135x108 mm

Lietuvas pirmâs dienas aploksne.

Interesanti ir pieminçt citas lîdz ðim iznâku- ðâs pastmarkas, kas veltîtas Pulkovas observatorijas dibinâtâjam Vasilijam Struvem (1793- 1864) vai V. Struves ìeodçziskajam lokam. Moldovas Pasta administrâcija 2008. gada 1. Miniatûras lapa V. Struves ìeodçziskâ loka piemiòai. septembrî izdeva pastkartes, veltîtas V. Struves 160. dzimðanas dienai. Pastkartes izmçrs ir 162x114 mm, un tâs tirâþa ir 50 000 ek- semplâru.

Miniatûras lapa V. Struves piemiòai. Moldovas izdotâ pastkarte.

70 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA Moldovas pastkartes pastmarkâ attçlots novembrî Padomju Savienîbâ tika izdota atse- ìeodçziskâ punkta Rudi monuments ar viðía pastmarka. Minçtâs pastmarkas izmçrs UNESCO simboliku. 26x37 mm, un tâ iespiesta 3 000 000 lielâ Lîdzîgi iepriekð arî Baltkrievija 2007. gada tirâþâ. 20. septembrî izdeva pastmarku bloku, veltîtu V. Struvem un viòa ìeodçziskajam lokam V. Struves atcerei veltîta 15 000 lielâ tirâþâ. Paðas pastmarkas izmçrs PSRS pastmarka. ir 28x40 mm, bet visa pastmarku (suvenîra) Vçl senâka jeb pirmâ zi- bloka izmçrs ir 112x80 mm. nâmâ ðai tçmai veltîtâ pastmarka izdota 1954. gada 26. jûlijâ sakarâ ar Pulko- vas observatorijas atvçrða- nu pçc tâs rekonstrukcijas. Pastmarku izdeva bijuðâs Padomju Savienîbas Pasta administrâ- cija 1 500 000 lielâ tirâþâ, tâs izmçrs 42x30 mm. Uz pastmarkas arî V. Struves portrets. PSRS pastmarka – veltîta Pulkovas obser- Baltkrievijas pirmâs dienas aploksne ar past- vatorijas atkalatvçrða- marku bloku uz tâs. nai.

Baltkrievija ir pirmâ valsts, kas sekoja Kultûrvçsturisko V. Struves loka desmit valstu darbîbu Koordi- vçrtîbu atzîmçðana, nçjoðâs komitejas pieòemtajai rezolûcijai kam ir liela nozîme pasaulç, notiek daudzâs 2006. gadâ Haparandâ, Zviedrijâ par past- valstîs. Viens no tâs veidiem ir pastmarku iz- marku izdoðanu, pieminot V. Struves ìeodçzis- doðana. Ðâdu darbu tikko sekmîgi ir paveikusi kâ loka lielo vçrtîbu. Lietuva. Kura no desmit V. Struves loka valstîm V. Struves piemiòai tikuðas izdotas pastmar- bûs nâkamâ, kas cildinâs un pieminçs ðâ pa- kas arî iepriekðçjâ gadsimtâ. Pieminot V. Stru- saulslavenâ astronoma un ìeodçzista veikumu? ves simto nâves gadadienu, 1964. gada 30. Novçlam, lai tâ bûtu Latvija.

Kur Rîgâ var iegâdâties ZVAIGÞÒOTO DEBESI? Izdevniecîbâ Mâcîbu grâmata, Klijânu ielâ 2D Izdevniecîbas LU Akadçmiskais apgâds tirdzniecîbas vietâ Raiòa bulvârî 19 I stâvâ (blakus garderobei) Izdevniecîbas Zinâtne grâmatnîcâ Zinâtòu akadçmijas Augstceltnç Grâmatu namâ Valters un Rapa Aspazijas bulvârî 24 Jâòa Rozes grâmatnîcâ Kriðjâòa Barona ielâ 5 Karðu veikalâ Jâòa sçta Elizabetes ielâ 83/85 Rçriha grâmatu veikalâ A.Èaka ielâ 50 u. c. Prasiet arî novadu grâmatnîcâs! Visçrtâk un lçtâk – abonçt! Uzziòas 67325322

71 JAUTÂ LASÎTÂJS

Par Nibiru un Pasaules galu

Zvaigþòotâ Debess jau gada sâkumâ tika jumi nav uzrâdîjuði ðâdu “íermeni” ar neparas- atbildçjusi savai ilggadçjai abonçtâjai S. Frei- tu kustîbu Zemes virzienâ. bergai uz jautâjumu: “... vai atbilst patiesîbai Ðim “objektam” jau 2003. gadâ vajadzç- internetâ atrodamâ informâcija par debess ja izraisît katastrofu uz Zemes, vairâk skat. Ar- íermeni – Nibiru, kas it kâ tuvojas Zemei un tura Balklava-Grînhofa atbildçs daudziem inte- 2012. gadâ izraisîðot drausmîgas katastrofas? resentiem Par “plançtu X” jeb 15. maija “saul- Un kas îsti ir ar to Maiju kalendâru – vai rietu” nodaïâ JAUTÂ LASÎTÂJS þurnâlâ Zvaig- tieðâm 2012. gadâ beigsies 5. rases evolûcija? þòotâ Debess 2003. gada Vasara (180), 94.- Varbût speciâlisti varçtu atklât savus novçroju- 95. lpp. mus un skatîjumu uz ðo lietu.” Par Maiju kalendâru un civilizâcijas beigâm Par “debess íermeni” Nibiru – plançtu, kas var palasît kaut vai LETAs 20. oktobrî delfi.lv strauji tuvojas Zemei: neraugoties uz zinâtnie- publicçto materiâlu “Pçtîjums: pasaules gals ku rîcîbâ esoðo novçroðanas tehniku daþâdos tiek atlikts”, kurâ paustas sliktas ziòas, ka ne- elektromagnçtiskâ starojuma diapazonos (ie- viens patiesîbâ nezina, kad ðis kalendârs bei- skaitot optisko, radio, rentgen- u.c.), astrono- dzas – varbût jau noslçdzies. Publicçtajâ mate- miem nav ziòu par ðo objektu, resp., novçro- riâlâ minçta nesen izdotâ grâmata Calendars and Years II: Astronomy and Time in the Ancient and Medieval World (izdevniecîba Oxbow Books), ku- râ kritizçta maiju kalendâra datumu apstrîdama pârneðana mûsdienu kalendârâ. “Tas nozîmç, ka plaðu populari- tâti ieguvusî 2012. gada apokalipse atliekama vismaz par pâris desmitga- dçm, bet maiju cilts vçstu- risko notikumu datçjums kïûst apðaubâms.” Ne pirmo un droði vien ne pçdçjo reizi tiks atlikts pasaules gals... neòemot vç- râ, ka ”Debess un zeme zu- dîs, bet Mani vârdi nekad nezudîs. Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eòìeïi, ne Dçls, kâ 2012unveiled.com vien Tçvs.” (Mateja ev. 24:35-36)

72 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA Par misçkïiem Astronomiskajâ kalendârâ 2011

23. septembrî Zvaigþòotajai Debesij pienâ- cîgajâ momentâ ir tuva 0. Nav ticams, ka 13. augus- ca e-vçstule par tematu: Kïûdas 2011. g. Astro- tâ Merkura redzamais diametrs varçtu bût 1.1’’. nomiskajâ kalendârâ: Man ir aizdomas, ka kïûdaina ir arî informâcija par 4. janvâra Saules aptumsumu kalendâra sâ- “Sveicinâti! kuma daïâ, proti, aptumsuma fâzi. Pçc NASA ap- Man patiess prieks, ka par spîti grûtajiem lai- tumsumu F. Espernaka mâjaslapas datiem Rîgâ kiem un finansçjuma trûkumam savâ pastkastîtç at- maksimâlâ aptumsuma fâze bûs 0.842, kalendârâ radu kârtçjo Zvaigþòotâs Debess un arî Astrono- uzrâdîtâ vçrtîba 0.78 ir Mçness aizsegtâ Saules miskâ Kalendâra 2011. g. izlaidumu. Tomçr ðoreiz laukuma daïa, bet ne aptumsuma fâze! prieku mazliet izbojâ pavirðîbas velniòð, kas nepâr- Ir jau labi zinâms, ka autori par Zvaigþòotâs protami ir iezadzies Astronomiskâ kalendâra 2011 Debess un Astronomiskâ kalendâra veidoðanu nesa- lappusçs. òem nekâdu atlîdzîbu, bet pavirðiem tomçr nevaja- Vislielâkâs dîvainîbas atrodamas 2. lappusç jan- dzçtu kïût! vâra astronomisko parâdîbu aprakstâ, proti: Patiesi ceru, ka nâkoðreiz izdosies labâk! Pilns Mçness it kâ bûs veselas divas reizes – Ar cieòu, 19. un 30. janvârî! Mârtiòð Pelçcis, Jûsu lasîtâjs kopð 1972. gada.” Merkurs maksimâlajâ rietumu elongâcijâ arî bûs divas reizes – 9. un 27. janvârî. Tiesa, daþas dîvainîbas vismaz par Pilnmç- Marss 29. janvârî it kâ bûs opozîcijâ!? neðiem un Merkura un Marsa pozîcijâm janvârî Droði vien, ka, kalendâru gatavojot, ir izman- (2.lpp.) nav bijuðas ne sastâdîtâja iesniegtajâ totas iepriekðçjo gadu tabulas un daïa informâcijas manuskriptâ, ne caurskatîtajâ korektûrâ, taèu palikusi neizdzçsta. Tâpat kïûdaina ir kalendâra 26. lappuse – Mer- tâs diemþçl ir publicçtajâ variantâ. kura efemerîdu tabulas aile “Elongâcija”, kur parâ- Ar atvainoðanos lasîtâjiem un arî sastâdî- dâs dîvainas elongâcijas vçrtîbas – lîdz pat 91 tâjam par misçkïiem tehnisku iemeslu dçï ielie- grâdam, kaut arî faktiskâ plançtas elongâcija attie- kam I. Vilka sagatavotos labojumus.

Astronomiskajâ kalendârâ 2011 pamanîtas ðâdas kïûdas: 1. lpp. Daïçjâ Saules aptumsuma maksimâlai fâzei 4. janvârî jâbût 0.843. 2. lpp. 7. janvârî. Ailei jâbût tukðai. 20. janvârî. Saule ieiet Ûdensvîra zîmç 12h18m. 26. janvârî. Mçness pçdçjais ceturksnis. 27. janvârî. Ailei jâbût tukðai. 29. janvârî. Ailei jâbût tukðai. 30. janvârî. Pilns Mçness vietâ jâbût Vençra konjunkcijâ ar Mçnesi 3° uz ziemeïiem. 24. lpp. Lappuses augðâ: Decembris 2011 26. lpp. Lappuses augðâ: Merkurs 2011 Merkura elongâcija: 80 vietâ jâbût 8; 91 vietâ 9; 60 vietâ 6; 30 vietâ 3; 90 vietâ 9; 80 vietâ 8. Merkura diametrs: 1,1 vietâ jâbût 11,1. 31. lpp. Neptûna fâze: 1,00005 vietâ jâbût 1,000.

Pateicoties vçrîgiem lasîtâjiem un vçlot neapmaldîties pasaules tîmeklî, Irena Pundure, Zvaigþòotâs Debess atb. sekretâre 73 Juris Kauliòð ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS 2010./2011. GADA ZIEMÂ

Astronomiskâ ziema 2010. gadâ sâksies laika un lielais, stindzinoðais aukstums tad, kad h m 22. decembrî plkst. 1 38 . Ðajâ brîdî Saule ir skaidrs laiks. ieies Meþâþa zodiaka zîmç (N), un tai tad Saules ðíietamais ceïð 2010./11. gada bûs maksimâlâ negatîvâ deklinâcija. No ðâ ziemâ kopâ ar plançtâm parâdîts 1. attçlâ. laika tâ sâks pieaugt – tâpçc ðo notikumu sauc arî par ziemas saulgrieþiem, kuriem jau kopð PLANÇTAS seniem laikiem ir bijusi liela nozîme daudzu tautu dzîves ritmâ. Paðâ ziemas sâkumâ Merkurs nebûs no- 2011. g. 3. janvârî plkst. 21h Zeme atra- vçrojams. Tomçr jau 9. janvârî tas atradîsies dîsies vistuvâk Saulei (perihçlijâ) – 0,983 astro- maksimâlajâ rietumu elongâcijâ (23°). Tâpçc, nomiskâs vienîbas. sâkot ar paðâm decembra beigâm un apmç- 2010./11. g. astronomiskâ ziema beigsies ram lîdz janvâra vidum, Merkuru varçs ierau- 21. martâ plkst. 1h21m, kad Saule nonâks pa- dzît rîtos, neilgu laiku pirms Saules lçkta. vasara punktâ un ieies Auna zodiaka zîmç 25. februârî Merkurs atradîsies augðçjâ (E). Ðajâ laikâ diena un nakts ir apmçram konjunkcijâ ar Sauli (aiz tâs). Tâpçc arî februârî vienâdi garas. Tâpçc ðo notikumu sauc par un marta pirmajâ pusç Merkurs nebûs re- pavasara ekvinokciju. dzams. Ziemas debesis ir ïoti pievilcîgas un skais- Paðâs ziemas beigâs Merkuram bûs diez- tas, jo galvenie zvaigznâji ir bagâti ar spoþâm gan liela austrumu elongâcija (18°) – ðajâ laikâ zvaigznçm. Seviðíi ðajâ ziòâ izceïas skaistâ- to varçs novçrot vakaros, tûlît pçc Saules rieta, kais debesu zvaigznâjs Orions. Viegli atroda- zemu pie horizonta, rietumu pusç. mi un izteiksmîgi ir arî Vçrða, Vedçja, Perseja, 2. janvârî plkst. 18h Mçness paies garâm Dvîòu, Lielâ Suòa un Mazâ Suòa zvaigznâji. 4,4° uz leju, 1. februârî plkst. 19h 3° uz augðu T.s. ziemas trijstûri veido trîs pirmâ lieluma un 5. martâ plkst. 14h 5,4° uz augðu no Mer- zvaigznes – Sîriuss (Lielâ Suòa α), Procions kura. (Mazâ Suòa a) un Betelgeize (Oriona α). Vçrða Ziemas sâkums bûs labvçlîgs Vençras no- zvaigznâjâ viegli ieraugâmas vaïçjâs zvaigþòu vçroðanai – 8. janvârî tâ atradîsies maksimâ- kopas – Hiâdes un Plejâdes (Sietiòð). lajâ rietumu elongâcijâ (47°). Decembra bei- Ar optikas palîdzîbu var ieteikt aplûkot ðâ- gâs un janvârî tâ bûs labi redzama rîtos, vairâ- dus debess dzîïu objektus: Oriona miglâju M kas stundas pirms Saules lçkta. Tâs spoþums 42-43 (Oriona zvaigznâjâ); vaïçjo zvaigþòu ðajâ laikâ bûs –4m,4. kopu M 37 (Vedçja zvaigznâjâ); vaïçjo zvaigþ- Ziemas turpinâjumâ Vençras redzamîba òu kopu M 35 (Dvîòu zvaigznâjâ); Rozetes visu laiku pasliktinâsies. Februâra pirmajâ pusç miglâju (Vienradþa zvaigznâjâ); zvaigþòu ko- Vençra vçl bûs diezgan labi novçrojama apmç- pu NGC 2244 (Vienradþa zvaigznâjâ); vaïçjo ram 2 stundas pirms Saules lçkta. Februâra zvaigþòu kopu M 48 (Hidras zvaigznâjâ); otrajâ pusç to varçs redzçt tikai îsu brîdi pirms vaïçjo zvaigþòu kopu M 44 (Vçþa zvaigznâjâ). Saules lçkta. Martâ tâ praktiski vairs nebûs Galvenie trûkumi ziemas zvaigþòotâs de- novçrojama. bess novçroðanai Latvijâ ir divi – maz skaidra

74 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA 1. att. Ekliptika un plançtas 2010./11. g. ziemâ.

h 31. decembrî plkst. 19 Mçness paies ga- ar Sauli. h râm 8° uz leju, 30. janvârî plkst. 5 4° uz leju 5. janvârî plkst. 2h Mçness paies garâm 2° h un 1. martâ plkst. 4 0,7° uz augðu no Vençras. uz augðu, 3. februârî plkst. 5h paies garâm 4° h Visu 2010./11. g. ziemu Marss nebûs uz augðu, 4. martâ plkst. 8 5° uz augðu no novçrojams – 4. februârî tas bûs konjunkcijâ Marsa.

75 2. att. Jupitera spoþâko pavadoòu redzamîba 2010./11. g. ziemâ. Jo (J), Eiropa (E), Ganimçds (G), Kallisto (K). Austrumi attçlâ atrodas pa labi, rietumi – pa kreisi.

76 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA Paðâ ziemas sâkumâ un janvâra pirmajâ Visu ziemu Saturns atradîsies Jaunavas pusç Jupiters bûs labi novçrojams nakts pir- zvaigznâjâ. majâ pusç. Tâ spoþums bûs –2m,3. 29. decembrî plkst. 5h Mçness paies garâm Janvâra otrajâ pusç un februârî Jupiters bûs 9° uz leju, 25. janvârî plkst. 5h 8,5° uz leju, labi redzams vakaros vairâkas stundas pçc 21. februârî plkst. 15h 8° uz leju un 20. martâ Saules rieta. Martâ tas bûs novçrojams vairs plkst. 20h 8° uz leju no Saturna. tikai îsu brîdi pçc Saules rieta. Ziemas sâkumâ un janvâra pirmajâ pusç Visu ziemu Jupiters atradîsies Zivju zvaigz- Urâns bûs novçrojams nakts pirmajâ pusç, nâjâ, tuvu robeþai ar Valzivs zvaigznâju. dienvidrietumu, rietumu pusç. Tâ spoþums ðajâ 10. janvârî plkst. 12h Mçness paies garâm laikâ bûs +5m,9. 5,6° uz augðu, 7. februârî plkst. 7h 5,4° uz Janvâra otrajâ pusç un februârî tas bûs augðu un 7. martâ plkst. 3h 5° uz augðu no redzams vakaros. Tûlît pçc ziemas beigâm Jupitera. Urâns bûs konjunkcijâ ar Sauli. Tâpçc martâ Jupitera spoþâko pavadoòu redzamîba tas vairs nebûs redzams. 2010./11. g. ziemâ parâdîta 2. attçlâ. Visu ziemu Urâns atradîsies Zivju zvaig- Ziemas sâkumâ un janvârî Saturns bûs znâjâ tuvu robeþai ar Ûdensvîra zvaigznâju. labi novçrojams nakts otrajâ pusç. Februârî un 10. janvârî plkst. 17h Mçness paies garâm marta pirmajâ pusç tâ redzamîbas periods bûs 6° uz augðu, 6. februârî plkst. 21h 6° uz augðu gandrîz visa nakts, izòemot vakara stundas. un 6. martâ plkst. 6h 6° uz augðu no Urâna. Paðâs ziemas beigâs tas bûs ïoti labi re- Saules un plançtu kustîbu zodiaka zîmçs dzams praktiski visu nakti. Tâ spoþums tad sa- sk. 3. attçlâ. sniegs +0m,4. 180° . – Saule – sâkuma punkts 22.12. 0h, beigu punkts 21.03. 0h (ðie momenti attiecas arî uz plançtâm; simbolu novieto- 90° jums atbilst sâkuma punktam).

2010./11.g. Merkurs, ençra, ZIEMA Marss, Jupiters, Saturns, 1 Urâns, Neptûns,

270° 1 – 30. decembris 9h.

0° 3. att. Saules un plançtu kustîba zodiaka zîmçs.

77 MAZÂS PLANÇTAS 2010./11. g. ziemâ opozîcijâ vai tuvu opozîcijai spoþâkas un ap +9m bûs piecas mazâs plançtas – Junona (3), Îrisa (7), Massalija (20), Tâlija (23) un Nisa (44). Junona (Juno) α δ Attālums no Attālums no Datums 2000 2000 Spožums Zemes, a.v. Saules, a.v. 20.02. 11h44m +0°40’ 1.798 2.724 9.3 2.03. 11 37 +2 12 1.776 2.750 9.1 12.03. 11 29 +3 50 1.783 2.776 8.9 22.03. 11 21 +5 26 1.819 2.801 9.2

Îrisa (Iris) 22.12. 8h48m +12°34’ 1.238 2.080 8.5 1.01. 8 42 +12 15 1.195 2.105 8.3 11.01. 8 32 +12 11 1.174 2.130 8.1 21.01. 8 21 +12 21 1.177 2.156 7.9 31.01. 8 11 +12 39 1.207 2.182 8.0 10.02. 8 01 +13 01 1.263 2.208 8.4 20.02. 7 55 +13 23 1.342 2.234 8.7 2.03. 7 52 +13 42 1.441 2.261 9.0 12.03. 7 52 +13 56 1.557 2.287 9.3

Massalija (Massalia) 20.02. 11h55m –0°19’ 1.301 2.222 9.4 2.03. 11 48 +0 31 1.268 2.237 9.2 12.03. 11 39 +1 32 1.259 2.252 8.9 22.03. 11 30 +2 35 1.277 2.267 9.1

Tâlija (Thalia) 1.01. 8h50m +31°55’ 1.105 2.021 9.5 11.01. 8 44 +33 39 1.065 2.016 9.2 21.01. 8 35 +35 12 1.048 2.012 9.1 31.01. 8 26 +36 21 1.055 2.010 9.2 10.02. 8 17 +36 57 1.085 2.010 9.4

Nisa (Nysa) 21.01. 9h53m +13°11’ 1.148 2.080 9.4 31.01. 9 46 +14 16 1.115 2.086 9.2 10.02. 9 37 +15 28 1.106 2.093 8.9 20.02. 9 28 +16 36 1.123 2.101 9.2 2.03. 9 20 +17 33 1.165 2.109 9.4

78 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA APTUMSUMI

Daïçjs Saules aptumsums 4. jan- maksimâli iespçjamai fâzei! Tâ norise Rîgâ bûs vârî. ðâda: Ðis aptumsums bûs novçrojams Eiropâ, Âf- Daïçjâ aptumsuma sâkums – 9h24m; rikas ziemeïos un Âzijas dienvidrietumos. Ap- Maksimâlâs fâzes (0,842) brîdis – 10h46m; tumsums bûs redzams arî Latvijâ, turklât tuvu Daïçjâ aptumsuma beigas – 12h12m.

MÇNESS 180° Mçness perigejâ un apogejâ. h Perigejâ: 25. decembrî 15 ; 22. janvârî plkst. 22.12 3h; 19. februârî plkst. 9h; 19. martâ plkst. 21h. 90° h 15.02 Apogejâ: 10. janvârî plkst. 7 ; 7. februârî plkst. 15.03 21.03 1h; 6. martâ plkst. 9h.

Mçness kustîbas treka iedaïa ir viena 2010./11.g. 1.01 diennakts. ZIEMA h m Jauns Mçness A: 4. janvârî 11 03 ; 15.01 3. februârî 4h31m; 4. martâ 22h46m. Pirmais ceturksnis L: 12. janvârî 13h31m; 11. februârî 9h18m; 13. martâ 1h45m. Pilns Mçness Z: 19. janvârî 23h21m; 270° 1.03 18. februârî 10h36m; 19. martâ 20h10m. 1.02 Pçdçjais ceturksnis l: 28.decembrî 6h18m; 26. janvârî 14h57m; 25. februârî 1h26m. 0°

Mçness ieieðana zodiaka zîmçs (sk. 4. att.) 4. att. Mçness kustîba zodiaka zîmçs.

23. decembrî 14h52m Lauvâ (I) 26. janvârî 4h17m Skorpionâ 1. martâ 7h16m Ûdensvîrâ 25. decembrî 17h16m Jaunavâ (J) 28. janvârî 8h56m Strçlniekâ 3. martâ 18h48m Zivîs 27. decembrî 19h39m Svaros (K) 30. janvârî 16h05m Meþâzî 6. martâ 7h15m Aunâ 29. decembrî 22h51m Skorpionâ (L) 2. februârî 1h23m Ûdensvîrâ 8. martâ 19h53m Vçrsî 1. janvârî 3h22m Strçlniekâ (M) 4. februârî 12h26m Zivîs 11. martâ 7h32m Dvîòos 3. janvârî 9h40m Meþâzî (N) 7. februârî 0h47m Aunâ 13. martâ 16h31m Vçzî 5. janvârî 18h09m Ûdensvîrâ (O) 9. februârî 13h24m Vçrsî 15. martâ 21h35m Lauvâ 8. janvârî 4h58m Zivîs (P) 12. februârî 0h22m Dvîòos 17. martâ 22h54m Jaunavâ 10. janvârî 17h25m Aunâ (E) 14. februârî 7h50m Vçzî 19. martâ 22h04m Svaros 13. janvârî 5h38m Vçrsî (F) 16. februârî 11h16m Lauvâ 15. janvârî 15h24m Dvîòos (G) 18. februârî 11h40m Jaunavâ 17. janvârî 21h30m Vçzî (H) 20. februârî 11h02m Svaros 20. janvârî 0h17m Lauvâ 22. februârî 11h30m Skorpionâ 22. janvârî 1h12m Jaunavâ 24. februârî 14h47m Strçlniekâ 24. janvârî 2h01m Svaros 26. februârî 21h33m Meþâzî 79 Spoþâko zvaigþòu aizklâðana ar Mçnesi

Datums Zvaigzne Spožums Aizklāšana Atklāšana Mēness Mēness augstums fāze 15.01.2011. ζ Ari 4m,9 1h18m 2h14m 24° – 16° 73% 17.01.2011. 1 Gem 4m,3 23h18m 23h48m 56° – 54° 95% 18.01.2011. η Gem 3m,5 4h09m 5h04m 24° – 17° 96% 20.02.2011. 87 Leo 4m,8 1h15m 2h15m 30° – 30° 96% 26.02.2011. θ Oph 3m,3 4h38m 5h36m 1° – 5° 37% 12.03.2011. υ Tau 4m,3 1h01m 1h42m 8° – 3° 39% 14.03.2011. ζ Gem 4m,0 19h00m 20h13m 52° – 54° 68% Laiki aprçíinâti Rîgai. Pârçjâ Latvijâ aizklâðanas laika nobîde var sasniegt 5 minûtes uz vienu vai otru pusi.

METEORI Ziemâ ir novçrojama viena stipra meteoru Tad plûsmas intensitâte var sasniegt 120 mete- plûsma – Kvadrantîdas. Tâs aktivitâtes pe- orus stundâ, lai arî iespçjamas tâs svârstîbas riods ir laikâ no 1. lîdz 5. janvârim. 2011. intervâlâ 60-200. gadâ maksimums gaidâms 4. janvârî plkst. 3h.

PIRMO REIZI ZVAIGÞÒOTAJÂ DEBESÎ Arunas Buga - absolvçjis Viïòas Ìedimina Tehnisko universitâti (VGTU, maìistra grâds, 1992). VGTU Ìeodçzijas institûta Kalibrçðanas laboratorijas kvalitâtes inþenieris. Inþenierìeodçzijas lektors Viïòas Ìedimina Teh- niskajâ universitâtç. Vairâk nekâ 20 zinâtnisko rakstu autors un lîdzautors, uzstâjies daudzâs starptautiskâs un vietçjâs zinâtniskâs konferencçs. Zinât- niskâs intereses: ìeodçzisko instrumentu kalib- rçðana, atmosfçras efekti un GNSS.

Jânis Kaminskis – Dr. sc. ing. Latvijas Ìeotelpiskâs informâcijas aìentûras Ìeodçzijas departamenta direktors. Absolvçjis Latvijas Uni- versitâti (1990) un Rîgas Tehnisko universitâti (RTU, M.sc.ing. 1995), RTU Bûvniecîbas fakultâtes doktorants (2008). RTU Ìeodçziskâs gra- vimetrijas un Augstâkâs ìeodçzijas lektors. Staþçjies Somijas Ìeo- dçzijas institûtâ un Helsinku universitâtç (1994-1995), Kopenhâge- nas Nacionâlajâ Mçrniecîbas centrâ un Kopenhâgenas universitâtç (1996-1999). Vairâk nekâ 20 zinâtnisko rakstu autors un lîdzautors, uzstâjies daudzâs starptautiskâs un vietçjâs zinâtniskâs konferencçs. Zinâtniskâs intereses: ìeoî- da un gravimetriskâ lauka modelçðana, ìeodçziskie tîkli un ìeodinamiskie procesi. Inþenier- zinâtòu doktora disertâciju aizstâvçjis (2010) par tçmu Latvijas ìeoîda modelis un tâ attîstîba.

80 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2010./2011. GADA ZIEMA SATURS CONTENTS ZVAIGÞÒOTÂ Pirms 40 gadiem Zvaigþòotajâ Debesî “ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS” FORTY YEARS AGO Bursting Stars. J. Francman (abridged). Geodesists Uzliesmojoðâs zvaigznes Help Renew the Spire of St. Peter’s Church. J. Klçtnieks (abridged). DEVELOPMENTS in SCIENCE Ìeodçzisti palîdz atjaunot Pçtera baznîcas torni ...... 1 The Solar Neutrino Problem. O. Smirnova. NEWS At Last the Planet at the Star β Pictoris Is Imaged. DEBESS Zinâtnes ritums A. Alksnis, Z. Alksne. SPACE RESEARCH and EXPLORATION The Trail of an Asteroid Reveals a Saules neitrîno problçma. Oïesja Smirnova ...... 2 Recent Collision. A. Alksnis. INTERNATIONAL YEAR of ASTRONOMY 2009 International Year of Astronomy 2009 in Philately. The Rest of the World except Series EUROPA (concluded). J. Limansky. Jaunumi LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, Beidzot ir atrasta zvaigznes Gleznotâja β plançta. ACADEMIC STAFF of the UNIVERSITY of LATVIA Assistant Professor in Physics Ojârs Ðmits LATVIJAS UNIVERSITÂTES Zenta Alksne, Andrejs Alksnis ...... 7 (24.04.1930.-14.03.1993.) of the Latvian University. J. Jansons. CONFERENCE “ASTRONOMY ASTRONOMIJAS INSTITÛTA Kosmosa pçtniecîba un apgûðana in LATVIA” Public Sun-Dials in Latvia (concluded). M. Gills. Rainis, Zvaigþòotâ Debess and Dainas. Asteroîda aste liecina par nesen notikuðu sadursmi. I. Pundure. At SCHOOL Scientific Research Work – the Road to Success. B. Zvejniece, A. Âre. MARS POPULÂRZINÂTNISKS Andrejs Alksnis ...... 9 in the FOREGROUND Public and Private Mars. J. Jaunbergs. For AMATEURS Amateur Observations GADALAIKU IZDEVUMS Starptautiskais Astronomijas gads 2009 Make Professionals to Reconsider Their Views on Jupiter Bombardment. A. Alksnis. For Total Solar Starptautiskais astronomijas gads 2009 filatçlijâ. Pârçjâ Eclipse at the World’s End or Dreams Come True! Juris Kauliòð. FLASHBACK Observatory of Latvian IZNÂK KOPÐ 1958. GADA RUDENS Astronomical Society in Sigulda. Jânis Kauliòð. NEW BOOKS Walter Isaacson. Einstein. His Life and ÈETRAS REIZES GADÂ pasaule, izòemot Eiropu (nobeigums). Jevgenijs Limanskis ...... 11 Latvijas Universitâtes mâcîbu spçki Universe. N. Cimahovièa. J. Stradiòð: The Beginnings of Science and Higher Education in Latvia. LU fizikas docents Ojârs Ðmits (24.04.1930.-14.03.1993.). I. Pundure. BELIEVE IT or NOT Record at Humanity’s Dawn and Quantities 1, 2, 3, 4, 5, 8, and Jânis Jansons ...... 14 9 (concluded). I. Heinrihsone. COSMOS as an ART THEME Universe as Philately Subject (10th 2010./11. gada ZIEMA (210) Konference Astronomija Latvijâ continuation). J. Ðtrauss. READERS’ SUGGESTIONS Struve Geodetic Arc in Stamps. A. Buga, Publiski apskatâmie saules pulksteòi Latvijâ (nobeig.). J. Kaminskis. READERS’ QUESTIONS On Nibiru and Doomsday and On Slips in Astronomical Mârtiòð Gills ...... 22 Calendar 2011. I. Pundure. The STARRY SKY in the WINTER of 2010. Juris Kauliòð Rainis, Zvaigþòotâ Debess un Dainas. Irena Pundure ...... 24 Supplement: Astronomical Phenomena and Planet Visibility in 2011: A Complex Diagram Skolâ Zinâtniski pçtnieciskais darbs – ceïð uz panâkumiem. ÑÎÄÅÐÆÀÍÈÅ (¹210, Çèìà, 2010/11) Baiba Zvejniece, Artûrs Âre ...... 29 Â “ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS” 40 ËÅÒ ÒÎÌÓ ÍÀÇÀÄ Âñïûõèâàþùèå çâ¸çäû (ïî ñòàòüå Þ. Ôðàíö- Marss tuvplânâ ìàíà). Ãåîäåçèñòû ïîìîãàþò âîññòàíîâèòü áàøíþ öåðêâè ñâ. Ïåòðà (ïî ñòàòüå ß. Êëåòíèýêñà). ÏÎÑÒÓÏÜ Publiskais un privâtais Marss. Jânis Jaunbergs ...... 32 ÍÀÓÊÈ Ïðîáëåìà ñîëíå÷íûõ íåéòðèíî. Î. Ñìèðíîâà. ÍÎÂÎÑÒÈ Ïëàíåòà çâåçäû β Æèâîïèñöà íàêîíåö Amatieriem îáíàðóæåíà. À. Àëêñíèñ, Ç. Àëêñíå. ÈÑÑËÅÄÎÂÀÍÈÅ è ÎÑÂÎÅÍÈÅ ÊÎÑÌÎÑÀ Õâîñò àñòåðîèäà ñâè- Redakcijas kolçìija: Amatieru novçrojumi liek pârskatît priekðstatus äåòåëüñòâóåò î íåäàâíåì ñòîëêíîâåíèè. À. Àëêñíèñ. ÌÅÆÄÓÍÀÐÎÄÍÛÉ ÃÎÄ ÀÑÒÐÎÍÎÌÈÈ 2009 par Jupitera bombardçðanu. Andrejs Alksnis ...... 36 Ìåæäóíàðîäíûé àñòðîíîìè÷åñêèé ãîä 2009 â ôèëàòåëèè. Îñòàëüíîé ìèð, êðîìå ñåðèè EUROPA (çàêëþ- LZA kor. loc. Dr. hab. math. A. Andþâns Pçc aptumsuma uz otru pasaules malu jeb sapòi piepildâs! ÷åíèå). Å. Ëèìàíñêèé. ÏÐÅÏÎÄÀÂÀÒÅËÈ ËÀÒÂÈÉÑÊÎÃÎ ÓÍÈÂÅÐÑÈÒÅÒÀ Äîöåíò ôèçèêè ËÓ Îÿðñ Dr. astron. h. c. (atbild. redaktors), LZA Juris Kauliòð ...... 38 Øìèòñ (24.04.1930-14.03.1993). ß. ßíñîíñ. ÊÎÍÔÅÐÅÍÖÈß «ÀÑÒÐÎÍÎÌÈß â ËÀÒÂÈÈ» Ñîëíå÷íûå Dr. phys. A. Alksnis, K. Bçrziòð, Atskatoties pagâtnç ÷àñû â Ëàòâèè äëÿ âñåîáùåãî îñìîòðà (çàêëþ÷åíèå). Ì. Ãèëëñ. Ðàéíèñ, Zvaigþòotâ Debess è äàéíû. È. Ïóí- Dr. sc. comp. M. Gills (atb. red. vietn.), Latvijas Astronomijas biedrîbas observatorija Siguldâ. äóðå. Â ØÊÎËÅ Íàó÷íî-èññëåäîâàòåëüñêàÿ ðàáîòà – ïóòü ê óñïåõó. Á. Çâåéíèýöå, À. Àðå. ÌÀÐÑ ÂÁËÈÇÈ Ph. D. J. Jaunbergs, Dr. phil. R. Kûlis, Jânis Kauliòð ...... 48 Ìàðñ îáùåñòâåííûé, Ìàðñ ÷àñòíûé. ß. ßóíáåðãñ . ËÞÁÈÒÅËßÌ Ëþáèòåëüñêèå íàáëþäåíèÿ çàñòàâëÿþò I. Pundure (atbild. sekretâre), Jaunas grâmatas ïðîôåññèîíàëîâ ìåíÿòü âçãëÿä íà áîìáàðäèðîâêó Þïèòåðà. À. Àëêñíèñ. Çà Ñîëíå÷íûì çàòìåíèåì íà Dr. paed. I. Vilks Einðteins. Viòa dzîve un Visums. Natâlija Cimahovièa ...... 54 J. Stradiòð: Zinâtnes un augstskolu sâkotne Latvijâ. äðóãîé êîíåö ñâåòà èëè ìå÷òû ñáûâàþòñÿ! Þ. Êàóëèíüø. ÎÃËßÄÛÂÀßÑÜ â ÏÐÎØËÎÅ Îáñåðâàòîðèÿ Tâlrunis 67034581 Irena Pundure ...... 55 Ëàòâèéñêîãî Àñòðîíîìè÷åñêîãî îáùåñòâà â Ñèãóëäå. ß. Êàóëèíüø. ÍÎÂÛÅ ÊÍÈÃÈ Ýéíøòåéí. Åãî æèçíü Gribi notici, negribi – ne è Âñåëåííàÿ. Í. Öèìàõîâè÷. ß. Ñòðàäèíüø: Èñòîêè íàóêè è âûñøåé øêîëû â Ëàòâèè. È. Ïóíäóðå. ÕÎ×ÅØÜ E-pasts: [email protected] Pieraksts cilvçces rîtausmâ un skaitïi 1, 2, 3, 4, 5, 8, 9 ÏÎÂÅÐÜ, íå ÕÎ×ÅØÜ – ÍÅÒ Çàïèñü íà çàðå ÷åëîâå÷åñòâà è ÷èñëà 1, 2, 3, 4, 5, 8, 9 (çàêëþ÷åíèå). http://www.astr.lu.lv/zvd (nobeig.). Inâra Heinrihsone ...... 57 È. Õåéíðèõñîíå. ÒÅÌÀ ÊÎÑÌÎÑÀ â ÈÑÊÓÑÑÒÂÅ Òåìà Âñåëåííîé â ôèëàòåëèè (10-å ïðîäîëæ.). http://www.lu.lv/zvd Kosmosa tçma mâkslâ Å. Øòðàóññ. ÏÐÅÄËÀÃÀÅÒ ×ÈÒÀÒÅËÜ Äóãà Ñòðóâå â ïî÷òîâûõ ìàðêàõ. À. Áóãà, ß. Êàìèíñêèñ. Visuma tçma filatçlijâ (10. turpin.). Jçkabs Ðtrauss ...... 63 ÑÏÐÀØÈÂÀÅÒ ×ÈÒÀÒÅËÜ Ïðî Íèáèðó è êîíåö ñâåòà è Îá îøèáêàõ â Àñòðîíîìè÷åñêîì êàëåíäàðå Ierosina lasîtâjs 2011. È. Ïóíäóðå. ÇÂ¨ÇÄÍÎÅ ÍÅÁÎ çèìîé 2010/11 ãîäà. Þ. Êàóëèíüø V. Struves ìeodçziskais loks pastmarkâs. Ïðèëîæåíèå: Àñòðîíîìè÷åñêèå ÿâëåíèÿ è Äèàãðàììà âèäèìîñòè ïëàíåò â 2011 ãîäó Arunas Buga, Jânis Kaminskis ...... 69 Jautâ lasîtâjs THE STARRY SKY, No. 210, WINTER 2010/11 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS, 2010./11. gada ZIEMA (210) Par Nibiru un Pasaules galu un Par misçkïiem Compiled by Irena Pundure Reì. apl. Nr. 0426 Astronomiskajâ kalendârâ 2011. Irena Pundure ...... 72 Mâcîbu grâmata, Rîga, 2010 Sastâdîjusi Irena Pundure Zvaigþòotâ debess 2010./11. gada ziemâ. Juris Kauliòð ...... 74 Rîga, 2010 In Latvian © Apgâds Mâcîbu grâmata, Rîga, 2010 Pielikumâ: Astronomiskâs parâdîbas un Plançtu redzamîbas Redaktore Anita Bula kompleksâ diagramma 2011. gadam Datorsalicçja Nataïja Èeròecka Indekss 2214 ZVAIGÞÒOTÂ ZVAIGÞÒOTÂ 2010/11 DEBESS DEBESS ZIEMA * SAULES NEITRÎNO PROBLÇMA ATRISINÂTA

Saulriets Mooreas salâ. Ðai krastmalâ japânis vakaros stabulçja savdabîgas melodijas. Foto: Juris Kauliòð Sk. Kauliòð Juris. Pçc aptumsuma uz otru pasaules malu jeb sapòi piepildâs!

JANVÂRIS S19 Z T11 2,20° S23 b Il P26 b Pt 25 ADaïçjs b apt. Sv 2 e 4° Z P21 b E 0,61° Z T27 e 1° Z O27 A S26 e 2° D P 3 perihçlijâ b O17 Z C 28 Delta Akvarîdu maks. T28 augðçjâ b Sv 27 e 3° D O 4 Kvadrantîdu maks. T23 maks. A elong. Pt 20 2,35° Z S30 A e 4° Z Pt 30 1,40° Z ADaïçjs b apt. 18,6° b S21 b G DECEMBRIS T 5 e 3° D S26 l Sv 22 1,06° Z AUGUSTS OKTOBRIS Pt 2 L S 8 maks. R elong. O24 l P 1 e 1° Z O 4 L Sv 4 apakðçjâ b 47,0° b APRÎLIS P30 e 4° D S 6 L Pt 7 1,87° Z S10 ZPilns e apt. Sv 9 maks. R elong. Sv 3 A O31 e 4° D S 13 Perseîdu maks.Z Sv 9 Drakonîdu maks. T 14 Geminîdu maks. 23,3° b P 4 b e 4° D O16 augðçjâ b T12 Z Sv 18 l T12 L e 1,33° D T17 apakðçjâ b C13 e 5° D C22 b N T19 Z T 6 b JÛNIJS S20 e 5° D Pt 14 b Pt 23 e 3° Z C20 b O S 9 apakðçjâ b T 1 Daïçjs b apt. P22 l C20 l maks. R elong. T26 l Sv 10 3,52° D C 2 A O23 b J S 22 Orionîdu maks. 21,8° b Sv 30 e 3° Z P11 L C 9 L b Sv 23 b L S24 A P18 Z P13 augðçjâ b C25 e 3° Z Z FEBRUÂRIS O19 0,78° D T15 ZPilns e apt. Sv 28 e 3° Z T26 A O 1 e 4° D T20 b F O21 b H P29 A Pt 28 e 0,5° Z C 3 A e 5° D S 23 Lirîdu maks. C23 l e 2° Z b P25 l O28 e 2° D SEPTEMBRIS S29 b Pt 11 L C30 e 0,2° Z S 3 maks. R elong. C17 b MAIJS 18,1° b NOVEMBRIS Pt 18 Z Sv 1 0,39° D JÛLIJS Sv 4 L T 2 L S19 b P O 3 A Pt 1 ADaïçjs b apt. P12 Z C10 Z Sv 20 1,06° Z Pt 6 Eta Akvarîdu maks. P 4 afçlijâ Pt 16 e 5° D P14 maks. A elong. Pt 25 l augðçjâ b S 7 maks. R elong. Pt 8 L O20 l 22,7° b 26,6° b Pt 15 Z Pt 23 b K Pt 18 lLeonîdu maks. MARTS O10 L T20 maks. A elong. e 5° Z O22 b M 1 – iekðçjâ plançta O 1 e 1,58° D 26,8° b 2 – ârçjâ plançta Pt 4 A © Zvaigþòotâ Debess, 2010. * Zodiaka zîmes mûsdienâs neatbilst zodiaka zvaigznâjiem. Tâ, piemçram, pavasara punkts E, Sv 13 L © Mâcîbu grâmata, SIA, 2010. kas pirms 2000 gadiem atradâs Auna zvaigznâjâ, precesijas dçï ir pârvietojies uz Zivju zvaigznâju. T16 2,32° D Sastâdîjis Ilgonis Vilks Tâpat nobîdîjuðâs arî citas zîmes. © Zvaigþòotâ Debess, 2010. pielikums2.pmd 1 11/28/2010, 9:11 PM