RĪGAS PUIKA SERGEJS EIZENŠTEINS Мальчик из Риги. The Boy from Riga.Се рSergeiгей Eisenstein Эйзенштейн

1 Puika no Rīgas Sergeja Eizenšteina filmogrāfija (Paipuisītis) Glumova dienasgrāmata, 1923 Streiks, 1925 Bruņukuģis Potjomkins, 1925 Nevis zēns, Oktobris, 1928 Vecais un jaunais / Ģenerālā līnija, 1929 Nevis puika, Sentimentālā romance, 1930 bet tieši puišelis. Lai dzīvo Meksika!, 1931–1932 (nepabeigta) Divpadsmit gadu vecs puišelis. Tērces pļava, 1935–1937 (nepabeigta) Paklausīgs, uzvedīgs, prot pievilkt kāju. Aleksandrs Ņevskis, 1938 Tipisks Rīgas puišelis. Ivans Bargais (1945, 1958) Puišelis no labas ģimenes. фия Tāds es biju divpadsmit gadu vecumā. Филъмогра Un tāds es esmu palicis līdz sirmam vecumam. йзенштейн. Сергей Э Divdesmit septiņu gadu vecumā Rīgas puišelis kļuva slavens. Dugs un Mērija1 brauca uz Maskavu, lai “paspiestu roku” Rīgas puišelim, kurš bija uzņēmis лумова, 1923 Дневник Г Potjomkinu. Стачка, 1925 Trīsdesmitajā gadā pēc referāta Sorbonnā premjerministrs Tardjē un msjē Kjaps2 Броненосец Потёмкин,1925 apvienotiem spēkiem nevarēja izsviest Rīgas puišeli ārpus Francijas robežām. Октябрь, 1928 енеральная линия, 1929 Ar spalvu, kas parakstoties notrīcēja vienu vienīgu reizi, Rīgas puišelis Holivudā noslēdza Старое и новое/ Г līgumu par 3000 dolāriem nedēļā. Сентиментальный романс, 1930 Kad Rīgas puišeli gribēja izsūtīt no Meksikas, divpadsmit ASV senatoru protestēja. Que viva Mexico! (Да здравствует Мексика!), 1931-1932, незаконченный Un izsūtīšanas vietā — svinīga sarokošanās ar prezidentu kādos no neskaitāmajiem Бежин луг,1935-1937, незаконченный Mehiko svētkiem. Александр Невский,1938 Trīsdesmit devītajā gadā Rīgas puišeli kā sniegs apbēra amerikāņu laikrakstu ziņas, Иван Грозный, 1945, 1958 ka pēc tagad jau mirušā Franklina Delano Rūzvelta īpašas vēlēšanās Baltajā namā demonstrē Aleksandru Ņevski. Četrdesmit pirmajā gadā iznāca amerikāņu Film-Index — pārskats par . Filmography kinematogrāfijas pirmajiem četrdesmit gadiem — pirmais biezais sējums. Priekšvārdā bija teikts, ka Rīgas puišelis ir ceturtajā vietā pēc viņam veltīto Glumov’s Diary, 1923 rakstu daudzuma. Pirmā vieta pieder Čaplinam. Otrā — Grifitam. Bet mūsu Strike, 1925 puišelis ir tūlīt pēc trešās, kas pieder Mērijai Pikfordei. The Bottelship Potemkin, 1925 October, 1928 Old and New/ , 1929 , 1930 Que viva Mexico!, 1931-1932, (unfinished) Bezhin Meadow, 1935-1937, (unfinished) ______1 Alexander Nevsky, 1938 Amerikāņu kinozvaigznes Duglass Fērbenkss un Mērija Pikforda 2 Ivan the Terrible, 1945, 1958 Parīzes policijas prefekts S. Eizenšteins bērnībā ar suni. RTMM 2 3 S. Eizenšteins 1898. gadā. RTMM S. Eizenšteins 1907. gadā. RTMM The Boy from Riga (The Good Kid)

Мальчик из Риги Not a nipper, not a lad, («Мальчик-пай») But a boy, A twelve-year old boy. Не мальчуган, Obedient, well-behaved, with scraped Не мальчишка, legs. А именно мальчик, A typical boy from Riga. Мальчик двенадцати лет. A boy from a good family. Послушный, воспитанный, шаркающий ножкой. That’s what I was like at twelve. Типичный мальчик из Риги. And I’ve stayed like that till a grey old age. Мальчик из хорошей семьи. At the age of twenty-seven the boy from Вот чем я был в двенадцать лет. Riga becomes a celebrity. И вот чем я остался до седых волос. Doug and Mary1 go to to “shake Двадцати семи лет мальчик из Риги становится знаменитостью. hands” with the boy who made Potemkin. Дуг и Мэри1 едут в Москву «пожать руку» мальчику из Риги, сделавше- In 1930, after a presentation at the Sorbonne, му «Потемкина». the joint efforts of Prime Minister Tardieu and M. В тридцатом году, после доклада в Сорбонне, объединенные силы Chiappe2 could not throw the boy from Riga out премьера Тардье и мосье Кьяппа2 не могут выбросить мальчика из of France. Риги за пределы Франции. For the only time in his life, the boy from Riga Единственный раз в жизни дрогнувшим при подписи пером маль- signs a contract with a trembling heart, with Hol- чик из Риги подписывает контракт в Голливуд на 3000 долларов lywood, for 3,000 dollars a week. в неделю. When they wanted to deport the boy from Riga from Когда мальчика из Риги хотят выслать из Мексики, двенадцать Mexico, twelve US Senators wrote a letter of protest. сенаторов США шлют свой протест. И вместо высылки – тор- And instead of deportation – a handshake with the жественное рукопожатие с президентом на каком-то из бес- president at one of the numerous festivities in Mexico численных празднеств в Мексико-Сити. City. В тридцать девятом году снегом сыплются на мальчика из In 1939, the boy from Riga is everywhere in the Ameri- Риги вырезки [из] американских газет о том, что по особому can press about the screening of the film Alexander пожеланию ныне покойного Франклина ДеланоРузвельта Nevsky at the White House, by request of the late Franklin в Белом доме показывают «Александра Невского». Delano Roosevelt. В сорок первом году выходит первый объемистый том In 1941, the first volume of the huge American Film Index американского «Фильм-индекса» – обзора написанного appears – a survey of film publications during the first 40 о кинематографе за первые его сорок лет. Согласно years of their existence. According to the foreword, the boy предисловию, оказывается, что по количеству о нем from Riga is merely number four. The first place has been tak- написанного мальчик из Риги занимает всего-навсего en by Chaplin, and second place – by Griffith. But our boy fol- четвертое место. Первое – за Чаплином. Второе – за lows right after Mary Pickford, who is third. Гриффитом. А наш мальчик идет сразу же вслед за третьим, принадлежащим Мэри Пикфорд. ______1 Американские кинозвезды Дуглас Фербенкс и Мэри 1 American film stars Douglas Fairbanks and Mary Pickford. Пикфорд. 2 Paris prefect of police. 2

Префект полиции Парижа. . RTMM ar māti S. Eizenšteins RTMM ar zīmējumu (fragments). Vēstule-atklātne mātei 4 5 S. Eizenšteins ar vecākiem 1900. gadā. RTMM Eizenšteinu ģimene atpūtas izbraucienā 1904. gadā. RTMM Paradoksāli — Rīgā, pilsētā, kurā piedzimis viens no pasaules režijas ģēnijiem, kinovalo- das un montāžas principu revolucionārs, izcils mākslas teorētiķis Sergejs Eizenšteins, mēdz mulsi taustīties. Eizenšteins? Varbūt Einšteins? Nē, tomēr Eizenšteins. Tēvs? Dēls?… Paradoksāli — labāk pazīstam un azartiskāk eksponējam Mihailu Eizenšteinu, pompozo XIX un XX gadsimta mijā radīto jūgendstila namu, pievilcīgu tūrisma objektu, arhitektu, nevis viņa ģeniālo dēlu — Sergeju Eizenšteinu. Satriecoša intelekta un talanta cilvēku, vie- nu no pasaulē pazīstamākajiem režisoriem, kurš XX gadsimta 20. gados revolucionāru ide- ju pārņemtajā un mākslas avangardam labvēlīgajā Krievijā radīja jaunu pasauli — filmas Streiks, Bruņukuģis Potjomkins, Oktobris — spilgtu mākslas revolūciju, kino valodas, stāstīju- ma principu un aktierspēles apvērsumu.

Bērnība Rīgas puikaSergejs Eizenšteins piedzima Rīgā 1898. gadā labi situētā inženiera arhitekta Mihaila Eizenštei- na un tirgoņu atvases Jūlijas Koņeckas ģimenē. Šajā pilsētā viņš nodzīvoja 17 gadu, trešo daļu sava īsā mūža. Te, Rīgā un Jūrmalā, viņš guva pirmos bērnības iespaidus, piedzīvoja pirmās at- skārsmes un pirmās emocionālās traumas. Eizenšteinu ģimene dzīvoja pilsētas centrā, Krišjāņa Valdemāra ielas (tolaik Nikolaja ielas) 6. nama 7. dzīvoklī. Tēvs ar dēlu tur mita līdz pat 1915. gadam, kad Sergejs devās mācīties uz Sanktpēterburgu, lai kļūtu par arhitektu tāpat kā viņa autoritāte — respektētais un arī ienīstais tēvs. Te, Rīgā, tapa Sergeja Eizenšteina spilgtā, pretrunīgā personība. Te mazais, centīgais puika, kurš gluži fanātiski lasīja vācu, krievu, franču valodā, centās saprast pasauli un sevi tajā. Te viņš mā­ ­cījās skolā — turpat Krišjāņa Valdemāra ielā (toreiz Rīgas pilsētas reālskola, tagad 2. vidusskola). “Kad vairākas bērnu dienu traumas pēc emocionālajām iezīmēm sakrīt ar uzdevumiem, kas jā- veic pieaugušajam, ir ļoti labi. Es uzskatu, ka man ar biogrāfiju ir veicies,” vēlāk savos memuāros rakstīja Sergejs Eizenšteins. Viņa memuāri ir teju vienīgā atslēdziņa, ar ko uzminēt un atslēgt viņa tapšanas noslēpumu Rīgā, arī spilgts gadsimta sākuma Rīgas portretējums, gluži tāpat kā viņa uni- kālie, spoža talanta apveltītie bērnības zīmējumi, trāpīgas pilsētas un laika detaļas: cilvēki, tipāži, skolasbiedri, pirmie kultūras — teātra, kino — impulsi. Pēc Sergeja Eizenšteina zīmējumiem var minēt ne tikai režijas ģēnija tapšanas ceļus un iekšējās drā- mas, bet minēt arī Rīgu, pilsētu, kāda tā bija XIX un XX gadsimta mijā Krievijas impērijas sastāvā ar tās multikulturālisma — krievu, vācu, latviešu — tradīcijām, būvniecības, arhitektūras un attīstības dina- miku, bumu, kurā savu roku pielika Sergeja Eizenšteina tēvs. Katrs mēs esam savas ģimenes pieredzes radīts: mazajam Rīgas puikam Sergejam Eizenšteinam agrīnā bērnības pieredze ir gan dramatiska, gan pretrunīga, kaut ārēji labklājīga. Attiecības ar tēvu un māti ne reizi vien ir pieminētas S. Eizenšteina sacerējumos, to paradoksālie atspulgi atrodami viņa filmās. Izstāde Kinomuzejā piedāvā pieskarties mazā Sergeja (latviešu auklīte Marija Elksne viņu dēvēja par Ro- riku) bērnības sajūtām gadsimtu mijas Rīgā. Ielūkoties viņa zīmējumos, konfrontēt tos ar dokumentālām tā laika detaļām, idilliskām ģimenes fotogrāfijām, vēsturiskās hronikas kadriem, kuros iemūžināta cara Nikolaja vizīte Rīgā. Tēva projektēto namu arhitektūra, viņu attiecību zemdegas, 1905. gada revolūcijas atblāzma ir tie iespaidi un impulsi, kuru atskaņas turpmāk meklējamas nobriedušā Sergeja Eizenšteina filmās. M. Eizenšteina celtais nams Elizabetes ielā 10b 20. gs. sākumā. RTMM ielā 10b 20. gs. nams Elizabetes celtais M. Eizenšteina No S. Eizenšteina kostīmu metiem lugai Runcis Zābakos, Rīgas periods. RTMM 6 7 Vēstule – atklātne mātei (fragments), Rīgas periods. RTMM Mēģiniet notvert to maza bērna drāmu un vientulību, kas kulminēja pēc tēva un mātes šķiršanās, to fanātisko cītību un neatbildēto bērna mīlestību, kas summējās mātei uz Pēterburgu rakstītajās pastkartēs. Sergejs Eizenšteins nekļuva par arhitektu, kaut devās studēt uz Petrogradu, kur pēc šķiršanās dzīvoja viņa māte. Pirmais pasaules karš un armija, kurā viņš brīvprātīgi pieteicās, tuvināja viņu teātrim un kino. Viņš izveidoja amatieru teātru grupu, Maskavā studēja japāņu valodu, aizrāvās ar revolucionārā teātra idejām un formas meklējumiem. Tas jau ir cits Eizenšteins.

Briedums Pasaules kinovēsturē Sergejs Eizenšteins vispirms paliks kā atrakciju montāžas, pēcāk intelektuālās montāžas principu īstenotājs, 20. gadu pasaules kino klasikā kanonizētās filmas Bruņukuģis Potjomkins (1925), Streiks (1925), intelektuālās montāžas eksperimenta Oktobris (1927), ģeniālu batālu ainu piepildītā Aleksandra Ņevska (1938) un izaicinošā Ivana Bargā (1944) autors. S. Eizenšteina jaunības enerģija un ek- scentriskums, pasaules kā nežēlīgas varas mašinērijas motīvs iezīmējas viņa pirmajā filmāStreiks , revolū- cijas ideāli, kas sakļaujas ar revolucionāriem montāžas principiem, triumfē šedevrā Bruņukuģis Potjom- kins. Sekoja pasaules slava, uzaicinājums uz Holivudu un paralēli arvien pamanāmāka konfrontācija ar varu, kam vairs nebija pieņemama Sergeja Eizenšteina vēlme kino veidot kā intelektuālās cīņas un montāžas eksperimentu lauku. S. Eizenšteina nepabeigtie padomju varas aizliegtie, iznīcinātie projekti veidoja režisora dramatisko pieredzi. Tās ir filmas Vecais un jaunais (1929), Tērču pļava (1936) un Meksikā filmētā Lai dzīvo Meksi- ka!, kuras nesamontēto materiālu S. Eizenšteinam atņēma un pašu piespieda atgriezties staļiniskajā Krievijā. Izstāde Rīgas puika Sergejs Eizenšteins piedāvā ieskatu arī dramatisma pilnajā Sergeja Eizenštena dzīves brieduma posmā, kas kulminēja filmā Bruņukuģis Potjomkins, atklāj pretrunīgo attieksmi pret režisoru valstī, kas viņu bija atzinusi par ģēniju. S. Eizenšteina formveides un intelektuāli asociatīvie montāžas principi šķita nepieņemami sociā- listiskā reālisma kanonu kā vienīgo patiesību pasludinājušajai PSRS. Arī Holivudā, kurp pēc stu- dijas uzaicinājuma kopā ar operatoru Liepājā dzimušo Eduardu Tisē un Grigoriju Aleksandrovu devās Sergejs Eizenšteins, viņš nebija gatavs pakļauties kanonam. S. Eizenšteina turpmākā dzīve PSRS bija apdraudētības un arī apzināta izaicinājuma pilna. Tikai laimīgas sakritības dēļ viņš nekļuva par represiju upuri. Tapa šedevrs Aleksandrs Ņevskis, kas iespaido pasaules kino arī šodien. Tapa Ivans Bargais — trijās sērijās iecerētā filma (Eizenš- teins uzfilmēja divas sērijas) par caru despotu, kurā saskatāmas noteiktas vēsturiskās paralē- les. Ar šo filmu Rīgas puika Sergejs Eizenštens izaicināja asiņaino diktatoru. Sergejs Eizenštens nomira piecdesmit gadu vecumā. Savu nāves stundu viņš esot zinājis, gluži tāpat kā ar ģēnija viedo vieglumu režisējis savu nāvi, uzņemot filmu Ivans Bargais. Tā satracināja Staļinu, jo ļāva vēsturiskajā personāžā ieraudzīt precīzu līdzību ar asiņaino tirānu. Rīgas puika ir atstājis revolucionārus kino montāžas principus, filmas šedevrus, apjomī- gus sējumus ar teorētiskiem sacerējumiem un grafiskiem zīmējumiem. Arī nebeidzamu iespēju lauku — meklēt viņu Rīgā, meklēt viņa ģenialitāti filmās, rakstos, zīmējumos…

S. Eizenšteins ar māti. Rīgas periods. MKM 8 9 M. Eizenšteina celtā nama Alberta ielā 13 detaļa. I. Prēdeļa foto Мальчик из Риги

Парадоксально, но в Риге – городе, где родился один из мировых гениев режиссуры, революционер киноязыка и принципов монтажа, выдающийся теоретик искусства Сергей Эйзенштейн, вас могут смущенно переспро- сить: Эйзенштейн? Может, Эйнштейн? Ах, все же Эйзенштейн. Отец? Сын? ...? Парадоксально, что в Риге сейчас азартно рекламируется Михаил Эйзенштейн – архитектор помпезных зда- ний в стиле модерн, построенных на рубеже ХIХ и ХХ столетий, которые стали объектами привлечения турис- тов, а не его гениальный сын – Сергей Эйзенштейн. Человек поразительного интеллекта и таланта, один из известнейших в мире режиссеров, который в 20-х годах ХХ века в России, где авангард в искусстве тогда считался созвучным идеям революции, своими филь- мами Стачка, Броненосец Потемкин, Октябрь совершил переворот в киноязыке, принципах повествова- ния и актерской игры.

Детство Сергей Эйзенштейн родился в Риге в 1898 году в зажиточной семье инженера-архитектора Михаила Эйзенштейна и купеческой дочери Юлии Конецкой и прожил в этом городе 17 лет, треть своей жизни. Здесь – в центре города, в доме № 6 по Николаевской улице (ныне ул. Кр.Валдемара) в квартире № 7 жила семья Эйзенштейнов. Здесь же, на Николаевской, было Рижское реальное училище (ныне – го- родская средняя школа № 2), которое Сергей окончил в 1915 году и, послушный воле папеньки, отпра- вился в Петроград учиться на архитектора. Здесь, в Риге, заложены основы яркой и противоречивой личности, когда прилежный мальчик, взапой читая на немецком, русском, французском языках, старался разобраться в действительности и в себе самом. Его первые детские впечатления связаны с Ригой и Юрмалой, здесь он пережил первые озаре- ния и первые эмоциональные травмы. «Когда ряд детских травм совпадает по эмоциональному при- знаку с задачами, стоящими перед взрослым,– тогда «добро зело” <...> Я считаю, что в этом смысле <...> мне в моей биографии повезло» – так позже в своих мемуарах писал Сергей Эйзенштейн. Его мемуары – чуть ли не единственный ключ к загадке возникновения гения в Риге – городе Российской империи, с его мультикультурной– русской, немецкой, латышской средой, расцве- том культуры, промышленности, бумом строительства и архитектуры, к которому приложил руку и папенька. В мемуарах Эйзенштейна, как и в его детских рисунках, уже отмеченных талантом, можно най- ти яркое описание Риги начала ХХ века, – меткие зарисовки города и времени – люди, типажи, школьные товарищи, первые впечатления от театра и кинофильмов. Внешне благополучное детство рижского мальчика Сергея Эйзенштейна несет в себе драма- тичный опыт. Взаимоотношения с отцом и матерью не раз описаны в сочинениях Эйзенш- тейна, метаморфозы этого конфликта можно обнаружить в его фильмах. Раздел Детство экспозиции Мальчик из Риги Сергей Эйзенштейн предлагает прикоснуться к детским впечатлениям маленького Сергея, – Рорика, как звала его латышская няня Мария Элксне. Всмотреться в его рисунки, сравнить их с документами того времени, идиллически- ми семейными фотографиями, историческими кадрами кинохроники, запечатлевшими визит царя Николая II в Ригу, свидетелем которого был и Сергей Эйзенштейн. Zīmējumi no S. Eizenšteina burtnīcasZīmējumi no S. Eizenšteina 1915. gadā. RTMM

10 11 Эти впечатления – архитектурные детали домов, спроектированных папенькой, его подспудный конфликт с The Boy from Riga ним, отзвуки революции 1905 года – впоследствии отразились в фильмах уже взрослого Эйзенштейна. Постарайтесь прочувствовать драму и одиночество маленького ребенка после развода родителей, его сы- новью любовь, которая видна в его письмах-открытках маменьке в Петербург. Paradoxically, in Riga, where world directing genius, film language and montage principle revolution- Сергей Эйзенштейн не стал архитектором, он поступил добровольцем в Красную армию, где организует ary and exceptional art theoretician, Sergei Eisenstein, was born, there is a tendency towards confu- театральную труппу, затем, уже в Москве, начинает изучать японский язык, увлекается идеей революци- sion. It is Einstein? No, it’s Eisenstein. Father? Son? … онного театра и поисками формы. Но это уже другой Эйзенштейн. Paradoxically, Mikhail Eisenstein, the pompous architect of 19th and 20th century Jugendstil buildings that have become an attractive tourism object, is better known and more enthusiastically presented Зрелость than his genius son – Sergei Eisenstein. Sergei, a man with astonishing intellect and talent, one of the В историю мирового кино Эйзенштейн вошел прежде всего как автор идеи монтажа аттракционов, best-known directors of all time, who, in the 1920s, created a new world – the films The Strike, Battleship воплощенной в фильмах Стачка (1924) и Броненосец Потемкин (1925), экспериментального интел- Potemkin, and October, and helped shape a vibrant art revolution – film language, narrative principles and лектуального монтажа в фильме Октябрь (1927), гениальных батальных сцен в Александре Невском acting upheaval, in the revolutionary idea obsessed and avant-garde art friendly Russia of that time. (1938) и вызывающего Ивана Грозного (1944). Энергия и эксцентрика молодости Эйзенштейна и мотив безжалостной машинерии власти про- Childhood явится в его первом фильме Стачка. Идеалы революции, смыкающиеся с революционными при- Sergei Eisenstein is from Riga, having lived here 17 years, or one third of his short life. нципами монтажа приведут Броненосец Потемкин к триумфу. Последует мировая слава, пригла- He was born in Riga in 1898, in the well-situated family of engineer-architect Mikhail Eisenstein and Julia шение в Голливуд и, параллельно, – нарастающая конфронтация с властью в СССР, ярлык форма- Konetskaya, daughter of merchants, and gained his first childhood impressions in Riga and in Jurmala, and also листа после фильмов Октябрь и Старое и новое (1929). experienced his first realizations and emotional traumas. Приемы построения формы и интеллектуально-ассоциативные принципы монтажа оказались Right here – in the centre of the city, in building number 6 on Valdemara street (formally Nikolaja street), apart- неприемлемыми для канона социалистического реализма. Но и в Америке, куда по контракту ment number 7, lived the Eisenstein family, and later father and son – until 1915, when Sergei left to go study in приехал Эйзенштейн (вместе с оператором Эдуардом Тиссэ, уроженцем Лиепаи и режиссером St. Petersburg and become an architect just like his source of influence – his respected and also hated father. Here Григорием Александровым), он не вписывается в канон – на сей раз голливудский. in Riga, Sergei Eisenstein’s vibrant, though contradictory, personality came to be, and the small, diligent boy, the Трагедия художника – в незаконченных, запрещенных, уничтоженных советской властью ра- fantastic reader of German, Russian and French books, tried to comprehend the world and his place in it. He went ботах. Это фильм Да здравствует Мексика! (Эйзенштейн, вынужденный вернуться в СССР, to school here on Valdemara street to the Realschule at that time, now City School no.2. так и не получает снятый в Мексике материал), Бежин луг (1936) и целый ряд неосущест- “When the emotional traits of several childhood traumas coincide with what should be adult undertakings, it is вленных проектов. Только по счастливому стечению обстоятельств Эйзенштейн не стал very good. I feel that I’ve been lucky in terms of biography,” – Sergei Eisenstein later wrote in his memoirs. His mem- жертвой репрессий. Создается Александр Невский, батальные сцены которого, продолжи- oirs are likely the only key with which to unlock and guess at the secret of Eisenstein’s growth in Riga. They are also a тельностью в полчаса, – настоящий шедевр, оказывающий влияние на кино по сей день. vibrant portrait of the early-century city – just like his unique, talent-filled childhood drawings – with sharply observed Снимается Иван Грозный – задуманный в трех сериях (Эйзенштейн закончил только две) city and time period details of people, characters, classmates, and culture – the first impulses of theatre and film. фильм о царе-деспоте, в котором просматриваются исторические параллели – само- убийственный вызов Сталину – главному цензору его фильмов. From Eisenstein’s drawings, one can not only guess at a genius director’s coming to be and internals dramas, but at Riga too – the city it was at the turn of the century, still under the , multi-cultured – Russian, German, Latvian Раздел Зрелость экспозиции Мальчик из Риги Сергей Эйзенштейн предлагает взгляд blood, construction and architecture, development dynamics, the boom to which Sergei’s father lent a hand. на полный драматизма и сознательного вызова властям период творчества Сергея Эйзенштейна в стране, где сама жизнь его, несмотря на мировую славу Броненосца We are all shaped by our family experiences – for the small boy from Riga, his early childhood experience is dramatic and Потемкина, не стоила ничего. contradictory, though outwardly prosperous. The paradoxical reflections of his relationship with his father and mother can be found in his films. Эйзенштейн умирает в возрасте пятидесяти лет. Он предчувствовал свою смерть, с мудрой легкостью гения срежиссировав свой уход – «загнать себя насмерть рабо- The exhibition at the Film Museum invites you to tap into little Sergei’s – his nanny, Marija Elksne, called him Roriks – child- той», закончив свою жизнь за письменным столом... hood sensations in turn of the century Riga. Looking into his drawings, confronting them with documentary period details, idyllic family photos, photo materials, and yes, also historical news imagery that has immortalized Czar Nicholas’ visit to Riga, Мальчик из Риги оставил после себя революционные принципы киномонтажа, which Sergei Eisenstein witnessed. фильмы-шедевры, объемистые тома теоретических работ и рисунков. И – без- граничное поле возможностей – искать его в Риге, искать его гений в фильмах, These impressions – the architectural “details” of his father’s buildings, like facets of their smouldering relationship, also reflec- книгах, статьях, рисунках... tions of the 1905 revolution - impulses that can be found resonating in a mature Eisenstein’s films. 12 13 Vēstule – atklātne mātei (fragments). Rīgas periods. RTMM Try to sense a small child’s drama and loneliness, culminating after his parents’ divorce, and the fantastic diligence and unanswered child’s love summed up in the letters and postcards he sent to his mother in St. Petersburg. Though he went to St. Petersburg, where his mother lived after the divorce, to study, Sergei did not become an architect. WWI and signing up voluntarily for the army brings him closer to theatre and film – he forms an amateur theatre group, goes to Moscow, starts studying Japanese, and gets carried away by the ideas of revolutionary theatre and the search for form. That is already another Eisenstein.

Adulthood Eisenstein will remain in film history first and foremost as the implementer of the principles of the Montage of Attractions, and later Intellectual Montage – the author of (1925), canonized among the 1920s world film classics, The Strike (1925), the intellectual montage experiment October (1927), Alexander Nevsky (1938), filled with brilliant battle scenes, and the provocative Ivan the Terrible (1944). S. Eizenšteins un M. Štrauhs Rīgas un M. Štrauhs jūrmalā 1908. gadā. RTMMS. Eizenšteins Eisenstein’s youthful energy and eccentricity, and also the motive of the world as the machinery of cruel power, will be characteristic in his first film The Strike. Revolution ideals united with revolutionary montage principles will triumph in the Battleship Potemkin. World fame will follow, then an invitation to Hollywood, and in parallel – increasingly noticeable confrontations with the Soviet authorities, who aren’t able to accept Eisenstein’s wish to create film as a field of intellectual battle and experimental montage. His unfinished works – projects banned and destroyed by Soviet authorities shape Eisenstein’s dramatic expe- rience. The films Old and New (1929), Bezhin Meadow (1936) and Que viva Mexico! shot in Mexico – the un- edited material was literally taken away from Eisenstein, forcing him to return to Stalinist Russia. The exhibition Riga Boy Sergei Eisenstein also offers an insight into his drama-filled life in hisAdulthood period, culminating with Battleship Potemkin, only to later encounter a contradictory attitude in a country that had deemed him a genius. Eisenstein’s form and intellectually associative montage principles seemed unacceptable in the socialistic realism canon, the only truth declared by the USSR. In Hollywood too, where he travelled by invitation (to- gether with Liepaja-born cinematographer Eduard Tisse and Grigori Alexandrov), Eisenstein isn’t ready to submit to a canon – this time Hollywood’s. His later dramas involve the unfinished Mexican film tragedy (Eisenstein, who was forced to return to the USSR, never regains the filmed material). From then on, his life in the USSR is full of risk and also deliberate provocation. Eisenstein doesn’t become a victim of repression only due to a lucky coincidence – he is mak- ing Alexander Nevsky, a film with stylized, dynamic battle episodes a half-hour in length, a convincing masterpiece, and one that still influences cinema today.Ivan the Terrible is also in the making. Intended as a trilogy (Eisenstein films two series of the three), it is a film about a czar despot showing concrete his- toric parallels – with this film, the boy from Riga, Sergei Eisenstein, provokes the bloody dictator. He dies at the age of fifty. Eisenstein had known his hour of death, and with the same ease of a genius, directed his death – shooting the filmIvan the Terrible, which angered Stalin, and allowing precise paral- lels with the bloody tyrant to be seen in the historical character. The boy from Riga left behind revolutionary cinema montage principles, films – masterpieces, huge volumes of theoretic works and graphic art…Also a never-ending field of possibilities – look for him in Riga, look for his genius in his films, writings and drawings…

S. Eizenšteins ar tēvu 1907. gadā. RTMM S. Eizenšteins ar rotaļu biedriem Rīgas jūrmalā 20. gs. sākumā. RTMM 14 15 S. Eizenšteins 1918. gadā. MKM

S. Eizenšteina zīmējums 1941. gadā. RTMM 16 17 Vai Sergejs Eizenšteins būtu varējis kļūt par to, par ko viņš rēm. Ne velti filmā ir teksts: Rīga un Rēvele man ir vajadzīgas. kļuva, ja būtu piedzimis nevis Rīgā, bet citā toreizējās Viņš paņēma uz mājām ģerboni kā kaut ko būtisku sev. Vai tas Krievijas pilsētā? bija sentiments? Sergejs Eizenšteins likumsakarīgi piedzima Rīgā, šī pilsēta Rīgā Eizenšteins bija arī 1926. gadā, braucot uz Berlīni. Viņš deva viņam noteiktu nosacījumu, apstākļu kopumu, kas viņu satikās ar auklīti Mariju Elksni, ļoti tuvu un dārgu cilvēku, it padarīja par to, kas viņš ir. Ja Eizenšteins būtu piedzimis citur īpaši pēc vecāku ģimenes izjukšanas. Protams, viņš nevarēja te Krievijā? Jā, viņam būtu bijušas izredzes. Taču Rīga piešķīra atbraukt līdz 1940. gadam. Kad Eizenšteinam jau pēc kara viņa talantam kvalitāti, lai arī viņa ģenialitāte bija iedzimta. piedāvāja vadīt Rīgas kinostudiju, viņš lieliski saprata, ka viņš Talantam ir nepieciešams slīpējums, un Rīga to deva. kļūs par peramo puiku — turklāt īstenot Maskavas politiskos Rīga bija kosmopolītiska pilsēta, kas atradās krustcelēs. Tāda principus Rīgas kinostudijā viņš negribēja. Viņš atteicās arī mēroga ģēnijiem kā Eizenšteins ir ļoti svarīgi atrasties kultūru tādēļ, ka reiz jau bija bijis Mosfilm mākslinieciskais vadītājs saskarsmes punktos. Rembrantam bija būtiski dzīvot Amster- (pēc Aleksandra Ņevska uzņemšanas), un visi viņa labie nodo- damā, Florence savas ģeogrāfiskās situācijas dēļ kļuva par mi ne ar ko labu nebeidzās. Faktiski visas citu režisoru filmas, renesanses centru — tie ir krustojumi, kuros satiekas dažādu kuras viņš “palaida”, tika pārtrauktas, arestēti cilvēki, kuru labā kultūru ceļi. Rīgā bija šī īpašā ļoti svarīgu ceļu kombinācija. viņš neko nevarēja darīt, kaut rakstīja pat Berijam... Krievijas impērijas, vācu, skandināvu ietekme... Kultūru sajau- kums ir ļoti produktīvs. Kā jūs raksturotu Eizenšteina attiecības ar māti — mīlas, Rīgā auga latviešu nacionālā pašapziņa; te mutuļoja un attīstī- dievināšanas, arī savā ziņā naida iezīmētas? jās kultūrvide. Uz šo jautājumu nevar atbildēt vienkārši. Memuāros rakstā Man ir jautāts, kur Eizenšteina darbos ir manāmas latviešu Pēc lietutiņa ceturtdien/Posļe doždika v četverg jau pēc mātes kultūras atskaņas? Eizenšteins nekad nav atšķēlis sevi no Rīgas nāves Eizenšteins visai trāpīgi apraksta viņu attiecības. Jā, Krustceles vides: varbūt viņu tieši nav ietekmējusi latviskā kultūra, bet viņš ļoti cieta no viņas egoisma, cieta no tā, ka viņa viņu gan Latvijas situācija XIX—XX gadsimta mijā kopumā, kad bērnībā pameta. Māte bija neuzticīga tēvam, un ģimenes Maskavas Kinomuzeja direktoru attīstījās kultūra, poēzija un arhitektūra. Šajā ziņā viņš noteikti sabrukums bija viņas vaina. Bija vēl arī cita problēma — Ser- Naumu Kleimanu ir piederīgs Latvijai. geja Eizenšteina tēvs bija piederīgs Eiropas kultūrai, tas re- intervēja Dita Rietuma, Elīna Reitere Augot Rīgā, Eizenšteins netika pakļauts nacionālistiskām ten- dzams no viņa arhitektūras rokraksta, viņa celtajām mājām. dencēm, kādas bija manāmas pat Pēterburgā — viseiropeis- Māmiņa bija cēlusies no tirgoņiem. Kad mazo Sergeju aizve- kākajā Krievijas pilsētā. Nacionālisms noteiktos laika periodos da pie vectētiņa un vecmāmiņas Krievijā, viņš nokļuva pavi- Viņš — Sergejs Eizenšteins — ir satriecošas krustceles, kur ģeniāla prāta laukā ir ļoti būtisks, bet, kad tas kļūst par anahronismu, tas ir kā sam citā pasaulē, ortodoksālā, ļoti tradicionālā krievu tirgo- saticies režisora, mākslas teorētiķa, lingvista un izcila mākslinieka grafiķa talants. pinekļi, kas neļauj izrauties no savas sādžas. ņu vidē. Viņu meita bija emancipēta sieviete, kura gribēja Iespējams, Sergeja Eizenšteina spilgtais talants, kas viņu kanonizējis XX gs. kul- Tā vide, kurā apgrozījās Sergeja tēvs arhitekts Mihails Eizenš- dzīvot brīvi. Savā ziņā viņa protestēja pret vidi, no kuras bija tūrvēsturē, savu spīvumu un asumu ieguvis vēl vienās krustcelēs — Rīgā. Tieši te, teins — papiņš, kurš gan bija absolūts monarhists —, bija cēlusies, kaut pati tai bija piederīga. Viņa tiecās noliegt tradi- Rīgā — toreiz Krievijas provincē un tajā pašā laikā punktā, kurā svētīgi satikās atvēr­ta dažādiem strāvojumiem. Tas bija vairāk Rīgā nekā cionālo morāli un dzīvessveidu. Vēlāk viņa nepieņēma jau latviešu briestošā nacionālā pašapziņa un vācu, krievu un skandināvu kultūra —, Maskavā. Sergejam Eizenšteinam paveicās piedzimt Rīgā, tas pieaugušā dēla aizraušanās, mēģināja atrunāt viņu no precī- 1898. gada piedzima mazais Serjoža. Apdāvināts bērns, kuram liktenis bija lēmis ļāva viņam ļoti agri iegūt kosmopolītisku rūdījumu un skatī- bām ar Peru Ataševu, viņai bija cita favorīte — no Maskavas nodzīvot Rīgā 17 gadu, uzsūkt tās kultūras bagātību, lai pēcāk dotos pasaulē. Tur, jumu. tirgoņu vides. Krievijā, Holivudā, Meksikā, Sergejs Eizenšteins piedzīvoja slavas triumfu un atzi- Māte neapjēdza dēla mērogu. Kaut bērnībā viņa zēnu pame- nību par montāžas šedevru Bruņukuģis Potjomkins un pēcāk, piespiests atgriez- Tomēr vēlāk pēc aizbraukšanas no Rīgas romantiskas attie- ta, vēlāk viņa to nemitīgi mācīja. Kad Sergejs paziņoja mātei, ties staļiniskajā Krievijā, balansēja uz dzīvības un nāves robežas. cības ar savu bērnības pilsētu Eizenšteinam neizveidojās? ka neatgriezīsies Civilinženieru institūtā, jo grib pievērsties Sergeja Eizenšteina spožākā režija ir viņa paša dzīves fināls, nāve, provocējot ar saviem mākslas darbiem (triloģijuIvans Tas nav tik vienkārši. Eizenšteinam Rīga bija pašsaprotama mākslai, notika saruna uz Kristus Glābēja katedrāles pakāpie- Bargais) Staļinu, kurš jau bija iznīcinājis izcilus talantus. Par Sergeja Eizenšteina likteņa pavērsieniem, viņa dramatisko vide bez apdzejošanas, dievināšanas, tomēr viņam nebija niem: “Serjoža, lai nodarbotos ar mākslu ir jābūt talantam, Holivudas pieredzi, traģēdiju, zaudējot filmas Lai dzīvo Meksika! (1932) materiālu, viņa ģenialitāti, māņticību un izredzē- vienaldzīgs Mežaparks, Jūrmala — viņš tur auga, veidojās. Ja bet kur tev tas ir?” Ja māte kaut ko tādu saka dēlam, kurš ir tību izstādes runājam ar Naumu Kleimani — vienu no izcilākajiem Sergeja Eizenšteina speciālistiem, Maskavas Kino- paskatīsities, ko viņš darīja Ivanā Bargajā — tur ir divi Rīgas un tik spilgti talantīgs kopš bērnības, kurš viņai raksta tik brīniš- muzeja direktoru. Sergeja Eizenšteina ģēnijs piedzima Rīgā — dramatiskās un sarežģītās mātes un tēva attiecībās, Rēveles ģerboņi. Vienu no tiem, kad beidzās filmēšana, viņš ķīgas vēstules ar zīmējumiem, — tas ir šausmīgi. Protams, maza bērna vientulībā, fanātiskā zīmēt kārē un lasītprasmē. Dzīvoklī, kas atrodas Krišjāņa Valdemāra ielas 6. namā. vēlāk paņēma mājās... Rīgas ģerbonis viņam stāvēja uz klavie- viņš darīja, kā bija izlēmis...

18 19 Eizenšteins nekad nesauca māti par māti, vienmēr par Jūliju Vai pēdējos gados Sergeja Eizenšteina dzīves un filmu vēl mēģināja skaidrot, ka viņš pabeidz filmu... Tad Staļins sūtīja šis pats cilvēks kļuva par Modernās mākslas muzeja kino no- Ivanovnu. Īpašas tuvības starp viņiem nebija — ne garīgas, ne izzināšanā ir parādījušās jaunas tēmas, par kurām nevarē- telegrammu rakstniekam Eptonam Sinkleram, kura ģimene daļas direktoru, un, protams, viņš uzskatīja, ka Eizenšteina intelektuālas... ja runāt padomju laikā? producēja šo filmu, ka Eizenšteins ir zaudējis dzimtenes uzticī- negatīvs ir jāatdod Krievijai. Sarunās tika panākta vienošanās, To ir ļoti daudz. Savulaik nedrīkstēja pieminēt Eizenšteina bu. Telegrammā bija rakstīts, ja Eizenšteins neatgriezīsies ne- ka apmaiņā pret Eizenšteina filmu tiks saņemtas 40 padomju Arī Sergeja Eizenšteina attiecības ar tēvu šķiet pretrunī- aizliegtās ieceres, nedrīkstēja minēt, ka Meksikas filmu būtībā kavējoties, viņš var neatgriezties vispār... Tajā pašā laikā notika klasikas filmas. Atbrīvoties no filmas mudināja arī tas, ka mate- gas — tajās mijas gan respekts, gan naids. iznīcināja nevis amerikāņu rakstnieks un filmas sponsors Ap- kratīšana pie Eizenšteina mātes, tika rekvizētas viņas dārglie- riāls bija degošs, pēc instrukcijas to nedrīkstēja glabāt muzeja Eizenšteins savos memuāros ļoti kritiski raksta par tēvu, apgal- tons Sinklers, bet gan Staļins. Visas šīs drāmas pamatā bija tas, kas vēl bija palikušas. Māte satraukta rakstīja dēlam — ja krātuvē Ņujorkā. Amerikāņi izgatavoja sev kopiju, aizsūtīja vo, ka viņš bijis tirāns utt. Acīmredzot viņam nav bijis viegli Staļina telegramma ar kategorisku ultimātu atgriezties PSRS, viņš neatgriezīsies, viņu kā kupča meitu arestēs. Tā bija vistīrā- negatīvu uz Maskavu un vēlāk tika pie 40 filmām. sadzīvot ar tēvu... Taču Berlīnes Tēgeles kapos joprojām tiek un iemesls — Staļina laikam tik raksturīgā nodevība, ziņu kā šantāža. Eizenšteins bija spiests pamest filmēšanu un at- kopta kapa kopa, kur apbedīts Mihails Eizenšteins. Kas maksā? pienešana un paranoja. griezties PSRS, cerot, ka viņam atsūtīs Meksikā uzfilmēto ma- Eizenšteina kolēģis Grigorijs Aleksandrovs pēc atbraukša- Katru gadu noteikta summa kapa apkopei tiek pārskaitīta no Kad 1929.gadā Eizenšteins aizbrauca uz ārzemēm, Staļins teriālu. Protams, ka nekādu filmu par Staļinu viņš negrasījās nas no Holivudas un Meksikas ķērās pie komēdijas Jautrie ASV, kaut ASV Eizenšteinam nebija radinieku. Man ir versija, ka pieprasīja no viņa godavārdu, ka viņš atgriezīsies. Turklāt uzņemt, bet acīmredzot kāds bija uzrakstījis ziņojumu, arī zēni... Eizenšteins, būdams Holivudā, ir noguldījis krietnu naudas esmu pārliecināts, ka režisors Grigorijs Aleksandrovs — Eizen- uzzinājis, ka Eizenšteinam ir ideja veidot filmu par sacelšanos Kad viņi atbrauca no Holivudas, Staļins bija izteicis savu frāzi: summu (un sākumā viņam bija nauda) tēva kapa apkopšanai. šteina kolēģis (vēlāk Staļina režīma mīlulis, muzikālo komēdiju Haiti Lielās franču revolūcijas laikā. Iezemieši sacēlās pret Na- “Žit stalo lučše, žit stalo veseļei.” (Dzīvot kļuvis labāk, dzīvot Šī noguldījuma procenti ļauj apkopt kapu joprojām. Citas Jautrie zēni u.c. režisors) — šajā Meksikas savienībā pildīja arī poleonu, viņi nopietni uztvēra franču revolūcijas idejas un kļuvis jautrāk.) Tas bija impulss komēdiju veidošanai. Alek- versijas man nav. pieskatītāja un ziņu pienesēja funkcijas. Krievijā ķīlnieces lomā pieprasīja sev brīvību, notika asinsizliešana, un iedzimto vado- sandrovs nolēma uzņemt komēdiju Jautrie zēni — Holivudas palika Eizenšteina māte! nis adjutants Anrī Kristofs pasludināja sevi par vadoni. Eizenš- filmas Džeza dziedātājs ietekmē. Eizenšteins tolaik piedāvāja Kāpēc tomēr Sergejs Eizenšteins savos memuāros ir ieņē- teins kādam, visticamāk, savam kolēģim Grigorijam Alek- satīru MMM. Galu galā Aleksandrova Jautrajiem zēniem Eizenš- mis tik kritisku pozīciju pret saviem vecākiem? Ko Eizenšteins gaidīja no Holivudas? sandrovam, bija izstāstījis savu ideju uzņemt filmu par vadoņa teins uzzīmēja mūzikas instrumentus un izveidoja mūziķu Domāju, daļēji tas ir Eizenšteina bērnišķīgums, negribu teikt — Holivuda bija divējāda. Bija agrīnā Holivuda — Deivida Vorka pārtapšanu despotā. Par to, kā revolūcija sāk pārvērsties savā kautiņu — radīja mizanscēnu, pat palīdzēja montēt... infantilisms. Par Eizenšteinu reiz kāds rakstīja: katrs cilvēks Grifita, Čārlija Čaplina Holivuda, kura vēl nebija kļuvusi par to pretmetā. Režīms, kas sākās pēc Haiti sacelšanās, bija daudz iesprūst kādā savā dzīves posmā uz visu mūžu. Režisors Vsevo- komercfabriku, par ko tā sāka veidoties 30.gados. Eizenšteins brutālāks nekā franču kolonizatoru valdīšanas laikā. Protams, Kas notika viņu attiecības? lods Pudovkins visu mūžu bija ģimnāzists, Eizenšteins — atgā- ieradās Holivudā jau krīzes situācijā. Bija gan pasaules ekono- stāsts par Haiti bija stāsts par Staļinu — vadoņa pārtapšanu Tas notika jau Meksikā. Aleksandrovs bija kompromisu cilvēks. dināja četrgadīgu bērnu. Viņam bija tā četrgadīga bērna ģenia- miskā krīze, gan skaņas ienākšana kino. Dominēja masu žanri: diktatorā. Jau Holivudā viņš pārmeta Eizenšteinam, ka viņš mēģina īste- litāte, kurš sev atklāj pasauli. Šī Eizenšteina bērnišķība izskaidro komēdijas, mūzikli. Eizenšteins brauca uz citu Holivudu, taču Kurš varēja paziņot Staļinam par šo nodomu? Tikai tāds cil- not savas idejas, kaut gan vajadzēja tikai pakļauties Holivudas viņa romantiskos un bērnišķīgos soļus, kas sadzīvoja ar viņa nokļuva... vēks, kurš zināja, ka Eizenšteins Meksikā strādā pie filmas Čor- piedāvājumam režisēt Grand Hotel ar Grētu Garbo. Eizenštei- īpašo gudrību un enciklopēdiskajām zināšanām. Viņš gribēja apgūt skaņu kino, kino profesionālismu, kas noe Veļičistvo (Melnā augstība) ieceres. nam piedāvāja daudz iespēju. Tas gan nebija viņa žanrs — Tomēr visvairāk bērnišķība izpaudās attieksmē pret saviem mums vienmēr bijusi problēma, kad visi komponenti ir izcili. Ilgu laiku nedrīkstēja runāt par tiešu Staļina iejaukšanos Eizen- melodrāma. Taču Aleksandrovs būtu bijis gatavs uz jebkādu vecākiem. Vecāku skandāli, tēvs, kurš ķērās pie pistoles, lai drau- Viņš gribēju ieraudzīt demokrātismu, kas bija labākajās Holi- šteina liktenī. Tika pieņemts uzskatīt, ka Eizenšteina Meksikas kompromisu. Kad viņi aizbrauca uz Meksiku, starp viņiem jau dētu māmiņai, — mazam bērnam tā ir baisa trauma. Māmiņa, vudas filmās. Viņam Amerika šajā ziņā bija ļoti svarīga. Paskat, filma ir amerikāņu upuris. Tā ir tikai daļēja patiesība. Sinklers sākās konflikti. Aleksandrovs gribēja, lai tas būtu viegls ceļo- kura aizbrauca, un tētiņš, kurš daudzkārt uzstāja, lai dēls izvēlē- cik daudz Eizenšteina bibliotēkā ir grāmatu par Amerikas vēs- apsolīja aizsūtīt uzņemto materiālu uz PSRS. Sinklera sieva, jums eksotiskā valstī — tas top skaidrs arī no tā, ko viņš vēlāk tos studēt arhitektūru, inženierzinātnes... Pirms došanās no turi, bet viņš nokļuva citā kontekstā — studijā Paramount, kas kura finansēja filmu, baidījās, ka viņa no PSRS vairs neatgūs izveidoja no Meksikas materiāla. Bet Eizenšteinu interesēja Rīgas emigrācijā Mihails Eizenšteins pat izsauca dēlu uz Narvu prasīja, lai viņš ražo štampu kino. Kad par ASV prezidentu savu naudu. Iespējams, taisnība. Tā vai citādi Sinklers filmu filozofija un nelineārā vēsture. Viņam bija ideja, ka Krievija, un mēģināja viņu pierunāt doties uz ārzemēm. Daži saka, velti kļuva Franklins Rūzvelts, parādījās izcili režisori Orsons Velss, neatsūtīja, kaut Eizenšteins gaidīja materiālu un iekrita dziļā gluži tāpat kā Meksika, dzīvo savu nerealizēto vēsturi. Eizenšteins neklausīja... Taču nedomāju, ka viņš būtu kļuvis par Viljams Vailers, taču Eizenšteins tur nokļuva nelāgā laikā — depresijā, nojauzdams, ka zaudējis savu vismīļāko filmu — Starp viņiem jau tad izcēlās konflikti. Kad viņi atgriezās PSRS, Eizenšteinu, ja kopā ar tēvu būtu aizbraucis uz Vāciju. starp 20. un 30. gadiem. bērnu... Aleksandrovs ātri aptvēra jauno situāciju. Parādījās nākamā Ir arī pieņēmums, ka šāda Eizenšteina attieksme pret vecā- Daudzi ir mēģinājuši likt kopā šo materiālu: ir izveidotas angļu padomijas prīma Ļubova Orlova. No šī brīža Aleksandrovs kiem ir sava veida literārs sižets, kādu viņam vajadzēja radīt. Sekoja dramatiskā Meksikas epopeja un Eizenšteina paša montāžas versijas, vairākas amerikāņu versijas. Kad negatīvs kļuva par Orlovas režisoru, viņš pat mēģināja piedāvāt aktrisi Viņš izvēlējās sižetu “konflikts ģimenē” un jau no pieauguša tā arī nepabeigtā filma par Meksiku… nonāca PSRS, Aleksandrovs izveidoja savu variantu, nesenā- Eizenšteinam lomai filmā MMM. Kad viņi uzņēma filmuJautrie cilvēka skatpunkta projicēja šo attieksmi uz savu bērnību. Kad pēc neveiksmes Holivudā Eizenšteins aizbrauca uz Meksi- kais ir Oļega Kovalova variants (1998). zēni, Aleksandrovs un Orlova uzdāvināja Eizenšteinam notis ar Eizenšteins nemīlēja varu, bet tēvs viņa pasaulē bija valdnieks, ku, ieraudzīja tās mērogu, viņš saprata, ka tas nav Kinoceļotāju Veids, kā tika atgūta Meksikas filma, arī ir īpašs. Atceros, šajā uzrakstu: “Dorogomu učiteļu…” Kā atbildi Eizenšteins aizsūtīja valdītājs. Arī Nikolajs II, Staļins — viņi visi bija vienpersoniskas klubs. Drīz vien Maskavā pienāca vēstule, ka Eizenšteins esot istabā Pera Ataševa, Eizenšteina atraitne, sarunājās ar Ņujor- savu portretu ar uzrakstu: “Dorogomu učeņiku ot predannogo varas iemiesojums. Kā Eizenšteins rakstīja, tieši papiņš bija nodomājis uzņemt filmu par Staļinu pēc trockista Ernsta Di- kas Modernās mākslas muzeja direktoru Vilāru van Daiku — učiteļa...” ( Dārgajam skolniekam no uzticamā (arī nodotā) pirmais šīs idejas — vienvaldības, patvaldības — iemiesojums. čera grāmatas. Pēc šīs vēstules Staļins satrakojās un pavēlēja savulaik viņš bija neatkarīgs režisors, kurš mēģināja palīdzēt skolotāja — krievu val.) Aleksandrovs kļuva par pārliecinātu Vecāki viņu mīlēja, bet vecāku mīlestība var būt arī tirāniska. Eizenšteinam nekavējoties atgriezties PRSR. Eizenšteins gan atgūt materiālu, karojot ar Sinkleru. Liktenis — pēc 30 gadiem staļinistu, viņš saprata konjunktūru. Holivudā viņš daudz ko

20 21 bija iemācījies un būtībā atveda uz Krieviju Holivudas komēdi- vadonim to tikai parakstīt. Uz dokumenta bija rezolūcijas — Vai Eizenšteins būtu varējis atteikties no Ivana Bargā? humoru. Un tas, kā viņš nomira! Viņš nomira 1946.gadā naktī jas principus. Paradoksāli, ka tieši Aleksandrovs vēlāk mēģinā- Vorošilovs, Mikojans, Molotovs, kurš bija aizsvītrojis savu pa- Nedomāju, saprotiet, īstam māksliniekam piemīt apziņa, ka tā 11. februāra naktī. Tas ir Puškina bojāejas datums, viņa skolotā- ja montēt Eizenšteina Meksikas filmas materiālu, taču montēt rakstu. nav viņa izvēle, ka izvēlas viņu. Es domāju, ka Eizenšteinam ja Meierholda dzimšanas datums. Un tā ir diena, kad Soštako- tā, kā to būtu darījis Eizenšteins, nav iespējams. Eizenšteins izdzīvoja tikai tādēļ, ka pēkšņi Šumjackis krita ne- bija šī sajūta, ka liktenis viņu ir izvēlējies. Ja Staļins pasūta viču nosodīja par operu Veļikaja družba (Lielā draudzība). žēlastībā: tur bija cita intriga, kurā Eizenšteins bija tikai sīka filmu par Ivanu Bargo, tas nozīmē, ka viņš vēlas ar vēsturiskā Nakts. Bez 20 minūtēm divos viņš devās, lai izslēgtu radio, tik 30.gados, jau pēc atgriešanās no Meksikas, Eizenštens ilgi skrūvīte. Šumjackis pārāk rāvās pie varas, tas Staļinam nepati- sižeta palīdzību attaisnot savus morālos noziegumus. Tomēr vēlu padomju stacijas nestrādāja, iespējams, tā bija kāda ār- balansēja uz dzīves un nāves robežas. Kas notika 1937. ka, un drīz vien Šumjackis tika nošauts. Tas izglāba Eizenšteinu. Eizenšteins radīja Ivana grēksūdzes epizodi, viņš izdomāja zemju raidstacija. Tur viņš varēja dzirdēt ziņu par sava drauga gadā no pavasara līdz rudenim? Šajā laika posmā Eizenš- Ivana bērnības epizodi — motivāciju, kāpēc Ivans kļuva par Šostakoviča nosodīšanu, Eizenšteins mira pa ceļam pie radio... teina liktenis met baisus kūleņus — no iespējamā aresta Varbūt viņu izglāba pasaules slava? asiņaino caru. Taču tā nebija Staļina versija. Es uzskatu, ka tā ir gan slepkavība, gan pašnāvība. Kad viņu līdz pēkšņām varas mīlestības izpausmēm... Vai pasaules slava palīdzēja Vsevolodam Meierholdam, Dmit- Ļoti būtiska epizode bija tā, kurā metropolīts izraida Ivanu pašu pakļāva ideoloģiskai kritikai, viņš to uzņēma pat ar hu- rijam Šostakovičam, Izakam Babelam? Ko jūs! Bargo no baznīcas. Eizenšteins saprata, ka viņam paredzēta šī moru. Kāds no viņa laikabiedriem rakstīja: «Viedi un klusi pār- Tas bija brīnums. Eizenšteinam vajadzēja tikt arestētam, bija loma — viņam ir jāpasaka Staļinam par viņa izraidīšanu no stājusi pukstēt Eizenšteina sirds…» Ja viņš būtu nodzīvojis vēl jau parakstīts orderis... Kad 1932. gadā viņš atgriezās PSRS, Ir 1937. gads, Eizenšteins teju tika nošauts un tad pēkšņi baznīcas. pusgadu, viņš būtu kļuvis par Staļina sarīkotās kosmopolītu viņa triju gadu prombūtnes laikā viss jau bija mainījies. Staļins tiek pie Aleksandra Ņevska... Un te sākās mistika. Eizenšteins ir dzimis Svētā Filipa dienā 10. vajāšanas kampaņas upuri. bija vienpersonisks valdnieks, tā bija cita Krievija, par kuru gan Kas to zina, kāpēc Boriss Pasternaks palika, bet Osipu Mandel- janvārī pēc vecā stila, viņš bija ļoti māņticīgs un uzmanīgi jau signalizēja norises 20. gadu beigās. Kad 1932. gada maijā štamu nošāva — varēja būt otrādi. Eizenšteinam paveicās. izturējās pret šādām sakritībām. Viņš lieliski saprata, kā to Vai, tik ilgi pētot Eizenšteinu, jums vēl ir saglabājies kāds Eizenšteins atgriezās PSRS, viņš līdz decembrim gaidīja, kad Viņam atļāva ne tikai dzīvot, bet uzticēja arī vienu no divām uztvers Staļins, tālab arī nemitīgi lūdza, lai viņam atļauj filmēt noslēpums? atsūtīs Meksikas filmas materiālus. Ir dokuments, kas liecina: lielfilmām. Viņš varēja izvēlēties vai nu Miņininu un Požarski, kopā Ivana Bargā 2. un 3. Sēriju. Viņš zināja, ka pretējā gadīju- Tāda mēroga personības kā Eizenšteins katrā jaunā laikmetā Jaungada naktī, pārejas brīdī no 1931. uz 1932. gadu, viņš bija vai Aleksandru Ņevski. Eizenšteims esot saticis savu kolēģi mā viņam to vienkārši neļaus filmēt. Tomēr saimniecisku ie- atklājas citādi. Var traktēt no jauna gan viņa filmas, gan viņa uz pašnāvības sliekšņa. Viņu izglāba nejaušs drauga (Viktora Mihailu Rommu un uzdevis jautājumu, ja jums piedāvātu izvē- meslu dēļ (bija jāiesniedz finansiāli pārskati) Staļinam 2. sērija literāros darbus, kas vienlaikus ir zinātne, literatūra, grēksūdze, Šklovska) zvans. Tas bija pirmais likteņa sitiens. 1933. gadā lēties starp šīm divām filmām, ko jūs izvēlētos. Protams, Požar- tika parādīta. viņa skatījums uz mākslu. Es esmu pret to, ka Eizenšteins tiek Eizenšteinam radās ilūzija, ka viņam ļaus filmēt, viņš iesniedza ski, sacījis Romms, jo XVII gadsimts tomēr ir tuvāks mūsdie- Eizenšteins ticēja, ka viņam ir lemts dzīvot 50 gadus. Amerikā kanonizēts. Katrs mākslinieks atspoguļo pasauli saskaņā ar pieteikumus. Bija pat cerība, ka tiks atbalstīts viņa MMM sce- nām nekā XII gadsimts; mēs vismaz zinām, kādi cilvēki izskatī- kāds gaišreģis ļoti precīzi paredzēja Eizenšteina likteni. To, ka tām likumībām, kuras viņš atzīst. Eizenšteina uzskati par nārijs — pirmā antibirokrātiskā, satīriskā filma, parodija par jās, ko valkāja. “Lūk, tieši tādēļ, es izvēlos Ņevski,” sacījis Eizenš- viņam cilvēces vēsturē ir noteikta loma. Viņš arī paredzēja — mākslu, viņa teorija ir viņa pasaules izpratnes skaidrojums. Tas, tiem, kas pēkšņi no nekā kļūst par valsts vadītājiem... teins. “Kā es uztaisīšu, tā arī būs.” Tas, protams, bija joks, bet ja Eizenšteins pārdzīvos sava mūža 50. gadu, viņš dzīvos ilgi ko viņš darīja mākslā, daļēji ir skaidrojams ar laika diktātu, Kad 1934. gadā jau bija skaidri formulēta socreālisma dogma Aleksandrs Ņevskis Eizenšteinam bija svarīga personība — un laimīgi. Hiromants norādīja, ka šis būs kritisks gads viņa daļēji ar viņa personības pazīmēm, apstākļu kopumu. kā vienīgais patiesības mērs, Eizenšteins nekur vairs nevarēja viņa vectētiņš un vecmāmiņa dzīvoja pie Aleksandra Ņevska dzīvē, un Eizenšteins tam svēti ticēja. Katrs jauns laikmets ieliks Eizenštenā savu saturu — Potjomki- izrauties. Šajā laikā viņš sāka strādāt ar Tērču pļavu. Kāpēc viņš baznīcas. na kāpnes savulaik tika uztveras kā cara Patvaldības nežēlības ķērās pie šī netīra sižeta par Pavļiku Morozovu? Viņš rakstīja, Taču galvenais ir nevis tas, ka viņam piedāvāja izvēlēties — Kādas bija Eizenšteina cilvēciskās sajūtas šajā laikā? Vai tēls, vēlāk, jau, piedzīvojot XX gs. šausmas, arī holokaustu, šīs ka Pavļikā ir jāatspoguļojas Sergeja Kirova (Staļina opozicionā- Eizenšteins lieliski saprata, ka tā ir viņa pēdējā iespēja. Viņš viņš kaut kur tās pierakstīja? kāpnes kļuva par ģēnija pareģojumu XX gs. — konfliktu un ra) slepkavības drāmai, kas 1934.gadā aizsāka Staļinisko repre- padarīja Ņevski līdzīgu freskai, stāstījumu veidojot kā žitijo — Viņš zīmēja. Viņš lieliski apzinājās, ka Krievija ir logocentriska nevainīgu upuru ciešanām. Neeksistē kanonizēts Eizenšteins siju vilni. Savā ziņā Pavļika Morozova stāsts ir vēstījums par svētā dzīvesstāstu. Tas bija žanrs, kas neeksistēja padomju valsts. Viss, kas ir uzrakstīts, var tikt izmantots pret tevi, Cita — viņš ir atvērta sistēma, viņš ir laukums, no kura daudz kas sistēmu, kas prasa cilvēku upurus, ko neļauj Bībele. (Tāpēc arī mākslā. Eizenšteins orientējās un interesējās par viduslaikiem. lieta zīmējumi — vēl jāsaprot, kas ir uzzīmēts. redzam. No viņa var skatīties visos virzienos — japāņu teātris, šajā filmā ir tik daudz bilblisku asociāciju). Eizenšteinam bija Viņu ne tik daudz interesēja XIX gadsimta žanri — melodrā- Meksikas kultūra, krievu leģendas, Latvijas vēsture... Viņš ir misijas apziņa, ka viņam ir jāieņem pozīcija... ma, drāma —, bet gan kosmogonija. Eizenšteins, protams, ir Vai Eizenšteins bija tuvu pašnāvībai? satriecošas krustceles. Var salīdzināt Eizenšteinu un Šekspīru, Viņš varēja radīt nekaitīgus darbus, vienkārši lasīt lekcijas Ki- kosmogonisks režisors, viņš Aleksandru Ņevski veidoja nevis kā Jā, viņš bija uz robežas. Tomēr tas ir grēks. Eizenšteins sacīja, ka Eizenšteinu un Čehovu... Kombināciju skaits ir bezgalīgs. nematogrāfijas institūtā, taču ar filmas palīdzību viņš gribēja psiholoģisku portretu vai drāmu, bet filmu par žitije svjatogo vēlas izdarīt pašnāvību nevis ar cilpu vai indi, bet gan ar darbu, apjēgt to, kas ir noticis ar valsti. Tas bija pašnāvniecisks solis. — teiksmu par svētā dzīvi ar kuru ir sevi nodzinis. Eizenšteina dzīves fināls ir viņa visģe- Kādās filmās, režisoros, Eizenšteina ietekme iezīmējas Tērču pļava tika aizliegta, 1935. un 1936. gads bija smaga dar- To, ka Eizenšteinam izdevās uzvarēt kaujā, saprata Sergejs niālākais iestudējums! Kāds aranžējums! Viņš uzņēmās misiju visspēcīgāk? ba gadi. Bija aizliegums, tad vēl viens. 1937. gadā pavasarī vēl Prokofjevs, kurš apsveica Eizenšteinu ar “cūku iznīcināšanu” iesviest Staļinam acīs patiesību, un viņš bija pārliecināts, ka Es nocitētu Viktoru Šklovski, ka Eizenšteins ir izšķīdis kino- nebija masu represiju, bija tikai pirmie upuri… — vienskaitlī un daudzskaitlī. (Par cūku dēvē stratēģisku figū- viņa varonis — Ivans Bargais — viņu nogalinās. Visi, kas ķēru- mākslā kā cukurs. Eizenšteins pats rakstīja, ka viņa uzdevums Eizenšteinam bija jākļūst par vienu no pirmajiem upuriem, ru — vācu bruņinieku grupējumu kaujas laukā, kuru iznīcina šies pie Ivana Bargā tēla, ir slikti beiguši: aktieris Hmeļovs no- nav radīt mazus Eizenšteinus, viņš veicināja katra individuali- kam jākrīt. Aleksandra Ņevska karaspēks.) Taču varas labvēlība nebija mira uz skatuves, Aleksejs Tolstojs arī nomira... Eizenšteins tāti. Viņš pierādīja, ka kino var pacelt citu mākslu augstumos. Ir arī Eizenšteina priekšnieka (Sojuzkino priekšsēdētāja) Borisa ilga. Kad Eizenšteinam piedāvāja Ivanu Bargo, viņš saprata, ka saprata, ka filma par Ivanu Bargo ir viņa misija, un viņš to īste- Šumjacka rezolūcija, ko viņš rakstīja Staļina vietā un iedeva izvēlas pašnāvību... noja ar pašcieņu. Viņš nedramatizēja, pat strādāja ar nelielu Teksts —Dita Rietuma

22 23 S. Eizenšteins ar māti Maskavā, atgriežoties no ASV 1932. gada maijā. MKM S. Eizenšteins Holivudā. 2. no kreisās – Čārlijs Čaplins, 4. no kreisās S. Eizenšteins. MKM 1942. gadā. Alma – Ata. RTMM – Ata. 1942. gadā. Alma Bargais skice filmai Ivans S. Eizenšteina Fragments no zīmējuma – freskas kinofilmaiAleksandrs Ņevskis MuzikālāFragments ideja 1938. gadā. RTMM 1942. gadā. Alma – Ata. RTMM – Ata. 1942. gadā. Alma Bargais skice filmai Ivans S. Eizenšteina S. Eizenšteins 1929. gadā. MKM S. Eizenšteins Ivans Bargais 1941. gadā. RTMM Bargais mācību maketa skice filmai Ivans S. Eizenšteina S. Eizenšteins ar Djego Riveru un Frīdu Kalo 1931. gadā Meksikā. MKM S. Eizenšteins ar Mei Lan Faņu 1935. gadā. MKM 24 25 тки Смог бы Эйзенштейн стать, кем он стал, если бы ро- к себе домой и поставил на рояль. Недаром в фильме есть это ужасно. Конечно, он поступил, как считал нужным. дился не в Риге, а в другом городе тогдашней России? слова: «Рига и Ревель мне нужны». Он взял домой герб как Эйзенштейн никогда за глаза не называл мать мамой, всег- Перекрес Сергей Эйзенштейн не случайно родился в Риге, этот го- что-то для него значимое. Не знаю, было ли это сентимен- да – Юлией Ивановной. Особой близости у них не было – род дал ему комбинацию определенных условий, при тальное отношение к Риге, но не безразличие, это точно. ни духовной, ни просто человеческой. которых он стал Эйзенштейном. Если бы он родился в дру- В Риге Эйзенштейн был в 1926 году, по пути в Берлин. Он гом месте России? Да, у него были бы шансы, ведь гениаль- встретился со своей няней, Марией Элксне, очень близ- Да и отношения Эйзенштейна с отцом противоречи- ность – врожденное качество. Но, как алмаз нуждается в ким и дорогим ему человеком. Потом, до 1940 года он не вы – в них и уважение и ненависть огранке, так и таланту нужна шлифовка, и Рига придала мог сюда попасть. Когда Эйзенштейну, уже после войны, Эйзенштейн в своих мемуарах очень критично пишет о определенное качество его таланту. предложили возглавить Рижской киностудию, он прекрас- папеньке, что он тиран и т.д. Видимо, ему было непросто с Рига была космополитическим городом на перекрестке. но понимал, что станет мальчиком для битья, к тому же папой. Но при этом могила отца на берлинском кладбище Гении такого рода, как Эйзенштейн, возникают на пере- быть проводником московской политики на Рижской сту- Тегель до сих пор ухожена. Каждый год какая-то сумма на Intervija — Dita Rietuma, Elīna Reitere. крестке культур. Для Рембранта было важно жить в Амс- дии ему не хотелось. Он уже был однажды, после Алексан- уборку могилы приходит из США, хотя там у Эйзенштейна Teksts — Dita Rietuma тердаме, Флоренция стала центром Ренессанса из-за свое- дра Невского, художественным руководителем Мосфиль- родственников не было. У меня возникла гипотеза, что го географическо положения – на перекрестке, где встре- ма, и все его благие намерения закончились ничем. Филь- Эйзенштейн, будучи в Голливуде, где получал не так мало Сергей Эйзенштейн – как перекресток многих талан- чаются пути разных культур. Рига была особой комбинаци- мы других режиссеров, которые он запускал, закрывались, денег, положил какую-то сумму в банк, чтобы проценты тов в поле его гениального ума – режисер, теоретик ей этих путей. Влияние России, Германии, Скандинавии... людей арестовывали, и он ничем не мог им помочь, хотя и шли на оплату кладбища. Другого объяснения у меня нет. искусства, лингвист(?), художник-график... Смесь культур очень продуктивна. писал даже Берии. И – Рига – как перекресток разных культур – немецкой, В Риге росло латышское национальное самосознание, Почему все же Сергей Эйзенштейн в своих мемуарах русской, скандинавской и растущего латышского на- которое вызвало активизацию культурной жизни. Как бы вы охарактеризовали отношения Эйзенштейна так критически отзывается о своих родителях? ционального самосознания... Меня как-то спросили: где в работах Эйзенштейна чувству- с матерью – любовь, обожание, ненависть? Думаю, отчасти это эйзенштейновская детскость, не хочу Именно здесь, в Риге, в 1898 году родился маленький ются отголоски латышской культуры? Эйзенштейн никогда На этот вопрос ответить непросто. В своих мемуарах После сказать инфантилизм. Борис Агапов когда-то писал: все Сережа и прожил первые 17 лет своей жизни. Именно не отгораживался от рижской среды: возможно, на него дождика в четверг Эйзенштейн весьма метко описывает сохраняют какой-то возраст детства навсегда. Если Пудов- здесь, в мультикультурной среде, талант Сергея Эйзен- влияла не латышская культура непосредственно, а ситуа- их взаимоотношения. Да, он очень страдал от ее эгоизма, кин на всю жизнь остался гимназистом, то Эйзенштейн штейна приобрел качества, которые канонизировали ция в Латвии на рубеже 19-20х столетий, когда здесь возник страдал от того, что в детстве она его бросила. Мать была напоминал ему четырехлетнего ребенка. У него была гени- его в истории культуры ХХ века. национальный романтизм в поэзии, живописи, архитекту- неверна отцу, и распад семьи был ее виной. Была еще дру- альность четырехлетнего, который открывает для себя ре. В этом плане он определенно принадлежит Латвии. гая проблема – отец принадлежал европейской культуре, мир. Эта детскость Эйзенштейна объясняет многие его Его шедевр Броненосец Потемкин (1925) стал триум- Живя в Риге, Эйзенштейн не был подвержен националис- это видно по его архитектуре. Мать происходила из купе- романтические и, порой, наивные поступки, при той муд- фом и принес режисеру мировую славу и признание, тическим тенденциям, которые чувствовались даже в Пе- ческой семьи. Когда маленького Сергея привозили к де- рости, которая была ему свойственна. но позже, вынужденный вернуться из Мексики в ста- тербурге – самом европейском городе России. Национа- душке с бабушкой, он попадал в совершенно другой мир И – отношение к родителям бунтующего ребенка. Сканда- линскую Россию, он балансировал на грани жизни и лизм в определенные периоды играет важную роль, но, – в православную традиционную среду русских купцов. Их лы родителей, отец, хватающийся за пистолет, угрожая смерти. Самая блестящая постановка Сергея Эйзенш- когда он становится анахронизмом, превращается в кан- дочь была эмансипированной женщиной, которая хотела маменьке – для ребенка это была жуткая травма. Мамень- тейна – финал его жизни, смерть... Своими работами далы, не дающие вырваться из своей деревни. жить свободно. В своем роде она протестовала против ка, которая уехала и папенька, который неоднократно на- (трилогией Иван Грозный) он провоцировал Сталина, Среда, в которой вращался отец Сергея – архитектор Ми- старого уклада, хотя при этом вся принадлежала морали и стаивал, чтобы сын учился архитектуре. Перед тем, как который уже уничтожил немало выдающихся талан- хаил Эйзенштейн – папенька, абсолютный монархист, в образу жизни, из которого произошла. Она не принимала уехать из Риги в эмиграцию, Михаил Эйзенштейн вызвал тов. Риге была открыта для разных веяний больше, чем, ска- многие увлечения сына, пыталась отговорить его от же- сына в Нарву и уговаривал его эмигрировать. Некоторые О поворотах судьбы Сергея Эйзенштейна, его драма- жем, в Москве. Сергею Эйзенштейну повезло родиться в нитьбы на Пере Аташевой, поддерживая Елизавету Теле- говорят – напрасно не послушался. Но я не знаю, смог бы тическом голливудском опыте, трагедии потери мате- Риге, это позволило ему с ранних лет выйти на космополи- шеву, в которой чувствовала близкий ей дух московской он стать Эйзенштейном, если бы уехал с отцом в Германию. риала фильма Да здравствует Мексика! (1932), его ге- тический уровень. купеческой среды. Некоторые считают, что такое отношение Эйзенштейна к ниальности, избранности и суеверности мы беседова- Мать, наверное, не понимала, что собой Эйзенштейн пред- родителям – своего рода литературный сюжет, который он ли с директором Московского Музея кино Наумом И все же после отъезда из Риги романтические отно- ставляет. Хотя она и бросила его в детстве, позже она не- сам сконструировал. Он выбрал сюжет «семейный конф- Клейманом – известнейшим исследователем творчес- шения с городом своего детства у Эйзенштейна не сло- прерывно читала ему нотации. Когда Сергей заявил мате- ликт» и, уже с позиции взрослого человека, проецировал тва Эйзенштейна. жились? ри, что не вернется в институт гражданских инженеров, это отношение на свое детство. Эйзенштейн не любил Гений Сергея Эйзенштейна зародился в Риге – в драма- Это не так просто. Для Эйзенштейна Рига была естествен- потому что решил заняться искусством, у них был разго- всякое самовластие, и, как он писал, именно папенька был тических и сложных взаимоотношениях отца и матери, ной средой, без обожествления: Старая Рига, Межапарк, вор на ступенях храма Христа Спасителя: «Сережа, чтобы для него воплощением самодержавия. Николай II, Сталин одиночестве маленького ребенка, фанатичной страс- Взморье – здесь он рос, формировался. Посмотрите, что заниматься искусством, нужен талант, где он у тебя?» Если – все они были воплощением единоличной власти. Роди- ти к рисованию и чтению. В квартире дома № 6 по Ни- он сделал в Иване Грозном – там были скульптурные гербы мать говорит такое сыну, который с детства был талантлив, тели его любили, но родительская любовь бывает иногда и колаевской улице (ныне Кр.Валдемара). Риги и Ревеля (Таллинна). Герб Риги после съемок он забрал который писал ей замечательные письма с рисунками – тираничной. 26 27 Много лет изучая Эйзенштейна, остались Would Sergei Eisenstein have become who he became if home… The Rīga coat of arms stood on his piano. There is a ли для вас какие-то тайны? he was born in another city in Russia, not in Rīga? reason for the text in the film: I need Rīga and Rēvele. He took Личности такого масштаба, как Эйзенштейн, Sergei Eisenstein was fated to be born in Rīga, and this city the coat of arms home as something important to him. Was в каждую эпоху раскрываются по-другому. gave him a specific set conditions and circumstances, which that sentiment? Можно по-новому трактовать его фильмы, Crossroads made him into what he was. If Eisenstein was born elsewhere Eisenstein was also in Rīga in 1926 on his way to Berlin. He его сочинения, в которых одновременно и in Russia? Yes, he would have had prospects. But Rīga granted met up with his nanny, Marija Elksne, a very close and dear наука, и литература, и исповедь, и его взгляд his talent quality, even if his genius was inherent. Talent needs person, especially after the break-up of his parents. Of course на искусство. Я против канонизации Эйзен- finessing, and Rīga gave him that. he couldn’t come here until 1940. After the war, when Eisen- штейна. Каждый художник отражает мир по Rīga was a cosmopolitan city as well as a crossroads. For the stein was offered to head the Rīga Motion Pictures Studio, he своим законам. Взгляды Эйзенштейна на level of genius of Eisenstein, it’s very important to be in a understood perfectly well that he would become a whipping искусство, его теория – разъяснение его place of cultural interaction. For Rembrandt it was essential to boy – moreover, he didn’t want to enforce Moscow’s politics собственного миропонимания. То, что он live in Amsterdam; Florence, due to its geographical setting, at the Rīga Studio. He refused also because he had already делал в искусстве, частично объясняется became the centre of the Renaissance – they are intersection been the artistic director of Mosfilm (after the filming of Alex- диктатом времени, частично – особенностя- points for various cultural roads. Rīga too had one of these ander Nevsky), and his good intentions didn’t end well. In fact, ми его личности, а то и стечением обстоя- special, very important road combinations. The Russian Em- all of the films by other directors that he “released” were dis- тельств. pire, German, Scandinavian influences…the mixing of cul- rupted, people were arrested, and he had no way of helping Каждая новая эпоха вкладывает в Эйзенш- tures is very productive. them, even by writing to Beria… тейна свое содержание – потемкинская лес- Latvian national self-awareness was on the rise in Rīga; cul- тница в свое время воспринималась как ture was simmering and developing here. I have been asked How would you describe Eisenstein’s relationship with his образ жестокости царского самодержавия, where can Latvian cultural resonance be noted in Eisenstein’s mother – loving, adoring, also somewhat laced with ha- позже, уже пережив ужасы ХХ века и холо- work? Eisenstein never severed himself Rīga: maybe he wasn’t tred? кост, эта лестница стала гениальным пред- Sergei Eisenstein – he is an astonishing crossroads, where the talents directly influenced by Latvian culture, but by ’s situation This isn’t an easy question to answer. In his memoirs, after his сказанием конфликтов ХХ века и страданий of director, art theoretician, linguist and exceptional graphic artist at the turn of the century, when culture, poetry and architec- mother’s death, Eisenstein describes their relationship rather невинных людей. Нет канонизированного meet in the mind field of a genius. It’s possible that the striking talent ture was burgeoning. In this regard he most definitely be- aptly. Yes, he suffered a lot due to her ego, and he suffered Эйзенштейна, он – открытая система, он th of Sergei Eisenstein, which has canonized him in 20 century cultural longs to Latvia. from being abandoned in childhood. His mother was unfaith- поле, с которого многое видно. Можно смот- history, gained its sharpness and edge at another crossroads – in Rīga. Growing up in Rīga, Eisenstein wasn’t subjected to the nation- ful to his father, and the break up of the family was her fault. реть во всех направлениях – японский театр, Right here in Rīga – a Russian province at the time, and a point where alistic tendencies that were present even in St. Petersburg – And there was also another problem – Sergei Eisenstein’s мексиканская культура, русские былины, swelling Latvian national self-awareness met German, Russian and the most European of Russian cities. Nationalism is extremely father belonged to European culture, as was evident from his история Латвии. Он – потрясающий пере- Scandinavian culture – little Serjozha was born in 1898. A gifted child, кресток. Можно сравнивать Эйзенштейна с essential in specific time periods, but when it becomes an architectural style, the buildings he created. His mother came he was fated to live in Rīga for 17 years and soak up its cultural riches anachronism, it is like a tether keeping you bound to your from the merchant class. When little Sergei was taken to see Шекспиром, с Чеховым – число комбинаций before setting out into the world. Out there, in Russia, Hollywood бесконечно. village. his grand-parents in Russia, he entered into a completely and Mexico, Sergei Eisenstein experienced triumphant fame and The circles in which Sergei’s father, the architect Mikhail Eisen- different world, an orthodox, very traditional Russian mer- recognition for the montage masterpiece Battleship Potemkin, and В каких фильмах, режиссерах влияние stein, moved in – a daddy who was an absolute monarchist – chant environment. later, forced to return to Stalinist Russia, he balanced on the line Эйзенштейна чувствуется сильнее всего? were open to various undercurrents. This took place more in Their daughter was an emancipated woman who wanted to between life and death. Sergei Eisenstein’s greatest directing was his Я процитирую Виктора Шкловского, что Rīga than in Moscow. Sergei Eisenstein was lucky to be born live freely. In one sense, she was protesting against the envi- own finale, his death, provoking Stalin, who had already destroyed Эйзенштейн растворился в киноискусстве in Rīga, allowing him to gain a cosmopolitan viewpoint and ronment from which she came, though she belonged to it. outstanding talents, with his art (the trilogy Ivan the Terrible). For this как сахар. Эйзенштейн писал: «в мои задачи hardiness early on. She tried to deny the traditional morality and way of life. Lat- exhibition we consulted one of the most prominent Sergei Eisenstein совсем не входит плодить... эйзен-щенят...», er, she wouldn’t accept her grown-up son’s passion, and tried specialists, Moscow Film Museum director Naum Kleiman, on the он поддерживал индивидуальность каждо- Still, later on, after leaving Rīga, Eisenstein never devel- to dissuade him from marrying Pera Atasheva, as she fa- twists of fate that made up Eisenstein’s life, his dramatic Hollywood го. Он доказал, что кино может подняться до oped a romantic relationship with the city of his child- voured another, from the Moscow merchants. experience, the tragedy, losing the film material for Que Viva Mexico! высот других искусств. hood? The mother did not grasp the son’s magnitude. Though she (1932), his genius, superstition and predestination. Sergei Eisenstein’s It’s not that simple. Rīga for Eisenstein was a self-evident mi- abandoned the boy in childhood, later on she persistently Техт – Дита Риетума genius was born in Rīga – through a dramatic and complicated lieu without need of glorification or adoration, but he wasn’t tried to teach him. When Sergei told his mother he wasn’t mother and father relationship, a young child’s loneliness, a fantastic ambivalent towards Mežparks or Jūrmala – he grew and de- returning to the Civil Engineering Institute because he want- need to draw and ability to read. In an apartment at Krišjāņa veloped there. In Ivan the Terrible, there are two coats of arms: ed to pursue art, this is the conversation that took place on Valdemāra street number 6. from Rīga and Rēvele. After filming he took one of them the steps of Christ the Saviour cathedral: “Serjozha, to pursue 28 29 art one has to have talent, but where is yours?” If a mother from a grownup’s perspective projected this attitude onto his says something like that to a son who was exceptionally tal- childhood. Eisenstein did not like power, but his father was ented from childhood, who wrote her wonderful letters full of the master and ruler of his world. Nicholas II and Stalin, they drawings – that’s terrible. Of course, he did what he had de- were all the embodiment of absolute power. As Eisenstein cided to do… wrote, his father was the first personification of this idea of Eisenstein never called his mother Mother, he always called autocracy and monocracy. He was loved by his parents, but her Julia Ivanova. They weren’t very close – not spiritually, not parental love can also be tyrannical. intellectually… After studying Eisenstein for so long, do you still discover Sergei Eisenstein’s relationship with his father also seems any secrets? contradictory – both respectful and hateful. The echelon of being that was Eisenstein is rediscovered with Eisenstein wrote very critically of his father in his memoirs, each new time period. His films can be interpreted anew, as maintaining that he was a tyrant etc. He obviously did not get well as his literary works, which were simultaneously scien- along well with his father…However, Mikhail Eisenstein’s tific, literary, confessional and his views on art. I’m against grave in Berlin’s Tegel cemetery is still cared for. Who is paying Eisenstein being canonized. Every artist reflects the world in for this? Each year a specific amount for upkeep is transferred accordance with the legitimacies he recognizes. Eisenstein’s from the US, though Eisenstein had no relatives in the US. My views on art and his theories are his explanation of his under- version is that while Eisenstein was in Hollywood he put aside standing of the world. What he did in art can be partly ex- a large sum of money (and at the beginning he had a lot of plained by the dictates of that time, and partly by his person- money) for the upkeep of his father’s grave. The interest al- ality traits and circumstances in general. lows for the grave to be cared for to this day. I have no other Each new time period will put its substance into Eisenstein – version. the Potemkin steps were at one time seen as an image of the Czar’s brutal autocracy, later, after the horrors and holocaust Why though, has Sergei Eisenstein taken such a critical of the 20th century, these steps were viewed as a genius’s pre- stance against his parents in his memoirs? dictions for the 20th century – the conflict and suffering of I think it’s partly Eisenstein’s childishness, though I don’t want innocents. A canonized Eisenstein is non-existent – he’s an to call it – infantilism. Someone once wrote about Eisenstein: open system, a field from which much can be seen. From him each person gets stuck in some phase of life forever. Director we can see in all directions – to Japanese theatre, Mexican Vsevolod Pudovkin was a high school student his whole life, culture, Russian legends, Latvian history…He’s an astonishing Eisenstein was like a four-year-old. He had the genius of a crossroads. You can compare Eisenstein to Shakespeare; Ei- four-year-old child discovering the world for himself. This senstein to Chekov…the combinations are endless. childishness explains his romantic and childlike steps, which fit in with his singular wisdom and encyclopaedic knowledge. In which films or directors, does Eisenstein’s influenced His childishness came up most though, in his attitude toward seemed most strongly marked? his parents. His parents’ scandal, his father using a pistol to I will quote Viktor Shklovsky, who said that Eisenstein has threaten his mother – that’s a huge trauma for a young child. dissolved like sugar in cinema. Eisenstein himself wrote that His mother left, and his father continually insisted that he his task is not to create little Eisensteins, but to foster the indi- study architecture or engineering…Before emigrating from viduality of each. He proved that film could elevate other art Rīga, Mikhail Eisenstein even summoned his son to Narva, to great heights. and tried to convince him to go abroad. Some say that Eisen- stein disobeyed for nothing…Though I don’t think he would Text – Dita Rietuma have become Eisenstein if he had gone with his father to Ger- many. It’s also acknowledged that the attitude Eisenstein had to- wards his parents is some form of literary plot, which he S. Eizenšteina zīmējums Les Desespoir de Caius 1944. gada 19. martā. RTMM needed to create. He chose the plot “family conflict”, and 30 31 S. Eizenšteina zīmējums filmai Ivans Bargais 1942. gadā. Alma-Ata. RTMM Sergejs Eizenšteins. Biogrāfija

1898. gada 23. janvārī Rīgā inženiera un arhitekta Mihaila Eizenštei- 1926. gada maijā un jūnijā S. Eizenšteins kopā ar G. Aleksandrovu na ģimenē piedzimst Sergejs Eizenšteins. Māte Jūlija ir velkoņu sa- sāk veidot filmu Ģenerālā līnija. Eizenšteinam uztic veidot filmu, par biedrības Koņeckis un Co īpašnieku meita. godu Oktobra revolūcijas desmitgadei – top filma Oktobris. 1906. gada vasarā S. Eizenšteins ar tēvu dodas ceļojumā uz Parīzi. Te 1927. gada 7. novembrī — filmas Oktobris pirmizrāde. Eizenšteins S. Eizenšteins pirmo reizi nokļūst kino un noskatās Žorža Meljesa tajā izmanto intelektuālās montāžas idejas, kuras vēlāk attīsta intelek- filmu Sātana 400 sejas. tuālā kino teorijā. 1908–1915 S. Eizenšteins mācās Rīgas Pilsētas reālskolā 1928. gadā tiek atjaunota filmas Ģenerālā līnija uzņemšana. 1909. gadā S. Eizenšteina vecāki izšķiras, māte atgriežas Pēterburgā. 1929. gada aprīlī S. Eizenšteins pabeidz filmu Ģenerālā līnija, taču Sergejs ciemojas pie mātes skolas brīvlaikos, bet starplaikā raksta pirmizrāde tiek atlikta, jo pēc Staļina pavēles filmā ir jāizdara vairāki viņai vēstules. labojumi – ir mainījušās partijas vadlīnijas. 1929. gada maijā Kremlī S. Eizenšteins un Eduards Tisē tiekas ar Staļinu. Filma tiek pārmontēta un 1912. gadā vecāku laulība tiek šķirta oficiāli. tiek mainīts filmas nosaukums — Vecais un jaunais. 7. novembrī no- 1915. gada 30. maijā S. Eizenšteins dodas uz Petrogradu, lai iestātos tiek filmas pirmizrāde. Civilinženieru institūtā. 1929. gada 21. augustā S. Eizenšteins kopā ar E. Tisē un Grigoriju 1918. gada janvārī viņš studijas pārtrauc un brīvprātīgi piesakās Aleksandrovu dodas ārzemju ceļojumā. armijā, dienē 15. armijas Politiskās nodaļas 2. (vēlāk 18.) militārās 1929. gada 3.—7. septembrī Šveicē, Lasarāzas pilī netālu no Lozan- celtniecības brigādē. nas, S. Eizenšteins piedalās 1. starptautiskajā neatkarīgo kinematogrā- 1919. gada nogalē ar dienesta biedriem izveido amatierteātra trupu. fistu kongresā, kurā piedalās arī Alberto Kavalkanti, Valters Rutmanis, 1920. gada oktobra beigās tiek pārcelts uz Maskavu, lai Militārajā Hanss Rihters, Bēla Balāžs u.c. Pēc tam viņi apmeklē Berlīni, Amsterda- akadēmijā studētu japāņu valodu. Tiek pieņemts darbā Proletkulta 1. mu, Cīrihi, Hamburgu, Londonu, Briseli un Parīzi. Strādnieku teātrī par dekoratoru. 1930. gada sākumā Parīzē ierodas Džesijs Laskijs ar piedāvājumu no 1921. gadā notiek Džeka Londona stāsta Meksikānis pirmizrāde. Reži- Paramount studijas S. Eizenšteinam veidot filmas Holivudā. Pēc garas sors V.Smišļajevs. S. Eizenšteins ir izrādes dekorators un līdzrežisors. sarakstes ar Maskavu, 1. maijā tiek parakstīts kontrakts. Viens procents no katras filmas honorāra viņam jāmaksā padomju valdībai. 1921. gada rudenī studē pie Vsevoloda Meierholda tikko izveidota- jās Augstākajās režisūras darbnīcās. Līdz pat mūža beigām S. Eizenš- 1930. gada 11. maijā S. Eizenšteins un E. Tisē ierodas Ņujorkā (G. teins V. Meijerholdu uzskata par savu Skolotāju. Aleksandrovs Parīzē pabeidz filmu Sentimentālā romance un pievie- nojas viņiem vēlāk). 23. maijā par godu S. Eizenšteinam Ņujorkā no- 1922. gada rudenī kļūst par Proletkulta ceļojošās trupas direktoru. tiek galā pieņemšana. Maijā un jūnijā S. Eizenšteins uzstājas ASV Tajā sāk izmēģināt savu atrakciju montāžas principu. lielākajās universitātes ar lasījumiem par kino teoriju. 16. jūnijā viņš 1923. gadā tiek uzņemts pirmais S. Eizenšteina kinodarbs — filma ierodas Holivudā, iepazīstas ar Čārliju Čaplinu, Aptonu Sinkleru, Teo- Glumova dienasgrāmata, kuru viņš veido savai teātra izrādei Arī gudri- doru Dreizeru un Voltu Disneju. 21. augustā Amerikas Kinoakadēmija nieks pārskatās, kurā realizē atrakciju montāžas principus. S. Eizenšteinam par godu organizē banketu. S. Eizenšteins kļūst par Amerikas Kinoakadēmijas biedru. 1923. gada 20. maijā žurnālā Ļef tiek publicēts manifests Atrakciju montāža. Tajā pašā žurnāla numurā atrodams arī Dzigas Vertova ma- 1930. gadā studijas Paramount vadība noraida S.Eizenšteina pēc B. nifests Kinoacs – Apvērsums, kurā autors noliedz spēles kino. Sandrāra romāna Zelts veidoto scenāriju Zommera zelts. Tā vietā S. Eizenšteins piedāvā ekranizēt T. Dreizera romānu Amerikāņu traģēdija, 1923. gadā apmeklē Ļeva Kuļešova kinorežijas darbnīcas un nodar- taču arī tas tiek noraidīts, jo producenti nav apmierināti ar piedāvāto bojas te ar kino montāžas teoriju. romāna traktējumu. 1924. gada jūnijs–novembris – darbs pie filmas Streiks. Eizenšteins 23. oktobrī studija Paramount lauž līgumu ar S. Eizenšteinu un ir sarauj attiecības ar Proletkultu. gatava finansēt S. Eizenšteina atceļu uz Maskavu, taču viņš nesteidzas 1925. gadā uz ekrāniem iznāk filma Streiks. aizbraukt. Īsi pirms aizbraukšanas S. Eizenšteins Holivudā iepazīstas ar dokumentālā kino pionieri Robertu Flāertiju, kurš viņam ierosina 1925. gada 24. decembrī Lielajā teātrī svinīgās sēdes laikā par godu veidot filmu par Meksiku. Režisors lūdz padomu vienam no saviem 1905. gada revolūcijas divdesmitgadei notiek filmas Bruņukuģis Potjom- labākajiem draugiem Holivudā — Čārlijam Čaplinam, kurš viņam kins pirmizrāde. Filmai ir milzu panākumi gan Krievijā, gan ārzemēs.

Fragments no S. Eizenšteina zīmējuma – freskas kinofilmai no S. Eizenšteina Aleksandrs Ņevskis 1938. gadā. RTMM Fragments iesaka rakstnieku Aptonu Sinkleru kā filmas sponsoru. S. Eizenšteins ????. gadā. MKM 32 33 1930. gada 18. novembrī ASV Valsts departamenta darba nodaļa 1937. gada aprīlī B. Šumjackis atbrīvo režisoru no pasniedzēja darba Сергей Эйзенштейн. Краткая биография pieprasa S. Eizenšteinam, E. Tisē un G. Aleksandrovam nekavējoties Valsts Kinematogrāfijas institūtā. pamest valsti. B. Šumjackis iesaka Staļinam atbrīvot S. Eizenšteinu no darba kino, taču viņa ieteikums netiek ņemts vērā. 1930. gada 5. decembrī S. Eizenšteins, E. Tisē, G. Aleksandrovs no 1898 1925 ASV dodas uz Meksiku, saņem Meksikas varas iestāžu atļauju filmēt 1937. gada augustā un septembrī S. Eizenšteins kopā ar Pjotru 23 января родился в Риге в семье инженера-архитектора Михаи- Выход фильма Стачка на экраны. un jau decembrī sāk darbu pie filmas Lai dzīvo Meksika!. Pavļenko sāk rakstīt filmas Krievija (Aleksandrs Ņevskis) scenāriju. ла Эйзенштейна. Мать – Юлия Ивановна - дочь владельцев паро- 24 декабря – премьера фильма Броненосец Потемкин в Большом ходства Ивана и Ираиды Конецких. театре на торжественном заседании по случаю 20-летней годов- 1931. gadā no februāra līdz decembrim dažādos Meksikas reģionos 1938. gada 10. martā S. Eizenšteinam atļauj atsākt pasniedzēja dar- 1906 щины революции 1905 года. notiek filmēšana. bu Valsts Kinematogrāfijas institūtā. Находясь с родителями в Париже, впервые увидел фильм – 400 1926 1931. gada novembrī Staļins vēstulē Aptonam Sinkleram cita starpā 1938. gada 7. jūnijā tiek sākta filmas Aleksandrs Ņevskis filmēšana. проделок дьявола Жоржа Мельеса. Май–июнь – начало работы над фильмом Генеральная линия raksta, ka PSRS ir zudusi uzticība S. Eizeinšteinam. Viņu uzskata par 1938. gada 25. novembrī — filmas Aleksandrs Ņevskis pirmizrāde. 1908–1915 (совместно с Г. Александровым). dezertieri, kurš ir zudis savai valstij. Учится в Рижском городском реальном училище. Эйзенштейну поручают сделать фильм, посвященный 10-летию S. Eizenšteina augošā aizrautība ar filmu Lai dzīvo Meksika! (un Meksi- 1939. gada 1. februārī S. Eizenšteins par filmu Aleksandrs Ņevskis Октябрьского восстания в Петрограде - фильм Октябрь. 1909 ku) palielina projekta izmaksas. Strauji pasliktinās S. Eizenšteina un A. saņem Ļeņina ordeni, bet 23. martā saņem mākslas zinātņu doktora родители Сергея Эйзенштейна разводятся, мать возвращается в 1927 grādu. Sinklera attiecības, 1932. gada janvārī A. Sinklers pavēl pārtraukt Петербург. Дальнее Сергей встречается с матерью во время 7 ноября – общественный показ фильма Октябрь в Большом filmēšanu. 1940. gadā S. Eizenšteins režisē Riharda Vāgnera Valkīru Lielajā teātrī. школьных каникул, а в промежутках часто пишет ей письма. театре. В фильме оформляется идея интеллектуального монтажа, Maskavā tiek šantažēta S. Eizenšteina māte — ja dēls neatgriezīsies которую позже Эйзенштейн развил в теорию интеллектуального 16. septembrī viņš tiek iecelts par Mosfiļm māksliniecisko vadītāju 1915–1917 PSRS, viņai kā kupča meitai draud lielas nepatikšanas. S. Eizenšteins кино. 1940. septembrī S. Eizenšteins sāk darbu pie Ivana Bargā. Filma Учится в Петроградском институте гражданских инженеров. nolemj caur ASV atgriezties PSRS. S. Eizenšteins, E. Tisē un G. Alek- 1928 iecerēta trijās sērijās. 1918–1919 sandrovs pie ASV robežas mēnesi gaida ASV varas iestāžu atļauju Возобновление съемок Генеральной линии. Записывается в армию добровольцем, служит в 18-м Военном iebraukt valstī. 1941. gada 15. martā S.Eizenšteinam tiek piešķirta Staļina prēmija строительстве при Политотделе 15-й армии. 1929 1932. gada 9. maijā S. Eizenšteins un E. Tisē (G. Aleksandrovs ierodas par filmu Aleksandrs Ņevskis. Апрель – завершен фильм Генеральная линия, но к этому времени 1919 изменилась сама генеральная линия партии. Эйзенштейн и Алек- vēlāk) pēc triju gadu prombūtnes atgriežas Maskavā. 1942. gadā, esot evakuācijā Alma-Atā, S.Eizenšteins pabeidz filmas Вместе с сослуживцами организует труппу любительского театра. Ivans Bargais režisora scenāriju. сандров встречаются со Сталиным в Кремле. После досъемок и 1932. gada jūnijā ukraiņu žurnāls Kino ar rakstu Eizenšteina montā- 1920 переделок фильм под названием Старое и новое выходит на žas teorijiņas atklāj diskusiju par S. Eizenšteina māksliniecisko metodi. 1943. gada 22. aprīlī Alma-Atā tiek uzsākta filmas Ivans Bargais uz- В конце октября переводится в Москву для изучения японского экраны 7 октября. 1932. gadā no augusta līdz decembrim S.Eizenšteins strādā pie sce- ņemšana. языка в Академии Генерального штаба. Принят в Первый Рабочий Август – отъезд в заграничную командировку вместе с Э. Тиссэ и театр Пролеткульта декоратором. nārija kinokomēdijai MMM. 1944. gada 26. jūlijā S. Eizenšteins no Alma-Atas atgriežas Maskavā. Г. Александровым. 1921 3–7 сентября – участвует в Конгрессе независимых кинематогра- 1932. gada 1. septembrī S.Eizenšteins atsāk savu pasniedzēja darbu 1944. gada 28. oktobrī — Ivana Bargā 1. sērijas pirmizrāde. Премьера спектакля Мексиканец по Джеку Лондону в постановке фистов в Ла-Сарразе (Швейцария), где присутствуют А. Кавалькан- Valsts Kinematogrāfijas institūtā režijas katedras vadītāja amatā. No 1945. gada februāra līdz decembrim Maskavā tiek filmētaIvana В. Смышляева. Эйзенштейн – декоратор и сопостановщик спек- ти, В. Рутман, Г. Рихтер, Б. Балаш и др. 1933. gadā S.Eizenšteins izveido kino režijas teorijas un prakses prog- Bargā 2. sērija. такля. Выступает с докладами в Берлине, Амстердаме, Цюрихе, Гамбурге, rammas projektu Valsts Kinematogrāfijas institūtam. S. Eizenšteinam Осенью 1921 года поступает в ГВЫРМ – Государственные высшие Лондоне, Брюсселе, Париже. No 1945. gada 1. oktobra S. Eizenšteins atkal strādā par profesoru neļauj realizēt projektu MMM, tāpēc viņš uzsāk darbu pie scenārija режиссерские мастерские, только что созданные Вс. Мейерхоль- 1930 režijas fakultātē GIK. filmai Maskava. дом, перед которым Эйзенштейн преклонялся и до конца жизни В начале года в Париж является вице-президент фирмы Парама- 1946. gada februārī pabeigta Ivana Bargā 2. sērijas montāža. Par считал своим Учителем. унт Джесси Ласки с предложением поставить в Голливуде фильм. 1935. gada sākumā S. Eizenšteins gatavojas uzņemt savu pirmo filmas 1. sēriju S. Eizenšteinam tiek piešķirta Staļina prēmija. 1923 После долгого обмена письмами с руководством в Москве конт- skaņu filmu Tērču pļava. Pavasarī tiek sākta tās filmēšana, bet Sojuz- Возглавляет ПЕРЕТРУ – Передвижную рабочую труппу Пролет- ракт подписан 1 мая. Один процент гонорара Эйзенштейн обязан kino priekšsēdētājs B. Šumjackis liek pārstrādāt filmas scenāriju. 1946. gada 2. februārī S. Eizenšteinam ir smags miokarda infarkts, культа, с которой ставит свой первый спектакль На всякого мудре- платить советскому правительству. ārstējas Kremļa slimnīcā. 1936. gadā S.Eizenšteins pārstrādā filmas Tērču pļava scenāriju un 22. ца довольно простоты, где воплощает свою идею монтажа ат- 11 мая Эйзенштейн и Тиссэ прибывают в Нью-Йорк. (Александров augustā uzsāk filmas Tērču pļava otro variantu. 1946. gada rudenī Staļins atļauj pārveidot pirms tam aizliegto Ivana тракционов. В спектакль был включен специально снятый кино- завершает в Париже фильм Сентиментальный романс и прибу- Bargā 2. sēriju. Taču S. Eizenšteins ar šo darbu nesteidzas, viņš lasa ролик Дневник Глумова – первый фильм Эйзенштейна! дет позже). 1937. gada 19. janvārī S.Eizenšteinam tiek piešķirts Valsts Kinemato- lekcijas VGIK, raksta memuārus. Filma netiek rādīta uz ekrāniem līdz 20 мая – журнал ЛЕФ в №3 публикует манифест Эйзенштейна В мае – июне выступает в крупнейших университетах США с до- grāfijas institūta režijas fakultātes profesora grāds. 1958. gadam. Монтаж аттракционов. В том же номере – манифест Дзиги Вер- кладами по теории кино. 1937. gada 5. februārī Boriss Šumjackis raksta Staļinam, ka aizliedzis това Киноки. Переворот, отрицающий игровое кино. 16 июня – прибывает в Голливуд, где в течение недели знакомит- 1947. gadā strādā pie pētījumiem kino teorijā. S. Eizenšteinam turpināt filmas Tērču pļava uzņemšanu. Bez režisora 1923 ся с Чарли Чаплином, Эптоном Синклером, Теодором Драйзером, Уолтом Диснеем. atļaujas B. Šumjackis parāda filmas fragmentus Staļinam, tādējādi 1948. gada 11. februāra naktī S. Eizenšteins savās mājās pie raks- В мастерской Льва Кулешова Эйзенштейн занимается теорией 21 августа – Американская киноакадемия, членом которой из- pilnībā izšķirdams filmas likteni. tāmgalda mirst ar sirdstrieku. киномонтажа. бран Эйзенштейн, устраивает в его честь банкет. 1937. gada 5. martā KP CK Politbiroja sēdē tiek pieņemts lēmums 1924 Сценарий Эйзенштейна Золото Зуттера по роману Б. Сандрара par Tērču pļava aizliegšanu. Sākas plaša filmas antikampaņa presē un Июнь – ноябрь Работа над фильмом Стачка. Разрыв с Пролет- Золото отклонен руководством Парамаунта. Взамен предлагает- kino darbinieku vidū. культом. ся экранизировать роман Т. Драйзера Американская трагедия.

34 35 Однако и этот сценарий отклонен, поскольку продюсеры несо- 5 марта Политбюро ЦК ВКП(б) приняло постановление о запрете гласны с трактовкой романа. фильма Бежин луг «ввиду антихудожественности и явной полити- Sergei Eisenstein. Biography 23 октября Парамаунт расторгает договор и готов оплатить ческой несостоятельности». Следствием стала погромная кампа- проезд до Москвы, но Эйзенштейн медлит с отъездом. Великий ния в прессе и киноорганизациях. 1898 January 23rd, Sergei Eisenstein is born into the family of engi- 1926 May and June, S. Eisenstein and G. Alexandrov begin making режиссер-документалист Роберт Флаэрти подает ему идею филь- Апрель – Б. Шумяцкий увольняет Эйзенштейна из ВГИКа и пишет neer and architect Mikhail Eisenstein and his wife Julia, who is the the film The General Line. Eisenstein is entrusted to create a film hon- ма о Мексике. Чарли Чаплин рекомендует писателя Эптона Синк- Сталину докладную с предложением не допускать режиссера к daughter of the owner of Koņeckis and Co., a barge company. ouring the 10-year anniversary of the October Revolution – the film лера как возможного спонсора фильма. работе в кино, однако поддержки не получает. they make is October. 18 ноября госдепартамент труда США требует, чтобы Эйзенш- Август – начало работы с П. Павленко над сценарием фильма Русь 1906 summer, S. Eisenstein travels with his father to Paris. Here Ser- тейн, Тиссэ и Александров немедленно покинули страну. (Александр Невский). gei encounters film for the first time, watching Georges Melies’s Les 1927 November 7th, premiere of October. In the film Eisenstein uses 5 декабря Эйзенштейн, Тиссэ и Александров приезжают в Мекси- 1938 400 farces du diable (The Merry Frolics of Satan). intellectual montage, which he later develops into the intellectual ку, получают от местных властей разрешение на съемки и начина- 10 марта – Эйзенштейн назначен преподавателем на режиссерс- 1908–1915, S. Eisenstein is a student at the Riga City Realschule. film theory. ют работу над фильмом Que viva Mexico! (Да здравствует Мекси- ком факультете ВГИКа. 1928, filming of The General Line is resumed. ка!). 7 июня–3 ноября – Съемки и монтаж фильма Александр Невский. 1909, S. Eisenstein’s parents separate and his mother returns to St. 1931 25 ноября – премьера фильма. Petersburg. Sergei visits his mother during school holidays and writes 1929 April, Eisenstein finishes The General Line, but the premiere is her letters in between visits. Февраль–декабрь – съемки фильма Que viva Mexico! по всей 1939 postponed due to Stalin’s command that the film be corrected – party территории Мексики. 1 февраля награжден орденом Ленина, 23 марта получает уче- 1912, his parents are officially divorced. guidelines have changed. 21 ноября Сталин в письме Эптону Синклеру среди прочего пи- ную степень доктора искусствоведения. 1929 May, S. Eisenstein and Eduard Tisse meet with Stalin in the шет, что Эйзенштейн утратил доверие и в СССР его считают дезер- 1915 May 30th, S. Eisenstein travels to St. Petersburg to begin stud- Kremlin. The film is re-edited and the title is changed to Old and New. тиром. 1940 ies at the Institute of Civil Engineering. Ставит оперу Р.Вагнера Валькирия в Большом театре. The premiere takes place on November 7th. 1932 Сентябрь – Начало работы над сценарием фильма об Иване Грозном. 1918 January, he voluntarily interrupts his studies to sign up with 1929 August 21st, S. Eisenstein travels abroad together with E. Tisse Растущая увлеченность Эйзенштейна Мексикой и фильмом удо- 16 октября – назначается художественным руководителем сту- the army and serves in the 15th Army’s, 2nd (later the 18th) Political and G. Alexandrov. рожает производство. Отношения режиссера с Синклером резко дии Мосфильм. Brigade’s Military Construction Unit ухудшаются, и в январе последний велит прекратить съемки. 1941 1919, forms an amateur theatre troupe with his fellow soldiers. 1929 September 3rd–7th, at a castle near Lausanne, Switzerland, S. В Москве шантажируют мать Эйзенштейна – если сын не вернется Eisenstein participates in the First International Congress of Inde- в СССР, ей, как дочери кулака, грозят крупные неприятности. Пишет сценарий фильма Иван Грозный, который задуман в трех 1920 end of October, transferred to Moscow to study Japanese at pendent Cinematography together with Alberto Cavalcanti, Walter Эйзенштейн решает вернуться в СССР, но на границе с США груп- сериях. the Military Academy. Hired at the Proletkult Workers’ Theatre as a Ruttman, Hans Richter, Bela Balazs and others. Afterwards they travel па месяц ждет разрешения властей на въезд. 15 марта – Эйзенштейну присуждена Сталинская премия за stage designer. to Berlin, Amsterdam, Zurich, Hamburg, London, Brussels and Paris. 9 мая Эйзенштейн и Тиссэ (Александров прибывает позже) после фильм Александр Невский. 1942 трех лет отсутствия возвращаются в Москву. 1921, the premiere of Jack London’s The Mexican, directed by V. Smy- 1930 at the beginning of the year, Jesse Lasky arrives in Paris with Июль – В эвакуации, в Алма-Ате завершает режиссерский сцена- Август-декабрь – работа над сценарием кинокомедии МММ. shlyaev. S. Eisenstein is the show’s stage designer and co-director. an offer for Sergei Eisenstein from Paramount Studios to make films in рий фильма Иван Грозный. 1 сентября – возобновляет преподавательскую деятельность в 1921 fall, studies direction under Vsevolod Meyerhold in a newly Hollywood. After a long correspondence with Moscow, a contract is 1943 качестве зав. кафедрой режиссуры ГИК – Государственного инсти- created master-class. S. Eisenstein views V. Meyerhold as his Teacher signed on May 1st. One percent of his earnings from each film are to тута кинематографии. 22 апреля – начало съемок фильма Иван Грозный в Алма-Ате. until his life’s end. be paid to the . 1933 1944 1930 May 11th, S. Eisenstein and E. Tisse arrive in New York (G. Alex- Составляет проект программы по теории и практике кинорежус- 26 июля – возвращается из эвакуации в Москвую 1922 fall, becomes troupe director at the Proletkult. Begins to try out androv is finishing the film Sentimental Romance in Paris and joins суры для ГИКа. 28 октября – премьера первой серии фильма Иван Грозный. his montage of attractions principle. them later). On May 23rd, a gala takes place in honour of Eisenstein. В постановке МММ Эйзенштейну отказано, он приступает к рабо- 1945 1923, the year S. Eisenstein’s first film is shot – Glumov’s Diary, which In May and June Eisenstein lectures on film theory at major US univer- те над сценарием фильма Москва. Съемки второй серии фильма Иван Грозный. he creates for his staging of Even a Wise Man Stumbles, utilizing his sities. On June 16th he arrives in Hollywood, where he meets Charlie 1 октября – вновь зачислен профессором по кафедре режиссуры 1935 montage of attractions principle. Chaplin, Upton Sinclair, Theodore Dreiser and Walt Disney. On August В начале года готовится снимать свой первый звуковой фильм ВГИКа. 1923 May 20th, his manifesto The Montage of Attractions is published 21st, the American Academy of Motion Picture Sciences holds a ban- Бежин луг. Весной того же года начинает съемки. Б.Шумяцкий 1946 in the magazine LEF. The same issue contains Dziga Vertov’s mani- quet in his honour. S. Eisenstein becomes and Academy member. требует переработки сценария. Завершение монтажа второй серии фильма Иван Грозный. festo Cine-Eye - denouncing non-documentary motion pictures. 1936 Присуждение Сталинской премии за первую серию Ивана Грозного. 1930, the heads of Paramount reject Eisenstein’s screenplay Sutter’s Перерабатывает режиссерский сценарий Бежин луг и в августе 2 февраля – инфаркт миокарда и лечение в Кремлевской больнице. 1923, attends Lev Kuleshov’s film master-classes and works on his Gold, based on the novel Gold by B. Cendrars. Eisenstein offers instead начинает съемки второго варианта фильма. Осенью Сталин разрешает переделать ранее запрещенную вто- film montage theory. to film T. Dreiser’s novel An American Tragedy, but it is also rejected рую серию Ивана Грозного, но Эйзенштейн не торопится, пишет because the producers aren’t satisfied with the offered treatment of 1937 1924 June–November, Eisenstein works on the film Strike, and sev- мемуары и читает лекции во ВГИКе. Фильм выходит на экраны в the novel. 19 января Эйзенштейну присвоено звание профессора по кафед- ers his ties with the Proletkult. 1958 году. ре режиссуры ВГИКа 1930 October 23rd, Paramount breaks the contract with S. Eisenstein 1925, Strike is released in theatres. 5 февраля Б.Шумяцкий докладывает Сталину, что запретил Эй- 1947 and will finance his trip back to Moscow, but he is in no hurry to leave. зенштейну продолжать работу над фильмом Бежин луг. Без ведо- Работает над рядом исследований по теории кино. 1925 December 24th, The Battleship Potemkin is premiered at the Shortly before he is to depart Hollywood, Eisenstein meets the docu- ма режиссера он показывает Сталину отснятые фрагменты, что и 1948 Bolshoi Theatre during an assembly honouring the 10-year anniver- mentary film pioneer Robert Flaherty, who encourages him to make a решает судьбу фильма. Кончина в ночь с 10 на 11 февраля. sary of the 1905 revolution. The film has great success in Russia and film about Mexico. The director asks the advice of his close friend abroad. Charlie Chaplin, who suggests Upton Sinclair as a sponsor for the film.

36 37 1930 November 18th, the US State Department order Eisenstein, 1937 April, B. Shumyatsky dismisses Eisenstein from his teaching Tisse and Alexandrov to depart from the US immediately. position at the State Institute of Cinematography. Shumyatsky also recommends to Stalin that S. Eisenstein be prevented from working 1930 December 5th, Eisenstein, Tisse and Alexandrov depart for in film, but his recommendation isn’t heeded. Mexico, receive permission from the government to film, and start Rîgas Kinomuzejs – audiovizuålås kultüras vésturé nozîmîgu working on Que Viva Mexico! in December. 1937 August and September, S. Eisenstein begins writing the Valsts a©entüra Nacionålais kino centrs – screenplay for Russia (Alexander Nevsky) together with Pjotr Pavlenko. vértîbu kråtuve – dibinåts 1988. gadå. Muzejs popularizé 1931 February–December, filming takes place in various regions of valsts kultürpolitikas îstenotåjs kino nozaré Latvijå. Mexico. 1938 March 10th, Eisenstein is allowed to resume his teaching posi- Latvijas un pasaules kinovéstures mantojumu, organizé lekciju ciklus un izstådes. tion at the State Institute of Cinematography. Nacionålais kino centrs 1931 November, in a letter to Upton Sinclair, Stalin writes, among Rîgas Kinomuzejs other things, that the Soviet Union has lost its faith in Sergei Eisen- 1938 June 7th, the filming ofAlexander Nevsky begins. Peitavas 10/12, Rîga, LV-1050 Peitavas 10/12, Rîga, LV-1050 stein and views him as a deserter who is lost to his nation. Eisenstein’s Tålrunis: 67358878, fakss: 67358877 1938 November 25th, premiere of Alexander Nevsky. (Vecrîga, ieeja no Mazås Peitavas ielas) growing zeal for Que Viva Mexico! (and with Mexico) increases the [email protected], www.nfc.lv project’s costs. Eisenstein’s and Sinclair’s relationship rapidly worsens, 1939 February 1st, S. Eisenstein is granted the Order of Lenin for Tålrunis: 67358873, fakss: 67358877 and in January 1932, Sinclair orders the filming to stop. Alexander Nevsky, as well as a doctorate in the Science of Art Studies [email protected] on March 23rd. www.nfc.lv In Moscow, Eisenstein’s mother is blackmailed - if her son doesn’t return to the Soviet Union, she will face grave consequences. S. Eisen- 1940, S. Eisenstein directs Wagner’s Valkyrie at the Bolshoi Theatre. stein decides to return to the Soviet Union via the US. Eisenstein, Tisse On September 16th he is appointed artistic director at Mosfilm. and Alexandrov spend a month at the US border waiting for permis- 1940 September, S. Eisenstein begins work on Ivan the Terrible. The sion to enter. film is intended to be a trilogy. 1932 May 9th, S. Eisenstein and E. Tisse (G. Alexandrov returns later) 1941 March 15th, Eisenstein receives the Stalin Prize for Alexander return to Moscow after a three year absence. Nevsky. 1932 June, the Ukrainian magazine Kino opens a discussion on 1942, during an evacuation to Almaty, S. Eisenstein finishes the S. Eisenstein’s artistic methods with the article, Eisenstein’s Montage shooting script for Ivan the Terrible Theories. 1943 April 22nd, shooting of Ivan the Terrible begins in Almaty. 1932 August–December, S. Eisenstein works on the script for the film-comedy MMM. 1944 July 26th, S. Eisenstein returns to Moscow. Izståde Koncepcija Elîna Reitere, Dita Rietuma, Agnese Zeltiña 1932 September 1st, Eisenstein resumes teaching at the State Insti- 1944 October 28th, premiere of Ivan the Terrible. Måksliniece Anna Heinrihsone tute of Cinematography, and his role as Head of the Directors’ Depart- 1945 February–December, filming of the second part of Ivan the Dizaina elementu izstråde Juris Vîgners ment. Terrible. Skaña Anrijs Krenbergs 1933, S. Eisenstein sets up a film directing theory and apprenticeship 1945 October 1st, S. Eisenstein resumes working as a professor in programme project for the State Institute of Cinematography. Eisen- the directors’ faculty of the State Institute of Cinematography. Izstådé eksponétas Gvido Skultes, O¬ega Kotoviça fotogråfijas un stein is not allowed to work on MMM, and he begins working on a materiåli no Rîgas Kinomuzeja. 1946 February, editing on the second part of Ivan the Terrible is com- screenplay for the film Moscow. Izstådé izmantota Raimonda BrieΩa gråmata Latvießu literatüras pleted. Eisenstein receives the Stalin Prize for the first part of the film. 1935 beginning of the year, S. Eisenstein prepares to make his first hronika sastatîjumå ar notikumiem pasaulé un Latvijå (Valters un 1946 February 2nd, Eisenstein has a massive myocardial heart attack sound-film, Bezhin Meadow. Shooting begins in the spring, but the Rapa, 2006) un Kristînes Matîsas gråmata Vecås labås... Latvießu and is treated at the Kremlin Hospital. head of the film studio Sojuzkino, Boris Shumyatsky, forces him to kinoklasikas 50 spoΩåkås pérles (Aténa, 2005). re-write the script. 1946 autumn, Stalin gives permission to remake the previously banned second part of Ivan the Terrible. But Eisenstein is in no hurry CEÒVEDIS 1936, S. Eisenstein re-writes the script for Bezhin Meadow, and begins to undertake the task – he lectures at the State Institute of Cinema- Teksts Dita Rietuma un Elîna Reitere making the second version of the film on August 22nd. tography and writes his memoirs. The film doesn’t appear on screen Foto O¬egs Kotoviçs, Agnese Zeltiña un no Rîgas Kinomuzeja 1937 January 19th, S. Eisenstein receives his professor’s degree from until 1958. Dizains Inta Sarkane the State Institute of Cinematography’s directors’ faculty. Teksta korektüra Kristîne Stripkåne 1947, works on his research in film theory. Druka tipogråfija Imanta 1937 February 5th, Boris Shumyatsky writes Stalin to tell him that he 1948 night of February 11th, Sergei Eisenstein dies at home at his Rîga, 2007 has forbidden Eisenstein to continue shooting Bezhin Meadow. Shum- desk of a heart-attack. yatsky shows film fragments to Stalin without Eisenstein’s permission, which seals the film’s fate. 1937 March 5th, a decision on Bezhin Meadow is taken at the Chief Directorate of Soviet Cinema Politburo meeting, and a wide-spread anti-campaign begins in the press and among film professionals. 38 39 40