Televīzija Eiropå

OPEN SOCIETY INSTITUTE EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM

NETWORK MEDIA PROGRAM

Televîzija Eiropå:

likumdoßana, politika un neatkarîba

LATVIJA Ziñojums 2005 Izdevéjs OPEN SOCIETY INSTITUTE

Október 6. u. 12. H-1051 Budapest Hungary

400 West 59th Street New York, NY 10019 USA

TM and Copyright ¢ 2005 Open Society Institute

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM

Október 6. u. 12. H-1051 Budapest Hungary

Website

ISBN 9984–751–92–9

Tulkojums no ang¬u valodas. Ori©inålizdevumå “Television across Europe: regulation, policy and independence. Volume 2” iek¬auta noda¬a par Latviju. Izdevums ang¬u valodå pieejams internetå www.eumap.org Izdevums latvießu valodå pieejams internetå www.politika.lv

Iespiests “NORDIK”, 2005. gada novembris TiråΩa: 300 eks. SATURS

Saturs

Pateicîbas ...... 5

Priekßvårds ...... 9

Ievads ...... 11

Pårskats ...... 13

Latvija ...... 179

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 3

PATEICÈBAS

Pateicîbas

Atvértås sabiedrîbas institüta ES Monitoringa un tiesîbu aizståvîbas programma (EU Monitoring and Advocacy Program) vélas pateikties ßådiem cilvékiem par pétîjumiem un monitoringa ziñojumu pirmås versijas sagatavoßanu. Galîgo atbildîbu par ßo ziñojumu saturu uzñemas programma. Pårskats Marius Dragomir (vadoßais autors), neatkarîgs konsultants Dußan Reljiç Vecåkais zinåtniskais lîdzstrådnieks, Våcijas Starptautisko attiecîbu un droßîbas institüts, Berlîne, redaktors konsultants Mark Thompson neatkarîgs konsultants Andreas Grünwald (likumdoßanas sada¬a), mediju likumdoßanas eksperts, Hogan & Hartson, L.L.P. Berlînes biroja zvérinåts advokåts Albånija Ilda Londo pétniecîbas koordinåcija, Albånijas Mediju institüts Mirela Shuteriqi juriste Bosnija un Tarik Jusiç programmu direktors, Hercegovina Mediacentar Sarajevo Bulgårija Assya Kavrakova programmu direktore, Eiropas integrå- cijas un re©ionålås stabilitåtes programma, Pilsoniskås sabiedrîbas programma, Atvértås sabiedrîbas institüts – Sofija Horvåtija Zrinjka Perußko vecåkå zinåtniskå lîdzstrådniece, Kultüras un komunikåciju noda¬a, Starptautisko attiecîbu institüts, Zagreba Çehija Eva Rybkova Ωurnåliste, projektu vadîtåja, TOL Igaunija Urmas Loit Igaunijas Raidorganizåciju asociåcijas izpilddirektors Francija Thierry Vedel CNRS Vecåkais zinåtniskais lîdzstråd- nieks, Politisko pétîjumu centrs-Po, Parîze Våcija Runar Woldt mediju eksperts, Frankfurte, Våcija

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 5 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Ungårija Péter Bajomi-Lázár pétnieks, Ungårijas preses brîvîbas centrs Itålija Gianpietro Mazzoleni profesors, Politisko zinåtñu fakultåte, Milånas Universitåte Giulio Enea Vigevani profesors, Tiesîbu zinåtñu fakultåte, Milånas Bikoça Universitåte Latvija Sergejs Kruks informåcijas un komunikåcijas zinåtñu doktors, mediju pétnieks Lietuva Marius Lukosiunas asociétais profesors, Vi¬ñas Universitåtes Ûurnålistikas institüts Polija Andrzej Krajewski neatkarîgs konsultants Ma˚edonijas Vesna Íopar Komunikåciju, mediju un kultüras centra Republika vadîtåja, Sociolo©isko, politolo©isko un juridisko pétîjumu institüts, Sv. Kirila un Metodija Universitåte, Skopje Veton Latifi pasniedzéjs, SEE Universitåte, neatkarîgs politikas analîti˚is Rumånija Manuela Preoteasa EurActiv Romania izpilddirektore Serbija SnjeΩana Milivojeviç asociétå profesore, Politisko zinåtñu fakultåte, Belgradas Universitåte Slovåkija Rasto Kuzel MEMO 98 Ivan Godarsky MEMO 98 Slovénija Marko Milosavljeviç Sociålo zinåtñu fakultåte, Òub¬anas Universitåte Turcija Bulent Capli profesors, Komunikåciju fakultåte, Ankaras Universitåte Apvienotå David Ward Mediju politikas un attîstîbas centrs, Karaliste Londona

Més pateicamies arî ßådåm organizåcijåm par to vértîgo ieguldîjumu ßo ziñojumu tap- ßanå un lîdzdalîbu to attîstîbas proceså: Albånijas Mediju Institütam (Albånija); Mediacentar Sarajevo (Bosnija un Hercego- vina); Atvértås sabiedrîbas institütam – Sofijå (Bulgårija); Starptautisko attiecîbu insti- tütam (Horvåtija); Kår¬a Universitåtes CEES Mediju pétniecîbas centram (Çehija); Meediaseire, Tartu Universitåte (Igaunija); CEVIPOF, Nacionålå Politisko zinåtñu fonda

6 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PATEICÈBAS

Politisko pétîjumu centram (Francija); Neatkarîgås Ωurnålistikas centram (Ungårija); Providus (Latvija); Lietuvas Ωurnålistikas centram (Lietuva); Ma˚edonijas Mediju insti- tütam (Ma˚edonija); Neatkarîgås Ωurnålistikas centram (Rumånija); Concept fondam (Rumånija), Belgradas Mediju centram (Serbija); MEMO 98 (Slovåkija); Mirovni institut/Miera institütam (Slovénija); Sabançi Universitåtes Stambulas politikas centram, Atvértås sabiedrîbas institüta palîdzîbas fondam – Turcija (Turcija). Més izsakåm îpaßu pateicîbu ßådiem cilvékiem par viñu ieguldîjumu ziñojumu tapßanå: prof. Karol Jakubowicz, Dr. Alina Mungiu-Pippidi, Guillaume Chenevière, Peter Noor- lander. Més gribam arî pieminét ßådu cilvéku un institüciju ieguldîjumu ziñojumos: IP Starp- tautiskå mårketinga komiteja – par at¬auju publicét tås datus; Mirjana Miloßeviç no Komunikåciju uzraudzîbas a©entüras (Bosnija un Hercegovina); Goethe-Institute Prågå (Çehija); TNS Latvia (Latvija).

EUMAP

Penelope Farrar programmu direktore Miriam Anati programmu direktores vietniece Katy Negrin projektu vadîtåja Alphia Abdikeeva måjas lapas administratore Joost Van Beek måjas lapas administrators Andrea Gurubi Watterson programmu koordinatore Csilla Tóth programmu asistente Marius Dragomir neatkarîgs konsultants Dußan Reljiç vecåkais zinåtniskais lîdzstrådnieks, Våcijas starptautisko attiecîbu un droßîbas institüts, Berlîne, redaktors konsultants Mark Thompson neatkarîgs konsultants Quentin Reed neatkarîgs konsultants Danail Danov neatkarîgs konsultants

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 7 TELEVÈZIJA EIROPÅ

TÈKLA MEDIJU PROGRAMMA – ATV‰RTÅS SABIEDRÈBAS FONDS

Gordana Jankovic programmu direktore Stewart Chisholm vecåkais programmu vadîtåjs Morris Lipson juridiskais konsultants Miguel Castro programmu koordinators Gernot Eberle kådreizéjais programmas Mediju tiesîbas vadîtåjs

8 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PRIEKÍVÅRDS

Priekßvårds

Atvértås Sabiedrîbas institüta programma EUMAP (ES monitoringa un tiesîbu aizstå- vîbas programma) sadarbîbå ar vietéjåm NVO un pilsoniskås sabiedrîbas organizåcijåm monitoré cilvéktiesîbu un likuma virsvaldîbas jautåjumus viså Eiropå. EUMAP ziñojumi uzsver ßådas pilsoniskås sabiedrîbas veiktas uzraudzîbas nozîmîbu un veicina tießu dialogu starp valsts un nevalstiskajåm pusém par jautåjumiem, kas saistîti ar cilvéktiesîbåm un likuma virsvaldîbu. Lîdztekus ßim ziñojumam “Televîzija Eiropå: likumdoßana, politika un neatkarîba” EUMAP ir publiskojusi arî ziñojumus par minoritåßu aizsardzîbu, tiesu sistémas neatkarîbu un kapacitåti, korupciju un korupcijas apkaroßanas politiku, par cilvéku ar garîgås veselîbas traucéjumiem tiesîbåm, par sievießu un vîrießu tiesîbu vienlîdzîbu. Paßlaik EUMAP gatavo ziñojumus par romu tautîbas vienlîdzîbu piek¬uvé kvalitatîvai izglîtîbai; tos plånots izdot 2006. gadå. EUMAP ziñojumus sagatavo neatkarîgi eksperti no monitorétajåm valstîm. Viñu no- lüks ir izcelt cilvéktiesîbu jautåjumus un pilsoniskås sabiedrîbas izß˚iroßo lomu, panå- kot, lai valdîbas ievéro cilvéktiesîbas un likuma virsvaldîbas standartus viså Eiropå, kas turpina paplaßinåties. Visos EUMAP ziñojumos ietvertas detalizétas nacionåla un starp- tautiska lîmeña rekomendåcijas. Tås adresétas valdîbåm, starptautiskajåm organizåcijåm un citåm ieinteresétajåm pusém, un to mér˚is ir panåkt, lai ßo ziñojumu atziñas tießi ietekmétu monitorétås sféras politiku. Íie ziñojumi ir sagatavoti sadarbîbå ar Atvértås Sabiedrîbas institüta Tîkla mediju programmu (Network Media Program – NMP). Mediju programma atbalsta neatkarîgus, profesionålus un dzîvîgus medijus un kvalitatîvu Ωurnålistiku. Konkrétåk – tå atbalsta ini- ciatîvas, kuru mér˚is ir panåkt mediju jomå likumdoßanas atbilstîbu starptautiski atzîtiem demokråtiskiem standartiem, paaugstinåt Ωurnålistu un mediju vadîtåju profe- sionålismu, stiprinåt mediju profesionå¬u asociåcijas, kå arî izveidot paßregulåcijas mehå- nismus. Mediju programma atbalsta arî tådus medijus, kas aizståv atvértås sabiedrîbas vértîbas, kå arî centienus monitorét un novérst preses brîvîbas pårkåpumus, veicinåt izmaiñas mediju politikå, kas nodroßina plurålismu mediju piederîbå un viedok¬u daudz- veidîbu medijos. Programma darbojas viså pasaulé, galvenokårt – valstîs, kurås norit demokratizåcijas un funkcionéjoßa mediju tirgus veidoßanås procesi. Lémumu monitorét Eiropas televîziju iedvesmoja novérojums, ka televîzija – demo- kråtijas pamatelements un demokråtijas mérs – Eiropå piedzîvo straujas pårmaiñas. Viså kontinentå sabiedriskås apraides raidorganizåcijas sastopas ar nebijußiem izaicinåju- miem. Visbütiskåkie no tiem ir nemitîgi augoßå komerciålå konkurence un jaunu tehnolo©iju raßanås, savukårt daudzås valstîs kådreizéjo valsts kontroléto raidorganizåciju pår- tapßana noritéjusi pretrunîgi. Rodas arî jautåjumi par privåto televîziju raidîjumu program- måm un piederîbas struktüråm. Monitoringa “Televîzija Eiropå: likumdoßana, politika un neatkarîba” pamatå bija detali- zéta metodolo©ija – ar to iespéjams iepazîties måjas lapå www.eumap.org – tås mér˚is bija nodroßinåt salîdzinåmu pieeju monitorétajåm valstîm. Íie ziñojumi aptver astoñas

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 9 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Centråleiropas un Austrumeiropas valstis (CAE), kuras 2004. gada maijå ieståjås Eiro- pas Savienîbå (Çehiju, Igauniju, Ungåriju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Slovåkiju un Slové- niju), Bulgåriju un Rumåniju, kuru ieståßanås plånota 2007. gadå, divas kandidåtvalstis (Horvåtiju un Turciju), çetras vecås ES dalîbvalstis (Franciju, Våciju, Itåliju un Apvie- noto Karalisti), kå arî potenciålås Dienvidaustrumeiropas kandidåtvalstis (Albåniju, Bosniju un Hercegovinu un Ma˚edonijas Republiku), sagatavots arî îpaßs ziñojums par Serbiju. Ziñojumi gan par ES dalîbvalstîm, gan ES nepiederoßåm valstîm atklåj, ka starptautiskie standarti ir vienlîdz jåpieméro un jåuzrauga visås valstîs. Tie arî sniedz iespéju komentét vispåréjås ßo standartu attîstîbas tendences un to realizéßanas politiku. Íajå izdevumå ir iek¬auts ziñojums par vienu atseviß˚u valsti, kå arî pårskata ziñojums, kas piedåvå galveno atziñu kopsavilkumu par visåm monitorétajåm valstîm. Atseviß˚o valstu ziñojumu såkotnéjie varianti izskatîti apa¬å galda diskusijås. Tås tika rîkotas, lai uzklausîtu valdîbas amatpersonu, pilsoniskås sabiedrîbas un starptautisko organizåciju komentårus. Ziñojumu pédéjais variants tika pårstrådåts, pamatojoties uz ßå procesa gaitå uzklausîtajiem komentåriem un kritiku. EUMAP uzñemas pilnu atbildîbu par gala versijas saturu.

10 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 IEVADS

Ievads

Atvértås Sabiedrîbas institüta (OSI) ES Monitoringa un tiesîbu aizståvîbas programmas sagatavotå ziñojumu sérija, kas tapusi sadarbîbå ar OSI Tîkla mediju programmu, ir ¬oti savlaicîgs un svarîgs ieguldîjums nemitîgajås un aizvien neatlaidîgåkajås diskusijås par Eiropas televîzijas nåkotni. Sériju veido re©ionålais pårskats un 20 atseviß˚i ziñojumi, kas aplüko situåciju gan sabiedriskå pakalpojuma, gan komerciålås apraides televîzijå. Monitoréto valstu vidü ir visa Centråleiropa un Austrumeiropa, Dienvidaustrumeiropa, kå arî atseviß˚as Rietum- eiropas valstis un Turcija. Man kå EDSO îpaßajam pårståvim mediju brîvîbas jautåjumos par tiem ir îpaßa interese vairåku iemeslu dé¬. Pirmkårt, tåpéc ka visas 20 aplükotås valstis ir EDSO dalîbvalstis, tås pårståv gandrîz pusi no visas EDSO. Otrkårt, tåpéc ka ir ¬oti plaßs gan politiskais, gan ekonomiskais pårståvéto valstu diapazons, tådéjådi ziñojums îpaßi sasaucas arî ar paßas EDSO daΩådîbu. Treßkårt, un jo îpaßi, tåpéc ka daudzas no ßîm valstîm pamet totalitåro pagåtni un virzås, jåcer, uz demokråtisku nåkotni. Labs televîzijas piedåvåjums – objektîvas un neitrålas ziñas, daudzveidîgs, kvalitatîvs saturs, visu sabiedrîbas segmentu, ieskaitot minoritåtes, aptverßana –, manupråt, tam visam ir izß˚iroßa nozîme demokråtijå. DiemΩél televîzija aizvien vairåk izjüt divéjådu spiedienu – komercializåcija iet rokrokå ar tehnolo©ijas progresu. Íie ziñojumi sniedz bagåtîgu priekßstatu par paßreizéjåm un iespéjami draudîgåm attîs- tîbas tendencém trijås galvenajås jomås: apraides reguléjumå, sabiedriskå pakalpojuma apraidé un komerciålajå apraidé. Èsi komentéßu katru no tåm. Raidorganizåciju uzraudzîbas iestådes ir tås institücijas, kas nodroßina visas sistémas funkcionéßanu. Tås pieß˚ir apraides licences un uzrauga to nosacîjumu ievéroßanu, nepie¬auj monopolu veidoßanos. Íîs îpaßi svarîgås lomas dé¬ regulatoriem ir jånodroßina pilnîga neatkarîba no valdîbas gan to darbîbå, gan finanséjumå. Un tomér valstu ziño- jumos lasåm, ka ßåda neatkarîba tiek apdraudéta. BieΩi vien iecelßanas proceså tiek pie¬auti pårkåpumi, un rezultåtå regulatoru augstajos amatos tiek iecelti valdîbas amatpersonu “favorîti”. Uzraudzîbas iestådes nesañem pietiekamu finanséjumu, tåpéc nespéj pildît monitoringa un citus svarîgus raidorganizåciju uzraudzîbas pienåkumus. DaΩos gadîjumos tåm pat nav noteiktas pietiekamas pilnvaras, lai piemérotu sankcijas, un tas ne¬auj reåli ietekmét nacionålo apraides situåciju. Varbüt tomér viens no visnozîmîgåkajiem ßo ziñojumu secinåjumiem ir tas, ka neat- karîbas ziñå nepaståv viens, visu regulatoru vajadzîbåm atbilstoßs “modelis”. Iecelßanas procedüra, kas vienå valsî nodroßina pilnîgi neatkarîgu uzraudzîbas iestådi, ne vienmér

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 11 TELEVÈZIJA EIROPÅ panåks to paßu kådå citå valstî. Procedüra, kas pilnvaro pilsonisko sabiedrîbu izvirzît kandidåtus, büs efektîva valstîs, kur ir neatkarîgi pilsoniskås sabiedrîbas dalîbnieki, bet valstîs ar våju pilsonisko sadarbîbu tåda nebüs. Més uzzinåm, ka ir visai bîstami ignorét kontekstu. Ziñojumi par valstîm skaidri paråda, ka sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas pår- dzîvo identitåtes krîzi. BieΩi vien lavînveidîgais komerciålo raidorganizåciju uzplaukums radîjis milzîgu spiedienu, lai sabiedriskås raidorganizåcijas iesaistîtos “reitingu karos”. Daudzås valstîs tas novedis pie neizbégama rezultåta – sabiedriskå pakalpojuma satura “palétinåßanås”. Lîdz ar prognozéto nißas un citu jauno apraides dalîbnieku, digitålo “veikalu” un citu maksas pakalpojumu ienåkßanu izskan argumenti, ka sabiedriskå pakalpojuma saturs parådîsies automåtiski un ka valstîm nav jårüpéjas par tå nodroßinå- ßanu. Íie argumenti, kurus parasti izvirza komerciålå tirgus dalîbnieki, iesakñojas: ska- tîtåji un pat Eiropas Komisija såk apßaubît abonentmaksu, kas ir bijis tradicionåls sabiedrisko raidorganizåciju finanséßanas lîdzeklis. Es uzskatu, ka ßie argumenti ar rüpî- gas analîzes un intereßu aizståvîbas palîdzîbu ir jånoraida gan principå, gan praksé: citådi més k¬üsim par sabiedriskå pakalpojuma principu un paßu pakalpojumu erozijas lieci- niekiem, un tas, kå jau minéju, apdraud paßu demokråtijas procesu. Visbeidzot – fakts, kas ir cießi saistîts ar iepriekß teikto, proti, komerciålås apraides sek- torå aizvien vairåk tiek apdraudéta satura daudzveidîba un ziñu objektivitåte, jo tajå izvérßas daΩådu mediju îpaßumu koncentråcija, îpaßnieku struktüras k¬üst aizvien ne- pårredzamåkas, un raidoßo mediju skaits dramatiski sarük. Visos ßajå ziñojumå aplüko- tajos re©ionos ir vérojams televîzijas plurålisma trükums vai atkåpßanås no tå, un tas vél vairåk apdraud ßo re©ionu iedzîvotåju vajadzîbas péc informåcijas un kultüras. Uzskatu, ka ßai ziñojumu sérijai ir vitåli svarîga nozîme – tie ir momentuzñémumi, kas atklåj, kå paßlaik nozîmîgå EDSO re©iona da¬å televîzija kalpo demokråtijas attîstîbai un, ja sakåm patiesîbu, bieΩi vien arî ßo demokråtiju izkalpina; tie ir kå iespéjamais mediju pårveides mode¬a uzmetums, kas varétu ßajå attîstîbå palîdzét. Liels ir gan spiediens, gan izaicinåjumi. Ziñojumu rekomendåcijas råda ce¬u uz priekßu, lai panåktu raidorganizåciju centrålo lomu demokratizåcijas proceså, nodroßinot infor- måciju, uz kuru mums visiem ir tiesîbas. Es no visas sirds atbalstu ßîs rekomendåcijas un solu savu atbalstu to îstenoßanå.

Miklós Haraszti, EDSO pårståvis mediju brîvîbas jautåjumos

12 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 Televîzija Eiropå: likumdoßana, politika un neatkarîba

Pårskats

PÅRSKATS

Saturs

I. Galvenås atziñas ...... 21 1. Kopsavilkums un secinåjumi ...... 21 2. Rekomendåcijas ...... 24 2.1. Starptautiskå lîmeña rekomendåcijas ...... 24 2.1.1. Politika ...... 24 2.1.2. Apraides reguléjums ...... 26 2.1.3. Sabiedriskå un komerciålå apraide ...... 26 2.1.4. Sabiedriskå pakalpojuma apraide ...... 27 2.1.5. Komerciålås televîzijas apraide ...... 27 2.2. Nacionålå lîmeña rekomendåcija ...... 27 2.2.1. Politika ...... 27 2.2.2. Raidorganizåciju uzraudzîbas iestådes ...... 29 2.2.3. Sabiedriskå pakalpojuma apraide ...... 30 2.2.4. Komerciålås televîzijas apraide ...... 30 2.2.5. Citas ...... 30 II. Paßreizéjå televîzijas apraides situåcija Eiropå ...... 31 1. Konteksts ...... 31 1.1. Rietumu mode¬i ...... 31 1.2. Austrumu mode¬i ...... 32 1.2.1. Postsociålistiskais bloks ...... 32 1.2.2. Turcija ...... 35 1.3. Rietumu mode¬i un nauda ...... 35 2. Pårskats par apraidi Eiropå ...... 36 2.1. Televîziju auditorija ...... 37 2.2. Televîzijas bizness ...... 38 2.3. Ko råda televîzijå? ...... 39 3. Apraides reguléjums Eiropå ...... 40 3.1. Uzdevumi ...... 41 3.2. Reguléjuma mode¬i ...... 43 3.3. Galvenå raidorganizåciju uzraudzîbas ieståde – struktüra ...... 44

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 15 TELEVÈZIJA EIROPÅ

3.4. Galvenå raidorganizåciju uzraudzîbas ieståde – finanséjums ...... 45 3.5. Galvenå raidorganizåciju uzraudzîbas ieståde – neatkarîba ...... 45 3.5.1. Neatkarîba no politiskå spiediena ...... 46 3.5.2. Neatkarîba no komerciålajiem spiedieniem . 48 3.5.3. Nepietiekams pilnvarojums ...... 49 4. Sabiedriskå pakalpojuma televîzija: identitåtes mekléjumi ...... 50 4.1. Statuss ...... 51 4.2. Pårvalde ...... 52 4.2.1. Pårvaldes struktüra ...... 52 4.2.2. Iecelßana amatos ...... 52 4.3. Sabiedriskå pakalpojuma misija un pienåkumi . . . . 53 4.4. Finanséjums ...... 55 4.5. Sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas krustcelés ...... 56 4.6. Neatkarîba ...... 57 4.6.1. Finansiålå neatkarîba ...... 58 4.6.2. Vadîbas neatkarîba ...... 59 4.6.3. Redakcionålå neatkarîba ...... 60 5. Privåtå televîzija: îpaßumu koncentréßanås ...... 62 5.1. Pienåkumi ...... 62 5.2. Èpaßumu koncentréßanås ...... 63 5.3. DaΩådu mediju îpaßumi ...... 64 5.4. Èpaßumu caurskatåmîba ...... 65 5.5. Tirgus ...... 66 5.6. Komerciålo televîziju neatkarîba ...... 66 6. Televîzijas programmas ...... 67 6.1. Mainîgie formåti ...... 68 6.2. Sabiedriskå pakalpojuma televîzija ...... 68 6.3. Komerciålå televîzija ...... 70 6.4. Kvotas ...... 71 6.4.1. Eiropas kvotas ...... 71

16 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

6.4.2. Minoritåßu kvotas ...... 71 6.5. Neatkarîgås ziñas un izmekléjoßå Ωurnålistika . . . . 72 6.6. Nißas un alternatîvas ...... 72 6.7. Vietéjå televîzija ...... 73 6.8. Kopienu mediji ...... 73 7. Multimediji un jaunås tehnolo©ijas ...... 74 7.1. Tirgus apskats ...... 74 7.2. Digitålå revolücija ...... 76 7.3. Digitalizåcijas statuss ...... 77 III. Eiropas un starptautiskå likumdoßana apraides jomå . . . . . 81 1. Ievads ...... 81 1.1. Pårskats par saistoßiem lîgumiem un citiem starptautiskiem un Eiropas tiesîbu aktiem ...... 82 1.1.1. Vispåréjie konkurences noteikumi ...... 82 1.1.2. Mediju sektora speciålå likumdoßana . . . . . 83 1.2. Lîdzreguléjums un paßregulåcija ...... 84 2. Tiesîbu avoti ...... 86 2.1. Pasaules Tirdzniecîbas organizåcija (PTO) ...... 87 2.2. Apvienoto Nåciju Organizåcija ...... 88 2.3. Eiropas Savienîba (ES) ...... 90 2.3.1. Primårå lîmeña likumdoßana ...... 92 2.3.2. Sekundårå lîmeña likumdoßana ...... 93 2.4. Eiropas Padome (EP) ...... 96 2.4.1. Tiesîbas uz vårda brîvîbu ...... 97 2.4.2. Speciålais mediju nozares reguléjums . . . . . 98 3. Tehniskais reguléjums...... 99 3.1. Radio spektra pårvaldîba ...... 99 3.2. Digitålås televîzijas “vårtu sargåtåji” ...... 101 4. Satura reguléjums ...... 104 4.1. Programmu veidoßana un redakcionålie standarti . 105 4.2. Tiesîbas uz îsåm reportåΩåm un sarakstå ietvertiem pasåkumiem ...... 105 4.3. Kvotu reguléjums ...... 106

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 17 TELEVÈZIJA EIROPÅ

4.4. Reklåma un sponsoréßana ...... 107 4.5. Nepilngadîgo aizsardzîba ...... 108 5. Sabiedriskå pakalpojuma televîzija ...... 109 5.1. Eiropas politiskå pieeja ...... 109 5.2. Valsts atbalsts ...... 110 6. Mediju piederîbas kontrole ...... 112 6.1. Tirgus situåcija ...... 112 6.2. Politiskås diskusijas ...... 113 6.3. Paståvoßais likumdoßanas ietvars ...... 114 1. pielikums. Ziñojumå citétie tiesîbu akti un rekomendåcijas ...... 116 2. pielikums. Bibliogråfija ...... 124 3. pielikums. Tabulas ...... 125

18 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

Tabulu rådîtåjs

1. tabula. Individuålais televîzijas skatîßanås laiks (2003. g.) ...... 125 2. tabula. Pårskats par TV (2003. g.) ...... 126 3. tabula. ES apraides tirgus – sadalîjums pa raidorganizåcijåm (1998.–2002. g.) ...... 127 4. tabula. 10 vadoßie Eiropas televîzijas uzñémumi (2003. g.) ...... 128 5. tabula. Nacionålås auditorijas koncentråcija (2003. g.) ...... 129 6. tabula. Vadoßo kanålu auditorijas da¬a (2003. g.) ...... 130 7. tabula. Pårskats par raidorganizåciju uzraudzîbas iestådém ...... 131 8. tabula. Raidorganizåciju uzraudzîbas iestådes – uzraudzîbas sféra ...... 141 9. tabula. Pårskats par sabiedrisko pakalpojumu raidorganizåcijåm ...... 147 10. tabula. Sabiedriskås televîzijas raidorganizåciju pårvaldes struktüra ...... 151 11. tabula. Sabiedriskajåm raidorganizåcijåm noteiktie galvenie sabiedriskå pakalpojuma pienåkumi ...... 159 12. tabula. Sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju finanséjums ...... 164 13. tabula. Sabiedriskå pakalpojuma televîzijas dienas auditorijas tirgus da¬a (1995.–2003. g.) ...... 166 14. tabula. 10 vadoßås Eiropas privåtås televîziju kompånijas (2003. g.) ...... 167 15. tabula. Galvenie rietumu investori Centråleiropas un Dienvidaustrumeiropas televîzijås ...... 168 16. tabula. Bruto reklåmas izdevumi (2003. g.) ...... 169 17. tabula. Galvenie komerciålajåm televîzijåm noteiktie sabiedriskå pakalpojuma pienåkumi ...... 170 18. tabula. Likumå noteiktås kvotas raidîjumu valodåm un minoritåßu grupu pårståvîba apraidé ...... 172 19. tabula. Kabe¬televîzijas un satelîttelevîzijas izplatîba (2003. g.) ...... 173 20. tabula. Komunikåciju tehnolo©ija un audiovizuålås iekårtas (2003. g.) ...... 174 21. tabula. Digitålå virszemes televîzija – pårskats par DVB-T ievießanu (2004. g.) ...... 175

Saîsinåjumu saraksts

ANO Apvienoto Nåciju Organizåcija CAE Centråleiropa un Austrumeiropa DAE Dienvidaustrumeiropa DVB-T digitålå video apraide – virszemes EDSO Eiropas Droßîbas un sadarbîbas organizåcija EKPT Eiropas Padomes Eiropas konvencija “Par pårrobeΩu televîziju”

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 19 TELEVÈZIJA EIROPÅ

EKT Eiropas Kopienu tiesa EPC elektroniskie programmu ce¬veΩi ES Eiropas Savienîba ES15 Eiropas Savienîbas dalîbvalstis pirms 2004. gada paplaßinåßanås GATS Vispåréjå vienoßanås par pakalpojumu tirdzniecîbu IPS ierobeΩotas piek¬uves sistémas LPI lietojumprogrammu interfeisi PTO Pasaules tirdzniecîbas organizåcija TBRD Eiropas Savienîbas Padomes direktîva “Televîzija bez robeΩåm” UNESCO Apvienoto Nåciju komisija izglîtîbas, zinåtnes un kultüras jautåjumos

20 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

I. Galvenås atziñas

1. KOPSAVILKUMS UN SECINÅJUMI

Paßlaik 25 Eiropas Savienîbas (ES) dalîbvalstîs un desmit citås ßå kontinenta valstîs un teritorijås, kuras vélas ieståties ES, ir pieejami gandrîz 4000 televîzijas kanålu.1 Vairu- mam cilvéku televîzija ir primårais informåcijas avots, un paståv plaßi izplatîts uzskats, ka tas ir visietekmîgåkais medijs sabiedriskå viedok¬a veidoßanå. Televîzijas skatîßanås laiks pédéjos gados stabili audzis. Neraugoties uz jaunu komunikåciju tehnolo©iju, pie- méram, interneta, izplatîbu, televîzija ir saglabåjusi savu dominéjoßo ståvokli. Rietumeiropå astoñdesmitajos gados lîdz ar televîzijas tirgu lielåkås da¬as liberalizåciju izzuda tås priekßrocîbas, kuras lîdz tam bija baudîjußas sabiedriskås raidorganizåcijas vai valsts televîzijas, frekvences tika atvértas privåtiem tirgus dalîbniekiem. Deviñdesmitajos gados Eiropas jaunajås demokråtiskajås valstîs såkås un vél joprojåm nav beigusies valsts televîziju pårtapßana par sabiedriskå pakalpojuma televîzijåm. Vienlaikus ßajås valstîs årkårtîgi uzplauka komerciålås apraides kanåli, kas bieΩi vien bija nelicencéti un nelegåli. Daudzås pårejas valstîs raidorganizåciju sektora pieméroßana Rietumeiropas sektora organizåcijas modelim bija ne tikai priekßnoteikums to turpmåkajai dalîbai ES, bet arî da¬a no vispåréjå politiskås, sociålås un ekonomiskås dzîves “eiropeizåcijas” procesa. Kaut arî likumdoßana elektronisko mediju jomå lielå mérå atbilst Rietumeiropas standartiem, tomér bieΩi vien likumdoßana netiek pilnîbå piemérota, un daudzos gadîjumos raidorganizåciju uzraudzîbas iestådém nav nodroßinåta darbîbas un finansiålå neatkarîba. Neraugoties uz to, vairumå Eiropas valstu apraide paßlaik lielåkå vai mazåkå mérå funk- cioné kå “duåla” sabiedrisko pakalpojumu televîzijas un komerciålås televîzijas sistéma. Viså Eiropå televîzija joprojåm ir stingri reguléta, jo tå izmanto ierobeΩotu dabas resursu – valsts kontroléto frekvençu spektru. Otrs iemesls ßådam stingram televîzijas reguléju- mam ir uzskats par tås tießo iedarbîbu un varu. Lielåkajå da¬å valstu pieñemta likum- doßana, kas raidorganizåciju uzraudzîbas iestådém pieß˚ir daΩådas pakåpes neatkarîbu. Tomér nacionålås uzraudzîbas iestådes, kas atbild par raidorganizåciju licencéßanu, jo- projåm izjüt politisku un komerciålu spiedienu. Eiropas politikas veidoßanås lîmenî sabiedriskå televîzija tiek îpaßi cienîta, tå tiek uztverta kå vitåls demokråtijas elements un Eiropas kultüras da¬a. Tiek uzskatîts, ka tås misija ir piedåvåt alternatîvu komerciålajai televîzijai un pat paaugstinåt tås standartus. Tomér digitalizåcija un komunikåciju un informåcijas tehnolo©iju saplüßana, kå arî komerciålo raidorganizåciju konkurence rada spiedienu uz Eiropas sabiedrisko pakalpojumu apraidi, liek no jauna definét tås konkréto pasütîjumu – jaunos apståk¬os darboties neatkarîgi no politiskajåm un ekonomiskajåm interesém.

1 EUMAP pétîjums un European Audiovisual Observatory. Transfrontier Television in the Euro- pean Union: Market Impact and Selected Legal Aspects, Strasbourg, 2004, 6. lpp.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 21 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Arî Eiropas Komisija ir pieprasîjusi vairåk caurskatåmîbas un atbildîbas sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju finanséßanå, un arî tådas starpvaldîbu organizåcijas kå Pasaules Tirdzniecîbas organizåcija (PTO) ir kritizéjußas sabiedrisko pakalpojumu raid- organizåciju privile©éto ståvokli finanséjuma ziñå. Gan Rietumeiropå, gan Austrum- eiropå sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm bieΩi tiek pårmestas saites ar valdîbu un politiskajåm partijåm, augoßa komercializåcija, no kuras izrietot vispåréjå kvalitåtes “paseklinåßanås”, tåm cenßoties konkurét ar privåtajåm televîzijåm. Pårejas valstîs komerciålås apraides parådîßanås satricinåja tikko veidojoßås sabiedriskå pakalpojuma apraides monopolu, un lîdz ar to strauji samazinåjås auditorija. Turklåt ßajå Eiropas da¬å sabiedriskajåm raidorganizåcijåm bieΩi vien ir nepietiekams finansé- jums, tås izjüt politisku iejaukßanos un spiedienu, kå arî profesionå¬u un sabiedrîbas zemu izpratni par sabiedriskås televîzijas potenciålo lomu. Daudzi pétnieki, kas pie- dalîjås ßå ziñojuma tapßanå, rakstîja, ka viñu valstîs atß˚irîba starp sabiedriskajåm raid- organizåcijåm un to komerciålajiem konkurentiem programmu satura un kvalitåtes ziñå såkot izplüst. Izmekléjoßå Ωurnålistika un minoritåßu raidîjumi ir deficîts gan sabied- riskajå, gan komerciålajå televîzijå. Ziñu raidîjumiem, it îpaßi – komerciålås televîzijas kanålos, bieΩi vien izveidojies klajß tabloîdu stils. Viså Eiropå televîzijas tirgi gan îpaßnieku, gan skatîtåju ziñå ir årkårtîgi koncentréti. Vairumå valstu trîs lielåkie televîzijas kanåli ir piesaistîjußi lielåko auditorijas da¬u. Toties îpaßnieku ziñå privåtås raidorganizåcijas tiecas büt augsti koncentrétas, neraugoties uz politiskiem paziñojumiem pret mediju tirgus monopolizåciju un likumdo- ßanu, kas ierobeΩo ßådu koncentråciju. Rietumeiropå îpaßumi ir vairåk koncentréti nekå pårejas valstîs. Tomér pédéjo desmit gadu laikå pårejas valstis ir piedzîvojußas vérienîgu uzñémumu apvienoßanos un pirkßanu, kå arî lielu mediju grupu izveidoßanos, kas kon- trolé ievérojamu apraides tirgus da¬u. Komerciålå televîzija, ja to finansiåli atbalsta politi˚i vai ja tå pieder lielåkam uzñémumam, kas darbojas citos sektoros, ne medijos, var k¬üt un bieΩi vien ir k¬uvusi par politisko vai biznesa intereßu nodroßinåßanas lîdzekli. Visai bieΩi caurskatåmîbas lîmenis attiecîbå uz mediju îpaßniekiem un interesém ir zems. Eiropas Komisijai ir bijis grüti izstrådåt priekßlikumus par noteikumu harmonizåciju ES dalîbvalstîs attiecîbå uz mediju îpaßniekiem, un tå ir norådîjusi, ka ßis jautåjums jåatståj dalîbvalstu ziñå. Jau esoßo paneiropeisko standartu ievießana, pieméram, Eiropas Pado- mes Eiropas konvencija “Par pårrobeΩu televîziju” (EKPT) vai Eiropas Savienîbas direk- tîvas “Televîzija bez robeΩåm” (TBR), bieΩi vien kavéjas vai ir nepilnîgas, it îpaßi jaunajås ES dalîbvalstîs un kandidåtvalstîs. Neraugoties uz transnacionålo investoru pieaugoßo klåtbütni apraides sektorå, ßajå mediju tirgus segmentå nozares attiecîbas galvenokårt izvérßas nacionålå lîmenî, ar daΩiem izñémumiem – Ωurnålistu un citu mediju profesionå¬u sadarbîbu viså Eiropå. Vérojami tikai såkotnéji mé©inåjumi ieviest minimålos darbaspéka aizsardzîbas standartus un citus kopéjus noteikumus, neraugoties uz apjomîgåm årvalstu investîcijåm CAE raidorga- nizåciju nozaré. Ûurnålistu darbs ir îpaßi neaizsargåts pårejas valstîs. Årzemju investori vienmér piedåvå sliktåkus darba apståk¬us salîdzinåjumå ar tiem, kådus tie nodroßina savå izcelsmes valstî.

22 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

Péc lénå aizsåkuma 2000. gadå digitalizåcija Rietumeiropå ir strauji progreséjusi. Tra- dicionåli mediju industrijas produkti tika pårdoti kå konkrétas materiålas preces, tådas kå gråmatas un kompaktdiski, vai arî tika izplatîti analogajå étera apraidé. Tagad mediju saturu, pårvérßot digitålos signålos, iespéjams nodalît no konkrétås formas un izplatît internetå, mobilajå telefonijå, satelîtapraidé un citås modernås platformås. Kaut arî Eiropå ir vél daudz neatbildétu jautåjumu par digitalizåcijas izplatîbu, it îpaßi – saistîbå ar tås finanséßanu un ietekmi uz likumdoßanu, ß˚iet, ka digitalizåcija saasinås konkurenci un veicinås daudzveidîbu un plurålismu. Paredzéts, ka tå radîs jaunus izaicinåjumus sa- biedriskajåm raidorganizåcijåm un paståvoßajåm likumdoßanas struktüråm. Tomér pårejas valstîs finanséjuma, politikas un likumdoßanas struktüru trükuma dé¬ digitalizå- cija ir léns process. Pårskata ziñojumå apkopotas 20 Eiropas valstîs veiktå monitoringa galvenås atziñas; ßo valstu vidü bija gan pårejas valstis, gan stabilas demokråtijas, gan ES dalîbvalstis un kan- didåtvalstis, gan iespéjamås nåkotnes kandidåtvalstis. Ja visos ziñojumos ir izlasåma viena, konsekventa vésts, tad tå ir ßåda – un tå nes brîdinåjumu gan daudziem nozarei piederoßajiem, gan komentétåjiem, proti, ka sabiedriskå apraide ståv uz tålejoßu pår- maiñu sliekßña. Tehnolo©isko pårmaiñu virzîba nav apturama, un tås atskañas sasniedz pat visvåjåk attîstîtos apraides sektorus, kas aplükoti ßajå ziñojumå. Paßlaik ß˚iet, ka neapßaubåmas ieguvéjas no ßîm pårmaiñåm büs ietekmîgås komerciålås raidorganizåcijas, turpretim sabiedriskås raidorganizåcijas, ß˚iet, riské zaudét lielu, ja ne lielåko da¬u savu tradicionålo privilé©iju pamatojumu. Tomér, kå ßajå ziñojumå parå- dîts, argumenti par labu sabiedriskå pakalpojuma apraidei joprojåm ir pårliecinoßi. Sabiedriskå apraide ir ne tikai bastions pret komercializåcijas tendencém, kuras, ja netiks ierobeΩotas, vél vairåk pazeminås standartus, izspieΩot mazåk ienesîgos atzarus. Tå arî dod nepiecießamås sviras standartu paaugstinåßanai visos raidîjumu Ωanros. No tå izriet, ka apraides politikas veidotåju, regulatoru, ieintereséto mediju profesionå¬u un pilsoñu mér˚im vajadzétu büt – ßo pårmaiñu nesto ieguvumu izmantoßanai – pla- ßåku raidîjumu izvélei, pieejamåm un aizvien értåkåm platformåm, ßajå proceså nezau- déjot tradicionålås sabiedrisko pakalpojumu apraides sasniegumus kvalitåtes ziñå, vis- påréja satura diapazona un patiesa plurålisma ziñå, tajå ziñå, ka tå atbild uz sabiedrîbas segmentu un visas sabiedrîbas vajadzîbåm. Tomér viena, skaidra ce¬a uz ßo mér˚i nav. Nepaståv viena pieeja, kas varétu garantét lîdzsvarotas un noturîgas apraides “duålås sistémas” izveidoßanu un neatkarîgu reguléjumu, un nepaståv arî viens veiksmîgas sa- biedriskå pakalpojuma apraides modelis. Apraide tik dzi¬i sakñojas sabiedrîbas politis- kajå pieredzé, ir tik ¬oti atkarîga no tås institücijåm un pieñémumiem, nemaz nepie- minot tås Ωurnålistikas tradîcijas un resursus, ka katrai sabiedrîbai ir jåizveido paßai savs modelis. Uz ßå fona sabiedrisko pakalpojumu apraide Eiropas jaunajås demokråtijås rada îpaßas baΩas, tås nåkotne nebüt nav droßa. Pårejas valstis ir apñémußås uzturét sabiedriskå pakalpojuma apraidi, kaut gan to sabiedrîbåm ßî apraide joprojåm ir nezinåms lielums. Patie- sîbå nebütu jåbrînås par bieΩi sastopamo profesionå¬u un sabiedrîbas vienaldzîgo attieksmi pret sabiedriskås apraides lomu. Tåda attieksme atspogu¬o gan to, ka sabiedriskås

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 23 TELEVÈZIJA EIROPÅ apraides jédziens pats par sevi ir jauns, gan arî topoßo vai nominåli sabiedrisko raidor- ganizåciju nespéju piedåvåt programmu, ko sabiedrîbå uztvertu kå pietiekami atß˚irîgu no komerciålajåm televîzijåm un tåpéc – atbalsta vértu. Politi˚i parasti nav îpaßi tiekußies respektét sabiedrisko raidorganizåciju autonomiju. Pat tajås valstîs, kuras uzskata, ka ir jau izgåjußas årpus pårejas perioda, sabiedriskås raidorganizåcijas lielåko- ties ir cießi iestigußas pårejas perioda vidü. Nåkamajå sada¬å sniegtå 41 rekomendåcija koncentréjas uz çetråm galvenajåm jomåm – mediju likumdoßanu un politiku, raidorganizåciju uzraudzîbas iestådém, sabiedriskå pakalpojuma apraidi un komerciålo apraidi, un tås iecerétas kå ieguldîjums Eiropas politiskajås debatés. Visu rekomendåciju pamatå ir monitoringa atziñas, kas detalizétåk izklåstîtas ßajå pårskata sada¬å un padzi¬inåti izvérstas ziñojumos par konkrétåm valstîm, tajos, savukårt, ietvertas sîkåkas, no konkrétå nacionålå konteksta izrietoßas rekomendå- cijas.

2. REKOMENDÅCIJAS Íîs sada¬as rekomendåcijas pamatojas uz 20 Eiropas valstîs – Rietumeiropas, Centrål- eiropas un Austrumeiropas, arî Dienvidaustrumeiropas valstîs un Turcijå – veiktå monitoringa atziñåm. Rekomendåcijas vajadzétu apsvért arî ES, Eiropas Padomei un EDSO, kå arî to valstu valdîbåm un parlamentiem, turklåt tåm valstîm, kuras netika iek¬autas ßajå monitoringå, it îpaßi ES Eiropas kaimiñvalstu politikå2 iek¬autajåm valstîm, jo tås iesaistås apraides sektora pårveidé un to atbalsta ßajå plaßåkajå re©ionå.

2.1. Starptautiskå lîmeña rekomendåcijas 2.1.1. Politika Mediju politika Eiropas Savienîbai (ES), Eiropas Padomei (EP) un Eiropas Droßîbas un sadarbîbas orga- nizåcijai (EDSO) arî turpmåk jåaizståv princips, ka neatkarîga radio un televîzijas apraide duålajå sabiedrisko un privåto raidorganizåciju sistémå ir bütisks demokråtijas elements un Eiropas politiskås un kultüras identitåtes da¬a. Íis princips ir jåsaglabå kå mediju politikas un likumdoßanas pamats. ES, EP un EDSO jånodroßina konkurences veicinåßana Eiropas mediju industrijå, lai to attîstîbå neparådîtos kompromisi, kas varétu kaitét Eiropas apraides kvalitåtei un plurå- lismam.

2 Ar ES Eiropas kaimiñvalstu politiku ir saistîtas ßådas valstis: AlΩîrija, Arménija, AzerbaidΩåna, Baltkrievija, ‰©ipte, Gruzija, Izraéla, Jordånija, Libåna, Lîbija, Moldova, Maroka, Sîrija, Tunisa un Ukraina, kå arî Palestînas paßpårvalde.

24 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

ES, EP un EDSO vairåk jåcenßas pårvarét apraides attîstîbas atß˚irîbas, kas noß˚ir Eiro- pas pårejas valstis no citåm Eiropas valstîm. ES jåpievérß lielåka uzmanîba mediju demokråtiskai darbîbai, kå arî audiovizuålå sektora likumdoßanas vides stabilitåtei un caurskatåmîbai, vértéjot kandidåtvalstu gatavîbu ieståties ES saskañå ar tå sauktajiem “Kopenhågenas kritérijiem”. Likumdoßana ES, ñemot vérå gaidåmo paplaßinåßanos un nepiecießamîbu attîstît sakarus ar visåm Rietumbalkånu un ES Eiropas kaimiñvalstu politikå iek¬autajåm valstîm, jåpårskata TBR direktîva, sniedzot atbilstoßu “Eiropas vizuålo darbu” kategorijas definîciju. Atbalsts un monitorings ES, EP, EDSO un citåm starptautiskajåm valsts un nevalstiskajåm organizåcijåm, katrai sava pilnvarojuma ietvaros, vajadzétu noteikt ßådas prioritåtes: • uzraudzîba pår mediju likumdoßanu un politiku, kå arî to pieméroßanu praksé; • konsultåciju, pétîjumu un finanséjuma nodroßinåßana mediju reformu atbalstam. ES vajadzétu vadît centienus pastiprinåt ES dalîbvalstu, EDSO un EP, kå arî starptautisko un nacionålo mediju organizåciju, koordinåciju, lai novérstu nevajadzîgus pro- jektus un palielinåtu îstenoto mediju projektu un programmu efektivitåti un ietekmi. ES bütu nepiecießams koordinét un ar laiku integrét ES paståvoßos pasåkumus ar mediju attîstîbas atbalsta programmåm, kas paredzétas ES Eiropas kaimiñvalstu politikå un sta- bilizåcijas un asociåcijas proceså iek¬auto valstu medijiem, lai veidotu siner©ijas un uzlabotu efektivitåti un kvalitåti. Digitalizåcija ES, EP un EDSO jåveicina zinåtniski pétîjumi un publiskas debates par apraides sektora digitalizåcijas sociålajåm, politiskajåm un kultüras sekåm, kå arî par nacionålo politiku izveidoßanu ßajå jomå. Pilsoniskås sabiedrîbas iesaistîßana Apzinoties pilsoniskås sabiedrîbas nozîmîbu Eiropas demokråtiskajås pårmaiñås un nepiecießamîbu turpinåt reformas, ES, EP un EDSO vajadzétu iesaistît pilsoniskås sa- biedrîbas pårståvjus, it îpaßi – patérétåju apvienîbu, mediju organizåciju un citu NVO, profesionålo organizåciju, akadémisko aprindu pårståvjus, kå arî citus pilsoniskås sa- biedrîbas pårståvjus visos savos centienos attîstît un veidot mediju politiku. Ar ßiem pil- soniskås sabiedrîbas pårståvjiem jåkonsultéjas par galvenajiem mediju jautåjumiem, tajå skaitå par: • raidorganizåciju uzraudzîbas ieståΩu neatkarîbu; • digitalizåciju un citu ar apraidi saistîtu tehnolo©iju attîstîbu;

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 25 TELEVÈZIJA EIROPÅ

• pasåkumiem, ar kuriem tiek nodroßinåta raidorganizåciju darbîba sabiedrîbas interesés; • uzraudzîbu, kå tiek ievérotas apraides starptautiskås saistîbas. Taçu nav jåaprobeΩojas tikai ar to.

2.1.2. Apraides reguléjums Neatkarîba ES, EP un EDSO jåatbalsta turpmåka uzraudzîbas institüciju pårveidoßana par neatkarî- giem regulatoriem, kuriem nodroßinåti pietiekami resursi un plaßs pilnvarojums, kas ¬autu tiem efektîvi uzraudzît raidorganizåciju darbîbu, – kå raidorganizåcijas ievéro likum- doßanas un licences nosacîjumus. Vienlaikus tåm vajadzétu nosodît jebkuru nepiemérotu politisku iejaukßanos un spiedienu uz raidorganizåciju uzraudzîbas iestådém. Èpaßi EP, bet arî EDSO, ir jåpastiprina uzraudzîba, kå dalîbvalstis ievéro saistîbas par apraides uzraudzîbas ieståΩu neatkarîbu.

2.1.3. Sabiedriskå un komerciålå apraide Apmåcîba ES, EP un EDSO vajadzétu paplaßinåt centienus veicinåt un atbalstît mediju darbinieku apmåcîbu un profesionålo izaugsmi, gan atbalstot apmåcîbu darba vietås, gan arî veicinot specializétu izglîtîbas ieståΩu attîstîbu. Starptautiskajåm un nacionålajåm Ωurnålistu asociåcijåm kopå ar mediju îpaßniekiem un citiem mediju profesionå¬iem vajadzétu iniciét un atbalstît visu mediju Ωurnålistu apmåcîbas programmas. Profesionålå étika Starptautiskajåm un nacionålajåm Ωurnålistu asociåcijåm kopå ar mediju îpaßniekiem un citiem mediju profesionå¬iem vajadzétu atbalstît étikas kodeksu, rîcîbas kodeksu, südzîbu izskatîßanas procedüru un citas paßregulåcijas ievießanu visos medijos. Strådåjoßo tiesîbas Starptautiskajåm un nacionålajåm Ωurnålistu asociåcijåm, kå arî citiem mediju profesio- nå¬iem, arodbiedrîbåm un mediju îpaßniekiem jåsadarbojas mediju industrijas nozares iek- ßéjo attiecîbu jomå. It îpaßi vajadzétu atbalstît nacionålås likumdoßanas ievießanu, kas pie- prasîtu pårnacionålajiem un nacionålajiem investoriem ievérot tådas darba pamattiesîbas kå tiesîbas sarunu ce¬å slégt kolektîvos darba lîgumus, tiesîbas uz nediskriminéjoßu un adek- våtu samaksu par darbu, nepiecießamîbu noteikt minimålos sociålås aizsardzîbas standartus.

26 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

2.1.4. Sabiedriskå pakalpojuma apraide ES, EP un EDSO vajadzétu arî turpmåk aizståvét un aizsargåt sabiedriskå pakalpojuma apraidi kå bütisku Eiropas kultüras sasniegumu, institüciju, kas ir vitåli svarîga demo- kråtijai un sociålajai saliedétîbai, kå arî ir stimuls uzturét augståkus vispåréjos programmas standartus. Politikå un likumdoßanå vajadzétu ré˚inåties ar to, ka tikai tirgus spéki vien nevar un tiem nevajadzétu noteikt apraides politiku.

2.1.5. Komerciålås televîzijas apraide Caurskatåmîba Eiropas Komisijai un EDSO vajadzétu iniciét likumdoßanu, kas nodroßinåtu caur- skatåmîbu par îpaßniekiem raidorganizåciju sektorå. ES nåktos nodibinåt neatkarîgu a©entüru, kurai bütu pilnvarojums monitorét mediju tirgu un mediju koncentråciju ES un globålajos tirgos. Mediju plurålisms Eiropas Komisijai, EDSO un EP bütu jåveicina un jåatbalsta nepårtrauktas publiskas diskusijas par adekvåtiem pasåkumiem mediju plurålisma aizsardzîbai Eiropå, kå arî par tiesîbåm uz informåciju un vårda brîvîbu.

2.2. Nacionålå lîmeña rekomendåcijas 2.2.1. Politika Konsultåcijas ar sabiedrîbu Valdîbåm un parlamentiem vajadzétu nodroßinåt plaßas konsultåcijas ar sabiedrîbu par mediju politiku un mediju likumdoßanu. Valsts iestådém, it îpaßi pårejas valstîs, seviß˚a uzmanîba jåpievérß pilsoniskås sabiedrîbas pårståvju – tajå skaitå patérétåju grupu, mediju tiesîbu organizåciju, NVO, profesionålo organizåciju, akadémisko aprindu un citu pilsoniskås sabiedrîbas partneru – iesaistîßanai mediju politikas un likumdoßanas veidoßanå. Ar ßådiem pilsoniskås sabiedrîbas pårståvjiem jo îpaßi jåkonsultéjas par: • pasåkumiem raidorganizåciju uzraudzîbas ieståΩu un paßu raidorganizåciju pilnî- gas neatkarîbas nodroßinåßanå; • digitalizåciju un citåm ar apraidi saistîtåm tehnolo©ijas attîstîbas tendencém; • pasåkumiem, lai nodroßinåtu, ka raidorganizåcijas darbojas sabiedrîbas interesés; • uzraudzîbu, kå raidorganizåcijas pilda tåm likumdoßanå un licencé noteiktås saistîbas.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 27 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Sabiedrîbas izglîtoßana un izpratnes veicinåßana Valdîbåm, parlamentiem un raidorganizåcijåm ir jåiesaistås, jåatbalsta un jåizvérß centieni informét sabiedrîbu par visiem to intereséjoßiem mediju politikas un attîstîbas aspektiem. Apmåcîba Valdîbåm kopå ar mediju îpaßniekiem, universitåtém un pilsoniskås sabiedrîbas orga- nizåcijåm vajadzétu pastiprinåt centienus nodroßinåt mediju darbinieku apmåcîbu un profesionålas izaugsmes iespéjas, gan nodroßinot apmåcîbu darba vietå, gan turpmåku specializétu izglîtîbas ieståΩu attîstîbu. Programmu veidoßana Valdîbåm un uzraudzîbas iestådém vai nu vajadzétu noteikt komerciålajåm raidorga- nizåcijåm sabiedriskå pakalpojuma sniegßanas pamatpienåkumus kå nepiecießamu un vélamu apraides reguléjuma lîdzekli, vai arî ar attiecîgajiem stimuliem veicinåt, lai komerciålås raidorganizåcijas izplatîtu sabiedrîbu intereséjoßu saturu. Valdîbåm vai uzraudzîbas iestådém vajadzétu, atkarîbå no situåcijas, nodroßinåt finan- siålu un cita veida atbalstu producentiem, kuri veido raidîjumus etniskåm, lingvistiskåm vai citåm minoritåtém, kå arî raidorganizåcijåm, kuras ßådu saturu izplata. Arî uzrau- dzîbas iestådém atbilstoßi kontekstam bütu jåapzinås ßåda satura nozîmîba licences pieß˚irßanas proceså. Nepiecießamîbas gadîjumå parlamentiem vajadzétu grozît likumdoßanu, pilnvarojot uzraudzîbas iestådes rüpîgi monitorét televîzijas raidorganizåciju programmas, lai no- droßinåtu, ka tås pilda no likumdoßanas un licences izrietoßås saistîbas. Digitalizåcija Valdîbåm vajadzétu pieñemt nacionålås digitalizåcijas politiku, kå arî rîcîbas plånu pårejai uz digitalizåciju. Tåm jåinicié tådas likumdoßanas pieñemßana, kas sabiedriskå pakalpojuma raidorga- nizåcijåm automåtiski pieß˚irtu digitålås apraides licenci, lai nodroßinåtu sabiedriskå pakalpojuma apraides saglabåßanos digitålajå vidé. Parlamentiem vajadzétu iniciét likumdoßanu, kas aizliegtu digitålajå ˚édé darbojoßos operatoru – pieméram, digitålo multipleksu operatoru, televîzijas staciju, programmu pakeßu veidotåju un programmatüras nodroßinåtåju – grupu konglomeråtu veidoßanos, lai novérstu dominéjoßå ståvok¬a raßanos digitålås televîzijas tirgü. Parlamentiem un valdîbåm, ñemot vérå, kå digitalizåcija varétu pårveidot apraidi, ne- piecießams veicinåt sabiedrîbas izglîtoßanas kampañas un diskusijas par digitalizåcijas ievießanu.

28 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

Vietéjå televîzija un kopienu mediji Valdîbåm vajadzétu nacionålo mediju politikå iek¬aut straté©iju vietéjo televîzijas staciju un kopienu mediju attîstîbas veicinåßanai. Íådåm stacijåm un medijiem ir jånodroßina taisnîga piek¬uve frekvençu spektram un gadîjumos, kad pierådîta pamatota nepie- cießamîba, jåsniedz atbalsts darbîbas uzsåkßanai.

2.2.2. Raidorganizåciju uzraudzîbas iestådes Neatkarîba un caurskatåmîba Valdîbåm gan likumdoßanå, gan praksé jånodroßina raidorganizåciju uzraudzîbas ieståΩu politiskå un darbîbas neatkarîba atbilstoßi EP rekomendåcijåm.3 Valdîbåm jånodroßina raidorganizåciju uzraudzîbas iestådém pietiekams finanséjums visu to pilnvarojuma aspektu îstenoßanai. It îpaßi tas attiecas uz regulatoru pienåkumu uz- raudzît, kå raidorganizåcijas ievéro likumdoßanas un licences pieß˚irßanas noteikumus, pårkåpumu izmekléßanu un atbilstoßos gadîjumos – attiecîgu sankciju pieméroßanu. Valdîbåm vajadzétu likumdoßanå ieviest, ja tas jau nav izdarîts, noteikumus par intereßu konfliktu, uzraudzîbas iestådé iece¬ot amatos un pårvéléjot, kå arî nodroßinåt ßo noteikumu ievéroßanu. Frekvençu pieß˚irßana Raidorganizåciju uzraudzîbas iestådém vajadzétu nodroßinåt caurskatåmas, nediskri- minéjoßas un samérîgas radio elektrisko frekvençu pieß˚irßanas procedüras. ES dalîb- valstîm îpaßi jånodroßina ES Direktîvu 2002/21/EK (Pamatdirektîvas)4 un 2002/22/EK (Universålå pakalpojuma direktîvas)5 ievießana nacionålajå likumdoßanå pilnå ap- jomå.

3 Íajå ziñå svarîgåkås rekomendåcijas ir Eiropas Padomes 2000. gada Rekomendåcija par regulatoru neatkarîbu un funkcijåm apraides sektorå, kå arî Vadlînijas regulatoru neatkarîbai un funkcijåm apraides sektorå. (Eiropas Padomes dalîbvalstu Ministru komitejas Rekomendåcija (2000) 23 par regulatoru neatkarîbu un funkcijåm apraides sektorå, apstiprinåjusi Ministru komiteja 2000. gada 20. decembrî, 735. ministru pårståvju sanåksmé.) 4 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktîva 2002/21/EK par kopéjiem regla- mentéjoßiem noteikumiem attiecîbå uz elektronisko komunikåciju tîkliem un pakalpojumiem, L108/33, Brisele, 2002. gada 24. aprîlis (Pamatdirektîva). 5 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktîva 2002/22/EK par universålo pakalpojumu un lietotåju tiesîbåm attiecîbå uz elektronisko sakaru tîkliem un pakalpojumiem (Universålå pakalpojuma direktîva), L108/51, Brisele, 2002. gada 24. aprîlis (Universålå pakalpojuma direktîva).

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 29 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Digitålås apraides licencéßana Raidorganizåciju uzraudzîbas iestådém jånodroßina digitålo licençu pieß˚irßana plaßam operatoru lokam, lai panåktu, ka digitålajå vidé netiek pårnests paßlaik analogajå apraidé paståvoßais dominéjoßais ståvoklis.

2.2.3. Sabiedriskå pakalpojuma apraide Valdîbåm arî turpmåk jåatbalsta sabiedriskå pakalpojuma apraide kå vitåls demokråti- jas elements. Politikai un likumdoßanai vajadzétu ievérot principu, ka tirgus spéki vieni paßi nespéj un tiem nevajadzétu noteikt sabiedriskå pakalpojuma apraides politiku. Neatkarîba un finanséjums Valdîbåm nepiecießamîbas gadîjumå jåierosina likumdoßanas pieñemßana vai arî jåpie- méro paståvoßå likumdoßana, lai nodroßinåtu neatkarîgas, caurskatåmas un taisnîgas ©eneråldirektora un valΩu locek¬u iecelßanas procedüras. Valdîbåm vajadzétu ierosinåt likumdoßanu, kas liktu sabiedriskå pakalpojuma raidorga- nizåcijåm ieviest savas finansiålås darbîbas caurskatåmîbas panåkßanas mehånismus, it îpaßi – attiecîbå uz valsts finanséjuma izlietojumu. Sabiedrisko raidorganizåciju valdém jånosaka pienåkums, un gadîjumos, kad ßåds pie- nåkums jau ir noteikts, tas jåpieméro – jånodroßina raidorganizåcijas programmas atbil- stîba sabiedriskå pakalpojuma pasütîjumam. Tas ir jo îpaßi svarîgi, ñemot vérå, ka sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm ir tieksme pak¬auties komerciålajam spiedienam – mainît savu raidîjumu programmu tå, lai tikai palielinåtu savu tirgus da¬u.

2.2.4. Komerciålås televîzijas apraide Caurskatåmîba Valdîbåm vajadzétu pieñemt un ieviest likumdoßanu, kas nodroßinåtu caurskatåmîbu par mediju îpaßniekiem, tajå skaitå – par årvalstu investoriem.

2.2.5. Citas Vispåréja strådåjoßo aizsardzîba Ja tåda likumdoßana nepaståv, valdîbai vajadzétu nodroßinåt gan komerciålajås, gan sabiedriskajås raidorganizåcijås nodarbinåto mediju profesionå¬u sociålo un darba tie- sîbu aizsardzîbu.

30 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

II.Paßreizéjå televîzijas apraides situåcija Eiropå

1. KONTEKSTS Gan Rietumeiropå, gan Austrumeiropå televîzijas attîstîba ir bijusi ¬oti lîdzîga, kaut gan tå nav noritéjusi vienlaicîgi. Pédéjo piecdesmit gadu laikå televîzija piedzîvojusi nepår- trauktas pårmaiñas.6 Kå uzñéméjdarbîba, ko Eiropå pédéjo piecdesmit gadu laikå diezgan bütiski kontroléjusi valsts, televîzija pédéjo divu lîdz trîs dekåΩu laikå attîstîjusies par duålu sistému, veidojoties sabiedriskajam sektoram, kam aizvien vairåk jåkonkuré ar privåtåm komerciålåm raidorganizåcijåm un kam bieΩi vien ßajå cîñå nåkas zaudét. CAE valsts cießais tvériens apraidé beidzies tikai deviñdesmito gadu såkumå, ko izraisîja ko- munistisko reΩîmu sabrukums ßajå re©ionå. Reiz såcies, ßis process noritéja daudz straujåk nekå Rietumeiropå. Izslavétå sociålo, politisko un ekonomisko sistému organizåcijas “eiropeizåcija” apraides sektorå nozîméja mé©inåjumus panåkt atbilstîbu rietumu regu- léjuma mode¬iem, kå arî citiem televîzijas darbîbas veidiem un lîdzek¬iem. Tomér daudzus pårsteidza rietumu kapitåla apjomîgå ieplüßana televîzijas industrijå, bieΩi vietéjos dalîbniekus nobîdot tirgus nomalé.

1.1. Rietumu mode¬i Rietumeiropå pirmajå televîzijas attîstîbas posmå apraides sektorå dominéja uz kultüras aizbildnieciskumu, sabiedriskå pakalpojuma vértîbåm un administratîvo lo©iku balstîta domåßana, savukårt apraide bija ieceréta kå par kultüras un izglîtîbas veicinåßanu un kontrolétås politiskas informåcijas izplatîßanu atbildîgs nacionåls uzñémums. Apvienotajå Karalisté televîzijai aizvien bijusi centrålå loma politikas veidoßanå, jo paståv vispåréjs konsenss par televîzijas lomu sabiedrîbå, kå arî apraides neatkarîba tiek vispåréji pieñemta par televîzijas sistémas veidoßanås galveno principu. DΩ. Ç. Rîta moto “informét, izglîtot un izklaidét” k¬uvis par britu apraides “filosofijas” stürakmeni un pat lîdz ßai dienai tiek uzskatîts par sabiedrisko pakalpojumu vértîbu kritériju.7 Lîdz 1982. gadam Apvienotås Karalistes tirgü bija tikai divas raidorganizåcijas – BBC un ITV tîkls, no kuråm pirmå såka raidît 1936., bet otrå – 1955. gadå. Abåm bija noteikts sabiedrisko pakalpojumu sniegßanas pienåkums. Sistéma tika radikåli reforméta 1990. gadå, kad jauna likumdoßana saasinåja konkurenci.

6 EUMAP ziñojumå ietvertås valstis ßajå pårskatå ir iedalîtas trîs galvenajos re©ionos. Dienvid- austrumeiropai (DAE) pieder Albånija, Bosnija un Hercegovina, Horvåtija, Ma˚edonijas Repub- lika, kå arî Serbija un Melnkalne (EUMAP ziñojumå ietverta tikai Serbija). Centråleiropas un Austrumeiropas (CAE) valstu grupai pieder Bulgårija, Çehija, Igaunija, Ungårija, Latvija, Lie- tuva, Polija, Rumånija, Slovåkija un Slovénija. Íajå ziñojumå aplükotas çetras Rietumeiropas valstis: Francija, Våcija, Itålija un Apvienotå Karaliste. Turcija apskatîta atseviß˚i. 7 DΩons Çårlzs Volßems Rîts, pirmais barons Rîts (1889–1971) izveidoja britu neatkarîgås sabied- riskå pakalpojuma apraides tradîciju. Vél ßobrîd BBC Hartå tiek piesaukta tås pirmå direktora (1927–1938) formulétå BBC misijas definîcija, proti, “informét, izglîtot un izklaidét”.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 31 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Péc 1945. gada Sabiedroto okupåcijas spéku uzraudzîbå BBC k¬uva par Rietumvåcijas apraides atjaunoßanas paraugu. Våcijas sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcija atkåp- jas no BBC mode¬a tajå ziñå, ka Våcijas raidorganizåcijås pårvaldîbas institücijas nevei- do valdîbas izvéléti “diΩenie un krietnie” (kå tas bütu saskañå ar britu tradîciju), bet gan svarîgu sabiedrîbas intereßu grupu pårståvji (gesellschaftlich relevante Gruppen). Attiecîbå uz postautoritårajåm CAE valstîm ßis modelis, kurå tiek apraidé iesaistîta pilsoniskå sabiedrîba, tajå skaitå politiskie grupéjumi, bija årkårtîgi bütisks. Sabiedriskå pakalpojuma apraides monopols beidzås 1982. gadå, kad péc lielas industrijas lobéßanas kon- servatîvå valdîba liberalizéja apraides tirgu un at¬åva darboties tajå privåtajåm raidorga- nizåcijåm, izveidojoties duålai apraides sistémai. Francijå politiskås kontroles un kultüras centienu savienîba paståvéja lîdz 1968. gadam, kad televîzija såka domåt par skatîtåju gaumi un tika atvérta reklåmai. Francijas apraidé valsts monopols beidza paståvét 1982. gadå, kad tirgu atvéra privåtajiem dalîbniekiem. Tomér valstij joprojåm ir bütiska loma apraides reguléjumå. Itålija ir îpaßs gadîjums, jo tajå paståv pretrunîgi vértéjama politi˚u iejaukßanås apraides reguléjumå, it îpaßi – Senåta kontrolétajå raidorganizåcijå RAI. Komerciålå televîzija parådîjås septiñdesmitajos gados, absolüti neregulétå tirgü. Deviñdesmito gadu vidü komerciålå televîzija palîdzéja Zieme¬itålijas uzñéméjam Silvio Berluskoni iegüt politisko varu. Pédéjos gados viñam kå Itålijas premjerministram ir bijusi liela ietekme gan uz komerciålo, gan sabiedrisko televîziju, kurai nav precedenta nevienå citå attîstîtå Eiropas demokråtiskå valstî.

1.2. Austrumu mode¬i 1.2.1. Postsociålistiskais bloks Centråleiropa un Austrumeiropa Komunistiskå reΩîma laikå visu CAE valstu televîzijas tika izmantotas kå vienîgås val- doßås partijas rupors un parasti glorificéja valstu autoritåros vadîtåjus. Lîdz ar komu- nisma sabrukumu 1989.–1990. gadå re©iona apraidé såkås jauns laikmets. Pårstruk- turéjot televîzijas, tika sekots Rietumeiropas attîstîbas tendencém. Deviñdesmito gadu såkumå postkomunistiskås valdîbas såka mainît nacionålås apraides sistémas, atverot tirgu privåtiem dalîbniekiem un vienlaikus arî rîkojoties, lai padarîtu valsts raidorga- nizåcijas neatkarîgåkas. Drîz vien masu mediju brîvîba såka nozîmét to, ka mediji tika vadîti kå privåtbizness. Privåtås raidorganizåcijas, kuråm vissvarîgåkais ir komerciålie ieguvumi, åtri vien pårspéja valsts raidorganizåcijas, kas lielåkoties nevéléjås vai nespéja turéties lîdzi privåtajåm. Kopumå apraides sektora reformu panåkumu lîmenis atspogu¬o kopéjo pårveides gaitu katrå no ßîm valstîm. Deviñdesmito gadu såkumå daudzås postkomunistiskajås valstîs starp politiskajåm elitém un Ωurnålistu kopienåm plosîjås “mediju kari” par to, kurß kontrolés medijus. Piemé- ram, Ungårijå kopß 1989.–1990. gada politiskajåm pårmaiñåm valsts mediju ainå ir

32 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS bijusi ßådas politiskås elites un Ωurnålistu konfliktu fronte cîñå par to, kådåm vajadzétu büt patiesajåm mediju funkcijåm plurålistiskå un atvértå sabiedrîbå. Daudzås postkomunistiskajås valstîs pårmaiñas televîzijas sektorå tika îstenotas haotiski, nepaståvot skaidrai politikai vai tiesiskajam satvaram. Tas noveda pie nelicencétu raid- organizåciju eksplozijas. Pieméram, Polijå 1993. gada såkumå bija 57 nelegålas televîzi- jas. Laika posmå no 1993. lîdz 1997. gadam lielåkå da¬a nacionålo (proti, nacionålås apraides) televîzijas raidorganizåciju tika licencétas. Lai gan Albånijå apraides tirgus libe- ralizåcija såkås vélu, ßis sektors ir piedzîvojis strauju attîstîbu. Tomér process noritéja haosa un likumdoßanas vakuuma kontekstå, nekåds reguléjums netika ieviests. Albånijas Radio un televîzija paståvéja kå monopols lîdz 1995. gadam, kad savu darbîbu uzsåka privåtå stacija TV Shijak. Slovåkija diezgan åtri oficiåli pårvérta valsts raidorganizåcijas par sabiedriskå pakalpojuma operatoriem. Lîdz 1991. gadam gan Slovåkijas Televîzija (STV), gan Slovåkijas Radio (SR) oficiåli k¬uva par sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm, un jau deviñdesmito gadu såkumå licences tika pieß˚irtas seßåm privåtajåm televîzijåm. Çehijå pirmå komer- ciålå televîzijas stacija, kas pårtrauca valsts raidorganizåcijas – Çehijas televîzijas (ÇT) – monopolu, bija TV Nova, televîzijas uzñémums, kas pieder Central European Media Enterprises (CME), kuru Karîbu salås nodibinåjis bijußais ASV véstnieks Ungårijå. At- ß˚irîbå no citiem Centråleiropas valstîm, tådåm kå, pieméram, Çehijå un Polija, Ungå- rija diezgan léni pieñéma likumdoßanu par apraidi; pirmais likums ståjås spékå tikai 1996. gadå. Arî tirgus liberalizåcija Ungårijå aizkavéjås, tur privåtås televîzijas operatori licences sañéma tikai 1997. gadå. Bulgårijå, deviñdesmito gadu vidü tirgü ienåkot divåm nacionålajåm televîzijas stacijåm – bTV un Nova TV, televîzijas industrijå såkås konkurence, un Bulgårijas Nacionålå televîzija (BNT) zaudéja savu dominéjoßo ståvokli. bTV pieder Balkan News corporation – uzñémumam, kura îpaßnieks ir pårnacionålais mediju magnåts Ruperts Mérdoks. Ru- månijå årvalstu un vietéjie privåtie investori no 1993. lîdz 1998. gadam veidoja stacijas valstî, padarot apraidi par dinamisku industriju un piespieΩot Valsts raidorganizåciju (SRTV) vairåkkårt reformét savu darbîbu, lai neatpaliktu no konkurentiem. Baltijas valstîs Lietuva jau 1992. gadå at¬åva darboties privåtåm raidorganizåcijåm. Lîdz 1996. gadam agråko valsts raidorganizåciju pårveidoßana par sabiedrisko pakalpojumu stacijåm bija pabeigta. Igaunijå komunistiskå reΩîma laikå valsts televîzijai bija ideolo- ©isks pienåkums atbalstît padomju propagandu. Tomér bieΩi vien – iedvesmojoties no Somijas televîzijas raidîjumiem, kurus liela Igaunijas iedzîvotåju da¬a varéja skatîties un saprast, tai zinåmå mérå izdevås piedåvåt daudzveidîgus un augstas kvalitåtes raidîju- mus. Igaunija deviñdesmitajos gados aizståvéja televîzijas sektora liberalizåciju, un lîdz 1994. gadam valsts televîzijas raidorganizåcija tika pårveidota par sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju. Latvijå liberalizåcijas process noritéja lénåk, tur pirmå privåtå raidorganizåcija – LNT – såka darboties tikai 1996. gadå, metot izaicinåjumu sabied- riskås LTV dominéjoßam ståvoklim.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 33 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Kådreizéjå Dienvidslåvija Kådreizéjai Dienvidslåvijai, pateicoties tås multikulturålismam, federålajai konstitücijai un brîvajai ideolo©iskajai sistémai, bija salîdzinoßi daudzveidîga un liberåla mediju sisté- ma ar daudzåm re©ionålajåm un vietéjåm raidorganizåcijåm. Televîzijas izplatîja diezgan daudz rietumu raidîjumu ori©inålvalodås ar subtitriem. Pieméram, viszieme¬niecis- kåkajå no bijußås Dienvidslåvijas federålajåm republikåm – Slovénijå – televîzija, kas såka darboties piecdesmitajos gados, jau no paßa såkuma varéja lepoties ar rietum- niecisku veidolu, valsts televîzija izplatîja gan intelektuålas, gan populåras programmas, tajå skaitå – Rietumeiropå un ASV tapußus raidîjumus. Arî valsts ©eogråfiskå novieto- juma dé¬ skatîtåji varéja skatîties Itålijas un Austrijas kanålus. Pateicoties Slovénijas atvértîbai rietumiem, kå arî valsts apraides tirgus straujajai liberalizåcijai – pirmajai privåtajai televîzijas stacijai licence tika pieß˚irta jau 1990. gadå, bet vél divas uzsåka darbîbu 1995. gadå –, astoñdesmito gadu beigu politiskås un ekonomiskås sistémas pår- maiñas Slovénijå nebija tik straujas kå citås pårejas valstîs. Visdienvidnieciskåkå no republikåm – Ma˚edonija – reformas apraides sektorå uzsåka drîz vien péc neatkarîbas iegüßanas. Ma˚edonijå pirmås privåtås televîzijas stacijas såka darboties jau 1991. un 1992. gadå. 1991. gadå parlaments oficiåli pasludinåja Ma˚e- donijas valsts raidorganizåciju par sabiedriskå pakalpojuma televîziju. Tomér pamatî- gåku reformu ievießanai vajadzéja daudz vairåk laika, un tås joprojåm turpinås ar starp- valdîbu misiju atbalstu, kuras mé©inåjußas atrisinåt etnisko spriedzi, kas 2001. gadå noveda pie vietéjo albåñu vardarbîgiem nemieriem. Påréjåm trim valstîm, kas agråk veidoja Dienvidslåviju, vél joprojåm daΩådå mérå jårisina deviñdesmito gadu etnisko konfliktu un karu sekas. Kara laikå mediji, it îpaßi – televî- zija, bija viens no vissvarîgåkajiem instrumentiem, un tos kontroléja nacionålistiskie un populistiskie valdnieki, musinot uz etnisko naidu un nonievåjot demokråtisko opozîciju. Saskañå ar lîguma nosacîjumiem, kas izbeidza 1992.–1995. gada karu Bosnijå un Herce- govinå, ßai valstij ir noteikta årkårtîgi sareΩ©îta pårvaldes struktüra, kurå atspogu¬ojas un kura arî uztur politiskås vienpråtîbas trükumu trîs nacionålo valdîbu vidü. Starpvaldîbu organizåcijas, kas uzraudzîja valsts péckara atjaunoßanu, gausi pieñémußas izaicinåjumu reformét apraides sektoru. Joprojåm nav skaidrs, vai ßîm organizåcijåm un aiz tåm ståvoßajai Eiropas Savienîbai, kura uzñemas aizvien lielåku kontroli pår rekonstrukcijas un attîstîbas procesu, pietiek lîdzek¬u un apñémîbas, lai nepie¬autu, ka nacionålistiskås elites kavé sabiedriskå pakalpojuma apraides izveidoßanos. Serbija un Melnkalne ir valstu savienîba, par kuras nåkotni joprojåm nav skaidrîbas. Melnkalnes valdîba ir izvéléjusies neatkarîbu, turpretim Serbijas dienvidu province Kosova un Metohija kopß 1999. gada, péc NATO militårås intervences, lai pårtrauktu asinsizließanu, ko izraisîja etnisko albåñu nemiernieku un Serbijas valdîbas konflikts, ir ANO protektoråts. Pédéjo 15 gadu laikå elektroniskie mediji Serbijå ir radikåli pårvér- tußies. Deviñdesmitajos gados valdîba kontroléja lielåko da¬u mediju, un tie nebija nekas vairåk kå Slobodana Miloßeviça autoritårå un kareivîgå reΩîma rupori. Tomér daΩi mediji turpinåja büt opozîcijå valdîbai, lielå mérå pa¬aujoties uz rietumu politisko

34 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS aizsardzîbu un finansiålo atbalstu. Ironiski ß˚iet tas, ka reΩîms neintereséjås par komer- ciålo radio un televîzijas staciju savairoßanos – to skaits sniedzås simtos –, ja vien tås turéjås pie zemas kvalitåtes izklaides un citiem izvairîgiem raidîjumiem politiski dezorien- tétajiem iedzîvotåjiem. Patiesas pårmaiñas mediju politikå, kas izbeidza valsts televîzijas dominéjoßo ståvokli, såkås tikai péc reΩîma krißanas 2000. gada oktobrî, un tås jopro- jåm ir lénas un nepilnîgas. Horvåtijå, valdot Franjo TudΩmanam, pirmajam demokråtiski ievélétajam prezidentam péc vienas partijas valdîßanas perioda, valdîbas autoritårå attieksme pret medijiem bija redzama jau pirms kara såkuma – 1991. gada vasarå. Turpmåk, deviñdesmitajos gados, ßî attieksme izraisîja valsts demokråtisko politisko partiju un pilsoniskås sabiedrîbas pre- testîbu, kå arî saspringtas attiecîbas ar starptautisko sabiedrîbu, kas pieprasîja izbeigt nai- dîgås runas un citu musinoßo propagandu pret etniskajåm minoritåtém un demokrå- tisko opozîciju. Valdîbas ietekmé esoßås valsts raidorganizåcijas dominéja lîdz 1999. gada beigåm, kad péc TudΩmana nåves viña partija zaudéja gan prezidenta, gan parlamenta véléßanås. Tad apraides sistémå tika îstenotas reformas, pieß˚irot televîzijai lielåku neatkarîbu. ES pieprasa ßîs pårmaiñas turpinåt, lîdz tiktu sasniegti nepiecießamie standarti, lai ieståtos ES.

1.2.2. Turcija Turcijas televîzijå vairåk nekå divus gadu desmitus dominéja valsts raidorganizåcija, kurai 1964. gadå tika pieß˚irta vienîgå licence valstî un kura baudîja monopolståvokli lîdz 1990. gadam, kad pirmå privåtå televîzijas stacija såka raidît no Våcijas Federatîvås Republikas uz Turciju. Citas stacijas sekoja ßim pieméram. Valsts monopols apraidé ofi- ciåli tika atcelts 1993. gadå.

1.3. Rietumu mode¬i un nauda Postkomunistiskås apraides attîstîbai Centrålajå un Austrumeiropå ir raksturîga Rie- tumeiropas sabiedriskå pakalpojuma apraides mode¬u ievießana, kå arî årvalstu investoru ieplüßana. Íå re©iona valstis, veidojot savas sabiedriskå pakalpojuma televîzijas sistémas, galvenokårt iedvesmojußås un aizguvußas konkrétus paraugus no Lielbritånijas, Fran- cijas un Våcijas mode¬iem. Vispåréjam “Eiropas” modelim, kas tiek izmantots mediju sektoru restrukturéßanai postkomunistiskajås valstîs, ir divi galvenie komponenti: privåtais mediju sektors, kurß spéj uzturét medijus, kas ievéro nacionålos likumus, étikas kodeksus un citus nacionålå regulatora noteiktos likumus, kå arî sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju sektors, kas savå darbîbå ir neatkarîgs no valsts, tomér beigu beigås atbild tautas ievélétajiem pårståvjiem. Íie divi sektori paståv lîdzås stabilå, bet konkurences piesåtinåtå lîdzsvarå, atbilstoßå, attiecîgi ieviestå un piemérotå likumdoßanas matricé.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 35 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Otrs faktors, kas bütiski ietekméjis pårejas valstu televîzijas un radikåli pårvértis tirgu, ir årvalstu investîciju pieplüdums. Atseviß˚os gadîjumos investîcijas pårejas valstîs ir stimuléjußi daΩås rietumvalstîs noteiktie ierobeΩojumi attiecîbå uz mediju piederîbu – rietumos ©enerétais papildu ienåkums tika ieguldîts austrumu medijos, kur bija iespéjas iegüt papildu pe¬ñu. Íobrîd starp ziñojumå aplükotajåm valstîm vairs nepaståv bütiskas ideolo©iskas vai filo- sofiskas atß˚irîbas, un tas, protams, skar arî apraidi. “Eiropeizåcijas” pakåpe CAE re- ©ionu daΩådås valstîs, gan politisko brîvîbu, gan mediju struktüru ziñå, ievérojami at- ß˚iras. Tomér, katrai valstij attîstot savu apraides likumdoßanu un politiku, nodroßinot zinåmu mediju neatkarîbas pakåpi, “Eiropas struktüra” ir k¬uvusi par plaßi pieñemtu jé- dzienu. Paßlaik visbütiskåkå atß˚irîba ir tajå ziñå, ka pårejas (un post-pårejas) valstîs sabiedriskås raidorganizåcijas ir daudz neaizsargåtåkas pret politisko un ekonomisko spiedienu. Tomér arî ßajå ziñå ir nozîmîgi izñémumi: Itålijas sabiedriskås apraides situåcija, kad premjerministrs kontrolé ievérojamu komerciålås televîzijas da¬u, ir mudinåjusi Eiropas Droßîbas un sadarbîbas organizåcijas (EDSO) pårståvi mediju brîvîbas jautåjumos paust par to satraukumu. Parasti ßådi pårmetumi tiek adreséti valstîm, kurås nav nostipri- nåjusies demokråtiska politiskå sistéma. Viså Eiropå sabiedrisko raidorganizåciju tradicionålå misija sastopas ar kopéjiem izaici- nåjumiem. Tos rada spécîgås deregulåcijas tendences, zinåms ticîbas zudums nekomer- ciålas sabiedriskas saziñas nozîmîgumam, kå arî tehnolo©iskås inovåcijas, kuras, strauji palielinot kanålu skaitu un tådéjådi saß˚e¬ot auditoriju, maina apraides dabu un pavåjina argumentus, kas atbalsta vispåréjås institücijas, kuras izplatîtu sabiedriskå pakalpojuma saturu, kå arî obligåto abonentmaksu. Íî situåcija nåk par labu komerciålajåm raidorga- nizåcijåm, kas paziñojußas, ka Eiropas sabiedrisko raidorganizåciju aizsardzîba un îpaßais finanséjums esot netaisnîgs. Åréjs spiediens nåcis arî no ASV un tådåm starptautiskåm institücijåm kå Pasaules Tirdzniecîbas organizåcija, kas, liekas, vélas izturéties pret tele- vîziju un pat pret kultüru kå pret parastu preci.

2. PÅRSKATS PAR APRAIDI EIROPÅ Kaut gan tika uzskatîts, ka internets un citas jaunås mediju platformas apdraud televîzi- jas popularitåti, patériña ziñå tai ir izdevies saglabåt savu vadoßo pozîciju mediju vidü. Tomér 2002. gadå – péc globålås ekonomikas izaugsmes tempu paléninåßanås un teroristu uzbrukumiem ˆujorkai 2001. gada 11. septembrî, nacionålo televîziju tîkli arî såkußi izjust ekonomiskås situåcijas pasliktinåßanos, turpretim “nißas spélétåji”, tådi kå tematiskie kanåli, maksas TV vai televeikali, piedzîvo ekonomisku izaugsmi, kaut arî ne på- råk vérienîgu. Péc televîzijas tirgu liberalizåcijas, neraugoties uz skatîtåju auditorijas fragmentéßanos, nacionålajå lîmenî lielåko auditorijas da¬u joprojåm piesaista lîdz trim nacionålajiem “spélétåjiem”.

36 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

2.1. Televîziju auditorija (Sk. 1. tabulu.) Pirms påris gadiem, såkoties interneta uzplaukumam, daΩi mediju “gudrie” pare©oja televîzijas galu. Viñi apgalvoja, ka skatîtåjus vairåk saistîßot interneta piedåvåtå interak- tivitåte nekå televîzijas tradicionåli pasîvais patériña veids. Tomér, neraugoties uz straujo interneta izplatîbu, televîzija joprojåm viså pasaulé piesaista plaßas skatîtåju auditorijas. Pédéjo desmit gadu laikå televîzijas skatîßanås ir pieaugusi, un 2003. gadå Eiropå vidé- jais skatîßanås laiks bija vairåk nekå trîs stundas dienå (sk. 1. tabulu). Rietumeiropå vidéjais skatîßanås laiks pieaugußo vidü palielinåjies no 195 minütém dienå 1995. gadå lîdz 217 minütém dienå 2003. gadå, bet Centråleiropå un Austrumeiropå – no 208 minü- tém lîdz 228 minütém 2003. gadå.8 CAE visaizrautîgåkie skatîtåji ir serbi un ungåri, Rietumeiropas dienvidi (Itålija) ir vienmér izcélußies televîzijas skatîßanås ziñå, turpretim Zieme¬valstîs (Dånijå, Zviedrijå un Somijå) arvien bijußi zemåkie skatîßanås rådîtåji – 2003. gadå vidéji tikai 162 minütes. Lîdzås vispåréjam skatîßanås laika pieaugumam katrå valstî vél ir noteikti, no vietéjås kultüras, piedåvåtås programmas un vietéjiem politiskajiem, sociålajiem un kultüras notikumiem atkarîgi skatîßanås paradumi. Pieméram, vairåk nekå desmit gadu péc Våcijas apvienoßanås bijußajå Austrumvåcijå joprojåm paståv atß˚irîbas skatîßanås laika ziñå. Austrumvåcießi, kurus bezdarbs skar plaßåk, televîziju skatås vairåk nekå bijußie rietumvåcießi – saskañå ar 2004. gada datiem – 249 un 217 minütes dienå. Parasti tådi lieli sporta pasåkumi kå Olimpiskås spéles vai pasaules çempionåti ievérojami palielina skatîßanås laiku. Lielu auditoriju piesaista politiski notikumi, it îpaßi – lielas krîzes, taçu skatîtåjus saista arî ne tik dramatiski, bet tomér svarîgi notikumi, tådi kå vélé- ßanas. Pieméram, Ma˚edonijas Republikå 2001. gada pavasarî un vasarå, albåñu bru- ñotås sacelßanås laikå, televîzijas skatîßanås strauji pieauga no 259 lîdz 325 minütém dienå. Kopumå jåteic, ka, kaut arî daΩås valstîs pédéjos gados ir mazinåjusies vispåréjå uzticîba medijiem, tomér visu valstu ziñojumi ßajå pétîjumå apliecina, ka televîzija joprojåm ir iedzîvotåju galvenais informåcijas avots. Tießåm, televîzijas klåtbütne ikdienas dzîvé sastopama it visur. Bulgårijå televîzijas skatîßanås ir vispopulåråkais brîvå laika pavadî- ßanas veids. Jaunåkie dati liecina, ka Rumånijå un Slovåkijå televîzija ir galvenais vis- påréjås informåcijas avots, attiecîgi – 73 un 76,9 procentiem iedzîvotåju, turpretim Igaunijå televîzija lielåkajai auditorijas da¬ai ir gan starptautisko, gan nacionålo ziñu pri- mårais avots.

8 IP International Marketing Committee, Television 2004. International Key Facts, October 2004, 25. lpp. (turpmåk – IP International Marketing Committee, Television 2004). IP Starptautiskås Mårketinga komitejas pétîjumå CAE re©ionå ietvertas 17 valstis: Baltkrievija, Bulgårija, Çehijas Republika, Baltijas valstis, Ungårija, bijußås Dienvidslåvijas valstis, izñemot Bosniju un Hercego- vinu, Polija, Krievija, Turcija un Ukraina.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 37 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Plaßi tika pierådîts fakts, ka vairumå ßajå ziñojumå aplükoto valstu lielåkajai auditorijas da¬ai sabiedriskå televîzija joprojåm ir galvenais ziñu avots. Tikai tådås valstîs kå Çehija, Slovåkija un Ungårija privåto kanålu ziñu raidîjumi piesaista vairåk skatîtåju.

2.2. Televîzijas bizness (Sk. 2., 3. un 4. tabulu.) Lîdz ar televîzijas tirgu liberalizåciju astoñdesmitajos gados Rietumeiropå un deviñ- desmitajos gados postkomunistiskajå Eiropå televîzijas industrijå izvérsusies un uzplaukst konkurence. Pédéjo divdesmit gadu laikå viså Eiropå ieplüdußas investîcijas, ko veicinåjusi televîzijas kå galvenå vidusméra informåciju un izklaidi sniedzoßå medija popularitåte. 2003. gadå viså Eiropå måjsaimniecîbu skaits, kurås ir televizors, bija gan- drîz tikpat liels kå kopéjais måjsaimniecîbu skaits. Visås ßajå ziñojumå iek¬autajås valstîs 2003. gadå vairåk nekå 90 procentu måjsaimniecîbu bija vismaz viens televizors, izñe- mot Ma˚edonijas Republiku un Albåniju, kurås måjsaimniecîbu ar vismaz vienu televizoru bija attiecîgi 83 un 68,8 procenti (sk. 2. tabulu). Neraugoties uz raidorganizåciju industrijå ieguldîto apjomîgo kapitålu, tås izaugsme pédéjo gadu laikå ievérojami paléninåjusies, 2002. gadå ES raidorganizåciju iegütå pe¬ña bija 65,4 miljardi €, salîdzinåjumå ar iepriekßéjo gadu tå ir samazinåjusies par 1,3 procentiem.9 Íå paléninåjuma galvenais célonis bija gan sabiedrisko, gan privåto televîziju ieñémumu krißanås. Toties tådi salîdzinoßi jaunåki un augoßi segmenti kå maksas tele- vîzijas stacijas, tematiskie kanåli, TV “pakotåji”10 un televeikali piedzîvoja izaugsmi, kaut gan såka no daudz mazåkas båzes. 2002. gada kritiens industrijå sekoja spéjai ekono- miskai izaugsmei iepriekßéjo piecu gadu laikå. ES raidorganizåciju industrijas ieñémumi no 1998. lîdz 2002. gadam pieauga par 15,1 miljardu €. 2002. gadå sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm (radio un televîzijai) bija 42,5 procenti no kopéjiem ES ieñé- mumiem, turpretim komerciålajåm raidorganizåcijåm (radio un televîzijai) bija 32,5 procenti. Påréjos savå starpå sadalîja televeikalu uzñémumi, maksas televîzijas, TV “pa- kotåji” un tematiskie kanåli (sk. 3. tabulu). Pe¬ñas da¬as ziñå 2001. gadå ES visåtråk augoßå audiovizuålå industrija bija satelîttele- vîzija, kura no 1998. lîdz 2002. gadam sasniedza gada pe¬ñas da¬u 24 procentu apjomå 2002. gadå un satriecoßu rådîtåju – 44 procentus – 2000. gadå.11

9 European Audiovisual Observatory, The Yearbook 2004, Strasbourg, 2004, Vol. 1, 30. lpp., k¬üdu labojumu ieliktnis (turpmåk – European Audiovisual Observatory, The Yearbook 2004). 10 Televîzijas “pakotåjs” ir uzñémums, kas apvieno vairåkus televîzijas kanålus un izplata tos kå programmu paketes, kuras izplata satelîta, kabe¬u vai étera digitålås pårraides multipleksu operatori. Sk.: André Lange (ed.). Developments in Digital Television in the European Union, European Audiovisual Observatory, France, 4 December 1999. 11 European Audiovisual Observatory, The Yearbook 2004, Vol. 1, 32. lpp.

38 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

Kopéjie zaudéjumi, kas 2002. gadå radås 391 sabiedriskajai un privåtajai raidorganizå- cijai, kuras pétîja European Audiovisual Observatory, bija aptuveni 3 miljardi €.12 Turpretim tås raidorganizåcijas, kuras darbojas jaunajos CAE tirgos, strådåja ar pe¬ñu, un daΩas no ßîm stacijåm 2003. gadå bija 50 lielåko Eiropas privåto televîzijas uzñé- mumu vidü. Tådas bija Polijas Telewizja Polsat, TVN un Wizja TV, Çehijas CET 21, TV Nova uzñémums un Ungårijas Magyar RTL Televizio un MTM-SBS Televizio. Pat nabadzîgå ekonomiskå vidé, pieméram, Serbijå, TV Pink, komerciåla televîzija, strådåja ar pietiekami lielu pe¬ñu, lai varétu ßajå re©ionå izdarît pårrobeΩu investîcijas. Tomér ne visås pårejas valstis privåto televîziju situåcija ir tik roΩaina. Pieméram, Rumånijå lie- låkås nacionålås privåtås televîzijas, tajå skaitå Pro TV un Antena1, pédéjo gadu laikå piedzîvojußas smagas finansiålas krîzes, nespédamas nomaksåt iekavétos nodok¬us un palikdamas parådå valsts budΩetam. Francija, Våcija, Itålija un Apvienotå Karaliste joprojåm ir vissvarîgåkås televîzijas industrijas valstis viså Eiropå. 2003. gadå desmit vadoßie uzñémumi nåca no ßîm valstîm, un to kopéjie ieñémumi bija 22,7 miljardi €.

2.3. Ko råda televîzijå? (Sk. 5. un 6. tabulu.) Neraugoties uz vidéjå skatîßanås laika stabilo pieaugumu, televîzijas tirgu liberalizåcija ir pastiprinåjusi nacionålås auditorijas fragmentéßanos, agråkie valsts televîzijas “spélétåji” zaudéjußi ievérojamu tirgus da¬u. Tomér lielåkajå da¬å ßajå ziñojumå aplükoto valstu privåtå televîzija pieder påris lielajiem tirgus dalîbniekiem, un nacionålås auditorijas vairå- kums – Bulgårijå, Horvåtijå un Çehijå – påri par 80 procentu – ir sakoncentréts ierobe- Ωotå kanålu skaitå, parasti – ne vairåk par trijiem. Izñémums ir Våcija un Turcija, kurå trîs lielåko kanålu kopéjå piesaistîtå auditorija ir mazåka par 50 procentiem (sk. 5. tabulu). Kopumå privåto televîzijas staciju auditorija ir lielåka. 2003. gadå tikai Bosnijå un Herce- govinå, Horvåtijå, Itålijå, Polijå, Rumånijå un Apvienotajå Karalisté sabiedriskå pakalpojuma televîzijas kanåliem izdevås sasniegt reitingus, kas bija augståki par vidéjiem13 (sk. 6. tabulu). Pédéjo gadu laikå televîzijas programmu attîstîba bijusi årkårtîgi dinamiska, programmu formåti tiek nemitîgi kombinéti un atjaunoti. Galvenå tendence ir komercializåcija, visos formåtos dominé izklaide, tiek radîts hibrîds piedåvåjums. Raidlaikå, ko skatås vis- vairåk, visplaßåk audzis realitåtes televîzijas formåts, kas såcis attîstît arî svaigus formå- tus, pieméram, “dokumentålos seriålus” (The Osbournes), realitåtes spé¬u ßovus (Big

12 Íajå skaitlî nav iek¬auti mazie un lokålie tirgus dalîbnieki. European Audiovisual Observatory, The Yearbook 2004, Vol. 1, 35. lpp. 13 Kopß tå laika vairumå ßo valstu sabiedrisko raidorganizåciju auditorijas da¬a samazinås. Pieméram, lîdz ar RTL ienåkßanu Horvåtijas tirgü tås sabiedriskå pakalpojuma televîzijas auditorijas da¬a dramatiski sarukusi.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 39 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Brother), viktorînas (Who wants to be a millionaire?), Dienvidamerikas Telenovelas ar ßåda veida filmu imitåcijåm viså pasaulé un realitåtes hibrîdßovus (Apvienotås Karalistes ITV 1 2004. gadå rådîtais Hell’s Kitchen). Protams, sporta raidîjumi ir augstu vértéti programmas elementi, tas novedis pie årkårtîgas tiesîbu sadårdzinåßanås. Aug arî doku- mentålo filmu auditorija. Pétniece Karina Dibuå raksta: “Pateicoties dårgajiem spec- efektiem un tehnolo©iskajai attîstîbai, ßo dokumentålo filmu kvalitåte uzlabojusies. Lîdz ar to kopprodukcija k¬üst par vienîgo ßo dårgo projektu finanséßanas iespéju.”14

3. APRAIDES REGUL‰JUMS EIROPÅ (Sk. 7. un 8. tabulu.) Visås ßajå ziñojumå aplükotajås valstîs apraides reguléjums ir politiskå procesa da¬a. Politiskajåm institücijåm un to pårståvjiem ir le©itîma ietekme uz apraidi, jo ievélétie likumdevéji un valdîbas ir sabiedrîbas likumîgi pårståvji. Tomér bieΩi vien apraides uz- raudzîba izjüt arî partiju politi˚u, industriju un citu lobiju spiedienu un iejaukßanos, ßådi mé©inåjumi piespiest tos kalpot konkrétåm ekonomiskåm un politiskåm interesém apdraud to neatkarîbu. Íajå ziñojumå nepårprotami secinåts, ka vienots apraides reguléjuma modelis nepaståv. Apraides uzraudzîbas ieståΩu darbîbå atspogu¬ojas nacionålås îpatnîbas, ieskaitot kul- türas kodus, apraides vésturi un vietéjås politikas atß˚irîbas. Apvienotajå Karalisté ir pietiekami sagaidît, ka valdîba, iece¬ot nacionålås uzraudzîbas iestådes valdi, ievéros tå dévétos “Nolana principus”.15 Saskañå ar ßiem noteikumiem valsts dzîvé jåievéro septiñi principi: nesavtîgums, godapråts, objektivitåte, atbildîba, atvértîba, godîgums un lîder- pozîcijas. Citås Eiropas valstîs pati doma, ka valdîbai vajadzétu iecelt autonomas raidorga- nizåciju iestådes pilnvarniekus, ß˚iet nesavienojama ar uzraudzîbas iestådes neatkarîbu. Daudzås postautoritårisma valstîs sabiedrîba dod priekßroku tådai situåcijai, kurå pilso- niskås sabiedrîbas un akadémisko aprindu pårståvjiem ir svarîga loma nacionålajå uzrau- dzîbas iestådé, te skaidri atspogu¬ojas neuzticîba valstij un politiskajåm partijåm. Tomér viså Eiropå paståv vispårpieñemts normatîvs kredo, kas dod priekßroku autonomåm raidorganizåciju uzraudzîbas iestådém, kuråm gan likumå, gan darbîbå jåbüt pasar- gåtåm pret politiskåm un biznesa ietekmém. Daudzås pårejas valstîs ir izveidotas raidorganizåciju uzraudzîbas struktüras, taçu likum- doßanas pieméroßana, kas nodroßinåtu to neatkarîbu, ir nepilnîga. Ieståßanås process ES

14 Kå ßådas kvalitatîvas dokumentålås filmas minamas “Pompeji: pédéjå diena”, kas France 2 iegu- vußas augstu reitingu, un “D-diena”, kas piesaistîja lielu skatîtåju auditoriju Discovery un Våcijas ProSieben. IP International Marketing Committee, Television 2004, 43. lpp. 15 Papildu informåciju par “Nolana principiem” sk. http://www.bbc.co.uk/foi/docs/governance_of_the_bbc/board_of_govenors/Standing_Orders.htm un http://www.public-standards.gov.uk/about_us/seven_principles.htm (abi sk. 24.08.2005.).

40 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS ir palîdzéjis gan jaunajåm ES dalîbvalstîm, gan paßreizéjåm un nåkotnes kandidåtval- stîm paåtrinåt to apraides likumdoßanas reformas. Tomér daudzås valstîs notiek nepår- trauktas debates par neatbilstîbu starp likuma normåm un to pieméroßanu. Pieméram, Çehijas Republikå tiek uzskatîts, – uzraudzîbas iestådes neatkarîbu negatîvi ietekmé tas, ka Radio un televîzijas raidorganizåciju padomes locek¬u iecelßana notiek tikai vienå parlamenta palåtå. Vietéjie mediju novérotåji uzskata, – ja ßis iecelßanas pilnvarojums tiktu sadalîts starp vairåkåm valsts institücijåm – pieméram, Deputåtu palåtu un Se- nåtu, tas padarîtu Çehijas Republikå uzraudzîbas iestådi neatkarîgåku. Serbijå valdîba un parlaments izlémußi ignorét pirmås postautoritårås raidorganizåciju padomes locek¬u iz- virzîßanas tiesisko procedüru, tådéjådi graujot tås le©itimitåti. Tådå stabilas demokråtijas valstî kå Apvienotajå Karalisté atskan baΩas par OFCOM, 2003. gadå izveidotås uzraudzîbas institücijas, paßlaik lietoto dihotomo terminolo©iju – “pilsonis vai patérétåjs”. OFCOM terminolo©ija tik tießåm liek domåt par diviem daΩådiem sabiedrîbas un indivîda jédzieniem, kuri reizém ir diametråli pretéji, bet poli- tiskajå pieejå tiek traktéti kå vienlîdzîgi. Íåda pieeja draud ar to, ka priekßroka varétu tikt dota nevis pilsonîbai, bet gan patériñam. Citiem vårdiem sakot, baΩas ir par to, ka lielåka uzmanîba tiks pievérsta biznesa, nevis sabiedrîbas interesém. Kaut gan Itålijå ir bijußi mé©inåjumi neitralizét mediju uzraudzîbu, izveidojot neatkarî- gas uzraudzîbas iestådes, tomér visai maldinoßås un sareΩ©îtås uzraudzîbas sistémas dé¬ politi˚iem joprojåm ir diezgan liela ietekme uz reguléjumu. Èpaßi apgrütina tas, ka starp daΩådajåm apraides reguléjumå iesaistîtajåm iestådém paståv funkciju pårklåßanås un konflikti. Kaut gan Francijas Augstå Raidorganizåciju padome (CSA) paßlaik ir nostabilizéjusies uzraudzîbas ieståde, raidorganizåciju profesionå¬i, Ωurnålisti un eksperti, kå arî sabiedrîba un pat paßi tås komisåri, to ir bieΩi kritizéjußi. Íî kritika vérsta pret CSA politiskås ne- atkarîbas trükumu, tås nepietiekamo pilnvarojumu, léno reakciju uz problémåm tirgü, kå arî ar zemo sabiedrîbas iesaistîßanas lîmeni CSA lémumu pieñemßanå.

3.1. Uzdevumi DaΩådå tipa uzraudzîbas ieståΩu galvenos uzdevumus iespéjams apkopot ßådi: • uzraudzîbas uzdevumi: • apraides licencéßana – tajå skaitå daΩås valstîs licences sañéméju programmas kritériju un sabiedriskå pakalpojuma pienåkuma noteikßana; • monitorings – pamatojoties uz likumdoßanu un/vai licences lîgumu; • likuma pieméroßanas un sankciju noteikßanas pilnvarojums; • konkréti uzdevumi – pieméram, sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju va- dîbas iecelßana;

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 41 TELEVÈZIJA EIROPÅ

• mediju politikas un likumdoßanas priekßlikumu izstråde; • frekvençu pieß˚irßana. Uzraudzîbas ieståΩu uzdevumus iespéjams iedalît arî atkarîbå no tå, ko tås regulé: • étera (nacionålås/re©ionålås/vietéjås), kabe¬a un/vai satelîta raidorganizåcijas; • sabiedriskås/privåtås raidorganizåcijas: • visåm raidorganizåcijåm kopéjie uzdevumi – pieméram, uzraudzît, kå raid- organizåcijas ievéro likumdoßanu, izstrådåt mediju politiku; • konkréti uzdevumi privåtajåm raidorganizåcijåm – pieméram, licençu pie- ß˚irßana un uzraudzîba, kå tiek ievéroti ierobeΩojumi îpaßniekiem; • konkréti uzdevumi sabiedriskajåm raidorganizåcijåm – pieméram, pårvaldes institüciju iecelßana. Apraide, atß˚irîbå no drukåtajiem medijiem, ir stingri reguléta. Apraidi tås agrînajås stadijås vairåkas desmitgades ¬oti tießi ietekméja un reguléja valsts. Tomér pédéjo divu vai trîs desmitgaΩu laikå, atverot televîzijas tirgus privåtajiem dalîbniekiem, tikusi ieviesta daudz sareΩ©îtåka reguléjuma sistéma, kas bieΩi tiek dévétå par deregulåciju. Tå parasti noritéja divos veidos: pirmkårt, tika samazinåta politiskå kontrole, otrkårt, frekvençu spektrs tika atvérts komerciålajåm raidorganizåcijåm, tåm nenosakot (ar daΩiem uzñé- mumiem) sabiedriskå pakalpojuma sniegßanas pasütîjumu, kåds tiek noteikts sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm. Raidorganizåciju uzraudzîbas ieståΩu uzdevums ir ne tikai izsniegt licences, bet arî uz- raudzît, kå raidorganizåcijas ievéro paståvoßo likumdoßanu un lîguma nosacîjumus; tåm ir arî pieß˚irts sankciju pieméroßanas pilnvarojums. Vairums uzraudzîbas ieståΩu ir tiesî- gas likuma pårkåpumu un lîguma nepildîßanas gadîjumå noteikt sodus. Galvenås sankcijas, kuras tås var piemérot, ir izteikt brîdinåjumu un pieprasît pårkåpumu novérst, noteikt naudas sodus un apturét apraides licenci, nopietnåkos gadîjumus arî atsaukt apraides licenci. DaΩos gadîjumos mediju îpaßnieku uzraudzîba un konkurences veicinåßana tiek uzska- tîta par vienu no raidorganizåciju uzraudzîbas ieståΩu svarîgåkajåm prioritåtém, tådéjådi tås uzñemas arî nacionålås pretmonopola iestådes funkcijas apraides sektorå. Raid- organizåciju uzraudzîbas iestådes, aktîvi iniciéjot likumdoßanu ßajå jomå, pamazåm padara savu mediju politikas veidoßanas procesu sabiedrîbå redzamåku. Tomér vairumå valstu, it îpaßi – pårejas valstîs, tås pagaidåm nav k¬uvußas par izß˚iroßu vai ietekmîgu mediju politikas faktoru. Izñemot Våciju un Lietuvu, kurås sabiedriskajåm un privåtajåm raidorganizåcijåm ir atseviß˚as uzraudzîbas iestådes, parasti uzraudzîbas iestådes atbild gan par sabiedrisko, gan privåto organizåciju licencéßanu un uzraudzîbu. Bulgårijå, Latvijå, Polijå, Serbijå, Igaunijå un Francijå uzraudzîbas padomes iece¬ arî daΩas no sabiedrisko raidorganizåciju pårvaldes institücijåm.

42 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

3.2. Reguléjuma mode¬i Lielåkajå da¬å aplükoto valstu galvenajai nacionålajai raidorganizåciju uzraudzîbas iestå- dei oficiåli noteikts neatkarîgs statuss. Tådås valstîs kå Horvåtija, Lietuva, Ma˚edonijas Republika un Rumånija tås ir neatkarîgas uzraudzîbas iestådes.16 Våcijas Federatîvajå Republikå uzraudzîbu nodroßina 15 atbildîgås iestådes federålajås vienîbås, to statuss ir sabiedriska pakalpojuma institücijas, Apvienotås Karalistes OFCOM ir neatkarîga, ar likumu noteikta korporåcija, kas atbild Parlamentam un Nacionålajam Audita birojam. Lîdzås galvenajai uzraudzîbas iestådei, kas atbild par apraides darbîbu licencéßanu un uzraudzîbu, apraides reguléjumu papildina vél citas institücijas, kuras iespéjams iedalît divås plaßås kategorijås. Pirmkårt, tås ir valstis, kurås valsts atbildîgås iestådes vai institücijas ir tießi iesaistîtas reguléjumå. Tåds piemérs ir Igaunija, kurå Kultüras ministrijai ir svarîga ietekme uz apraidi – tå pieß˚ir licenci privåtajåm raidorganizåcijåm, uzrauga to darbîbu un pieméro sankcijas. Arî Polijå valsts ir tießi iesaistîta apraides reguléjumå. Galvenå uzraudzîbas ieståde ir Polijas Nacionålå Raidorganizåciju padome (KKRiT), kura saskañå ar saviem statütiem ir valsts ieståde, kas atbild par apraides uzraudzîbu. Ma˚edonijas Republikå par apraides licencéßanu atbild valdîba (sadarbîbå ar nacionålo Raidorganizåciju padomi), un tai ßajå jomå ir liels sankciju noteikßanas pilnvarojums, ieskaitot tiesîbas atsaukt apraides licenci. Tomér tiek gatavota jauna likumdoßana, kas nostiprinås uzraudzîbas iestådes autonomiju. Otrkårt, vairumå aplükoto valstu galvenås uzraudzîbas iestådes darbîbu papildina tå sauktie tehniskie regulatori, kas atbild par frekvençu spektra pårvaldîbu. Ío uzraudzîbas ieståΩu darbîba galvenokårt saistîta ar telekomunikåcijåm; tomér, tå kå tås pårvalda frekvençu spektru, to pilnvarojumå iek¬auta arî radio un televîzija apraide. DaΩådås val- stîs ir atß˚irîga ßo tehnisko regulatoru iesaistîßanås apraides reguléjumå, daΩåda ir to ietekme uz televîzijas un radio tirgiem. Reizém tehniskajiem regulatoriem ir ar likumu dotas tiesîbas piemérot raidorganizåcijåm soda sankcijas, taçu parasti to loma aprobe- Ωojas frekvençu pieß˚irßanå un izmantoßanas saskañoßanå ar raidorganizåciju uzraudzî- bas iestådém. Igaunijå Kultüras ministrijai ir tiesîbas noteikt soda naudas, Horvåtijas Telekomuni- kåciju a©entürai ir tiesîbas atsaukt licences, bet Bulgårijå Komunikåciju reguléßanas komisija var atsaukt licences péc raidorganizåciju uzraudzîbas iestådes lüguma. Rumånijå Komunikåciju un informåcijas tehnolo©ijas ©enerålinspekcijai (IGCTI) ir formåla loma apraidé – likumå noteiktå apraides licençu re©istréßana inspekcijå ir tîrå formalitåte. Tik un tå joprojåm paståv baΩas par tehnisko regulatoru neatkarîbu, jo parasti tie ir tießå valdîbas kontrolé. Pieméram, Rumånijas IGCTI var bütiski ietekmét licencéßanas procesu, jo kå frekvençu spektra administrators tå var blo˚ét jaunu uzñémumu ienåkßanu.

16 Bosnijå un Hercegovinå tåm ir neatkarîgas valsts a©entüras statuss.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 43 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Vél viens reguléjuma modelis, kas îpaßi nostiprinås Rietumeiropå, ir integréta apraides un telekomunikåciju uzraudzîbas ieståde, tådå gadîjumå galvenå nacionålå raidorganizå- ciju uzraudzîbas ieståde veic arî “tehniskos” uzdevumus, kurus parasti pilda tehniskais regulators. Íåds modelis paståv Francijå (Augstå Raidorganizåciju padome – CSA), kas nodarbojas ar apraides satura un frekvençu pårvaldîbas jautåjumiem, Itålijå (Saziñas garantijas ieståde, AGCOM) un paßlaik arî Apvienotajå Karalisté (OFCOM).

3.3. Galvenå raidorganizåciju uzraudzîbas ieståde – struktüra Vairumå monitoréto valstu galvenajå raidorganizåciju uzraudzîbas iestådé ir no septi- ñiem lîdz deviñiem locek¬iem. Ir ßådi izñémumi: Çehija un Lietuva, kur ir 13 uzrau- dzîbas iestådes locek¬u: Rumånija – 11; Ungårija – pieci locek¬i. Våcijå ir sareΩ©îta sistéma ar 15 privåto raidorganizåciju uzraudzîbas iestådém, katra darbojas savå zemé (Land), un tajås ir ¬oti daΩåds locek¬u skaits – no 11 lîdz 50.17 Våcijas sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas uzrauga atseviß˚i regulatori. Parasti raidorganizåciju uzraudzîbas padomes iece¬ parlaments, kandidåtus izvirza daΩå- das institücijas, starp kuråm var büt republikas prezidents, specializéta parlamenta mediju komisija, valdîba, kåda no parlamenta palåtåm, parlamenta locek¬i, politiskås partijas vai pilsoniskås sabiedrîbas organizåcijas. Otrs modelis ir jauktå iecelßanas sistéma, kurå atbildîbu dala republikas prezidents un divas parlamenta palåtas. Lietuvå ir viens no inovatîvåkajiem iecelßanas mode¬iem, tajå 9 no 13 raidorganizåciju padomes locek¬iem iece¬ profesionålas organizåcijas, tådas kå gleznotåju, kinematogråfistu, rakstnieku un Ωurnålistu savienîbas. Våcijå paståv sareΩ- ©îta raidorganizåciju uzraudzîbas ieståΩu locek¬u iecelßanas sistéma, tos dele©é svarîgas sabiedrîbas grupas, kuru pårståvniecîba padomés ir noteikta likumå. Arî Apvienotås Karalistes OFCOM pamatå ir sareΩ©îta, komerciålai korporåcijai lîdzîga sistéma. OFCOM valdé ir administratîvie un neadministratîvie locek¬i. Neadministratîvie locek¬i ir vairå- kumå, un tos iece¬ valdîba saskañå ar neatkarîgas komisijas izveidotajiem valsts dzîves principiem – “Nolana principiem” (sk. iepriekß). Ar påris izñémumiem – tådiem kå Francija, Ungårija, Lietuva un Ma˚edonijas Repub- lika, kurå raidorganizåciju padomes locek¬i nav atsaucami, parasti tai organizåcijai, kas locek¬us iecélusi, ir arî likumîgås tiesîbas tos atstådinåt. Tomér lielåkoties locek¬u atstå- dinåßanas nosacîjumi likumå ir definéti ßauri un aptuveni. Vairumå monitoréto valstu apraides likumdoßanå ir nosacîjumi par raidorganizåciju padomju locek¬u intereßu konfliktu. Tiem ir aizliegts büt politisko partiju vai valdîbas struktüru locek¬iem, kå arî strådåt raidorganizåcijås, tiem nedrîkst büt intereßu apraides bizneså. Tomér, neraugoties uz ßiem nosacîjumiem, daudzås valstîs padomes locek¬i ir saistîti ar politiskåm aprindåm, kuru interesém tie kalpo. Våcijå uzraudzîbas iestådés pårståvétas tådas no- zîmîgas sabiedrîbas grupas kå arodbiedrîbas un baznîcas, taçu to pårståvji bieΩi vien ir

17 Berlînes un Brandenburgas zemém ir kopéjs privåto raidorganizåciju regulators.

44 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS politisko partiju biedri. Pieméram, Polijå, neraugoties uz nosacîjumiem par Nacionålås Raidorganizåciju padomes (KKRiT) intereßu konfliktu, praksé uzraudzîbas iestådes locek¬i drîzåk tikußi iecelti atbilstoßi saistîbai ar Parlamentu, Senåtu vai prezidentüru kontroléjoßåm politiskajåm partijåm. Arî Itålijå 1997. gadå tika ieviesti stingråki noteikumi par Sakaru garantijas iestådes (AGCOM) locek¬u intereßu konfliktu, pieméram, tås locek¬iem çetrus gadus péc pilnvaru termiña beigåm ir aizliegts strådåt ar komuni- kåciju sektoru saistîtos uzñémumos. Tomér mediju novérotåji paudußi ßaubas, vai ßådi nosacîjumi var garantét uzraudzîbas iestådes neatkarîbu, ja izß˚iroßå vara ir koncentréta tås prezidenta rokås, kura iecelßanu, savukårt, lielå mérå kontrolé premjerministrs. Daudzås valstîs raidorganizåciju padomes locek¬i netiek iecelti, pamatojoties uz to profesio- nålo kvalifikåciju. Tomér Horvåtijas un vairåku citu valstu likumdevéji påris pédéjo gadu laikå ir ieviesußi prasîbu, ka pretendentiem uz vietu raidorganizåciju padomé jåbüt pieredzei mediju jomå. Raidorganizåciju padomju locek¬u pilnvaru termiñß ir no çetriem lîdz seßiem gadiem. Tikai Itålijå tie tiek iecelti uz septiñiem gadiem, toties Våcijå tie var strådåt vairåkus pilnvaru termiñus. Vairumå valstu pilnvaru termiñi paredz pakåpenisku regulatora locek¬u nomaiñu, lai izvairîtos no piesaistes parlamentårajam ciklam. Tådéjådi netießi tiek atzîta paståvîga un visaptveroßa politisko partiju ietekme uz formåli autonoma- jåm uzraudzîbas iestådém – par spîti mé©inåjumiem ieviest pret to likumîgas barjeras.

3.4. Galvenå raidorganizåciju uzraudzîbas ieståde – finanséjums Uzraudzîbas iestådes finanséjumu iespéjams aplükot no divåm galvenajåm pusém. Pirm- kårt, tå avots – ja finanséjums ir no valsts budΩeta, tas var ietekmét uzraudzîbas ieståΩu neatkarîbu. Otrkårt, finanséjuma apjoms – bez pietiekama finanséjuma tås nespéj veikt savas darbîbas, it îpaßi – uzraudzîbu. Monitorétajås valstîs visizplatîtåkais raidorganizåciju padomju finanséßanas modelis ir valsts budΩeta finanséjums. DaΩos gadîjumos raidorganizåciju padomju budΩetu papildina citi resursi, pieméram, abonentmaksa, regulatora paßa ienåkumi no tehniskajåm maksåm un nodevåm par pieteikumu, no privåto raidorganizåciju ienåkuma nodok¬iem, dåvinå- jumiem un grantiem. Horvåtija, Lietuva un Våcija ir valstis, kuru uzraudzîbas iestådém ir tikai viens finanséjuma avots, kas nav valsts budΩets. Horvåtijå un Lietuvå uzraudzîbas iestådes darbîbu finansé raidorganizåciju nodoklis, bet Våcijå tås sañem da¬u no abonentmaksas ienåkumiem. Turpretim Albånijå raidorganizåciju regulators savas darbîbas finanséßanai izmanto daΩådus avotus. Tie ir ieñémumi no abonentmaksas, no licençu pieteikumiem, privåto raidorganizåciju nodoklis, valsts budΩets un ziedojumi.

3.5. Galvenå raidorganizåciju uzraudzîbas ieståde – neatkarîba Lai uzraudzîbas iestådes varétu veikt savus uzdevumus, nepiecießams viens priekßnotei- kums – tås savå darbîbå nedrîkst izjust spiedienu. Tiek uzskatîts, ka galvenie raidorgani- zåciju padomju neatkarîbas nodroßinåßanas mehånismi ir saistîti ar padomes locek¬u iecel- ßanas un atstådinåßanas nosacîjumiem, nosacîjumiem par intereßu konfliktu saistîbå ar

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 45 TELEVÈZIJA EIROPÅ darbîbu padomé, kå arî ar locek¬u iecelßanas kritérijiem. Tomér beigu beigås arî ßajå ziñå tießi katras konkrétås valsts politiskå kultüra un tradîcijas veido noteicoßo attieksmi pret uzraudzîbas iestådém, kas ir neatkarîgas no valdîbas. It îpaßi jaunajås demokråtiskajås valstîs politiskå un biznesa elite bieΩi vien nav pietiekami atturîga pret tådåm autono- måm institücijåm kå raidorganizåciju regulatoriem. Reizém pietiekama neatkarîba netiek nodroßinåta likumdoßanas trükumu dé¬. Pieméram, Bulgårijå mediju eksperti ir aicinåjußi pieñemt skaidråkus noteikumus par intereßu konfliktu. Tomér daudz bieΩåk nepietiekamås neatkarîbas célonis ir kultüru konflikts starp atseviß˚ajåm uzraudzîbas iestådém un institücijåm, kas tås iece¬, it îpaßi – valsts institücijåm; ßî situåcija rodas vai tiek pieñemta likumdoßanas nepilnîgas ievie- ßanas dé¬. Kaut arî gandrîz visur paståv skaidra, intereßu konfliktu definéjoßa likumdo- ßana attiecîbå uz raidorganizåciju uzraudzîbas iestådes locek¬u ievéléßanu, tå bieΩi vien netiek stingri piemérota.

3.5.1. Neatkarîba no politiskå spiediena Eiropas valdîbas vismaz formåli ir izrådîjußas gatavîbu mazinåt kontroli pår raidorgani- zåciju uzraudzîbas iestådém. Íå procesa rezultåtå pieñemta likumdoßana, kas raidorga- nizåcijas uzraudzîbas iestådém garanté zinåmu neatkarîbu. Tomér ne vienmér uzlabotå likumdoßana ir mainîjusi reålo situåciju. Bulgårija ceréja, ka mediju likumdoßana, kas aizliegs valdîbai atstådinåt galvenås nacionålås uzraudzîbas iestå- des – Elektronisko mediju padomes – locek¬us, pieß˚irs tiem lielåku autonomiju un beigu beigås – drosmi pieñemt lémumus, pamatojoties uz savu spriedumu un sabiedrîbas interesém. Taçu vairåkas valdîbas péc kårtas ir klaji iejaukußås padomes darbå, rîkojo- ties, lai pretlikumîgi atñemtu padomes locek¬iem mandåtus. Arî Rumånijå, kaut galve- nås nacionålås uzraudzîbas iestådes – Nacionålås Audiovizuålås padomes (CNA) autonomija ir palielinåjusies, joprojåm paståv nopietnas aizdomas par licencéßanas procesa taisnîgumu. Serbijå parlamenta valdoßå koalîcija 2003. gada augustå izvéléjås atklåti ap- stiprinåt pirmås raidorganizåciju padomes véléßanas, kurås bija pie¬auti klaji pårkåpumi, nevis ievérot likumu un procedüru atkårtot. Daudzos gadîjumos iecelßanas procedüra pie¬auj politisku iejaukßanos, mazinot uzrau- dzîbas ieståΩu darbîbas neatkarîbu. Tåds piemérs ir Çehijas Radio un televîzijas raidor- ganizåciju padome (RRTV), kuras locek¬us oficiåli iece¬ premjerministrs. Tomér patiesîbå Parlamenta Deputåtu palåtai, kura locek¬us izvirza, ir absolüta kontrole pår iecelßanas un atstådinåßanas procesu. Tas, ka iestådes locek¬us iece¬ viena institücija, padomi årkår- tîgi politizé, tajå atspogu¬ojas varas sadalîjums Deputåtu palåtå. Çehijas Republikas mediju novérotåji uzskata, ka, sadalot padomes locek¬u iecelßanas uzdevumu starp vairå- kåm institücijåm – arî starp Senåtu un prezidentüru, tiktu mazinåta Deputåtu palåtas ietekme uz iecelßanas procesu. Slovåkijas Apraides un retranslåcijas padomei pédéjo piecu gadu laikå ir izdevies adek- våti piemérot mediju likumdoßanu un nodroßinåt zinåmu savas darbîbas caurskatåmîbu.

46 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

1998. gadå padomes reputåcija cieta, jo tolaik padome neobjektîvi noståjås valdîbas pusé. 2002. gadå tika ieviesta pakåpeniskå padomes locek¬u pårvéléßanas kårtîba, un tas tika uztverts kå pozitîvs solis regulatora neitralitåtes virzienå. Tomér paståv nopietnas aizdomas par padomes locek¬u kandidåtu cießåm saitém ar politiskajåm partijåm. Raid- organizåcijas un mediju novérotåji arî ir apßaubîjußi to, ka padomes locek¬us iece¬ tikai un vienîgi parlaments, – kaut formåli tos izvirza gan parlamenta locek¬i, gan pilsoniskå sabiedrîba, – jo tas rada nopietnas politiskås iejaukßanås iespéju. Albånijå valdoßås poli- tiskås aprindas klaji iejaucas Nacionålå Radio un televîzijas darbîbå – tås locek¬u vélé- ßanås, un apstrîd tås lémumus. Igaunijå valdîba tießi regulé raidorganizåciju sektoru. Te Kultüras ministrijai ir vissvarî- gåkås uzraudzîbas un sankciju pieméroßanas funkcijas, tådas kå licençu pieß˚irßana un satura uzraudzîba, soda naudu noteikßana un apraides licençu apturéßana vai atsauk- ßana. Tomér tåpéc, ka raidorganizåcijas izrådîjußas spécîgu pretestîbu pret politisku iejaukßanos, ministrija aprobeΩojas ar to, ka raugås, lai raidorganizåcijas ievérotu likum- doßanas nosacîjumus, neuzspieΩot tåm nekådas politiskås “dienas kårtîbas”. Tå arî ir iz- strådåjusi priekßlikumu par jaunas uzraudzîbas iestådes izveidoßanu, taçu pagaidåm nav panåkta vienoßanås par ßådas jaunas institücijas pilnvarojumu. DaΩås valstîs tomér valsts cenßas atgüt kontroli pår uzraudzîbu. Saskañå ar jaunajiem likumprojektiem Latvijå, kurus 2003. un 2004. gadå izstrådåja parlamenta îpaßå mediju komisija, Latvijas Nacionålå radio un televîzijas padome, kas atbild gan par komerciå- lajåm, gan sabiedriskajåm raidorganizåcijåm, tiks likvidéta un lielåko da¬u funkciju attiecîbå uz komerciålajåm raidorganizåcijåm pårñems Kultüras ministrija, ieskaitot licençu izsniegßanas un monopolu novérßanas uzdevumu, turpretim pilnvarojums uzraudzît sabiedriskås raidorganizåcijas tiks nodots jaunai atbildîgai institücijai. Serbijå parlaments ir noteicis seßu gadu pilnvaru termiñu politisko partiju nominétajiem Raid- organizåciju padomes locek¬iem, turpretim pilsoniskås sabiedrîbas un profesionålo apvienîbu nominéto locek¬u pilnvaru periods büs tikai çetri gadi. Raidorganizåciju uzraudzîbas ieståΩu reformu un to autonomijas nostiprinåßanas pro- ceså pilsoniskås sabiedrîbas organizåcijas ir izdarîjußas spiedienu uz valsts atbildîgajåm iestådém. Tomér daΩas no ßîm organizåcijåm izjüt politi˚u ietekmi vai arî politiskås partijas panåk, ka ßo organizåciju pårståvji aizståv viñu intereses, cenßoties ietekmét regulatora lémumus. Pieméram, kaut gan nacionålås Apraides un retranslåcijas padomes locek¬u kandidåtus oficiåli izvirza gan parlamenta deputåti, gan NVO, patiesîbå bieΩi vien padomes locek¬i ir bijußie politiskie kandidåti. Bosnija un Hercegovina – valsts, kas desmit gadu péc kara beigåm joprojåm ir politisks protektoråts, ir îpaßs gadîjums. Komunikåciju uzraudzîbas iestådi (RAK) izveidojis Augstå Pårståvja birojs kå starptautisku, politiskam spiedienam nepak¬autu a©entüru. Íobrîd tå tiek uzskatîta par efektîvu un neatkarîgu uzraudzîbas iestådi. Tomér laiku pa laikam tå tikusi pak¬auta daΩådu intereßu grupu politiskajam un ekonomiskajam spiedienam. Tiek ceréts, ka pilsoniskå sabiedrîba k¬üs par dzinéjspéku, kas ßo spiedienu kliedés, taçu, kamér izveidosies spécîga pilsoniskå sabiedrîba, paies vél ilgs laiks.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 47 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Lietuvå tådas raidorganizåciju uzraudzîbas iestådes locek¬u sistémas izveidoßana, kurå vairums locek¬u nåk no profesionålajåm asociåcijåm, ir nostiprinåjusi tikai par komer- ciålajåm raidorganizåcijåm atbildîgås Radio un televîzijas komisijas neatkarîbu. Nav bijis ne valdîbas, ne parlamenta mé©inåjumu iejaukties komisijas iekßéjås lietås. Turklåt Lietuvå lîdzås komisijai darbojas arî atzîta paßreguléjuma sistéma, kas ietver Lietuvas Ûurnålistu un izdevéju étikas komisiju un Ûurnålistu étikas inspektoru. Rietumeiropas valstîs raidorganizåciju uzraudzîbas ieståΩu darbs ir rüpîgi vértéts. Fran- cijas Augstå Raidorganizåciju padome (CSA) tikusi kritizéta tås politiskås atkarîbas dé¬. BieΩi radußås aizdomas par to, ka CSA komisåri nav neitråli, ka tos iece¬ politiskas auto- ritåtes. Arî Itålijå, neraugoties uz likumdoßanas nosacîjumiem, kas aizliedz AGCOM locek¬iem atrasties intereßu konflikta situåcijå, tomér paståv pamatotas ßaubas, vai ßie nosacîjumi garanté regulatora neatkarîbu, jo AGCOM locek¬u balsoßanas sistéma galu galå vislielåko varu pieß˚ir vienam cilvékam – AGCOM prezidentam. Parasti AGCOM saståvå vienlîdzîgi atspogu¬ojas politiskås varas sadalîjums parlamentå (çetri pret çetri), tåpéc izß˚iroßå vara ir tießi valdîbas izvirzîtå AGCOM prezidenta rokås. Apvienotajå Karalisté, lai nodroßinåtu augstas pakåpes neatkarîbu no valsts, tika izveidota sareΩ©îta OFCOM pårvaldes struktüra, kurå saglabåjies Lielbritånijas sistémai rak- sturîgais “izstieptas rokas attåluma” princips, proti, patiesas sadarbîbas attiecîbas starp valdîbu, industriju un uzraudzîbas iestådém. Nekur citur Eiropå ßåda situåcija nav sastopama. Kaut arî ßajå iecelßanås sistémå, formåli raugoties, paståv valsts iejaukßanås iespéja, OFCOM darbojas tådå politiskajå kultürå, kurå raidorganizåciju neatkarîba tiek uzskatîta par pamatvértîbu. Lai gan ßî situåcija negaranté regulatora neatkarîbu, tå var büt bütisks priekßnoteikums ßådas neatkarîbas konsekventai sasniegßanai. Kaut arî prese ir komentéjusi daΩu OFCOM augståko amatpersonu tuvîbu valdîbai, tomér uzticîbas lîmenis uzraudzîbas iestådei ir augsts. Taçu OFCOM ir jauna institücija, – pa- gaidåm tikai savas darbîbas såkumå. Péc 1945. gada våcießi sekoja britu pieméram un izvéléjås uz “iekßéju” kontroli balstîtu uzraudzîbas sistému sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm un “åréju” kontroles sistému privåtajåm raidorganizåcijåm. Lai nodroßinåtu abu veidu uzraudzîbas ieståΩu neatkarîbu, tajås pårståvétas svarîgas sabiedrîbas grupas. Ne tik pozitîvs Våcijas raidor- ganizåciju uzraudzîbas sistémas aspekts ir tas, ka jau no paßa såkuma uzraudzîbas struk- türås ir pårståvéta politisko partiju autoritåte, tåpéc tås ir neaizsargåtas pret politisko tir- goßanos (sk. 4.6.2. sada¬u).

3.5.2. Neatkarîba no komerciålajiem spiedieniem Tådås valstîs kå Latvija un Polija uzraudzîbas ieståΩu reputåciju ir aptraipîjußi komer- ciålo televîzijas staciju lobéßana un/vai korupcijas skandåli. BieΩi tiek uzskatîts, ka Latvijas NRTP ir rîkojusies necaurskatåmi un pak¬åvusies komer- ciålås televîzijas lobijam. Saskañå ar jauno Likuma par sabiedriskajåm raidorganizåcijåm projektu uzraudzîbas sistéma varétu mainîties. Sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju

48 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS uzraudzîbu veiktu jauna institücija, bet Kultüras ministrija pildîtu visus uzraudzîbas uzdevumus attiecîbå uz privåtajåm raidorganizåcijåm. Íis priekßlikums tiek pamatots tådéjådi, ka paßreizéjå Latvijas Nacionålå radio un televîzijas padome atrodoties intereßu konflikta situåcijå, proti, tå vienlaicîgi veidojot sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåci- jas budΩetu un uzraugot komerciålås televîzijas, kas abas cînås par vienu un to paßu rek- låmas “pîråga” da¬u. Polijå Nacionålajai Raidorganizåciju padomei ir pårmesta patva¬îba licençu pieß˚irßanå. 2003. gadå padome bija iejaukta politiski iznîcinoßå korupcijas skandålå. Skandåls iz- célås, kad atklåjås, ka slavenais filmu producents Levs Rivins piedåvåjis darîjumu Polijas izdevéjam Agora, saskañå ar kuru valdîba bütu izslégusi no piedåvåtå Raidorganizåciju likuma grozîjumu projekta likuma pantu, kas aizliedz iespiesto un televîzijas mediju vienlaicîgu piederîbu. Par saviem pakalpojumiem Rivins bija pieprasîjis no Agora 13 miljonus €. Viñß apgalvojis, ka esot kåda “pie varas esoßa” grupéjuma starpnieks. Vélåk sabiedrîba uzzinåja, ka ßai Rivina pieminétajai “pie varas esoßo” grupai piederéja arî sa- biedriskås raidorganizåcijas prezidents, Raidorganizåciju padomes sekretårs un pats premjerministrs Leßeks Millers. Viñi visi noliedza jebkådu savu saistîbu ar ßo lietu. Parla- menta komisijas gala ziñojumå tika secinåts, ka “nepilnvarotas amatpersonas likuma tekstå bija ieviesußas nelikumîgus labojumus”. Rietumeiropas uzraudzîbas iestådes ir kritizétas to saudzîgås attieksmes dé¬ pret komer- ciålajåm raidorganizåcijåm. Pieméram, saskañå ar Francijas likumdoßanu CSA ir plaßs likuma pieméroßanas lîdzek¬u diapazons, taçu tå ir izmantojusi tos negribîgi. Tiek uz- skatîts, ka ßåds negribîgums galvenokårt esot izskaidrojams ar privåto raidorganizåciju ievérojamo ekonomisko varu, un tåpéc regulators baidoties no radikålas rîcîbas, pie- méram, no apraides licences atsaukßanas. Arî Itålijas uzraudzîbas reΩîmam ir raksturîgi våji likumdoßanas nosacîjumi attiecîbå uz dominéjoßo ståvokli un neskaidri likuma pie- méroßanas lîdzek¬i, tåpéc AGCOM vairås pieñemt bargus lémumus pret ietekmîgåm raidorganizåcijåm.

3.5.3. Nepietiekams pilnvarojums Lîdzås politiskajam un ekonomiskajam spiedienam raidorganizåciju uzraudzîbas iestå- des sastopas ar vél vienu problému, proti, tåm ir nepietiekams pilnvarojums, lai tås varétu piemérot likumdoßanu vai aktîvi regulét tirgu. Daudzås valstîs raidorganizåciju uz- raudzîbas iestådém pietrükst kapacitåtes un pilnvarojuma, lai uzraudzîtu, vai raidorga- nizåcijas nepårkåpj likumdoßanu. Íåds årkårtîgi ierobeΩotas kompetences piemérs ir Ma˚edonijas Raidorganizåciju padome – atbilstoßi paßlaik spékå esoßajam Likumam par raidorganizåcijåm, kuru drîz paredzéts grozît. Tå var tikai formulét viedokli un priekß- likumus par tådiem jautåjumiem kå licençu pieß˚irßana un sankciju pieméroßana raid- organizåcijåm, bet valdîba ir saglabåjusi varu pieñemt lémumus ßajås jomås. Lai labåk regulétu tirgu, aizvien vairåk valstu raidorganizåciju uzraudzîbas iestådém pieß˚irtas tiesîbas izstrådåt priekßlikumus par mediju politiku. Polijas Nacionålajai

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 49 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Raidorganizåciju padomei (KKRiT) ir tiesîbas formulét valsts apraides politiku, saska- ñojot to ar premjerministru. Tomér parasti, neraugoties uz uzraudzîbas ieståΩu tiesîbåm piedalîties mediju politikas veidoßanå, raidorganizåciju regulatoru reålå ietekme uz likumdoßanas pieñemßanu ir niecîga. Sabiedrîbas lîdzdalîba mediju politikas veidoßanå lielåkajå da¬å monitoréto valstu ir maza. Pirmais biklais solis ßajå virzienå bija Itålijå izveidotå Lietotåju nacionålå padome, kuru veido patérétåju asociåciju dele©éti eksperti. Tie izstrådå mediju likumprojektus Sakaru garantiju iestådei (AGCOM), parlamentam, valdîbai un citåm institücijåm. Francijå vairåkkårt tikusi kritizéta mazå sabiedrîbas iesaistîßana valsts raidorganizåciju uzraudzîbas iestådes – Augstås Raidorganizåciju padomes (CSA) – lémumu pieñem- ßanå. Kaut arî CSA savus lémumus publisko, tå reti aicina pilsoñus dot savu ieguldîjumu, padarot apraides reguléjumu par ekspertu, raidorganizåciju vadîtåju, biznesa un valdîbas pårståvju diskusijåm aiz slégtåm durvîm.

4. SABIEDRISKÅ PAKALPOJUMA TELEVÈZIJA: IDENTITÅTES MEKL‰JUMI Eiropas Padome un citas starptautiskas organizåcijas un institücijas ir slavéjußas sa- biedriskå pakalpojuma televîziju kå Eiropas demokråtijas vitåli svarîgu elementu un tås kultüras mantojuma da¬u. Tomér paståv plaßa vienpråtîba par to, ka tå paßlaik sastopas ar politisko un ekonomisko intereßu radîto izaicinåjumu, ar jauno mediju platformu ietekmi, augoßo komerciålo raidorganizåciju konkurenci un citiem faktoriem. Sabied- riskå pakalpojuma raidorganizåcijas patießåm pårdzîvo dzi¬u identitåtes krîzi. No vienas puses, Eiropas politikas veidotåji sabiedriskå pakalpojuma televîziju joprojåm uzskata par saglabåjamu kultüras preci. Turpretim sabiedriskås un starpvaldîbu organi- zåcijas, tådas kå PTO un, iespéjams, arî Eiropas Komisija (sk. III.5.2. sada¬u), ir kriti- zéjußas sabiedrisko raidorganizåciju privile©éto ståvokli, jo tås (lielåkoties) sañem valsts finanséjumu, bet vienlaikus konkuré ar komerciålajåm raidorganizåcijåm par reklåmas ieñémumiem. Rietumeiropå sabiedriskå televîzija ilgåkå laika posmå ir nostabilizéjusi savu ståvokli tirgü un piesaistîjusi nozîmîgu auditorijas da¬u. Tomér viså Eiropå mediju novérotåji un pilsoniskås sabiedrîbas organizåcijas kritizé sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas par to saistîbu ar politiskajåm partijåm un programmu lîmeña krißanos, rea©éjot uz komerciålo raidorganizåciju konkurenci. Pårejas valstîs sabiedriskå pakalpojuma tele- vîzijas bieΩi vien îpaßi izjüt profesionålisma trükumu, pavåjinåtu misijas apziñu, nepie- tiekamu finanséjumu, vadîbas institüciju politisku ietekméßanu un daΩkårt sabiedrîbas neizpratni par sabiedriskås televîzijas îpaßo lomu. Tåpéc ßajås valstîs no sabiedriskajåm raidorganizåcijåm nekas îpaßs netiek gaidîts. Deviñdesmito gadu vidü, lîdz ar privåto raidorganizåciju parådîßanos, beidzås bijußo valsts raidorganizåciju monopols. Kopß 1995. gada sabiedrisko raidorganizåciju auditorijas da¬a ir strauji kritusies, un tas

50 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS turpinås vél ßobrîd. Ungårijå sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcija no 1995. lîdz 2001. gadam piedzîvoja dramatisku auditorijas da¬as samazinåßanos – no gandrîz 80 uz 13,2 procentiem. 2004. gadå péc privåtås stacijas RTL Televizija ienåkßanas Horvåtijas tirgü sabiedriskå pakalpojuma televîzijas HTV auditorija samazinåjås uz pusi. Tomér vairåkås valstîs – Polijå, Çehijå, Slovåkijå, Serbijå un Ungårijå – sabiedriskå televîzija pédéjå laikå såkusi atgüties (sk. 13. tabulu).

4.1. Statuss (Sk. 9. tabulu.) Eiropå sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas ir årkårtîgi politizétas, kaut gan ofi- ciåli tås ir no valsts neatkarîgas sabiedriskas organizåcijas. Ir novérots ¬oti daudz iejauk- ßanås gadîjumu. Sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas cenßas le©itimét savu paståvéßanu müsdienu daudzkanålu vidé un darît zinåmu sabiedrîbai, kådu nacionålo misiju tås pilda. Íim strupce¬am ir trîs galvenie céloñi: sabiedrisko raidorganizåciju pårvaldes struktüru aküti trükumi, nepietiekami finanséjuma avoti un/vai tådi, kas viegli manipuléjami, kå arî léna reformu ievießana programmås, lai padarîtu tås atß˚irîgas no komerciålajåm pro- grammåm. Íie faktori, protams, ir savstarpéji saistîti. Sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju pårvaldes struktürås parasti darbojas ar vie- téjo politisko eliti saistîti cilvéki. BieΩi vien, darbodamies kå sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju pårvaldes institüciju pilnvarnieki, tie pårståv politisko partiju un politi˚u intereses, kuri tiem palîdzéjußi tikt pie ßiem amatiem. Tießi tåpéc sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju pårvaldîba un vadîba pårejas valstîs, bet ne tikai tur, ir pårvér- tusies politiskå spélé, kad sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas pårvaldes struktüra mainås atbilstoßi valdîbu maiñåm. Péc 1990. gada aizsåktå CAE un DAE oficiålå valsts raidorganizåciju pårveidoßana par sabiedriskå pakalpojuma institücijåm ar nedaudziem izñémumiem ir pabeigta. Tomér gandrîz lielåkajå da¬å gadîjumu ßî pårveidoßana notikusi péc formas, bet ne péc bütîbas. Patiesîbå valsts joprojåm spélé “okultå menedΩera” lomu, stingri kontroléjot sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas.18 Vairumam ßo raidorganizåciju ir valsts organizåciju vai korporåciju statuss. Vienîgais izñémums ir Latvijas LTV, kas ir valstij piederoßa sabiedrîba ar ierobeΩotu atbildîbu, un Polijas TVP, kas pilnîbå pieder Valsts kases akciju sabiedrîbai. Arî Ungårija ir izñémums: sabiedriskå pakalpojuma raidorgani- zåcijas MTV un Duna TV ir akciju sabiedrîbas, ko vada îpaßi ßim nolükam deviñ- desmitajos gados izveidots fonds. 2004. gada martå un aprîlî Serbijas valdîba ignoréja

18 Terminu “okultais menedΩeris” lietoja mediju eksperte Alina Mungiu-Pippidi – State into Public: The Failed Reform of State TV in East Central Europe, 1999. The Joan Shorenstein Center on the Press, Politics and Public Policy.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 51 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Likuma par raidorganizåcijåm nosacîjumus un tießi iecéla sabiedriskå pakalpojuma raid- organizåcijas RTS ©eneråldirektoru un valdi, par sava pilnvarojuma avotu minot Likumu par valsts uzñémumiem un citåm ar valsts interesém saistîtåm sféråm. Rietum- eiropå vienîgais izñémums ir Itålijas RAI, kuras lielåkå da¬a pieder Ekonomikas un finanßu ministrijai.

4.2. Pårvalde (Sk. 10. tabulu.) 4.2.1. Pårvaldes struktüra Íajå ziñojumå aplükoto valstu sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju pårvaldes struk- türu parasti veido trîs galvenie lîmeñi: pilnvarnieku padome, menedΩmenta valde un ©eneråldirektors. Padome galvenokårt atbild par vispåréjo politiku un organizåcijas bu- dΩeta un darbîbas pårraudzîbu. MenedΩmenta valde veic raidorganizåcijas ikdienas pår- valdîbu. DaΩås sabiedriskajås raidorganizåcijås, pieméram, Çehijas televîzijå, bez ßîm divåm struktüråm ir vél uzraudzîbas komisija, kas atbild par padomju darbîbas uzrau- dzîbu un finanßu auditu. Cits, tehniski atß˚irîgs sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju uzraudzîbas modelis darbojas caur “åréju” pårvaldes struktüru, kas iece¬ uzñémuma vadîbu un uzrauga tås dar- bîbu. Igaunijå sabiedrisko raidorganizåciju ETV uzrauga Raidorganizåciju padome – neatkarîga institücija, kas atbild par ETV uzraudzîbu. Tåda pati situåcija paståv Lietuvå, kur LRT uzrauga Lietuvas Radio un televîzijas padome. Ir vél viens pårvaldes modelis ar vienkårßåku struktüru, tajå ir tikai menedΩmenta komanda. Tas izveidots tådås val- stîs kå Bulgårijå, kurå sabiedriskås stacijas BNT vadîbas komandu piecu cilvéku saståvå iece¬ galvenå raidorganizåciju uzraudzîbas ieståde – Elektronisko mediju padome, un Latvijå, kur LTV vada valde astoñu cilvéku saståvå, tås ©eneråldirektoru iece¬ NRTP, bet ©eneråldirektors pats iece¬ savas vadîbas komandas locek¬us. Íådå sistémå sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijå nepaståv nekåda îpaßa, par administråciju augståka padome.

4.2.2. Iecelßana amatos Parasti sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju padomés ir no 9 lîdz 15 locek¬iem. Nozîmîgs izñémums ir Våcija, kurå ARD desmit re©ionålo dalîborganizåciju raidorgani- zåciju padomés un ZDF Televîzijas padomé ir mainîgs locek¬u skaits, tas var sasniegt pat 77. RTV Slovenia (gan radio, gan televîzija) padome ar tås 25 locek¬iem arî ir liela pårvaldes struktüra. Sabiedriskå pakalpojuma televîziju padomju pilnvaru termiñß ir no trim lîdz seßiem gadiem. Parasti sabiedriskå pakalpojuma padomes locek¬us iece¬ parlaments. DaΩås valstîs, pieméram, Polijå un Serbijå, tos iece¬ vispåréjå raidorganizåciju padome. Latvijå vispåréjå raidorganizåciju uzraudzîbas ieståde iece¬ tikai sabiedriskås raidorganizåcijas ©eneråldirektoru, bet viñß iece¬ savus valdes locek¬us. Tomér paßlaik

52 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS izstrådåts likumprojekts, kas paredz izveidot jaunu raidorganizåciju padomi, kura uz- raudzîtu tikai sabiedriskå pakalpojuma televîziju, bet Kultüras ministrija pårñemtu komerciålo raidorganizåciju uzraudzîbu. Parasti ßo padomju locek¬us atstådina tå insti- tücija, kas tos iecélusi. Sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju menedΩmenta valdes veido televîzijas profe- sionå¬i, visbieΩåk – staciju iekßéjo departamentu direktori vai ©eneråldirektora izvirzîti kandidåti. Parasti tos iece¬ sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju padomes. Raidorganizåcijas ©eneråldirektoram ir vadoßå loma pårvaldes vienådojumå. Parasti sa- biedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas ©eneråldirektorus iece¬ attiecîgås stacijas uzrau- dzîbas padome, ßajå ziñå ir daΩi izñémumi, pieméram, Rumånijå un Ma˚edonijas Republikå, vietéjo raidorganizåciju ©eneråldirektorus iece¬ parlaments, un Turcijå ©enerål- direktoru nosauc valdîba. Rietumeiropå ir sareΩ©îtåks sabiedriskå pakalpojuma televîzijas pårvaldes struktüru iecelßanas mehånisms. Pieméram, Francijå valdîba, parlaments, raidorganizåciju uzrau- dzîbas ieståde un sabiedriskå pakalpojuma uzñémuma France Télévisions darbinieki iece¬ savus cilvékus stacijas Administratîvajå padomé. Våcijå sabiedriskå pakalpojuma televîziju ARD un ZDF padomes veido svarîgas sabiedrîbas grupas, kuråm vietas ßajås padomés garantétas likumdoßanå. Tomér beigu beigås sabiedrîba lielåkoties noprot, kuras partijas ståv aiz katra no ßiem kandidåtiem. Sabiedriskå pakalpojuma televîzijas padomém ir vislielåkais pilnvarojums no visåm raid- organizåciju pårvaldes institücijåm. Lielåkajå da¬å valstu tås iece¬ stacijas ©eneråldirek- toru, kurß péc tam izvélås savu vadîbas komandu. Tomér daΩås pårejas valstîs ©enerål- direktora amats ir k¬uvis ietekmîgåks. Pieméram, Çehijå novérotåji uzsver, ka Çehijas televîzijai (ÇT) ir nepiecießams vadîtåjs, kas bütu spécîga personîba un pats spétu no- ståties pret tießu iejaukßanos televîzijas darbos vai arî ar Deputåtu padomes ieceltås stacijas padomes starpniecîbu. Citås valstîs, pieméram, Rumånijå, viena cilvéka rokås tiek koncentréta aizvien lielåka vara – ©eneråldirektora un Administråcijas padomes prezidenta amatu apvienoßana ir negatîvi ietekméjusi stacijas neatkarîbu, jo ©eneråldirek- toru iece¬ parlaments.

4.3. Sabiedriskå pakalpojuma misija un pienåkumi (Sk. 11. tabulu.) Sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm visur noteikti vairåki pienåkumi, kas izriet no trim svarîgåkajiem principiem: veidot sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijai at- bilstoßu programmu, nodroßinåt objektîvu un precîzu informåciju un panåkt universålu pieeju. Vairumå valstu no sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm tiek prasîts, lai tås (sk. 11. tabulu): • izplatîtu neatkarîgas, precîzas, objektîvas, lîdzsvarotas ziñas un informåciju; • nodroßinåtu raidîjumu un viedok¬u daudzveidîbu;

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 53 TELEVÈZIJA EIROPÅ

• izplatîtu zinåmu apjomu ziñu, kultüras, måkslas, izglîtojoßu, reli©isku, bérnu un izklaides raidîjumu; • atbalstîtu vietéjo kultüru un vértîbas; • veidotu un izplatîtu visiem valsts re©ioniem bütiskus raidîjumus; • nodroßinåtu bezmaksas étera laiku sabiedrîbai svarîgu paziñojumu izplatîßanai, pieméram, par veselîbas aizsardzîbu, ce¬u droßîbu, kå arî steidzîgus valsts ieståΩu paziñojumus. Komerciålajåm televîzijåm parasti ir saistoßs vispåréjs apraides pienåkumu kopums, pie- méram, tåm jåizvairås no musinåßanas uz etnisku naidu vai vardarbîbu, erotiski raidî- jumi jåråda tikai vakaros. Taçu sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm bez ßiem pienåkumiem ir jåievéro vél citas vadlînijas un jådarbojas oficiålå pasütîjuma ietvaros. Lielåkajå da¬å monitoréto valstu gan sabiedriskajåm, gan komerciålajåm televîzijåm ir noteikti kopéji pienåkumi, taçu ßajå ziñå vérojama bütiska atß˚irîba (sk. 6. sada¬u). Sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm parasti ir pienåkums izplatît arî tådus raidî- jumus, kam nav obligåti jåparådås komerciålajås televîzijås, it îpaßi – kultüras un izglî- tojoßos raidîjumus, programmas minoritåtém un re©ionålås ziñas. Sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm noteiktie pienåkumi atspogu¬o izpratni par to, ka sabiedriskå pakalpojuma televîzija ir kaut kas vairåk nekå tikai saziñas lîdzeklis un ka tai pienåktos plaßåka loma sabiedrîbå. Tås misija ietver vietéjås kultüras, tradîciju un vértîbu sek- méßanu. DaΩås valstîs ßî loma ir uzsvérta likumdoßanå. Turcijå sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijai TRT ir pienåkums censties sasniegt valsts nacionålos mér˚us, pamatojoties uz Ataturka, modernås, laicîgås Turcijas valsts dibinåtåja, reformåm un principiem. No Polijas sabiedriskås raidorganizåcijas tiek prasîts respektét kristîgo vértîbu sistému un stiprinåt ©imenes saites. Tomér sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm noteiktie pienåkumi lielåkoties ir vispårîgi vai aptuveni formuléti, pie¬aujot plaßas interpretåcijas iespéjas. Apvienotajå Karalisté BBC uzdevums ir tikai atspogu¬ot Zieme¬îrijas, Skotijas, Velsas un Anglijas produkciju “sapråtîgå apjomå un diapazonå”. Horvåtijå un Bosnijå un Hercegovinå sa- biedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm ir jånodroßina “atbilstoßs” ziñu, kultüras, izglî- tîbas un izklaides raidîjumu klåsts. Ma˚edonijas Republikå un Serbijå sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju pienåkums ir nodroßinåt raidîjumus nacionålajåm minoritåtém to valodås. Kopumå sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas velta nepietiekami daudz laika kultüras vai minoritåßu raidîjumiem vai arî ßos raidîjumus izplata nepiemérotå laikå. DaΩås Rietumeiropas valstîs ir sareΩ©îtåki sabiedriskå pakalpojuma pienåkumu mode¬i. Pieméram, Francijå katram no trijiem France Télévisions kanåliem ir noteikti konkréti sabiedriskå pakalpojuma pienåkumi. Pieméram, France 2 un France 3, ir jånodroßina brîvs étera laiks parlamentå pårståvétajåm partijåm, kå arî nacionålå lîmenî par pår- ståvnieciskåm uzskatîtåm arodbiedrîbåm un profesionålåm asociåcijåm, pamatojoties uz valsts vispåréjås raidorganizåciju uzraudzîbas iestådes – Augstås Raidorganizåciju padomes (CSA) pieñemtajiem noteikumiem. France 2 jåizplata reli©iski raidîjumi, tåpat arî

54 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS visiem trim sabiedriskajiem kanåliem ir regulåri jåizplata raidîjumi par zinåtni un tehnolo©iju. Kaut arî daudzi no ßiem raidîjumiem notiek vélås vakara stundås, detalizétåku sabiedriskå pakalpojuma pienåkumu noråde palîdzéjusi France Télévisions iegüt atß˚irî- gåku balsi kopéjå Francijas raidorganizåciju ainå. Apvienotajå Karalisté visåm étera raidorganizåcijåm ir pienåkums sniegt sabiedriskos pakalpojumus. Íî ir britu apraides mode¬a unikåla iezîme, BBC kå galvenajai sabiedriskajai raidorganizåcijai ir visvairåk pienåkumu, tai seko Channel 4. ITV un Channel 5 ir mazåk pienåkumu, tås aptver re©ionålos raidîjumus un minimålas programmas pra- sîbas, kurai jåietver raidîjumi par aktuåliem sabiedriskiem notikumiem un ziñas. Gan BBC, gan Channel 4 par ßo sabiedriskå pakalpojuma pienåkumu veikßanu bez maksas sañem frekvences.

4.4. Finanséjums (Sk. 12. tabulu.) Visås Eiropas valstîs sabiedriskå pakalpojuma televîzijas, sprieΩot péc vietéjiem standartiem, ir ¬oti lieli uzñémumi. Eiropas lîmenî pieci no lielåkajiem raidorganizåciju uzñé- mumiem, vértéjot péc ieñémumiem, ir sabiedriskas nozîmes uzñémumi (Itålijå, Apvie- notajå Karalisté, Francijå un Våcijå). (Sk. 4. tabulu.) Mazåkos Eiropas tirgos sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas algo påris simtu darbinieku. Vidéji sabiedriskås raidorganizåcijas CAE katra algo no 1500 lîdz 3000 darbinieku, taçu, pieaugot valsts lielumam, arî ßtatu saraksts k¬üst garåks. Polijas TVP ir 4600 darbinieku, bet Turcijas TRT algo aptuveni 8000 cilvéku. Rietumeiropå Våcijas sabiedriskajåm raidorganizåcijåm ARD un ZDF kopå ir gandrîz 25 000 darbinieku. Raksturîgi, ka sabiedriskås raidorganizåcijas algo vairåk darbinieku nekå privåtås televî- zijas, kas darbojas tajå paßå tirgü un izplata lîdzîgu raidîjumu apjomu. Pieméram, Ungårijå sabiedriskå pakalpojuma televîzija 2004. gadå algoja 1600 cilvéku, turpretim komerciålås televîzijas stacijås RTL Klub un TV 2, kas piedåvåja tådu paßu raidîjumu apjomu, darbinieku skaits nepårsniedza 400. Vairumå valstu sabiedrisko pakalpojumu raidorganizåcijåm ir hibrîds finanséjuma modelis, apvienojot ieñémumus no diviem trim galvenajiem avotiem: nodok¬u maksåtåju abonentmaksa, pieß˚îrumi no valsts budΩeta un komerciålie ieñémumi no reklåmas, raidîßanas tiesîbåm, ziedojumiem, kå arî tehnikas un citu paßas stacijas aktîvu izîréßana. Apvienotå Karaliste ir to nedaudzo valstu vidü, kurå galvenajai sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijai ir viens finanßu avots19 – BBC savu darbîbu finansé ar abonentmak- såm (tås komerciålie ienåkumi ir salîdzinoßi nenozîmîgi), tåda ir arî Igaunija, kurå ETV savas izmaksas nosedz galvenokårt ar valsts subsîdijåm. Èstenîbå Igaunija ir valsts, kas izmé©inåjusi sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas jauno finanséßanas modeli – no

19 Televîzijas kanålam BBC World ir komerciålais finanséjums, turpretim radio dienests BBC’s World Service sañem valsts finanséjumu.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 55 TELEVÈZIJA EIROPÅ privåtajåm raidorganizåcijåm noteiktås maksas. Íîs modelis såka darboties 1998. gadå un funkcionéja lîdz 1999. gada vidum. Valstî tas tika ¬oti slavéts, jo at¬åva ETV vairåk pievérsties kultüras raidîjumiem, nevis koncentréties uz raidîjumiem ar lielu komerciålo potenciålu. Pateicoties ßim modelim, nozîmîgs reklåmas naudas apjoms tika novirzîts privåtajåm televîzijåm. Taçu no ßå mode¬a atteicås, kad TV1, privåta televîzijas stacija, laikå nesamaksåja ETV gada maksåjumu. Daudzås monitorétajås valstîs, tajå skaitå Horvåtijå, Çehijå, Våcijå, Itålijå, Apvienotajå Karalisté, Ma˚edonijas Republikå, Slovåkijå, Slovénijå un Turcijå, vairåk nekå 50 procentu sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju finanséjuma nodroßina abonentmaksa. Citås valstîs – tådås kå Albånija, Lietuva, Igaunija, Latvija, Serbija (kurå no 2005. gada 1. oktobra paredzéts atjaunot obligåto abonentmaksu) un Ungårija – galvenais sabied- riskå pakalpojuma televîzijas finanséjuma avots ir valsts.

4.5. Sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas ir krustcelés Pédéjo desmit gadu laikå sabiedriskå pakalpojuma apraide tikusi vienlîdz slavéta un kri- tizéta. Eiropas politiskå elite to uzskata par bütisku Eiropas kultüras identitåtes da¬u, un politiskås institücijas ir atbalstîjußas sabiedriskå pakalpojuma apraidi. 1997. gada Amsterdamas lîgumam pievienotajå Protokolå par valsts apraides sistému dalîbvalstîs teikts, ka sabiedriskå pakalpojuma apraide ir “tießi saistîta ar katras valsts sabiedrîbas demokråtijas, sociålajåm un kultüras vajadzîbåm un vajadzîbu saglabåt viedok¬u daΩå- dîbu informåcijas lîdzek¬os”. Protokolå ietverts nosacîjums, ka dalîbvalstu kompetencé tiks atståtas iespéjas nodroßinåt valsts finanséjumu sabiedriskå pakalpojuma raidorga- nizåcijåm, “lai tås izpildîtu valsts pasütîjumu”.20 2005. gadå Eiropas Padome savå septî- tajå Ministru konferencé par politiku plaßsaziñas lîdzek¬u jomå (Kijevå) apliecinåja sabiedriskå pakalpojuma apraides “kå sociålås saliedétîbas elementa, kultüras daudzvei- dîbas atspogu¬ojuma un visiem pieejamas plurålistiskas saziñas bütiska faktora”21 no- zîmîbu. Taçu Eiropas Komisija uzsvéra, ka valsts atbalstam sabiedriskå pakalpojuma televîzijai ir jåiztur samérîbas pårbaude, un tas nozîmé, ka ßis atbalsts nedrîkst pårsniegt sabiedriskå pakalpojuma misijas nodroßinåßanas neto izmaksas.22

20 Amsterdamas lîgums, kas groza Lîgumu par Eiropas Savienîbu, Eiropas kopienu dibinåßanas lîgu- mu un daΩus ar tiem saistîtus aktus, parakstîts 2. oktobrî, C 340; 1997. gada 10. novembra protokols Nr. 9 par valsts apraides sistému dalîbvalstîs, C340/109. Sk. http://europa.eu.int/eur-lex/ en/treaties/selected/livre545.html (sk. 30.07.2005.). (Turpmåk – ES Protokols par valsts apraides sistému (1997. g.).) 21 Eiropas Padome. “Integråcija un daudzveidîba: Eiropas mediju un komunikåciju politikas jaunås robeΩas”. Adaptéti teksti, Septîtå Eiropas ministru konference par masu mediju politiku Kijevå (Ukrainå) 2005. gada 10.–11. martå. Rezolücija Nr. 2. “Kultüras daudzveidîba un mediju plurålisms globalizåcijas laikmetå”, 7. lpp. Sk. http://www.coe.int/T/E/Human_Rights/media/MCM%282005%29005_en.pdf (sk. 30.07. 2005.). 22 Vairåk par Komisijas noståju jautåjumå par valsts atbalstu sabiedriskå pakalpojuma apraidei sk. ßå ziñojuma III.5.2. sada¬u.

56 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

Tomér sabiedriskå pakalpojuma apraide izjutusi arî PTO spiedienu, kas aicinåjusi pil- nîbå liberalizét audiovizuålo tirgu, kas nozîmétu sabiedriskå pakalpojuma raidorgani- zåciju privile©étå statusa atcelßanu.23 Toties Pasaules Banka 2002. gada pétîjumå apgalvoja, ka privåtås raidorganizåcijas spéj efektîvåk realizét sabiedriskå pakalpojuma pienåkumu izpildi.24 Arî privåtås raidorganizåcijas ir apßaubîjußas sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju finanséjuma modeli, kurß, kå tås apgalvo, esot netaisnîgs pret privåtajiem konkurentiem. Tås ir atkårtoti apsüdzéjußas sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas auditoriju da¬u “pirkßanå” par valsts vai nodok¬u maksåtåju naudu. Tomér nesenajå pårskatå par sabiedriskå pakalpojuma apraidi pasaulé, kuru péc britu OFCOM pasütîjuma veica starptautiskå konsultåciju kompånija McKinsey, secinåts, – nav pierådîjumu tam, ka liels publiskå finanséjuma avots “izspiestu” komerciålo finanséjumu.25 Íå pétîjuma autori raksta, ka statistiski vislielåko iespaidu atståjot nacionålais iekßzemes kopprodukts, kas îpaßi spécîgi ietekméjot reklåmas finanséjuma lîmeni. Visbeidzot – pårejas valstîs sabiedrîbas vairåkumam sabiedriskå pakalpojuma televîzija joprojåm asociéjas ar valsts televîziju, tas izskaidrojams ar ilgstoßo komunistiskås valsts monopolu televîzijas jomå, kå arî ar to, ka atklåjußies daudzi gadîjumi, kad valsts iejau- kusies sabiedrisko raidorganizåciju darbîbå un programmås. Í˚iet, daΩas valdîbas joprojåm nevélas atteikties no kontroles pår sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm. Serbijå paßreizéjais valdîbas ieceltais RTS direktors labpråtåk bijußo valsts raidorganizåciju sauc par “nacionålo televîziju”. Íî aizraußanås ar “nacionålås institücijas” iedomåto svarîgumu RTS gadîjumå uztur fantåzijas par “nacionålo varenîbu”, ar visiem no tå izrietoßajiem draudiem, un tas ir bütisks jautåjums valsts raidorganizåcijas darba kårtîbå.

4.6. Neatkarîba Vissvarîgåkais priekßnoteikums, lai sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas varétu pildît savu lomu, ir iespéja darboties neatkarîgi no valsts. Ir trîs jomas, kurås neatkarîba ir vitåli svarîga, lai sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas varétu darboties kå objek- tîvs un uzticams plaßsaziñas lîdzeklis: finansiålå neatkarîba, vadîbas neatkarîba un redak- cionålå neatkarîba. Visas ßîs jomas ir savstarpéji saistîtas un tießi ietekmé sabiedriskå pakalpojuma televîzijas kopéjo sniegumu.

23 Sk. Pauwels, Caroline – Jan Loisen, The WTO and the Audiovisual Sector. Economic Free Trade vs. Cultural Horse Trading, in European Journal of Communication, 18, 3/2003, 291.–313. lpp.; sk. arî ßå ziñojuma III.2. sada¬u. 24 Sîkåk sk.: World Bank Institute Development Studies, The Right to Tell. The Role of Mass Media in Economic Development, The World Bank, Washington, D.C., 2002. 25 McKinsey & Company, Review of Public Service Broadcasting around the World, London, September 2004, 2. lpp., sk. http://www.ofcom.org.uk/consult/condocs/psb2/psb2/psbwp/wp3mck.pdf (sk. 01.09.2005.).

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 57 TELEVÈZIJA EIROPÅ

4.6.1. Finansiålå neatkarîba Parasti par visbîstamåko sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju valsts finanséjuma veidu tiek uzskatîtas subsîdijas, jo tås automåtiski rada raidorganizåcijas atkarîbu no valsts struktüråm. Valsts subsîdijas nopietni apdraud sabiedriskå pakalpojuma apraides neatkarîbu. Tå tas ir Albånijå, kurå lielåka da¬a sabiedriskås raidorganizåcijas RTSH izmantotå finanséjuma nåk tießi no valsts naudas lådém (sk. 12. tabulu). Nepietiekama caurskatåmîba ßå finan- séjuma izmantoßanå palielina baΩas par televîzijas neatkarîbu. Íåda finanséjuma forma nestimulé RTHS pabeigt reformas un meklét elastîgåkas vadîbas metodes. Arî Bulgå- rijas sabiedrisko raidorganizåciju BNT un BNR atkarîba no valsts subsîdijåm rada nopietnas ßaubas par to politisko neatkarîbu. Serbijå 2005. gada augustå, kad parlaments noléma atjaunot obligåto, reizé ar elektrîbas ré˚iniem maksåjamo abonentmaksu, izcélås publisks saßutumus. Daudzi mediju eksperti apgalvoja, ka, iekams nepaståv sabiedriskå pakalpojuma televîzija, abonentmaksas ievießana nav attaisnojama. Abonentmaksu makså televizoru îpaßnieki, un tå nav atkarîga no valsts budΩeta. DaΩås valstîs to sauc par nodokli par televizoru, un tå tiek iekaséta kopå ar maksu par elek- trîbu. Ja tiek nodroßinåta caurskatåmîba par publisko naudas lîdzek¬u izlietoßanu, ieñé- mumi no abonentmaksas tiek uzskatîti par visatbilstoßåko sabiedriskå pakalpojuma apraides finanséßanas veidu. Tomér tajås valstîs, kurås ßåda veida vispåréjo nodokli neat- taisno daudzveidîga, kvalitatîva, no komerciålajåm televîziju programmåm atß˚irîga sabiedrisko televîziju raidîjumu programma, ßåds finanséjuma modelis tiek nopietni apstrîdéts (sk. II.6. sada¬u). Diezgan plaßi izplatîta parådîba, it seviß˚i – pårejas valstîs, kurås tiek izmantota sabiedrisko raidorganizåciju abonentmaksa, ir maksåjumu krißanås, kas izskaidrojama ar nepilnîgo abonentmaksas ievåkßanas sistému un vispåréjåm ekono- miskåm grütîbåm, kå arî ar to, ka måjsaimniecîbas, kuråm ß˚iet, ka tås pretî neko vér- tîgu nesañem, atsakås to maksåt. Daudzås monitorétajås valstîs abonentmaksas ieñémumi veido lielåko da¬u no sabied- riskå pakalpojuma raidorganizåciju budΩetiem (sk. 12. tabulu). Kaut arî patiesîbå abonentmaksa ir slépts nodok¬a veids, fakts, ka tå nenåk tießi no valsts budΩeta, padara to par le©itîmu sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju finanséßanas veidu, jo tas no- droßina lielåku finansiålo neatkarîbu. Ungårijå 2002. gadå abonentmaksas atcelßana tika uztverta kå negatîva simboliska zîme, kas parådîja, ka tå brîΩa valdîba atklåti apdraud sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas neatkarîbu. Tomér, lai nodroßinåtu sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju neatkarîbu, ar sabied- riskås televîzijas abonentmaksas ievießanu vien nepietiek. Kamér abonentmaksas apjomu nosaka parlaments vai valdîba, ßî maksa var tikt izmantota kå kårtéjais valsts instruments, ar kuru kontrolét raidorganizåcijas. Våcijå ir neatkarîga komisija sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju finansiålo vajadzîbu novértéßanai un izvértéßanai (Kommission zur Ermittlung des Finanzbedarfs der Rundfunkanstalten). Ungårijå sabiedriskå pakalpojuma televîziju finanséjums pirms abonentmaksas atcelßanas bija nepietiekams, jo iepriekßéjås valdîbas atkårtoti vérsa pret to politisku spiedienu, noturot abonentmaksu zemå lîmenî

58 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS un kavéjot televîziju k¬üt patiesi neatkarîgai. Sabiedriskå pakalpojuma apraides neatka- rîbu iespéjams nodroßinåt, izveidojot stabilu un pietiekamu neatkarîga finanséjuma avotu, kas ir saistîts ar tådiem ekonomiskiem indikatoriem kå inflåcijas lîmenis, kå arî ar atbilstoßu sabiedrîbas pårståvniecîbu.

4.6.2. Vadîbas neatkarîba Pédéjos gados pårejas valstîs vérojama tendence, ka sabiedriskå pakalpojuma raidorga- nizåciju vadîbas struktüras iece¬ daΩådas institücijas. Íî ir pozitîva tendence, jo izkliedé politisko kontroli pår raidorganizåcijåm (sk. II.4.2. sada¬u). Tomér iecelßanas procesu joprojåm sabojå politiski ˚îviñi, un rezultåtå plaßi izplatîtås aizdomas, ka sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju vadîtåji ir pak¬auti politiskai ietekmei, nemazinås. Albånijå RTSH strådåjoßo darbinieku arodbiedrîba atkårtoti apgalvojusi, ka ©enerål- direktora ievéléßana ir gluΩi politisks pasåkums, minot faktus, kas ßo apgalvojumu apstiprina. Ma˚edonijas Republikå, neraugoties uz 1997. un 1998. gada pårmaiñåm likum- doßanå, kuru mér˚is bija palielinåt sabiedriskås raidorganizåcijas pårvaldes struktüru neatkarîbu, politiskås piederîbas tradîcija sabiedriskajå radio un televîzijas raidorganizå- cijå MRT ir saglabåjusies, un raidorganizåcijas vadîtåji parasti ir politiskajåm partijåm tuvu ståvoßas personas. Arî Ma˚edonijå politiskås partijas médz nodroßinåt, ka vadoßie amati tiek sadalîti starp daΩådas etniskas izcelsmes kandidåtiem, kuri, savukårt, par savu izvirzîßanu var pateikties politiskajåm partijåm. Sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas politizétås vadîbas skaidråkå izpausme bija Çehijas televîzijas 2000.–2001. gada krîze, kad JirΩi Hodaçs, Ωurnålists, kurß it kå bija saistîts ar Pilsonisko demokråtisko partiju, tika iecelts par televîzijas vadîtåju. Daudzo darbinieku vétrainos protestus atbalstîja demonstranti ielås. Galu galå Hodaçs atkåpås no amata un pret parlamentu tika vérsts sabiedrîbas spiediens, pieprasot mainît Çehijas televîzijas vadîtåju iecelßanas procedüru, proti, Çehijas TV padomi, kura péc tam iece¬ televîzijas ©eneråldirektoru. Tika pieprasîts, lai parlaments turpmåk tießi neiece¬ Çehijas TV padomes locek¬us, kå tas bija iepriekß, bet lai tos izvélas no pilsoniskås sabiedrîbas organizåciju izvirzîtu kandidåtu kopuma. Tomér jaunå sistéma bütiskas pårmaiñas ne- ienesa, jo parasti politiskås partijas meklé savus kandidåtus no pilsoniskås sabiedrîbas organizåciju vidus un beigu beigås iebîda tos valdés. Tåpéc pilsoniskås sabiedrîbas iesaistîßana valdîbas struktüru iecelßanå ir solis vadîbas institüciju lielåkas neatkarîbas virzienå, taçu tå vél negaranté vadîbas neatkarîbu. Vél viens piemérs tam, ka pilsoniskajai sabiedrîbai ir maza ietekme uz sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju struktüråm, ir Ungårija, kurå sabiedriskå pakalpojuma televîzijas MTV un Duna TV pårvalda lielas pilnvarnieku valdes, kuru locek¬i ir arî NVO pårståvji. Íî staciju kopéjå pårvaldes struktüra tiek kritizéta lielå locek¬u skaita dé¬ (abåm stacijåm kopå to ir 60), jo tådéjådi atbildîba par lémumu pieñemßanu tiek iz- kliedéta. Turklåt arî NVO pårståvji tiek izraudzîti bez oficiåla dele©éßanas mehånisma – tie nav pårståvnieciski, tiem nav pieredzes mediju jomå, un bieΩi vien tie ir saistîti ar politiskajåm partijåm.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 59 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Pat sen dibinåtås un sareΩ©îtås sabiedriskå pakalpojuma reguléjuma sistémås, pieméram, Våcijå, ir nozîmîga politiskå ietekme uz pårvaldes struktüråm. Pirmkårt, ARD un ZDF raidorganizåciju padomés ir tießi pårståvétas politiskås partijas – caur zemju parlamentiem. BieΩi vien arî sabiedrîbas grupu un NVO izvirzîtie pårståvji ir saistîti ar kådu politisko partiju. Itålijas sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcija RAI pat péc daudzåm likumdoßanas reformåm joprojåm atrodas tießå un klajå parlamenta kontrolé, tådéjådi – politisko partiju ietekmé. Situåcija pasliktinåjås, pie varas nåkot Silvio Berluskoni, mediju magnåtam, kurß kontrolé valsts lielåko televîzijas operatoru – Mediaset. Daudzås valstîs tas, ka nepaståv skaidri noteikumi par intereßu konfliktu, negatîvi ietekmé sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju pårvaldes struktüru neatkarîbu. Tå tas ir Po- lijå, kur TVP uzraudzîbas padomes locek¬iem nav aizliegts ieñemt apmaksåtus amatus paßå TVP. Íî situåcija ¬åvusi valdes locek¬iem bieΩi vien strådåt algotos darbos TVP vai ar TVP saistîtos uzñémumos.

4.6.3. Redakcionålå neatkarîba Sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju redakcionålå neatkarîba ir cießi saistîta ar to finansiålo un vadîbas neatkarîbu. Ja nepaståv stabils finanséjums, kas at¬autu sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijai nodarboties ar izmekléjoßu un spécîgu ziñu Ωurnålistiku, kå arî veidot augstas kvalitåtes raidîjumus, ja nepaståv tådas pårvaldes struktüras, kas garantétu imunitåti pret åréjiem spiedieniem, redakcionålå neatkarîba nav sasniedzama. Visas sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas darbojas atbilstoßi redakcionålu standartu un raidîjumu veidoßanas vadlîniju kopumam, lai nodroßinåtu augstas kvalitåtes raidîjumus, precîzas un objektîvas ziñas. Íos standartus papildina tådi paßregulåcijas mehånismi kå Ωurnålistu étikas kodeksi. Tomér bieΩi vien raidorganizåciju iekßéjie standarti médz büt ¬oti atß˚irîgi un kalpo tikai formålam mér˚im. Sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju redakcionålå neatkarîba ir saistîta ar to vispåréjås darbîbas neatkarîbas lîmeni un da¬éji arî ar Ωurnålistu profesionålismu un apñémîbu kalpot sabiedrîbai, sniedzot patiesu un objektîvu notikumu atspogu¬ojumu. Daudzas pårejas valstis ir pårñémußas vai adaptéjußas BBC vadlînijas. Íajås vadlînijås galvenie ir objektivitåtes, precizitåtes un visu sociålo grupu un indivîdu taisnîgas atspogu¬oßanas principi. BBC redakcionålå politika balstås uz “pienåcîgas objektivitåtes” principa, no kura izriet tåda raidîjumu veidoßanas kultüra, kas pieprasa precizitåti, tais- nîgumu un patiesîbas respektéßanu. Neraugoties uz lielo raidîjumu apjomu, BBC ßos principus ir pårkåpusi ¬oti reti. Situåcija ziñu atspogu¬oßanå un redakcionålajå neatkarîbå ir ¬oti atß˚irîga. DaΩås valstîs sabiedriskå pakalpojuma televîzija uzlabojusi ziñu atspogu¬oßanas veidu, taçu citås sa- biedriskås raidorganizåcijas piedåvå politiski tendenciozas, neprecîzas, partejiskas ziñas. Sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju Ωurnålisti savå darbå sastopas ar tießu un ne- tießu politisku iejaukßanos un spiedienu.

60 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

Pårskats par sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju redakcionålo neatkarîbu

Bulgårija Kopumå Ωurnålistika praksé k¬üst profesionålåka, ziñas parasti ir taisnîgas, tås veidojot tiek izmantoti daΩådi avoti. Tomér, nepaståvot “uguns mürim” starp vadîbu un redakciju, valdoßås partijas spiediens kavéjis BNT sasniegt patiesu neatkarîbu. Horvåtija Sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas sniegums ir bütiski uzlabojies, vietéjås televîzijas ziñu raidîjumos netiek izrådîts klajß atbalsts valdoßajai partijai. Çehijas Çehijas televîzijas Ωurnålisti nesastopas ar politi˚u vai vadîbas tießu, nopietnu Republika iejaukßanos viñu darbå, tomér pårmet parlamenta deputåtiem netießa spiediena izdarîßanu, kad tie atklåti nosoda izmekléjoßås reportåΩas. Ungårija Sabiedriskajå televîzijå politiskå neobjektivitåte ir daudz izteiktåka nekå komerciålajos medijos. Tomér tas, ka Ungårijas sabiedriskå pakalpojuma televîzija ir tiekusies atbalstît valdîbu, nav îpaßi ietekméjis plaßas sabiedrîbas politiskås simpåtijas. Albånija Albånijå gan sabiedriskajos, gan privåtajos medijos redakcionålå neatkarîba ir årkårtîgi våja, da¬éji tåpéc, ka pietrükst paßregulåcijas mehånisma, kurß netika pieñemts, jo visas postkomunistiskås valdîbas tam pretojås. Latvija Sabiedriskå televîzija nesniedz objektîvas reportåΩas. Ziñu raidîjumi ietver arî komentårus un viedok¬us. Í˚iet, ka ßis ieradums izriet no aptuvenå Ωurnålis tikas standartu definéjuma televîzijas ‰tikas kodekså, kas pie¬auj dogmatisku reportåΩu izplatîßanu. Polija TVP Ωurnålisti tika pak¬auti tießåm televîzijas vadîbas manipulåcijåm, kura atteicås maksåt Ωurnålistiem vai izñéma viñu raidîjumus no programmåm, ja tie nepildîja televîzijas vadîbas daΩådås politiskås prasîbas. Rumånija SRTV tiek uzskatîta par valdîbas ruporu, valdîba tießi kontroléjusi un cenzé- jusi stacijas ziñu raidîjumus. Péc 2004. gada vispåréjåm véléßanåm SRTV uzsåkusi vérienîgu pårstrukturizåcijas procesu, kas, cerams, pårtrauks valdîbas iejaukßanos televîzijas darbå. Igaunija, Nav politiskas iejaukßanås pieméru sabiedrisko raidorganizåciju redakcionålajå Lietuva neatkarîbå. Itålija RAI våjås vadîbas dé¬ Ωurnålisti ir neaizsargåti pret valdoßås koalîcijas uzbrukumiem. Divi skandalozi gadîjumi bijußi saistîti ar RAI pazîstamo Ωurnålistu Enco Biagi un Mikela Santoro atlaißanu péc tam, kad premjerministrs Silvio Berluskoni publiski vérsås pret viñiem. Francija Redakcionålå neatkarîba ir prakses jautåjums. Kad Francijas Ωurnålisti sastopas ar spiedienu, tos atbalsta arodbiedrîbas vai profesionålås organizåcijas. Daudz bîstamåka attîstîbas tendence ir attiecîbas starp Ωurnålistiem un politiskajiem avotiem, kuru pamatå ir tas, ka Ωurnålisti iemaina svaigu informåciju pret iek¬außanu ziñu raidîjumos.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 61 TELEVÈZIJA EIROPÅ

5. PRIVÅTÅ TELEVÈZIJA: ÈPAÍUMU KONCENTR‰ÍANÅS Mediju îpaßumu koncentréßanås un caurskatåmîbas trükums attiecîbå uz to, kam pieder lielas mediju uzñémumu da¬as, ir galvenais kavéklis neatkarîgu un uzticamu komerciålås televîzijas raidorganizåciju izveidoßanå. Tomér daΩås mazajås valstîs tiek uzskatîts, ka mediju koncentråcija ir vienîgå ilgtspéjîga mediju biznesa izveidoßanas iespéja. Rie- tumeiropas valstîs koncentråcijas lîmenis ir augståks nekå pårejas valstîs, taçu pårejas valstîs mediju uzñémumu konsolidåcijas tempi ir åtråki. DaΩås valstîs komerciålo televîziju finansiåli atbalsta politi˚i vai arî tå ir da¬a no lielåka uzñémuma, tåpéc darbojas kå politisko vai biznesa intereßu realizåcijas lîdzeklis. Eiropas komerciålå televîzija bieΩi vien ir kritizéta par “paseklinåßanos”, par vispåréjås kvalitåtes upuréßanu lielåkas auditorijas da¬as piesaistîßanai, tådéjådi palielinot reklåmas ieñémumus. Pårejas valstîs komerciålajå televîzijå strådåjoßie Ωurnålisti nesañem adekvåtu atalgojumu, kaut gan daΩkårt tie pelna vairåk nekå sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijås strådåjoßie, un viñu darba tiesîbu aizsardzîba ir ierobeΩota. Visi ßie faktori kompromité komerciålo televîzijas staciju ziñu redakciju neatkarîbu.

5.1. Pienåkumi Komerciålå televîzija darbojas uz vietéjås raidorganizåciju uzraudzîbas iestådes izsniegtås licences pamata, regulators arî uzrauga televîziju raidîjumus, lai nodroßinåtu, ka privåtås kompånijas ievéro attiecîgajå valstî spékå esoßo televîzijas sektora likumdoßanu. (sk. III. sada¬u). Kaut arî Rietumeiropas komerciålås televîzijas var brîvi veidot savas raidîjumu programmas un lemt par to saturu, tomér parasti tåm ir kådi vispåréji pienåkumi no- droßinåt sabiedrîbas intereses. Viedoklis, ka komerciålajåm raidorganizåcijåm vajadzétu noteikt kådus sabiedriskå pakalpojuma pienåkumus, postautoritårajås valstîs nav plaßi izplatîts. Íie pienåkumi ir noteikti apraides likumdoßanå un/vai apraides licencé. No ßajå ziñojumå aplükotajåm çetråm Rietumeiropas valstîm Apvienotajå Karalisté un Våcijå komerciålajiem kanåliem paståv noteiktas plaßas sabiedriskå pakalpojuma sniegßanas prasîbas. Francijå likumdoßana pieprasa, lai komerciålås raidorganizåcijas izplatîtu noteikta veida raidîjumus, kas bieΩi vien ir saistîti ar nacionålå kultüras mantojuma saglabåßanu. Itålijå komerciålajiem kanåliem ir noteiktas tikai minimålas kvalitåtes prasîbas. Gan sabiedriskå pakalpojuma, gan komerciålajåm raidorganizåcijåm likumdoßanå ir noteiktas vispåréjas prasîbas par apraides saturu, pieméram, sakarå ar nepilngadîgo aizsar- dzîbu, – nerådît raidîjumus ar pårmérîgu vardarbîbu vai erotisku saturu agråk par noteiktu laiku, pieméram, pulksten 21.00. Noteikts arî etniskå vai reli©iskå naida kurinå- ßanas aizliegums. ES dalîbvalstîs daΩi no ßiem pienåkumiem izriet no ES direktîvas

62 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

“Televîzija bez robeΩåm”(turpmåk – TBR direktîva)26, bet Eiropas Savienîbai nepiede- roßåm valstîm ir saistoßi Eiropas Padomes Eiropas konvencijas “Par pårrobeΩu televî- ziju” (EKPT)27 nosacîjumi. TBR direktîva un EKPT bütiski pårklåjas. (Sk. III.4. sada¬u.) DaΩås valstîs komerciålajåm raidorganizåcijåm ir noteiktas papildu saistîbas attiecîbå uz programmåm, kas ietvertas licences lîgumå, kurß tiek parakstîts, kad raidorganizåciju uzraudzîbas iestådes pieß˚irt privåtajai raidorganizåcijai televîzijas apraides licenci. (Sk. II.6. sada¬u.)

5.2. Èpaßumu koncentréßanås (Sk. 14. un 15. tabulu.) Privåtajås raidorganizåcijås, tåpat kå jebkurå citå bizneså, galvenais dzinéjspéks ir pe¬ña. Lai nopelnîtu naudu, komerciålajåm stacijåm ir jåpiesaista liela auditorija, kas ©eneré reklåmas ieñémumus. Tomér televîzija nav vienkårßa uzñéméjdarbîba, tå raΩo îpaßu preci – ziñas un informåciju – un to izplata, izmantojot valsts pårvaldîtu publisku resursu – ierobeΩotu frekvençu spektru. Müsdienu attîstîtajås sabiedrîbås televîzija ir visie- tekmîgåkais medijs, tåpéc tai ir izß˚iroßa loma sabiedrîbas lîmenî, kas attaisno reguléjumu ßajå jomå. Visnegatîvåkå televîzijas sektora attîstîbas tendence péc tå liberalizåcijas ir stabilå îpa- ßumu koncentréßanås, kas apdraud televîzijas daudzveidîbu un plurålismu, kå arî redak- cionålo neatkarîbu. Televîzijas îpaßumu koncentréßanås påris îpaßnieku rokås ir poten- ciåli bîstama tajå ziñå, ka tå nozîmé arî ietekmes koncentréßanos, ko iespéjams izmantot politiska, personiska, ideolo©iska vai komerciåla labuma güßanai. Pédéjo desmit gadu laikå mediju industrija ir pieredzéjusi vérienîgas uzñémumu apvie- noßanås un pårpirkßanas. Rezultåtå viså kontinentå ir konsolidéjußås vairåkas lielas mediju impérijas un vietéjie mediju tirgi ir nonåkußi påris mediju grupu rokås. Pat tur, kur pieñemta pretmonopola likumdoßana un îpaßumiem ievéroti noteiktie “griesti”, televîzijas korporåcijas ir izmantojußas savå labå rekomendéjoßos likumus, likumdoßanas trükumus vai våjos uzraudzîbas mehånismus, lai saglabåtu vai pat palielinåtu savu îpaßumu

26 ES Direktîva “Televîzija bez robeΩåm” (TBR Direktîva): Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktîva 89/552/EEK par daΩu tådu televîzijas raidîjumu veidoßanas un apraides noteikumu koordi- néßanu, kas ietverti dalîbvalstu normatîvajos un administratîvajos aktos, 89/552/EEC, OJ L 298, 1989. gada 17. oktobrî, ar Eiropas Parlamenta 1997. gada jünija Direktîvas 97/36/EK grozîju- miem, OJ L 202, 1997. gada 30. jülijå; konsolidéto tekstu sk. Eiropas Komisijas måjas lapå: http://europa.eu.int/eur-lex/en/consleg/pdf/1989/en_1989L0552_do_001.pdf (sk. 15.03.2005.). (Turpmåk – TBRD.) 27 Eiropas Padomes Eiropas konvencija “Par pårrobeΩu televîziju”(EKPT) 1989. gada 5. maijå, grozîta saskañå ar 1998. gada 9. septembra Eiropas Padomes Protokola nosacîjumiem (E.T.S., Nr. 141), ståjusies spékå 2002. gada 1. martå. Sk. http://conventions.coe.int/treaty/en/Treaties/Html/132.htm (sk. 30.06.2005.). (Turpmåk – EKPT).

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 63 TELEVÈZIJA EIROPÅ da¬u. Tås vai nu paslépj savus îpaßumus årvalstu jurisdikcijås, kas aizsargå to slepenîbu, vai arî izmanto daudzpakåpju, sareΩ©îtas piederîbas struktüras, lai izvairîtos no uzrau- dzîbas ieståΩu uzsåktås izmekléßanas. Mediju îpaßumu koncentråcijas lîmenis Rietumeiropå ir augståks nekå pårejas valstîs. Visskandalozåkais piemérs ir Itålijas komerciålå apraide, kurå uzñémumam Mediaset, kas pieder Milånas uzñéméjam un paßreizéjam premjerministram Silvio Berluskoni, pieder visi trîs valsts nacionålie komerciålie televîzijas kanåli – Canale 5, Italia Uno un Rete4. Våcijå privåtajåm raidorganizåcijåm noteiktais 30 procentu koncentråcijas sliek- snis bütîbå nozîmé to, ka likumdevéji ir pieñémußi duopolu privåtajå televîzijå, kas vei- dojas jau no astoñdesmito gadu vidus. Francija nepårtraukti saskaras ar dilemmu, kå savienot mediju plurålismu un daudzveidîbu ar lielu Francijas mediju konglomeråtu izveidoßanu, kas varétu konkurét starptautiskajå lîmenî. Pagåjußajå desmitgadé, kad CAE tirgi atvérås privåtiem investoriem, vairåkas rietumu grupas steidzås uz ßo re©ionu un izveidoja lielus televîzijas tîklus. Agråkå komunistiskå bloka valstis deviñdesmito gadu såkumå liedza mediju piederéßanu årzemniekiem, taçu tagad nosacîjumi par mediju îpaßniekiem ir daudz brîvåki, un arî årvalstu personåm ir at¬auts tießi investét medijos. Likumå noteikti ierobeΩojumi årzemju mediju îpaßumam saglabåjußies vairs tikai Serbijå, tas drîkst büt tikai 49 procenti no såkotnéjå dibinåßanas kapitåla. CAE lielåkie visa re©iona televîzijas uzñémumi ir ASV uzñémums Central European Media Enterprises (CME), kas pédéjo 15 gadu laikå izveidojis deviñu televîziju tîklu seßås valstîs, Bertelsmann mediju konglomeråta Våcijas RTL grupa, kam pieder televîzijas Ungårijå un Horvåtijå un kas plåno iegådåties vél citus uzñémumus, kå arî zviedru Modern Times Group (MTG), kurai ir nacionålås televîzijas visås trîs Baltijas valstîs, Ruperta Mérdoka News Corporation, kurß ir lielåkås Bulgårijas televîzijas stacijas îpaß- nieks, kå arî SBS Broadcasting, kas darbojas Ungårijå (sk. 15. tabulu).

5.3. DaΩådu mediju îpaßumi Reguléjums par daudzu mediju piederîbu ir ¬oti atß˚irîgs. Lielåkoties monitoringå ietverto valstu likumdoßanå ir aizliegti darîjumi, lai îpaßumå iegütu daΩådus medijus. Parasti nav at¬auts, ka uzñémumam varétu piederét divas vienådas raidorganizåcijas vai tådas, kas raida viena un tå paßa ©eogråfiskå re©iona måjsaimniecîbåm. Pieméram, parasti likum- doßanå ir aizliegta divu nacionålo televîzijas staciju vai divu nacionålo radio staciju pie- derîba. Lielåkås da¬as valstu likumdoßanå ir ietverti arî nosacîjumi, ka vienam îpaß- niekam nedrîkst piederét drukåtie un elektroniskie mediji. Tomér Bulgårijå, Lietuvå un Polijå ßådi ierobeΩojumi nav noteikti. Pédéjo gadu laikå Rietumeiropas tendence veidot multimediju uzñémumus ir sasniegusi arî pårejas valstis, kurås tagad vairåk notiek multimediju uzñémumu apvienoßanås. Pat tajås valstîs, kuru likumdoßanå ir nosacîjumi, kas aizliedz daΩådu mediju piederîbu, pa- stiprinås vertikålå koncentråcija, jo îpaßnieki izmanto sareΩ©îtas îpaßuma struktüras,

64 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS lai nosléptu to piederîbu. Slovåkijå, neraugoties uz stingrajiem likumdoßanas ierobeΩo- jumiem par daΩådu mediju piederîbu, vietéjam mediju magnåtam Ivanam Kmotrikam it kå piederot da¬as trîs televîzijas stacijås, kå arî uzñémumå Mediaprint & Kapa Presse- grosso, kurß ir valsts lielåkais laikrakstu izplatîßanas tîkls. Mazås valstîs mediju koncentråcija bieΩi vien netiek uzskatîta par draudu. Pieméram, Igaunijas mediju politikas veidotåji apgalvo, ka tik mazå tirgü mediju uzñémumi nespétu izdzîvot, ja tiem neat¬autu konsolidét to daΩådos biznesus. Tomér Igaunijå ir ievérojama mediju vertikålå un horizontålå koncentråcija, liela da¬a valsts mediju uzñémumu pieder Norvé©ijas grupai Schibsted. Otru argumentu par labu daΩådu mediju îpaßumu kon- solidåcijai izvirzîjis Polijas uzñémums Agora – Polijas vadoßå dienas laikraksta Gazeta Wyborcza izdevéjs un vietéjo radiostaciju tîkla îpaßnieks, apgalvodama, ka îstos draudus mediju plurålismam radot nevis vietéjås firmas, bet gan multinacionålajiem mediju gi- gantiem piederoßie daΩådie mediju uzñémumi.

5.4. Èpaßumu caurskatåmîba Komerciålo televîziju tirgiem piemît vél tåds trükums kå nepietiekama mediju îpaßumu caurskatåmîba, kas var noslépt sabiedrîbai iespéjamos intereßu konfliktus un îpaßnieku iejaukßanos stacijas programmas veidoßanå. Viens no visbieΩåk izmantotajiem îpaßnieku slépßanas pañémieniem ir mediju uzñémumu re©istréßana årzonas valstîs, pieméram, Kiprå vai Íveicé, kas îpaßniekiem garanté konfidencialitåti. Bulgårijå daudzu mediju uzñémumu patiesie îpaßnieki nav zinåmi, jo ßie uzñémumi ir re©istréti årzonu kom- påniju vårdå. Arî Rumånijå daudzu televîziju staciju îpaßnieki paslépußies aiz årzonas uzñémumiem. Pédéjo divu gadu laikå, péc tam kad pilsoniskå sabiedrîba izdarîja spiedienu, Rumånijas raidorganizåciju uzraudzîbas ieståde piespieda vairåkus televîziju uzñémumus atklåt savus îpaßniekus, tomér lîdz skaidrîbai par mediju piederîbu vél tålu. Vienam no jaunajiem Serbijas “oligarhiem” Bogo¬ubam Kariçam kopå ar brå¬iem pieder BK Telecom, nacionålais televîzijas kanåls, kas pazîstams ar savu konservatîvo noståju un atbalstu bijußajam Miloßeviça reΩîmam, taçu atkal un atkal dzirdamas baumas, ka viñu uzñémumam piederot arî neatklåtas da¬as nedé¬as izdevumos un citos drukåtajos medijos. Viens iespéjamais risinåjums, kå ienest skaidrîbu ßajå sektorå, varétu büt tådu tiesisko nosacîjumu ievießana, kas at¬autu raidorganizåciju uzraudzîbas iestådei izpétît visus îpaßumu piederîbas lîmeñus. Taçu arî tådi pasåkumi kå centralizétas, publiski pieejamas datu båzes izveidoßana par mediju îpaßniekiem un radikålåku sankciju noteikßana raidorganizåcijåm, kas slépj datus par saviem îpaßniekiem vai sniedz nepatiesus datus, varétu padarît ßo sektoru caurskatåmåku. Nedrîkstétu pie¬aut, ka slépßanås aiz årvalstu jurisdikcijas at¬auj raidorganizåcijåm pårkåpt nacionålås likumdoßanas prasîbas par pilnîgas caurskatåmîbas nodroßinåßanu. Pat ja uzñémums, kuram pieder televîzijas stacija, ir re©istréts Íveicé, kur îpaßniekiem tiek nodroßinåta konfidencialitåte, nekas neliedz tås valsts, kurå ßî stacija darbojas, uz- raudzîbas iestådei noteikt attiecîgajai raidorganizåcijai pienåkumu atklåt savus îpaß- niekus.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 65 TELEVÈZIJA EIROPÅ

5.5. Tirgus (Sk. 15. un 16. tabulu.) Komerciålås televîzijas finansé ieñémumi no reklåmas un cita veida komercdarbîbas, pieméram, sponsoréßanas un televeikaliem. Pédéjo desmit gadu laikå mediju tirgü tele- vîzija ir bijis tas sektors, kas ieguvis lielåko reklåmas ieñému da¬u, un ßî da¬a turpina augt, pasliktinot drukåto mediju, radio un vides mediju ståvokli.28 Ré˚inot péc reklåmas izdevumiem uz vienu iedzîvotåju, vislielåkais reklåmas tirgus ir Itålijå. Kaut arî joprojåm saglabåjas lielas atß˚irîbas starp rietumu un pårejas valstu tirgiem, tomér pårejas valstu reklåmas tirgi strauji aug. Péc reklåmas izdevumiem uz vienu iedzîvotåju no ßajå ziñojumå apskatîtajåm valstîm Ungårija ir otrajå vietå aiz Itålijas (sk. 15. tabulu). Albånija un Bosnija un Hercegovina joprojåm atpaliek no citåm ßå re©iona valstîm. Lielåkajå da¬å valstu televîzija piesaista pusi no kopéjiem reklåmas izdevumiem. Tikai çetrås no ßajå pétîjumå analizétajåm Rietumeiropas valstîm (Francijå, Itålijå, Apvienotajå Karalisté un Våcijå), Çehijå, kå arî divås Baltijas valstîs (Latvijå un Igaunijå) televîzija piesaista mazåk par pusi no ßå kopéjå apjoma. Påréjås valstîs, izñe- mot Bosniju un Hercegovinu un Poliju, komerciålå televîzija piesaista lielåko kopéjås televîzijas reklåmas da¬u. Tomér svarîgi atzîmét, ka 15. tabulå sniegtie dati par reklåmas izdevumiem (2003. gadå) balstås uz bruto skait¬iem. Daudzås pårejas valstîs ßie skait¬i nav uzticami, jo tie pamatojas uz oficiålajiem tarifiem, kurus televîzijas stacijas piedåvå reklåmdevéjiem, un neiek¬auj atlaides (årkårtîgi izplatîtas), bårterdarîjumus un komisijas maksas, kas tiek piedåvåtas vai kuras pieprasa reklåmas a©entüras un mediju pirkßanas uzñémumi. Íajås valstîs reålie neto skait¬i ir daudz zemåki. Bütiskas atß˚irîbas starp neto un bruto skait¬iem parådås tådås valstîs kå Turcija, Rumånija un Ungårija. Íådas atß˚irîbas starp bruto un neto reklåmas ieñémumiem, kaut gan – ne tik izteiktas, paståv arî Rietumeiropas tirgos.

5.6. Komerciålo televîziju neatkarîba Privåto televîziju parådîßanås ir bütiski mainîjusi televîzijas ainu pårejas valstîs un pie- spiedusi bijußajåm valsts televîzijåm atjauninåt savu raidîjumu programmu, lai tås spétu izdzîvot konkurences cîñå. DaΩu ßo valstu komerciålås raidorganizåcijas savas darbîbas såkumposmå piedåvåja dinamiskas ziñu un politisko aktualitåßu programmas, citas ßajås valstîs ieviesa izmekléjoßo Ωurnålistiku. Tomér paßlaik komerciålås televîzijas nav minamas kå spécîgas izmekléjoßas Ωurnålistikas un kvalitatîvu ziñu raidîjumu piemérs, jo ßîs stacijas, cenßoties piesaistît péc iespéjas lielåku auditoriju, aizvien vairåk aprobeΩojas ar zemas kvalitåtes izklaides raidîjumiem un sensacionålu ziñu izlaidumiem.

28 IP International Marketing Committee, Television 2004, 46. lpp.

66 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

Tikai nedaudzås pårejas valstu komerciålajås televîzijås paståv paßregulåcijas mehånismi, un ßo staciju Ωurnålisti bieΩi vien izjüt tießu vai netießu spiedienu. ANEM, Serbijas Neatkarîgo elektronisko mediju asociåcija, ir viens no retajiem piemériem, kad privåtas raidorganizåcijas ir izstrådåjußas étikas kodeksu. Daudzås valstîs ierobeΩoto darba pie- dåvåjumu dé¬ nav noteikts skaidrs darba tiesîbu reguléjums. Årvalstu mediju uzñému- mi saviem darbiniekiem pårejas valstîs noteikti piedåvå tådus darba apståk¬us, kas to izcelsmes valstîs tiktu uzskatîti par standartiem neatbilstoßiem. Horvåtijas, Serbijas un citu valstu Ωurnålistu asociåcijas ir par to südzéjußås. BieΩi vien Ωurnålisti baidås zaudét darbu, jo daudzås pårejas valstîs vél nav izveidojußås tådas rietumu industriåli attîstîta- jås valstîs pazîstamas aizsardzîbas formas kå sarunas par kolektîvajiem darba lîgumiem, arodbiedrîbas, un tamlîdzîgi. Tådå bîstamå vidé, raidîjumu veidoßanå paståvot bieΩas politiskås iejaukßanås un ekonomiskå spiediena fonam, uzplaukst paßcenzüra. Rumånijå no komerciålo televîziju raidîjumu programmåm ir pazudußi nopietni rai- dîjumi par politiku un aktuåliem sabiedriskiem notikumiem, kå arî sarunu ßovi, tie aiz- ståti ar zemas kvalitåtes “politisko kabaré”, kurå politiskås debates apvienotas ar varieté ßoviem. Komerciålås stacijas attaisno ßådu raidîjumu veidoßanu tådéjådi, ka vienîgais to panåkumu indikators esot auditorijas da¬a un ka skatîtåji ßådus raidîjumus pieprasot. No otras puses, raidorganizåcijas vairåk izplata izklaides un zemas kvalitåtes televîzijas raidîjumus tåpéc, ka tå iespéjams izvairîties no pretrunîgiem politiskiem un ekonomiskiem jautåjumiem, kas varétu aizkaitinåt ietekmîgus politi˚us un biznesmeñus, kuri raidorganizåcijas atbalsta ar labvélîgu reguléjumu vai reklåmas lîgumiem. Arî redakcionålo neatkarîbu negatîvi ietekmé mediju îpaßnieku saistîba ar citiem bizne- siem, jo îpaßnieki izmanto mediju uzñémumus sava privåtå labuma güßanai, nevis lai kalpotu skatîtåjiem. Tå tas ir daΩås pårejas valstîs, tajå skaitå Rumånijå, Albånijå, Serbijå un Ma˚edonijas Republikå, kå arî Turcijå, jo, tå kå tur televîzija parasti nav ilgtspéjîgs bizness, mediju uzñémumus vai nu atbalsta politiskås aprindas, vai arî tie pieder lielåkiem uzñémumiem, kuru îpaßnieki ir investéjußi citos sektoros un medijus izmanto tikai kå savu biznesa intereßu sasniegßanas lîdzekli.

6. TELEVÈZIJAS PROGRAMMAS Televîziju raidîjumu programmas strauji mainås, atspogu¬ojot sabiedrîbas gaumi, inovå- cijas un konkurenci industrijå. Komerciålo televîziju radîtå spiediena dé¬ sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju vei- dotås un izplatîtås programmas aizvien vairåk komercializéjas un tåpéc aizvien vairåk lîdzinås saviem komerciålajiem såncenßiem. Komerciålås televîzijas veido tabloîdu stila ziñu raidîjumus, gan lai piesaistîtu auditoriju, gan lai izvairîtos no jutîgu jautåjumu apskatîßanas, kas varétu apdraudét to biznesu. Izmekléjoßajai Ωurnålistikai ir marginåla loma gan publiskajå, gan komerciålajå televîzijå. Minoritåßu raidîjumiem sabiedriskå pakalpojuma televîzijå ir atvéléts mazs un nepievilcîgs raidlaiks, bet komerciålajås televîzijås tie tikpat kå nepaståv.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 67 TELEVÈZIJA EIROPÅ

6.1. Mainîgie formåti Galvenå televîzijas programmu veidoßanas tendence ir nemitîgie jaunu programmas for- måtu mekléjumi, ko papildina satura pårdroßa komercializåcija. Masu mediju tirgü, kur nepårtraukti aug konkurence, neskaitåmiem medijiem, kas cînås par auditoriju, tele- vîzija tiecas piesaistît skatîtåjus ar novatoriskåm, dinamiskåm, bieΩi vien – sensacionå- låm programmåm. Kanåli nepårtraukti pülas izdomåt “paßi sevi no jauna”. Tie hibridizé televîzijas formåtus, jauc kopå intelektuålus raidîjumus – tådus kå politiskas diskusijas – ar vieglu izklaidi, pieméram, varieté izrådém. Ziñu raidîjumi tiek veidoti atbilstoßi tab- loîdu struktüråm, îpaßi izce¬ot sensacionålus vai dîvainus notikumus, bet izñem no pro- grammåm dzi¬åkas, izmekléjoßås reportåΩas, kuras prasa lielus laika un lîdzek¬u ieguldî- jumus. Vispåréja satura komerciålås televîzijas tipisku programmu veido realitåtes ßovi, komerciålas filmas, seriåli, viktorînas, vietéjie izklaides raidîjumi un reklåma. Vidé, kurå dominé augoßa mediju koncentråcija un komerciålo mediju konkurence, sa- biedriskå pakalpojuma televîzijas loma, kå to atkårtoti uzsvérusi Eiropas Padomes Parla- mentårå asambleja, ir veicinåt daudzveidîbu un plurålismu, piedåvåt plaßai sabiedrîbai domåtus raidîjumus, tajå skaitå minoritåßu un kultüras raidîjumus, dzi¬as izmekléjoßas reportåΩas, ziñu un informatîvos raidîjumus, raidîjumus bérniem, re©ionålås ziñas un iestudéjumus.29 Tådéjådi sabiedriskå pakalpojuma televîzija nostiprina sociålo, politisko un kultüras pilsonîbu un veicina sabiedrîbas saliedéßanos. Tomér realitåté daudzas sabiedriskå pakalpojuma televîzijas konkuré ar komerciålajåm televîzijåm un nevis veido jaunas, no komerciålajåm raidorganizåcijåm atß˚irîgas identi- tåtes, bet kopé komerciålo televîziju jaunieviestås programmas.

6.2. Sabiedriskå pakalpojuma televîzija Kaut arî sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm likumå noteikts konkréts pasütî- jums un pienåkumi, to programmas aizvien vairåk lîdzinås komerciålo televîziju saturam, it îpaßi pårejas valstîs. Pédéjo desmit gadu laikå sabiedriskå pakalpojuma televîzijas savås programmås ir ieviesußas zinåmus uzlabojumus, izplatot vairåk ziñu raidîjumu un rai- dîjumu par sabiedriski aktuålåm témåm, dokumentålo filmu, kå arî reli©isko un mino- ritåßu raidîjumu, nekå to dara komerciålås stacijas. Tomér, konkurencei ar komerciåla- jåm televîzijåm saasinoties, sabiedriskå pakalpojuma televîzijas piedåvå lielåku zemas kvali- tåtes izklaides programmu îpatsvaru, turpretim kultüras un minoritåßu raidîjumi tiek aizbîdîti uz nepievilcîgu étera laiku. Tik un tå jåteic, ka daΩåm no vadoßajåm Rietum- eiropas sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm – tådåm kå BBC, ARD un ZDF, ir izdevies saglabåt skaidru savu programmu profilu un iegüt labus reitingus, nepak¬aujoties tirgus spiedienam.

29 Eiropas Padomes Parlamentårås asamblejas Rekomendåcija 1641 (2004. g.) par sabiedriskå pakalpojuma apraidi, pieñemta 2004. gada 27. janvårî.

68 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

Pieméram, Slovénijå sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcija agråk piedåvåja gan inte- lektuåla, gan populåra satura programmu, taçu péc komerciålo televîziju parådîßanås såka izplatît komerciålåkus formåtus, pieméram, spé¬u ßovus un Eiropas seriålus. TVR 1, Rumånijas sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas pirmais kanåls, izplata zema lîmeña humora raidîjumus un vietéjos realitåtes ßovus, kas iegüst labus nacionålos reitingus. Bez TVR 1 SRTV ir vél divi citi étera kanåli – TVR 2 un TVR Cultural, kurß izplata tikai raidîjumus par kultüras jautåjumiem. Ío formulu, kad viens kanåls izplata komerciålåku saturu, ko papildina citi kanåli, kam ir pårsvarå sabiedriskå pakalpojuma raidîjumi, izmanto vairåku Eiropas valstu sabied- riskå pakalpojuma televîzijas tîkli. Çehijas TV pirmais kanåls ÇT1 ir vispåréja satura kanåls, kura programmå iek¬auti daΩåda veida raidîjumi, ieskaitot ziñu raidîjumus, uzvedumus, komerciålos seriålus un filmas, izklaides ßovus un bérnu raidîjumus, turpretim stacijas otrais kanåls ÇT2 koncentréjas uz minoritåßu, sporta, müzikas raidîju- miem, dokumentålåm un neatkarîgo reΩisoru filmåm. Lîdzîga formula tiek izmantota arî Slovåkijå, kur sabiedriskå pakalpojuma televîzijas STV otrais kanåls Dvojka pievérßas nelielåm mér˚a grupåm, izplatot müzikas un sporta raidîjumus, nacionålajåm mino- ritåtém domåtus un reli©iskus raidîjumus, kå arî dokumentålås filmas, turpretim stacijas pirmais kanåls Jednotka lîdzinås komerciålai televîzijas stacijai, izplata izklaides ßovus, gråvéjfilmas, ©imenes ßovus, raidîjumus par slavenîbu privåto dzîvi un realitåtes ßovus. Serbijas sabiedriskås raidorganizåcijas RTS pirmajå kanålå daudz vietas aizñéma ziñu raidîjumi, taçu, rea©éjot uz komerciålo staciju radîto konkurenci, to apjoms pamazåm sarük. Te vislielåkå loma ir TV Pink, kas kopß darbîbas såkuma 1994. gadå rådîjusi pie- méru visa re©iona komerciålajåm televîzijåm. Tås nesareΩ©îtais viedoklis – “nekådu ziñu, nekåda sporta, tikai izklaidi” – izrådîjies ¬oti veiksmîgs. Péc 2000. gada Pink såka veidot ziñu raidîjumus, mé©inot distancéties no programmas, kas pårsåtinåta ar reklåmu un létu izklaidi. Tomér savå darbîbå tå joprojåm galvenokårt orientéjas uz izklaidi. Tå izveidojusies arî vienîgå panre©ionålå stacija Bosnijå un Hercegovinå un Melnkalné. Programmu veidoßanu tießi ietekmé sabiedriskå pakalpojuma televîzijas finanséjums. Stabila, ilgtermiña finanséjuma nodroßinåßana ir galvenais stimuls, lai sabiedriskå pakalpojuma stacijas censtos îstenot savu lomu. Kad Igaunijå 1998. gadå reklåma tika pilnîgi izñemta no sabiedriskå pakalpojuma televîzijas ETV programmas, tai izdevås mainît savu identitåti un labåk orientéties uz sabiedrisko pakalpojumu, izplatot vairåk repor- tåΩu par vietéjiem jautåjumiem un bérnu raidîjumu, kå arî mazinot zemas kvalitåtes izklaides apjomus. ETV pårståvji apgalvo, ka ETV definéjusi savu lomu no jauna, lai pie- saistîtu valsts inteli©enci, un ka ßajå segmentå auditorijas da¬a esot augusi. Rietumeiropå sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju balsis atß˚iras no komerciåla- jåm stacijåm. Pieméram, Våcijå sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas ARD un ZDF ir neapßaubåmi lîderi informatîvo raidîjumu izplatîßanas ziñå, turpretim komerciålajiem kanåliem ir vadoßå loma paßmér˚îgu izklaides raidîjumu piedåvåjumå, un piekto da¬u sava étera laika tie aizpilda ar reklåmu. Våcijas sabiedriskå pakalpojuma kanåliem ko- pumå ir lîdzsvarotåks raidîjumu piedåvåjums. Tomér tiek uzskatîts, ka salîdzinåjumå ar

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 69 TELEVÈZIJA EIROPÅ komerciålajåm stacijåm, kuråm ir jauneklîgåks imidΩs, tie esot garlaicîgåki. Arî Francijå sabiedriskajiem kanåliem ir izdevies kopéjå apraides ainå radît atß˚irîgu télu. Tie regu- låri izplata politiskas diskusijas un raidîjumus, kådi komerciålajås televîzijås nepaståv, piedåvå plaßu sporta apskatu, un tiktål tiem ir izdevies atturéties no realitåtes TV izplatîßanas. Itålijas sabiedriskå pakalpojuma tîkls RAI veido un izplata lielu iestudé- jumu un izklaides raidîjumu, kå arî ievérojamu ziñu un informatîvo raidîjumu apjomu, ieskaitot izglîtojoßos un sporta raidîjumus, kå arî raidîjumus minoritåtém. Tomér pé- déjo trîs gadu laikå RAI izplatîjis pieaugoßu daudzumu tîri komerciålu raidîjumu, pie- méram, realitåtes ßovus.

6.3. Komerciålå televîzija (Sk. 17. tabulu.) Komerciålås televîzijas visur izmanto vienådu formulu, kuras pamatå ir tabloîdu stila ziñu raidîjumi, realitåtes ßovi, komerciålas filmas, seriåli, léti Dienvidamerikas telenovela seriåli, viktorînas un zemas kvalitåtes humora ßovi. Daudzas komerciålås televîzijas, kas sliecas masu auditoriju virzienå, izñem no savåm programmåm izmekléjoßås reportåΩas un raidîjumus minoritåtém un nißu segmentiem. No komerciålajåm televîzijåm tikpat kå pagaisis izglîtojoßais un kultüras elements. Komerciålo raidorganizåciju programmu kvalitåtes pasliktinåßanås zinåmå mérå ir izskaidrojama ar nepietiekamo uzraudzîbu. DaΩås valstîs, pieméram, Apvienotajå Kara- listé un Våcijå, pieß˚irot apraides licences, tiek noteikti arî pienåkumi attiecîbå uz saturu. Apvienotajå Karalisté visåm étera komerciålajåm televîzijåm ir noteikti sabiedriskå pakalpojuma pienåkumi, un reguléjuma sistéma nosaka tåm sniegt pakalpojumus saskañå ar likumå paredzétajiem programmu principiem un vadlînijåm. Lîdz ar to visas brîvås étera raidorganizåcijas tiek regulétas saskañå péc tådiem principiem, kuru mér˚is ir nodroßinåt augstas kvalitåtes raidîjumu piedåvåjumu, kas atspogu¬otu daudzveidîgas auditorijas vajadzîbas un gaumi. Pédéjos gados prasîbas ir nedaudz izplüdußas. Våcijå uzraudzîbas iestådes var noteikt komerciålajiem kanåliem pienåkumu izplatît neatkarîgu producentu veidotus augstas kvalitåtes raidîjumus, bieΩi vien – vispiemérotåkajå ska- tîßanås laikå vakaros. Francijå komerciålajåm radio un televîzijas stacijåm ir saistoßs to licences lîgumå ietvertais pienåkumu kopums. Pieméram, valsts lielåkajam televîzijas kanålam TF1 licences lîgumå ir noteikts pienåkums gadå izplatît vismaz 800 stundu ziñu un raidîjumu par aktuålåm sabiedriskåm témåm. Tomér daudzås citås valstîs lîdzîgi pienåkumi bieΩi vien ir formuléti aptuveni, ¬aujot privåtajåm raidorganizåcijåm izvairîties no to pildîßanas. Pieméram, Çehijas Republikas likums nepieß˚ir raidorganizåciju uzraudzîbas iestådei – Radio un televîzijas apraides padomei (RRTV) pilnvarojumu piespiest komerciålås stacijas ievérot licences pie- ß˚irßanas nosacîjumus. Rezultåtå valsts lielåka komerciålå stacija TV Nova, neraugoties uz apñemßanos izplatît “intelektuålu saturu”, izplata tipiski komerciålas programmas un k¬uvusi par zemåkås kvalitåtes raidîjumu paraugu.

70 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

Komerciålajåm raidorganizåcijåm ir noteikti nedaudzi sabiedriskå pakalpojuma pie- nåkumi. Bosnijå un Hercegovinå, Latvijå, Lietuvå, Polijå un Slovåkijå privåtajåm raid- organizåcijåm likums nenosaka sabiedriskå pakalpojuma pienåkumus. Citås valstîs, pie- méram, Rumånijå, sabiedriskå pakalpojuma pienåkumi ir ¬oti vispårîgi (objektîvas informåcijas izplatîßana un politiskå un sabiedriskå plurålisma uzturéßana) vai formåli (izplatît bez maksas sabiedrîbai svarîgus valsts paziñojumus), tåpéc tie neietekmé kopéjo staciju raidîjumu kvalitåti. Ungårijå paståv diezgan detalizéti komerciålo televîziju sa- biedriskå pakalpojuma pienåkumi. Likums komerciålajåm stacijåm nosaka atvélét “sabiedriskåm programmåm” vismaz 10 procentu no sava dienas raidlaika, vismaz 20 mi- nüßu garu ziñu raidîjumu un 25 minütes “sabiedrisko programmu” vislabåkajå skatî- ßanås laikå. Likumå “sabiedriskås programmas” skaidri definétas kå ziñas vai raidîjumi bérniem un pusaudΩiem, kå pilsoñiem ikdienas dzîvé noderîga informåcija, måkslas darbi, raidîjumi, kas veicina ticîbas brîvîbu. Tomér, paståvot tik detalizétiem sabiedriskå pakalpojuma pienåkumiem, Ungårijas komerciålås televîzijas saturå dominé intelektuålå ziñå primitîvi Ωanri.

6.4. Kvotas 6.4.1. Eiropas kvotas Galveno ES likumdoßanas ietvaru televîzijas programmåm veido TBR direktîva un Eiropas konvencija “Par pårrobeΩu televîziju” (EKPT). (Sk. III.4.3. sada¬u.) TBR direk- tîva ir iestrådåta nacionålajå likumdoßanå, un vietéjås raidorganizåcijas ievéro tås pra- sîbas. Tomér daΩås pårejas valstîs TBR direktîvas ievießana nav pietiekami uzraudzîta. Slovénijå RTV Slovenia ßîs kvotas ievéro, taçu, nepaståvot monitoringam, nav skaidrs, vai tås ievéro arî komerciålie televîzijas kanåli. Kaut gan direktîva sekmé Eiropas satura izplatîßanu, tå nav îpaßi ietekméjusi programmu kvalitåti. Daudzu valstu raidorganizå- cijas nolémußas izpildît Eiropas kvotu prasîbas, izplatot daudz vietéjo raidîjumu, kuriem lielåkoties ir zemas raΩoßanas izmaksas.

6.4.2. Minoritåßu kvotas Vispåréjå televîzijå raidîjumi minoritåtém netiek îpaßi veicinåti. Komerciålajåm raid- organizåcijåm nekur nav noteiktas lingvistiskåm vai etniskåm minoritåtém domåtu rai- dîjumu kvotas. Kaut gan raidîjumiem minoritåtém vajadzétu büt sabiedriskå pakalpojuma televîzijas prioritåtei (jo paståv universåls pienåkums rüpéties par visåm sabied- rîbas da¬åm), tomér tikai Ma˚edonijas Republikå likumdoßana nosaka minoritåßu raidî- jumu kvotas sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm. Lîdzîga situåcija ir arî Serbijå, kur gan nav noteiktas kvotas raidîjumiem minoritåßu valodås, tomér sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju pienåkums ir “ievérot ne tikai iedzîvotåju vairåkuma, bet arî tajå re©ionå, kurå raidîjumi tiek izplatîti, pårståvéto minoritåßu un etnisko grupu lingvistiskos un runas standartus”. Visås påréjås valstîs sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm ir noteiktas tikai vispåréjas prasîbas iek¬aut savå programmå raidîjumus minoritåtém

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 71 TELEVÈZIJA EIROPÅ

(sk. 18. tabulu). Tå ir Ungårijå, kur raidîjumi minoritåtém tiek uzskatîti par “sabiedrisku programmu”, un Rumånijå, kur sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm noteikts vispåréjs pienåkums veidot nacionålajåm minoritåtém veltîtus raidîjumus. Slovå- kijå sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm ir likumå noteikts pienåkums atspogu¬ot minoritåtes, bet Slovénijå no sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm tiek vienîgi pieprasîts, lai minoritåßu raidîjumi sasniegtu 90 procentu no re©ioniem, kurus apdzîvo ungåri un itåließi. Arî Itålijå RAI statüti un pakalpojumu lîgums nosaka ßai raidorga- nizåcijai kvotas un pienåkumus attiecîbå uz minoritåßu raidîjumiem.

6.5. Neatkarîgås ziñas un izmekléjoßå Ωurnålistika Neraugoties uz lielåku ziñu dienestu neatkarîbu, gan sabiedriskå pakalpojuma televîzi- jås, gan komerciålajås raidorganizåcijås ziñu veidoßana joprojåm izjüt tirgus, politisko, kå arî îpaßnieku spiedienu, un lielåkajå da¬å televîzijas staciju izmekléjoßajai Ωurnålistikai ir marginåla vieta. Daudzås pårejas valstîs gan sabiedriskå pakalpojuma, gan komerciålås televîzijas ar ziñu raidîjumu tabloizéßanu izvairås no jutîgu problému atspogu¬oßanas. Pieméram, Ungårijå komerciålås televîzijas stacijas ir izvéléjußås büt nevis politiski neitrålas, bet gan apolitis- kas, proti, tås neapsprieΩ parlamentåro politiku. Tåda pati situåcija ir izveidojusies arî Rumånijå, kur gadiem ilgi komerciålås televîzijas, kas iekavéto nodok¬u maksåjumu dé¬ ir parådå valsts budΩetam, izvéléjußås raidît perifériskas, “vieglas” ziñas, pieméram, par avårijåm vai zådzîbåm, nevis runåt par jutîgiem politiskiem jautåjumiem, kas varétu radît satraukumu politiskajå un biznesa elité. Arî daudzu komerciålo staciju reportåΩas ir ten- détas izdabåt stacijas îpaßniekiem vai to sabiedrotajiem. Tåda veida reportåΩas ir Turcijå, kur bieΩi vien privåto raidorganizåciju redakcionålå noståja ir labvélîga to îpaßnieku in- teresém. Tomér pårejas valstîs ir arî pamatîgu reportåΩu un augstas kvalitåtes ziñu veidoßanas pieméri. Slovåkijas sabiedriskå pakalpojuma stacija STV péc tås vadîbas maiñas 2003. gadå ieviesa jaunus, kvalitatîvas izmekléjoßås Ωurnålistikas raidîjumus, tådus kå Reportéri (“Reportieri”), kuriem drîz vien izveidojås laba reputåcija. Vél viens piemérs ir Serbijas raidorganizåcija B92, kura konsekventi koncentréjusies uz informéjoßo un izmekléjoßo Ωurnålistiku. Rietumeiropas sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas savus programmu veidoßanas pienåkumus pilda labåk, un daΩås valstîs tås ir izveidojußas no komerciålo raidorganizå- ciju piedåvåjuma atß˚irîgas programmas. Tomér pamatîga izmekléjoßå Ωurnålistika ir reti sastopama.

6.6. Nißas un alternatîvas Nißas televîzijas kanålu parådîßanås tendence k¬üst aizvien populåråka. Pieméram, pårejas valstîs strauji attîstîjußies kanåli, kas piedåvå tikai ziñas, – Rumånijas Realitatea TV un N24, Slovåkijas TA 3 un Çehijas Republikas ÇT 24. Kaut gan salîdzinåjumå ar parastajiem

72 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS medijiem to auditorijas ir diezgan mazas, tie veicina daudzveidîgu ziñu un informatîvo raidîjumu attîstîßanos. DaΩas no ßîm stacijåm, pieméram, Rumånijas Realitatea TV un Serbijas B92, ir attiecîgajås valstîs slavétas par uzticamu un objektîvu ziñu piedåvåjumu.

6.7. Vietéjå televîzija Pårejas valstîs vietéjås televîzijas ir smagos finansiålos apståk¬os. Tå kå lielåka reklåmas budΩetu da¬a aiziet nacionålajåm televîzijas stacijåm, kuras kontrolé nacionålås auditorijas vairåkumu, vietéjås stacijas ir nonåkußas vietéjo paßvaldîbu kontrolé vai k¬uvußas par to îpaßnieku intereßu veicinåßanas lîdzek¬iem. Serbijå vietéjie mediji atkårtoti tiek pak¬auti vietéjo paßvaldîbu ietekmei un joprojåm darbojas ¬oti neskaidros apståk¬os, turklåt likumå noteiktå privatizåcijas termiña paga- rinåßana ßo situåciju ir tikai saasinåjusi. 2005. gada augustå parlaments pieñéma grozî- jumu Likumå par raidorganizåcijåm, pagarinot vietéjo mediju privatizåcijas termiñu lîdz 2007. gada beigåm. Raidorganizåciju uzraudzîbas iestådém pietrükst resursu vietéjo un re©ionålo televîzijas staciju programmu monitoréßanai. Vietéjås stacijås strådåjoßajiem Ωurnålistiem nav no- droßinåta lîgumtiesiskå aizsardzîba, viñiem tiek maksåtas zemas algas. Lai izdzîvotu, vietéjås televîzijas stacijas saistås ar nacionålajåm komerciålajåm televîzijas stacijåm un piegådå tåm vietéjos ziñu siΩetus, bet paßas savus raidîjumus izplatît nevar.

6.8. Kopienu mediji Jauna apraides parådîba ir kopienu mediji, tos veido NVO, bezpe¬ñas organizåciju vai minoritåßu kopienu mediju uzñémumi. Tomér parasti tiem trükst resursu un reti kad tiek pieß˚irtas apraides licences vai dotas raidîßanas at¬aujas. Izvérsußies centieni nostip- rinåt kopienu mediju organizåciju Eiropas lîmenî. Pårnacionålo minoritåßu kopienu mediju tîklu veidoßanas kampaña oficiåli såkås 2003. gada 18. decembrî, tås kulminåcija bija 2004. gada Eiropas véléßanu laikå publiskotais Eiropas kopienu mediju manifests. Íajå manifestå minoritåßu kopienu mediji aicinåja Eiropas Komisiju, Eiropas Parla- mentu un dalîbvalstu valdîbas atzît minoritåßu medijus par sabiedrisko kopienu pakalpojumu un visåm atbilstoßajåm apraides platformåm noteikt “saistîbas, kas jåievéro”. Tas arî aicinåja politikas veidotåjus nodroßinåt nacionålajåm minoritåtém uztveramus medijus to valodå.30 Ío kampañu atbalsta Eiropas Komisijas Kopienu rîcîbas programma diskriminåcijas apkaroßanai (2001.–2006. g.). Kaut arî precîzi dati par kopienu medijiem nav pieejami, tiek lésts, ka ES ir tükstoßiem ßådu mediju, kas nonåk pie miljoniem skatîtåju, lasîtåju un klausîtåju.31

30 Manifests tießsaisté atrodams: http://www.multicultural.net/manifesto/index.htm (sk. 30.08. 2005.). 31 Papildu informåciju par kopienu iniciatîvåm sk. http://www.multicultural.net/minoritymedia_project_info.htm (sk. 30.08.2005.).

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 73 TELEVÈZIJA EIROPÅ

7. MULTIMEDIJI UN JAUNÅS TEHNOLOÌIJAS Straujå tehnolo©iju attîstîba komunikåciju sférå rada jaunus izaicinåjumus tradicionåla- jai apraidei. Åtrå mobilo telefonu un datorprogrammu izplatîba veicinåjusi interneta un mobilo komunikåciju attîstîbu, un tås tuvåkajå nåkotné varés piedåvåt televîzijas saturu. Tad büs nepiecießams arî jauns reguléjums. Vissvarîgåkå attîstîbas tendence étera tele- vîzijas industrijå ir digitalizåcija, kas pédéjo divu gadu laikå strauji izvérsusies Rietum- eiropå. Jaunå apraides tehnolo©ija aizståj analogos signålus ar digitålajiem, kurus ir viegli izmantot daΩådås mediju platformås, tådås kå internets un mobilå telefona iekår- tas. Tomér pårejas valstîs digitalizåcijas process norit léni. Kaut arî daΩas valsts pirmås digitalizåcijas straté©ijas ir izstrådåtas un veikta ierobeΩota izmé©inåßana, pårsvarå politika nav skaidri formuléta, un diskusijas par digitålås apraides ievießanu izvérsußås ßaurå speciålistu un pétnieku lokå. Tiek uzskatîts, ka kopumå digitalizåcija izraisîs jaunu konkurences kåpinåjumu Eiropas apraides sektorå. Tomér pagaidåm vél nav skaidrs, kå digitålå televîzija tiks finanséta un kåda büs tås ietekme uz apraides reguléjumu. Taçu skaidrs, ka daΩås Eiropas valstîs drîza analogo signålu atslégßana nav reåls scenårijs, jo påreja uz digitålo signålu norit léni.

7.1. Tirgus apskats (Sk. 19. un 20. tabulu.) Lîdzås étera televîzijai kabe¬i un satelîts ir visbieΩåk izmantotås platformas televîzijas piegådei. Atkarîbå gan no valsts politikas komunikåciju nozaré, gan no vietéjås ©eogrå- fijas daΩådås valstîs ßo platformu attîstîba noritéjusi visai atß˚irîgi. Rietumeiropå ir bijußi vairåki kabe¬televîzijas un satelîttelevîzijas attîstîbas mode¬i, kas aizsåkås galvenokårt astoñdesmitajos gados. Pirmkårt, daΩas valstis, pieméram, Våcija, ir izdarîjußas apjomîgus ieguldîjumus gan kabe¬u, gan satelîtu apraidé, lai paplaßinåtu savu televîzijas piedåvåjumu. Otrs kabe¬televîzijas un satelîttelevîzijas attîstîbas modelis atrodams dienvidu valstîs, pieméram, Itålijå, kurå kabe¬u pieslégumu tikpat kå nav un arî satelîttelevîzija nav plaßi izplatîta. Postkomunistiskajås valstîs kabe¬televîzijas un satelîttelevîzijas izplatîba joprojåm ir zema, un lielåkå iedzîvotåju da¬a televîziju sañem pa étera kanåliem. Zema kabe¬televîzijas un satelîttelevîzijas izplatîba ir tådås valstîs kå Horvåtija, Çehijas Republika, Lietuva, Ma˚edonijas Republika, Serbija un Melnkalne, Slovåkija un Turcija (sk. 18. tabulu). To- mér daΩås ßå re©iona valstîs ir vérojama stabila kabe¬televîzijas attîstîba – pieméram, Rumånijå, Bulgårijå, Ungårijå, Polijå un Slovénijå. Satelîttelevîzijas izplatîba ir zema gan CAE, gan DAE, kur tikai Horvåtijå satelîttelevîzijas pårklåjums pårsniedz 25 procentus. Runåjot par visiem saziñas lîdzek¬iem, jåteic, ka pédéjo piecu gadu laikå telekomunikå- ciju industrija ir piedzîvojusi vérienîgu izaugsmi. 2003. gadå vairåk nekå pusei ßo valstu måjsaimniecîbu bija telefona pieslégums, izñemot Albåniju un Lietuvu (kur ir augsts

74 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS mobilo telefonu lietoßanas lîmenis). Íajå gadå vairåk nekå pusei iedzîvotåju bija mobilais telefons, izñemot Bulgåriju, Albåniju, Ma˚edonijas Republiku, Rumåniju, Serbiju un Melnkalni. Tomér mobilo telefonu industrija ir viena no ßå re©iona visstraujåk augo- ßajåm nozarém. Visdaudzsoloßåkå izaugsme tiek prognozéta internetam, kurß pédéjos gados ir strauji iz- platîjies. 2003. gadå Rietumeiropå internetu vidéji lietoja 46 procenti, salîdzinåjumå – CAE – 13 procenti iedzîvotåju. Tomér pédéjo divu gadu laikå interneta izplatîba strauji augusi, un, pateicoties tå labåkajåm spéjåm pårraidît daΩåda veida komunikåciju, ieskaitot radio, televîziju un balss pakalpojumus, ßim medijam ir vislielåkås izaugsmes iespé- jas nåkotnes komunikåciju industrijå. 2003. gadå bija tirgus uzplaukums, un industrija pieredzéjusi intensîvåkus konver©ences mé©inåjumus. Kabe¬operatori Eiropå bija pirmie, kas pieslédza måjsaimniecîbåm modemu pakalpojumus, apvienojot vienå paketé gan internetu, gan kabe¬televîziju. Tiem sekoja telekomunikåciju uzñémumi, kas 2002. gadå såka piedåvåt DSL pakalpojumus. 2002. gada beigås bija vairåk måjsaimniecîbu ar DSL nekå måjsaimniecîbu ar kabe¬u mode- miem.32 Interneta un televîzijas “laulîba”, kas cieta, kad 2000. gadå pårspråga dot.com “burbu- lis”, atkal parådîjås kå reåla televîzijas raidîßanas nåkotnes iespéja. Tådi uzñémumi kå Microsoft izstrådåja programmatüru un uztvéréjus, kas spéj uztvert interneta protokola televîziju, kas izplata programmu, ko ßai konkrétajai platformai izveidojußas raidorga- nizåcijas. 2005. gadå telekomunikåciju uzñémumi strådå pie tå, lai mobilo telefonu ekrånos piedåvåtu televîzijas saturu. Kaut arî visas ßîs jaunås platformas vél ir tikai darbîbas såkumå, tehnolo©ijas attîstîba rada lielu izaicinåjumu tradicionålajai televîzijai, jo televîzijas saturs tiks padarîts pieejams gandrîz katrå komunikåciju ierîcé. Tå arî izvirza jautåjumus saistîbå ar: • televîzijas reguléjumu (jo liela ßîs jaunås vides da¬a nav reguléta, un var izrådîties, ka to praktiski nav iespéjams regulét); • televîzijas nåkotnes lomu un ietekmi uz sabiedrîbu (jo satura producentu un piegådåtåju skaits büs praktiski neierobeΩots); • vispåréjo ietekmi uz reklåmu un saturu (jo jaunås tehnolo©ijas at¬aus raidîjumus pårtît vai izlaist); • industrijas stabilitåti un tås paståvéßanas iespéjamîbu (jo komunikåciju kanåli büs pieejami neierobeΩotam dalîbnieku skaitam). Tomér, kamér ßîs konver©entås tehnolo©ijas gatavojas pilnvértîgai darbîbai, tradicionålå televîzija, brîvå étera televîzija gatavojas digitalizåcijai, nozîmîgåm tehnolo©iskåm pår- maiñåm radio spektrå, kas ievérojami palielinås to televîzijas kanålu skaitu, kurus måj- saimniecîbas uztver ar televizoriem.

32 European Audiovisual Observatory, The Yearbook 2004, 43. lpp.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 75 TELEVÈZIJA EIROPÅ

7.2. Digitålå revolücija Vivjena Redinga, par informåcijas sabiedrîbu un medijiem atbildîgå Eiropas komisåre, pagåjußå gada Eiropas mediju vadîtåju sammitå par digitålo televîziju Eiropå izteicås optimistiski:

“Í˚iet, ka katra paaudze piedzîvo mediju revolüciju. Paaudzei pirms Otrå pasaules kara tas bija radio. Péckara paaudzei – televîzija. Müsdienu jaunießiem tå ir digitalizåcija. Tagad, kad kopß digitalizåcijas revolücijas såkuma ir pagåjußi desmit gadi, ir skaidrs, ka tås ietekme büs tikpat pamatîga kå iepriekßéjo – radio un televîzijas revolüciju – ietekme.”33 Péc lénå aizsåkuma 2000. gadå, kad vairåki digitålås televîzijas “pakotåji” bankrotéja, digitålå televîzija ir atguvusies, un tås kopéjå Eiropas tirgus da¬a ir 14 procentu. Digitålå apraide uzlabos attéla un skañas kvalitåti un mobilo uztveri. Tå efektîvåk izmanto spektru, un tåpéc vienå frekvencé varés piedåvåt vairåkus televîzijas un radio kanålus, kå arî uzlabot informåcijas pakalpojumus, tådus kå iepirkßanos tießsaisté, iespé- jami vairåki skatîßanås leñ˚i un azartspéles tießajå translåcijå. Ir izveidoti digitålås izplatîßanas standarti satelîta, kabe¬a un étera televîzijai. Lai frekvençu spektru varétu izmantot efektîvåk, pieméram, daΩas frekvences atbrîvojot telefoniem, jåpårskata 1961. gada Stokholmas Eiropas apraides lîgums. Tiek plånots, ka to varétu izdarît 2006. gadå paredzétajå ITU plånoßanas konferencé. Jaunajå frekvençu sadalîjuma plånå digitalizåcija tiks risinåta bez analogås pårraides noteiktajiem ierobeΩo- jumiem (pieméram, ierobeΩots saturs vienå frekvencé), un tam vajadzés nodroßinåt digi- tålo pakalpojumu aizsardzîbu pret traucéjumiem. Kopumå visvairåk nostabilizéjas brîvås virszemes digitålås televîzijas modelis, kas pagaidåm pårspéj maksas TV modeli. Íå mode¬a popularitåte ir mudinåjusi tehniskå aprîkojuma raΩotåjus izveidot létåkus uztvéréjus, kas måjsaimniecîbåm jåiegådåjas dig- itålo signålu uztverßanai. Taçu ßåds létais digitålais aprîkojums ne¬aus skatîtåjiem izmantot digitalizåcijas solîtos progresîvåkos interaktîvos pakalpojumus. Lai uztvertu digitålo signålu, skatîtajiem vajadzés nopirkt vai nu uztvéréju signåla konvertéßanai, vai arî dår- gåku digitålo televizoru. Kaut arî pédéjå laikå digitålå televîzija ievérojami progreséjusi, mediju eksperti neuzskata, ka büs vérojams tik milzîgs kanålu skaita pieaugums, kåds tika prognozéts digitalizåci- jas såkuma stadijå, jo Eiropa ir kultüras ziñå daudzveidîga un sadalîta mazås iedzîvotåju grupås, kas ¬autu îstenot ßådu izvérßanos par pieñemamåm izmaksåm.34 Eiropas Komisija cenßas digitializåciju paåtrinåt un ir izteikusi priekßlikumu, ka 2012. gads varétu büt termiñß, lîdz kuram dalîbvalstîm jåatsakås no tradicionålås analogås

33 Runa Eiropas mediju vadîtåju 2004. gada sammitå Londonå 2004. gada 7. decembrî – “Bizness bez robeΩåm: Eiropas jaunå apraides aina”. 34 Didier Lefèvre , sk. IP International Marketing Committee, Television 2004, 54. lpp.

76 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

étera apraides.35 Íî påreja nozîmés arî izmaiñas televîzijas reguléjumå. 2003. gadå Komi- sija uzsåka plaßas konsultåcijas par TBR direktîvas pårskatîßanu. Íis ir galvenais ES televîzijas saturu reguléjoßais dokuments. Ío konsultåciju secinåjums bija, ka tie principi, uz kuriem direktîva balstås, – kultüras daudzveidîbas saglabåßana, konkrétu ska- tîtåju kategoriju aizsargåßana un brîva pakalpojumu aprite –, joprojåm büs spékå arî digitålajå tirgü.36

7.3. Digitalizåcijas statuss (Sk. 21. tabulu.) Kontinenta ietvaros digitålå televîzija attîstîjusies årkårtîgi atß˚irîgi, vadoßå loma ßajå revolücijå ir Rietumeiropai. DaΩi tirgus dalîbnieki, politikas veidotåji un mediju no- vérotåji bija skeptiski noskañoti pret digitalizåcijas panåkumiem, pare©ojot, ka måjsaim- niecîbas nesteigsies iegådåties jauno aparatüru, lai skatîtos televîziju, un ka ßåds, papla- ßinåts televîzijas piedåvåjums nebüs ilgtspéjîgs, jo skatîßanås laiku nav iespéjams bezga- lîgi kåpinåt – atbilstoßi digitalizåcijas solîtajam televîzijas programmu pieaugumam. Tomér ß˚iet, ka atpaka¬ce¬a nav, jo nepårtraukti parådås gan jaunas tehnolo©ijas, gan re©ionålie frekvençu pårdales plåni. Pozitîvais aspekts ir tas, ka digitalizåcijai vajadzétu saasinåt konkurenci Eiropas koncentrétajos televîzijas tirgos, kuros ierobeΩots dalîb- nieku skaits kontrolé lielåko auditorijas un reklåmas ieñémumu da¬u. Tomér digitalizå- cija rada arî vairåkus izaicinåjumus uzraudzîbas iestådém, jo paståv briesmas, ka paß- reizéjie dominéjoßie ståvok¬i televîziju tirgos varétu vél vairåk nostiprinåties, ja patlaban vadoßajåm stacijåm tiks pieß˚irts pietiekami daudz licençu, lai tås varétu savu domi- néjoßo lomu saglabåt arî nåkotnes digitålajos tirgos.

Åtrie rietumi Itålijå divi dominéjoßie tirgus dalîbnieki – sabiedriskå pakalpojuma stacija RAI un Ber- luskoni mediju gigants Mediaset – cenßas åtri sañemt digitålås licences, lai nostiprinåtu savu tirgus pozîciju. To centienus atbalsta valdîba, kas izlémusi subsidét digitålos uztvé- réjus, acîmredzot – lai paåtrinåtu digitalizåciju. Jådomå, ka ßådi pasåkumi nostiprinås ßo abu raidorganizåciju dominéjoßo ståvokli krietni pirms 2010. gada, kas ir agråkais termiñß pårejai uz digitalizåciju. Francijå apraides regulators – Augstå Raidorganizåciju padome (CSA) – ir jau pieß˚îris digitålås licences astoñiem privåtajiem operatoriem. Arî sabiedriskås raidorganizå- cijas sañémußas digitålås licences. Francijå étera televîzijas digitalizåcija tika uzsåkta

35 Eiropas Komisija. Komisijas paziñojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomisko un sociålo lietu komitejai un Re©ionu komitejai par påreju no analogås uz digitålo apraidi (no digitålås “pårslégßanås” uz analogo “atslégßanos”), COM (2003) 541 final, 2004. gada 17. septembrî. 36 Komisåre Redinga. Runa Eiropas mediju vadîtåju sammitå Londonå 2004. gada 7. decembrî “Bizness bez robeΩåm: Eiropas jaunå apraides aina”.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 77 TELEVÈZIJA EIROPÅ

2005. gada martå, kad lîdztekus esoßajiem étera kanåliem septiñi brîvie étera kanåli uz- såka digitålo apraidi. Analogå apraide tiks pårtraukta tad, kad digitålå televîzija büs aptvérusi vismaz 80 procentu iedzîvotåju. Tomér pagaidåm joprojåm nav skaidrs, kådå veidå digitålie kanåli atgüs savas investîcijas. Arî paßreizéjie tirgus dalîbnieki, it îpaßi vadoßais TF1, apstrîd digitalizåciju, balstoties uz tehniskiem argumentiem, jo baidås no tås radîtås potenciålås konkurences. Apvienotå Karaliste digitalizåcijas ziñå ir lîdere, tai ir viens no visvérienîgåkajiem analo- gås apraides pårtraukßanas plåniem. 2004. gada treßajå ceturksnî digitålais aptvérums Apvienotajå Karalisté bija sasniedzis 56 procentus. Salîdzinåjumå ar brîvajåm étera plat- formåm digitålås maksas TV tirgus ir gausåks. Freeview, kas pårñéma ITV Digital, kas 2002. gadå beidza paståvét, digitålo licenci, piedåvå brîvo virszemes modeli, kå arî iespéju abonét maksas filmu un sporta kanålus. Freeview ir BBC, Crown Castle un BSkyB kon- sorcijs. Papildus Freeview BBC pédéjo gadu laikå ir izveidojusi vairåkus jaunus digitålos kanålus, tådus kå BBC3, BBC4, CBeebies, CBBC, BBC Parliament un BBC News 24. Tie visi ir fikséti kå BBC galvenos kanålus papildinoßi kanåli un joprojåm tiek izvértéti. Våcijå televîzijas digitalizåcija aizsåkås lénåm, neraugoties uz raidorganizåciju, infra- struktüras operatoru un tehniskå aprîkojuma raΩotåju atbalstu, kuri vélas ievérot oficiålo federålås valdîbas noteikto termiñu analogås apraides pårtraukßanai – 2010. gadu. Ber- lîne/Brandenburga bija pirmais re©ions pasaulé, kas 2003. gadå pårtrauca analogo raidî- ßanu. Sabiedriskås raidorganizåcijas no paßa såkuma ir bijußas iesaistîtas digitålajå attîstîbå, bet privåtie tirgus dalîbnieki, pieméram, RTL vai ProSiebenSat.1, ir izrådîjußi îpaßu interesi, jo saprot, ka digitalizåcija samazinås to reklåmas ieñémumus. 2004. gada beigås Våcijå bija tikai nedaudz vairåk par pieciem miljoniem digitalizétu måjsaimnie- cîbu vai 15 procenti no visåm måjsaimniecîbåm, kurås ir televizori, kas bija divreiz vairåk nekå 2002. gadå, bet tik un tå lüzuma punkts vél nebija sasniegts.

Gausie austrumi Postkomunistiskajås valstîs digitalizåcija atpaliek. Daudzås valstîs digitalizåcijas politika nav formuléta un publiskas debates nenotiek. Horvåtijå, Bosnijå un Hercegovinå un Ma˚edonijas Republikå pårejai uz digitålo apraidi joprojåm nav ne sabiedriskås politikas, ne rîcîbas plåna. Albånijå, neraugoties uz to, ka digitalizåcijai nav ne vadlîniju, ne likumdoßanas ietvara, televîzijas stacija Digitalb uzsåkusi digitålo apraidi péc tam, kad vietéjå raidorganizåciju uzraudzîbas ieståde bija sagatavojusi digitålås televîzijas attîstîbas straté©ijas projektu, kas ieteica no 2016. lîdz 2020. gadam atteikties no analogå signåla. Bulgårijå raidorganizåciju uzraudzîbas ieståde – Elektronisko mediju padome – pie- ñéma paziñojumu par digitålo virszemes apraidi, kas iezîméja nåkotnes digitålo kanålu karti, tiek gatavots arî digitåla signåla pårbaudes projekts. Slovénijå, izñemot RTV Slovenia straté©isko dokumentu 2004.–2010. gadam, kurå piemi- néts sabiedriskås raidorganizåcijas pienåkums nodroßinåt digitålå radio un televîzijas kanålus, pårejai no analogå uz digitålo signålu îpaßu plånu nav.

78 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

Çehijas Republikå digitålå apraide tika izmé©inåta 2000. gadå, un péc gada valdîba iz- strådåja politikas dokumentu, kas ietvéra detalizétu plånu pårejai uz digitalizåciju. Rek- låmas industrija, kas vélas lielåku konkurenci Çehijas tirgü, cer, ka digitalizåcija mazinås televîzijas tirgus koncentråciju. Tomér paståv nopietnas baΩas, ka paßreizéjie lielie tirgus dalîbnieki, it îpaßi – TV Nova – izmantos savu ietekmi, lai nåkotné pårñemtu lielu da¬u digitålå spektra. Çehijas Republikå pirmås digitålås licences tiks pieß˚irtas 2005. gadå. 1999. gadå Ungårija tika veiktas daΩas maznozîmîgas digitålås virszemes apraides pår- baudes, påreja paredzéta 2010. gadå. 2004. gadå Ungårijå valstij piederoßajam uzñému- mam Antenna Hungária tika dota za¬å gaisma, lai uzsåktu eksperimentålo digitålo virszemes apraidi, izplatot trîs sabiedriskå pakalpojuma televîzijas kanålu programmas. Lietuvas raidorganizåciju uzraudzîbas ieståde – Radio un televîzijas komisija – licences såka pieß˚irt 2004. gadå. Tomér digitalizåcijas politikas Lietuvå joprojåm nav. Latvijå digitålå apraide tika izmé©inåta 2002. gadå, taçu process apståjås péc tam, kad izcélås domstarpîbas starp valdîbu un britu uzñémumu Kempmayer Media Ltd., ko izraudzîja digitålå apraides tîkla izveidei. 2004. gada septembrî NRTP publiskoja jaunu digita- lizåcijas straté©iju, kas diemΩél ir aptuvena un nepiemin digitalizåcijas ievießanas ter- miñus. Igaunijå digitålo televîziju izmé©inåja 2004. gada maijå, bet 2005. gada såkumå finansiålu apsvérumu dé¬ eksperiments tika pårtraukts. Politikas dokumentå par digitålo televîziju teikts, ka digitålå televîzija pilnîbå jåievieß lîdz 2015. gadam. Rumånijå eksperimentålå digitålå televîzija tika uzsåkta 2002. gadå, taçu vietéjie eksperti apgalvo, ka digitålajai televîzijai valstî neesot “nekådu izredΩu”, jo tai trükstot nopietnu investîciju un nopietnu diskusiju, kurås bütu iesaistîtas visas puses – televîzijas raid- organizåcijas, uzraudzîbas iestådes, pilsoniskås sabiedrîbas organizåcijas un valdîba. Ir tikai eksperimentålå digitålå televîzija, taçu valdîbai nav ne digitalizåcijas plåna, ne stra- té©ijas. Polija såka domåt par digitålo televîziju deviñdesmito gadu beigås un digitalizå- cijas straté©iju formuléja jau 1997. gadå. 2001. un 2003. gadå vietéjå Raidorganizåciju padome izstrådåja divus oficiålos digitålås televîzijas attîstîbas plånus. 2005. gada maijå valdîba apstiprinåja nacionålo straté©iju pårejai uz digitalizåciju. Tå paredz analogås apraides pårtraukßanu lîdz 2015. gadam. Pirmo digitålå multipleksa projektu uzsåka Polsat sadarbîbå ar TVN. Slovåkijas valdîba 2001. gada jünijå izveidoja starpministriju digitålås apraides darba grupu (SKDV) un vienlaikus publiskoja digitalizåcijas ievießa- nas straté©isko dokumentu. Tas paredz, ka visa analogå televîzija ir jåpårtrauc, vélåkais, lîdz 2015. gadam. 2004. gadå tika uzsåkti çetri pilotprojekti digitalizåcijas izmé©inå- ßanai. Regulåro digitålo apraidi paredzéts uzsåkt 2006. gadå. Turcijas raidorganizåciju uzraudzîbas ieståde 2002. gada beigås publiskoja rîcîbas plånu un digitålås apraides ce¬a karti, paredzot, ka påreja notiks lîdz 2018. gadam. Diskusiju trükums Pårejas valstîs pietrükst diskusiju par digitalizåciju, turklåt, ja tås vispår izvérßas, tad parasti tajås iesaistås ßaurs mediju pétnieku un speciålistu, reklåmas industrijas pårståvju un politikas veidotåju loks. DaΩås valstîs pilsoniskås sabiedrîbas grupas mé©inåjußas mo- dinåt sabiedrîbas interesi par ßo problému, bet pagaidåm – bez îpaßiem panåkumiem.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 79 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Íajå diskusiju trükumå atspogu¬ojas digitalizåcijas mazpazîstamîba pårejas valstu samérå neattîstîtajå apraides ainå, kå arî sabiedrîbas un profesionå¬u lielå vienaldzîba pret sabiedrisko apraidi vispår. Tomér tas ir noΩélojami, ñemot vérå, ka digitalizåcija nenovér- ßami ietekmés arî sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas. Komunikåciju platformu un satura nodroßinåtåju skaita pieaugums, årkårtîgi paplaßinåtå patérétåju izvéle mazi- nås komerciålo raidorganizåciju pe¬ñas da¬u, våjinot argumentus, kåpéc tiem bütu nosa- kåmi sabiedriskå pakalpojuma pienåkumi. Savukårt vispåréjås sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas, kuras finansé vai nu ar abonentmaksåm vai no valsts budΩeta, sastap- sies ar citåm nenovérßamåm izvéles paplaßinåßanås, analogå spektra devalvåcijas un sa- telîta un kabe¬televîzijas abonentu skaita tålåkas palielinåßanås radîtåm problémåm. Í˚iet, ka tiktål par ßiem jautåjumiem visskaidråk un tålejoßåk ir domåts Apvienotajå Karalisté, kur nacionålå uzraudzîbas ieståde OFCOM ir publicéjusi vairåkus ziñojumus par sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju izredzém gaidåmajå digitålajå laikmetå. Kaut arî tajos ßîs problémas ir skatîtas britu kontekstå, kurå visåm nacionålajåm étera raidorganizåcijåm noteikti sabiedriskå pakalpojuma pienåkumi un sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas ir nesalîdzinåmi labåkå situåcijå nekå pårejas valstîs, tomér OFCOM analîze ir nozîmîga visur, kur komerciålajåm raidorganizåcijåm ir saistoßi sabiedriskå pakalpojuma pienåkumi. Péc secinåjuma, ka sabiedriskås raidorganizåcijas ir uzturéjis institüciju, finanséjuma un reguléjuma “trausls lîdzsvars”, kas “neizturés påreju uz digi- tålo laikmetu”37, OFCOM ieteic, ka, “lai sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas digi- tålajå laikmetå saglabåtu savu spéju aizsniegt miljoniem cilvéku ar daudzveidîgiem piegådåtåjiem un îpaßu, atß˚irîgu saturu, büs nepiecießams jauns nodroßinåjuma modelis”. OFCOM drosmîgi paziño, ka “nåkotné sabiedrisko pakalpojumu raidorganizå- cijas ir jådefiné péc to mér˚iem un raksturlielumiem, nevis péc konkrétu raidîjumu ti- piem vai noteiktu institüciju produkcijas”. Konkrétåk – ßis jaunais modelis varétu paståvét “jauna, sabiedriski finanséta pakalpojuma” veidå, ko sauktu par “Sabiedriskå pakalpojuma izdevéju”(Public Service Publisher – PSP). Tå pasütîjums bütu – “ar ino- vatîvåm idejåm realizét sabiedriskus mér˚us”, lai “nostiprinåtu sabiedriskå pakalpojuma apraidi laikposmå péc pårejas”. Tas “meklétu sabiedriskå pakalpojumu mér˚u sa- sniegßanas veidus, ko neapgrütinåtu vajadzîba aizsargåt paståvoßos televîzijas kanålus”, pieméram, pasütot materiålus digitålai izplatîßanai caur daΩådåm platformåm (kon- kuréjot ar BBC digitålajiem pakalpojumiem).38 Íis jautåjums neapßaubåmi Eiropå ro- sinås vél citus pétîjumus un diskusijas, it îpaßi – par to, kåda bütu ßå so¬a ietekme uz sabied- riskå pakalpojuma apraides kvalitåti un pievilcîbu plaßai sabiedrîbai, kå arî uz sabied- rîbas atbalstu sabiedriskajai apraidei kopumå, ieskaitot atbalstu abonentmaksas veidå. 37 Íajå rindkopå ir citåti no: OFCOM, Review of public service broadcasting, Phase 2 – Meeting the digital challenge. Executive summary and recommendations, 28 September 2004, sk. http://www.ofcom.org.uk/consult/condocs/psb2/psb2/execsum (sk. 12.08.2005.). 38 BBC pasütîtajå neatkarîgajå ßå priekßlikuma novértéjumå teikts, ka PSP koncepcija bütu daudz noderîgåka, ja tå skaidråk paredzétu re©ionålo pasütîjumu, jo jådomå, ka komerciålås raidorga- nizåcijas, izjütot digitalizåcijas spiedienu, visdrîzåk samazinås re©ionålo un lokålo sabiedriskå pakalpojuma apraidi. Sk. Independent assessment of Ofcom’s PSP proposal, commissioned by the BBC, November 2004. Sk. http://www.bbc.co.uk/thefuture/text/spectrum_psp.htm (sk. 12.08.2005.).

80 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

III. Eiropas un starptautiskå likumdoßana apraides jomå

1. IEVADS

Televîzijas apraides joma ir pak¬auta vairåku starptautisku un Eiropas institüciju noteik- tam reguléjumam. Starptautiskajå lîmenî jåapskata Pasaules Tirdzniecîbas organizåcijas (PTO) un Apvienoto Nåciju Organizåcijas (ANO) tiesiskais ietvars. Eiropas lîmenî regulatora kompetence ir Eiropas Savienîbai (ES), kå arî Eiropas Padomei (EP). Visas ßîs institücijas ir pieñémußas tiesiski saistoßas konvencijas, kå arî apraides reguléjumå bütiskas, nesaistoßas deklaråcijas un rekomendåcijas.39 Arî tådi starpvaldîbu forumi un starptautiskas organizåcijas kå Eiropas Droßîbas un sadarbîbas organizåcija (EDSO), Apvienoto Nåciju Organizåcijas (ANO) Cilvéktiesîbu komiteja, ANO Cilvéktiesîbu komiteja un EDSO, kå arî ANO ieceltie îpaßie ziñotåji par vårda brîvîbu un medijiem ir pieñémußi vairåkas papildu rekomendåcijas un deklaråcijas.40 Tådéjådi radusies starptautisko instrumentu pårpilnîba, un ßiem instrumentiem ir da- Ωåds saistoßs spéks. Visi starptautiskie lîgumi un daΩi ES pieñemtie instrumenti41 starp- tautiskås tiesîbås ir stingri saistoßi. Tiek uzskatîts, ka daΩi citi no pieminétajiem instrumentiem, kaut gan neviens no tiem nav strikti tiesiski saistoßs, atspogu¬o starptautiski pieñemto praksi, tåpéc to nosacîjumi uzskatåmi par saistoßiem, turpretim citi izmanto- jami, lai precîzi interpretétu daΩu tiesiski saistoßu lîgumu nosacîjumu bütîbu, un caur saistîbu ar ßo lîgumu arî tie kaut kådå mérå k¬üst saistoßi. Pat tådi pasåkumi, kuriem nevar piedévét nekådu tiesisku spéku, var büt politiski svarîgi un ietekmét likumdoßanas procesu, un ßå iemesla dé¬ nav ignoréjami.42

39 Pieméram, Eiropas Padomes dalîbvalstu Ministru komitejas Rekomendåcija (2004. g.) Nr. 16 par tiesîbåm uz atbildi jaunajå mediju vidé savå bütîbå ir tikai ieteicoßa, turpretim ßîs paßas organizå- cijas 1989. gadå pieñemtå konvencija “Par pårrobeΩu televîziju” ir saistoßs tiesîbu akts tåm val- stîm, kuras to ir ratificéjußais vai ir tai pievienojußås. Eiropas Padomes dalîbvalstu Ministru komitejas Rekomendåcija Nr. 16 (2004. g.) par tiesîbåm uz atbildi jaunajå mediju vidé, pieñemta 2004. gada 15. decembrî. 40 Sk., pieméram, Stambulas sammita deklaråcija un Eiropas droßîbas harta, ko 1999. gadå pieñéma EDSO valstu vadîtåji, 26., 27. punkts; ANO Cilvéktiesîbu komitejas vispåréjais komentårs Nr. 10 par tiesîbåm uz vårda brîvîbu, UN Doc. HRI\GEN\1\Rev.1 at 11 (1994); ANO Cilvéktiesîbu komitejas Rezolücija 2004/42 par vårda un viedok¬a brîvîbu, 2004. gada 19. aprîlis; ANO îpaßå ziñotåja par viedok¬a un vårda brîvîbu, EDSO pårståvja mediju brîvîbas jautåjumos un Amerikas Valstu organizåcijas (AVO) îpaßå ziñotåja par informåcijas pieejamîbu Kopéjais paziñojums, 2004. gada 6. decembris. 41 Tießi saistoßa ir tikai da¬a ES tiesîbu aktu (sk. 2.3. sada¬u). 42 Tå, pieméram, ir ar daudzåm rekomendåcijåm un deklaråcijåm, kuras pieñémußi AVO, EDSO un ANO îpaßi pilnvarotie pårståvji vårda brîvîbas jautåjumos.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 81 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Starptautisko un Eiropas likumdoßanu, atkarîbå no nosacîjumiem un apjoma, ievieß un/vai uzrauga vai nu starptautiskås un pårnacionålås institücijas – tådas kå PTO vai Eiropas Komisija, vai arî nacionålås mediju un konkurences uzraudzîbas iestådes – pieméram, britu OFCOM vai Pretkarte¬u birojs, vai valsts mediju uzraudzîbas iestådes Våcijå. Turpmåk tiek piedåvåts pårskats par daΩådajåm tiesîbu jomåm attiecîbå uz apraidi, ku- rås paståv starptautiskas vienoßanås. 2. noda¬å ietverts daudz detalizétåks vissvarîgåko ar apraides reguléjumu saistîto starptautisko tiesîbu aktu apskats.

1.1. Pårskats par saistoßiem lîgumiem un citiem starptautiskiem un Eiropas tiesîbu aktiem Parasti saistoßi starptautiskie lîgumi attiecîbå uz apraides politiku pievérßas divåm atß˚i- rîgåm reguléjuma jomåm. No vienas puses, apraides industrija ir pak¬auta vispåréjiem konkurences noteikumiem, bet, no otras puses, to regulé specifiskie mediju nozares tie- sîbu akti. Vésturiski starptautiskajam apraides reguléjumam ir bijußi trîs mér˚i: mediju plurålisma un vårda brîvîbas aizsardzîba, starptautiskås tirdzniecîbas noteikumu ievéroßanas nodro- ßinåßana (tåtad – arî nacionålajos mediju tirgos), kå arî nodroßinåßana, lai starptautis- kajås komunikåciju ma©istrålés (ieskaitot satelîtu, internetu, kabe¬a un brîvo étera apraidi) nerastos sastrégumi. Ío trîs daΩådo mér˚u dé¬, kuri bieΩi vien tiek sasniegti daΩådu starptautisko institüciju uzraudzîbå, izveidojußås daΩådas likumdevéju pieejas.

1.1.1. Vispåréjie konkurences noteikumi Uz apraides sektoru, tåpat kå uz jebkuru citu industriju, attiecas starptautiskie, ES un nacionålie vispåréjie konkurences noteikumi, kuru mér˚is ir saglabåt un veicinåt konkurenci brîvå tirgus ekonomikå, kå arî iejaukties, lai nepie¬autu brîvå tirgus likumiem neatbilstoßu rîcîbu. Pieméram, apraides sektoram konsolidéjoties, apvienojoties daΩå- diem uzñémumiem, ir izveidojußås lielas (un reizém – milzîgas) mediju korporåcijas. Konkurences noteikumi iejaucas tad, kad ßie uzñémumi k¬üst tik lieli, ka såk kaitét brîvai un efektîvai konkurencei. Konkurences noteikumi ir k¬uvußi årkårtîgi svarîgi arî izso¬u karos, kas bieΩi vien izvérßas saistîbå ar svarîgåkajiem sporta notikumiem, tådiem kå Olimpiskås spéles vai nozîmîgas futbola sacîkstes: ßådos gadîjumos likums nepie¬auj karte¬u veidoßanos. Visbeidzot – Eiropå konkurences noteikumi ir ¬oti svarîgi attiecîbå uz valsts subsîdijåm mediju sektorå, ciktål tås varétu izkrop¬ot brîvo tirgu. Laiku pa laikam ßis jautåjums tiek apspriests sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju un ßim sektoram pieß˚irto valsts subsîdiju kontekstå (sk. 5.2. sada¬u). Konkurences noteikumi netießi ietekmé arî mediju plurålismu. Vispåréjais pieñémums ir tåds, ka, jo vairåk raidorganizåciju darbojas tirgü ar neizkrop¬otu konkurenci, jo lie- låkas iespéjas paplaßinåties pausto viedok¬u diapazonam. Vispåréjie konkurences

82 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS noteikumi k¬üst bütiski kå mediju piederîbas kontroles lîdzeklis tajå ziñå, ka par noteiktu mediju apvienoßanos ir jåpaziño konkurences uzraudzîbas iestådém, kå arî raugoties, lai ßis likums tiktu pienåcîgi ieviests praksé (sk. 6. sada¬u).

1.1.2. Nozares speciålå likumdoßana Konkurences noteikumi neregulé saturu un nevar izvirzît operatoriem noteikumus, kuru mér˚is ir veicinåt kultüras un valodu ziñå daudzveidîgas programmas. Ío iemeslu dé¬ tiek uzskatîts, ka mediju plurålisma aizsardzîbai ar konkurences noteikumiem vien nepietiek, tåpéc ir izstrådåti îpaßi nosacîjumi mediju sektoram. Pa¬aujoties tikai uz konkurences noteikumiem, apraides sektors bütu pilnîbå pak¬auts brîvai tirgus spéku dar- bîbai. Tas radîtu risku, ka varétu parådîties påris ßajå sektorå dominéjoßu, spécîgu tirgus dalîbnieku, un tåpéc izplatîto “balsu” skaits un diapazons, no reålå plurålisma viedok¬a raugoties, bütu tålu no optimålå. Paßlaik plaßi atzîts, ka nosacîjumiem par televîzijas pakalpojumu sniegßanu ir ne tikai ekonomiska nozîme, tiem ir arî ¬oti nozîmîga sociålå, kultüras un politiskå loma. Tåpéc vairåkas starptautiskås institücijas pievérsußås apraides satura reguléjumam, pieméram, Apvienoto Nåciju komisija izglîtîbas, zinåtnes un kultüras jautåjumos, bet Eiropå – ES. Lai nepie¬autu daΩådu apraides signålu sadursmes, ir jåregulé arî apraides tehniskie aspekti. Satura reguléjums Eiropå pirmie nopietnie mé©inåjumos regulét apraides saturu notika astoñdesmitajos gados, kad radås izpratne par to, kådas sekas var büt nopietnam un augoßam audiovizuå- lås tirdzniecîbas deficîtam attiecîbås ar Amerikas Savienotajåm Valstîm. 1984. gadå Eiro- pas Komisija publicéja “Za¬o gråmatu” par kopéju apraides tirgus izveidoßanu43, kurå iezîméjås Eiropas apraides politikas aina. Såkumå uzmanîba tika koncentréta uz kabe¬- televîziju un satelîttelevîziju, bet paßlaik ES pasåkumi pieñemti trîs galvenajås jomås: • Eiropas atbalsta mehånismu izveidoßana raidoßajiem medijiem; • Eiropas kultüras intereßu aizståvîba plaßåku starptautisku diskusiju kontekstå, pie- méram, Pasaules Tirdzniecîbas organizåcijå (PTO); • tåda likumdoßanas ietvara radîßana, kas ¬autu izveidot vienotu iekßéjo Eiropas tirgu. Pirmajå un otrajå jomå ieviestie pasåkumi tikai ierobeΩotå apjomå tießi ietekméjußi Ei- ropas apraides saturu, vairåk koncentréjoties uz aizståvîbu pret årvalstu (galvenokårt – ASV) importéto saturu. Treßajå jomå likumdoßana ir koncentréjusies uz tådiem jautåju- miem kå nepilngadîgo aizståvîba pret to, kas tiek apzîméts ar jédzienu “kaitîgs saturs”,

43 ES Ωargonå “Za¬å gråmata” nozîmé politikas priekßlikuma projektu debaßu veicinåßanai. Eiropas Komisija. Televîzija bez robeΩåm. “Za¬å gråmata” par apraides, it îpaßi – par satelîta un kabe¬u apraides, kopéja tirgus izveidoßanu. COM (84) 300, Brisele, 1984. gada 14. jünijs.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 83 TELEVÈZIJA EIROPÅ

“tiesîbu uz atbildi” nodroßinåßanu un reklåmas reguléjumu. Direktîvai “Televîzija bez robeΩåm”(TBR)44 ir bijusi izß˚iroßa loma Eiropas iekßéjå apraides tirgus izveidoßanå, jo tajå noteikts, ka ES dalîbvalstis nedrîkst ierobeΩot citu dalîbvalstu apraides uztverßanu vai retransléßanu direktîvas kompetences jomå ietverto satura jautåjumu dé¬. Pretstatå ES izveidotajam tiesiski saistoßajam likumdoßanas ietvaram, UNESCO regu- léjums savå bütîbå bijis vairåk rekomendéjoßs un/vai deklaratîvs. Labs piemérs tam ir 1997. gada “Sofijas deklaråcija”. Ío deklaråciju, kas, cita starpå, aicina uz mediju plurå- lismu, informåcijas pieejamîbu un redakcionålo neatkarîbu, såkotnéji pieñéma UNESCO organizéta seminåra dalîbnieki, bet visbeidzot to apstiprinåja UNESCO Ìenerålkonference.45 Kaut gan ßî Deklaråcija pati par sevi nav tiesiski saistoßa, tå nosaka svarîgu principu kopumu un lîdz ar UNESCO Ìenerålås asamblejas apstiprinåjumu ir k¬uvusi par svarîgu politisku dokumentu. Tehniskie aspekti Apraides tehnisko aspektu reguléjuma koordinåciju galvenokårt veikusi Starptautiskå Telekomunikåciju savienîba (ITU – International Telecommunications Union), kas 1865. gada maijå tika nodibinåta Parîzé kå Starptautiskå Telegråfa savienîba un ir ve- cåkå starptautiskå organizåcija pasaulé. Paßlaik tå darbojas kå starptautiskå a©entüra, un tås locek¬i pårståv daΩådus sabiedrîbas sektorus.46 Tå galvenokårt pievérßas telekomuni- kåciju reguléjumam, tajå skaitå apraides reguléjuma tehniskajiem aspektiem, un, kaut arî tås noteikumi ir izß˚iroßi svarîgi visas apraides industrijas paståvéßanai, saturu tie ne- ietekmé. Íå iemesla dé¬ tå ßeit netiks sîkåk apskatîta, tikai jåpiezîmé, ka, pieaugot daΩådu komunikåcijas formu konver©encei, tås loma varétu k¬üt nozîmîgåka.47

1.2. Lîdzreguléjums un paßregulåcija Saistoßos konkurences noteikumus un sektora speciålo mediju likumdoßanu papildina paßregulåcijas un lîdzreguléjuma instrumenti. Paßreguléjums ietver paßu raidorganizåciju

44 ES Direktîva “Televîzija bez robeΩåm” (TBR Direktîva). Padomes 1989. gada 3. oktobra Direk- tîva 89/552/EEK par daΩu tådu televîzijas raidîjumu veidoßanas un apraides noteikumu koordi- néßanu, kas ietverti dalîbvalstu normatîvajos un administratîvajos aktos, 89/552/EEC, OJ L 298, 1989. gada 17. oktobrî, ar Eiropas Parlamenta 1997. gada 30. jünija Direktîvas 97/36/EK grozî- jumiem. 45 UNESCO, Sofijas deklaråcija, 35. rezolücija, pieñémusi Ìenerålkonference savå divdesmit devî- tajå sesijå 1997. g. (turpmåk – UNESCO Sofijas deklaråcija). 46 Neparasti starptautiskajåm organizåcijåm ir tas, ka ITU locek¬i ir gan valstis, gan uzñémumi un citas lîdzîgas organizåcijas, kuras var büt daΩådå piederîbas statuså – kå nozares vai saistîtås nozares pårståvji. Tas, pieméram, ¬auj uzñémumiem tießi piedalîties tehnisko standartu izstrådå- ßanå, ko nepie¬auj citas standartus nosakoßas organizåcijas, pieméram, ISO (Starptautiskå stan- dartizåcijas organizåcija), tajå uzñémumi var piedalîties tikai netießi, caur valstu delegåcijåm. 47 DaΩi pieméri – “tradicionålo” apraides saturu tagad iespéjams izplatît mobilajos telefonos un internetå. Tas rada nopietnus izaicinåjumus reguléjumam.

84 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS veiktos pasåkumus, balstoties uz katras pieredzi, veidojot savu reguléjumu tådås jomås kå Ωurnålistu étika. Lîdzreguléjumå apvienojas paßreguléjums un neatkarîgas uzrau- dzîbas iestådes reguléjums. Tiek uzskatîts, ka paßreguléjums ir efektîvåks nekå saistoßi pienåkumi, jo likumdoßanas ietvars var nebüt pietiekami elastîgs un åtri adaptéjams. Pieméram, paßreguléjumå ir vieg- låk ñemt vérå re©ionålos vai vietéjos apståk¬us. Tomér paßreguléjums ir saistîts arî ar zinåmu risku. Pieméram, tas var pie¬aut, ka spécîgi tirgus dalîbnieki ievieß tådus noteikumus, kas nåk par labu viñu interesém, bet kaité konkurentiem un lietotåjiem. Ja paß- regulåcijas kodeksu daudzuma dé¬ såkas tirgus fragmentåcija, tad tas var apdraudét iekßéjå tirgus funkcionéßanu. ES dalîbvalstîm Eiropas Komisija ir noteikusi vispåréjo attieksmi pret lîdzreguléjuma un paßregulåcijas instrumentiem tås “Baltajå gråmatå par Eiropas pårvaldîbu”48 (2001. g.) un “Rîcîbas plånå labåkai likumdoßanas darbîbai” (2002. g.)49. Komisija atklåti atzîst un atbalsta paßreguléjumu audiovizuålajå sektorå. Paziñojumå par Eiropas audiovizuålås politikas reguléjuma nåkotni (1999. g.) Komisija uzsvéra savu viedokli par tiesiski sais- toßo un paßregulåcijas méru savstarpéjo saspéli:

Lîdzreguléjums at¬auj realizét Kopienas nospraustos mér˚us ar attiecîgås jomas atzîto ieintereséto pußu paßu veiktu pasåkumu palîdzîbu. Likumdevéjs izlemj, cik lielå mérå pasåkumu izstrådåßanu un ievießanu var atståt ieintereséto pußu ziñå, izvértéjot to atzîto pieredzi ßajå jomå. Gadîjumos, kad ßis mehånisms nedod ceré- tos rezultåtus, likumdevéjs patur sev tiesîbas tießi piemérot likumdoßanå paredzé- tos pasåkumus.50 Apraides sektorå paßreguléjums jau tiek lietots diezgan plaßi. Tas galvenokårt tiek izmantots saistîbå ar reklåmu un nepilngadîgo aizsardzîbu. Saskañå ar Padomes Rekomen- dåcijåm par nepilngadîgo un cilvéka cieñas aizsardzîbu attiecîgås industrijas un puses tiek aicinåtas sadarboties, izstrådåjot rîcîbas kodeksus apraides un interneta sektoram.51 2004. gada aprîlî Komisija nåca klajå ar priekßlikumu pårskatît Rekomendåciju,

48 Eiropas Komisija. Eiropas pårvaldîba. “Baltå gråmata”, COM (2001) 428, Brisele, 2001. gada 25. jülijs. 49 Eiropas Komisija. Komisijas paziñojums. Rîcîbas plåns “likumdoßanas vides vienkårßoßanai un uzlaboßanai”, COM (2002) 278 final, Brisele, 2002. gada 5. jünijs. 50 Eiropas Komisija. Komisijas paziñojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomisko un sociålo lietu komitejai un Re©ionu komitejai par Eiropas audiovizuålås politikas reguléjuma nåkotni, COM (2003) 784 final, Brisele, 2003. gada 15. decembris, 50. lpp. (turpmåk – Eiropas Komisijas paziñojums par Eiropas audiovizuålås politikas reguléjuma nåkotni); sk. arî: Eiropas Komisija. Komisijas paziñojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomisko un sociålo lietu komitejai un Re©ionu komitejai par Kopienas audiovizuålås politikas principiem un vadlînijåm digitålajå laikmetå, COM (1999) 657 final, Brisele, 1999. gada 14. decembrî. 51 Padomes 1998. gada 24. septembra Rekomendåcijas par Eiropas audiovizuålo un informåcijas pakalpojumu industrijas konkurétspéjas attîstîbu, veicinot tådas nacionålås likumdoßanas izveidi, kuras mér˚is bütu nodroßinåt salîdzinåmu un efektîvu nepilngadîgo un cilvéka cieñas aizsardzîbas lîmeni, 98/560/EK, L270/48, 1998. g.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 85 TELEVÈZIJA EIROPÅ akcentéjot paßregulåcijas un lîdzreguléjuma mode¬u attîstîbu.52 Kaut arî attiecîbå uz rek- låmu detalizéts reguléjums jau ir noteikts gan saskañå ar TBR Direktîvu, gan nacio- nålajåm likumdoßanåm, tomér raidorganizåcijas ir izveidojußas papildu rîcîbas kodeksus, kas attiecas, pieméram, uz alkoholisko dzérienu reklåmu. Paßreguléjums paståv arî attiecîbå uz tehniskajiem standartiem. Pieméram, Eiropå ir panåkta vienoßanås par digi- tålås virszemes apraides standarta izmantoßanu (Digital Video Broadcasting Terrestrial, DVB-T) digitålajå virszemes televîzijå. Visbeidzot – paßregulåcijas mehånismam ir svarîga loma redakcionålås neatkarîbas un redakcionålo standartu nodroßinåßanå (sk. arî 4.1. sada¬u). Pieméram, Starptautiskå Ûur- nålistu federåcija (International Federation of Journalists – IFJ) regulåri pieñem rezolüci- jas plaßå jautåjumu lokå – par autortiesîbåm, nodarbinåtîbas politiku medijos, kå arî citiem ar vårda brîvîbu saistîtiem jautåjumiem53, kas ir paßregulåcijas mehånismu pa- matå. Attiecîbå uz reklåmu paßregulåcijas principu nodroßina arî tådas industrijas grupas kå Starptautiskå Reklåmas asociåcija (International Advertising Association – IAA). Pamatojoties uz savu “Deklaråciju par paßreguléjumu un privåtumu” (2000. g.), IAA palîdz savåm biedrém – nacionålajåm organizåcijåm ieviest ßajå jomå paßregulåcijas mehånismus.54

2. TIESÈBU AVOTI Íajå sada¬å tiek sniegts detalizétåks pårskats par starptautisko tiesîbu standartiem apraides reguléjuma jomå, sadalot to pa starptautiskajåm organizåcijåm: konkurences noteikumi, kas pieñemti PTO ietvaros, daΩådie lîgumi, vienoßanås un rekomendåcijas, ko pieñémusi ANO vai pie tås dibinåtås institücijas un a©entüras, kå arî ES un EP tiesîbu akti.55

52 Eiropas Komisija. Rekomendåcijas priekßlikums Eiropas Parlamentam un Padomei par nepilngadîgo un cilvéka cieñas aizsardzîbu un tiesîbåm uz atbildi saistîbå ar Eiropas audiovizuålo un informåcijas pakalpojumu industrijas konkurétspéju, COM (2004) 341 final, Brisele, 2004. gada 30. aprîlis. 53 Sk., pieméram: IFJ Pasaules kongreså pieñemtås IFJ rezolücijas, 2004. gada 21. jünijs. Sk. IFJ måjas lapu http://www.ifj.org/ (sk. 30.06.2005.). 54 Starptautiskå Reklåmas asociåcija (IAA), Deklaråcija par paßreguléjumu un privåtumu, 2000. g. Sk. IAA måjas lapu: http://www.iaaglobal.org/ (sk. 30.06.2005.). 55 Eiropas Savienîbu (ES) nedrîkst jaukt ar Eiropas Padomi (EP). EP ir piecdesmito gadu såkumå nodibinåta liela Eiropas valstu apvienîba, kuras galvenå mîtne ir Strasbürå, tås galvenais sasniegums ir bijis saistoßa pamatreguléjuma pieñemßana cilvéktiesîbu jomå – galvenokårt caur Eiropas Cilvék- tiesîbu aizsardzîbas konvenciju (ECAK). Tås dalîbvalstis savå starpå noslégußas vairåkus simtus lîgumu, tajå skaitå arî apraides reguléjuma jomå. Tomér EP salîdzinåjumå ar ES ir samérå brîva valstu savienîba. ES ietilpst daudz mazåka Eiropas valstu grupa, kuras izveidojußas kopéjo tirgu, kå arî kopéju likumdoßanas ietvaru, kas aptver tiesîbu jomas, såkot no imigråcijas lîdz izglîtîbai, apraidei, lauksaimniecîbai un zvejniecîbai. Tås galvenå mîtne ir Briselé, un tå ir izaugusi no 6 lîdz

86 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

2.1. Pasaules Tirdzniecîbas organizåcija (PTO) PTO galvenokårt pievérßas starptautiskås tirdzniecîbas reguléjumam. ˆemot vérå, ka apraide ir bizness ar starptautiskiem aspektiem, uz to var attiekties PTO reguléjums. No PTO noteikumiem apraidi skar Vispåréjå vienoßanås par pakalpojumu tirdzniecîbu (General Agreement on Trade in Services – GATS)56. Tas aptver visas pakalpojumu pår- doßanas starptautiskås formas. Lai nodroßinåtu brîvu pakalpojumu plüsmu, GATS ir noteikti trîs galvenie principi: • Labvélîgåkås attieksmes nosacîjums – jebkura dalîbvalsts nekavéjoties un bez no- sacîjumiem nodroßinås citas dalîbvalsts pakalpojumiem un pakalpojumu snie- dzéjiem attieksmi, kas nav mazåk labvélîga kå attieksme, ko tå pieß˚îrusi kådas citas valsts lîdzîgiem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzéjiem.57 • Vienlîdzîga attieksme – pret årzemniekiem, ieskaitot to uzñémumus un produk- tus, aizliegts vérst diskriminåciju. • Piek¬uve tirgum – nedrîkst ierobeΩot piek¬uvi tirgum. Neraugoties uz bieΩi atkårtotajiem argumentiem, ka audiovizuålos medijus vajadzétu pilnîbå izslégt no GATS, ßåds vispåréjs izñémums nav noteikts. Tomér PTO locek¬i var atkåpties no privile©étås valsts principa ar nosacîjumu, ka tas tiek atzîméts îpaßå re©istrå. Attiecîbå uz audiovizuålajiem pakalpojumiem ES un tås dalîbvalstis ir paziñojußas par daΩiem izñémumiem labvélîgåkås attieksmes nosacîjumam. Pieméram, viens ßåds izñé- mums ir ES TBR direktîvå noteiktais reguléjums par nacionålajåm kvotåm (sk. 4.3. sada¬u). Tådéjådi ES un tås dalîbvalstis apraides sektorå ir lielå mérå saglabåjußas nacionålo suve- renitåti un kopienas nosacîjumus. Tomér ßî situåcija varétu mainîties péc kårtéjå tirdzniecîbas pårrunu raunda – tå dévétå “Dohas raunda”, kurå it îpaßi ASV pårståvji aicinåjußi nodroßinåt piek¬uvi tirgum un vienlîdzîgu attieksmi visos pakalpojumu sektoros. Laiks rådîs, vai ES un tås dalîbvalstîm izdosies paturét apraidi årpus GATS reΩîma.58 Tas var bütiski ietekmét apraidi. Lémums par labu komerciålo lobiju prasîbåm varétu paåtrinåt sabiedriskås pakalpojuma apraides eroziju, pastiprinot komerciålo spiedienu pret mazåk ienesîgiem programmu atzariem un vietéjås produkcijas kvotåm.

25 dalîbvalstîm. Pårpratums rodas no tå, ka vienu no tås galvenajåm institücijåm sauc par Eiropas Savienîbas Padomi. Tipiski, ka EP ietvaros slégtie lîgumi dalîbvalstîm dod daudz lielåku rîcîbas brî- vîbu attiecîbå uz ievießanas politiku nekå no “Briseles” nåkoßie noteikumi un reguléjums. 56 Vispåréjå vienoßanås par pakalpojumu tirdzniecîbu (GATS), (lîguma par Pasaules Tirdzniecîbas organizåcijas izveidoßanu 1B pielikums). 57 GATS, II pants. 58 Sîkåk par jaunåkajåm attîstîbas tendencém ßajå jautåjumå sk. PTO måjas lapu: http://www.wto.org/english/tratop_e/serv_e/serv_e.htm (sk. 04.08.2005.).

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 87 TELEVÈZIJA EIROPÅ

2.2. Apvienoto Nåciju Organizåcija Tiesîbas uz vårda brîvîbu ANO Vispåréjås cilvéktiesîbu deklaråcijas (ANO VCD) 19. pantå teikts, ka

katram cilvékam ir tiesîbas uz pårliecîbas brîvîbu un tiesîbas brîvi paust savus uzskatus: ßîs tiesîbas ietver brîvîbu netraucéti palikt pie saviem uzskatiem un brîvîbu meklét, sañemt un izplatît informåciju un idejas ar jebkuriem lîdzek¬iem, neatkarîgi no valstu robeΩåm.59 Kaut arî ßis nosacîjums nav tießi piemérojams dalîbvalstîs, tas bütiski ietekmé globålås politikas ievirzi. Daudzi to uzskata par piederoßu tai tiesîbu da¬ai, kas tiek saukta par “starptautisko paraΩu” un attiecas uz visåm valstîm. Tam sniegts arî papildu pamatojums tiesiski saistoßajå Starptautiskajå paktå par pil- soniskajåm un politiskajåm tiesîbåm (SPPPT).60 Íajå lîgumå, kuru ratificéjußas vairåk nekå 150 pasaules valstis,61 izvérsti paskaidrota vårda tiesîbu bütîba (arî 19. pantå), lîdzîgi, kå tas darîts ANO VCD 19. pantå. Tomér ir pievienots bütisks nosacîjums, ka vårda brîvîbu var ierobeΩot vienîgi tad, ja ßådi ierobeΩojumi paredzéti likumå, ja tie noteikti le©itîma mér˚a vårdå un ja ßå mér˚a sasniegßana ir tik tießåm nepiecießama. ˆemot vérå, ka apraidei ir bütiska loma vårda tiesîbu nodroßinåßanå, jebkurai apraides likumdoßanai vai reguléjumam, kas skar vai nu raidorganizåciju iespéju îstenot savu vårda brîvîbu, vai arî vienlîdz svarîgås sabiedrîbas tiesîbas sañemt informåciju no raidorganizåcijåm, ir jåbüt pamatotam atbilstoßi ßai formulai. Tas nenozîmé, ka paståv neierobeΩotas apraides tiesîbas, tomér no tå izriet, ka nesamérîgi traucéjoßi noteikumi vai arî neskaidras prasîbas, pieméram, prasîba, ka visåm raidorganizåcijåm ir “jåciena nacionålais un valsts gods”, nevar tikt uzskatîtas par le©itîmåm. Tas arî (laikam) nozîmé, ka apraides uzraudzîba jåveic no valsts neatkarîgåm un sabiedrîbas interesém kalpojoßåm institü- cijåm. DaΩådas ANO institücijas un a©entüras ir pieñémußas deklaråcijas un rekomendåcijas, kurås plaßåk paskaidrota vårda brîvîbas nozîme apraides reguléjumå. Kaut gan ßîs rekomendåcijas un deklaråcijas nav saistoßas, tomér tås izvérß SPPPT 19. panta saistoßo nosacîjumu, kuru vairums Eiropas valstu ir ratificéjußas un kuru tådé¬ nedrîkst ignorét. Divas institücijas ir îpaßi nozîmîgas: ANO Èpaßais ziñotåjs par vårda brîvîbu un ANO Cilvéktiesîbu komiteja. Pirmå ir îpaßa ANO Cilvéktiesîbu komitejas, ANO politiskajå hierarhijå primårås cilvéktiesîbu institücijas, izveidota institücija, kurai jå- ziño par vårda brîvîbas pårkåpumiem, bet jåpievérßas arî tås apjomam un saturam.

59 ANO Vispåréjå cilvéktiesîbu deklaråcija, (ANO VCD), pieñemta un izsludinåta ar ANO Ìene- rålås asamblejas Rezolüciju 217 A (III) 1948. gada 10. decembrî. 60 Starptautiskais pakts par pilsoniskajåm un politiskajåm tiesîbåm (SPPPT) ståjås spékå 1976. gada 23. martå, 999 U.N.T.S. 171. 61 2005. gada 27. aprîlî SPPPT bija ratificéjußas 154 valstis.

88 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

Cilvéktiesîbu komiteja ir saskañå ar SPPPT izveidota ekspertu institücija, kuras uzdevums ir uzraudzît, kå ßis lîgums tiek ieviests nacionålajås valstîs, un izskatît indivîdu sü- dzîbas.62 2003. gadå ANO Èpaßais ziñotåjs par vårda brîvîbu, EDSO un AVO nåca klajå ar Kopéju deklaråciju, nosakot apraides jomas reguléjuma galvenos principus. Tie ir ßådi: • Visåm valsts atbildîgajåm iestådém, kuras realizé oficiålu mediju uzraudzîbu, ir jånodroßina aizsardzîba pret iejaukßanos, it îpaßi pret politiskas un ekonomiskas dabas iejaukßanos, tajå skaitå, nodroßinot caurskatåmu ßo institüciju locek¬u iecel- ßanas procedüru, kas pie¬autu sabiedrîbas ieguldîjumu un kuru nekontrolétu neviena konkréta politiska partija. • Uzraudzîbas sistémåm ir jåñem vérå fundamentålås atß˚irîbas, kas paståv starp drukåtajiem un apraides medijiem, kå arî internetu. Raidorganizåcijåm neva- jadzétu likt vél papildus re©istréties apraides licences iegüßanai. Apraides frekvences jåpieß˚ir saskañå ar demokråtiskiem kritérijiem un jånodroßina vienlîdzîgas piek¬uves iespéjas. Jebkuram reguléjumam attiecîbå uz internetu ir jåñem vérå ßå komunikåciju medija îpaßie raksturlielumi.63 Íajå deklaråcijå atbalsojas vairåkas EP pieñemtås deklaråcijas, kå arî UNESCO Sofijas deklaråcija. Vértéjot, kå valstis îsteno SPPPT 19. pantu, ANO Cilvéktiesîbu komiteja ir pieñémusi vairåkas lîdzîgas deklaråcijas attiecîbå uz mediju reguléjumu.64 Íîs rekomendåcijas ir ¬oti autoritatîvas un noråda saistoßo starptautisko likumu par tiesîbu uz vårda brîvîbu apjomu un saturu apraides reguléjuma jomå. Kaut arî tås ir adresétas atseviß˚åm valstîm, tomér no tåm iespéjams izsecinåt vispåréjus noteikumus.

UNESCO UNESCO kå ANO specializéto institüciju kultüras, sociålås politikas un izglîtîbas jomå lomu nevar atståt bez ievérîbas. UNESCO, apzinoties GATS radîtos iespéjamos draudus nacionålås kultüras suverenitåtei, ir ieviesusi pasåkumus attiecîbå uz apraides kultüras dimensiju. 2001. gadå tå pieñéma Vispåréjo deklaråciju par kultüras daudzvei-

62 Tå pieprasa, lai valstis paraksta îpaßu lîgumu, SPPPT fakultatîvo protokolu. 63 ANO Èpaßå ziñotåja par vårda brîvîbu, EDSO pårståvja mediju brîvîbas jautåjumos un AVO Èpaßå ziñotåja vårda brîvîbas jautåjumos 2003. gada 18. decembra kopéjå deklaråcija. 64 Pieméram, 2002. g. attiecîbå par SPPPT ievießanu Moldovå ANO Cilvéktiesîbu komiteja pauda satraukumu, ka ßîs valsts raidorganizåcija nepieß˚îra étera laiku opozîcijas partijåm (UN Doc. CCPR/CO/75/MDA – 2002. gada 26. jülijs). Attiecîbå uz Kirgizstånu tå ir paudusi satraukumu par valdîbas iejaukßanos licencéßanå, kå arî par patva¬îgo licencéßanu vispår (Kyrgyzstan – CCPR/CO/69/KGZ – 2000. gada 24. jülijs). Attiecîbå uz Arméniju tå ir paudusi satraukumu, ka valdîbas kontrole pår elektroniskajiem medijiem pårkåpj tiesîbas uz vårda brîvîbu (CCPR/C/79/Add.100 – 1998. gada 19. novembris).

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 89 TELEVÈZIJA EIROPÅ dîbu.65 Tomér, tå kå ßî deklaråcija nav tiesiski saistoßa, daΩas dalîbvalstis uzskata, ka globalizåcijas laikmetå tå ir nepietiekama. Íå iemesla dé¬ paßlaik tiek izstrådåts jauns lîdzeklis standartu noteikßanai – saistoßa konvencija par kultüras satura un måkslinie- cisko izpausmju daudzveidîbas aizsardzîbu. 2004. gada jülijå UNESCO publicéja ßîs konvencijas såkotnéjo projektu, kurå teikts: “Dalîbvalstis [..] apliecina savas suverénås tiesîbas ieviest pasåkumus kultüras izpausmju daudzveidîbas aizsardzîbai un veicinåßanai savå teritorijå, kå arî atzîst savu pienåkumu to aizsargåt un veicinåt gan savå teritorijå, gan globålå lîmenî.”66 Konsolidétais projekts, kurå büs ietvertas reakcijas uz pirmo projektu, tiks iesniegts UNESCO nåkamajai Ìenerålkonferencei 2005. gada oktobrî. Turklåt UNESCO paspårné ir pieñemtas vairåkas citas nesaistoßas deklaråcijas attiecîbå uz medijiem. Eiropå vissvarîgåkå ir Sofijas deklaråcija. Tå iedibina vairåkus deklaratîvus mediju reguléjuma principus, ieskaitot ßådus: Visåm valstîm ir jånosaka vai, ja tådas jau paståv, jånostiprina vårda un preses brî- vîbas konstitucionålås un likumîgås garantijas, un tåm ir jåpårskata un/vai jåatce¬ tie likumi, reguléjums un pasåkumi, kas ierobeΩo ßo pamatbrîvîbu îstenoßanu. Tåm jåpievérß îpaßa uzmanîba tam, kå ßîs garantijas tiek ievérotas. Tendences noteikt robeΩas vai tabu ßîm brîvîbåm, pårkåpjot likumå noteiktos apjomus, ir ne- pieñemamas. [..] Ir jånodroßina brîva pieeja valsts atbildîgo ieståΩu informåcijai. Nevienu Ωurnålistu nedrîkst spiest atklåt informåciju avotus. Ir jånosaka atbilstoßas garantijas. [..] Kå pirmås ir jåreformé valstij piederoßås raidorganizåcijas un ziñu a©entüras, un tåm jåpieß˚ir Ωurnålistikas un redakcionålås neatkarîbas statuss kå atvértåm sa- biedriskå pakalpojuma institücijåm. [..] Ja tiek nodibinåtas raidorganizåciju uzraudzîbas iestådes, tåm ir jåbüt pilnîbå ne- atkarîgåm no valdîbas.”67 Kaut arî ßî deklaråcija nav tiesiski saistoßa, tå iedibina svarîgus principus, un to ir apstip- rinåjusi UNESCO Ìenerålkonference, kas pieß˚ir tai ievérojamu politisku nozîmi.

2.3. Eiropas Savienîba (ES) Kå minéts iepriekß, ES lîmenî attiecîbå gan uz apraides saturu, gan uz tås ekonomiskajiem un tehniskajiem aspektiem ir pieñemts visai plaßs reguléjums. Ciktål tas ir tießi sais- toßs, visåm ES dalîbvalstîm ir noteikts pienåkums ieviest ßo reguléjumu kopumu.

65 UNESCO. Vispåréjå deklaråcija par kultüras daudzveidîbu, pieñemta 2001. gada 2. novembrî Parîzé, UNESCO Ìenerålkonferences 31. sesijå. 66 Konvencijas par kultüras satura un måksliniecisko izpausmju daudzveidîbas aizsardzîbu projekta 5.(1.) pants. Projekts un informåcija par jaunåkajåm attîstîbas tendencém UNESCO måjas lapå: http://portal.unesco.org/culture/en/ev.php-URL_ID=11281&URL_DO=DO_TOPIC&URL_ SECTION=201.html (sk. 30.06.2005.). 67 UNESCO. Sofijas deklaråcija, 11. piezîme.

90 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

Saskañå ar ES tiesîbåm tießi saistoßi ir tikai noteikti tiesiskie akti. Papildus tiem noteikumiem, kurus tießi nosaka kåds no dibinåßanas lîgumiem, kas ir strikti saistoßi un pazîs- tami kå “primårie tiesîbu akti”, dalîbvalstis ir vienojußås, ka Briseles likumdevéjas insti- tücijas68 tiks pilnvarotas pieñemt virkni citu tiesiski saistoßu instrumentu, kas tiek saukti par “sekundårajiem tiesîbu aktiem”. Tie ir ßådi69: •regulas – saistoßi tiesîbu instrumenti, kas ir tießi piemérojami, bez nepiecießamî- bas tos “ieviest” vai atseviß˚i “piemérot” ar nacionålås likumdoßanas pasåkumiem ES;70 • direktîvas – tiesîbu instrumenti, kas ir saistoßi tajå ziñå, ka jåpanåk tajås noteiktie rezultåti, taçu dalîbvalstîm tiek dota rîcîbas brîvîba attiecîbå uz veidu un me- todém, kå tas tiks darîts nacionålås tiesîbu sistémas ietvaros; • lémumi – likumdoßanas pasåkumi, kas ir pilnîbå saistoßi, bet tikai tai dalîbvalstij vai kådai citai vienîbai, kurai tie ir adreséti. Pirmie divi no ßiem trim ir visbieΩåk izmantotie likumdoßanas instrumenti. Hierarhiskå ziñå starp tiem nav atß˚irîbas: tås ir tikai divas daΩådas reguléjuma formas. Direktîvu var izmantot tad, kad ir jåievieß kåda politika, taçu precîzs tås formuléjums nav svarîgs, turpretim regula tiek izmantota tad, kad deta¬as ir svarîgas gan likumdoßanas pasåkuma formas, gan vélamå politikas rezultåta ziñå. Lémumi, treßais pieejamais tiesiski saistoßais instruments, bieΩi vien sastopami tådås jomås kå konkurences noteikumi un valsts atbalsts, tie var büt adreséti vienai dalîbvalstij, lai paziñotu par konkurences noteikumu pårkåpumu. Tie ir nekavéjoties tiesiski saistoßi. Lîdztekus trim instrumentiem iespéjams pieñemt arî “ieteikumus” un “atzinumus”.71 Eiropas Komisijai, kas funkcioné kå ES civildienests, ir pilnvarojums formulét ieteikumus vai sniegt atzinumus ES tiesîbu jautåjumos vai nu tad, kad tai ir îpaßi noteikts ßåds pilnvarojums, vai arî tajos gadîjumos, kad Komisija uzskata, ka ir svarîgi sniegt savu atzinumu vai ieteikumu.72 Visbeidzot jåpiemin arî Eiropas Kopienu tiesas pilnvarojums pieñemt saistoßus spriedumus ES tiesîbu jautåjumos. Tai lietas var iesniegt dalîbvalstis vai ES institücijas, tådas kå Eiropas Komisija, kå arî nacionålås tiesas, nosütot “jautåjumu” attiecîbå par kåda ES tiesîbu méra interpretåciju.

68 ES likumdevéjas institücijas ir Eiropas Komisija, valsts dienesta institücija, kas sagatavo likum- doßanu, Eiropas Parlaments, tießi ievéléta institücija, kas likumdoßanu pieñem, kå arî Eiropas Savienîbas Padome, kas ir ministru lîmeña institücija, kurå pårståvétas visas ES dalîbvalstis. 69 Eiropas Kopienas dibinåßanas lîguma (EK lîguma) 249. pants. 70 Tomér iespéjams, ka daudzåm valstîm ir jågroza daΩi no to spékå esoßajiem likumiem, kas var neatbilst regulai. 71 EK lîgums, 249. pants. 72 EK lîgums, 211. pants.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 91 TELEVÈZIJA EIROPÅ

2.3.1. Primårå lîmeña likumdoßana Noteikumi, kas ietverti Eiropas Kopienas dibinåßanas lîgumå73, ir pazîstami kå “primårå lîmeña likumdoßana”. ES ir ievérojamas spéjas ietekmét savu dalîbvalstu likumdoßanu un politiku attiecîbå uz apraides ekonomiskajiem aspektiem. Íajå ziñå ES var ieviest pasåkumus, kas veicinåtu brîvîbu pakalpojumu sniegßanas jomå74 un nostiprinåtu “tie- sîbas veikt uzñéméjdarbîbu”.75 EK lîguma konkurences noteikumi arî ¬auj Eiropas Ko- misijai regulét uzñémumu koncentréßanas procesus76 (sk. 6. sada¬u) un valsts atbalstu77 (sk. 5.2. sada¬u), tajå skaitå – apraides industrijå. Gadîjumos, ja rodas jautåjums par to, ka varbüt kåda raidorganizåcija veic konkurenci ierobeΩojoßas darbîbas vai ¬aunpråtîgi izmanto dominéjoßo ståvokli, ES dalîbvalstîm büs svarîgi ES lîguma nosacîjumi.78 Tie ir arî tiesiskais pamats pårbaudém, vai sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju finan- séßana ar abonentmaksåm nekrop¬o konkurenci, nenåk par sliktu privåtajåm raidorga- nizåcijåm, kuru ieñémumi ir no reklåmåm un maksas kanålu abonentmaksåm.79 Apraides kultüras dimensijas, it îpaßi – satura jautåjumu ziñå ES ir ierobeΩota kompetence. EK lîgumå ir teikts, ka “Kopiena veicina dalîbvalstu kultüru uzplaukumu [..]. Rîkojoties saskañå ar citiem ßå lîguma noteikumiem, Kopiena ñem vérå kultüras aspek- tus, jo îpaßi, lai respektétu un veicinåtu kultüru daudzveidîbu.”80 Tomér ßajå paßå pantå ir skaidri izslégti kultüras politikas saskañoßanas pasåkumi ES lîmenî.81 Tåpéc praksé ES

73 EK lîgums ir vecåkais no lîgumiem, ar kuru izveidota Eiropas Savienîba, un tas pievérßas jomåm, ko médz dévét par ES “pamatdarbîbu”, proti, tas regulé visus jautåjumus, kas nepiecießami vienota, iekßéjå Eiropas ekonomiskå tirgus izveidoßanai. Laika gaitå tika pieñemti citi lîgumi, kas paplaßinåja Savienîbas kompetenci, pamazåm pieß˚irot ES kompetenci iekßlietås, tieslietås, imigråcijas lietås, årpolitikas un aizsardzîbas jomås. Tas arî nodibinåja Eiropas Savienîbu, kuru veido trîs “pîlåri”: ekonomiskå sadarbîba, ko nodroßina “vecå” Eiropas Kopiena – sadarbîba tieslietu un iekßlietu jomås, kå arî sadarbîba årpolitikas un aizsardzîbas jomås. Noteikumi un likumdoßana attiecîbå uz apraidi ir pieñemta “vecå” pirmå pîlåra – Eiropas Kopienas kontekstå. Kaut arî tehniski ir pareizi to saukt par Kopienas likumdoßanu, tomér ikdienå ierasts to saukt par “ES” likumdoßanu. 74 EK Lîgums, 49. pants. Saskañå ar Eiropas Kopienu tiesas (EKT) tiesu praksi raidorganizåcijas sniedz pakalpojumus EK lîguma 49. panta izpratné. Sk. lietas: C-155/73 Sacchi [1974] 409; C-52/79 Debauve [1980] 833; C-352/85 Bond van Adverteerders [1988] 2085; C-260/89 ERT [1991] I-2925; C-148/91 Veronica [1993] I-487. 75 EK lîgums, 43. pants. Lîgumå ßîs tiesîbas definétas kå “tiesîbas såkt un izvérst darbîbas kå paßno- darbinåtåm personåm, kå arî dibinåt un vadît uzñémumus, jo îpaßi sabiedrîbas”. Sk. Eiropas Kopienu tiesas spriedumus lietå C-155/73 Sacchi [1974] 409 un C-52/79 Debauve [1980] 833. 76 EK lîgums, 81. pants. 77 EK lîgums, 87. pants. 78 EK lîgums, 81., 82. pants. 79 EK lîgums, 87. pants. 80 EK lîgums, 151. pants. 81 EK lîgums, 151.(5.) pants.

92 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS nav kompetences tießi iejaukties dalîbvalstu apraides regulåcijå, ciktål ßåda iejaukßanås ietekmétu apraides saturu. Tomér ES tik un tå ir pilnvarojums daΩås jomås noteikt satura reguléjumu, it îpaßi attiecîbå uz tådiem jautåjumiem kå nepilngadîgo aizsardzîba, “vienota tirgus” nodroßinåßanas vårdå.82

2.3.2. Sekundårå lîmeña likumdoßana Iepriekßminétajå sekundårå lîmeña likumdoßanas – direktîvu, regulu un lémumu – jomå ir ßådi galvenie tiesiskie instrumenti: • direktîva “Televîzija bez robeΩåm”(TBR direktîva); • Kabe¬u un satelîtu direktîva;83 • Kopéjie reglamentéjoßie noteikumi attiecîbå uz elektronisko komunikåciju tîk- liem un pakalpojumiem (2002. g.); • EK regula par uzñémumu apvienoßanos.84

Vispåréjie konkurences noteikumi EK Apvienoßanås regula ir galvenais Eiropas pretmonopola noteikumu instruments. Müsdienu konsolidétajå tirgü daΩi tås noteikumi ir nozîmîgi arî apraides sektorå (sk. 6.3. sada¬u).

Speciålais mediju nozares reguléjums Tehniskie aspekti Konkurences noteikumi ir svarîgi, arî apskatot infrastruktüru, kas tiek izmantota programmu izplatîßanai vai nu caur satelîta, kabe¬u vai étera tîkliem, vai izmantojot citus elektronisko sakaru veidus. Papildus 2002. gadå tika pieñemts jauns ES elektronisko sakaru likumdoßanas ietvars – Kopéjie reglamentéjoßie noteikumi attiecîbå uz elektronisko komunikåciju tîkliem un pakalpojumiem, dalîbvalstîm tie ir jåpieméro no

82 Íis satura reguléjums tiek pamatots tådéjådi, ka, ja katrai valstij bütu savi, specifiski, saturu regu- léjoßi noteikumi, tad raidorganizåcijåm bütu ¬oti grüti darboties citås valstîs – tåm bütu jåpårzina un jåievéro visu ES valstu, kurås tås darbotos, likumdoßana. Tåpéc ES ir centusies izveidot vien- lîdzîgu spéles lauku, ievießot visås ES dalîbvalstîs vienådus nosacîjumus attiecîbå uz daΩiem satura jautåjumiem. 83 Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktîva 93/83/EEK par daΩu noteikumu saskañoßanu attiecîbå uz autortiesîbåm un blakustiesîbåm, kas piemérojamas satelîtu apraidei un kabe¬u retranslåcijai. (Turpmåk – Kabe¬u un satelîtu direktîva.) 84 Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvåris) par kontroli pår uzñémumu kon- centråciju, L24/1, 2004. gada 29. janvåris. (Turpmåk – EK Apvienoßanås regula.)

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 93 TELEVÈZIJA EIROPÅ

2003. gada jülija.85 Íie Kopéjie reglamentéjoßie noteikumi ietver çetras direktîvas, kå arî lémumu par spektra politiku: • Pamatdirektîvu;86 • Piek¬uves direktîvu;87 • Universålå pakalpojuma direktîvu;88 • At¬auju izsniegßanas direktîvu;89 • Lémumu par radio spektru (sk. 3.1. sada¬u).90 Kaut arî ßie kopéjie reglamentéjoßie noteikumi neattiecas uz satura reguléjumu, tie tomér ir raidorganizåcijåm ¬oti nozîmîgi.91 Tas tåpéc, ka tie attiecas uz visåm pårraides infrastruktüråm92 un tådéjådi regulé to signålu pårraidîßanas un uztverßanas nosacîjumus. Attiecîbå uz raidorganizåcijåm tie ietver noteikumus par “saistîbåm, kas jåievéro”93, kå arî digitålås televîzijas noteikumus par piek¬uvi sistémåm un ar tåm “saistîtåm iekårtåm” (sk. 3.2.3. sada¬u).

85 Sîkåk par Kopéjiem reglamentéjoßiem noteikumiem: http://europa.eu.int/information_society/topics/ telecoms/regulatory/new_rf/index_en.htm (sk. 30.06. 2005.). 86 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktîva 2002/21/EK par kopéjiem regla- mentéjoßiem noteikumiem attiecîbå uz elektronisko komunikåciju tîkliem un pakalpojumiem, L108/33, 2002. gada 24. aprîlis, Brisele (turpmåk – Pamatdirektîva). 87 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktîva 2002/19/EK par piek¬uvi elektronisko komunikåciju tîkliem un ar tiem saistîtåm iekårtåm un to savstarpéju savienojumu, L108/7, Brisele, 2002. gada 24. aprîlis (turpmåk – Piek¬uves direktîva). 88 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktîva 2002/22/EK par universålo pakalpojumu un lietotåju tiesîbåm attiecîbå uz sakaru tîkliem un pakalpojumiem, L108/51, Brisele, 2002. gada 24. aprîlis (turpmåk – Universålå pakalpojuma direktîva). 89 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktîva 2002/20/EK par elektronisko komunikåciju tîklu un pakalpojumu at¬außanu, L108/21, Brisele, 2002. gada 24. aprîlis (turpmåk – At¬auju izsniegßanas direktîva). 90 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta lémums Nr. 676/2002/EK par Eiropas Kopienas radio spektra politiku kopéjiem reglamentéjoßiem noteikumiem, L108/1, Brisele, 2002. gada 24. aprîlis (turpmåk – Lémums par radio spektru). 91 Sk. Pamatdirektîvas 5. ievadpunktu: “[..] ßie noteikumi neiek¬auj to pakalpojumu saturu, kas sniegti caur elektronisko komunikåciju tîkliem, izmantojot elektronisko komunikåciju pakalpojumus, tådus kå pårraides saturs [..].” 92 Sk. legålo “elektronisko komunikåciju tîklu” definîciju Pamatdirektîvas 2.(a) pantu. 93 Universålå pakalpojuma direktîva, 31. pants.

94 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

Satura reguléjums ES lîmenî speciålais mediju sektora reguléjums ir galvenokårt atrodams TBR direktîvå. Tå nosaka minimålos standartus, kuri dalîbvalstu televîzijas apraides satura reguléju- mam jågaranté. Tie tika ieviesti, lai nodroßinåtu to, kas ES valodå tiek dévéts par “brîvo tirgu” raidorganizåciju pakalpojumu jomå: vienotu Eiropas tirgu ar kopéjåm tiesîbu normåm, kas veicina pårrobeΩu pakalpojumu sniegßanu bez legåliem ß˚érß¬iem (ES apraide tiek saukta par “pakalpojumu”). Pirms TB direktîvas ievießanas raidorganizåcijåm Eiropå bija ¬oti grüti raidît uz citåm valstîm, jo daΩådajås Eiropas valstîs attiecîbå uz saturu paståvéja atß˚irîgi noteikumi. Tådéjådi direktîva cenßas Eiropå veicinåt pårrobeΩu apraidi (tå radies direktîvas nosaukums), vairåkås jomås ievießot vienådus noteikumus attiecîbå uz saturu, kå arî nosakot, ka neviena Eiropas valsts nedrîkst ierobeΩot no citas ES valsts nåkoßas apraides pår- raidîßanu vai uztverßanu ßîs direktîvas darbîbas sférå iek¬autu iemeslu dé¬. Íîs direktîvas galvenais mér˚is bija veicinåt spécîgas Eiropas raidorganizåciju industrijas attîstîbu, kas spétu dot pretsparu ASV raidîjumiem, kuri tika uztverti kå drauds Eiropas kultürai. Tås svarîgåkie nosacîjumi attiecas uz (sk. 4. sada¬u): • “sarakstå ietvertiem” pasåkumiem; • kvotu reguléjumu; • reklåmu un sponsoréßanu; • nepilngadîgo aizsardzîbu; • tiesîbåm uz atbildi. TBR direktîvas pamatå ir izcelsmes valsts princips – raidorganizåcijåm jåievéro tikai tås dalîbvalsts likumdoßana, kurå tås atrodas.94 Kad ßî atbilstîba ir pårbaudîta, apraidi, kas tiek pårraidîta uz dalîbvalsti, nedrîkst pak¬aut otrreizéjai pårbaudei saskañå ar uztveroßås valsts likumdoßanu. Íî valsts ßådu retranslåciju var pårtraukt tikai izñémuma gadîjumos.95 Ío 1989. gadå pieñemto direktîvu pirmo reizi pårskatîja 1997. gadå, lai ñemtu vérå tehnolo©ijas un tirgus attîstîbas tendences. Ir bieΩi jåveic monitorings, kå dalîbvalstis to ievieß – Komisija iesniedz ziñojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomisko un sociålo lietu komitejai.96 2003. gada janvårî Komisija iesniedza ceturto ßådu ziñojumu,

94 TBRD, 2.(1.) pants. 95 TBRD, 2.a (2.) pants. 96 TBRD, 26. pants.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 95 TELEVÈZIJA EIROPÅ kurå bija sîka informåcija par to, kå tå ieviesta visås dalîbvalstîs.97 Kopß 2003. gada norit darbs pie direktîvas otrås grozîßanas, galvenokårt koncentréjot uzmanîbu uz: • audiovizuålå satura reguléjumu; • reklåmas reguléjuma detalizåcijas pakåpi; • tiesîbåm uz informåciju un tiesîbåm uz îsåm reportåΩåm; • atbalstu televîzijas raidîjumu izplatîßanai un veidoßanai; • lîdzreguléjuma pasåkumiem mediju sektorå; • reguléjoßo noståju pret interaktîvo televîziju.98 Eiropas Komisija plåno iesniegt jauno TBR Direktîvu lîdz 2005. gada beigåm.

2.4. Eiropas Padome (EP) EP ir Eiropas valstu savienîba, kuras pieñémußas daΩådus savstarpéji saistoßus tiesiskus lîgumus. Kaut arî tai ir gan Ministru komiteja, gan Parlaments, nevienai no ßîm institü- cijåm nav tiesîbu pieñemt tiesiski saistoßus noteikumus. Tomér gan Ministru komiteja, gan Parlamentårå Asambleja bieΩi pieñem detalizétas rekomendåcijas un citus instrumentus, kas ir politiski nozîmîgi gan to detalizåcijas pakåpes dé¬, gan arî tåpéc, ka Ministru komitejas gadîjumå tie tiek pieñemti augstå valdîbas lîmenî. Íîs rekomendå- cijas bieΩi tiek izmantotas, lai interpretétu tiesiski saistoßajos lîgumos ietvertos îsos nosa- cîjumus, un tåpéc saistîbå ar ßådiem lîgumiem tåm rodas zinåms tiesisks spéks. Galvenie lîgumi un rekomendåcijas, kas skar apraides jomu, ir: • Eiropas Cilvéktiesîbu aizsardzîbas konvencija (ECAK)99 – cilvéktiesîbu lîgumu flagmanis, modernå laikmeta vecåkais vispåréjais cilvéktiesîbu instruments; • konvencija “Par pårrobeΩu televîziju” (EKPT)100, kuras nosacîjumi ir lîdzîgi ES tåda paßa nosaukuma direktîvå ietvertajiem nosacîjumiem;

97 Eiropas Komisija. Ceturtais Komisijas ziñojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekono- misko un sociålo lietu komitejai un Re©ionu komitejai par Direktîvas 89/552/EEK “Televîzija bez robeΩåm” pieméroßanu, COM (2002) 778 final, 2003. gada 6. janvåris. Sk. http://europa.eu.int/ comm/avpolicy/regul/twf/applica/comm2002_778final_en.pdf (sk. 30.06. 2005.). 98 Eiropas Komisijas paziñojums par Eiropas audiovizuålås politikas reguléjuma nåkotni, 24. lpp. 99 Eiropas Cilvéktiesîbu un pamatbrîvîbu aizsardzîbas konvencija (ECAK), pieñemta 1950. gada 4. novembrî, ståjusies spékå 1953. gada 3. septembrî, E.T.S. 005. 100 Eiropas Padomes Eiropas konvencija “Par pårrobeΩu televîziju”(EKPT) 1989. gada 5. maijå, grozîta saskañå ar 1998. gada 9. septembra Eiropas Padomes Protokola nosacîjumiem (E.T.S. Nr. 141), ståjusies spékå 2002. gada 1. martå.

96 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

• divas ministru rekomendåcijas – viena par apraides sektora uzraudzîbas ieståΩu neatkarîbu un funkcijåm (2000. g.) un otra – par sabiedriskå pakalpojuma raid- organizåciju neatkarîbas garantéßanu (1996. g.).101

2.4.1. Tiesîbas uz vårda brîvîbu ECAK ir tiesiski saistoßs lîgums, kuram vairumå Eiropas valstu ir gandrîz konstitucio- nåls statuss. Dalîba EP ir saistîta ar ECAK pieñemßanu: nav iespéjams k¬üt par EP dalîb- valsti, neratificéjot un neievießot ECAK. Tås nosacîjumi ir tålåk izvérsti plaßå tiesîbu jomå, kuru attîstîjusi Eiropas Cilvéktiesîbu tiesa – cilvéktiesîbu tiesa, kura pilnvarota pieñemt saistoßus spriedumus. ECAK 10. pants aizsargå vårda brîvîbu, formuléjuma ziñå tas ir lîdzîgs ANO VCD 19. pantam. Tomér atß˚irîbå no ANO VCD tajå ieviesti divi svarîgi elementi. Pirmkårt, tajå ir skaidri pateikts, ka tiesîbas uz vårda brîvîbu neaizliedz valstîm apraides sektorå izveidot licencéßanas mehånismu; otrkårt, tajå ir ietverti detalizéti noteikumi par tiesîbu uz vårda brîvîbu ierobeΩojumiem. Íajos nosacîjumos par ierobeΩojumiem, kas attiecas arî uz apraides reguléjumu, sacîts:

Tå kå ßo brîvîbu [tiesîbu uz vårda brîvîbu] îstenoßana ir saistîta ar pienåkumiem un atbildîbu, tå var tikt pak¬auta tådåm prasîbåm, nosacîjumiem, ierobeΩojumiem vai sodiem, kas paredzéti likumå un nepiecießami demokråtiskå sabiedrîbå, lai aizsargåtu valsts droßîbas, teritoriålås vienotîbas vai sabiedriskås droßîbas intereses, nepie¬autu nekårtîbas vai noziegumus, aizsargåtu veselîbu vai tikumîbu, aiz- sargåtu citu cilvéku cieñu vai tiesîbas, nepie¬autu konfidenciålas informåcijas iz- paußanu vai nodroßinåtu tiesas varu un objektivitåti.102 Tas ticis interpretéts kå trîspakåpju testa ievießana, saskañå ar kuru jebkuriem ierobe- Ωojumiem jåbüt (1) likumå noteiktiem, (2) jåatbilst le©itîmam mér˚im un (3) jåbüt ne- piecießamiem demokråtiskå sabiedrîbå. Eiropas Cilvéktiesîbu tiesa ir noteikusi, ka atbilstîba pirmajam nosacîjumam tiek sa- sniegta tikai tådå gadîjumå, kad likums ir pieejams un “formuléts pietiekami precîzi, lai pilsoñi varétu regulét savu uzvedîbu”.103 Otrkårt, ierobeΩojumiem jåbüt noteiktiem saskañå ar 10.(2.) pantå uzskaitîtajiem mér˚iem – ßis uzskaitîjums ir izsme¬oßs, tåpéc jebkura iejaukßanås, kas neatbilst nevienam no ßiem mér˚iem, ir uzskatåma par 10. panta

101 Eiropas Padome. Dalîbvalstu Ministru komitejas Rekomendåcija Rec (2000) 23 par regulatoru neatkarîbu un funkcijåm apraides sektorå, Ministru komiteja to pieñémusi 2000. gada 20. de- cembrî 735. ministru sanåksmé (turpmåk – Eiropas Padomes Rekomendåcija Rec (2000) 23) un Dalîbvalstu Ministru komitejas Rekomendåcija Rec (96) 10 par sabiedriskå pakalpojuma raid- organizåciju neatkarîbas garantijåm, pieñemta 1996. gada 11. septembrî (turpmåk – Eiropas Pa- dome, Rekomendåcija Rec (96) 10). 102 ECAK, 10. pants. 103 Eiropas Cilvéktiesîbu tiesa. Sunday Times v. the United Kingdom, 1979. gada 26. aprîlis. Pietei- kums Nr. 6538/74, 49. p.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 97 TELEVÈZIJA EIROPÅ pårkåpumu. Treßkårt, ierobeΩojumam ir jåbüt nepiecießamam kåda ßå mér˚a sasnieg- ßanai. Vårds “nepiecießams” nozîmé, ka ir jåbüt “neatliekamai sociålai vajadzîbai”.104 Savukårt valstij ir jåsniedz “bütiski un pietiekami” pamatojumi, kå arî jåpieråda, ka kra- sie pasåkumi ir samérîgi ar mér˚i.105 Lai apraides reguléjums bütu le©itîms, tam jåiztur ßî pårbaude.

2.4.2. Speciålais mediju nozares reguléjums Satura reguléjums EKPT ir tiesiski saistoßs lîgums, kura nosacîjumi lielå mérå lîdzinås ES TBR direktîvas nosacîjumiem un izriet no vieniem un tiem paßiem principiem (sk. 4. sada¬u). Tå tika pieñemta, lai sasniegtu politisko mér˚i – izveidotu lielu un stipru Eiropas apraides tirgu, kas pårsniegtu ES robeΩas. Lai ßos divus instrumentus koordinétu, ir noteikts, ka EKPT attiecas uz ES dalîbvalstîm tikai tad, ja jau nepaståv kåds påråks ES nosacîjums (proti, TBR direktîvas nosacîjums attiecîgajå jautåjumå).106 Apraides sektora uzraudzîbas iestådes Eiropas Padomes Ministru komiteja ir pieñémusi divas svarîgas rekomendåcijas attie- cîbå uz apraides reguléjumu: vienu – par apraides sektora uzraudzîbas ieståΩu neatkarîbu un funkcijåm (2000. g.) un otru – par sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju ne- atkarîbas garantéßanu (1996. g.).107 Kaut gan tåm nav tiesiski saistoßa spéka, tås nedrîkst ignorét, jo tås paskaidro ECAK 10. panta nozîmi, kå arî tåpéc, ka tås pieñemtas augstå – ministru lîmenî, vél arî tåpéc, ka, atß˚irîbå no ANO rekomendåcijåm, tås ir izveidotas îpaßi Eiropas apståk¬iem. Abås rekomendåcijås centrålo vietu ieñem doma, ka apraides uzraudzîbas un sabiedrisko pakalpojumu raidorganizåciju uzraudzîbas iestådes ir jåveido tå, lai tiktu péc iespéjas samazinåts risks, ka varétu notikt iejaukßanås to darbîbå, pieméram, nosakot atklåtu iecelßanas procedüru, kurai jåveicina plurålisms, kå arî iek¬aujot garantijas pret atsauk- ßanu un intereßu konflikta noteikumus. Pieméram, Rekomendåcijå par apraides sektora uzraudzîbas ieståΩu neatkarîbu un funkcijåm (Rec (2000) 23) ir îpaßi noteikts, ka jå- ievéro ßådi nosacîjumi:108 • Noteikumi par apraides sektora uzraudzîbas iestådi, it îpaßi – tås locek¬iem, ir sva- rîgåkais to neatkarîbas elements. Tåpéc ßie noteikumi jådefiné tå, lai tie pasargåtu pret iejaukßanos, it îpaßi – pret politiskajiem spékiem vai ekonomiskajåm interesém.

104 Sk., pieméram, Hrico v. Slovakia, 2004. gada 27. jülijs. Pieteikums Nr. 41498/99, 40. p. 105 Lingens v. Austria, 1986. gada 8. jülijs, 8 EHRR 407, 39–40. p. 106 ECAK, 27. pants. 107 Eiropas Padome. Rekomendåcija Rec (2000) 23 un Rekomendåcija Rec (96) 10. 108 Eiropas Padome. Rekomendåcija Rec (2000) 23. Pielikums, II noda¬a.

98 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

• Tåpéc ir jåievieß îpaßi noteikumi par nesavienojamîbu, it îpaßi, – lai izvairîtos, ka: • uzraudzîbas iestådes atrodas politiskås varas ietekmé; • uzraudzîbas iestådes locek¬i pilda funkcijas vai tiem ir intereses mediju uzñé- mumos vai organizåcijås, vai ar tiem saistîtos sektoros, kas varétu radît inte- reßu konfliktu attiecîbå uz darbîbu atbildîgajå uzraudzîbas iestådé. • Jåievieß arî noteikumi, kas garanté, ka ßo atbildîgo institüciju locek¬i: • tiek iecelti demokråtiskå un caurskatåmå veidå; • nevar sañemt pilnvarojumu vai norådîjumus no kådas citas personas vai institücijas; • neizdara nekådus paziñojumus vai neuzsåk darbîbas, kas varétu mazinåt viñu funkciju neatkarîbu, nedz arî ¬autu tås izmantot savå labå. • Visbeidzot – jånosaka precîzi noteikumi par iespéju atstådinåt uzraudzîbas iestådes locek¬us, lai nepie¬autu, ka atstådinåßana tiek izmantota kå politiskå spiediena veids. • Atstådinåßanai jåbüt pie¬aujamai tikai tådos gadîjumos, ja uzraudzîbas iestådes locek¬i neatbilst noteikumiem vai arî ja tiek attiecîgi ievérota viñu nespéja pildît savus pienåkumus, bet neatñemot attiecîgajåm personåm tiesîbas vérsties tieså, apstrîdot savu atstådinåßanu. Arî atstådinåßanai, pamatojoties uz pårkåpumu, kas ir vai nav saistîts ar viñu funkcijåm, jåbüt iespéjamai vienîgi likumå paredzétos nopietnos gadîjumos, péc galîgå tiesas sprieduma pasludinåßanas.

3. TEHNISKAIS REGUL‰JUMS Apraides reguléjums attiecas ne tikai uz satura, bet arî pårraidei nepiecießamo tehnisko tîklu, ierîçu un pakalpojuma reguléjumu. Èpaßi svarîgi ir divi tehniskå reguléjuma aspekti. Pirmkårt, jebkura étera apraide aizñem da¬u no radio frekvençu spektra, un tåpéc ne- piecießams atbilstoßs jaudas sadalîjums. Otrkårt, kaut gan digitalizåcija zinåmå méra mazina spektra vai frekvençu joslas platuma nepietiekamîbu, tå nav ßo problému atrisi- nåjusi pilnîbå. Digitålås televîzijas vidé ir izveidojußås jaunas “ßaurås vietas”, to risinå- jumam nepiecießama regulatora rîcîba.

3.1. Radio spektra pårvaldîba Ikviena étera apraide izmanto étera vi¬ñus, un tåpéc ir nepiecießams ierobeΩoto pieejamo jaudu reguléjums. Starptautiskå lîmenî radio spektrs tiek koordinéts saskañå ar Stokholmas plånu, kuru 1961. gadå pieñéma Starptautiskå Telekomunikåciju savienî- ba (International Telecommunication Union – ITU). Saprotams, ka Stokholmas plåns nevaréja paredzét jaunåko tehnolo©isko attîstîbu, pieméram, digitålo virszemes apraidi.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 99 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Tåpéc paßlaik notiek diskusijas par vispåréjiem Stokholmas plåna grozîjumiem, taçu tie diez vai varétu ståties spékå åtråk par 2005. vai 2006. gadu. Pagaidåm vél nav pietiekamas skaidrîbas par tå principiem, jo vél joprojåm notiek diskusijas par plåna pårstrådi kopumå. ES lîmenî Eiropas Komisija 1998. gadå publicéja “Za¬o gråmatu” par spektra politiku.109 Tai 2000. gadå sekoja Lémuma par radio spektru pirmais projekts.110 Tå kå dalîbvalstis uz ßiem pasåkumiem rea©éja ar vilcinåßanos, tad turpmåk Komisija tikai atbalstîja starp- tautiskå lîmeña vienoßanås par spektru. Tomér lîdz ar Lémuma par radio spektru pie- ñemßanu 2002. gadå Komisija ir atgriezusies pie savåm agråkajåm iniciatîvåm par Ei- ropas Kopienas spektra politikas kopéjo reglamentéjoßo noteikumu izveidoßanu.111 Lé- mums aicina Kopienas politikas interesés koordinét Komisijas un dalîbvalstu rîcîbu starptautiskajås sarunås par spektra pårvaldîbu. Våcijas Berlînes/Brandenburgas re©ions ir pasaules pionieris, kas uzsåka digitålo virszemes televîzijas apraidi (Digital Video Broadcasting Terrestrial, DVB-T), pilnîbå pårtrau- cot analogo apraidi 2003. gada augustå. Íim pieméram sekoja citi Våcijas, Apvienotås Karalistes, Spånijas, Zviedrijas, Somijas un Austrijas re©ioni (sk. II.7.3. sada¬u). Salîdzinåjumå ar analogo raidîßanu digitålå tehnolo©ija at¬auj vienå un tajå paßå frek- vençu platuma joslå pat lîdz desmit reizém vairåk kanålu. Kaut arî tådéjådi digitalizåcija samazina ierobeΩotås raidîßanas jaudu dilemmu, tå ienes jaunus izaicinåjumus apraides frekvençu pieß˚irßanå. Pirms digitålo tehnolo©iju ienåkßanas Eiropå étera televîzijas apraidei atvélétås frekvences jau aizñéma analogie kanåli. Tåpéc digitålo virszemes apraidi iespéjams îstenot, vienîgi ierobeΩojot analogo tehnolo©iju, uz kuru tiktål pa¬åvu- ßås gan raidorganizåcijas, gan skatîtåji. Rodas jautåjums, kå regulét påreju uz digitålo apraidi un beigu beigås – analogås apraides pårtraukßanu, lai tiktu ñemtas vérå visu iesaistîto pußu intereses. Pieméram, ir jånodroßina, ka patérétåji sañem pietiekami daudz informåcijas, kas ¬autu tiem iepazîties ar visåm jauno, digitålo virszemes pakalpojumu iespéjåm un pieméroties jaunajai raidî- ßanas tehnolo©ijai, iegådåjoties digitålos uztvéréjus. Eiropas Komisija ir sniegusi ieteikumus dalîbvalstîm 2004. gada Paziñojumå par påreju uz digitålo apraidi.112 Tomér îpaßi ES pårejas pasåkumi netiek paredzéti. It îpaßi – Komisija

109 Eiropas Komisija. “Za¬å gråmata” par radio spektra politiku tådu Eiropas Kopienu politiku kon- tekstå kå telekomunikåciju, apraides, transporta un pétniecîbas un attîstîbas politika, COM (1998) 596 final, 1998. gada 9. decembris. 110 Eiropas Komisija. Priekßlikums Eiropas Parlamentam un Padomei par kopéjiem reglamentéjo- ßiem noteikumiem Eiropas Kopienas radio spektra politikai, COM (2000) 407. 111 Lémums par radio spektru. 112 Eiropas Komisija. Komisijas paziñojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomisko un sociålo lietu komitejai un Re©ionu komitejai par påreju no analogås uz digitålo apraidi (no digi- tålås “pårslégßanås” uz analogo “atslégßanos” ), COM (2003) 541 final, 2004. gada 17. septembris (turpmåk – Eiropas Komisijas, paziñojums – no digitålås “pårslégßanås” uz analogo “atslégßanos”).

100 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS nav nedz noteikusi ES termiñu analogås apraides pårtraukßanai, nedz noteikusi analogo uztvéréju pårdoßanas aizliegumu.113 2005. gada 24. maijå Komisija pieñéma Paziño- jumu par pårejas no analogås uz digitålo apraidi paåtrinåßanu, kurå tå secina, ka vis- ticamåk lielåkå ES apraides da¬a lîdz 2010. gadam büs digitalizéta, un iesaka 2012. gada såkumu kå termiñu, kad varétu såkties analogås étera apraides pårtraukßana.114

3.2. Digitålås televîzijas “vårtu sargåtåji” Lai gan digitalizåcija piedåvå iespéju efektîvåk izmantot raidîßanas jaudas, tå arî rada jaunus riskus mediju satura plurålismam. Lîdzås esoßajiem tirgus dalîbniekiem, tådiem kå kabe¬u, satelîtu vai virszemes tîklu operatori, digitålå apraide rada iespéjas arî jaun- ienåcéjiem tirgü, kuri, savukårt, var k¬üt par digitålajiem “vårtu sargåtåjiem”. Tie ir: • multipleksu pakalpojumu operatori; • digitålo ierîçu (ieskaitot uztvéréjus) raΩotåji; • lietojumprogrammu interfeisu nodroßinåtåji (LIN); • ierobeΩotas piek¬uves sistému (IPS) nodroßinåtåji; • elektronisko programmu ce¬veΩu (EPC) nodroßinåtåji. Visiem ßiem pakalpojumiem kopîgs ir tas, ka dominéjoßo ståvokli attiecîgajå tirgü bütu viegli ¬aunpråtîgi izmantot, lai samaksas nosacîjumu ziñå diskriminétu treßås puses attiecîbå uz pieeju kådiem noteiktiem tehniskiem pakalpojumiem. Problémas saasinås, ja pakalpojumu sniedzéji ir vertikåli integréti uzñémumi, kas paßi arî ir ieintereséti sava satura izplatîßanå. Multipleksu veidoßanas pakalpojumi nodroßina digitålo apraides signålu “iepakoßanu” noraidåmos datu konteineros. Íî “pakoßana” notiek digitålo ierakstu centros. Íajå ziñå raidorganizåcijas varétu tikt diskriminétas, pieméram, tådéjådi, ja viñu programmas bez to piekrißanas tiktu ievietotas konkrétå digitålå paketé vai arî ja multipleksa signålå netiktu ietverta papildu pakalpojumu informåcija par viñu programmu. Eiropas lîmenî attiecîbå uz multipleksu pakalpojumiem îpaßs tiesisks reguléjums nav noteikts. Ja nacionålajås valstîs nav pieñemti noteikumi par multipleksiem, tad ßiem pakalpojumiem ir tikai jåatbilst vispåréjiem konkurences noteikumiem. ES dalîbvalstîs,

113 Eiropas Komisijas paziñojums – no digitålås “pårslégßanås” uz analogo “atslégßanos”, 5., 16. lpp. 114 Eiropas Komisija. Komisijas paziñojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomisko un sociålo lietu komitejai un Re©ionu komitejai par pårejas no analogås uz digitålo apraidi paåtrinå- ßanu , COM (2005) 204 final, 2005. gada 24. maijs, 9. lpp. Íajå paziñojumå ES dalîbvalstis ir iedalîtas divås grupås: A grupa, kurå atslégßanas termiñß ir 2010. gada beigas vai åtråk (Austrija, Våcija, Spånija, Somija, Itålija, Malta un Zviedrija), un B grupa, kurå atslégßanas datums ir 2012. gada beigas vai åtråk (Be¬©ija, Ungårija, Slovåkijas Republika, Slovénija un Apvienotå Karaliste).

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 101 TELEVÈZIJA EIROPÅ ciktål multipleksu veidotåjam ir dominéjoßs ståvoklis tirgü, tam ir jåievéro EK Lîguma 82. pants un tam atbilstoßie nosacîjumi nacionålajå likumdoßanå (pieméram, tam aizliegts izmantot savu dominéjoßo ståvokli, lai diskriminétu treßås puses). Skatîtåjiem ir vai nu jåbüt digitålajam televizoram,, vai arî sañéméjiem digitålais multipleksa signåls atkal jåtransformé analogajå signålå, lai to varétu skatîties ar analogo televizoru. To iespéjams izdarît vai nu ar analogo/digitålo konverteru, kas iebüvéts televi- zorå, vai ar åréju dekoderu (uztvéréju). ES likumdoßanå attiecîbå uz paßiem dekoderiem noteikumi nav ieviesti. Toties ir nosacîjumi par uztvéréjos izmantoto datortehniku un programmatüru. Uz ES dalîbvalstîm atteicas Kopéjie reglamentéjoßie noteikumi par elektronisko komunikåciju tîkliem un pakalpojumiem (sk. 2.3.2. sada¬u). Digitålås televîzijas signålus ir iespéjams ßifrét tådå veidå, ka tos var skatîties tikai tie skatîtåji, kuru rîcîbå ir attiecîgå dekodéßanas ierîce, pieméram, viedkarte. Ío tehnolo- ©iju, kas nodroßina ßådus ßifréßanas/atßifréßanas procesus, sauc par ierobeΩotas piek¬uves sistému (IPS).115 Saskañå ar ßo definîciju IPS netiek automåtiski pieñemta samaksa par atßifréßanu. Kå tådu IPS var izmantot ne tikai maksas, bet arî brîvås televîzijas vidé. Kopéjie reglamentéjoßie noteikumi attiecîbå uz elektronisko komunikåciju tîkliem un pakalpojumiem skaidri iztirzåti ar IPS “saistîto iekårtu” ietvarå.116 ES dalîbvalstîs Pie- k¬uves direktîva, cita starpå, nosaka IPS operatoriem pienåkumu piedåvåt savus pakalpojumus visåm raidorganizåcijåm uz “godîgiem, samérîgiem un nediskriminéjoßiem noteikumiem”, atbilstoßi ES tiesîbåm.117

115 Pamatdirektîvas 2.(f) pants definé IPS kå “jebkådus tehniskus pasåkumus un/vai noteikumus, ar kuriem pret piek¬uvi aizsargåtus radio vai televîzijas apraides pakalpojumus skaidri pak¬auj nosacîjumam par abonéßanu vai par citu iepriekßéju individuålas at¬aujas izsniegßanu”. 116 Pamatdirektîvas 2.(e) pants definé “saistîtas iekårtas” kå “iekårtas, kas saistîtas ar elektronisko telekomunikåciju tîklu un/vai elektronisko telekomunikåciju pakalpojumu, kas ¬auj un/vai atbalsta pakalpojumu nodroßinåßanu caur minéto tîklu un/vai pakalpojumu. Tås iek¬auj ierobeΩotas piek¬uves sistémas un elektroniskus programmu ce¬veΩus”. 117 IerobeΩotas piek¬uves sistému (IPS) nosacîjumi atrodami Piek¬uves direktîvas 6. pantå un I pielikuma I da¬å. Kaut arî ne 6. pants, ne I pielikuma I da¬a nenoråda, kå izprast “godîgus, samérîgus un nediskriminéjoßus noteikumus”, citi direktîvas nosacîjumi nediskriminéßanas nosacîjumu paskaidro tuvåk. 9.(2.) pantå noteikts, ka, ja operatoram ir nediskriminåcijas pienåkums, valsts pår- valdes iestådes var pieprasît no ßå operatora publiskot standartpiedåvåjumu, kas ir pietiekami atdalîts, lai nodroßinåtu, ka uzñémumiem nav jåmakså par iekårtåm, kuras nav nepiecießamas pieprasîtajam pakalpojumam, sniedzot attiecîgo piedåvåjumu aprakstu, to sadalot komponentos atbilstoßi tirgus vajadzîbåm un katram komponentam minot attiecîgo cenu. Turklåt 10.(2.) pantå ir sacîts, ka, saskañå ar nediskriminåcijas noteikumiem, operatoram ir jåpieméro lîdzvértîgi no- sacîjumi lîdzîgos apståk¬os citiem uzñémumiem, kas nodroßina lîdzvértîgus pakalpojumus, kå arî sniedz pakalpojumus un informåciju citiem saskañå ar tiem paßiem nosacîjumiem un tådå paßå kvalitåté, kåda ir viña paßa pakalpojumiem vai pakalpojumiem, ko sniedz tå meitasuzñémumi vai partneri.

102 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

Lietojumprogrammu interfeiss (LPI) ir programmatüra, kas kontrolé uztvéréja dator- tehnikas komponentus. Parasti digitålie pakalpojumi, kurus iespéjams uztvert ar vienu un to paßu uztvéréju, ietver ne tikai digitålås televîzijas programmas, bet arî elektro- niskos programmu ce¬veΩus (EPC), kå arî daΩådas multimediju lietojumprogrammas. Tomér, ja ßos digitålos pakalpojumus piedåvå daΩådi pakalpojumu sniedzéji, tehnolo- ©ijas var atß˚irties, un tådå gadîjumå IPS jånodroßina, ka visus ßos pakalpojumus iespé- jams uztvéréjå apstrådåt un atspogu¬ot. Saskañå ar Piek¬uves direktîvu ES dalîbvalstîs nacionålås uzraudzîbas iestådes var operatoriem noteikt pienåkumu nodroßinåt piek¬uvi LPI “ar godîgiem, samérîgiem un ne- diskriminéjoßiem noteikumiem”.118 Pamatdirektîva pieprasa, lai ES dalîbvalstis mudinåtu interaktîvås televîzijas un interaktîvo uztvéréju iekårtu nodroßinåtåjus piedåvåt atvértu LPI, kå arî mudinåt LPI nodroßinåtåjus caurskatåmi nodroßinåt informåciju, kas ne- piecießama citåm lietojumprogrammåm.119 Tå arî pilnvaro Komisiju izstrådåt standartu un/vai specifikåciju sarakstu (turpmåk – Standartu saraksts, 2000. g.), kas varétu sek- mét saistîto iekårtu saskañotu nodroßinåjumu.120 Íis saraksts tika izdots 2002. gada decembrî un attiecas arî uz API.121 Sarakstå minétais kopéjais atvértå avota interfeiss ir multimediju måjas platforma (multi-media home platform – MHP), par kuru ir vieno- jusies digitålås video apraides grupa (DVB), kå arî daΩådas Eiropas raidorganizåcijas, regulatori un raΩotåji. Jau labu laiku notiek diskusijas, vai ßo atvértå interfeisa standartu vajadzétu padarît obligåtu. Tomér péc paßreizéjås ES likumdoßanas MHP nav obli- gåts. Saskañå ar Pamatdirektîvu ir jåveicina sarakstå ietverto standartu izmantoßana,122 taçu dalîbvalstîm nav noteikti tiesiski saistoßi pienåkumi tos ieviest. 2004. gada jülija Paziñojumå Komisija apliecinåja, ka tai paßlaik nav nodomu noteikt ES standartus.123 Tåpéc paßlaik nav noteikta neviena konkréta LPI sistéma – ne MHP, ne kåda cita. Digitålajå laikmetå elektroniskie programmu ce¬veΩi (EPC) pårñem tradicionålo (proti, drukåto) televîzijas raidîjumu programmu lomu. Lîdzîgi interneta pårlükprogrammåm, ar kuråm var meklét internetå, EPC palîdz skatîtåjiem orientéties daudzajos un daΩå- dajos digitålås televîzijas piedåvåtajos kanålos un piek¬üt izraudzîtajåm programmåm. Te iespéjamas divu veidu EPC.

118 Piek¬uves direktîva. 5.(1.)(b) pants, kopå ar I pielikuma II da¬u. 119 Pamatdirektîva, 18. pants. 120 Pamatdirektîva, 17. pants. 121 Elektrisko komunikåciju tîklu, pakalpojumu un saistîto iekårtu un pakalpojumu standartu un/vai specifikåciju saraksts, 2002, C331/47. 122 Saskañå ar Pamatdirektîvas 17.(2.) panta nosacîjumiem. 123 Eiropas Komisija. Komisijas paziñojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomisko un sociålo lietu komitejai un Re©ionu komitejai par digitålo interaktîvo televîzijas pakalpojumu savietojamîbu, COM (2004)541 final, 2004. gada 30. jülijs, Brisele, 7. lpp.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 103 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Pirmkårt, raidorganizåcija piedåvå pati savu EPC, lai palîdzétu sañéméjiem orientéties tås programmu digitålajå paketé. Otrkårt, platformas nodroßinåtåjs, pieméram, satelîta vai kabe¬a tîkla operators, var piedåvåt EPC, kas sniedz informåciju ne tikai par kon- krétås raidorganizåcijas kanåliem vai paketi, bet informé klientu par visu ßajå platformå piedåvåto saturu. Protams, raidorganizåcijas vélésies iegüt piek¬uvi attiecîgås platformas operatora visaptveroßajam EPC. Raidorganizåcijåm ir baΩas ne tikai par cenåm, bet arî par uzskaitîto programmu izkårtojumu. Paståv diezgan spécîga pårliecîba, it îpaßi – ko- merciålo raidorganizåciju vidü, ka daudzkanålu televîzijas vidé to vieta EPC sarakstå varétu ietekmét skatîtåju skaitu. Tåpéc, pieméram, sarunu gaitå par programmas ietver- ßanu kabe¬tîklå, kas piedåvå savu EPC, bieΩi vien raidorganizåcijas lîgumos ietver îpaßus nosacîjumus par novietojumu sarakstå. Saskañå ar Kopéjiem reglamentéjoßiem noteikumiem attiecîbå uz elektronisko komuni- kåciju tîkliem un pakalpojumiem EPC arî tiek traktéti kå “saistîtas iekårtas”. Attiecîbå uz EPC visbütiskåkå ir Piek¬uves direktîva, kas par LPI noteic, ka dalîbvalstis var pie- prasît no EPC operatoriem pienåkumu nodroßinåt pieeju savåm iekårtåm uz “godîgiem, samérîgiem un nediskriminéjoßiem noteikumiem”.124 EPC pieder pie Pamatdirektîvas standartizåcijas nosacîjumos minétajåm “saistîtajåm iekårtåm”.125 Tomér, atß˚irîbå no LPI, tås nav minétas 2002. gada Standartu sarakstå. Jåpiezîmé arî, ka ar EPC satura un demonstréßanu saistîtie jautåjumi nav ietverti Kopéjos reglamentéjoßos noteikumos par tîkliem un pakalpojumiem.126 It îpaßi – dalîbvalstu izvéles ziñå atståts tas, vai un kådå veidå tås vélas noteikt apraides satura aizsardzîbu, pieméram, sabiedriskå pakalpojuma televîzijas kanåliem, lai tie bütu pieejami EPC. Tas, cita starpå, nozîmé, ka ES likum- doßanas ietvars nemazina dalîbvalstu iespéjas ieviest nosacîjumus par sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas pakalpojumu iek¬außanu sarakstå.

4. SATURA REGUL‰JUMS Apraidei vajadzétu kalpot vårda, informåcijas un uzskatu brîvîbas nostiprinåßanai.127 Tomér ßîs pamattiesîbas, kuru paudéjas ir daΩådas puses, ieskaitot raidorganizåcijas, Ωurnålistus un sañéméjus, nav iespéjams îstenot, neapzinoties, ka ßîs daΩådås brîvîbas var nonåkt savstarpéjos konfliktos, ja nenotiek to lîdzsvaroßana ar citåm le©itîmåm tiesîbåm

124 Piek¬uves direktîva, 5.(1.)(b) pants, kopå ar I Pielikuma (II da¬u). 125 Pamatdirektîva, 17. pants. 126 Piek¬uves direktîva, 6.(4.) pants. 127 Kå noteikts, pieméram, ECAK 10. pantå, kas Eiropas Padomé ir augståkais likumdoßanas dokuments; ES Pamattiesîbu hartas 11. pantå; ANO VCD 19. pantå. Pårskatu par pédéjo Eiropas Cil- véktiesîbu tiesas 40 gadu tiesu praksi sk. Council of Europe. Freedom of Expression in Europe – Case law concerning Article 10 of the European Convention on Human Rights, Human Rights File No. 18, revised, Council of Europe Publishing, Strasbourg, 2002.

104 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS vai interesém, pieméram, ar kultüras un lingvistiskås daudzveidîbas veicinåßanu un nepilngadîgo aizsardzîbu. Satura reguléjums dod nepiecießamo ieguldîjumu ßo konfliktu risinåßanå.

4.1. Programmu veidoßana un redakcionålie standarti Eiropas lîmeña instrumenti cenßas uzturét redakcionålos standartus gan ar juridiski sais- toßu nosacîjumu, gan paßreguléjuma palîdzîbu. Vispåréji programmu veidoßanas standarti ir ietverti TBR Direktîvå un EKPT.128 TBR Direktîva aprobeΩojas ar norådi, ka raidîjumi nedrîkst ietvert küdîßanu uz naidu rases, dzimuma, ticîbas vai nacionalitåtes dé¬, bet EKPT reguléjums ir detalizétåks. Tå skaidri aizliedz pornogråfiju un nepamatotu vardarbîbas izcelßanu, turklåt nosaka vél citas prasîbas ziñu raidîjumiem – taisnîgu faktu un notikumu sniegumu, kå arî brîvas viedok¬u veidoßanås veicinåßana. Paßreguléjums redakcionålo standartu ziñå galvenokårt tiek nodroßinåts ar Ωurnålistu rîcîbas kodeksiem un redakciju statütiem. Nacionålo valstu Ωurnålistu savienîbåm, kå arî to Eiropas un starptautiskajåm asociåcijåm un federåcijåm ir étikas kodeksi, kuru ievéroßanu parasti uzrauga neatkarîga südzîbu izskatîßanas institücija. Íie standarti, cita starpå, pieprasa precizitåti, taisnîgumu un privåtuma respektéßanu. Redakcionålo standartu pårkåpßana var novest ne tikai pie tå, ka to izmeklés kompetentas iestådes, bet arî pie tiesîbåm uz atbildi. Gan TBR Direktîvå, gan EKPT noteiktas fiziskas/juridiskas personas tiesîbas sañemt atbildi nepatiesa vai maldinoßa atspogu- ¬ojuma gadîjumå.129 Íîs tiesîbas noteic, ka raidorganizåcijai ir jåpårraida atbilde sakarå ar nepatiesiem apgalvojumiem ikreiz, kad aizskartas kådas personas le©itîmås intereses, pieméram, ir sabojåta reputåcija vai celta neslava. EKPT ieteikumi ßajå ziñå ir aptuveni, tie tikai pieprasa, lai bütu noteikta kårtîba, kå efektîvi îstenot tiesîbas uz atbildi gan laika, gan veida ziñå.130 TBR Direktîva ietver konkrétåkus nosacîjumus: atbilde ir jåpår- raida sapråtîgå laikå péc prasîbas pamatoßanas, kå arî tådå laikå un veidå, kas atbilst raidîjumam, uz kuru ßî prasîba attiecas.131

4.2. Tiesîbas uz îsåm reportåΩåm un sarakstå ietvertiem pasåkumiem EKPT iedibina tiesîbas uz “îsåm reportåΩåm”132, turpretim TBR Direktîvå ekvivalenta nosacîjuma nav. Íîs tiesîbas attiecas uz notikumiem, par kuriem ir liela sabiedrîbas

128 TBRD, 22.(a) pants; EKPT, 7. pants. 129 TBRD, 23. pants; EKPT, 8. pants. 130 TBRD, 8.(1.) pants. 131 TBRD, 23.(1.) pants. 132 EKPT, 9. pants.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 105 TELEVÈZIJA EIROPÅ interese. Lîdz ßim praksé tiesîbas uz îsåm reportåΩåm izmantotas attiecîbå uz tådiem sporta pasåkumiem kå nacionålo futbola lîgu maçi. Tås nodroßina, ka jebkurai Eiropå licencétai raidorganizåcijai ir tiesîbas piek¬üt ßiem notikumiem, lai sagatavotu par tiem ziñu reportåΩu. Pasåkuma rîkotåji var pieprasît reportierim maksåt parasto ieejas maksu, bet nedrîkst kavét tam raidît reportåΩas par attiecîgo notikumu, pat ja kådam citam ka- nålam ir pieß˚irtas ekskluzîvas tå transléßanas tiesîbas. EKPT nekonkretizé, kådi paså- kumi ar to domåti, taçu tie ir jåinterpreté plaßi. Saskañå ar TBRD un EKPT daΩus noteiktus sporta pasåkumus at¬auts izmantot maksas TV tikai tad, ja ßî vai cita raidorganizåcija nodroßina vienlaicîgu tå paßa pasåkumu bezmaksas translåciju.133 Lîdzîgi kå tiesîbas uz îsu reportåΩu, ßo nosacîjumu mér˚is ir nodroßinåt sabiedrîbai pieeju sabiedriski ¬oti nozîmîgu pasåkumu transléßanai. Dalîbvalstis var vienoties par noteiktiem pasåkumiem (“iek¬autiem sarakstå”), kurus tad izskata Eiropas Komisija vai Konvencijas paståvîgå komiteja. Lîdz ßim izveidotajos sarakstos galvenokårt iek¬auti sporta pasåkumi, tådi kå Olimpiskås spéles, bet ir arî kultüras pasåkumi, pieméram, Itålijas Sanremo müzikas festivåls vai Vînes Operas balle. Parasti sarakstå tiek iek¬auti tikai visprestiΩåkie vai populåråkie pasåkumi. Pieméram, par futbola reportåΩåm, – sarakstos parasti ir iek¬autas nacionålo komandu spéles, bet tas neattiecas uz nacionålo futbola lîgu. Tai joprojåm ir at¬auts raidît tikai maksas TV, kå tas ir Itålijå (Sky Italia), Apvienotajå Karalisté (BSkyB) un Våcijå (Premiere).

4.3. Kvotu reguléjums Gan TBR Direktîva, gan EKPT nosaka kvotas par labu Eiropas darbiem.134 TBRD ievieß arî kvotu par labu neatkarîgiem producentiem.135 Ío noteikumu mér˚is ir nodro- ßinåt programmu daudzveidîbu un veicinåt raidîjumu veidoßanu Eiropå. Eiropas darbu kvota noteic, ka raidorganizåcijåm “lielåkå da¬a” – bet ßis termins likumå netiek konkretizéts – raidlaika, kas rezervéts iestudéjumiem un dokumentålajiem rai- dîjumiem, jåveltî Eiropas darbiem. Tiek uzskatîts, ka darbs ir veidots Eiropå, ja tå producents re©istréts Eiropas Savienîbas dalîbvalstî vai kådå citå Eiropas valstî, kas ir rati- ficéjusi EKPT.136 Tomér ßî definîcija ietver arî ar producentu kompånijåm årpus Eiropas saistîtos uzñémumus, ja vien to Eiropas pårståvniecîbås ir paståvîgi darbinieki, no kuriem vismaz 50 procentu ir Eiropas pilsoñi. Kad TBR Direktîva ir ieviesta ES dalîbvalstî, ßo kvotu ievéroßana ir jåuzrauga par medijiem atbildîgajåm nacionålajåm institücijåm (sk. II.6.5. sada¬u).

133 TBRD, 3.(a) pants; EKPT, 9. pants. 134 TBRD, III. noda¬a (Televîzijas programmu izplatîßanas un veidoßanas sekméßana), 4.–6. pants; EKPT, 10. pants. 135 TBRD, 5. pants. 136 “Eiropas darbi” tiek definéti TBRD 6. pantå; “Eiropas audiovizuålo darbu” definîcija EKPT 2.(e) pantå.

106 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

Neatkarîgo producentu kvota nosaka prasîbu, ka 10 procentu vai nu raidlaika, vai Ei- ropas darbu veidoßanai atvélétå budΩeta ir jåparedz tådiem darbiem, kuru producenti nav saistîti ne ar vienu raidorganizåciju. TBR Direktîva vél papildus noteic, ka ßo 10 procentu îpatsvars ir jåsasniedz pakåpeniski, ñemot vérå raidorganizåcijas informéßanas, izglîtoßanas, kultüras un izklaides pienåkumus pret saviem skatîtåjiem un ka tas ir jåsa- sniedz, iezîméjot nedefinétu “adekvåtu” da¬u nesen tapußiem darbiem (proti, darbiem, kas tiek izplatîti piecu gadu laikå péc to tapßanas).

4.4. Reklåma un sponsoréßana Gan TBR Direktîva, gan EKPT nosaka virkni noteikumu par reklåmu, televeikaliem un sponsoréßanu, tajå skaitå – par nepilngadîgajiem domåtu reklåmu.137 Íîs oficiålås pra- sîbas ietver pamatlikumu, ka televîzijas raidîjuma reklåmas un redakcionålajam saturam ir jåbüt skaidri nodalîtam ar vizuåliem lîdzek¬iem,138 kå arî detalizétus nosacîjumus par reklåmas un televeikalu bloku ilgumu un ievietoßanu.139 TBR Direktîva un EKPT pie- vérßas arî reklåmas un sponsoréßanas satura reguléjumam.140 Gan TBR Direktîvå, gan EKPT ir izstrådåti vispåréjie standarti attiecîbå uz reklåmu. Tajås ir noteikts, ka reklåma nedrîkst aizskart cilvéka cieñu.141 Reklåma nedrîkst büt mal- dinoßa un kaitét patérétåju interesém. Arî reklåmdevéjam nedrîkst büt nekådas redak- cionålas ietekmes uz programmu saturu.142 Abas arî aizliedz daΩu konkrétu produktu, pieméram, tabakas produktu, medikamentu un årstéßanås metoΩu reklåmu.143 Neviena no tåm tießi neaizliedz ne politisko, ne reli©isko reklåmu. Tomér TBR Direktîvå noteikts, ka televîzijas reklåma un televeikali nedrîkst aizskart reli©isku vai politisku pårlie- cîbu.144 Kaut gan sponsoréßana vispår ir at¬auta, tomér arî attiecîbå uz to ir noteikti zinåmi iero- beΩojumi. • Sponsoram nedrîkst büt nekådas ietekmes uz televîzijas raidîjuma redakcionålo saturu un/vai vietu programmå, un tas nedrîkst ietekmét raidorganizåcijas atbil- dîbu un redakcionålo neatkarîbu.

137 TBRD, IV noda¬a; EKTP, III un IV noda¬a. 138 TBRD, 10. pants. 139 TBRD, 11., 18. pants. 140 TBRD, 12.–17. pants; EKTP, 11., 15., 17.–18. pants. 141 TBRD, 12.(a) pants. 142 EKPT, 11. pants. 143 TBRD, 13.–15. pants; EKPT, 15. pants. 144 TBRD, 12.(c) pants.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 107 TELEVÈZIJA EIROPÅ

• Atß˚irîbå no reklåmåm sponsoréßana aprobeΩojas tikai ar sponsora izcelßanu, atbalstot kådu konkrétu televîzijas raidîjumu, bet neradot nekådus îpaßus stimulus patériñam. Tabakas industrija nedrîkst sponsorét televîzijas radîjumus. • Farmåcijas un årstniecîbas lîdzek¬u piegådåtåji drîkst darboties kå sponsori tikai tad, ja tie reklamé uzñémuma vårdu vai imidΩu, bet ne recepßu medikamentus vai medicînisku årstéßanu.145 Lai daΩådås dalîbvalstîs nodroßinåtu tiesisko pa¬åvîbu un vienlîdzîgu attieksmi attiecîbå uz jauniem reklåmas un sponsoréßanas pañémieniem – pieméram, dalîto ekrånu, inter- aktîvo reklåmu un virtuålo reklåmu –, Eiropas Komisija skaidrojoßajå paziñojumå ir konkretizéjusi, kå TBR Direktîvas nosacîjumi attiecas uz ßiem jaunajiem pañémie- niem.146 Pieméram, tajå tiek konkretizéts, ka TBR Direktîvas nosacîjumi par reklåmas bloku garumu stundå un dienå ir pilnå mérå attiecinåmi uz dalîtå ekråna reklåmu un ka virtuålai reklåmai un sponsoréßanas pañémieniem, tådiem kå trîsdimensiju attéla demonstréßana futbola laukumå, ir jåievéro Direktîvas nosacîjumi.

4.5. Nepilngadîgo aizsardzîba Nepilngadîgo aizsardzîbai ir noteikts divéjåds likumdoßanas reΩîms, ko veido, no vienas puses, vispåréjie aizsardzîbas pasåkumi un, no otras puses, speciålå aizsardzîba reklåmas jomå. Attiecîbå uz nepilngadîgo vispåréjo aizsardzîbu gan TBR Direktîva, gan EKPT aicina noteikt pasåkumus, kas nepie¬autu negatîvu ietekmi uz nepilngadîgo fizisko, garîgo vai morålo attîstîbu.147 TBR Direktîva skaidri noß˚ir raidîjumus, kas var nopietni kaitét nepilngadîgo attîstîbai, un programmas, kas varétu attîstîbai kaitét. Saskañå ar TBR Direktîvu programmas, kas var nopietni kaitét nepilngadîgo attîstîbai, ir pilnîbå aizlieg- tas148, tas it îpaßi attiecas uz radîjumiem, kuros iek¬auta pornogråfija un paßmér˚îga var- darbîba. Turpretim tådi raidîjumi, kas tikai varétu kaitét nepilngadîgo attîstîbai, nav pilnîba aizliegti; tos televîzijå drîkst izplatît, bet paståv ierobeΩojumi attiecîbå uz to ievie- toßanu programmå.149 Arî tad, kad ßådi raidîjumi tiek izplatîti nekodétå veidå, pirms tiem ir nepiecießams akustisks brîdinåjums vai arî tie visu raidîßanas laiku apzîméjami ar

145 TBRD, 17. pants; EKPT, 17., 18. pants. 146 Eiropas Komisija. Komisijas skaidrojoßais paziñojums par daΩiem Direktîvas “Televîzija bez robe- Ωåm” nosacîjumiem attiecîbå uz reklåmu televîzijå, C102/2, Brisele, 2004. g. 147 TBRD, 22. pants; EKPT, 7.(2.) pants. 148 TBRD, 22.(1.) pants. 149 TBRD, 22.(2.) pants; EKPT, 7.(2.) pants.

108 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS vizuålu simbolu.150 Turklåt var izmantot atbilstoßus tehniskus lîdzek¬us, pieméram, de- kodéßanu.151 Gan TBR Direktîvå, gan EKPT atrodami konkréti noteikumi par nepilngadîgajiem domåtåm reklåmåm. EKPT aprobeΩojas ar to, ka aizliedz tådu reklåmu, kas varétu kaitét bérnu interesém, kå arî tådus televeikalus, kas pierunå nepilngadîgos pirkt vai îrét preces vai pakalpojumus.152 TBR Direktîva sniedz detalizétåku reguléjumu, pieméram, konkréti aizliedzot tådu reklåmu, kurå attéloti nepilngadîgie, kas patéré alkoholiskos dzérienus, vai arî tådu, kas ekspluaté viñu îpaßo uzticéßanos vecåkiem, skolotåjiem vai citåm personåm.153

5. SABIEDRISKÅ PAKALPOJUMA TELEVÈZIJA 5.1. Eiropas politiskå pieeja Viså Eiropå sabiedriskå pakalpojuma apraide ir neatñemams mediju ainas komponents. Dalîbvalstu sabiedriskå pakalpojuma televîzijas programmas piesaista ievérojamu auditorijas da¬u – 2003. gadå vairåk nekå 40 procentu Francijå, Våcijå, Itålijå, Polijå un Apvienotajå Karalisté (sk. 12. tabulu). Atß˚irîbå no komerciålajåm raidorganizåcijåm daudzas sabiedriskå pakalpojuma raid- organizåcijas da¬éji vai pilnîbå finansé abonentmaksas, kuras ik ménesi vai ik gadu ir jåsamakså visåm måjsaimniecîbåm, kurås ir televizors. Apvienotajå Karalisté BBC programmas vispår nedrîkst izplatît reklåmas. Citås valstîs, ñemot vérå ßo privile©éto finan- séjumu, ir noteikti îpaßi ierobeΩojumi attiecîbå uz sabiedrisko raidorganizåciju televîzijas programmås pie¬aujamo reklåmas un sponsoréßanas apjomu. Pieméram, Våcijå ARD un ZDF vispår nedrîkst izplatît reklåmu péc pulksten 20.00 darba dienås un visu svét- dienu. Arî sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm nacionålajå likumdoßanå noteiktas îpaßas prasîbas attiecîbå uz programmu daudzveidîbu, ieskaitot izglîtojoßos, kultüras un ziñu elementus (sk. II.4.3. sada¬u). Sabiedriskå pakalpojuma apraide ir skaidri atzîta gan Eiropas Padomes rekomendåcijås, gan ES tiesîbås. ES Amsterdamas lîguma dalîbvalstis, “ñemot vérå to, ka valsts apraides sistéma dalîbvalstîs ir tießi saistîta ar katras valsts sabiedrîbas demokråtijas, sociålajåm un kultüras vajadzîbåm un vajadzîbu saglabåt viedok¬u daΩådîbu informåcijas lîdzek¬os”, atseviß˚å protokolå vienojås, ka katrai dalîbvalstij büs vispåréja kompetence nodroßinåt savas sabiedriskå pakalpojuma apraides sistémas finanséjumu saskañå ar zinåmiem

150 TBRD, 22.(3.) pants 151 TBRD, 22.(2.) pants. Par tehniskåm iespéjåm kontrolét programmas, kuras var skatîties nepiln- gadîgie, sk. arî TBRD 22b.(2.) pantu. 152 EKPT, 11.(3.), (4.) pants. 153 TBRD, 15.(a), 16. pants.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 109 TELEVÈZIJA EIROPÅ nosacîjumiem.154 Tajå atspogu¬ojas Eiropas izpratne par sabiedrisko apraidi kå par katras dalîbvalsts kultüras un demokråtiskås politiskås sistémas svarîgu elementu. Sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju neatkarîbai pievérßas arî Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendåcija, kas noteic, ka “[nacionålajam] tiesiskajam ietvaram, kas regulé sa- biedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas, ir skaidri jånosaka to redakcionålå neatkarîba un institucionålå autonomija”.155 Turpretim ASV apraides modelis ir pilnîbå komercializéts, tirgum pak¬auts. Tikai pavisam neliela tå da¬a sniedz sabiedrisko pakalpojumu. Tå kopéjå auditorijas da¬a ir krietni zem pieciem procentiem. Saskañå ar 1967. gada Likumu par sabiedrisko apraidi tika nodibinåta Sabiedrisko Raidorganizåciju kooperåcija (Corporation for Public Broad- casting – CPB) kå jumta organizåcija valsts 350 sabiedriskajåm televîzijas stacijåm, kas veido Sabiedriskås Apraides sistému (Broadcasting System – PBS).156 CPB tika izveidota, lai “veicinåtu sabiedriskå radio un televîzijas izaugsmi, tajå skaitå – ßo mediju izman- toßanu informéjoßiem, izglîtojoßiem un kultüras mér˚iem”. Tå ir bezpe¬ñas organizåcija, kuru finansé gan federålå valdîba, gan ßtatu un vietéjås pårvaldes, tå sañem arî grantus no privåtiem un korporatîviem donoriem, koledΩåm, universitåtém un fondiem. Tomér atß˚irîbå no Eiropas sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju vairåkuma sabiedriska- jåm raidorganizåcijåm nepienåkas obligåtå abonentmaksa, kas jåsamakså katrai måjsaim- niecîbai, kurå ir televizors. 2005. gada jünijå ASV Kongresa apakßkomiteja nobalsoja par to, ka divu gadu laikå federålais finanséjums CPB tiks strauji samazinåts un pår- traukts. Sabiedriskås raidorganizåcijas un to atbalstîtåji pauda satraukumu un ßo lé- mumu interpretéja kå republikåñu vadîtu kampañu pret to programmu ß˚ietami liberå- lajiem pamatiem. Galîgais Kongresa balsojums par sabiedriskå pakalpojuma finanséßanu notiks 2005. gada beigås.

5.2. Valsts atbalsts Pédéjos gados sabiedriskås raidorganizåcijas viså Eiropå aizvien bieΩåk saskårußås ar savu komerciålo konkurentu prasîbåm, atsaucoties uz ES lîgumå noteikto valsts atbalsta reΩîmu.157 DaΩådu dalîbvalstu privåtås raidorganizåcijas ir iesniegußas südzîbas Eiropas Komisijai, pieprasot paskaidrojumu, vai abonentmaksas sistémas nav uzskatåmas par valsts atbalstu, kas ir nesavienojams ar EK Lîguma nosacîjumiem.158 Íîs diskusijas såkås ar jautåjumu par to, vai abonentmaksas – EK Lîguma 87.(1.) panta izpratné – nav uzskatåmas par valsts atbalstu. Péc ßå nosacîjuma ar kopéjo tirgu nav

154 ES Protokols par valsts apraides sistému (1997. g.). 155 Eiropas Padome. Rekomendåcija Nr. R (96) 10. 156 47 U.S.C. 396, ar grozîjumiem. 157 EK lîgums, 87. un sekojoßie panti. 158 Jaunåko apraides sektora valsts atbalsta lietu saraksts atrodams: http://europa.eu.int/comm/competition/state_aid/decisions/additional_docs.html (sk. 04.08.2005.).

110 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS saderîga nekåda palîdzîba, “ko pieß˚ir dalîbvalstis vai ko jebkådå citå veidå pieß˚ir no valsts lîdzek¬iem un kas rada vai draud radît konkurences traucéjumus, dodot priekßroku atse- viß˚iem uzñémumiem vai atseviß˚u preçu raΩoßanai, ciktål ßåda palîdzîba iespaido tirdzniecîbu starp dalîbvalstîm”. Sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijas un dalîb- valstu valdîbas atbild ar argumentu, ka abonentmaksas sabiedriskajåm raidorganizå- cijåm nedod ekonomiskas priekßrocîbas, tikai kompensé raidorganizåcijai tås izmaksas, kas saistîtas ar to îpaßo pienåkumu pildîßanu saskañå ar Amsterdamas lîguma Protokolu par valsts apraides sistému dalîbvalstîs.159 Ío diskusiju papildina arî domstarpîbas par to, vai valsts atbalsta pieß˚irßanu var attais- not saskañå ar EK lîgumu. Saskañå ar to zinåma veida valsts atbalsts tiek uzskatîts par savienojamu ar kopéjo tirgu, ja tas ir kultüras veicinåßanai (87.3.(d) pants), un valsts atbalsts var büt attaisnojams, ja tas tiek pieß˚irts uzñémumiem, kuriem uzticéts veikt vispåréjas ekonomiskas nozîmes pakalpojumus (86.(2.) pants). Eiropas Komisija ir skaidri atbildéjusi, ka EK lîguma 87. (1.) panta izpratné160 tå uzskata abonentmaksas par valsts atbalstu. Tå uzskata arî, ka vienîgais variants, kå to var pa- sludinåt par savienojamu ar EK lîgumå noteikto valsts atbalsta reΩîmu, ir tås attaisno- jums saskañå ar 86.(2.) pantu. Tomér Komisijas minétås prasîbas abonentmaksas shému attaisnoßanai saskañå ar 86.(2.) pantu ir augstas. Komisija prasa, lai sabiedriskå raidorganizåcija atbilstu trim ßådiem nosacîjumiem: •Nacionålajåm atbildîgajåm iestådém ir skaidri jånoteic, ka raidorganizåcijas dar- bîba ir pakalpojums ar vispåréju ekonomisku nozîmîbu (definîcija). • Íå pakalpojuma sniegßana ir oficiåli jåuztic raidorganizåcijai (dele©éjums). • Valsts finanséjums nedrîkst pårsniegt ßå pakalpojuma neto izmaksas, ñemot vérå no ßå pakalpojuma iegütos citus tießos un netießos ieñémumus (samérîba).161 Pirmå prasîba ir visizß˚iroßåkå, lai pårliecinåtos, vai atbildîgås iestådes nodroßina lielåku kompensåciju, nekå ir nepiecießams, lai nosegtu sabiedriskå pakalpojuma apraides neto izmaksas.162 Te Komisija spieΩ sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm piemérot Pårskatåmîbas direktîvu163, pamatojoties uz to, ka valstis tikai tad spés nodroßinåt

159 ES Protokols par valsts apraides sistému (1997. g.). 160 Sk., pieméram: Eiropas Komisija. Komisijas paziñojums par valsts atbalsta noteikumu pieméro- ßanu sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm, C320/5, Brisele, 2001. g. 15. novembris, 16. p. un sekojoßie (turpmåk – Eiropas Komisijas paziñojums par valsts atbalstu); Eiropas Komisijas 2004. gada 19. maija lémums par pasåkumiem No. C 2/2003 (ex NN 22/02), kurus Dånija ieviesusi attiecîbå uz TV2/Danmark, C(2004) 1814 final, para. 56 un sekojoßie (turpmåk – TV2/Danmark lémums). 161 TV2/Danmark lémums, 82. p. 162 Eiropas Komisijas paziñojums par valsts atbalstu. 163 Eiropas Komisija. 1980. gada 25. jünija Direktîva 80/723/EEK par dalîbvalstu un valsts uzñé- mumu finansiålo attiecîbu pårskatåmîbu, L195/35, 1980, pédéjo reizi grozîta ar Komisijas 2000. gada 26. jülija Direktîvu 2000/52/EK, L193/75, 2000 (turpmåk – Pårskatåmîbas direktîva).

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 111 TELEVÈZIJA EIROPÅ atbilstîbu valsts atbalsta reΩîmam, ja sabiedriskå pakalpojuma pasütîjums tiks definéts precîzåk un ja sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju finanséjums tiks reguléts caur- skatåmåk. Tas rada izaicinåjumus daΩådu dalîbvalstu sabiedriskå pakalpojuma apraides sistémåm, jo bieΩi vien tåm (joprojåm) pietrükst tießi precîzas sabiedriskå pakalpojuma uzdevuma definîcijas (sk. II.4.3. sada¬u). Komisija tikai pavisam nesen ßajå ziñå såkusi konkréti rîkoties. 2005. gada 3. martå Eiropas Komisija paziñoja, ka tå pieprasa Nîderlandei, Èrijai un Våcijai paskaidrot savu politiku attiecîbå uz sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju finanséßanu.164 Våcijas gadîjumå Komisija ir uzsåkusi izmeklét ARD un ZDF.165 Sañémusi Våcijas privåto raidorganizåciju südzîbas, Komisija vérsås pie Våcijas valdîbas ar detalizétu anketu – jautåjumiem par tießsaistes pakalpojumu finanséjumu un sabiedrisko raidorganizåciju iegütajåm tiesîbåm translét sporta pasåkumus. Våcijas valdîba savas atbildes uz anketas jautåjumiem iesniedza 2005. gada maijå, vélreiz uzsverot savu viedokli, ka Våcijas abonentmaksas pilnîbå neatbilst visiem bütiskajiem kritérijiem, lai to saskañå ar ES tie- sîbåm varétu uzskatît par subsîdiju. Tagad Komisijai, pamatojoties uz ßo atbildi, ir jåiz- lemj, vai tå ßo lietu turpinås, uzsåkot oficiålo procedüru par nelikumîgu valsts atbalstu. Ja tå notiks, kas ßå ziñojuma rakstîßanas brîdî ß˚ita ticami, tad ßå procesa rezultåti varétu bütiski ietekmét sabiedriskås apraides pamatus ne tikai Våcijå, bet arî citås ES valstîs. Jo lémums pret ARD un ZDF gan grautu abonentmaksas pamatojumu, gan stiprinåtu ko- merciålo raidorganizåciju lobiju argumentus, ka sabiedriskå pakalpojuma apraidei vaja- dzétu stingri aprobeΩoties ar neienesîgåm nißåm, izslédzot populåråkos un ienesîgåkos segmentus.

6. MEDIJU PIEDERÈBAS KONTROLE Pédéjo desmit gadu laikå gan globålajå, gan Eiropas kontekstå bija vérojama augoßa mediju îpaßumu koncentråcija, turklåt tådå mérogå, kas apdraud plaßa diapazona viedok¬u un uzskatu paståvéßanu apraides sektorå. ES ßis jautåjums joprojåm tiek risinåts ar vispåréju konkurences noteikumu palîdzîbu, neraugoties uz aicinåjumiem ieviest sektoram specifisku mediju piederîbas reguléjumu.

6.1. Tirgus situåcija Televîzijas tirgiem viså Eiropå piemît strukturålas lîdzîbas – daudzås valstîs paståv spécîga sabiedriskå pakalpojuma apraide un privåtajå sektorå dominé påris uzñémumu. Mazå- kås valstîs, tådås kå Baltijas valstis, televîzijas staciju skaits ir ¬oti ierobeΩots, jo bieΩi vien

164 Sk. Eiropas Komisijas 2005. gada 3. marta paziñojumu IP/05/250. Sk. http://merlin.obs.coe.int/redirect.php?id=9587 Komisijas atbildes uz bieΩi uzdotiem jautåjumiem par ßo tému, MEMO/05/73, 2005. gada 3. marts, sk. http://merlin.obs.coe.int/redirect.php?id=9588 (abi sk. 28. 08.2005.). 165 Case E 3/2005; Sk. arî EUMAP ziñojumu noda¬u par Våciju.

112 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS tirgus potenciåls nav tik liels, lai varétu at¬auties vairåk par vienu vai diviem operatoriem nepietiekamo reklåmas resursu dé¬. Kopß komerciålås televîzijas ievießanas astoñdesmito gadu vidü, Bertelsmann/RTL Group ir izaugusi un k¬uvusi par divåm lielåkajåm Eiropas komerciålo raidorganizåciju grupåm. BieΩi vien tie påris kanålu, kas dominé privåtajå sektorå, pieder starptautiskåm mediju kompånijåm, kuras turklåt vél ir integréti multi- mediåli tirgus dalîbnieki, kas darbojas ne tikai televîzijas sektorå, bet, cita starpå, arî radio un presé. Pieméram, visi ietekmîgåkie uzñémumi – Mediaset, NewsCorp, Bonnier, Bertelsmann/RTL un Axel Springer nodarbojas gan ar apraidi, gan izdevéjdarbîbu (sk. II.5. sada¬u).

6.2. Politiskås debates Eiropas valstu lielåkajå da¬å attiecîbå uz mediju piederîbu jau ir noteikta speciålå sektora likumdoßana. Tomér ir bijußas arî daΩas Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, Eiropas Ekonomiskås un sociålo lietu komitejas, kå arî Eiropas Padomes iniciatîvas izveidot paneiropeisku reΩîmu mediju piederîbas kontrolei. Deviñdesmitajos gados Eiropas Komisija uzsåka divas iniciatîvas, bet ES Padome tås abas noraidîja. 1992. gadå tå publicéja “Za¬o gråmatu” par plurålismu un mediju kon- centréßanos iekßéjå tirgü166 un 1996.–1997. gadå iesniedza direktîvas projektu par mediju koncentréßanos. Priekßlikumå bija iek¬auti ierobeΩojumi attiecîbå uz televîzijas, radio un daΩådu mediju piederîbu, bet tie netika pieñemti, galvenokårt – attiecîgås kompetences trükuma dé¬. 2003. gadå, vairåk nekå desmit gadu péc pirmås “Za¬ås grå- matas”, Komisija atkal aicinåja sniegt komentårus par mediju îpaßumu kontroli Ei- ropå.167 2004. gada ziñojums par konsultåcijåm ar sabiedrîbu 2003. gada “Za¬ås grå- matas” sakarå atklåja, ka ieinteresétås puses paudußas plaßu noraidîjumu Komisijas priekßlikumiem. 2004. gadå Komisija iesniedza Pakalpojumu direktîvas priekßlikumu, kas varétu kalpot kå fons ES mediju koncentråcijas reguléjumam, tå piedåvåtu pasåku- mus, kas bütu plaßåki par tiem, kuri ietverti paßreizéjos vispåréjos konkurences noteikumos.168 Tomér arî ßis Direktîvas projekts pagaidåm tiek apspriests.169 Viens no strîdîga- jiem jautåjumiem ir tåds, ka tajå nav iek¬auti nosacîjumi par kultüras izñémumu, kas kavétu Direktîvu mazinåt dalîbvalstu spéju uzturét vai ieviest reguléjumu vai konkrétå sektora politiku kultüras un lingvistiskås daudzveidîbas un mediju plurålisma veici- nåßanai. Arî pati Komisija nesen paziñojusi, ka ES lîmenî nesaskata tiesisku pamatu, lai mediju plurålisma interesés pieñemtu likumdoßanu pret mediju koncentråciju.

166 Eiropas Komisija. Plurålisms un mediju koncentréßanås iekßéjå tirgü. Kopienas rîcîbas nepiecießamîbas izvértéjums, COM (92) 480 final, 1992. gada decembris. 167 Eiropas Komisija. “Za¬å gråmata” par vispåréjas nozîmes pakalpojumiem, COM (2003) 270 final, Brisele, 2003. gada 21. maijs. 168 Eiropas Komisija. Direktîvas priekßlikums Eiropas Parlamentam un Padomei par pakalpojumiem iekßéjå tirgü, COM (2004) 2 final, Brisele, 2004. gada 5. marts. 169 Jaunåkås attîstîbas tendences sk. http://europa.eu.int/comm/internal_market/en/services/services/ (sk. 04.08.2005.).

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 113 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Eiropas Parlaments ir atbalstîjis un da¬éji iniciéjis Komisijas priekßlikumus par ES noteikumiem attiecîbå uz mediju koncentråciju.170 Vél nesen daΩi Eiropas Parlamenta locek¬i ir atkal aicinåjußi Komisiju rîkoties mediju koncentråcijas jomå. Pagaidåm Komi- sija nav uz ßîm prasîbåm oficiåli rea©éjusi. 2000. gada martå Eiropas Ekonomikas un sociålo lietu komiteja nåca klajå ar iniciatîvu par mediju plurålismu un koncentråciju globalizåcijas un digitålås konver©ences laik- metå un ieteica, ka nacionålås uzraudzîbas iestådes vajadzétu koordinét caur Komisiju. Arî Eiropas Padome rekomendåcijås un ziñojumos aktîvi pievérsusies mediju koncen- tråcijas jautåjumam. Pieméram, 2000. gada oktobrî tå publicéja ziñojumu par mediju koncentråciju digitålajå vidé, un mediju koncentråcijas jautåjumi tiek regulåri apspriesti arî Eiropas Padomes Vadîbas komitejå par masu medijiem; tagad tås nosaukums ir mainîts – tå ir Vadîbas komiteja par medijiem un jaunajiem komunikåciju pakalpojumiem. 2004. gada novembrî Eiropas Padome prezentéja pétîjumu par transnacionålo mediju koncentråciju Eiropå, kurå ieteica nepårtrauktu uzraudzîbu, iespéjams – EP lîmeña konvenciju, kå arî citus pasåkumus dalîbvalstu lîmenî.171 Tomér, neraugoties uz diskusijåm un raizém par augoßo koncentråciju mediju industrijå, ne ES, ne EP lîmenî nav pieñemti noteikumi par mediju plurålisma harmonizåciju. Tas galvenokårt izskaidrojams tådéjådi, ka ßajå jomå ir saglabåta dalîbvalstu kompetence un arî apziña, ka nacionålo tirgu lielumi un reguléjuma mode¬i ir påråk atß˚irîgi, lai tos varétu harmonizét.172 Gan nacionålås valdîbas, gan pati mediju industrija ir skaidri no- rådîjußas, ka tås vélétos, lai mediju piederîbas jautåjums tiktu risinåts nacionålå lîmenî.

6.3. Paståvoßais likumdoßanas ietvars Nepaståvot ES institüciju jurisdikcijas kompetencei, mediju plurålisma aizsardzîba ir galvenokårt dalîbvalstu uzdevums. Attiecîbå uz mediju koncentråciju ES kritériji ne- paståv. Toties ES lîmenî iespéjams pa¬auties uz Kopienas konkurences noteikumiem, lai mé©inåtu novérst tådas pakåpes kumulatîvo kontroli vai lîdzdalîbu mediju uzñémumos, kas varétu apdraudét apraides plurålismu.

170 Sk., pieméram, Eiropas Parlaments. 2004. gada 22. aprî¬a Rezolücija par ES, îpaßi Itålijå pastå- voßo vårda un viedok¬u brîvîbas aizskåruma risku (Pamattiesîbu hartas 11.(2.) pants), 2003/2237 (INI), A5-0230/2004; sk. arî EUMAP ziñojumu noda¬u par Itåliju. 171 Eiropas Padome. Transnacionålo mediju koncentréßanås Eiropå. Ziñojumu sagatavojusi AP-MD (Masu mediju ministru konferences padomdevéja institücija mediju koncentréßanås, plurålisma un daudzveidîbas jautåjumos) Mediju noda¬a, Cilvéktiesîbu ©eneråldirekcija, Strasbüra, 2004. gada novembris. 172 Sk., pieméram, Eiropas Raidorganizåciju savienîba. Viedoklis par Komisijas direktîvas priekßlikumu par pakalpojumiem iekßéjå tirgü, 2004. gada 8. decembris, 10. lpp. Sk. http://www.ebu.ch/CMSimages/en/leg_pp_directive_services_081204_tcm6-23334.pdf (sk. 04.08.2005.).

114 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

Paståvoßie likumdoßanas pasåkumi – ne EK lîgums, ne TBR Direktîva (ES dalîbvalstîm), ne EKPT (EP dalîbvalstîm) nesatur speciåli ßim sektoram paredzétus nosacîjumus par mediju koncentråciju. ES dalîbvalstis nav pak¬autas îpaßai apraides likumdoßanai, bet uzñémumu apvienoßanås televîzijas sektorå tiek uzraudzîta saskañå ar Regulu par uzñémumu apvienoßanos, kura, büdama vispåréjo konkurences noteikumu instruments, tiek piemérota visiem uzñé- mumu apvienoßanås gadîjumiem. Regulå nav noteikts îpaßs apgrozîjuma robeΩlielums mediju uzñémumu apvienoßanås gadîjumos. Arî Eiropas Komisijai ir ekskluzîva kompetence izlemt, vai apvienoßanås ietilpst Regulas darbîbas jomå. Visbeidzot – regula ietver izñémumus, kas at¬auj dalîbvalstîm aizsargåt le©itîmås intereses, un mediju plurålisms ir skaidri definéts kå viena no ßådåm interesém.173 Pieméram, ßis nosacîjums tika izmantots “Laikrakstu izdoßanas” lietå 1994. gadå, kura såkumå sañéma Komisijas atbildi, bet péc tam nesañéma Apvienotås Karalistes konkurences uzraudzîbas ieståΩu at¬auju, pamatojoties uz mediju plurålisma apsvérumiem.174

173 EK Apvienoßanås regula, 21.(4.) pants. 174 Lieta Nr. IV/M.423 – Laikrakstu izdoßana.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 115 TELEVÈZIJA EIROPÅ

1. PIELIKUMS. Ziñojumå citétie tiesîbu akti un rekomendåcijas

Eiropas Savienîba Lîgumi Eiropas Kopienas dibinåßanas lîgums (EK lîgums). Konsolidéto versiju sk. http://europa.eu.int/eur-lex/lex/en/treaties/dat/12002E/ pdf/12002E_EN.pdf (sk. 30.06.2005.) Amsterdamas lîgums, kas groza lîgumu par Eiropas Savienîbu, Eiropas kopienu dibinå- ßanas lîgumu un daΩus ar tiem saistîtus aktus, parakstîts 2. oktobrî, C 340, 1997. gada 10. novembra protokols Nr. 9 par valsts apraides sistému dalîbvalstîs, C340/109. (ES protokols par valsts apraides sistému (1997. g.).) Sk. http://europa.eu.int/eur-lex/en/treaties/selected/livre545.html (sk. 30.07.2005.).

Direktîvas Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktîva 2002/22/EK par uni- versålo pakalpojumu un lietotåju tiesîbåm attiecîbå uz elektronisko sakaru tîkliem un pakalpojumiem, L108/51, Brisele, 2002. gada 24. aprîlis. (Universålå pakalpojuma direktîva.) Sk. http://europa.eu.int/information_society/topics/telecoms/regulatory/new_rf/ documents/l_10820020424en00510077.pdf (sk. 30.06.2005.). Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktîva 2002/21 EK par kopé- jiem reglamentéjoßiem noteikumiem attiecîbå uz elektronisko komunikåciju tîk- liem un pakalpojumiem, L108/33, Brisele, 2002. gada 24. aprîlis. (Pamatdirektîva.) Sk. http://europa.eu.int/information_society/topics/telecoms/regulatory/new_rf/ documents/l_10820020424en00330050.pdf (sk. 30.06.2005.). Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktîva 2002/19/EK par pie- k¬uvi elektronisko komunikåciju tîkliem un ar tiem saistîtåm iekårtåm un to savstar- péju savienojumu, L108/7, Brisele, 2002. gada 24. aprîlis. (Piek¬uves direktîva.) Sk. http://europa.eu.int/information_society/topics/telecoms/regulatory/new_rf/ documents/l_10820020424en00070020.pdf (sk. 30.06.2005.). Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktîva 2002/20/EK par elektronisko komunikåciju tîklu un pakalpojumu at¬außanu, L108/21, Brisele, 2002. gada 24. aprîlis. (At¬auju izsniegßanas direktîva.)

116 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

Sk. http://europa.eu.int/information_society/topics/telecoms/regulatory/new_rf/ documents/l_10820020424en00210032.pdf (skatîts 30.06.2005.). Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktîva 93/83/EEK par daΩu noteikumu saskañoßanu attiecîbå uz autortiesîbåm un blakustiesîbåm, kas piemérojamas satelîtu apraidei un kabe¬u retranslåcijai. (Kabe¬u un satelîtu direktîva.) Sk. http://europa.eu.int/comm/avpolicy/legis/legis_en.htm#Directives (sk. 30.06.2005.). Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktîva 89/552/EEK par daΩu tådu televîzijas raidî- jumu veidoßanas un apraides noteikumu koordinéßanu, kas ietverti dalîbvalstu nor- matîvajos un administratîvajos aktos, 89/552/EEK, OJ L 298, 1989. gada 17. ok- tobrî, ar Eiropas Parlamenta 1997. gada jünija Direktîvas 97/36/EK grozîjumiem, OJ L 202, 1997. gada 30. jülijå. (TBR Direktîva.) Konsolidétais teksts: http://europa.eu.int/eur-lex/en/consleg/pdf/1989/en_1989L0552_do_001.pdf (sk. 30.06.2005.). Eiropas Komisijas 1980. gada 25. jünija Direktîva 80/723/EEK par dalîbvalstu un valsts uzñémumu finansiålo attiecîbu pårskatåmîbu, L195/35, 1980, pédéjo reizi grozîta ar Komisijas 2000. gada 26. jülija Direktîvu 2000/52/EK, L193/75, 2000. (Pår- skatåmîbas direktîva.)

Regulas Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvåris) par kontroli pår uzñé- mumu koncentråciju, L24/1, 2004. gada 29. janvårî. (EK Apvienoßanås regula.) Sk. http://europa.eu.int/eur-ex/pri/en/oj/dat/2004/l_024/l_02420040129en00 010022.pdf (sk. 30.06.2005.).

Lémumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta lémums Nr. 676/2002/EK par Eiropas Kopienas radio spektra politiku kopéjiem reglamentéjoßiem noteikumiem, L108/1, Brisele, 2002. gada 24. aprîlis. (Lémums par radio spektru.) Sk. http://europa.eu.int/information_society/policy/radio_spectrum/docs/policy _outline/decision_6762002/en.pdf (sk. 30.06.2005.). Eiropas Komisijas 2004. gada 19. maija lémums par pasåkumiem Nr. C 2/2003 (ex NN 22/02), kurus Dånija ieviesusi attiecîbå uz TV2/Danmark, C(2004) 1814 final. Sk. http://europa.eu.int/comm/competition/state_aid/decisions/c2_2003/en.pdf (sk. 30.06.2005.).

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 117 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Rekomendåcijas Padomes 1998. gada 24. septembra Rekomendåcija par Eiropas audiovizuålo un infor- måcijas pakalpojumu industrijas konkurétspéjas attîstîbu, veicinot tådas nacionålås likumdoßanas izveidi, kuras mér˚is bütu nodroßinåt salîdzinåmu un efektîvu nepiln- gadîgo un cilvéka cieñas aizsardzîbas lîmeni, 98/560/EK, L270/48, 1998. g. Eiropas Padomes dalîbvalstu Ministru komitejas Rekomendåcija Rec (2004. g.) Nr. 16 par tiesîbåm uz atbildi jaunajå mediju vidé, pieñemta 2004. gada 15. decembrî. Sk. http://www.coe.int/T/E/Human_Rights/media (sk. 30.06.2005.).

Rezolücijas Eiropas Parlamenta 2004. gada 22. aprî¬a Rezolücija par ES, îpaßi par Itålijå paståvoßo vårda un viedok¬u brîvîbas aizskåruma risku (Pamattiesîbu hartas 11.(2.) pants), 2003/2237 (INI), A5-0230/2004.

Paziñojumi Eiropas Komisija. Komisijas paziñojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Eko- nomisko un sociålo lietu komitejai un Re©ionu komitejai par pårejas paåtrinåßanu no analogås uz digitålo apraidi (no digitålås “pårslégßanås” uz analogo “atslégßa- nos”), COM (2003) 541 final, 2004. gada 17. septembris. Sk. http://europa.eu.int/information_society/policy/ecomm/doc/info_centre/ documentation/communic_reports/switchover/com_2005_0204_f_en_acte.pdf (sk. 24.08.2005.). Eiropas Komisija. Komisijas paziñojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Eko- nomisko un sociålo lietu komitejai un Re©ionu komitejai par påreju no analogås uz digitålo apraidi (no digitålås “pårslégßanås” uz analogo “atslégßanos”), COM (2003) 541 final, 2004. gada 17. septembris. Sk. http://europa.eu.int/eur-lex/lex/LexUriServ/site/en/com/2003/com2003_ 0541en01.pdf (sk. 30.06.2005.). Eiropas Komisija. Komisijas paziñojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Eko- nomisko un sociålo lietu komitejai un Re©ionu komitejai par digitålo interaktîvo televîzijas pakalpojumu savietojamîbu, COM (2004) 541 final, Brisele, 2004. gada 30. jülijs, Sk. http://europa.eu.int/information_society/policy/ecomm/doc/info_centre/ documentation/communic_reports/interoperability_idtv/com_2004_541_en.pdf (sk. 04.08.2005.).

118 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

Eiropas Komisija. Komisijas paziñojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomisko un sociålo lietu komitejai un Re©ionu komitejai par Eiropas audio- vizuålås politikas reguléjuma nåkotni, COM (2003) 784 final, Brisele, 2003. gada 15. decembris. Sk. http://europa.eu.int/eur-lex/en/com/cnc/2003/com2003_0784en01.pdf (sk. 30.06.2005.). Eiropas Komisija. Komisijas paziñojums. Rîcîbas plåns “likumdoßanas vides vienkårßo- ßanai un uzlaboßanai”, COM (2002) 278 final, Brisele, 2002. gada 5. jünijs. Sk. http://europa.eu.int/eur-lex/en/com/cnc/2002/com2002_0278en01.pdf (sk. 30.06.2005.). Eiropas Komisija. Komisijas paziñojums par valsts atbalsta noteikumu pieméroßanu sabied- riskå pakalpojuma raidorganizåcijåm, C320/5, Brisele, 2001. gada 15. novembris. Sk. http://www.ebu.ch/CMSimages/en/leg_ref_ec_communic_state_aid_15110 1_tcm6-5013.pdf (sk. 30.06.2005.). Eiropas Komisija. Komisijas paziñojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomisko un sociålo lietu komitejai un Re©ionu komitejai par Kopienas audio- vizuålås politikas principiem un vadlînijåm digitålajå laikmetå, COM (1999) 657 final, Brisele, 1999. gada 14. decembris. Sk. http://europa.eu.int/comm/avpolicy/legis/key_doc/legispdffiles/av_en.pdf (sk. 30.06.2005.).

Baltå gråmata Eiropas Komisija. Eiropas pårvaldîba. “Baltå gråmata”, COM (2001) 428, Brisele, 2001. gada 25. jülijs. Sk. http://europa.eu.int/eur-lex/en/com/cnc/2001/com2001_0428en01.pdf (sk. 30.06.2005.).

Za¬ås gråmatas Eiropas Komisija. “Za¬å gråmata” par vispåréjas nozîmes pakalpojumiem, COM (2003) 270 final, Brisele, 2003. gada 21. maijs. Sk. http://europa.eu.int/eur-lex/en/com/gpr/2003/com2003_0270en01.pdf (sk. 30.06.2005.). Eiropas Komisija. “Za¬å gråmata” par radio spektra politiku tådu Eiropas Kopienu politiku kontekstå kå telekomunikåciju, apraides, transporta un pétniecîbas un attîstîbas politika, COM (1998) 596 final, 1998. gada 9. decembris.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 119 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Sk. http://europa.eu.int/ISPO/infosoc/telecompolicy/en/sgp.doc (sk. 30.06.2005.). Eiropas Komisija. Televîzija bez robeΩåm. “Za¬å gråmata” par apraides, it îpaßi – satelîta un kabe¬u apraides, kopéja tirgus izveidoßanu, COM (84) 300, Brisele, 1984. gada 14. jünijs.

Citi Eiropas Komisija. Rekomendåcijas priekßlikums Eiropas Parlamentam un Padomei par nepilngadîgo un cilvéka cieñas aizsardzîbu un tiesîbåm uz atbildi saistîbå ar Eiropas audiovizuålo un informåcijas pakalpojumu industrijas konkurétspéju, COM (2004) 341 final, Brisele, 2004. gada 30. aprîlis. Sk. http://europa.eu.int/comm/avpolicy/legis/key_doc/legispdffiles/com04-341- en.pdf (sk. 30.06.2005.). Eiropas Komisija. Komisijas skaidrojoßais paziñojums par daΩiem Direktîvas “Televîzija bez robeΩåm” nosacîjumiem attiecîbå uz reklåmu televîzijå, C102/2, Brisele, 2004. g. Eiropas Komisija. Direktîvas priekßlikums Eiropas Parlamentam un Padomei par pakalpojumiem iekßéjå tirgü, COM (2004) 2 final, Brisele, 2004. gada 5. marts. Sk. http://europa.eu.int/eur-lex/en/com/pdf/2004/com2004_0002en03.pdf (sk. 04.08.2005.). Eiropas Komisija. Ceturtais Komisijas ziñojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiro- pas Ekonomisko un sociålo lietu komitejai un Re©ionu komitejai par Direktîvas 89/552/EEK “Televîzija bez robeΩåm” pieméroßanu, COM (2002) 778 final, Brisele, 2003. gada 6. janvåris. Sk. http://europa.eu.int/comm/avpolicy/regul/twf/applica/comm2002_778final_en.pdf (sk. 30.06.2005.). Elektrisko komunikåciju tîklu, pakalpojumu un saistîto iekårtu un pakalpojumu standartu un/vai specifikåciju saraksts, C331/47, Brisele, 2002. Sk. http://europa.eu.int/information_society/topics/telecoms/regulatory/maindocs/ documents/c_33120021231en00320049.pdf (sk. 04.08.2005.). Eiropas Komisija. Priekßlikums Eiropas Parlamentam un Padomei par kopéjiem regla- mentéjoßiem noteikumiem Eiropas Kopienas radio spektra politikai, COM (2000) 407, final, Brisele, 2000. gada 21. jülijs. Sk. http://europa.eu.int/comm/information_society/policy/framework/pdf/ com2000407_en.pdf (sk. 30.06.2005.). Eiropas Komisija. Plurålisms un mediju koncentréßanås iekßéjå tirgü. Kopienas rîcîbas nepiecießamîbas izvértéjums, COM (92) 480 final, 1992. gada decembris.

120 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

Eiropas Padome Lîgumi Starptautiskais pakts par pilsoniskajåm un politiskajåm tiesîbåm (SPPPT) ståjies spékå 1976. gada 23. martå, 999 U.N.T.S. 171. Sk. http://www.unhchr.ch/html/menu3/b/a_ccpr.htm (sk. 30.06.2005.).

Konvencijas Eiropas Cilvéktiesîbu un pamatbrîvîbu aizsardzîbas konvencija (ECAK), pieñemta 1950. gada 4. novembrî, ståjusies spékå 1953. gada 3. septembrî, E.T.S. 005. Sk. http://conventions.coe.int/Treaty/en/Treaties/Html/005.htm (sk. 22.10.2004.). Eiropas Padomes Eiropas konvencija “Par pårrobeΩu televîziju”(EKPT), 1989. gada 5. maijå, grozîta saskañå ar 1998. gada 9. septembra Eiropas Padomes Protokola nosacîjumiem (E.T.S. Nr. 141), ståjusies spékå 2002. gada 1. martå. Sk. http://conventions.coe.int/treaty/en/Treaties/Html/132.htm (sk. 30.06.2005.).

Rekomendåcijas Eiropas Padomes Parlamentårås asamblejas Rekomendåcija 1641 (2004. g.) par sabied- riskå pakalpojuma apraidi, pieñemta 2004. gada 27. janvårî. Eiropas Padomes Dalîbvalstu Ministru komitejas Rekomendåcija Nr. 16 (2004. g.) par tiesîbåm uz atbildi jaunajå mediju vidé, pieñemta 2004. gada 15. decembrî. Sk. http://www.coe.int/T/E/Human_Rights/media (sk. 30.06.2005.). Eiropas Padomes dalîbvalstu Ministru komitejas Rekomendåcija (2000) 23 par regulatoru neatkarîbu un funkcijåm apraides sektorå, apstiprinåjusi Ministru komiteja 2000. gada 20. decembrî 735. Ministru pårståvju sanåksmé. Sk. http://cm.coe.int/ta/rec/2000/2000r23.htm (sk. 30.06.2005.) Dalîbvalstu Ministru komitejas Rekomendåcija Rec (96) 10 par sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju neatkarîbas garantijåm, pieñemta 1996. gada 11. septembrî. Sk. http://www.ebu.ch/CMSimages/en/leg_ref_coe_r96_10_psb_110996_tcm 6-4322.pdf (sk. 04.08.2005.).

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 121 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Citi Eiropas Padome. “Integråcija un daudzveidîba: Eiropas mediju un komunikåciju politikas jaunås robeΩas”. Adaptéti teksti, Septîtå Eiropas ministru konference par masu mediju politiku Kijevå (Ukrainå) 2005. gada 10.–11. martå. Rezolücija Nr. 2. “Kul- türas daudzveidîba un mediju plurålisms globalizåcijas laikmetå”. Sk. http://www.coe.int/T/E/Human_Rights/media/MCM%282005%29005_en.pdf (sk. 30.07.2005.).

Apvienoto Nåciju Organizåcija Lîgumi ANO Vispåréjå cilvéktiesîbu deklaråcija, pieñemta un izsludinåta ar ANO Ìenerål- asamblejas Rezolüciju 217 A (III) 1948. gada 10. decembrî. Sk. http://www.un.org/Overview/rights.html (sk. 30.06.2005.). Starptautiskais pakts par pilsoniskajåm un politiskajåm tiesîbåm (SPPPT), ståjies spékå 1976. gada 23. martå, 999 U.N.T.S. 171. Sk. http://www.unhchr.ch/html/menu3/b/a_ccpr.htm (sk. 30.06.2005.). Starptautiskais pakts par ekonomiskajåm, sociålajåm un kultüras tiesîbåm, ståjies spékå 1976. gada 3. janvårî, 993 U.N.T.S. 3. Sk. http://www.unhchr.ch/html/menu3/b/a_cescr.htm (sk. 30.06.2005.).

Deklaråcijas UNESCO. Vispåréjå deklaråcija par kultüras daudzveidîbu, pieñemta 2001. gada 2. no- vembrî Parîzé, UNESCO Ìenerålkonferences 31. sesijå. Sk. http://unesdoc.unesco.org/images/0012/001271/127160m.pdf (sk. 30.06.2005.).

Citi UNESCO. Konvencijas par kultüras satura un måksliniecisko izpausmju daudzveidîbas aizsardzîbu projekts. Sk. http://portal.unesco.org/culture/en/ev.php-URL_ID=11281&URL_DO= DO_TOPIC&URL_SECTION=201.html (sk. 30.06.2005.).

122 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 PÅRSKATS

Pasaules Tirdzniecîbas organizåcija Vispåréjå vienoßanås par pakalpojumu tirdzniecîbu (GATS), lîguma par Pasaules Tirdz- niecîbas organizåcijas izveidoßanu 1B pielikums. Sk. PTO måjas lapu http://www.wto.org/english/docs_e/legal_e/26-gats.pdf (sk. 30.06.2005.).

Kopéjås deklaråcijas ANO Èpaßå ziñotåja par viedok¬a un vårda brîvîbu, EDSO pårståvja mediju brîvîbas jautåjumos un Amerikas Valstu organizåcijas (AVO) Èpaßå ziñotåja par informåcijas pieejamîbu 2004. gada 6. decembra kopéjå deklaråcija. Sk. http://www.osce.org/documents/rfm/2004/12/3945_en.pdf (sk. 30.06.2005.). ANO Èpaßå ziñotåja par vårda brîvîbu, EDSO pårståvja mediju brîvîbas jautåjumos un AVO Èpaßå ziñotåja vårda brîvîbas jautåjumos 2003. gada 18. decembra kopéjå deklaråcija. EDSO pårståvja mediju brîvîbas jautåjumos un “Reportieri bez robeΩåm” kopéja reko- mendåcija no Parîzes konferences par likumiem par neslavas celßanu un apvaino- ßanu 2003. gada 24. un 25. novembrî. Sk. http://www.osce.org/documents/rfm/2003/11/3346_en.pdf (sk. 30.06.2005.).

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 123 TELEVÈZIJA EIROPÅ

2. PIELIKUMS. Bibliogråfija

Council of Europe, Transnational Media Concentrations in Europe, report prepared by the AP-MD, (Advisory Panel to the CDMM on media concentrations, pluralism and diversity questions), Media Division, Directorate General of Human Rights (Strasbourg: CoE, November 2004). European Audiovisual Observatory, The Yearbook 2004 (Strasbourg: CoE, 2004). European Broadcasting Union (EBU), Position Paper on the Commission Proposal for a Directive on services in the Internal Market (Geneva: EBU, 8 December 2004). IP International Marketing Committee, Television 2004. International Key Facts, October 2004, IP International Marketing Committee. Lange, André (ed.), Developments in digital television in the European Union, European Audiovisual Observatory, (Strasbourg: CoE, 4 December 1999). McKinsey&Company, Review of Public Service Broadcasting around the World (London: McKinsey&Company, September 2004). Mungiu-Pippidi, Alina, State into Public: The Failed Reform of State TV in East Central Europe. The Joan Shorenstein Center on the Press, Politics and Public Policy (Harvard University, 1999). OFCOM, Review of public service broadcasting, Phase 2 – Meeting the digital challenge (London: Ofcom, 28 September 2004). World Bank Institute Development Studies, The Right to Tell. The Role of Mass Media in Economic Development (Washington, D.C.: The World Bank, 2002).

124 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 3. PIELIKUMS. Tabulas 1. tabula. Individuålais televîzijas skatîßanås laiks (2003. g.) Sakårtots péc skatîßanås laika apjoma

Vidéjais pieaugußo skatîßanås laiks, pirmdiena – svétdiena (minütes dienå)

Serbija un Melnkalne 278 Ungårija 274 Ma˚edonijas Republika 259 Horvåtija 254 Polija 250 Itålija 245 Igaunija 239 Apvienotå Karaliste 239 Slovåkija 235 Rumånija 235 Turcija 224 Våcija 217 Çehijas Republika 214 Francija 213 Lietuva 210 Latvija 207 Bulgårija 185 Slovénija 178 Albånija NA Bosnija un Hercegovina NA Vidéji (18 valstîs) 219

Avots: IP Starptautiskå mårketinga komiteja1

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 125 2. tabula. Pårskats par TV (2003. g.) Sakårtots péc iedzîvotåju skaita

Måjsaimniecîbas, kurås ir televizors (TVMS) (vismaz 1 televizors) Iedzîvotåji Måjsaimniecîbas ‰tera televîzijas kanålu skaits, (tükstoßos) (tükstoßos) Kopå Èpatsvars no visåm måjsaim- ko uztver 70% iedzîvotåju (tükstoßos) niecîbåm (procentos)

Våcija 82 537 38 720 34 3702 91,1 25 Turcija 71 271 16 460 10 789 97,9 15 Francija 61 684 24 870 23 750 95,03 7 Apvienotå Karaliste 59 232 25 043 24 482 97,8 5 Itålija 55 696 21 645 21 320 98,5 9 Polija 38 195 13 337 12 982 97,3 6 Rumånija4 21 698 7 392 6 763 91,5 3 Çehijas Republika 10 230 3 738 3 735 97,6 4 Ungårija 10 117 3 863 3 785 98,0 3 Serbija un Melnkalne5 8 120 2 700 2 3006 98,0 6 Bulgårija 7 845 2 905 2 754 94,8 2 Slovåkija 5 379 1 645 1 628 99,0 4 Horvåtija 4 438 1 477 1 448 97,5 4 Bosnija un Hercegovina7 3 832 NA NA 97,0 6 Lietuva 3 463 1 357 1 331 98,1 4 Albånija8 3 144 726 500 68,8 1 Latvija 2 331 803 780 97,2 4 Ma˚edonijas Republika 2 023 564 467 83,0 7 Slovénija 1 964 685 673 98,0 5 Igaunija 1 356 582 565 97,1 3

Avots: IP Starptautiskå mårketinga komiteja9; EUMAP ziñojumi par atseviß˚åm valstîm; EUMAP pétîjums

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 126 3. tabula. ES apraides tirgus – sadalîjums pa raidorganizåcijåm (1998–2002)

Kopéjie neto ieñémumi Izmaiñas kopéjos Kopéjo neto (miljonos €) neto ieñémumos ieñémumu da¬a 2002./2001. g. 2002. g.

1998 1999 2000 2001 2002 (procentos) (procentos)

Kopå 50 213 56 961 63 269 66 259 65 387 -1,3 100 Sabiedriskås raidorganizåcijas 23 353 25 689 26 896 28 549 27 769 -2,7 42,5 (radio un televîzija) Komerciålås raidorganizåcijas 14 548 16 640 18 713 18 187 17 349 -4,6 26,5 (televîzija) Komerciålås raidorganizåcijas 3302 3302 3893 3898 3935 1,0 6,0 (radio) Televeikalu uzñémumi 727 1034 1297 1518 1730 13,9 2,1 Maksas TV uzñémumi 2989 3320 3569 3784 3915 3,5 6,0 TV “pakotåji” 3671 4956 6485 7410 7722 4,2 11,8 Tematiskie kanåli 1623 2019 2416 2912 2967 1,9 4,5

Avots: Eiropas Audiovizuålå observatorija10

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 127 4. tabula. 10 vadoßie Eiropas televîzijas uzñémumi (2003. g.) Sakårtoti péc nekonsolidétajiem ieñémumiem no pamatdarbîbas

Vieta Uzñémums Valsts Galvenå Veids Nekonsolidétie ieñémumi darbîbas joma (sabiedriska/privåta) no pamatdarbîbas (miljonos €)

1 British Sky Broadcasting Apvienotå Karaliste TV privåta 4242,1 2 BBC Home Service Apvienotå Karaliste TV+radio sabiedriska 4214, 3 RAI Itålija TV+radio sabiedriska 2736,7 4 RTI Itålija TV privåta 2008,211 5 ZDF Våcija TV sabiedriska 1778,412 6 TF1 Francija TV privåta 1596,2 7 RTL Television Våcija TV privåta 1589,0 8 Canal+ Francija TV privåta 1585,0 9 France 2 Francija TV sabiedriska 1573,5 10 France 3 Francija TV sabiedriska 1416,0 Kopå – – – 22 739,2

Avots: Eiropas Audiovizuålå observatorija13

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 128 5. tabula. Nacionålås auditorijas koncentråcija (2003. g.) Sakårtots péc kopéjås auditorijas da¬as

3 vadoßie kanåli 3 vadoßo kanålu (péc auditorijas da¬as) kopéjå auditorijas da¬a (procentos)

Çehijas Republika TV Nova, ÇT 1, Prima TV 86,1 Bulgårija bTV, Kanal 1, Nova TV 84,2 Horvåtija14 RTL Televizija, HTV 1, Nova TV 83,8 Ungårija RTL Klub, TV2, MTV 1 75,7 Slovåkija Markíza TV, STV 1, Joj 72,9 Francija TF 1, France 2, France 3 66,9 Slovénija Pop TV, SLO 1, SLO 2 64,2 Lietuva LNK, TV 3, LRT 63,4 Polija TVP 1, TVP 2, Polsat 62,6 Apvienotå Karaliste BBC 1, ITV 1, BBC 2 61,7 Ma˚edonijas Republika A1 TV, MTV 1, Sitel 60,0 Igaunija TV3, Kanal 2, ETV 59,9 Itålija RAI 1, Canale 5, RAI 2 59,4 Rumånija Romania 1, Pro TV, Antena 1 57,5 Latvija LNT, TV 3, LTV 1 52,2 Serbija un Melnkalne Pink, RTS 1, BK 51,8 Våcija RTL, ARD, ARD 3 43,4 Turcija Kanal D, Show TV, ATV 43,0

Avots: EUMAP apré˚ins, pamatojoties uz IP Starptautiskås Mårketinga komitejas15 datiem

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 129 6. tabula. Vadoßo kanålu auditorijas da¬a (2003. g.)

Valsts Kanåls Auditorijas da¬a Kanåla veids Valsts Kanåls Auditorijas da¬a Kanåla veids (pieaugußie) (pieaugußie) (procentos) (procentos) Albånija16 Klan TV 21,5 privåts Latvija LNT 22,2 privåts TVSH 17,1 sabiedrisks TV3 15,1 privåts Bosnija un FTV 23,8 sabiedrisks Lietuva LNK 27,0 privåts Hercegovina17 HRT Zagreb 10,5 sabiedrisks TV3 23,9 privåts (Horvåtija) Ma˚edonijas A1 28,9 privåts Horvåtija18 RTL Televizija 39,5 privåts Republika MTV1 16,9 sabiedrisks HTV1 31,8 sabiedrisks Rumånija Romania 1 28,4 sabiedrisks Çehijas TV Nova 43,4 privåts Pro TV 15,6 privåts Republika ÇT 1 22,1 sabiedrisks Serbija un Pink TV 21,2 privåts Igaunija TV3 22,1 privåts Melnkalne RTS 1 20,4 sabiedrisks Kanal 2 19,8 privåts Slovåkija Markíza 45,9 privåts Francija19 TF1 31,8 privåts STV 1 15,7 sabiedrisks France 2 20,5 sabiedrisks Slovénija Pop TV 29,0 privåts Våcija RTL 15,0 privåts SLO 1 24,9 sabiedrisks ARD 14,5 sabiedrisks Turcija Kanal D 15,0 privåts Ungårija RTL Klub 29,5 privåts Show 14,4 privåts TV2 29,4 privåts Apvienotå BBC 1 26,3 sabiedrisks Itålija RAI 1 24,2 sabiedrisks Karaliste ITV 1 24,3 privåts Canale 5 23,2 privåts

Avots: EUMAP pétîjumi, pamatojoties uz IP Starptautiskås Mårketinga komitejas un Eiropas Audiovizuålås Observatorijas20 datiem EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 130 7. tabula. Pårskats par raidorganizåciju uzraudzîbas iestådém Avots: EUMAP ziñojumi

Valsts Nosaukums Oficiålais Padomes Kas viñus iece¬ Kas ir tiesîgs Pilnvaru At¬autais Finanséjums statuss locek¬u viñus atbrîvotlaiks pilnvaru skaits (gados) periodu skaits

• da¬a no abonentmaksas • ieñémumi no Nacionålå Neatkarîga 7 Parlaments, Parlaments 5 Maksimåli pieteikumiem radio un televîzijas uzraudzîbas kandidåtus izvirza: 2 pilnvaru iegüt apraides padome ieståde • Republikas prezidents (1) treniñi licenci (Këshilli Kombëtar i • parlamentårå mediju (pakåpeniski) • 5 procenti no Radios dhe komisija (6) raidorganizåciju Televizioni – maksåtå gada KKRT) ieñémumu Albånija nodok¬a • valsts budΩets • ziedojumi

Telekomunikåciju Neatkarîga 5 • Republikas prezidents (1) Institücijas, kas 5 Maksimåli 2 • valsts budΩets uzraudzîbas vienîba uzraudzîbas • Ministru padome (2) tos iecélußas • paßu ieñémumi (Enti Rregullator i ieståde • parlaments (2) Telekomunika cioneve – ERT)

Bosnija un Komunikåciju Neatkarîga 7 • parlaments – Ministru Institücijas, kas 4 Maksimåli 2 • telekomunikåciju Hercegovina uzraudzîbas ieståde valsts a©entüra, (+ ©enerål- padomes (Padomes locek¬u) tos iecélußas operatoru un (Regulatorna bezpe¬ñas direktors) izvirzîtos kandidåtus raidorganizåciju agencija za institücija • Ministru padome apstiprina maksåtås komunikacije – ©eneråldirektoru, kuru tehniskås nodevas RAK) izvirza RAK padome • granti un ziedojumi

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 131 Valsts Nosaukums Oficiålais Padomes Kas viñus iece¬ Kas ir tiesîgs Pilnvaru At¬autais Finanséjums statuss locek¬u viñus atbrîvotlaiks pilnvaru skaits (gados) periodu skaits

Elektronisko Neatkarîga 9 • Nacionålå asambleja (5) Elektronisko 6 Maksimåli 2 Valsts budΩets mediju padome specializéta • Republikas prezidents (4) mediju padome secîgi periodi (Svet za elektroni institücija (pakåpeniski) medii – CEM)

Bulgårija Komunikåcijas Juridiska 5 • parlaments (3) – ievél Atbildîgå 5 Maksimåli 2 Valsts budΩets reguléjoßå komisija vienîba • prezidents (1) institücija, kas secîgi periodi (Komisia za • Ministru padome tos iecélusi regulirane na (priekßsédétåju) sobsceniata – KRS)

Elektronisko Neatkarîga 7 Parlaments – péc valdîbas Parlaments – 5 Maksimåli 2 Raidorganizåciju mediju padome uzraudzîbas priekßlikumiem péc valdîbas (pakåpeniski) nodoklis (Vijeçe za ieståde priekßlikumiem elektroniçke medije – CEM)

Horvåtijas Neatkarîga 5 Parlaments – péc valdîbas Parlaments – 5 Nav • 5 procenti no Telekomunikåciju uzraudzîbas priekßlikumiem péc valdîbas konkretizéts abonentmaksas a©entüra (Hrvatska ieståde priekßlikumiem • nodoklis par Horvåtija agencija za tele- pasta adreßu komunikacije – un numuru iz- CTA) mantoßanu tele- komunikåcijås • 0,2 procenti no telekomunikåciju pakalpojumu sniedzéju gada bruto ienåku- miem

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 132 Valsts Nosaukums Oficiålais Padomes Kas viñus iece¬ Kas ir tiesîgs Pilnvaru At¬autais Finanséjums statuss locek¬u viñus atbrîvotlaiks pilnvaru skaits (gados) periodu skaits

Radio un televîzijas Neatkarîga 13 Izvirza Deputåtu palåta, Premjerministrs 6 Maksimåli 2 Valsts budΩets apraides padome administratîva iece¬ premjerministrs péc padomes (nav (Rada pro ieståde? ieteikuma pakåpeniski) rozhlasov¥ a televizní vysílání – RRTV) Çehijas Republika Çehijas telekomuni- Neatkarîga 5 Valdîba (pamatojoties Valdîba (pama- 5 gadi Nav konkre- Valsts budΩets kåciju birojs (Çesk´yy administratîva uz Informåtikas ministrijas tojoties uz (pakåpeniski) tizéts Telekomunikaçní ieståde priekßlikumiem) Informåtikas Úrˇad – ÇTÚ) ministrijas priekßlikumiem)

Kultüras ministrija Valdîbas – – – – – Valsts budΩets (Kultuuri ministrija Ministeerium), Mediju noda¬a

Raidorganizåciju Parlamentam 9 Parlaments – péc Parlamen- Parlaments 5 Nav Valsts budΩets Igaunija padome pak¬auta uzrau- tårås kultüras lietu komisijas ierobeΩots (Ringhäälingunõu- dzîbas ieståde priekßlikuma kougu)

Valsts Sakaru Ekonomikas un – – – – – Valsts budΩets padome (Sideamet) sakaru ministrijai pak¬auta valsts ieståde

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 133 Valsts Nosaukums Oficiålais Padomes Kas viñus iece¬ Kas ir tiesîgs Pilnvaru At¬autais Finanséjums statuss locek¬u viñus atbrîvotlaiks pilnvaru skaits (gados) periodu skaits

Francija Augstå Neatkarîga 9 komisåri • Republikas prezidents (3) Nav atce¬ami 6 gadi Maksimåli 1 Valsts budΩets Raidorganizåciju administratîva • Senåta prezidents (3) (pakåpeniski) padome (Conseil ieståde • Nacionålås asamblejas sup¥rieur de l’audi- prezidents (3) viosuel – CSA)

Våcija 15 re©ionålås Sabiedriskå Priekßsédé- • asambleja (priekßsédétåju) • asambleja 4–8 • parasti Da¬a iestådes (Landes-pakalpojuma tåjs vai • svarîgu sabiedrîbas grupu (priekßsédétåju) atjaunojams abonentmaksas medienanstalt) organizåcija direktors + pårståvji (asambleju) • svarîgu sabied- (priekßsédé- katrai federålajai asambleja • grupu vietu sadalîjumu rîbas grupu tåjam) zemei, izñemot (locek¬u nosaka attiecîgås zemes pårståvji • atjaunojams Berlîni un Branden- skaits no likumi (asambleju) (Asamblejas burgu, kam ir 11 lîdz 50) locek¬i) kopéja uzraudzîbas ieståde

Ungårija Nacionålå radio un Neatkarîga, Vismaz • Republikas prezidents Nav atsaucami 4 Nav ierobe- Valsts budΩets televîzijas komisija parlamenta 5 locek¬i un premjerministrs kopå Ωojumu (Országos Rádió ¥s pak¬autîbå (priekßsédétåju) (pakåpeniski) Televízió Test∂let – esoßa vienîba • ievél parlaments, pamato- ORTT) joties uz parlamenta politisko partiju frakciju priekßlikumu (påréjos locek¬us)

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 134 Valsts Nosaukums Oficiålais Padomes Kas viñus iece¬ Kas ir tiesîgs Pilnvaru At¬autais Finanséjums statuss locek¬u viñus atbrîvotlaiks pilnvaru skaits (gados) periodu skaits

Itålija Saziñas garantijas Neatkarîga 9 • Republikas prezidents Institücija, 7 Maksimåli 1 • valsts budΩets ieståde (Autorità ieståde ar piln- (priekßsédétåju) – péc kas tos iece¬ • telekomunikåciju per le Garanzie varojumu tele- premjerministra priekßlikuma péc AGCOM operatoru mak- nelle Comunica- komunikåciju, un ar telekomunikåciju priekßlikuma såtie nodok¬i zioni – AGCOM) audiovizuålajå ministra piekrißanu un izdevéjdar- • Pårståvju palåta (4) bîbas sférå • Senåts(4)

Latvija Nacionålå radio Neatkarîga 9 Parlaments, Parlaments 4 Maksimåli Valsts budΩets un televîzijas administratîva kandidåtus izvirza vismaz 2 secîgi padome (NRTP) ieståde 5 parlamenta locek¬i (pakåpeniski)

Lietuva Lietuvas Radio Neatkarîga 13 • parlaments (3) Nav atsaucami Parlamenta Maksimåli Procents un televîzijas institücija • Republikas prezidents (1) (izñemot pilnvaru 2 secîgi no komerciålo komisija (Lietuvos • påréjos (9) iece¬ profesio- gadîjumus, termiñß, (pakåpeniski) raidorganizåciju Radijo ir Televizijos nålås asociåcijas (pieméram, kad ir veselîbas prezidenta ienåkumiem Komisija – LRTK) måkslinieku, kinematogrå- problémas, pilnvaru fistu, rakstnieku, aktieru, atkåpßanås, termiñß un Ωurnålistu, baznîcu, notiesåßana) attiecîgo izdevéju) asociåciju, kuras tos iecélußas, pårvaldes orgånu pilnvaru termiñß

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 135 Valsts Nosaukums Oficiålais Padomes Kas viñus iece¬ Kas ir tiesîgs Pilnvaru At¬autais Finanséjums statuss locek¬u viñus atbrîvotlaiks pilnvaru skaits (gados) periodu skaits

Ma˚edo- Raidorganizåciju Neatkarîga 9 Parlaments Nav atsaucami, 6 Maksimåli 2 • da¬a no abonent- nijas padome (Sovet za uzraudzîbas izñemot gadî- (pakåpeniski) maksas Republika radiodifuzia – SRD) ieståde jumus, ja tie • da¬a no adminis- atkåpjas, nepie- tratîvås nodevas, dalås padomes ko makså privåtås darbå ilgåk par raidorganizåcijas 6 méneßiem, par apraides licen- tiek notiesåti) ces izmantoßanu

Nacionålå Valsts ieståde 9 • Deputåtu palåta (4) Institücija, kura 6 Tikai viens Valsts budΩets raidorganizåciju • Senåts (2) tos iecélusi (pakåpeniski) padome (Krajowa • Republikas prezidents (3) Rada Radiofonii i Telewizji – KRRiT) Polija Telekomunikåciju Valdîbas URTiP Premjerministrs Premjerministrs 5 Nav Valsts budΩets un pasta uzraudzîbas administratîva prezidents konkretizéts ieståde (Urzàd ieståde Regulacji Telekomu- nikacji i Poczty – URTiP)

Rumånija Nacionålå audio- Autonoma 11 Parlaments, kandidåtus Parlaments 6 Likumå Valsts budΩets vizuålå padome valsts ieståde izvirza: péc îpaßas (pakåpeniski) nav noteikts (Consiliul Nat,ional • prezidents (2) parlamenta al Audiovizualului –• valdîba (3) komisijas CNA) • Deputåtu palåta (3) ieteikuma • Senåts (3)

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 136 Valsts Nosaukums Oficiålais Padomes Kas viñus iece¬ Kas ir tiesîgs Pilnvaru At¬autais Finanséjums statuss locek¬u viñus atbrîvotlaiks pilnvaru skaits (gados) periodu skaits

Komunikåciju Autonoma IGCTI Premjerministrs Likumå nav Likumå nav Likumå nav Paßu ieñémumi un informåcijas valsts ieståde valde noteikts noteikts noteikts (tehniski pakal- tehnolo©iju ©enerål- (viceprezi- pojumi) inspekcija dents un (Inspectoratul prezidents) General pentru Comunicat,ii s,i Tehnologia Infor- mat,iei – IGCTI)

Serbija Republikas apraides Neatkarîga 9 Parlaments – kandidåtus Parlaments 4–6 gadi21 Pakåpeniski Apraides licences a©entüra uzraudzîbas izvirza politi˚i, akadémiskås nodevas (Republiçka ieståde aprindas, NVO, mediji un radiodifuzna profesionålås organizåcijas agencija – RBA)

Slovåkija22 Apraides un Neatkarîga 9 Parlaments – Parlaments 6 Maksimåli 2 Valsts budΩets retranslåcijas ieståde kandidåtus izvirza parlamenta (gadîjumos, (pakåpeniski) padome (Rada pre locek¬i un pilsoniskås kad pårkåpti vysielanie a retrans- sabiedrîbas organizåcija atbilstîbas misiu – RVR) noteikumi, spriedums, utt.)

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 137 Valsts Nosaukums Oficiålais Padomes Kas viñus iece¬ Kas ir tiesîgs Pilnvaru At¬autais Finanséjums statuss locek¬u viñus atbrîvotlaiks pilnvaru skaits (gados) periodu skaits

Pasta un Neatkarîga Direktors Valdîba Valdîba 5 Maksimåli 1 Valsts budΩets elektronisko ieståde sakaru a©entüra (Agencija za poßto in elektronske komunikacije Republike Slovenije – APEK) Slovénija Slovénijas Neatkarîga 7 Parlaments – Parlaments 5 Maksimåli 2 Valsts budΩets Republikas ieståde kandidåtus izvirza Raidorganizåciju Slovénijas Universitåte, padome (Svet Kultüras un za radiodifuzijo tirdzniecîbas palåtas, Republike Ûurnålistu savienîba Slovenije – SRDF)

Kultüras Valsts ieståde – – – – – Valsts budΩets ministrija

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 138 Valsts Nosaukums Oficiålais Padomes Kas viñus iece¬ Kas ir tiesîgs Pilnvaru At¬autais Finanséjums statuss locek¬u viñus atbrîvotlaiks pilnvaru skaits (gados) periodu skaits

Augståkå radio un Uzraudzîbas 9 Parlaments – Nav atsaucami 4 Nav • raidorganizåciju televîzijas padome ieståde kandidåtus izvirza: konkretizéts gada nodeva (Radyo ve Televizyon • valdîbå pårståvétås • privåto raidorga- Üst Kurulunun – politiskås partijas (5) nizåciju reklåmas RTU˝K) • opozîcijas politiskås ieñémumu no- partijas (4) doklis • raidorganizåci- jåm piemérotie sodi Turcija • Nacionålås asamblejas budΩeta pieß˚îrums

Telekomunikåciju Neatkarîga 5 Ministru padome Nav 5 Nav Paßu avoti pårvalde (TK) ieståde konkretizéts konkretizéts (nepiecießamîbas gadîjumå arî valsts subsîdijas)

Komunikåciju Orgåns, kas 5 Locek¬i ir valdîbas pårståvji – – – augstå padome apstiprina (HYK) politiku komu- nikåciju jomå

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 139 Valsts Nosaukums Oficiålais Padomes Kas viñus iece¬ Kas ir tiesîgs Pilnvaru At¬autais Finanséjums statuss locek¬u viñus atbrîvotlaiks pilnvaru skaits (gados) periodu skaits

Apvienotå Komunikåciju Ar likumu Valde23 • ministri, pamatojoties Kultüras, 5 Nav No vairåkiem Karaliste birojs (Office of noteikta (9 locek¬i – uz Nolana principiem24 mediju un (priekß- konkretizéts avotiem, tådiem Communications – korporåcija, 6 neadmi- (neadministratîvos sporta valsts sédétåjs) kå: OFCOM) neatkarîga nistratîvie darbiniekus) sekretårs un • televîzijas ap- no valdîbas, darbinieki, • kultüras, mediju un sporta tirdzniecîbas raides licences atbild ieskaitot valsts sekretårs un tirdznie- un rüpniecîbas maksa parlamentam priekßsédé- cîbas un rüpniecîbas valsts valsts sekretårs • radio apraides tåju + 3 sekretårs (priekßsédétåju) licences maksas administra- • OFCOM valde • administratîvie tîvie darbi- maksåjumi par nieki, elektroniskajiem ieskaitot tîkliem un OFCOM pakalpojumiem izpilddirek- un saistîtiem toru un objektiem 2 OFCOM • finanséjums, valdes lai nosegtu locek¬us) OFCOM dar- bîbas izmaksas saistîbå ar spektra pårvaldîbu (valdîbas dotåcija)

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 140 8. tabula. Raidorganizåciju uzraudzîbas iestådes – uzraudzîbas sféra Avots: EUMAP ziñojumi

Valsts Nosaukums Uzraudzîbas Galvenais pilnvarojums uzraudzîbas jomå Galvenais pilnvarojums sankciju sféra pieméroßanas jomå

Nacionålå radio un Privåtås un valsts • licencéßana • brîdinåjumi televîzijas padome (KKRT) raidorganizåcijas • produkcijas un apraides standartu • soda naudas noteikßana • apraides licences apturéßana vai • nacionålo un reizém vietéjo tås termiña saîsinåßana Albånija raidorganizåciju informatîvo raidîjumu • apraides licences atsaukßana monitorings

Telekomunikåciju uzrau- Kabe¬raidorgani- • raidorganizåciju tehniskå pårbaude • rîkojums situåciju uzlabot dzîbas vienîba (ERT) zåcijas • licences atsaukßana

Bosnija un Komunikåciju uzraudzîbas Privåtås un • privåto raidorganizåciju licencéßana • brîdinåjumi Hercego- ieståde (RAK) sabiedriskås raid- • uzraudzît, kå tiek ievéroti licences • soda naudas vina organizåcijas nosacîjumi un RAK noteikumi • apraides apturéßana • apraides licences atsaukßana

Elektronisko mediju Sabiedriskås un • licencéßana • soda naudas padome (CEM) privåtås raidorga- • programmu monitorings • sabiedriskå pakalpojuma raidorga- nizåcijas • sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju nizåciju ©eneråldirektoru atcelßana ©eneråldirektoru ievéléßana un atcelßana no amata no amata • licençu atsaukßana Bulgårija • sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju valΩu apstiprinåßana • pétîjumus organizéßana un veikßana par apraidi

Komunikåcijas reguléjoßå Tehnisks • frekvençu diapazona pårvaldîba • péc CEM lüguma – telekomunikå- komisija (KRS) regulators • telekomunikåciju licençu pieß˚irßana ciju licences atsaukßana

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 141 Valsts Nosaukums Uzraudzîbas Galvenais pilnvarojums uzraudzîbas jomå Galvenais pilnvarojums sankciju sféra pieméroßanas jomå

Elektronisko mediju Sabiedriskås un • licencéßana • brîdinåjumi padome (CEM) privåtås raidorga- • uzraudzît, kå raidorganizåcijas ievéro likumdoßanas un • licences atsaukßana nizåcijas licences izsniegßanas nosacîjumus

Horvåtijas Telekomu- Tehnisks • frekvençu diapazona pårvaldîba • apraides licences atsaukßana Horvåtija nikåciju a©entüra regulators (CTA)

Kultüras ministrija Visas raidorgani- • uzraudzît, kå raidorganizåcijas ievéro likumdoßanu • brîdinåjumi zåcijas

Radio un televîzijas Sabiedriskås un • licencéßana • brîdinåjumi apraides padome privåtås raidorga- • uzraudzît, kå raidorganizåcijas ievéro likumdoßanas • soda naudas (RRTV) nizåcijas nosacîjumus • apraides licences neizsniegßana • raidîjumu programmas monitorings Çehijas • lîdzdalîba mediju politikas veidoßanå Republika Çehijas telekomunikå- Tehnisks • frekvençu spektra pårvaldîba Nav ciju birojs (ÇTÚ) regulators

Kultüras ministrija Sabiedriskås un • privåto raidorganizåciju licencéßana • soda naudas privåtås raidorga- • uzraudzît, kå raidorganizåcijas ievéro licences nosacîju- • licences apturéßana (uz 14 dienåm) nizåcijas mus un Likumu par raidorganizåcijåm (Kultüras minis- • licences atsaukßana trijas Mediju noda¬a) Igaunija Raidorganizåciju Sabiedriskås raid- • galvenå institücija, kas atbild par sabiedriskå pakalpojuma • var atstådinåt sabiedrisko pakalpo- padome organizåcijas raidorganizåciju pårraudzîbu • jumu raidorganizåciju vadîbu

Valsts Sakaru padome Tehnisks • frekvençu spektra pårvaldîba • soda naudas regulators • tehniskå pårraudzîba

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 142 Valsts Nosaukums Uzraudzîbas Galvenais pilnvarojums uzraudzîbas jomå Galvenais pilnvarojums sankciju sféra pieméroßanas jomå

Francija Augstå Raidorganizåciju Sabiedriskås un • licencéßana • brîdinåjumi padome (CSA) privåtås raidorga- • uzraudzît, kå raidorganizåcijas pilda pienåkumus attie- • soda naudas nizåcijas cîbå uz raidîjumu programmu • licences termiñu samazinåßana • sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju vadîtåju un tås atsaukßana iecelßana • sniegt viedokli par valdîbas sagatavotajiem likumprojektiem apraides jomå • frekvençu pårvaldîba Våcija Federålås uzraudzîbas Privåtås raidorga- • licencéßana • soda naudas iestådes (15) nizåcijas • kontrolét mediju koncentråciju • licences atsaukßanas • pårraudzît raidîjumu programmu saturu • veikt mediju pétîjumus Ungårija Nacionålå radio un televî- Sabiedriskås un • licencéßana • brîdinåjumi zijas komisija (ORTT) privåtås raidorga- • monitorings un uzraudzîba • apraides apturéßana nizåcijas • sniegt komentårus par likumprojektiem frekvençu • soda naudas un sodi pårvaldîbas jomå • apraides pårtraukßana Itålija Saziñas garantijas ieståde) Sabiedriskås un • veidot nozares standartus • soda naudas (AGCOM privåtås raidorga- • tirgus uzraudzîba un dominéjoßå ståvok¬a noteikßana nizåcijas (integréts • licencéßana (sadarbîbå ar Telekomunikåciju ministriju) komunikåciju • likumdoßanas un politikas priekßlikumu izstrådåßana regulators) • frekvençu spektra pårvaldîba • piemérot likumdoßanu apraides jomå

Latvija Nacionålå radio un televî- Sabiedriskås un • licencéßana • brîdinåjumi zijas padome (NRTP) privåtås raidorga- • nacionålås straté©ijas izstrådåßana apraides jomå • iesniegt prasîbu Administratîvajå nizåcijas • pétîjumu veikßana tieså • apraides monitorings • licences apturéßana (lîdz septiñåm • sabiedriskås televîzijas ©eneråldirektora iecelßana un tele- dienåm) vîzijas padomes apstiprinåßana • licences atsaukßana • sabiedrisko raidorganizåciju galveno parametru noteikßana • sabiedriskå pakalpojuma televîzijas budΩeta sagatavoßana

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 143 Valsts Nosaukums Uzraudzîbas Galvenais pilnvarojums uzraudzîbas jomå Galvenais pilnvarojums sankciju sféra pieméroßanas jomå

Lietuva Lietuvas Radio un televî- Sabiedriskås un • licencéßana • brîdinåjumi zijas komisija (LRTK) privåtås raidorga- • uzraudzît, kå raidorganizåcijas ievéro likumu un licences • noteikt soda naudas komerciålo un nizåcijas nosacîjumus sabiedrisko raidorganizåciju augståkajiem vadîtåjiem • apraides licences apturéßana • apraides licences atsaukßana

Raidorganizåciju padome Sabiedriskås un • palîdzét valdîbai licencéßanå • brîdinåjumi (SRD) privåtås raidorga- • monitorét apraides saturu, lai nodroßinåtu tås atbilstîbu • iesniegt priekßlikumus attiecîgajås nizåcijas licences nosacîjumiem inspekcijås par soda naudu pieméro- ßanu vai arî valdîbai par licences atsaukßanu Ma˚edonijas Valdîba Privåtås raidorga- • licencéßana (péc konsultéßanås ar Raidorganizåciju • soda naudas Republika nizåcijas padomi) • licences atsaukßana • frekvences atñemßana (attiecîgå Kultüras ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Transporta un sakaru ministrijas inspekcija)

Nacionålå raidorganizåciju Sabiedriskås un • licencéßana • naudas sodi padome (KRRiT) privåtås raidorga- • sabiedriskås raidorganizåcijas uzraudzîbas padomes iecelßana • apraides licences atsaukßana nizåcijas • uzraudzît, kå raidorganizåcijas ievéro likumdoßanu Polija • uzraudzît, kå privåtås raidorganizåcijas ievéro licences nosacîjumus

Telekomunikåciju un pasta Tehnisks • frekvençu spektra pårvaldîba Nav uzraudzîbas ieståde (URTiP) regulators

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 144 Valsts Nosaukums Uzraudzîbas Galvenais pilnvarojums uzraudzîbas jomå Galvenais pilnvarojums sankciju sféra pieméroßanas jomå

Nacionålå audiovizuålå Sabiedriskås un • privåto raidorganizåciju licencéßana • aicina novérst likuma pårkåpumus padome (CNA) privåtås raidorga- • uzraudzît, kå raidorganizåcijas ievéro likumdoßanu • soda naudas nizåcijas • sniegt rekomendåcijas apraides politikas jomå • apraides licences atsaukßana Rumånija Komunikåciju un informå- Tehnisks • frekvençu diapazona pårvaldîba Nav cijas tehnolo©iju ©enerål- regulators • uzraudzît, kå raidorganizåcijas ievéro frekvençu pie- inspekcija (IGCTI) ß˚irßanas nosacîjumus Serbija un Republikas apraides Sabiedriskås un • licencéßana (sadarbîbå ar Telekomunikåciju a©entüru, • brîdinåjumi Melnkalne a©entüra (RRA) privåtås raidorga- kura vél nav nodibinåta) • apraides licences atsaukßana nizåcijas • uzraudzît, kå raidorganizåcijas ievéro programmas nosacîjumus • sabiedriskås raidorganizåcijas valdes iecelßana Slovåkija Apraides un retranslåcijas Sabiedriskås un • licencéßana • paziñojumi padome (RVR) privåtås raidorga- • uzraudzît, kå raidorganizåcijas ievéro likumdoßanu • prasîba novérst pårkåpumu nizåcijas • soda naudas • apraides licences atsaukßana Pasta un elektronisko Sabiedriskås un • uzraudzît, kå raidorganizåcijas ievéro programmu • brîdinåjumi sakaru a©entüra (APEK) privåtås raidorga- nosacîjumus • soda naudas nizåcijas • uzraudzît, kå tiek ievéroti ierobeΩojumi attiecîbå • reklåmas aizliegums uz îpaßniekiem • pagaidu vai paståvîga licences • licencéßana (pamatojoties uz Raidorganizåciju padomes atsaukßana saistoßajåm rekomendåcijåm) • tehnisks, finansiåls un administratîvs atbalsts Raidorga- Slovénija nizåciju padomei Raidorganizåciju padome Sabiedriskås un • uzraudzît, kå raidorganizåcijas ievéro pienåkumus (SRDF) privåtås raidorga- attiecîbå uz raidîjumu programmåm nizåcijas • dot a©entürai norådîjumus par licençu pieß˚irßanu Kultüras ministrija Sabiedriskås un • sagatavot likumdoßanu apraides jomå • brîdinåjumi privåtås raidorga- • uzraudzît, kå tiek piemérota mediju likumdoßana • soda naudas nizåcijas • izskatît iedzîvotåju südzîbas par mediju likumdoßanas • reklåmas aizliegums pårkåpumiem (Kultüras ministrijas Mediju inspekcija) • pagaidu vai paståvîga licences atsaukßana EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 145 Valsts Nosaukums Uzraudzîbas Galvenais pilnvarojums uzraudzîbas jomå Galvenais pilnvarojums sankciju sféra pieméroßanas jomå

Augståkå radio un televîzijas Privåtås raidorga- • licencéßana • brîdinåjumi padome (RTU˝K) nizåcijas un da¬éji • satura monitorings • apraides pårtraukßana sabiedriskås raid- • sabiedriskås televîzijas ©eneråldirektora un valdes • licences atsaukßana organizåcijas kandidåtu izvirzîßana

Telekomunikåciju Tehnisks • frekvençu spektra pårvaldîba Nav Turcija pårvalde (TK) regulators

Komunikåciju augstå Uzraudzîbas • TK iesniegtå frekvençu plåna apstiprinåßana Nav padome (HYK) padome, kas tiek sasaukta divreiz gadå

Apvienotå Komunikåciju birojs Integréts komuni- • licencéßana • soda naudas Karaliste (OFCOM) kåciju regulators • trîs lîmeñu satura uzraudzîba: (1) programmu, reklåmas • apraides licences atsaukßana (raidorganizåcijas, standartu un objektivitåtes monitorings; (2) kvantitatîvo telekomunikåcijas saistîbu monitorings (kvotas); (3) monitorings, kå raid- un bezvadu komu- organizåcijas pilda saistîbas, kuras ir uzñémußås nikåcijas (paßreguléjums) • spektra pårvaldîba • mediju îpaßnieku monitorings (konkurences veicinåßana)

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 146 9. tabula. Pårskats par sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåcijåm

Valsts Nosaukums Paskaidrojumi Nacionålås apraides Statuss/ Darbinieku skaits analogo étera îpaßuma forma televîzijas kanålu skaits valstî

Albånija RTSH Albånijas Radio – Albånijas Televîziju (Televizioni 1 Publiska 210 (tikai TVSH Televîzija, Radio, Shqiptar – TVSH) un Tirånas Radio juridiska Tirånas noda¬å, kopé- Televizioni Shqiptar (TR) tiek reguléti kopå kå RTSH. persona jais skaits nav zinåms)

BHRT Bosnijas un Hercego B&H Sabiedriskås apraides dienestu 3 Publiska 145 BiH vinas Sabiedriskås veidi (Javni radiotelevizijski sistem (1 nacionålås apraides + korporåcija (radio un televîzija, apraides dienests, Bosne i Hercegovine – JRTS BiH): 2 ar atseviß˚u valsts da¬u 2004. g.) Javni radiotelevizijski • BHRT BiH (piezîme: agråk tika lietots aptvérumu) Bosnija un servis BiH akronîms PBS B&H) Hercego- • Bosnijas un Hercegovinas Radio – vina televîzijas federåcija (Radio –Televizija Federacije BiH – RTF BiH) • Radio – televîzija Republika Srpska (Radio-televizija Republike Srpske – RTRS)

Bulgårija BNT Bulgårijas Nacionålå BNT tiek pårvaldîta atseviß˚i 1 Publiska 1965 (2002. g.) televîzija, Blgarska no Bulgårija Nacionålå radio (BNR) institücija Nacionalna Televizia

Horvåtija HTV Horvåtijas televîzija, Horvåtijas Radio (Hrvatski radio) un 2 Publiska 1735 (2002. g.) Hrvatska televizija HTV tiek pårvaldîti kopå kå HRT institücija, kurå (Horvåtijas Radio – televîzija, Hrvatska dibinåtåja radiotelevizija) tiesîbas ir sagla- båjusi valdîba Çehijas ÇT Çehijas TV, Çeská ÇT tiek pårvaldîta atseviß˚i no Çehijas 2 Neatkarîga 2500 (2004. g.) Republika televize radio (Çesky´ rozhlas) sabiedrisko pakalpojumu korporåcija EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 147 Valsts Nosaukums Paskaidrojumi Nacionålås apraides Statuss/ Darbinieku skaits analogo étera îpaßuma forma televîzijas kanålu skaits valstî

Igaunija ETV Igaunijas televîzija, ETV tiek pårvaldîta atseviß˚i 1 Publiska 497 (2003. g.) Eesti Televisioon no Igaunijas radio (Eesti Raadio) institücija

Francija – France T¥l¥visions Sabiedriskås apraides sektoru veido 3 Sabiedriskås 6900 (2003. g.) piecas atseviß˚as vienîbas: France apraides T¥l¥visions, Radio France, Radio France korporåcija International (RFI), ARTE un Nacio- nålais Audiovizuålais institüts (INA)

ARD Våcijas Sabiedrisko 9 re©ionålo raidorgani- 21 000 (2003. g.) raidorganizåciju aso- zåciju tîkls + Deutsche ciåcija, Arbeitsgemein- Welle schaft der öffentlich- Katrå sabiedriskajå raidorganizåcijå ir Sabiedriskå rechtlichen Rundfun- trîs amatpersonas, kas atbild par orga- pakalpojuma Våcija kanstalten nizåcijas vadîbu un pårraudzîbu. raidorganizåcijas Deutschlands

ZDF Våcijas Otrå televîzija, 1 3600 (2004. g.) Zweites Deutsches Fernsehen

MTV Ungårijas Radio un 2 Gan MTV, 1600 (2004. g.) televîzija, Magyar gan Duna TV Televízió Ungårijas sabiedriskais radio un abas ir vienas televîzija tiek reguléti kopå kå MTV, personas akciju Ungårija bet Duna TV tiek reguléta kå atseviß˚a sabiedrîbas, ko vienîba vada Ungårijas Televîzijas Duna TV Duna Televîzija, 1 Sabiedriskais NA Duna Televízió fonds

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 148 Valsts Nosaukums Paskaidrojumi Nacionålås apraides Statuss/ Darbinieku skaits analogo étera îpaßuma forma televîzijas kanålu skaits valstî

Itålija RAI Radiotelevisione Itålijas radio un televîzija tiek regulétas 3 Korporåcija, 13 000 (2003. g.) Italiana kopå kå RAI kurå vairåkuma îpaßnieks ir Ekonomikas un Finanßu ministrija

Latvija LTV Latvijas Televîzija, LTV tiek pårvaldîta atseviß˚i 2 Valstij piederoßa NA Latvian Television no Latvijas Radio (LR) sabiedrîba ar ierobeΩotu atbildîbu

Lietuva LRT Lietuvas Nacionålais Lietuvas Televîzija (Lietuvos televizija) 2 Sabiedrisks 650 (2005. g.) radio un televîzija, un Lietuvas Radio (Lietuvos radijas) uzñémums Lietuvos nacionalinis tiek reguléti kopå kå LRT radijas ir televizija

Ma˚edo- MRT Ma˚edonijas Radio Ma˚edonijas Televîzija (Makedonska 3 Parlamenta NA nijas un televîzija, televizija – MTV) un Ma˚edonijas radio dibinåts sabied- Republika Makedonska (Makedonsko radio) tiek pårvaldîti kå risks raidorgani- radio-televizija publiskajai radio un televîzijas korporå- zåcijas uzñé- cijai MRT piederoßas da¬as. mums

Polija TVP Polijas televîzija, – 3 Valstij piederoßa 4600 (2003. g.) Telewizja Polska (viena îpaßnieka) akciju sabied- rîba, îpaßnieks ir Valsts kase

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 149 Valsts Nosaukums Paskaidrojumi Nacionålås apraides Statuss/ Darbinieku skaits analogo étera îpaßuma forma televîzijas kanålu skaits valstî

Rumånija TVR Rumånijas Televîzijas TVR tiek pårvaldîta atseviß˚i 3 Sabiedriska Aptuveni 3000 apraides korporåcija, no Rumånijas Radio apraides korpo- (treßais kanåls – korporåcija (2004. g.) Societatea Româna˘ de råcijas (Societatea Român˘a de TVP3 tiek raidîts caur Televiziune (SRTV) Radiodifuziune – SRR) 12 re©ionålajåm raidorganizåcijåm)

Serbija RTS Serbijas Radio un Serbijå un Melnkalné ir atseviß˚as 3 Juridiskais 6126 (2004. g.) televîzija, Radio-tele- apraides sistémas statuss vizija Srbije nenoteikts

Slovåkija STV Slovåkijas televîzija, STV tiek pårvaldîta atseviß˚i no Slovå- 2 Sabiedrisko 900 (2004. g.) Slovenská Televízia kijas radio (Slovensky´ rozhlas – SRO) pakalpojumu institücija

Slovénija RTV Slovénijas Radio un Slovénijas Televîzija (Televizija 2 Sabiedriska 2150 (2004. g.) Slovénija televîzija, Slovenija – TVS) un Slovénijas radio institücija (ieskaitot radio) RTV Slovenija (Radio Slovenija) tiek pårvaldîti kopå kå Slovénijas RTV

Turcija TRT Turcijas Radio un TRT pårvaldes struktüra aptver 4 Neatkarîga 8000 (2004. g., televîzijas korporåcija, gan televîziju, gan radio sabiedriska ieskaitot radio) T∂rkiye Radyo korporåcija Televizyon

BBC Britu apraides BBC pårvaldes struktürå ietverta 2 Sabiedriska 19 579 (2004. g.) korporåcija, gan televîzija, gan radio korporåcija Apvienotå British Broadcasting Karaliste Corporation Channel 4 – – 1 Sabiedriska 884 (2004. g.) korporåcija

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 150 10. tabula. Sabiedriskås televîzijas raidorganizåciju pårvaldes struktüra

Valsts Nosaukums Pårvaldes Locek¬u Iecelßanas kårtîba Pilnvaru Atsaukßanas nosacîjumi institücija skaits termiña laiks (gadi)

Vadîbas 15 Izvirza: 5 Atsauc parlaments intereßu komiteja • valdoßais vairåkums (5) (pårvéléßanas konflikta, garîgas vai tiesiskas • opozîcija (5) tikai péc 3 gadu nespéjas gadîjumå, ja netiek • NVO (5) pårtraukuma) apmeklétas sédes, atkåpßanås • ievél parlaments gadîjumå Ìenerål- – Iece¬ un atbrîvo vadîbas komiteja 5 Vadîbas komiteja, ja noticis: Albånija RTSH direktors • likuma pårkåpums • notiesåßanas par kriminål- noziegumu • atkåpßanås Vadîbas 5 Izvirza ©eneråldirektors un ievél vadîbas 4 Lémumu pieñem vismaz 8 no padome komiteja (ja nav pårsniegts komitejas locek¬iem, ja noticis: pensionéßanås • likuma un tiesîbu normu vecums) pårkåpums • notiesåßana par kriminål- noziegumu • çetru séΩu neattaisnota kavéßana péc kårtas Pilnvarnieku 9 Iece¬: 3 padome25 • parlaments (4) (var tikt atkår- Institücija, kas tos iecélusi, péc piln- • aizejoßå pilnvarnieku padome (3) – izvirza toti iecelti tikai varnieku padomes priekßlikuma pilsoniskå sabiedrîba + sabiedrisko raidorga- vienu reizi) Bosnija un BHRT nizåciju RTV FBiH pårvaldes institüciju Hercego- BiH priekßsédétåji vina • RTRS (2) Ìenerål- – Iece¬ un atstådina pilnvarnieku padome 4 Pilnvarnieku padome: direktors (var tikt atkår- • atkåpßanås toti iecelti vienu • savu likumîgo lîgumsaistîbu reizi nepildîßanas gadîjumå

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 151 Valsts Nosaukums Pårvaldes Locek¬u Iecelßanas kårtîba Pilnvaru Atsaukßanas nosacîjumi institücija skaits termiña laiks (gadi)

Valde 5 Elektronisko mediju padome (CEM) 3 (maksi- Ar CEM lémumu, péc BNT péc BNT ©eneråldirektora ierosinåjuma mums 2 secîgi ©eneråldirektora ierosinåjuma: termiñi) atkåpßanås, seßu méneßu ilgas reålas nespéjas pildît pienåkumus, Bulgårija BNT tiesas sprieduma vai neatbilstîbas lîdzdalîbas kritérijiem gadîjumos Ìenerål- – CEM 3 (maksi- Ar CEM lémumu, tådos paßos direktors mums 2 secîgi gadîjumos kå BNT valdi termiñi) Programmu 11 Parlaments, péc NVO priekßlikumiem, 4 Parlaments: padome atklåtå konkurså (pakåpeniski, likuma pårkåpuma, sanåksmju maksimåli neapmekléßanas seßu méneßu laikå, 2 termiñi) neatbilstoßas iejaukßanås programmu veidoßanå gadîjumos Horvåtija HRT Valde 5 Iece¬: 4 HRT programmu padome • HRT programmu padome (4) (iespéjams (vismaz divas treßda¬as locek¬u) – • darbinieku padomes(1) pårvélét) gadîjumos, kad atsakås pildît programmu padomes lémumus Ìenerål- – HRT programmu padome (atklåtå 4 HRT programmu padome – direktors konkurså) gadîjumos, kad atsakås pildît programmu padomes lémumus, ja ir neétisks vai neatbilstoßs darbs, kas kaité stacijåm Çehijas TV 15 Iece¬ deputåtu padome, kandidåtus izvirza 6 Parlaments, ja tas noraida padome pilsoniskås sabiedrîbas organizåcijas (pakåpeniski padomes gada pårskatu Çehijas ÇT termiñi) Republika Ìenerål- Iece¬ Çehijas TV padome 6 Çehijas TV padome direktors Direktoru Augståkå vadîba pirmajå menedΩmenta lîmenî valde

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 152 Valsts Nosaukums Pårvaldes Locek¬u Iecelßanas kårtîba Pilnvaru Atsaukßanas nosacîjumi institücija skaits termiña laiks (gadi)

Igaunija ETV Valde Lîdz 5 Raidorganizåciju padome – atklåtå Lîdz Ja divas treßda¬as Raidorganizå- konkurså 5 gadiem cijas padomes locek¬u nobalso par neuzticîbas izteikßanu: • ja ståjies spékå notiesåjoßs spriedums • saskañå ar vadîbas lîguma noteikumiem

Francija France Administra- 14 • 2 Nacionålås Asamblejas (1) un Senåta (1) 5 gadi Likumdoßanå nav noteikts T¥l¥visions tîvå padome iecelti parlamenta locek¬i • valdîbas iecelti 5 augståkie valsts ierédñi • CSA ieceltas 5 personîbas • 2 ievél France T¥l¥visions darbinieki

Ìenerål- – Raidorganizåciju padome Parasti 4 gadi Raidorganizåciju padome – direktors (iespéjams nopietnå pienåkumu lîgumu nepildîßanas gadîjumå pagarinåt)

Våcija ARD un Raidorganizå- DaΩåds Veido svarîgas sociålås grupas (parlamenti, DaΩåds Attiecîgås sabiedrîbas organizå- ZDF26 cijas padome (ZDF tas lielås baznîcas, darba devéji, arodbiedrîbas, (parasti cijas, kuras tos iecélußas (ARD) un var pat sa- universitåtes, kultüras un sporta biedrîbas, 4–6 gadi, Televîzijas sniegt 77 sievießu, vecu ¬auΩu un årzemnieku organi- pagarinåms) padome (ZDF) locek¬us) zåcijas), vietu sadalîjums noteikts federålo zemju likumdoßanå

Administra- DaΩåds Raidorganizåciju padome (daΩos gadîju- DaΩåds Raidorganizåcijas padome, tîvå padome (lîdz 15 mos arî citi – parlaments, raidorganizåcijas (parasti pieméram, ja atklåjas, ka no locek¬iem) darbinieki, utt.) 4–6 gadi, locek¬iem kåds ir rîkojies pret pagarinåms) raidorganizåcijåm

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 153 Valsts Nosaukums Pårvaldes Locek¬u Iecelßanas kårtîba Pilnvaru Atsaukßanas nosacîjumi institücija skaits termiña laiks (gadi)

• parlaments var atsaukt pilnvarnieku padomes mandåtu pirms termiña beigåm péc MTV 29 kompetentas parlamenta komitejas rekomendåcijas saskañå ar Ungårijas Civillikuma nosacîjumiem; atseviß˚u Izpildkomitejas locek¬u (vai priekßsédétaja) Pilnvarnieku • Izpildkomiteju (vismaz 8 locek¬i): 4 mandåtu var atsaukt intereßu Ungårija valde (Izpild- iece¬ valdîbas koalîcija (pusi) un opozîcija (Izpildkomi- konflikta gadîjumå vai arî, komiteja (pusi); priekßsédétåju ievél parlaments tejai) ja tie nespéj pildît no mandåta un parastie • parastos locek¬us dele©é pilsoniskå 1 (parastiem izrietoßos pienåkumus ilgstoßå locek¬i) sabiedrîba locek¬iem) laikå, kas pårsniedz 3 mé- neßus; vai arî, ja locek¬a vaina ir pierådîta ar nepårsüdzamu tiesas spriedumu; ßo jautåjumu izlemj parlaments ar divu Duna TV 31 treßda¬u klåtesoßo parlamenta locek¬u balsu vairåkumu • attiecîbå uz parastajiem locek¬iem lémumu par mandåta atsaukßanu pieñem dele©éjoßå organizåcija Itålija RAI Direktoru 9 • Ekonomikas un finanßu ministrija (2) 3 Ekonomikas un finanßu padome • Parlamentårå Raidorganizåciju ministrija saskañå ar Parlamen- komisija (7) tårås raidorganizåcijas rezolüciju par atlaißanu (likumå nav konkretizéts, kådos gadîjumos) Ìenerål- – RAI direktoru padome (ar Ekonomikas Tåds pats Direktoru padome direktors un finanßu ministrijas piekrißanu) kå valdes (ar Ekonomikas un finanßu locek¬iem ministrijas piekrißanu)

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 154 Valsts Nosaukums Pårvaldes Locek¬u Iecelßanas kårtîba Pilnvaru Atsaukßanas nosacîjumi institücija skaits termiña laiks (gadi)

Latvija LTV Valde 8 • Raidorganizåciju padome (valdes ©enerål- 5 (©enerål- NRTP ar divu treßda¬u balsu direktoru) direktors, vairåkumu (©eneråldirektoru) • ©eneråldirektors (påréjos 7 valdes locek¬us) maksimåli 2 secîgi termiñi) Lietuva LRT Lietuvas 12 • Republikas prezidents(4) • 6 (prezidenta Nav atsaucami (izñemot atkåp- Radio un • parlaments(4) ieceltie) ßanås un Lietuvas pilsonîbas televîzijas • Lietuvas Zinåtnes padome, Lietuvas • 4 (parlamenta) zaudéßanas gadîjumå) padome Izglîtîbas valde, Lietuvas Måkslinieku • 2 (pilsoniskås (LRT) savienîba un Bîskapu kongregåcija sabiedrîbas) (katra 1) • maksimåli 2 termiñi Valde 11 Parlaments (4 ir MRT darbinieki, kurus ) 4 Kavéjumi, atkåpßanås, utt. izvirza MRT darbinieku padome Ma˚edo- MRT Finanßu 5 Parlaments 4 Parlaments nijas uzraudzîbas Republika padome Ìenerål- – Parlaments 4 Parlaments direktors Uzraudzîbas 9 • Nacionålå raidorganizåciju padome 3 Tå institücija, kura viñus padome (KRRiT) (8) iecélusi – gadîjumos, ja tiek • finanßu ministrs (1) pårkåpts likums Valde no 1 • TVP uzraudzîbas padome 4 Ar uzraudzîbas padomes divu Polija TVP lîdz 5 treßda¬u balsu vairåkumu – gadîjumos, kad locek¬i neievéro TVP programmu veidoßanas straté©iju vai rîkojas pretéji TVP interesém Programmu 15 Nacionålå raidorganizåciju padome 4 Nav konkretizéts padome (KRRiT)

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 155 Valsts Nosaukums Pårvaldes Locek¬u Iecelßanas kårtîba Pilnvaru Atsaukßanas nosacîjumi institücija skaits termiña laiks (gadi)

Administra- 13 • apvienotås parlamentårås grupas (8) 4 Parlaments (ja tas noraida tîvå padome • Rumånijas prezidents (1) padomes gada pårskatu vai • valdîba (1) budΩeta projektu) • televîzijas darbinieki (2) • nacionålo minoritåßu parlamentårås grupas (1) Vadîbas 8 Administratîvå padome Likumå nav Administratîvå padome Rumånija TVR komiteja (ieskaitot noteikts ©enerål- direktoru) Ìenerål- – Ievél parlaments Likumå nav Parlaments direktors – noteikts Administra- tîvås padomes prezidents

Serbija RTS Valde 9 Republikåniskå Raidorganizåciju 5 Nav noteikta atbildîba a©entüra (RBA) Ìenerål- – Valde atklåtå konkurså 4 Nav noteikta atbildîba direktors

STV padome 15 Ievél parlaments, izvirza: 6 Parlaments (kriminålpårkå- • Parlamenta izglîtîbas, zinåtnes, sporta un pumu, intereßu konflikta u. c. jaunatnes, kultüras un mediju komiteja gadîjumos) • parlamenta locek¬i • vai pilsoniskås sabiedrîbas organizåcijas Slovåkija STV Uzraudzîbas 3 • parlaments (1) 3 – komisija • valdîba (1) • republikas prezidents (1) Ìenerål- – Iece¬ STV padome 5 (maksimåli STV padome (kriminålpårkå- direktors 2 secîgi pumu, intereßu konflikta u. c. termiñi) gadîjumos)

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 156 Valsts Nosaukums Pårvaldes Locek¬u Iecelßanas kårtîba Pilnvaru Atsaukßanas nosacîjumi institücija skaits termiña laiks (gadi)

Slovénijas 25 • pilsoniskå sabiedrîba un akadémiskås 4 Institücija, kas tos iecélusi RTV padome aprindas (17) (iespéjams (atsaukßanas iemesliem jåbüt no- • parlaments (5) pagarinåt) teiktiem ßo institüciju statütos) Slovénija Slovénijas • Slovénijas RTV Slovenija darbinieki (3) RTV Uzraudzîbas 7 • parlaments (5) 4 Institücija, kas tos iecélusi padome • Slovénijas RTV Slovenia darbinieki (2)

Valde 6 Ministru Padome – kandidåtus izvirza 4 Nav iespéjams atsaukt pirms RTU˝ K termiña

Ìenerål- – Ministru Padome – kandidåtus izvirza 4 Ministru padome – péc RTU˝K direktors RTU˝K priekßlikuma – ßådos gadîjumos: Turcija TRT objektivitåtes pårkåpumi, ¬oti nopietni pårkåpumi, pienåkumu neveikßana, valsts ierédña statusa zaudéjums

Koordinåcijas 6 (TRT – – – – valde vadîtåji)

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 157 Valsts Nosaukums Pårvaldes Locek¬u Iecelßanas kårtîba Pilnvaru Atsaukßanas nosacîjumi institücija skaits termiña laiks (gadi)

• ja karaliene atsauc pilnvar- nieka mandåtu • ieñemot tådu amatu, kas rada intereßu konfliktu • bankrota gadîjumå BBC Pilnvarnieku 12 Kultüras, mediju un sporta valsts sekretårs Maksimåli 5 • ja pilnvarniekam ir garîgås valde veselîbas traucéjumi, kuru dé¬ tas tiek hospitalizéts, aizturéts Apvienotå vai tam noteikts aizbildnis Karaliste • nesaskañota sanåksmju neapmek- léßana vismaz 3 méneßus

Valde 10 Galveno BBC valdi veido 9 direktori, to vada Nav noteikts Direktoriem – saskañå ar viñu ©eneråldirektors, kurß arî viñus iece¬ darba lîgumiem

Channel 4 Valde 13 • OFCOM – ar Kultüras, mediju un sporta Noteikts – lîdz 15 valsts sekretåra piekrißanu (neadministratîvie termiñß administra- locek¬i) (neadministra- tîvie un • valde (izpilddirektoru) tîvajiem) neadminis- • izpilddirektors izvirza administratîvos tratîvie locek¬us darbinieki

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 158 11. tabula. Sabiedriskajåm raidorganizåcijåm noteiktie galvenie sabiedriskå pakalpojuma pienåkumi

Valsts Galvenie sabiedriskå pakalpojuma pienåkumi

Albånija • izplatît kvantitåtes un kvalitåtes ziñå plaßu programmu diapazonu • raidît programmas, kas kalpo visai sabiedrîbai, tajå skaitå neapmaksåtus raidîjumus, kå arî noteiktu raidîjumu, paziñojumu un reklåmas klipu izplatîßana Bosnija un • precîzi informét sabiedrîbu Hercegovina • atbalstît demokråtiskos procesus • nodroßinåt atbilstoßu ziñu, kultüras, måkslas, izglîtojoßo, sporta, izklaides un bérnu raidîjumu îpatsvaru • nodroßinåt sabiedrîbai pieejamu augståkås kvalitåtes programmu, sagatavot daudzveidîgu un uz faktiem balstîtu informåciju Bulgårija • izplatît politisku, ekonomisku, kultüras, zinåtnes, izglîtîbas un citu sabiedrîbai svarîgu informåciju • izplatît bulgåru un årvalstu izglîtojoßas un kultüras programmas visåm vecuma grupåm • atbalstît Bulgårijas autoru darbu radîßanu • atbalstît Bulgårijas kultüru Horvåtija • nodroßinåt daΩådas programmas konkrétiem valsts re©ioniem • izplatît “atbilstoßu” informatîvo, kultüras, izglîtojoßo un izklaides programmu îpatsvaru • veidot raidîjumu årzemés dzîvojoßiem horvåtiem, kå arî Horvåtijas nacionålajåm minoritåtém, ßim nolükam sañemot tießu valdîbas finan- séjumu Çehijas • veidot un izplatît raidîjumus, kas kalpotu par paraugu visai sabiedrîbai Republika • sekmét sociålo saliedétîbu un visu indivîdu, grupu un kopienu integråciju • darboties kå publisko diskusiju forumam, kas bütu atvérts visplaßåkajam uzskatu un viedok¬u diapazonam, sniegt neatkarîgas un objektîvas ziñas, informåciju un komentårus • radît plurålistiskas, inovatîvas un daudzveidîgas programmas, kas atbilst augstiem étiskajiem un kvalitåtes standartiem, un neietekméties no tirgus spiediena, pazeminot savu raidîjumu standartus • veidot raidîjumus, kas spétu piesaistît plaßu sabiedrîbas da¬u, vienlaikus apzinoties minoritåßu grupu vajadzîbas • atspogu¬ot müsdienu filozofisko koncepciju un reli©isko konfesiju daudzveidîbu • nodroßinåt, lai programmå bütu ievérojams ori©inålraidîjumu îpatsvars, it îpaßi – måkslas filmas, iestudéjumi un citi radoßi mekléjumi, kå arî sadarboties ar neatkarîgiem producentiem un filmu nozari Igaunija • saglabåt un attîstît Igaunijas nåciju, valodu un kultüru, stiprinåt Igaunijas valstiskumu un uzlabot Igaunijas starptautisko reputåciju • attîstît un veicinåt Igaunijas nacionålo kultüru un dokumentét, saglabåt un izplatît tås lielåkos sasniegumus • sniegt sabiedrîbai lielåkos pasaules kultüras sasniegumus • radît un izplatît daudzveidîgu un lîdzsvarotu raidîjumu programmu atbilstoßi augstiem Ωurnålistikas, måkslinieciskiem un tehniskiem standartiem • apmierinåt visu sabiedrîbas da¬u, tajå skaitå minoritåßu, informatîvås vajadzîbas • veidot galvenokårt informatîvos, kultüras, izglîtojoßos un izklaides raidîjumus

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 159 Valsts Galvenie sabiedriskå pakalpojuma pienåkumi Francija • izplatît plaßu sabiedrîbu intereséjoßu informåciju, pieméram, par veselîbu un satiksmes droßîbu, raidîjumus, kas informé patérétåjus par viñu tiesîbåm, kå arî raidîjumus, kuru mér˚is ir årzemnieku integråcija • nodroßinåt bezmaksas étera laiku organizåcijåm, kuråm valdîba ir uzticéjusi atbildîbu par nacionålas nozîmes jautåjumiem • jebkurå laikå pårraidît valdîbas oficiålus paziñojumus vai véstîjumus Francijas tautai • nodroßinåt pakalpojuma nepårtrauktîbu streiku gadîjumå • France 2, France 3 un Radio France ir jånodroßina bezmaksas étera laiks parlamentå pårståvétajåm politiskajåm partijåm, kå arî tåm arod- biedrîbåm un profesionålajåm biedrîbåm, kuras tiek uzskatîtas par pårståvnieciskåm nacionålå lîmenî, pamatojoties uz CSA pieñemtajiem noteikumiem • France 3 ir pienåkums atspogu¬ot parlamenta darbîbu, reizi nedé¬å transléjot tießraidé parlamenta sédes, kurås parlamenta locek¬i uzdod jautåjumus valdîbai • France 2 jåizplata reli©iski raidîjumi • priekßvéléßanu kampañas laikå raidît kandidåtu raidîjumus • France 2 un France 3 katrai ir kå minimums jåpårraida 15 publiskas müzikas, dejas vai teåtra izrådes gadå, kå arî jåraida müzikas raidîjumi • France 2, France 3 un France 5 regulåri jånotiek raidîjumumiem par zinåtni un tehnolo©iju, kå arî par sabiedriskajåm zinåtném Våcija • veidot un izplatît programmas, kas veicinåtu publisko diskursu • sniegt visaptveroßu pårskatu par re©ionålajiem, nacionålajiem, Eiropas un starptautiskajiem jaunumiem • veicinåt starptautisko sapratni, Eiropas integråciju, kå arî sociålo vienotîbu federålå un re©ionålå lîmenî Ungårija • regulåri, visaptveroßi, objektîvi, ticami un precîzi informét par vietéjiem un starptautiskiem sabiedrîbai svarîgiem notikumiem • nodroßinåt programmu elementu un viedok¬u daudzveidîbu, kå arî atklåt minoritåßu viedokli, nodroßinåt plaßas auditorijas intereses • îpaßi rüpéties par universålo un nacionålo kultüras mantojuma vértîbu saglabåßanu, nodroßinåt kultüras daudzveidîbu • rådît raidîjumus, kas veicinåtu nepilngadîgo fizisko, intelektuålo un garîgo attîstîbu • atklåt baznîcu un reli©iju, nacionålo, etnisko un citu minoritåßu kultüras • nodroßinåt pieeju informåcijai tådåm grupåm vai indivîdiem, kuri ir nelabvélîgå situåcijå to vecuma, fiziskå vai garîgå ståvok¬a dé¬ • rådît programmas, kurås tiktu atklåta daΩådu valsts re©ionu sociåli ekonomiskå un kultüras dzîve Itålija • izplatît atbilstoßå daudzumå raidîjumus, kas veltîti izglîtîbai, informåcijai, apmåcîbai, kultüras atbalstam, teåtrim, kinematogråfijai, televîzi- jas un muzikålos darbus, tajå skaitå darbus ori©inålvalodås, kas tiek uzskatîti par måkslinieciski vértîgiem vai ¬oti novatoriskiem • atbilstoßi likumdoßanai pieß˚irt étera laiku visåm parlamentå pårståvétajåm partijåm un grupåm, re©ionålajåm asamblejåm un padomém, vietéjo autonomiju asociåcijåm, nacionålajåm arodbiedrîbåm, reli©iskajåm konfesijåm, politiskajåm kustîbåm, valsts iestådém, politiskajåm un kultüras apvienîbåm, likumå atzîtåm nacionålajåm kooperatîvu asociåcijåm, kå arî etniskåm un lingvistiskåm grupåm • izplatît raidîjumus våcu un ladînießu valodå Bolcåno un Trentîno autonomajåm provincém, françu valodå Valle d’Aostas autonomajam re©ionam, un slovéñu valodå Friuli Venécija-DΩülija autonomajam re©ionam • bez maksas izplatît valstiski un sabiedriski nozîmîgus paziñojumus, kad to pieprasa premjerministrs, kå arî raidît informåciju par ce¬u un automa©istrå¬u satiksmi • atbilstoßå laikå izplatît raidîjumus bérniem • nodroßinåt tålmåcîbu

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 160 Valsts Galvenie sabiedriskå pakalpojuma pienåkumi Latvija • nodroßinåt daudzveidîgas un lîdzsvarotas programmas, kuras ietvertu informatîvus, izglîtojoßus un izklaides raidîjumus visåm sabiedrîbas grupåm • izplatît vispusîgu informåciju par notikumiem Latvijå un årzemés • ziñot par parlamenta, prezidenta, valdîbas un vietéjo paßvaldîbu darbîbu • nodroßinåt izglîtojoßus, kultüras, zinåtnes, izklaides, bérnu un sporta raidîjumus • veicinåt raidîjumu veidoßanu par etnisko minoritåßu dzîvi un kultüru • nodroßinåt iespéjas veikt priekßvéléßanu a©itåciju Lietuva • nodroßinåt precîzu, objektîvu un lîdzsvarotu informåciju, labas kvalitåtes izglîtîbas, kultüras un izklaides raidîjumus • apkopot un izplatît informåciju par Lietuvu un pasauli • stiprinåt Lietuvas neatkarîbu un demokråtiju • radît, glabåt un aizsargåt nacionålås kultüras vértîbas • veicinåt iecietîbu, humånismu un sadarbîbu kultürå, domåßanå un valodå • stiprinåt sabiedrîbas moråli un pilsonîbu Ma˚edonija • nodroßinåt, lai programmas netiktu pak¬autas politisko organizåciju vai ekonomiskåm interesém • bez diskriminåcijas veidot un izplatît visåm sabiedrîbas grupåm domåtas programmas, îpaßi rüpéjoties par noteiktåm sabiedrîbas grupåm, pieméram, bérniem un jaunießiem, minoritåtém un etniskåm grupåm, invalîdiem un slimiem cilvékiem, cilvékiem nelabvélîgås sociålås situåcijås • saglabåt un atbalstît etnisko kopienu kultüras identitåti • sekmét publisko dialogu, iecietîbu un valsts multikulturålo raksturlielumu attîstîbu • veicinåt cilvéku pamattiesîbu un brîvîbu, demokråtisko vértîbu, privåtås dzîves neaizskaramîbas un cieñas ievéroßanu • cienît gan vairåkuma, gan mazåkuma kopienu runas un valodas standartus • attîstît vietéjo audiovizuålo radoßumu, kas veicinåtu Ma˚edonijas kultüras attîstîbu • véléßanu laikå nodroßinåt adekvåtu un objektîvu attieksmi pret visiem politiskajiem subjektiem Polija • veicinåt måksliniecisku, literåru, zinåtnisku un izglîtîbas darbîbu, kå arî po¬u valodas zinåßanu izplatîbu • veidot izglîtîbas raidîjumus un nodroßinåt årzemés dzîvojoßiem po¬iem pieeju ßiem raidîjumiem • sniegt uzticamu informåciju par plaßiem un daudzveidîgiem notikumiem un procesiem Polijå un årzemés • cienît kristîgo vértîbu sistému • veicinåt ©imenes saißu nostiprinåßanos un sludinåt veselîgu attieksmi • nodroßinåt bezmaksas étera laiku, kas nepiecießams, lai valsts augståkås atbildîgås iestådes varétu tießi izklåstît un paskaidrot valsts politiku; lai politiskås partijas, nacionålås arodbiedrîbas un darba devéju organizåcijas varétu izklåstît savu viedokli par svarîgåkajiem sabiedrîbas jautåjumiem; lai sabiedriskå pakalpojuma organizåcijas varétu izplatît informåciju par to sniegtajiem bezmaksas pakalpojumiem; lai organizåci- jåm un indivîdiem, kas piedalås prezidenta, parlamenta, senåta, vietéjo paßvaldîbu, Eiropas Parlamenta véléßanås un referendumos, bütu iespéjams izklåstît savas priekßvéléßanu programmas Rumånija • nodroßinåt informåcijas, ideju un viedok¬u plurålismu un brîvîbu, kå arî pareizi un precîzi informét sabiedrîbu • izplatît programmas, kuras atbilstu noteiktiem profesionåliem standartiem, pieméram, sniegtu lîdzsvarotu un objektîvu informåciju, atbalstîtu Rumånijas kultüras, zinåtnes un måkslas vértîbas, nostiprinåtu minoritåßu tiesîbas un demokråtiskås, pilsoniskås, morålås un sporta vértîbas

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 161 Valsts Galvenie sabiedriskå pakalpojuma pienåkumi Serbija • izplatît ziñu un citus radîjumus “atbilstoßi sabiedrîbas interesém” • izrådît “îpaßu cieñu nacionålajam mantojumam” un “cienît baznîcu un reli©isko kopienu tradicionålo garîgo, vésturisko, kultüras, humanitåro un izglîtojoßo lomu sabiedrîbå” • veidot un izplatît informatîvus, kultüras, måkslas, izglîtîbas, zinåtnes, bérnu, izklaides, sporta un citus raidîjumus, kas atbilst visu pilsoñu interesém un kuriem ir jånodroßina daudzveidîgs un lîdzsvarots saturs, kå arî jåapliecina müsdienu sabiedrîbas demokråtiskås vértîbas, it îpaßi – cilvéktiesîbu un kultüras, nacionålo, etnisko un politisko uzskatu un viedok¬u plurålisma ievéroßana • izplatît ziñu raidîjumus atbilstoßi objektivitåtes un taisnîguma principiem • aizståvét vårda brîvîbu un viedok¬u daudzveidîbu, novérst jebkåda veida rasu, reli©isko, nacionålo, etnisko, dzimumu vai cita veida neiecietîbu vai naidu • “ievérot ne tikai iedzîvotåju vairåkuma, bet arî tå re©iona, kurå raidîjumi tiek izplatîti, pårståvéto minoritåßu un etnisko grupu lingvistiskos un runas standartus” Slovåkija • izplatît raidîjumus, kas veicinåtu demokråtiskas sabiedrîbas attîstîbu • radît telpu viedok¬u plurålismam, nedodot priekßroku nevienas politiskås partijas, politiskås kustîbas, grupas vai sabiedrîbas da¬as, vai reli©iskås konfesijas, vai ticîbas interesém • veicinåt måkslas darbu, kultüras un izglîtîbas attîstîbu • veidot raidîjumus plaßai auditorijai, ievérojot redakcionålås neatkarîbas principus; tos veido profesionå¬i, kas uzñémußies atbildîbu sabiedrîbas priekßå • piedåvåt objektîvu, pårbaudåmu, neitrålu, aktuålu, saprotamu, lîdzsvarotu, no daΩådiem avotiem iegütu informåciju par notikumiem Slovåkijå un årzemés Slovénija • savos raidîjumos ievérot cilvéka neaizskaramîbu un cieñu • ievérot objektivitåtes principu, nodroßinåt informåcijas patiesumu, viedok¬u un reli©isko uzskatu plurålismu • raidît radio un televîzijas raidîjumus • raidîjumi itåließu un ungåru minoritåtém Slovénijå • nodroßinåt gandrîz universålu to kanålu pieejamîbu Turcija • iedibinåt Ataturka principus un reformas, kå arî veicinåt Turcijas Republikas nacionålo mér˚u sasniegßanu • aizsargåt un stiprinåt valsts paståvéßanu un neatkarîbu, nesaraujamo nåcijas un sabiedrîbas vienotîbu, kå arî sabiedrîbas labklåjîbu • veicinåt nacionålo izglîtîbu un nacionålo kultüru • stiprinåt nacionålås droßîbas politiku un valsts nacionålås un ekonomiskås intereses • brîvi un pårliecinoßi, atbilstoßi konstitucionålajåm vadlînijåm, veidot sabiedrîbas viedokli

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 162 Valsts Galvenie sabiedriskå pakalpojuma pienåkumi Apvienotå BBC: Karaliste27 • visådå ziñå nodroßinåt atbilstîbu augstiem vispåréjiem standartiem • piedåvåt plaßa spektra tematiku atbilstoßi skatîtåju vajadzîbåm un interesém • izplatît objektîvu un profesionålu ikdienas apskatu par norisém abås parlamenta palåtås

BBC pakalpojumi tiek definéti kå sabiedriskie pakalpojumi, kuriem ir: • jåsniedz informåcija, izglîtîba un izklaide • jåstimulé, jåatbalsta un jåvérté – dramatur©ijå, komédijå, müzikå, vizuålajå un skatuves måkslå Apvienotås Karalistes kultüras darbîbas daudzveidîba, sniedzot visaptveroßu, atbildîgu un objektîvu Apvienotås Karalistes un pasaules ziñu un notikumu attélojumu, lai atbalstîtu godîgas un informétas diskusijas vietéjå, re©ionålå un nacionålå lîmenî • vispusîgi atainot sporta un citas ar brîvå laika pavadîßanu saistîtas intereses • iek¬aut izglîtojoßa rakstura raidîjumus [...] • iek¬aut augstiem standartiem atbilstoßus ori©inålraidîjumus bérniem un jaunießiem • iek¬aut programmas, kas atspogu¬otu gan vietéjo, gan nacionålo auditoriju dzîvi un rüpes • iek¬aut sapråtîgu daudzumu Zieme¬îrijå, Skotijå, Velså un Anglijå årpus Londonas un Dienvidaustrumu da¬as veidotus raidîjumus nacionå- lajai auditorijai

Channel 4: • demonstrét novatorismu, eksperimentus un radoßu pieeju • atbilst kulturåli daudzveidîgas sabiedrîbas gaumei un interesém • iek¬aut izglîtojoßus raidîjumus • büt atß˚irîga rakstura

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 163 12. tabula. Sabiedriskå pakalpojuma raidorganizåciju finanséjums

Èpatsvars kopéjå budΩetå (procentos) Gada budΩets (miljonos € ) Valsts Nosaukums Abonent- Valsts Komerciålie ienåkumi Citi maksa budΩets (reklåma un sponsoréßana) (gads)

Albånija TVSH NA 58 8,6 33,4 7,8 (2004.) Bosnija un BHRT B&H NA NA NA NA NA Hercegovina Bulgårija BNT 25,05 (2004.) Horvåtija HTV 57,4 0 36,0 6,6 171 (2002.) (ieskaitot radio) Çehijas ÇT 66,7 0 29,1 4,2 140,39 (2003.) Republika Igaunija ETV 0 93,0 0 7,0 13,5 (2004.) Francija France T¥l¥visions 64,8 0 30,3 4,9 2308,9 (2003.) Våcija ARD 94,0 0 6,0 (tikai reklåma) NA 5371,0 (2003.) (tikai reklåma un abonentmaksa) ZDF 93,3 0 6,7 (tikai reklåma) NA 1677,0 (2003.) (tikai reklåma un abonentmaksa) Ungårija MTV 122,5 (2004.) Duna TV 0 82,0 12,0 6,0 30,6 (2003.) Itålija RAI 55,2 0 38,8 6,0 2593 (2003.)

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 164 Èpatsvars kopéjå budΩetå (procentos) Gada budΩets (miljonos €) Valsts Nosaukums Abonent- Valsts Komerciålie ienåkumi Citi maksa budΩets (reklåma un sponsoréßana) (gads)

Latvija LTV 0 57,0 43,0 12,35 (2004.)

Lietuva LTV 0 76,0 23,0 1,0 14,5 (2003.)

Ma˚edonijas MTV 80,2 0 12,1 7,7 15,7 (2004.) Republika (ieskaitot radio)

Polija TVP 31,9 0 56,3 11,8 416, 5 (2004.)

Rumånija SRTV 75,5 14,3 8,38 0 96, 0 (2003.)

Serbija RTS 028 75,2 24,8 60,7 (2004. gada plånotais budΩets, ieskaitot radio)

Slovåkija STV 60,2 16,8 18,8 4,2 59,76 (2004.)

Slovénija TVS 72,8 0 16,5 10,7 111,1 (2003.) (ieskaitot radio)

Turcija TRT 53,7 21,8 10,4 14 254,7 (2003.) (galvenokårt)

Apvienotå BBC 94,0 0 0 6,0 4211 (2002./3.) Karaliste Channel 4 00 100 0 1262 (2004. gada apgrozîjums)

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 165 13. tabula. Sabiedriskå pakalpojuma televîzijas dienas auditorijas tirgus da¬a (1995. g.–2003. g.) Sakårtots péc 2003. gada auditorijas tirgus da¬as

Sabiedriskås televîzijas dienas auditorijas tirgus da¬a (procentos)

1995. 1996. 1997. 1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003.

Horvåtija29 NA NA NA NA 94,5 94,3 88,0 90,0 72,9 Polija 80,0 70,0 57,5 52,6 51,1 46,2 45,4 45,9 51,2 Itålija 48,2 47,9 48,1 48,0 47,6 47,3 46,9 46,5 48,6 Francija 43,9 44,9 44,1 43,0 42,2 42,3 45,3 45,3 46,4 Apvienotå Karaliste 54,3 54,9 53,0 51,1 49,5 48,5 48,0 47,6 46,2 Våcija 40,1 40,6 40,5 42,5 42,8 43,1 43,3 44,4 44,4 Serbija un Melnkalne30 NA NA NA NA NA 26,4 NA 35,7 35,5 Rumånija NA NA NA 46,4 39,2 40,4 35,9 33,3 35,0 Slovénija 61,5 41,0 33,0 32,4 32,1 32,9 34,4 35,1 34,7 Bosnija un Hercegovina31 NA NA NA NA NA NA NA NA 31,8 Çehijas Republika NA 27,35 NA 33,29 32,1 31,22 29,2 29,4 30,2 Bulgårija NA 89,8 75,1 76,0 69,6 66,5 31,8 30,0 24,8 Slovåkija 73,7 63,2 27,5 24,3 18,1 18,4 20,2 21,0 21,8 Ma˚edonija32 NA NA NA NA NA 37,6 NA 32,0 21,2 Latvija NA NA NA 24,9 18,3 18,2 18,1 17,4 18,4 Ungårija 79,0 72,7 NA 25,5 15,6 13,6 13,2 15,3 17,5 Albånija33 NA NA NA NA NA NA NA 17,1 NA Igaunija 28,0 26,0 NA 22,4 18,3 16,6 17,1 18,0 16,7 Lietuva NA NA NA 16,3 10,3 10,2 9,1 12,2 11,8 Turcija NA 4,1 NA 2,2 5,3 5,9 6,9 8,3 9,9 Avots: Eiropas Audiovizuålå observatorija; IP Starptautiskå Mårketinga komiteja; EUMAP pétîjumi34

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 166 14. tabula. 10 vadoßås Eiropas privåtås televîziju kompånijas (2003. g.) Sakårtotas péc nekonsolidétiem ieñémumiem no pamatdarbîbas ( miljonos eiro)

Vieta Uzñémums Valsts Nekonsolidétie ieñémumi (miljonos €) 2003

1. RTI35 Itålija 2008,2 2. TF1 Francija 1596,2 3. RTL Television Våcija 1589,0 4. ITV Network36 Apvienotå Karaliste 1375,3 5. SAT1 Våcija 776,0 6. ProSieben Media Våcija 687,0 7. Metropole Television (M6) Francija 659,0 8. Central Independent Television37 Apvienotå Karaliste 639,6 9. Gestevision Telecinco Spånija 564,4 10. Antena 3 de Television Spånija 538,9 Kopå 10 433,6

Avots: Eiropas Audiovizuålå observatorija38

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 167 15. tabula. Galvenie rietumu investori Centråleiropas un Dienvidaustrumeiropas televîzijås39

Grupa Televîzija Valsts Darbîba Tehniskais Izplatîba Auditorijas da¬a Valsts televîzijas uzsåkta pårklåjums reklåmas izdevumu (procentos Da¬a Vieta da¬a (procentos) valsts (procentos) nacionålajå teritorijas) tirgü

Nova TV Horvåtija 2000 87 ‰tera 14,3 4 NA TV Nova Çehija 1994 100 ‰tera, kabe¬u, satelîta 43,4 1 66,5 Central European PRO TV Rumånija 1995 77,0 ‰tera, kabe¬u 15,6 2 25,1 Media Enterprises Acasa˘a Rumånija 1998 53,7 Kabe¬u 6,7 4 5,9 (CME) Markíza TV Slovåkija 1996 96,8 ‰tera, kabe¬u 45,9 1 76,2 Pop TV Slovénija 1995 80,0 ‰tera, kabe¬u 29,0 1 57,6 Kanal A Slovénija 1991 80,0 ‰tera, kabe¬u 9,1 4 18,4

RTL Group RTL Klub Ungårija 1997 96,2 ‰tera, kabe¬u 29,5 1 31,1 RTL Televizija Horvåtija 2004 NA ‰tera, kabe¬u 39,5 1 NA

Modern Times TV3 Lietuva 1992 98 ‰tera 23,9 2 48,4 Group (MTG) TV3 Latvija 1998 85,8 ‰tera 15,1 2 32,1 TV3 Igaunija 1993 97,0 ‰tera, kabe¬u 22,1 1 53,7

News Corporation bTV Bulgårija 2000 86,4 ‰tera, kabe¬u 37,9 1 45,1

SBS Broadcasting TV2 Ungårija 1997 96,8 ‰tera, kabe¬u 29,4 2 58,0

Avots: EUMAP pétîjums;40 pamatojoties uz IP Starptautisko Mårketinga komiteju41

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 168 16. tabula Bruto reklåmas izdevumi (2003. g.) Sakårtoti péc kopéjiem bruto reklåmas izdevumiem uz vienu iedzîvotåju.

Valsts Bruto televîzijas Bruto televîzijas Kopéjie bruto Reklåmas Kanåls ar lielåko Televîzijas reklåmas izdevumi – reklåmas izdevumi reklåmas izdevumi televîzijas reklåmas tirgus da¬u veids uz vienu iedzîvotåju (miljonos €) (miljonos € ) îpatsvars (da¬a procentos) (€)42 (procentos)

Itålija 164, 17 9143 25 624 35,7 Canale 5 (33,1) privåta Ungårija 91,34 924 1412 65,4 TV 2 (58,0) privåta Våcija 90,00 7428 17 407 42,7 RTL (30,7) privåta Apvienotå Karaliste 88,42 5237 11 986 43,7 ITV1 (51,4) privåta Francija 87,10 5373 16 366 32,8 TF1 (54,4) privåta Turcija 82,31 5866 7855 74,7 Samanyolu TV (20,5) privåta Slovénija 82,17 161 276 58,3 Pop TV (57,6) privåta Slovåkija 53,65 288 411 70,1 Markíza (76,2) privåta Horvåtija 53,15 235 394 59,8 Nova TV (55,1) privåta Rumånija 51,50 1117 1294 86,3 Prima TV (26,6) privåta Latvija43 49,45 115 NA 33,5 LNT (37) privåta Çehijas Republika 48,89 500 1034 48,3 TV Nova (66,5) privåta Lietuva 48,35 167 231 72,3 TV3 (48,4) privåta Igaunija 44,59 60 101 25,6 TV3 (53,7) privåta Polija 36,82 1406 2410 58,3 TVP1 (25,5) sabiedriskå Serbija un Melnkalne 25,94 210 261 80,6 Pink TV (46,2) privåta Bulgårija 17,28 135 193 70,0 bTV (45,1) privåta Ma˚edonijas Republika 16,63 33 44 75,8 A1 (38,3) privåta Bosnija un Hercegovina44 4,69 11 18 63,8 FTV (50) sabiedriskå Albånija45 4,42 7 14 54,0 NA NA

Avots: IP Starptautiskå mårketinga komiteja46

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 169 17. tabula. Galvenie komerciålajåm televîzijåm noteiktie sabiedriskå pakalpojuma pienåkumi Avots: EUMAP ziñojumi

Valsts Pienåkumi

Albånija Apraide, bezmaksas, sabiedrîbai svarîgas ziñas un informåcija (årkårtas situåcijås) Bosnija un Hercegovina Nav Bulgårija Nav Horvåtija Apraide: • ziñas un informåcija • saturs, kas svarîgs cilvéktiesîbu, politisko tiesîbu, likuma virsvaldîbas realizéßanai, pilsoniskås sabiedrîbas attîstîbai Çehijas Republika Apraide: • sabiedrîbai svarîgi publiski paziñojumi • subtitri våjdzirdîgajiem Igaunija Vismaz 5 procenti étera laika atvélét ziñåm Francija • nodroßinåt iekßéjo politisko plurålismu • reguléjums par priekßvéléßanu kampañåm • kultüras daudzveidîbas nodroßinåßana • nepilngadîgo aizsardzîba Våcija • raidît “sapråtîgu” daudzumu kultüras, informatîvo un izglîtojoßo raidîjumu • prasîbas attiecîbå uz redakcionålajiem standartiem Ungårija • vismaz 10 procentiem no dienas raidîjumiem jåbüt “sabiedriskåm programmåm” (izñemot specializétos kanålus) • raidît vismaz 20 minüßu garu dienas ziñu raidîjumu Itålija • saskañå ar redakcionålajåm vadlînijåm nodroßinåt patiesu faktu un notikumu atainojumu • politi˚iem vienlîdzîga pieeja ziñu raidîjumiem • izplatît oficiålus paziñojumus un konstitucionålu ieståΩu paziñojumus

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 170 Valsts Pienåkumi

Latvija Nav Lietuva Nav Ma˚edonijas Republika Nav Polija Nav (tiek iek¬auti licences nosacîjumos) Rumånija • izplatît objektîvu informåciju, pasniedzot faktus un notikumus • uzturét politisko un sociålo plurålismu, kultüras, reli©ijas un lingvistisko daudzveidîbu, informåcija, izglîtîba un sabiedrîbas izklaide Serbija • sniegt brîvu, visaptveroßu un savlaicîgu informåciju • izplatît steidzamus paziñojumus par draudiem cilvéku dzîvîbai, veselîbai, droßîbai vai îpaßumiem Slovåkija Nav Slovénija • 20 procentiem no apraides jåbüt saviem raidîjumiem • raidît Slovénijas darbus par zinåtni, måkslu un literatüru, kå arî Slovénijas filmas, vismaz divi procenti no to gada kopéjå raidlaika Turcija • kvotas izglîtîbas, kultüras, Turcijas tautas un Turcijas klasiskås müzikas raidîjumiem • izplatît paziñojumus sabiedrîbai par tådiem jautåjumiem kå satiksmes droßîba, smé˚éßana, utt. Apvienotå Karaliste • visåm komerciålajåm raidorganizåcijåm ir sabiedriskå pakalpojuma pienåkums, un tåm jånodroßina zinåmi raidîjumi, lai panåktu augstas kvalitåtes, daudzveidîgu programmu piedåvåjumu daudzveidîgai auditorijai. Sabiedriskå pakalpojuma pasütîjums katram Channel 3 kanålam un Channel 5 ir sniegt augstas kvalitåtes un daudzveidîgu programmu.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 171 18. tabula. Likumå noteiktås kvotas raidîjumu valodåm un minoritåßu grupu pårståvîba apraidé

Sabiedriskå pakalpojuma televîzija Komerciålå televîzija

Albånija Nav Nav Bosnija un Hercegovina Nav Nav Bulgårija Nav Nav Horvåtija Nav Nav Çehijas Republika Nav Nav Igaunija Nav Nav Francija Nav Nav Våcija Nav Nav Ungårija Nav (raidîjumi minoritåtém tiek uzskatîti par “sabiedriskiem raidîjumiem”) Nav Itålija Prasîbas (statütos un pakalpojumu lîgumos) veidot lingvistiskajåm minoritåtém domåtas programmas Nav Latvija Nav Nav Lietuva Nav Nav Ma˚edonijas Republika Ir Nav Polija Nav Nav Rumånija Nav (vispåréjs pienåkums raidît nacionålajåm minoritåtém veltîtus raidîjumus) Nav Serbija Nav Nav Slovåkija Nav konkretizéts (vispåréjs pienåkums ietvert minoritåtes) Nav Slovénija Nav (sabiedriskajai raidorganizåcijai tikai tiek prasîts ar savåm programmåm minoritåtém aptvert 90 procentu no ungåru un itåließu minoritåßu apdzîvotajåm teritorijåm) Nav Turcija Nav Nav Apvienotå Karaliste [?] [?]

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 172 19. tabula. Kabe¬televîzijas un satelîttelevîzijas izplatîba (2003. g.)

Izplatîba (procentos måjsaimniecîbu) Kabe¬u Satelîta47 Tikai étera

Albånija NA NA NA Bosnija un Hercegovina48 NA 19,0 NA Bulgårija 52,1 9,8 36,5 Horvåtija 12,2 26,3 61,9 Çehijas Republika 19,3 8,9 71,8 Igaunija 48,0 3,0 49,0 Francija49 14,0 14,4 65,650 Våcija 55,8 37,1 7,1 Ungårija 57,851 5,2 37,0 Itålija 0,3 17,0 NA Latvija NA 4,7 48,3 Lietuva 38,3 NA 61,7 Ma˚edonijas Republika 16,0 23,052 70,053 Polija 44,0 16,9 40,8 Rumånija 58,0 3,8 42,0 Serbija un Melnkalne 25,0 6,0 70,0 Slovåkija 39,2 25,2 51,7 Slovénija 55,9 9,7 35,0 Turcija 10,2 11,6 83,0 Apvienotå Karaliste 13,3 27,7 49,454

Avots: IP Starptautiskå Mårketinga komiteja,55 EUMAP ziñojumu dati par konkrétåm valstîm

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 173 20. tabula. Komunikåciju tehnolo©ija un audiovizuålås iekårtas (2003. g.)

Måjsaimniecîbu îpatsvars (procentos) Iedzîvotåju îpatsvars (procentos) Telefons Dators Video DVD Mobilais telefons Interneta lietotåji

Albånija 31,6 NA NA NA 38,156 0,5 Bosnija un Hercegovina57 99,0 10,0 NA NA NA 11,0 Bulgårija 76,4 14,2 40,5 7,9 27,9 21,8 Horvåtija 96,3 42,2 53,9 8,3 80,0 (måj- 31,4 (måj- saimniecîbu) saimniecîbu) Çehijas Republika 72,7 37,0 48,9 6,0 71,7 30,0 Igaunija 64,3 (iedzîvotåju) 38,3 (iedzîvotåju) 36,8 7,5 70,8 46,6 Francija 96,0 42,7 80,4 31,8 69,1 42,9 Våcija 98,7 58,2 67,8 27,1 72,5 (måj- 55,0 saimniecîbu) Ungårija 68,4 24,4 53,2 6,2 74,8 10,5 Itålija 83,0 (iedzîvotåju) 39,6 66,7 11,4 87,8 30,2 Latvija 62,0 (iedzîvotåju) 20,6 (iedzîvotåju) 42,7 NA 51,3 22,8 Lietuva 23,0 (iedzîvotåju) 19,9 (iedzîvotåju) 29,6 4,5 62,0 26,5 Ma˚edonijas Republika 93,0 17,058 52,059 2,060 37,0 12,0 Polija 77,8 23,0 49,6 4,7 50,9 13,6 Rumånija 67,7 17,5 (iedzîvotåju) 11,8 NA 27,7 14,7 Serbija un 75,0 17,0 35,0 4,0 35,0 13,0 (måj- Melnkalne saimniecîbu) Slovåkija 57,5 31,8 59,6 4,7 78,7 (måj- 9,2 (måj- saimniecîbu) saimniecîbu) Slovénija 88,7 49,8 54,2 32,2 91,5 49,7 Turcija 86,6 15,4 8,8 4,3 74,1 12,3 Apvienotå Karaliste 93,4 57,0 84,7 38,5 75,8 57,1

Avots: IP Starptautiskå Mårketinga komiteja61

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 174 21. tabula. Digitålå virszemes televîzija – pårskats par DVB-T ievießanu (2004. g.)

Måjsaimniecîbu îpatsvars, kuras jau var Valstis (vai tiek prognozéts, ka tuvåkajå nåkotné varés) uztvert vismaz vienu multipleksu (procentos)

Bulgårija 26 Çehijas Republika Vairåk nekå 10 Igaunija 40 Apvienotå Karaliste 81 Horvåtija 40 Itålija 60 Lietuva 25 Ma˚edonijas Republika 10 Polija Apméram 14 Slovénija 15 Slovåkija 17

Avots: Eiropas Audiovizuålå observatorija62

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 175 1 IP International Marketing Committee, Television 2004. International Key Facts, October 2004, 29. lpp. (turpmåk – IP International Marketing Committee, Television 2004 ). 2 Íajos skait¬os nav iek¬autas ES nepilsoñu måjsaimniecîbas ar televizoriem. 3 Dati no EUMAP nacionålajiem ziñojumiem. 4 Attiecîbå uz Rumåniju sniegti 2002. gada dati par iedzîvotåjiem un måjsaimniecîbåm. 5 Attiecîbå uz Serbiju sniegti 2002. gada dati par måjsaimniecîbåm. 6 Dati par Serbiju bez Melnkalnes. 7 Skait¬os par Bosniju un Hercegovinu iek¬auti Bosnijas un Hercegovinas Statistikas a©entüras sniegtie dati, ka arî dati no ßå EUMAP ziñojuma noda¬as par Bosniju un Hercegovinu. Procents par måjsaimniecîbåm, kurås ir televizors, attiecas tikai uz pilsétu iedzîvotåjiem. Sk. eSEEeurope Regional Information and Communications Technologies Sector, Status and Usage Report: Building an Information Society for all, 2004, 85. lpp. (turpmåk: eSEEeurope, Status and Usage Report). 8 Skait¬os par Albåniju iek¬auti dati, ko sniegußi Instat (“Albania population in 2001”) un EBU, ka arî dati no ßå EUMAP ziñojuma noda¬as par Albåniju. 9 IP International Marketing Committee, Television 2004, 14. lpp. 10 European Audiovisual Observatory, The Yearbook 2004, Volume 1, 30.–31. lpp., k¬üdu labojuma ieliktnis. 11 2002. gada dati. 12 2002. gada dati. 13 European Audiovisual Observatory, The Yearbook 2004, Volume 1, 34. lpp. 14 2004. gada dati. 15 IP International Marketing Committee, Television 2004, ziñojumi par valstîm. 16 Dati no ßå EUMAP ziñojuma noda¬as par Albåniju (par 2002. gadu). 17 Dati no ßå EUMAP ziñojuma noda¬as par Bosniju un Hercegovinu (par 2004. g.). 18 Datus pa e-pastu sniedza a©entüra AGB Puls (par 2004. gadu). 19 Dati par Franciju no ßå EUMAP ziñojuma noda¬as par Franciju (par 2004. gadu). 20 IP International Marketing Committee, Television 2004, country reports; European Audiovisual Observatory, The Yearbook 2004; EUMAP ziño- jumi par valstîm. 21 Sekojoßie 2005. gada augusta grozîjumi Likumå par Raidorganizåcijåm: Republikas apraides a©entüras locek¬u pilnvaru termiñß büs no çetriem lîdz seßiem gadiem. Tiem locek¬iem, kurus izvirza Parlamenta Kultüras un informåcijas komiteja, büs seßu gadu mandåts; tiem, kurus izvirzîs Vojvodinas autonomås provinces parlaments, universitåtes un reli©iskas kopienas, büs piecu gadu mandåts; NVO un profesionalo apvienîbu izvirzîtajiem locek¬iem büs çetru gadu mandåts.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 176 22 Slovåkijas raidorganizåciju uzraudzîbå ir netießi iesaistîtas citas institücijas, pieméram, Konkurences uzraudzîbas padome, Kultüras ministrija un Telekomunikåciju birojs. 23 OFCOM ir vairåkas citas padomes un komitejas, kuru darbs papildina galvenås valdes darbu. Vissvarîgåkå no ßådåm institücijåm ir OFCOM Satura padome (neatkarîgå OFCOM apakßkomiteja, kurå darbojas 11 neadministratîvi un 2 administratîvi locek¬i un kuras locek¬us iece¬ OFCOM valde no re©ioniem), kå arî Patérétåju panelis (kas darbojas neatkarîgi no OFCOM, tajå ir OFCOM iecelti 11 locek¬i no re©ioniem un pilsoniskås sabiedrîbas, ka arî neatkarîgs Sekretariåts). 24 “Nolana principus” izveidoja Publiskås dzîves standartu komiteja un iek¬åva Valsts amatpersonu iecelßanas biroja pieñemtå kodekså. Nolana principi noteic, ka valsts dzîve ir jåvada saskañå ar septiñiem principiem: nesavtîbu, godapråtu, objektivitåti, atbildîbu, atvértîbu, godîgumu un lîder- pozîcijåm. Íie noteikumi noteic, ka valsts amatpersonåm jådarbojas atklåti un caurskatåmi. 25 Tå kå BHRT BiH veido trîs sabiedriskås televîzijas stacijas, tad to darbîbu koordiné Izpildkomiteja, kas apvieno visu Direktoru valΩu priekßsédétåjus (BHRT BiH, RTF FBiH un RT RS). BHRT BiH pårvaldes struktüra paståv arî RTF FBiH un RT RS. 26 Katrai sabiedrisko pakalpojumu raidorganizåcijai ir trîs amatpersonas, kas atbild par organizåcijas vadîbu un uzraudzîbu. 27 BBC: BBC sabiedriskie pienåkumi ir definéti tås Karaliskajå hartå (1996. g.), un tås pakalpojumi un standarti ir definéti pavadoßajå valdîbas un BBC lîgumå; Channel 4: informåcija no Channel 4 måjas lapas, pamatojoties uz pienåkumiem, kas izriet no 2003. gada Likuma par komunikåci- jåm 265. panta. 28 2005. gada augusta grozîjumi Likumå par raidorganizåcijåm atjaunoja obligåto abonentmaksu, kas skatîtåjiem un klausîtåjiem, såkot no 2005. gada 1. oktobra, büs jåmakså kopå ar elektrîbas ré˚inu. 29 Dati par Horvåtiju no IP International Marketing Committee, Television 2004, 316. lpp.; un no IP International Marketing Committee, Television 2003. International Key Facts, November 2003, 18. lpp. 30 Dati par Serbiju un Melnkalni no IP International Marketing Committee, Television 2004, ziñojumi par valstîm. 31 Dati par Bosniju un Hercegovinu no EUMAP ziñojumiem par valstîm. 32 Dati par Ma˚edoniju no IP International Marketing Committee, Television 2004, ziñojumi par valstîm. 33 Dati par Albåniju ir apléses no EUMAP nacionålajiem ziñojumiem. 34 European Audiovisual Observatory, The Yearbook 2004, Vol. 2, 65. lpp. 35 2002. gada dati. 36 2002. gada dati. 37 2003. gada dati par 15 méneßiem. 38 European Audiovisual Observatory, The Yearbook 2004, Vol. 1, 40. lpp. 39 2003. gada dati, izñemot Horvåtiju, par kuru sniegti 2004. gada dati.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 177 40 Dati, pamatojoties uz EUMAP pétîjumiem, no: AGB Puls, TNS A-Connect, IP/RTL Group: Television 2004, Visio Slovakia, AGB TNS International Romania, Radio and TV Programs in Slovenia by SRDF, Media Services AGB Slovenia, GfK-USM: Monitoring SMI Ukraine, AGB Ukraine, Ukrainas ekspertu apleses; AGB Puls Croatia, AGB Hungary, Noema Bulgaria, TNS-Emor Estonia, TNS BMF Latvia, TNS Gallup Lithuania. (Íajå tabulå iek¬autos datus par Horvåtiju pa e-pastu sniedza AGB Puls Agency (par 2004. gadu).) 41 IP International Marketing Committee, Television 2004, ziñojumi par valstîm. 42 DaΩås valstîs tiek piemérotas lielas atlaides un komisijas maksas, tåpec bruto un neto skait¬i ¬oti atß˚iras. Íîs valstis ir Rumånija, Turcija, Ungårija. 43 Televîzijas izmaksu îpatsvars Latvijai ir ñemts no neto skait¬a. 44 Dati par Bosniju un Hercegovinu ir par 2002. gadu. Visi dati par Bosniju un Hercegovinu ir ¬oti aptuveni (sk. EUMAP valsts ziñojumu). 45 Albånijas Mediju monitoringa centra apléses (skat. EUMAP valsts ziñojumu). 46 IP International Marketing Committee, Television 2004, ziñojumi par valstîm. 47 Privåtie un kolektîvie “ß˚îvji”. 48 Bosnijas un Hercegovinas skait¬os ietverti tikai pilsétu iedzîvotåji. Sk.: eSEEeurope, Status and Usage Report, 85. lpp. 49 Skait¬i par Franciju ñemti no EUMAP ziñojuma noda¬as par Franciju. 50 IP tîkla apléses. 51 Ieskaitot étera, MMDS un UPC Direct. 52 2002. gada dati. 53 Ma˚edonijas Republikas Raidorganizåciju padomes apléses. 54 Bez måjsaimniecîbåm ar digitålo televîziju. 55 IP International Marketing Committee, Television 2004. 56 Vietéjo mobilo telefonu uzñémumu AMC un Vodafone, un Albtelecom sniegtie dati. 57 Bosnijas un Hercegovinas skait¬os ietverti tikai pilsétu iedzîvotåji. Sk.: eSEEeurope, Status and Usage Report, 85. lpp. 58 Ma˚edonijas Republikas Statistikas biroja apléses. 59 Ma˚edonijas Republikas Statistikas biroja apléses. 60 Ma˚edonijas Republikas Raidorganizåciju padomes apléses. 61 IP International Marketing Committee, Television 2004, ziñojumi par valstîm. 62 European Audiovisual Observatory, The Yearbook 2004, Vol. 2, 56.–57. lpp.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 178 Televîzija Eiropå: likumdoßana, politika un neatkarîba

Latvija TELEVÈZIJA EIROPÅ

Saturs

1. Kopsavilkums ...... 183 2. Konteksts 185 2.1. Fons 185 2.2. Televîzijas sektora struktüra ...... 186 2.3. Galveno dalîbnieku tirgus da¬as ...... 190 3. Vispåréjais apraides reguléjums un struktüras ...... 192 3.1. Televîzijas sektora uzraudzîbas iestådes ...... 193 3.1.1. Nacionålå radio un televîzijas padome (NRTP) ...... 193 3.1.2. Ierosinåtås reformas ...... 195 3.1.3. Uzraudzîba praksé ...... 197 3.2. Licencéßana ...... 198 3.3. Likuma pieméroßana ...... 198 3.4. Apraides neatkarîba ...... 201 4. Sabiedrisko raidorganizåciju likumdoßana un pårvalde ...... 204 4.1. Sabiedriskås apraides sistéma ...... 205 4.2. Pakalpojumi ...... 205 4.3. Finanséjums ...... 207 4.4. Pårvaldes struktüra ...... 209 4.4.1. Saståvs ...... 209 4.4.2. Iecelöana amatos ...... 210 4.4.3. Pienåkumi ...... 210 4.5. Programmas struktüra ...... 211 4.5.1. Raidîjumi ...... 211 4.5.2. Programmu vadlînijas ...... 212 4.5.3. Kvotas ...... 212 4.6. Redakcionålie standarti ...... 213 5. Komerciålo raidorganizåciju likumdoßana un vadîba ...... 215 5.1. Komerciålås apraides sistéma ...... 215 5.2. Pakalpojumi ...... 217 5.3. Komerciålo raidorganizåciju îpaßnieki ...... 217 5.3.1. Èpaßnieki ...... 217 5.3.2. DaΩådu mediju piederîba ...... 219 5.4. Finanséjums ...... 219 5.5. Programmu struktüra ...... 220 5.5.1. Instrumenti ...... 220 5.5.2. Programmu vadlînijas ...... 221 5.5.3. Kvotas ...... 223 5.6. Redakcionålie standarti ...... 224

180 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 SATURS

6. Apraide un minoritåßu pårståvîba ...... 224 7. Eiropas reguléjums ...... 227 8. Jauno tehnolo©iju un pakalpojumu ietekme ...... 228 8.1. Jaunie mediji ...... 228 8.2. Tirgus apståk¬i ...... 228 8.3. Pakalpojumi ...... 229 8.4. Digitålå televîzija ...... 229 9. Secinåjumi ...... 231 10. Rekomendåcijas ...... 232 10.1. Mediju politika ...... 232 10.2. Uzraudzîbas iestådes ...... 232 10.3. Sabiedriskås un komerciålås raidorganizåcijas ...... 233 10.4. Sabiedriskås raidorganizåcijas ...... 233 10.5. Komerciålås raidorganizåcijas ...... 233

1. pielikums. Ziñojumå citétå nacionålå likumdoßana ...... 234 2. pielikums. Bibliogråfija ...... 235

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 181 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Tabulu rådîtåjs

1. tabula. Audiovizuålå tehnika iedzîvotåju îpaßumå (2003) ...... 186 2. tabula. Mediju reklåmas tirgus Latvijå (2000–2004) ...... 187 3. tabula. Televîzijas reklåmas bruto ieñémumi – sadalîjums pa kanåliem (2003) 188 4. tabula. Licencéto raidorganizåciju skaits (1996–2004) ...... 189 5. tabula. ‰tera televîzijas kanåli (2004) ...... 189 6. tabula. Kabe¬televîzijas un satelîttelevîzijas re©ionålå izplatîba (2003) ...... 190 7. tabula. Nacionålås apraides televîzijas kanålu auditorijas da¬as (2001–2004) . . 191 8. tabula. LTV ieñémumi – sadalîjums pa ieñémumu avotiem (2001, 2004) . . . . 208 9. tabula. Latvijas Televîzijas raidîjumu sadalîjums pa Ωanriem (2002–2004) . . . . 211 10. tabula. Komerciålo raidorganizåciju apgrozîjums un pe¬ña (2000, 2003) . . . . . 220 11. tabula. Komerciålo kanålu un LTV raidapjoms pa Ωanriem (2003) ...... 223 12. tabula. Kopéjais interneta lietotåju skaits (2000–2004) ...... 229

Saîsinåjumu saraksts

LTV Latvijas Televîzija LR Latvijas Radio LVRTC Latvijas Valsts radio un televîzijas centrs NRTP Nacionålå radio un televîzijas padome ES Eiropas Savienîba NVO nevalstiskås organizåcijas PBK Pirmais Baltijas Kanåls

182 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA

1. KOPSAVILKUMS Latvijas iedzîvotåjiem televîzija ir galvenais informåcijas avots. Televizors ir gandrîz visås måjsaimniecîbås, turpretî radiouztvéréji ir mazåk izplatîti, jo deviñdesmitajos gados Lat- vija pakåpeniski atteikusies no vidéjo vi¬ñu un padomju FM diapazona, savukårt avîΩu tiråΩas ir sarukußas iedzîvotåju zemås pirktspéjas dé¬. Kopß deviñdesmitajiem gadiem elektroniskajo mediju sistémå ir notikußas radikålas pårmaiñas, tomér sabiedrisko un komerciålo raidorganizåciju reguléjuma attîstîbu ir kavéjußi noturîgi, nemüsdienîgi priekßstati par televîziju kå par politiskås elites “pievad˚édi”, sabiedrîbas audzinåßanas lîdzekli, nevis kå par demokråtisku debaßu arénu vai daΩådu sabiedrîbas grupu integ- réßanas resursu. Latvijå ir çetri nacionålie étera TV kanåli – divi sabiedriskie (LTV1 un LTV7) un divi privåtie (LNT un TV3). Tå kå TV3 nacionålajå tirgü ienåca vélu – 2001. gadå, raid- organizåciju tirgus da¬as katru gadu bütiski mainås, sabiedriskajai raidorganizåcijai savu tirgus da¬u zaudéjot un TV3 nostiprinot savas pozîcijas pretstatå LNT. Etniskie un valodas faktori bütiski ietekmé televîzijas tirgu Latvijå. Gandrîz viena treß- da¬a no valsts 2,3 miljoniem iedzîvotåju ir krievvalodîgie (ar ßo jédzienu tiek apzîméti krievu, ukraiñu un baltkrievu etniskås izcelsmes iedzîvotåji, kuru pirmå valoda ir krievu). Kad Krievijas valsts kanåls ORT pårtrauca raidît Latvijas éterå, ßeit, tåpat kå kaimiñ- valstî Igaunijå, såkås masveida påreja uz kabe¬televîziju, kas krievvalodîgajai minoritåtei ir galvenais informåcijas avots. Tåpéc kabe¬televîzijai ir ¬oti svarîga vieta elektronisko mediju sistémå. Visu raidorganizåciju sektoru Latvijå regulé Nacionålå radio un televîzijas padome (NRTP), kas uzrauga gan privåtos, gan sabiedriskos medijus un izsniedz komerciålås apraides licences. Parlamenta ieceltajå padomé, kas ir neatkarîga organizåcija, darbojußies tikai vadoßo politisko partiju pårståvji, un uzkrîtoßs bijis krievvalodîgås minoritåtes pårståvju lîdzdalîbas trükums tajå. Padome savå uzraudzîbas darbîbå ir sastapusies ar vairåkåm problémåm, it îpaßi, ar nepietiekamåm pilnvaråm sankciju pieméroßanai un ar strî- dîgiem (arî nekonstitucionåliem) ierobeΩojumiem attiecîbå uz apraidi sveßvalodås. 2005. gada jünijå Saeima pirmajå lasîjumå pieñéma divus likumprojektus par raidorga- nizåcijåm: jauno Radio un televîzijas likuma projektu un Sabiedrisko raidorganizåciju likuma projektu, kurå pirmo reizi likuma ietvaros definéts sabiedriskås raidorganizåci- jas pasütîjums. Íajos likumprojektos ierosinåtas bütiskas izmaiñas paßreizéjå raidorga- nizåciju reguléjumå. Jaunie likumprojekti paredz paßreizéjås uzraudzîbas institücijas NRTP likvidåciju, tås vietå ieceréts izveidot jaunu regulåtoru – Sabiedrisko raidorga- nizåciju padomi, kas pårñemtu sabiedrisko raidorganizåciju reguléjumu, bet Kultüras ministrijai bütu noteikts pienåkums izstrådåt vispåréjo nozares politiku un uzraudzît komerciålos medijus. Jaunie likumprojekti ieviestu arî virkni izmaiñu citos likum- doßanas aktos attiecîbå uz televîziju. Kaut arî otras reguléjoßas institücijas izveide ir vélama, tomér ßiem likumprojektiem piemît dzi¬i trükumi, îpaßi tådå ziñå, ka tie pieß˚ir valdîbai tiesîbas tießi regulét audiovizuålo sektoru.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 183 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Apraides licences tiek pieß˚irtas atklåtos konkursos, kuru kritériji ir ¬oti neskaidri defi- néti. NRTP spéja piemérot likuma nosacîjumus un licences noteikumus ir bijusi våja, kaut gan, rea©éjot uz Eiropas Savienîbas (ES) izdarîto spiedienu, tå ir spérusi so¬us, lai pa- lielinåtu savas pilnvaras noteikt sankcijas un uzlabotu uzraudzîbas metodolo©iju. Padome tikusi kritizéta arî par tås ß˚ietami patva¬îgajiem lémumiem un saitém ar konkrétåm komerciålåm raidorganizåcijåm. Sabiedrisko televîziju Latvijå veido divi kanåli – LTV1 un LTV7. Nacionålajå pasütî- jumå, par kuru katru gadu vienojas NRTP un Latvijas Televîzija, sabiedriskå medija uzdevumi un pasütîjums ir definéti aptuveni. LTV galvenokårt tiek finanséta ar tießu valsts budΩeta dotåciju, kura ir nepietiekama tehnikas remontam un modernizåcijai un principå nonåk pretrunå ar sabiedriskås televîzijas misiju. Sabiedrisko raidorganizåciju likuma projekts paredz valsts dotåcijas pieaugumu. Gan LTV, gan komerciålajåm raidorganizåcijåm ir jåievéro no Eiropas prasîbåm izrietoßås Eiropas un neatkarîgu producentu darbiem noteiktås kvotas, kå arî årkårtîgi striktå kvota raidapjomam latvießu valodå. Pédéjos gados vérojama bütiska tendence, kas izriet no oficiålås apraides politikas – LTV komercializåcija. Latvijas etniskais saståvs un nesenå vésture raidorganizåciju reguléjumam rada smagu pienåkuma nastu, it îpaßi attiecîbå uz sabiedriskajiem medijiem. Ío nastu Latvijas valdîba nav atzinusi, kur nu vél – pieñémusi. Televîzijai nav izvirzîtas oficiålas prasîbas nodroßi- nåt raidîjumus minoritåßu valodås, ßis jautåjums galvenokårt skar krievvalodîgos iedzî- votåjus. GluΩi otrådi, sabiedriskajå raidorganizåcijå raidîjumi sveßvalodås ir ierobeΩoti: tos drîkst pårraidît tikai otrajå kanålå LTV7, un raidlaika apjoms ir ierobeΩots – 20% no kopéjå raidapjoma. Satversmes tiesa 2003. gadå ßos nosacîjumus atcéla, tomér likum- doßanå joprojåm noteikti citi ß˚érß¬i raidîjumiem sveßvalodås, kas ne¬auj apraidei krievu valodå îstenot savu potenciåli integréjoßo lomu. Radio un televîzijas likumå ir ¬oti aptuveni nosacîjumi attiecîbå uz Ωurnålistikas standartiem – tiek pieprasîta redakcijas politiskå neitralitåte. Ne sabiedriskajåm, ne komer- ciålajåm televîzijåm nav iekßéju dokumentu, kas aprakstîtu profesionålos standartus, izñemot LTV Ziñu dienesta ‰tikas kodeksu. Tomér tas neietver detalizétu standartu aprakstu. Ûurnålisti nav spéjußi vienoties par nacionålu étikas kodeksu, un tiem nav paß- regulåcijas institüciju, kas aizsargåtu tos Ωurnålistus, uz kuriem politi˚i vai medija îpaß- nieki izdara spiedienu. Latvijå ir divas étera komerciålås raidorganizåcijas ar bütisku tirgus da¬u – LNT un TV3. To galvenais konkurents ir PBK, kas retranslé Krievijas Pervij kanal (bijußo ORT) un kuram ir plaßa krievvalodîgo auditorija. Í˚iet, ka LNT un TV3 koncentråcija un daΩådu mediju holdingi neapdraud ne plurålismu, ne konkurenci mediju tirgü. Tomér jütams nopietns caurskatåmîbas trükums attiecîbå uz mediju îpaßniekiem, seviß˚i LNT. Tiek norådîts par iespéjamu saistîbu starp LNT un re©ionålo TV5-Rîga. Komerciålajåm raidorganizåcijåm nav noteikti îpaßi sabiedriskå pakalpojuma sniegßanas pienåkumi, un programmås dominé filmas, seriåli un viegla izklaide.

184 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA

Cilvékresursu trükums ir nopietna probléma gan sabiedriskajåm, gan privåtajåm raidor- ganizåcijåm. Latvijå nav izveidota îpaßa producentu, operatoru, tehni˚u un citu televîzi- jas profesionå¬u izglîtîbas sistéma. Savukårt zemå atalgojuma dé¬ daudzi Ωurnålisti aiziet strådåt uz sabiedrisko attiecîbu uzñémumiem. Valdîba ir spérusi pirmos so¬us, lai uzsåktu påreju uz digitålo televîziju. 2002. gadå tika izmé©inåta apraide un noslégts lîgums ar årzemju investoru par tîkla izveidi. Tomér sakarå ar digitalizåcijas finanséßanu un lîgumu ar investoru izvérsås skandåls, un digitali- zåcijas projekts ir apturéts.

2. KONTEKSTS Televîzija ir Latvijas iedzîvotåju vissvarîgåkais un uzticamåkais informåcijas avots. Kaut arî kopß deviñdesmitajiem gadiem Latvijas raidorganizåcijas ir piedzîvojußas bütiskas pårmaiñas, tomér politiskajå elité saglabåjies skatîjums uz apraidi kå komunikåciju “no augßas uz leju”, un tas kavéjis televîziju attîstîties par neatkarîgu informåcijas avotu un daΩådu sabiedrîbas grupu integråcijas lîdzekli. Latvijå ir divi sabiedriskie un divi privåtie nacionålie étera televîzijas kanåli. Elektronisko mediju sistému ietekmé etniskie un ling- vistiskie faktori, un politika attiecîbå par raidîjumiem minoritåtém joprojåm ir pro- blemåtiska.

2.1. Fons Kopß Latvija k¬uvusi neatkarîga, audiovizuålajå sektorå ir notikußas dzi¬as pårmaiñas. Latvija ir mantojusi trîs padomju laika étera televîzijas izplatîßanas tîklus, kurus sabied- riskå televîzija un komerciålås televîzijas joprojåm izmanto nacionålajå apraidé. Lielå- kajai iedzîvotåju da¬ai televîzija ir vissvarîgåkais informåcijas avots. Da¬éji tas izskaidrojams ar atteikßanos no padomju FM diapazona, kas daudzus uztvéréjus padarîja par lietoßanai nederîgiem, tå rezultåtå radio izplatîba ir zemåka nekå televîzijai. Vél viens televîzijas popularitåtes iemesls ir tas, ka ekonomisko reformu izraisîtås pirktspéjas samazinåßanås dé¬ kritusies dienas laikrakstu tiråΩa. Daudzos gados radio un televîzija ir ieguvußas visaugståkos uzticîbas reitingus. 2004. gada pavasarî televîzija bija vadoßå to institüciju sarakstå, kuråm iedzîvotåji uzticéjås visvairåk: tås reitings bija 69 procenti, pavisam tuvu bija arî radio ar 67 procentiem. Tieslietu sistémai, valdîbai un Saeimai uzticéjås mazåk nekå 30 procentu no aptaujas respondentiem.1

1 Eurobarometer. Sabiedriskå doma kandidåtvalstîs. Nacionålais ziñojums: Latvija (Candidate Countries Eurobarometer, 2004. 1. National Report: Latvia) 2004. gada jülijs. Sk. http://europa.eu.int/comm/public_opinion/archives/eb/eb61/nat_lv.pdf (sk. 25.08.2004.).

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 185 TELEVÈZIJA EIROPÅ

2.2. Televîzijas sektora struktüra Latvijas iedzîvotåju skaits ir 2,3 miljoni (2005. gada 1. janvåra dati). Iedzîvotåju saståvs ir neviendabîgs, tas iedalåms ßådås etniskajås grupås: latvießi (59 procenti), krievi (29 procenti), baltkrievi (3,8 procenti), ukraiñi (2,6 procenti ), po¬i (2,4 procenti) un lietu- vießi (1,4 procenti).2 Krievvalodîgås minoritåtes atß˚irîgås vélmes un mediju lietoßanas paradumi, kå arî Latvijas mediju politika attiecîbå pret viñiem, ir svarîgi ßå ziñojuma temati. Televîzijas izplatîba Latvijå ir gandrîz simtprocentîga, vienai piektajai da¬ai måj- saimniecîbu pieder vairåk nekå viens televizors. Arî kabe¬televîzija ir plaßi izplatîta, ko veicina krievvalodîgo iedzîvotåju pieprasîjums.

1. tabula. Audiovizuålå tehnika iedzîvotåju îpaßumå (2003) Måjsaimniecîbu îpatsvars (procentos)

Vismaz viens televizors 97 Divi vai vairåk televizori 21 Trîs vai vairåk televizori 4 Kabe¬televîzijas pieslégums 49 Satelîta ß˚îvji 5 Radioaparåti 93

Avots: TNS Latvia3

Latvijas iedzîvotåji arvien vairåk laika pavada, skatoties televîziju: 2001. gadå vidéji 3 stundas un 1 minüti katru dienu, bet 2001. gadå 3 stundas un 24 minütes.4 Televîzija veido 35,2 procentus reklåmas tirgus, kas 2004. gadå bija 17,3 miljoni LVL (aptuveni 25,8 miljoni €5 ).6 Kopumå péc spéjå krituma, ko 1998. gadå izraisîja Krie-

2 Keire, I. “Pårmaiñas Latvijå. 1990.–2005”. Statistikas datu apkopojums. Rîga, 2005. Sk. http://www.politika.lv/?id=111237&lang=lv (sk. 26.05.2005.). 3 TNS Latvia. Nacionålås auditorijas pétîjums. 2002–2003. (No 2002. gada 14. oktobra lîdz 2003. gada 12. oktobrim), TNS Latvia sniegtie dati EUMAP 2004. gada 14. jünijå. 4 TNS Latvia. Televîzijas auditorijas mérîjumi. (No 2001. gada 1. janvåra lîdz 2002. gada 6. janvå- rim.) Televîzijas auditorijas mérîjumi 2003. (No 2003. gada 6. janvåra lîdz 2004. gada 4. janvårim.) TNS Latvia sniegtie dati EUMAP 2004. gada 14. jünijå. 5 Ziñojumå izmantots 2004. gada 1. janvåra valütas maiñas kurss €1 = LVL 0,674. 6 TNS Latvia. Pétîjums par reklåmas izdevumiem 2004. (No 2004. gada 31. janvåra lîdz 2004. gada 31. decembrim.) TNS Latvia sniegtie dati EUMAP 2005. gada 11. aprîlî.

186 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA vijas finanßu krîze, reklåmas tirgum ßobrîd ir daudzsoloßas perspektîvas. Kaut arî reklå- mas izdevumi uz vienu iedzîvotåju joprojåm ir zemi – 2004. gadå tie bija 23 lati, tirgü vérojams stabils ikgadéjais pieaugums, mérot to vietéjå valütå, neraugoties uz nelielu kritumu 2003. gadå, mérot eiro. Reklåmas bloku piesåtinåtîba 2003. gadå piespieda raidorganizåcijas vidéji par 20 procentiem paaugstinåt reklåmas cenas prime-time laikå, kad ir visvairåk skatîtåju.7 Par nåkamo cenu pieaugumu – vidéji par 20 procentiem – mediji paziñoja 2004. gada beigås.8

2. tabula. Mediju reklåmas tirgus Latvijå (2000–2004)

Reklåmas ieñémumi 2000 2001 2002 2003 2004 Kopå (miljons €)5461696774 Kopå (miljons LVL) 30 34 41 43 49 Uz vienu iedzîvotåju (€)2326302932 Uz vienu iedzîvotåju (LVL) 13 14 17 18 23 Gadskårtéjais pieaugums vietéjå valütå 29 14 18 6 14 (procentos) Televîzija 34 34 34 34 35 Reklåmas Radio 16 13 13 12 12 ieñémumu Laikraksti 36 37 35 32 30 sadalîjums Ûurnåli 8 10 12 14 14 pa sektoriem Vides 5 5 6 6 7 (procentos) Kino 1 1 1 1 1 Internets 0,3 1 1 2 2

NB. Procentu skait¬i ir noapa¬oti lîdz tuvåkajam vienam procentam. Avots: TNS Latvia9

Deviñdesmitajos gados nacionålajå étera televîzijas sistémå dominéja divas raidorgani- zåcijas: sabiedriskå Latvijas Televîzija (LTV) un privåtå LNT. 2001. gada februårî péc diviem noraidîtiem pieteikumiem TV3 beidzot tika pieß˚irta nacionålås apraides licence. Paßlaik trîs raidorganizåcijas viså valstî raida çetros kanålos. Abas komerctelevîzijas –

7 Preisa, D. “TV sola celt cenas”. “Dienas Bizness”, 10.11.2003. 8 LETA. “Reklåmas cenas paaugstinås arî LTV un TV3”. 28.11.2004. LETA. “Pagåjußajå gadå rek- låmas tirgus apjoms sasniedzis 83 miljonus latu”. 01.03.2005. 9 TNS Latvia. Pétîjums par reklåmas izdevumiem 2000–2004. TNS Latvia sniegtie dati EUMAP 20004. gada 14. jünijå un 2005. gada 11. aprîlî.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 187 TELEVÈZIJA EIROPÅ

LNT un TV3 – katra raida vienå nacionålajå kanålå. LTV ir divi kanåli: vispåréja satura raidîjumi latvießu valodå LTV1; sporta un izklaides raidîjumi latvießu valodå, kå arî ziñas un sarunu ßovi krievu valodå LTV7 (lîdz 2003. gadam nosaukums LTV2). Kopß LNT dibinåßanas 1996. gadå, Latvijas Televîzija pamazåm zaudé savu tirgus da¬u. Abas lielåkås komerciålås raidorganizåcijas ievérojami apsteidz sabiedrisko raidorganizå- ciju gan skatîtåju daudzuma, gan reklåmas ieñémumu îpatsvara ziñå. Da¬éji tåpéc, ka tåm ir stabilas pozîcijas Rîgå, kas ir îpaßi pievilcîga reklåmdevéjiem.

3. tabula. Televîziju reklåmas bruto ieñémumi – sadalîjums pa kanåliem (2003) Kopéjå bruto reklåmas ieñémumu da¬a (procentos)

LNT 37,0 TV3 32,1 LTV1 11,6 PBK 8,5 TV5 7,4 LTV7 3,4

Avots: TNS Latvia10

Lîdzås nacionålajiem kanåliem Latvijå darbojas vél septiñi re©ionålie un 17 vietéjie kanåli. Re©ionålå televîzija aptver vai nu lielu pilsétu vai administratîvu rajonu (parasti 15–30 km rådiuså), turpretî vietéjås stacijas parasti darbojas nelielås kopienås (3–20 km rådiuså).

4. tabula. Licencéto raidorganizåciju skaits (1996–2004) Licencétås 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2004 raidorganizåcijas

Televîzijas 42 27 28 27 27 28 27 28 Kabe¬televîzijas 32 29 39 37 33 37 37 36 Kabe¬radio 1 1 1 1 1 1 1 1 Satelîta televîzija 0 0 0 0 0 0 1 1 Radio stacijas 24 24 25 30 31 31 31 36

Avots: NRTP11

10 TNS Latvia. Pétîjums par reklåmas izdevumiem 2003. TNS Latvia sniegtie dati EUMAP 2004. gada 14. jünijå. 11 NRTP. Raidorganizåcijas. Sk. http://www.nrtp.lv/lv/tv.php (sk. 27.07.2005.). (Turpmåk – NRTP. Raidorganizåcijas.)

188 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA

5. tabula. ‰tera televîzijas kanåli (2004)

Kanåls Apraide

1. LTV1 nacionålå 2. LTV7 nacionålå 3. LNT nacionålå 4. TV3 nacionålå 5. Kuldîgas Televîzijas sabiedrîba re©ionålå 6. Daugavpils TV re©ionålå 7. Rézeknes TV/Latgales re©ionålå TV re©ionålå 8. TV Dzintare re©ionålå 9. TV – Miljons re©ionålå 10. Ventspils TV re©ionålå 11. TV5 – Rîga re©ionålå (Rîgå) 12. TV Spektrs vietéjå 13. Lîvånu TV vietéjå 14. Vidusdaugavas televîzija vietéjå 15. Zemgales novada televîzija vietéjå 16. Rüjienas TV vietéjå 17. Aizputes TV vietéjå 18. Kråslavas TV vietéjå 19. Ogres televîzija vietéjå 20. Smiltenes TV vietéjå 21. Dagdas TV vietéjå 22. Gulbenes TV vietéjå 23. TV Vidzeme vietéjå 24. TV Vi¬åni vietéjå 25. Skrundas TV vietéjå 26. Talsu TV vietéjå 27. Valmieras TV vietéjå 28. Sélijas NTV 6 vietéjå

NB. Kanåli uzskaitîti tådå paßå secîbå kå NRTP interneta lapå. Avots: NRTP12

Kabe¬televîzijai ir îpaßi spécîgas pozîcijas Latvijas audiovizuålajå tirgü, tajå kopß 1996. gada darbojas vairåk nekå 30 pakalpojuma sniedzéju (2004. gadå – 36). Viens no galvenajiem popularitåtes iemesliem ir bijusi pieprasîjuma “eksplozija” péc Krievijas pro- grammåm krievu iedzîvotåju vidü péc tam, kad 1996. gadå tika pårtraukta Krievijas ORT kanåla translåcija nacionålajå éterå. Måjsaimniecîbu skaits ar kabe¬televîzijas pie- slégumu ir pieaudzis no 28 procentiem 1998. gadå lîdz 49 procentiem 2003. gadå.

12 NRTP. Raidorganizåcijas.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 189 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Kabe¬televîzija ir plaßi izplatîta lielajås pilsétås, turpretî satelîttelevîzija ir salîdzinoßi vairåk iecienîta laukos. Tikai 2 procentiem galvaspilsétas iedzîvotåju ir satelîta “ß˚îvji” salîdzinåjumå ar 4,7 procentiem valstî kopumå. Satelîttelevîzijas zemås izplatîbas iemesls ir ierobeΩotå pieeja årzemju TV maksas kanåliem, lielåkå da¬a no tiem Latvijå nav tikußi oficiåli izplatîti.13 TV3 ir vienîgais vietéjais satelîttelevîzijas kanåls. Re©ionålais étera televîzijas kanåls TV5–Rîga izplata signålu ar satelîta starpniecîbu vietéjiem kabe¬- televîzijas operatoriem.

Kabe¬televîzija Satelîttelevîzija

Rîga 76 2 Vidzeme 32 6 Kurzeme 34 9 Zemgale 30 5 Latgale 45 5

Avots: TNS Latvia14

2.3. Galveno dalîbnieku tirgus da¬as Nacionålais étera televîzijas tirgus ir sadalîts aptuveni vienådås da¬ås starp sabiedriskajiem kanåliem un abåm privåtajåm raidorganizåcijåm. 2004. gadå LNT ar 22 procentiem auditorijas bija tirgus lîdere, turpretî LTV1 un LTV7 kopå bija 19 procenti auditorijas, bet TV3 – 17 procentu liela auditorijas da¬a (sk. 7. tabulu). Pédéjo desmit gadu laikå privåto mediju konkurences, kå arî savas nespéjas dé¬ uzlabot raidîjumu kvalitåti un pieméroties skatîtåju vajadzîbåm sabiedriskais radio un sabiedriskå televîzija zaudéjusi da¬u auditorijas. LTV1 auditorijas da¬a kritås no 22 procentiem 1997. gadå lîdz 14 procentiem 2003. gadå.15 Lîdz 2000. gadam lielåkais labuma guvéjs no tå bija komerciålå LNT, kas 1996. gadå ienåca tirgü kå pirmais privåtais nacionålais kanåls. Kopß tå laika TV3 ir iedragåjusi LNT dominéjoßo ståvokli, it îpaßi kopß nacionålås

13 LVRTC. Virszemes televîzijas un radio apraides attîstîbas koncepcija 2003. gada 1. decembrî. Sk. http://www.lvrtc.lv/01_12_2003.htm (sk. 25.06.2004.). 14 TNS Latvia. Nacionålås auditorijas pétîjums. 2002–2003. (No 2002. gada 14. oktobra lîdz 2003. gada 12. oktobrim.) TNS Latvia sniegtie dati EUMAP 2004. gada 14. jünijå. 15 TNS Latvia. Televîzijas auditorijas mérîjumi 1997. TNS Latvia sniegtie dati EUMAP 2004. gada 14. jünijå.

190 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA apraides licences iegüßanas 2001. gadå. No 1997. lîdz 2003. gadam LNT auditorijas da¬a kritusies no 39 lîdz 24 procentiem. Paßlaik televîzijas tirgü dominéjoßå tendence ir LNT un TV3 cîña par auditoriju. TV3 straujo ekspansiju nodroßina ori©inålie vietéjie raidîjumi un daΩi citi programmas panåkumi, pieméråm, 2001. gadå iegütås tiesîbas translét pasaules hokeja çempionåtus, kas ir ¬oti populåri Latvijå. 2001. gada çempionåta spé¬u translåcija veicinåja TV3 reitinga pieaugumu no 5 lîdz 13 procentiem, vél pirms raidorganizåcija bija ieguvusi nacionålås apraides licenci. 2005. gadå viena no spélém piesaistîja pat 51 procentu auditorijas. Izñemot 2004. un 2005. gada Eirovîzijas dziesmu konkursus, tå ir vislielåka auditorija, ko pulcinåja kåds TV raidîjums.

7. tabula. Nacionålås apraides televîzijas kanålu auditorijas da¬as (2001–2004)

Gada vidéjå auditorijas da¬a (procentos) 2001 2002 2003 2004 Kopå Tautîba Kopå Tautîba Kopå Tautîba Kopå Tautîba latvießi cita latvießi cita latvießi cita latvießi cita

LNT 27 35 17 25 35 12 24 32 11 22 29 11 LTV1 15 22 4 13 20 4 14 21 4 14 21 3 LTV7 4 4 4 4 5 3 5 6 3 5 6 3 PBK 8 3 16 9 2 19 9 2 20 10 2 21 TV3 12 14 10 15 18 10 16 20 11 17 23 9 TV5–Rîga 0,5 0,4 1 2 2 3 3 4 3 3 4 2 TV3+ – – – – – – – – – 2 1 5 Citi 33 23 49 31 19 50 29 15 49 27 15 47

Avots: TNS Latvia16

Viens no vissvarîgåkajiem strukturålajiem faktoriem, kas ietekmé Latvijas televîzijas industriju, ir etnisko latvießu vairåkuma un krieviski runåjoßås minoritåtes atß˚irîgie televîzijas lietoßanas paradumi. Krievu skatîtåji dod priekßroku kabe¬televîzijas kanålam Pervij Baltijskij kanal (PBK), kas galvenokårt retranslé Krievijas Pervij kanal programmas, taçu ietver arî vietéjås vakara ziñas krievu valodå. Tikai 2 procenti etnisko latvießu skatås ßo kanålu, turpretî krievvalodîgo vidü kanålam ir 20 procentu skatîtåju. Dîvainå

16 TNS Latvia TAM. 2001. (No 2001. gada 1. janvåra lîdz 2002. gada 6. janvårim); 2002. (no 2002. gada 7. janvåra lîdz 2003. gada 5. janvårim); 2003. (no 2003. gada 6. janvåra lîdz 2004. gada 4. janvårim); 2004. (no 2004. gada 5. janvåra lîdz 2005. gada 2. janvårim.). TNS Latvia sniegtie dati EUMAP 2004. gada 14. jünijå un 2005. gada 11. aprîlî.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 191 TELEVÈZIJA EIROPÅ kårtå sabiedriskå televîzija LTV7, kas raida krievu valodå, piesaista vél mazåk krievval- odîgo skatîtåju nekå vienîgi latviski raidoßå LTV1. Vietéjås raidorganizåcijas ar zinåmiem panåkumiem konkuré ar retranslétajåm Krievijas televîzijåm. Krievvalodîgie regulåri skatås LNT un TV3, kas piedåvå raidîjumus ar subtitriem krievu valodå. 2002. gada rudenî PBK Rîgå bija ieguvis 15 procentu nelatvießu auditorijas, bet vietéjais kanåls TV5–Rîga bija otrs populåråkais ar 12 procentiem auditorijas, TV3 – treßais ar 10 procentiem, LNT – ceturtais ar 8 procentu lielu auditoriju.17 Zîmîgi, ka sabiedriskå raidorganizåcija bija visnepopulåråkå: LTV1 auditorijas da¬a bija tikai 2 procenti un LTV2 (tagad LTV7) – trîs procenti, neraugoties uz to, ka piedåvå raidîjumus krievu valodå.

3. VISPÅR‰JAIS APRAIDES REGUL‰JUMS UN STRUKTËRA Latvijas televîzijas sektoru regulé Radio un televîzijas likums, kas pirmo reizi tika pie- ñemts 1995. gadå18 un kura ievéroßanu pårrauga Nacionålå radio un televîzijas padome (NRTP). Tå pårrauga gan privåtås, gan sabiedriskås raidorganizåcijas un izsniedz komer- ciålås apraides licences. Padomes kå regulatora darbîbu ir apgrütinåjußas vairåkas problémas, îpaßi neatkarîbas trükums, nepietiekams pilnvarojums piemérot sankcijas un pretrunîgi (arî nekonstitu- cionåli) ierobeΩojumi apraidei sveßvalodås. Apraides licences tiek pieß˚irtas atklåtos konkursos, tomér konkursu noteikumi ir nekonkréti. NRTP ir bijis maz tiesîbu, lai pie- mérotu likuma nosacîjumus un licencéßanas noteikumus, kaut gan, rea©éjot uz ES spiedienu, tå ir spérusi so¬us, lai palielinåtu sankciju pieméroßanas pilnvaras un uzlabotu uzraudzîbas metodolo©iju. 2005. gada jünijå Saeimå pirmajå lasîjumå akceptéja divus likumprojektus par raidorga- nizåcijåm. Tie piedåvå jaunu reguléßanas sistému, kurå sabiedriskajåm un privåtajåm raidorganizåcijåm bütu atseviß˚as uzraudzîbas institücijas. Tomér likumprojektiem piemît nopietni trükumi, jo tie negaranté regulatora neatkarîbu un neievieß prognozé- jamu un uzticamu finanséßanas sistému.

17 TNS Latvia. Televîzijas auditorijas pétîjumi. 2002. gada rudens. TNS Latvia sniegtie dati EUMAP 2004. gada 14. jünijå. 18 Radio un televîzijas likums. “Latvijas Véstnesis”, 137(420). num., 08.09.1995. Ar jaunåkajiem 2004. gada 16. decembra grozîjumiem, kas ståjås spékå 2004. gada 29. decembrî. Sk. http://www.ttc.lv/New/lv/tulkojumi/E0034.doc (sk. 20.06.2005.). (Turpmåk – Radio un tele- vîzijas likums.)

192 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA

3.1. Televîzijas sektora uzraudzîbas iestådes 3.1.1. Nacionålå radio un televîzijas padome (NRTP) Visu audiovizuålo sektoru, tajå skaitå arî televîziju, uzrauga Nacionålå radio un tele- vîzijas padome (NRTP). Saskañå ar Radio un televîzijas likumu padome ir neatkarîga institücija, kas pårståv sabiedrîbas intereses un pårrauga raidorganizåcijas, lai nodroßinåtu visu likumu ievéroßanu, kå arî vårda un informåcijas brîvîbu.19 Padomes galvenie pienåkumi ir ßådi: izstrådåt nacionålo apraides straté©iju un nacionålo apraides attîstîbas koncepciju, pieß˚irt apraides licences, tajå skaitå kabe¬televîzijas licences, uzturét visu raidorganizåciju re©istru, apkopot un analizét informåciju par apraides darbîbu un attîstîbu, kå arî pasütît sociolo©iskus pétîjumus par problémåm, kas saistîtas ar raidoßajiem medijiem. Tå uzrauga arî Radio un televîzijas likuma ievéroßanu un pie- méro sankcijas par likuma pårkåpumiem, apkopo raidîto programmu dokumentåciju statistikas vajadzîbåm, pieméram, par raidîjumu veidu, ilgumu, dalîbniekiem, raidîjuma valodu (valodåm), kå arî par producentu. Padome izlases kårtîbå veic izplatîto raidîjumu satura un kvalitåtes pårbaudes.20 Padome pårrauga sabiedrisko raidorganizåciju Latvijas Televîzija (LTV). Padome apstiprina tås statütus, iece¬ ©eneråldirektoru, apstiprina påréjos valdes locek¬us, kå arî iece¬ iekßéjås revîzijas komisiju.21 Attiecîbå par programmas veidoßanu padome nosaka LTV Valsts pasütîjuma galvenos parametrus, padome un LTV katru gadu vienojas par ßo dokumentu, kå arî sagatavo LTV budΩetu apstiprinåßanai Saeimå. Regulatoram nav tiesîbu vértét vai at¬aut raidîjumus pirms to translåcijas. Saskañå ar Radio un televîzijas likumu padomei ir vispårîgs pienåkums veicinåt visu raidoßo mediju lîdztiesîgu un lîdzsvarotu attîstîbu. Tai jånovérß raidorganizåciju monopolu raßanås un jåveicina Latvijas nacionålajåm interesém atbilstoßa programmu vei- doßanas politika.22 Tomér neviens no ßiem jédzieniem nav paskaidrots sîkåk. Latvijas elektronisko sabiedrîbas saziñas lîdzek¬u attîstîbas nacionålå koncepcija 2003.– 2005. gadam (turpmåk tekstå – Nacionålå koncepcija 2003–2005), kuru padome ap- stiprinåja 2003. gadå, atzina, ka sabiedriskås apraides finanséjums ir nepietiekams un uzsvéra abonentmaksas ievießanas nepiecießamîbu.23 Dokumentå definéti tådi padomes uzdevumi: nostiprinåt tås uzraudzîbas kapacitåti, veicinåt godîgu konkurenci starp

19 Radio un televîzijas likums, 41(1). pants. 20 Radio un televîzijas likums, 46. pants. 21 Radio un televîzijas likums, 46(3). pants. 22 Radio un televîzijas likums, 45. pants. 23 NRTP. Latvijas elektronisko sabiedrîbas saziñas lîdzek¬u attîstîbas Nacionålå koncepcija 2003.– 2005. gadam. Rîga, 2003. g. Sk. http://www.nrtp.lv/lv/nackoncepcija.php (sk. 01.06.2004.). (Turpmåk – NRTP. Nacionålå koncepcija, 2003–2005.)

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 193 TELEVÈZIJA EIROPÅ komerciålajåm raidorganizåcijåm un atbalstît neatkarîgos producentus. Minéts, ka ko- merciålajiem kanåliem vajadzétu veicinåt publiskås diskusijas un nodroßinåt atgriezenisko saiti, lai at¬autu iedzîvotåjiem publiski paust savus viedok¬us un rüpes. Nacionå- lajåm komerciålajåm televîzijåm tika ieteikts nedé¬å producét 2,5 stundas ßådu raidîjumu. Re©ionålajåm un lokålajåm televîzijåm Nacionålå koncepcija ierosinåja sniegt neat- karîgu vietéjo informåciju. Sabiedriskajai LTV tika izvirzîts uzdevums uzlabot raidîjumu kvalitåti un ieviest jaunas tehnolo©ijas. Padome saståv no deviñiem Saeimas ieceltiem locek¬iem. Kandidåtus drîkst izvirzît ne mazåk kå pieci Saeimas deputåti. Padome ievél tås priekßsédétåju un viña vietnieku. Locek¬i tiek ievéléti uz çetriem gadiem un drîkst darboties padomé maksimåli divus termiñus péc kårtas. Locek¬u ievéléßana notiek pakåpeniski, reizi divos gados tiek pår- véléta puse padomes locek¬u, lai nodroßinåtu, ka dalîba padomé nesakrît ar parlamen- tåro ciklu. Ja kåds no locek¬iem mandåtu noliek priekßlaicîgi, tad uz atlikußo pilnvaru termiñu, ja tas ir vismaz viens gads, tiek ievéléts jauns padomes loceklis.24 Lîdz 2003. gadam politiskå pårståvniecîba NRTP bija ierobeΩota ar likumu – ne vairåk kå trîs vienas politiskås partijas biedri –, kaut gan tas netraucé iecelt bezpartejiskos, kas “simpatizé” kådai konkrétai politiskai partijai. Kopß 1995. gada par padomes locek¬iem tikußi ievéléti tikai tå laika valdoßajå koalîcijå pårståvétu partiju biedri. Èpaßi jåatzîmé, ka neviens no 27 locek¬iem, kuri kopß 1995. gada bijußi ievéléti padomé, nav bijis nedz krievvalodîgos iedzîvotåjus pårståvoßas partijas nominéts, nedz arî piederéjis kådai no citåm lielajåm etniskajåm minoritåtém. 2003. gada jünijå lîdz ar likuma grozîjumiem partiju pårståvniecîbas ierobeΩojumi tika atcelti.25 Saskañå ar paßlaik spékå esoßo Radio un televîzijas likumu, kå arî ar 2004. gada jauno Sabiedrisko raidorganizåcija likuma projektu padomes locek¬i, tåpat arî iecerétås Sabied- risko raidorganizåciju padomes (sk. turpmåk) locek¬i, nedrîkst ieñemt amatus kådas politiskas partijas vadoßå institücijå, nedrîkst büt Saeimas deputåti un ieñemt amatus valdîbå.26 Uz padomes locek¬iem attiecas arî visi tie ierobeΩojumi un aizliegumi, kas noteikti valsts amatpersonåm saskañå ar likumu “Par korupcijas novérßanu”.27 Padomes locek¬iem jådeklaré jebkuras savu radinieku vai biznesa partneru iespéjamås biznesa intereses, kas varétu büt padomes kompetences jomå. Divus gadus péc mandåta nolik- ßanas viñi nedrîkst ieñemt amatu vai k¬üt par akcionåru tådå komerciålå uzñémumå, kuru padome iepriekß uzraudzîjusi. Saeima var atsaukt padomes locekli, ja tas neapmeklé padomes sédes, veic citas funkcijas, kas nav savienojamas ar padomes locek¬a amatu (turpmåk sîkåk) vai arî apzinåti

24 Radio un televîzijas likums, 42., 44. pants. 25 Radio un televîzijas likums ar 2003. gada 15. maija grozîjumiem. Ståjies spékå 2003. gada 15. maijå. “Latvijas Véstnesis”, 82. num., 03.06.2003. (Turpmåk – Radio un televîzijas likums, 2003.) 26 Radio un televîzijas likums, 43. pants. 27 Korupcijas novérßanas likums, pieñemts 1995. gada 21. septembrî. Ståjies spékå 1995. gada 11. ok- tobrî. “Latvijas Véstnesis”, 156(439). num., 11.10.1995.

194 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA pårkåpj Radio un televîzijas likumu.28 Nav noteikta pårkåpuma konstatåcijas procedüra, un, saskañå ar ßiem nosacîjumiem, neviens padomes loceklis nav atlaists. 2004. gadå Korupcijas novérßanas un apkaroßanas birojs (KNAB) – neatkarîga institücija, kuras vadîtåju iece¬ valdîba un apstiprina Saeima – piespieda divus padomes locek¬us atkåp- ties, jo tie ieñéma amatus citås valsts institücijås, kas nebija savienojams ar viñu kå padomes locek¬u darbîbu.29

3.1.2. Ierosinåtås reformas No 2003. lîdz 2004. gadam îpaßa Saeimas Radio un televîzijas apakßkomisija izstrådåja divus jaunus likumprojektus, kuri aizstås paßreizéjo Radio un televîzijas likumu: Radio un televîzijas likuma projektu un Sabiedrisko raidorganizåciju likuma projektu.30 Kaut arî Latvijas Raidorganizåciju asociåcijas pårståvji piedalîjås likumprojektu izstrådé, raidorganizåciju Ωurnålisti apgalvo, ka projekti nav bijußi pieejami publiskåm diskusijåm un gan NRTP, gan asociåcijas pårståvji izteikußies, ka viñu viedok¬i likumprojektos nav ñemti vérå.31 Jaunie ierosinåtie likumi bütiski maina apraides reguléjumu. Saskañå ar Radio un televîzijas likuma projektu privåto mediju uzraudzîba ir uzticéta Kultüras ministrija. Ministrija pieß˚irs licences un nepie¬aus monopolu veidoßanos, tå izstrådås arî vispåréjo apraides politiku visam audiovizuålajam sektoram, pieméros sankcijas par jaunå Radio un televîzijas likuma pårkåpumiem.32 Tas nozîmé, ka ministrijai ir dele©éta liela vara un ietekme attiecîbå gan uz sabiedriskajåm, gan privåtajåm raidorganizåcijåm. Saskañå ar jauno likumprojektu “Par sabiedrisko apraidi” paßreizéjå Nacionålå radio un televîzijas padome (NRTP) tiek likvidéta un aizståta ar jaunu institüciju, kuras atbildîba

28 Radio un televîzijas likums, 44(4). pants. 29 KNAB. “KNAB sauc pie administratîvås atbildîbas NRTP locekli”. KNAB paziñojums presei 2004. gada 12. maijå. Sk. http://www.knab.lv/news/press/article.php?id=21503 (sk.15.06.2004.); LETA. “NRTP loceklis Péteris Bankovskis uzrakstîjis atlügumu”. 12.05.2004. Lase, I. “ezberei jåizß˚iras par vienu amatu”. LTV ziñu raidîjums “Panoråma”, 22.01.2004. Pieejams http://www.ltv-panorama.lv/raksts/2364/ (sk. 15.06.2004.). 30 Sabiedrisko raidorganizåciju likuma projekts. Sk. http://www.saeima.lv/saeima8/reg.likprj (sk. 15.06.2005.); Radio un televîzijas likuma projekts, 2004. Sk. http://www.saeima.lv/saeima8/reg.likprj (sk. 15.06.2005.). 31 EUMAP apa¬ais galds 2004. gada 22. oktobrî Rîgå (turpmåk – komentåri OSI apa¬ajå galdå). EUMAP 2004. gada oktobrî Latvijå rîkoja apa¬å galda sanåksmi, aicinot izteikt vértéjumu par ßå ziñojuma projektu. Klåtesoßo ekspertu vidü bija valdîbas un raidorganizåciju pårståvji, mediju prakti˚i, måcîbu spéki un nevalstiskås organizåcijas. Íajå ziñojumå tika ñemti vérå viñu rakstveidå un mutvårdos paustie komentåri. Arî intervija ar Simonu Laivenieci, Latvijas Raidorganizåciju asociåcijas priekßsédétåju 2004. gada 29. decembrî. 32 Radio un televîzijas likuma projekts, 62., 63., 65. pants.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 195 TELEVÈZIJA EIROPÅ un vara ir bütiski samazinåta, un tå uzraudzîs tikai sabiedriskås raidorganizåcijas. Sabied- risko raidorganizåciju padome veiks lielåko da¬u paßreizéjås padomes uzraudzîbas funkciju attiecîbå uz sabiedriskajåm raidorganizåcijåm: veiks paßreizéjos pienåkumus budΩeta jomå, izskatîs un apstiprinås LTV gadskårtéjo programmas veidoßanas plånu, iecels ©eneråldirektoru un apstiprinås valdes.33 Pårmaiñas pamato ar nepiecießamîbu likvidét padomes intereßu konfliktu. Padomei ir jåizstrådå LTV budΩets, tåpéc teorétiski, tå ir ieintereséta, lai raidorganizåcija gütu mak- simålus ienåkumus no reklåmas, un vienlaikus Padome uzrauga komerciålos medijus, kuri konkuré vienå un tajå paßå reklåmas tirgü.34 Iecerétå Sabiedrisko raidorganizåciju padome saståv no septiñiem locek¬iem: trîs valsts amatpersonu nominétas personas (pa vienam kandidåtam nominé prezidents, valdîba un Saeima), divi sabiedrisko mediju darbinieku kopsapulces nominéti cilvéki (viens – radio un viens – televîzijas) un divi NVO nominéti. Kandidåtiem jåbüt vismaz piecu gadu profesionålajai, vadîbas vai akadémiskajai darba pieredzei mediju jomå. Visus kandidåtus izvértés Saeimas Cilvéktiesîbu un sabiedrisko lietu komisija, kas Saeimai sniegtu “savu viedokli”. Pilnvaru termiñß tiktu pagarinåts lîdz pieciem gadiem, dalîba bütu rotéjoßa.35 NVO pårståvju iek¬außana Raidorganizåciju padomé bütiski uzlabotu paßreizéjo sistému. Tomér, ja daΩådas NVO izvirzîtu vairåk par diviem kandidåtiem, galîgå izvéle bütu Saeimas ziñå. Likumprojektå nav arî noteikts, kuras NVO varés izvirzît kandidåtus. Te parådås iespéja, ka ar valdîbu saistîta vai valdîbas finanséta NVO varétu izvirzît valdîbai tîkamus kandidåtus. Komerciålu mediju uzraudzîba pårietu Kultüras ministrijas ziñå, bet uzraudzîbas vienîbas izveidoßana ministrijå jaunajå Radio un televîzijas likuma pro- jektå netiek definéta. EUMAP apa¬å galda diskusijå, kas tika rîkota, lai apspriestu ßå ziñojuma melnrakstu, dalîbnieki bija vienispråtis, ka divu kompetences sféru – sabiedriskås un komerciålås apraides – sadalîßana starp divåm institücijåm varétu uzraudzîbu padarît efektîvåku.36 Tomér raidorganizåcijas pauda baΩas, ka likumprojekts nav pietiekami labi izstrådåts un tas nenovérß kandidåtu iecelßanas politizéßanu. Bütîbå ministrija pårñemtu daudzas paß- reizéjås padomes funkcijas, tomér nav noteiktas nekådas jaunå regulatora neatkarîbas garantijas, turklåt jaunås Sabiedrisko raidorganizåciju padomes locek¬u iecelßana nebütu pasargåta no politiskas ietekmes.

33 Sabiedrisko raidorganizåciju likuma projekts, 18. pants. 34 NRTP. Nacionålå koncepcija, 2003–2005, 2. lpp. 35 Sabiedrisko raidorganizåciju likuma projekts, 15., 16. pants. 36 Komentåri OSI apa¬ajå galdå.

196 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA

3.1.3. Uzraudzîba praksé Praksé NRTP darbîbu un darbîbu likumîbu sareΩ©î tas, ka joprojåm paståv strîdîgas valodu kvotas (sk. 6. sada¬u). Lai gan 2003. gadå Satversmes tiesa pasludinåja par nekon- stitucionålåm kvotas, kas ierobeΩo apraidi sveßvalodås komercmedijos lîdz 25 procentiem no dienas raidîjumu kopapjoma,37 Latvijas Televîzijai joprojåm tiek piemérota pat lielåka kvota un citi ierobeΩojumi, kurus ir grüti nodroßinåt praksé un kuri îpaßi diskriminé krievvalodîgos skatîtåjus. Konsekvences trükums kvotu nosacîjumos kopå ar raidîjumu monitoringa efektîvas metodolo©ijas trükumu nerada ideålus apståk¬us padomes darbîbai. Saskañå ar Radio un televîzijas likumu padomei ir jåsniedz gada pårskati par savu dar- bîbu. Visiem padomes pieñemtajiem lémumiem jåbüt publiskiem un pieejamiem jebkurai ieinteresétai personai. Padomei jåinformé masu mediji par tås sanåksmju rezultåtiem vai jebkuriem citiem lémumiem. Informåcija par jebkura apraides licences konkursa dalîbniekiem, to vispåréjo programmas koncepciju un paredzamajiem finanßu avotiem jåpublicé presé vismaz vienu ménesi pirms lémuma pieñemßanas par konkursa rezultåtiem.38 Visi ßie dokumenti ir pieejami padomes måjas lapå (www.nrtp.lv). Tomér padome aktîvi nekomunicé ar sabiedrîbu, un tai nav sabiedrisko attiecîbu noda¬as. Paßai padomei nav izdevies k¬üt par neatkarîgu un atbildîgu uzraudzîbas institüciju. Kaut arî tås lémumi un citi dokumenti ir publiski pieejami, bieΩi vien tiek uzskatîts, ka padome lémumu pieñemßanå nav bijusi pietiekami caurskatåma, bijusi politiski neob- jektîva un pak¬åvusies komerciålo lobiju ietekmei. Tås priekßsédétåjs Ojårs Rubenis (divi pilnvaru termiñi, no 1995. lîdz 2003. gadam), kå arî divi Latvijas Televîzijas ©enerål- direktori – Olafs Pulks (1994–1998) un Rolands Tjarve (1998–2002), bija vadoßås partijas “Latvijas ce¬ß” biedri. Íî partija lîdz 2002. gadam paståvîgi bija pårståvéta Saeimå un valdîbå. Arî padomes locek¬u saistîba vai iedomåta saistîba ar komerciålajåm raidorganizåcijåm ir mazinåjusi sabiedrîbas uzticîbu regulatoram. Viens ßåds piemérs ir pårmetumi uz- raugam, ka valodas kvotas nosacîjumi tiek pieméroti konkrétai raidorganizåcijai tåpéc, ka padome bijusi pak¬auta spiedienam vai ietekmei (sk. 3.3. sada¬u). Vél viens piemérs ir klajå vilcinåßanås pieß˚irt nacionålo apraides licenci TV3, kura divus gadus centås to sañemt. Neformålås attiecîbas starp LNT îpaßnieku un Satiksmes ministriju kavéja frekvençu pieß˚irßanu kanålam TV3.39 Mediju ekspertes Ilze Nagla un Anita Kehre pétî- jumå par mediju îpaßniekiem Latvijå apgalvo, ka LNT labåkie politiskie sakari aiz- kavéjußi TV3 nacionålås apraides licences iegüßanu par diviem gadiem (licence tika

37 Satversmes tiesas spriedums lietå Nr. 2003-02-0106. Rîga, 05.06.2003. Sk. http://www.satv.tiesa.gov.lv/Eng/Spriedumi/02-0106(03).htm (sk. 23.06.2004.). (Turpmåk – Satversmes tiesa, spriedums Nr. 2003-02-0106.) 38 Radio un televîzijas likums, 11(6)., 45(1). un 46(10). pants. 39 Intervija ar TV3 izpilddirektoru Kasparu Ozoliñu. 22.06.2004.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 197 TELEVÈZIJA EIROPÅ iegüta 2001. gada februårî).40 Kåds no paßreizéjås padomes locek¬iem atzina “finansiålu grupéjumu” ietekmi uz lémumu pieñemßanu: “Baidos, ka müsu lobéja kåda konkréta privåta raidorganizåcija. Íî ietekme bija daudz svarîgåka nekå politiskå [Saeimas] ietekme.”41

3.2. Licencéßana Apraides licences NRTP pieß˚ir atklåta konkursa kårtîbå, bet LTV licence tiek pieß˚irta automåtiski. ‰tera raidorganizåciju licences ir derîgas septiñus gadus, bet kabe¬televî- ziju – desmit. Konkurså var piedalîties visas Latvijå, Eiropas Savienîbas dalîbvalstîs, kå arî Eiropas eko- nomiskås telpas valstîs re©istrétås fiziskås personas vai to apvienîbas. Saskañå ar Radio un televîzijas likumu konkursa dalîbniekiem ir jåsniedz vispåréja programmas koncepcija, kurå jånorada kanåla “ievirze”, mér˚auditorija, valoda(s), kurå(s) kanåls tiks raidîts un plånotå proporcija starp Latvijå un citås Eiropas valstîs vai citur veidotiem raidîju- miem.42 Likuma pieprasîtå vispåréjå programmas koncepcija ir aptuvena. Kåds padomes loceklis nosauca koncepciju par “pasaku”. “Tajå jebkurß var ierakstît jebko”.43 Konkrétå pro- cedüra lémuma pieñemßanai par licences pieß˚irßanu nav noteikta detalizéti. No regulatora tiek prasîta iesniegto vispåréjo programmas koncepciju salîdzinåßana “péc daΩådiem rådîtåjiem”, kå arî tåda kandidåta izvéle, “kura vispåréjå programmas koncepcija orien- téta uz plaßåku sabiedrîbas pieprasîjumu”. Tomér paßreizéjå Radio un televîzijas likuma 12. pantå, kurå ietverti konkrétie konkursa noteikumi, nav prasîbas noteikt skaidrus kritérijus. Saskañå ar jauno Radio un televîzijas likuma projektu licencéßanas procedüru pilnîbå kontrolé valdîba, kas “izstrådå konkursa noteikumus”.44

3.3. Likuma pieméroßana Raidorganizåcijåm katru gadu jåveic atkårtotas re©istråcijas procedüra, kurai vajadzétu büt svarîgam instrumentam, lai nodroßinåtu licences saistîbu pildîßanu. Lai atjaunotu

40 Nagla, I. and Kehre, A. Latvia Chapter. In: Brankica Petkovic (ed.). Media Ownership and Its Impact on Media Independence and Pluralism, Peace Institute and SEENPM, 2004, p. 264. Sk. Peace Institute måjas lapu http://www.mirovni-institut.si/media_ownership/latvia.htm (sk. 20.06.2004.). (Turpmåk – PI-SEENPM, Media Ownership – Latvia.) 41 Intervija ar NRTP locekli Aivaru Ber˚i. 16.06.2004. 42 Radio un televîzijas likums, 11. pants. 43 Intervija ar Aivaru Ber˚i. 16.06.2004. 44 Radio un televîzijas likuma projekts. 2004, 15. pants.

198 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA re©istråciju, raidorganizåcijåm jåiesniedz padomei informåcija par to, kå tås realizé savu vispåréjo programmas koncepciju, uz kuras pamata licence pieß˚irta, kå arî jåsamakså gadskårtéjå nodeva par licenci. Praksé gan pårre©istråcijas process ir formalitåte, kuras galvenå funkcija ir veicinåt kontroli par gadskårtéjås licences nodevas samaksu. Radio un televîzijas likumå noteikts, ka programmai jåatbilst raidorganizåcijas vispåré- jai programmas koncepcijai. Saskañå ar paßlaik spékå esoßo likumu (un Radio un tele- vîzijas likuma projektu) regulators uzrauga likuma ievéroßanu ßådå veidå:

“uzklausot un pårbaudot skatîtåju un klausîtåju südzîbas, kontroléjot programmu uzskaiti raidorganizåcijås, veicot izplatîto programmu satura un kvalitåtes izlases veida pårbaudes”.45 Padomei (vai saskañå ar jauno likumprojektu Kultüras ministrijai) ir tiesîbas jebkurå raidorganizåcijå pårbaudît izplatîto programmu uzskaiti un ierakstus, kå arî noskatîties un/vai noklausîties to fragmentus, un informét sabiedriskos vai komerciålos medijus par to, ka vispåréjå programmu koncepcija neatbilst likuma prasîbåm. Tå var arî pieprasît no raidorganizåcijåm finansiålås darbîbas pårskatus, ja tås pieprasa valsts budΩeta finan- séjumu (likums at¬auj da¬u nacionålå pasütîjuma lîguma kårtîbå nodot komerciålajåm raidorganizåcijåm). Kopß 2003. gada regulators var raidorganizåcijåm noteikt ßådus sodus:46 • izteikt brîdinåjumu; • sastådît administratîvå pårkåpuma protokolu; • uz laiku lîdz septiñåm dienåm apturét raidorganizåcijas darbîbu, ja tå nav samak- såjusi valsts nodevu, pie¬åvusi bütisku Radio un televîzijas likuma pårkåpumu vai pie¬åvusi bütiskas atkåpes no vispåréjås programmas koncepcijas; • anulét licenci bez vérßanås tieså, ja raidorganizåcija ir savu darbîbu izbeigusi, bet nav nodevusi izsniegto dokumentu padomei, vai arî – ja tå darbojas neregulåri (izñemot gadîjumus, kad tas notiek tehnisku iemeslu dé¬ un ne ilgåk kå trîs mé- neßus); • vérsties tieså, pieprasot raidorganizåcijas darbîbas izbeigßanu, ja tå ieguvusi apraides at¬auju nelikumîgi, viena gada laikå pie¬åvusi trîs Radio un televîzijas likuma pårkåpumus vai arî pie¬åvusi bütiskus Radio un televîzijas likuma pårkåpumus vai bütiskas atkåpes no vispåréjås programmas koncepcijas péc tam, kad Padome raidorganizåcijai ir izteikusi brîdinåjumu vai uz laiku apturéjusi tås darbîbu; • paståvot aizdomåm par noziedzîgu rîcîbu, nodot materiålus tiesîbsargåjoßajåm iestådém.

45 Radio un televîzijas likums, 46(8). pants. 46 Radio un televîzijas likums, 39., 40. pants.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 199 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Péc Administratîvo pårkåpumu kodeksa grozîßanas 2003. gadå padome var noteikt administratîvu sodu raidorganizåcijåm, kas pårkåpj Radio un televîzijas likumu.47 Mak- simålais sods, ko raidorganizåcijai var noteikt par neat¬autas reklåmas pårraidîßanu, ir 10 000 LVL (14 000 €). Atkarîbå no pårkåpumiem tas var büt lîdz 1000 LVL (1 400 €) par “erotisku” raidîjumu producéßanu un izplatîßanu, lîdz 2500 LVL (3600 €) par “porno- gråfijas” izplatîßanu (atß˚irîba starp erotisku un pornogråfisku saturu nav definéta), lîdz 25 LVL (36 €) par iejaukßanos cilvéka privåtajå dzîvé, lîdz 1500 LVL (2100 €) par vis- påréjås programmas koncepcijas pårkåpumiem, par atteikßanos sniegt padomes piepra- sîto informåciju vai par dubléßanas vai subtitréßanas latvießu valodå nenodroßinåßanu. Padome jau ir piemérojusi soda sankcijas. Pieméram, 2004. gadå 1000 LVL (1400 €) sodu sañéma TV3 par vardarbîgas filmas demonstréßanu pirms plkst. 22.00, bet LNT tika noteikts 1500 LVL (2100 €) sods par atkårtotu ßå paßa nosacîjuma pårkåpßanu. 2005. gadå TV5–Rîga tika noteikts 1500 LVL liels sods par tåda raidîjuma izplatîßanu, kuru padome raksturoja kå “amorålu”.48 Tomér pirms 2003. gada likuma pieméroßana praksé un licences noteikumu ievéroßana noritéja våji un nekonsekventi, un tas bija par pamatu baΩåm, ka reizém likuma pie- méroßanu ietekmé lobiju spiediens. Kådreizéjais padomes priekßsédétåjs komentéja, ka “99 procenti no raidorganizåciju pie¬autajiem pårkåpumiem [netika sodîti], jo padomei nebija at¬auts rîkoties bez citu valsts ieståΩu îpaßas at¬aujas”.49 Pieméram, ir izteikti pieñémumi, ka padome, konkuréjoßo privåto raidorganizåciju spiediena vai ietekmes dé¬ patva¬îgi piemérojusi (strîdîgås) valodu kvotas, lai slégtu TV–Rîga un radio Biz- nes&Baltija.50 Í˚iet, ka padomes våjumu attiecîbås ar komerciålajåm raidorganizåcijåm ilustré tås ne- veiksmîgå tiesvedîba pret studentu staciju Radio KNZ, kura jaunie îpaßnieki mainîja radiostacijas formåtu no alternatîvås müzikas, kå tå tika raksturota konkursa pie- dåvåjumå, uz komerciålo.51

47 Radio un televîzijas likums, 39. un 46. pants. Likums tika grozîts 2003. gada 15. maijå. (Tas ståjås spékå 2003. gada 17. jünijå.) Administratîvo pårkåpumu kodekss. 2003, 166(13)., 173(2)., 201(4)., 201(5)., 201(6)., 201(7). un 201(34). pants. 48 NRTP. Informåcija presei par 2004. gada 30. septembra sédi. 30.09.2004. Sk. http://www.nrtp.lv/lv/nrtpsedes2004.php (sk. 28.12.2004.); NRTP. Informåcija presei par 2004. gada 9. decembra sédi. 09.12.2004. Sk. http://www.nrtp.lv/lv/nrtpsedes2004.php (sk. 28.12.2004.); NRTP. Informåcija presei par 2005. gada 26. maija sédi. 26.05.2005. Sk. http://www.nrtp.lv/lv/nrtpsedes.php (sk. 31.05.2005.). 49 Kådreizéjå NRTP priekßsédétåja Ojåra Rubeña komentåri. Sk. LETA. “Raidorganizåcijåm varés piespriest naudas sodu lîdz 5000 latu”. 05.03.2003. 50 Kruks, S. un Íulmane, I. “Plaßsaziñas lîdzek¬i demokråtiskå sabiedrîbå”. J. Rozenvalds (red.) “Cik demokråtiska ir Latvija. Demokråtijas audits”. LU Akadémiskais apgåds. Rîga, 2005, 140. lpp. (Turpmåk – Kruks un Íulmane. “Plaßsaziñas lîdzek¬i demokråtiskå sabiedrîbå”.) 51 Migunova, O. “Bednoje studençeskoje radio.” Sk. Kommersant Baltic, 2000. gada 11. – 17. decembris.

200 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA

Rea©éjot uz Eiropas Komisijas izdarîto spiedienu,52 padome ir pastiprinåjusi un uzlabojusi uzraudzîbas un disciplinåro pilnvaru pieméroßanu. 2002. gadå padome ieviesa jaunu instrukciju par vardarbîbas uzraudzîbu televîzijå.53 Tomér gan komerciålås raidor- ganizåcijas, gan mediju eksperti ßo instrukciju kritizéjußi kå påråk subjektîvu. Saskañå ar ßo instrukciju daΩådiem vardarbîbas veidiem, kuru noteikßana pati par sevi ir ¬oti sub- jektîva, tiek piemérota nozîmîbas pakåpe, kas apzîméta ar punktu skaitu: “viegli miesas bojåjumi”(viens punkts), “nopietni miesas bojåjumi” (çetri punkti) vai “smagi miesas bojåjumi” (pieci punkti). Turklåt ßî metodolo©ija neñem vérå Eiropas Komisijas Rekomen- dåciju R(97)19, kura aicina izvértét, vai vardarbîbas attélojums ir vai nav attaisnojams.54 Rekomendåcija iesaka analizét kontekstu, kurå parådås vardarbîba. Padome ir ignoréjusi ßos faktorus monitoringa pieejå. Tomér ßî instrukcija ir solis pareizajå virzienå. 2003. gadå padome izveidoja monitoringa centru, kurß katru ménesi analizé trîs televîzi- jas kanålu (un divu radio kanålu) vienas dienas programmu. Centrs uzrauga, kå tiek ievérota reklåmas likumdoßana, ierobeΩojumi par vardarbîbas attélojumu, kå arî programmas atbilstîbu vispåréjai koncepcijai. Centrs veic monitoringu, iepriekß nebrîdinot attiecîgås raidorganizåcijas. Lîdz ar padomes jaunajåm pilnvaråm noteikt sodus, ßie pasåkumi liecina, ka ir palielinåta padomes kontroles kapacitåte. Tomér paliek atklåts jautåjums, vai padomei tas tiks at- ¬auts, un/vai tå ßîs jaunås pilnvaras lietos objektîvi.

3.4. Apraides neatkarîba Latvijas likumdoßanå ir nodroßinåts labs ietvars Ωurnålistikas un apraides neatkarîbai. Satversme garanté vårda brîvîbu un aizliedz cenzüru. Radio un televîzijas likumå noteikts, ka raidorganizåcijas savu raidîjumu producéßanå un izplatîßanå ir brîvas un neatkarîgas, un tas aizliedz cenzüru. Likumå ietverti arî citi svarîgi nosacîjumi. Sabiedriskie radio un televîzija nedrîkst tikt pak¬auti valsts un vietéjo paßvaldîbu institüciju, politisku orga- nizåciju, reli©isku konfesiju, finansiålu vai ekonomisko vienîbu tießai ietekmei. Reklåm- devéjiem vai sponsoriem ir aizliegts ietekmét raidîjumu saturu. Ziñu un sabiedriski aktuålu problému raidîjumu sponsoréßana ir aizliegta.

52 Pieméram: European Commission. Regular Report on Latvia’s Progress towards Accession. Brussels. SEC (2002) 1405, Brussels, 9 October, 2002. Chapter 20. Atrodams Eiropas Komisijas måjas lapå. Sk. http://europa.eu.int/comm/enlargement/report2002/lv_en.pdf (sk. 01.04.2005.). (Turpmåk – Eiropas Komisija. Ziñojums, 2002.) 53 NRTP. Instrukcija par bérnu un pusaudΩu aizsardzîbu pret vardarbîbas kaitîgo ietekmi televîzijas raidîjumos. 11.04.2004. Sk. http://www.nrtp.lv/lv/lemumi/lemums45.doc (sk. 31.05.2004.). 54 Eiropas Komisija. Rekomendåcija R(97)19 “Par vardarbîbas atspogu¬oßanu elektroniskajos plaß- saziñas lîdzek¬os”. (Recommendation R(97)19 On the Depiction of Violence in Broadcasting, 1997). Sk. http://www.nrtp.lv/lv/eiropas_padome19.php (sk. 16.05.2004.).

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 201 TELEVÈZIJA EIROPÅ

2003. gada jünijå Satversmes tiesa pasludinåja spriedumu, kas ir bütisks televîzijas ne- atkarîbai. Satversmes tiesa atzina par nekonstitucionålåm Radio un televîzijas likumå noteiktås ierobeΩojoßås kvotas apraidei sveßvalodås (sk. 6. sada¬u). Spriedumå skaidri un pårliecinoßi vélreiz tika apliecinåts vårda brîvîbas princips: “Vårda brîvîba pieder pie tå sauktajåm pirmås paaudzes cilvéktiesîbåm un tiek uzskatîta par vienu no vissvarîgåkajåm cilvéka pamattiesîbåm. Vårda brîvîba vairåk nekå jebkura no cilvéka tiesîbåm simbolizé pilsoñu un politisko tiesîbu savstarpéjo atkarîbu – vårda brîvîba pieder gan pie pilsoñu, gan politiskajåm tiesîbåm.”55 Kaut arî apraides neatkarîba ir formåli garantéta, praksé ßis nosacîjums tiek realizéts slikti. Padome uzrauga sabiedriskå radio un televîzijas darbîbu, kas teorétiski nozîmé arî Radio un televîzijas likumå ietverto nosacîjumu ievéroßanas uzraudzîbu. Tomér îstenîbå padome nav rîkojusies, lai aizståvétu sabiedriskos medijus pret politisko spiedienu. To ilustré konflikts starp Latvijas Radio un valdîbu 2003. gadå, kad premjerministrs Einårs Repße atteicies sniegt intervijas Ωurnålistam Jånim Krévicam. Valdîbas preses dienests izvirzîja prasîbu pårbaudît intervijas pirms atskañoßanas un ieteica Krévicam “mainît savu stilu”.56 Padome nesniedza savu viedokli par ßo gadîjumu un neanalizéja to. Kaut arî saistîbå ar televîziju lîdzîgi gadîjumi nav notikußi, ßis piemérs raksturo situåciju padomé. Mediju pétnieki apgalvo, ka Latvijas gadîjumå profesionålå atbalsta trükums mudina Ωurnålistus izvairîties no konfliktiem ar mediju îpaßniekiem un politi˚iem par satura jautåjumiem un piekopt paßcenzüru.57 Pétnieki uzskata, ka mediju politikå atspogu¬ojas politiskajå elité izplatîtais pieñémums, ka sabiedriskajiem medijiem ir jåveic sabiedrîbas audzinåßanas funkcija un tie ir mehånisms komunikåcijai “no augßas uz leju”, nodroßinot informåcijas pårraidi pilsoñiem no politiskås un kultüras elites péc valsts varas iniciatîvas. Nesen valdîba pieprasîja sabiedriskiem medijiem veidot îpaßus ministriju sponsorétus raidîjumus, lai izplatîtu amatpersonu izraudzîtu informåciju.58 Prem- jerministra vietnieks izteica véléßanos, lai LTV ziñås tiktu sniegta informåcija par val- dîbas ministru publiskajåm aktivitåtém,59 taçu LTV ßîs prasîbas noraidîja. Íis gadîjums noråda, ka elektroniskie mediji netiek uztverti kå publisko debaßu aréna vai kå mehå- nisms, kas nodroßina atgriezenisko saiti no iedzîvotåjiem uz to pårståvjiem Saeimå un valdîbå. Íåda sabiedriskås apraides koncepcija kavé centienus lîdzsvaroti un neitråli izskatît valdîbas lémumus un rîcîbu.

55 Satversmes tiesa, spriedums Nr. 2003-02-0106. 56 LETA. “Ministru prezidentam Einaram Repßem nepatîk Latvijas Radio Ωurnålista Jåña Krévica darba stils”. 03.07.2003. 57 Dimants, A. Editorial Censorship in the Baltic and Norwegian Newspapers. In: R. Baerug (ed.). The Baltic Media World, Riga, 2005. Kruks and Íulmane. Mass Media in Democracy, p. 143. 58 Jesina, I. un Aråja, D. “Ierédñi aicina veidot resoru raidîjumus”. “Diena”, 09.09.2004. 59 Lîbeka, M. “Ílesers, sakårtojis lidoßanu, ˚eras pie ce¬iem.” Intervija ar premjerministra vietnieku A. Íleseru. “Latvijas Avîze”, 25.08.2004.

202 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA

Latvijas Ωurnålistiem ir våjß paßorganizåcijas lîmenis. Valstî nav institücijas, kas aizsargåtu Ωurnålistu intereses un sniegtu viñiem palîdzîbu konflikta gadîjumå ar valsts varas pår- ståvjiem vai mediju îpaßniekiem. Arî Ûurnålistu savienîba nav rea©éjusi uz minéto konfliktu starp premjerministru un Latvijas Radio. Nacionålajå lîmenî Latvijas Ωurnålistiem nav kolektîva lîguma ar mediju îpaßniekiem, ßådu lîgumu starp Ωurnålistiem un îpaßnie- kiem nav arî paßås mediju institücijås. Paßorganizåcijas trükumu ilustré krieviski raidoßo mediju ilgstoßa nespéja apstrîdét diskriminéjoßås valodu kvotas.60 Sociologi un politologi noråda, ka paßorganizåcijas un pilsoniskås lîdzdalîbas trükums ir viena no Latvijas sabiedrîbas îpaßîbåm.61 Íådå situåcijå gan valdîbai, gan mediju îpaßniekiem ir ievérojamas iespéjas ietekmét attiecîgi sabiedriskos un privåtos medijus.62 Jåmin vél tas, ka Ωurnålisti nav spéjußi for- mulét profesionålos standartus un vienoties par tiem. Vienoßanås mé©inåjumi par na- cionålo Ωurnålistu étikas kodeksu ir cietußi neveiksmi. Tas veicina valsts amatpersonu iejaukßanos mediju problémås. Pieméram, Saeimas deputåti un valdîba ir mé©inåjußi ietekmét Latvijas Televîzijas ziñu raidîjuma “Panoråma” redakcijas politiku, apgalvojot, ka Ωurnålisti neievéro profesionålos standartus un étiku.63 Latvijas Televîzijas Ziñu dienesta vadîtåjs teicis, ka “Paßreizéjås valdîbas stils ir bombardét padomi ar südzîbåm par ziñu raidîjumu profesionalitåti”.64 Oslo Universitåtes doktorante un mediju pétniece Ilze Nagla novérojusi: “Valsts televîzijas un radio darbinieki nav pietiekami nopietni vai neatlaidîgi centußies k¬üt patiesi profesionåli, pieprasît savu neatkarîbu un izglîtot savas auditorijas par to, kåpéc ßåda neatkarîba ir vajadzîga.”65 Ío neveiksmi apliecina premjerministra biedra Ainåra Ílesera ierosinåjums 2003. gada novembrî izveidot Plaßsaziñas lîdzek¬u étikas padomi, kuras uzdevums bütu “izstrådåt vis- påréjos plaßsaziñas lîdzek¬u étikas principus”, lai “radîtu stabilu vértîbu sistému un pa- sargåtu sabiedrîbu no degradéjoßas informåcijas plüsmas”.66 ‰tikas padomi ieceltu Garîgo

60 Raihman, L. Media legislation, Minority Issues and Implications for Latvia, 2003. Sk. http://www.policy.hu/raihman/PolicyPaper.htm (sk. 20.06.2003.). 61 Sk., pieméram: Miezaine, Z. un Sîmane, M. “Politiskå lîdzdalîba”. J. Rozenvalds (red.). “Cik demo- kråtiska ir Latvija. Demokråtijas audits”. LU Akadémiskais apgåds. Rîga, 2005, 153.–164. lpp. 62 PI-SEENPM, Media Ownership – Latvia, p. 263. 63 LTV ziñu raidîjums “Panoråma”, 18.03.2004. Sk. http://www.ltv-panorama.lv/raksts/3152/0/ (sk. 30.09.2004.); LETA. “Ílesera LTV kritiku mediju eksperti atzîst par klaju spiedienu.” 26.08.2004.; LETA. “Ílesers: “Panoråma” cenzé siΩetus”. 30.08.2004. 64 Intervija ar LTV Ziñu dienesta vadîtåju Gundaru Réderu. 15.06.2004. 65 Nagla, I. Media Ownership in Latvia: Ten Years of the Post-Communist Transition, 1991–2001. Ongoing Doctoral Research at the University of Oslo. (Turpmåk – Nagla, I. Media Ownership in Latvia.) 66 Premjerministra vietnieka birojs. Plaßsaziñas lîdzek¬u étikas padomes nolikums. Projekts. Sk. http://www.politika.lv/index.php?id=107659&lang=lv (sk. 03.06.2004.).

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 203 TELEVÈZIJA EIROPÅ lietu padome, kurå darbojas lielåko reli©isko konfesiju un politisko partiju pårståvji premjerministra biedra vadîbå, savukårt padomes apstiprinåßana ir premjerministra kompe- tencé. Sekojoßa asa kritika no mediju puses lika atteikties no ßå nodoma. Ûurnålistu neprasme saglabåt neatkarîbu no komerciålajåm interesém padara Ωurnålis- tikas standartu formuléßanu par vienu no nepiecießamåkajåm reformåm, kas bütu jåveic Latvijas elektroniskajiem medijiem. Ûurnålistu vidü, îpaßi privåtås raidorganizåcijås, ir izplatîta prakse strådåt arî sabiedrisko attiecîbu jomå, pieméram, apvienojot redaktora amatu ar darbu sabiedrisko attiecîbu a©entürå. LTV un LR darba lîgumos ietverta prasîba papildus darbu “saskañot ar darba devéju”. Íåda prakse nav tikusi skausta gadîjumos, kas piesaistîjußi lielu sabiedrîbas uzmanîbu. Pieméram, Edvîns Inkéns vienlaicîgi bija gan “Latvijas ce¬a” deputåts Saeimå, gan privåtås raidorganizåcijas LNT akcionårs, gan populårå LNT iknedé¬as analîtiskå raidîjuma “Nedé¬a” producents. Ío amatu viñß iz- mantoja savu politisko mér˚u sekméßanai.67 Tomér daΩas pazîmes liecina, ka televîzijas Ωurnålisti aizvien vairåk apzinås redakcio- nålås neatkarîbas nozîmîbu. Pédéjos gados gan valdîba, gan opozîcijas partijas ir kritizé- jußas LTV un Ziñu dienestu par ziñu atspogu¬ojumu sabiedriskajå raidorganizåcijå, kas varétu liecinåt, ka ziñu atspogu¬ojums ir bijis lîdzsvarots.

4. SABIEDRISKO RAIDORGANIZÅCIJU LIKUMDOÍANA UN PÅRVALDE Latvijas sabiedrisko televîziju veido divi kanåli – LTV1 un LTV7. LTV uzdevumi un pasütîjums ir aptuveni noteikti Nacionålajå pasütîjumå. LTV gal- venokårt tiek finanséta ar tießu valsts subsîdiju, kuras nepietiek tehnikas remontam un modernizåcijai. Jaunais Sabiedrisko raidorganizåciju likuma projekts paredz valsts sub- sîdijas palielinåßanu. Uz LTV un komerciålajåm raidorganizåcijåm attiecas Eiropas un neatkarîgo producentu darbiem noteiktås kvotas, kuras izriet no Eiropas prasîbåm, kå arî stingras kvotas raidîjumiem latvießu valodå. Apraide minoritåßu valodås ir ierobe- Ωota. Pédéjos gados vérojama no oficiålås politikas izrietoßå bütiska tendence – LTV augoßa komercializåcija. Vienîgi LTV Ziñu dienestam ‰tikas kodekså ir definéti iekßéjie profesionålie standarti, taçu tie nav detalizéti. Mediju darbinieki nav spéjußi vienoties par nacionålo étikas kodeksu, un viñiem nav paßreguléjoßu institüciju, kas aizståvétu tos Ωurnålistus, uz kuriem tiek izdarîts spiediens pårkåpt objektivitåtes standartus.

67 Sk., pieméram: LETA. “Sonçiks: Inkéns piedåvåja mani neminét pedofîlijas lietå pret nodok¬u uzré˚ina atcelßanu”. 10.11.2003. Íî lieta ir saistîta ar Sonçikam un citiem Saeimas deputåtiem inkriminéto pedofiliju, par ko Inkéns ziñoja LNT. (Ar “nodok¬iem” te domåti nodok¬i, kas bütu jåsamakså Inkéna biznesa partneriem piederoßiem uzñémumiem.)

204 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA

4.1. Sabiedriskås apraides sistéma Latvijas sabiedrisko apraidi veido divi televîzijas un pieci radio kanåli. Televîzijas kanåli ir LTV1, kas nodroßina lielåko da¬u sabiedriskås apraides prasîbu, kå arî LTV7, kurå daΩi raidîjumi ir krievu valodå, bet tas galvenokårt tiek uztverts kå komerciåli orientéts kanåls ar pe¬ñas güßanas mér˚i. LTV finansé ar tießo valdîbas subsîdiju, un to uzrauga Nacionålå radio un televîzijas padome (sk. 3.1. sada¬u).

4.2. Pakalpojumi LTV pienåkumi ir definéti trîs daΩådos dokumentos. Augoßå detalizåcijas pakåpé tie ir: Radio un televîzijas likums, Nacionålås radio un televîzijas padomes un Latvijas Tele- vîzijas vienoßanås par Nacionålo pasütîjumu 2002.–2006. gadam (turpmåk tekstå – vienoßanås par Nacionålo pasütîjumu 2002–2006), kå arî ikgadéjais Nacionålais pasü- tîjums. Sabiedriskås apraides vispåréjå straté©ija formuléta arî Nacionålajå koncepcijå 2003.–2005. gadam. Saskañå ar Radio un televîzijas likumu LTV uzdevums ir nodroßinåt daudzveidîgas un lîdzsvarotas programmas, kas saståv no informatîviem, izglîtojoßiem un izklaidéjoßiem raidîjumiem visåm sabiedrîbas grupåm, kå arî garantét informåcijas un izpausmes brîvîbu un raidîjumu objektivitåti. Likums nekonkretizé ßo jédzienu nozîmi. Tas definé seßus galvenos Latvijas televîzijas uzdevumus:68 • nodroßinåt brîvu vispusîgas informåcijas izplatîßanu par notikumiem Latvijå un årzemés; • nodroßinåt latvießu valodas un kultüras attîstîbu; • nodroßinåt Saeimas, Valsts prezidenta, valdîbas un paßvaldîbu darba atspogu¬o- jumu; • nodroßinåt izglîtojoßus, kultüras, zinåtnes, izklaides, bérnu un sporta raidîjumus; • veicinåt raidîjumu veidoßanu par mazåkumtautîbu dzîvi un kultüru; • nodroßinåt priekßvéléßanu a©itåcijas iespéjas. Vienoßanås par Nacionålo pasütîjumu 2002–2006 izsaka detalizétåku LTV straté©iskås virzîbas definîciju nekå Radio un televîzijas likums. LTV galvenais uzdevums izteikts ßådi: “Veidot lîdzsvarotu un daudzpusîgu televîzijas programmu visåm sabiedrîbas grupåm, ieskaitot sabiedrîbas interesém atbilstoßu raidîjumu daudzumu, kas veltîts ßau- råm un minoritåßu grupåm.”69

68 Radio un televîzijas likums, 54. pants. 69 NRTP un LTV. NRTP un sabiedriskås raidorganizåcijas Latvijas Televîzija vienoßanås par nacionålo pasütîjumu, 2002. Sk. http://www.nrtp.lv/lv/pielikums2.php (sk. 01.06.2004.).

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 205 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Gadskårtéjå Nacionålå pasütîjumå atrodams detalizétåks LTV pasütîjuma un uzdevumu apraksts. Priekßlikumus ikgadéjam Nacionålajam pasütîjumam izstrådå Latvijas Tele- vîzija un iesniedz tos NRTP apstiprinåßanai. Principi, uz kuru pamata tiek izstrådåts Nacionålais pasütîjums, Radio un televîzijas likumå ieskicéti ßådi: “Nacionålo pasütîjumu veido, vispusîgi izzinot skatîtåju un klausîtåju vélmes. Tam péc iespéjas plaßi jåatspogu¬o sabiedrîbå paståvoßie uzskati, kå arî politiskie, filosofiskie un kultüras virzieni. Nacionålais pasütîjums nedrîkst vienpusîgi kalpot kådas politiskas organizåcijas (partijas) interesém.”70 2004. gadå LTV noteikto sabiedrisko pakalpojumu vidü bija ziñas, raidîjumi par aktuå- liem notikumiem, izglîtîbas, kultüras, bérnu, izklaides un sporta raidîjumi, kå arî raidî- jumi krievu valodå.71 2003. gadå Nacionålais pasütîjums pieß˚ira augstu prioritåti Eirovîzijas dziesmu konkursa rîkoßanai.72 2004. gada Nacionålajå pasütîjumå bija ietverta prasîba palielinåt “Eiropas ziñu” apjomu, veidot “oficiålajai uzñemßanai ES un NATO” veltîtus raidîjumus. 2005. gada Nacionålå pasütîjuma prioritåtes aktuålo notikumu jomå bija “atspogu¬ot integråciju ES, paßvaldîbu véléßanas, svarîgus valsts svétkus un piemiñas dienas, re©ionålus notikumus, informåciju par ES struktürfondiem un Latvijas raΩotåju popularizéßana”.73 Arî ßis dokuments neparedz sabiedriskås domas analîzi, nedz arî pilsoniskås sabiedrîbas iesaistîßanu debatés par ßiem jautåjumiem. Jaunais Sabiedrisko raidorganizåciju likuma projekts atsakås no Nacionålå pasütîjuma tå paßreizéjå formå un cenßas definét LTV pasütîjumu jau paßå likuma tekstå. Tomér likumprojektå atkal vérojama virspuséja un reizém pretrunîga pieeja. Tajå ir sniegta izplüdusi sabiedriskås apraides definîcija: “sabiedrîbai paredzéts, plaßs un daudzveidîgs programmu kopums”. Attiecîbå uz sabiedriskås apraides uzdevumiem likums pieprasa, lai LTV (un citi sabiedriskie mediji) ievérotu tådus principus kå iecietîba, atß˚irîga viedok¬a atspogu¬oßana, kå arî izplatîtu “ievérojamu” daudzumu Latvijå veidotu ori©inålpro- grammu, un “savu resursu robeΩås” atspogu¬otu sociålo un etnisko grupu dzîvi. Neraugoties uz pienåkumu nodroßinåt daudzveidîbu, sabiedriskås raidorganizåcijas pé- déjos gados ir tiekußås padarît savas programmas viendabîgåkas, pamazåm palielinot patérétåju auditorijai paredzétu, komercializétu saturu. Íî tendence aizsåkås Latvijas Radio. Kopß 2000. gada Latvijas Radio 2 raida tikai latvießu komerciålu müziku (ßlåge- rus), kas piesaista ¬oti lielas auditorijas da¬as uzmanîbu. Nacionålajå koncepcijå 2000.–

70 Radio un televîzijas likums, 55. pants. 71 LTV. Par Nacionålå pasütîjuma prioritåtém 2004. gadam. NRTP iesniegts dokuments. 08.06.2004. (Turpmåk – Nacionålå pasütîjuma prioritåtes 2004. gadam.) 72 LTV. Par Nacionålo pasütîjumu 2003. gadam. NRTP iesniegts dokuments. Rîga, 05.05.2003. 73 LTV. Par Nacionålå pasütîjuma prioritåtém 2005. gadam. NRTP iesniegts dokuments. 08.11.2004. (Turpmåk – LTV. Nacionålå pasütîjuma prioritåtes 2005. gadam.)

206 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA

2002. gadam NRTP sniedza pretrunîgu LR2 definîciju: “izklaidéjoßi izglîtojoßa komerc- programma”.74 LTV izvéléjusies lîdzîgu pieeju savå otrajå kanålå, paredzot, ka tam vajadzétu palielinåt LTV kopéjås auditorijas da¬u.75 Rezultåtå LTV7 programmå ir iek¬auts vairåk masu auditorijai domåtu izklaides raidîjumu un seriålu. 2003. gadå tika mainîts LTV7 programmas plånojums, iek¬aujot tajå galvenokårt masu kultüras raidîjumus – sportu un seriålus, kå arî izklaidi jaunatnei. Íîs attîstîbas tendences iemesls ir bijusi vélme palielinåt reklåmas ieñémumus. 2003. gadå toreizéjais LTV ©eneråldirektors Uldis Grava paskaid- roja Saeimas komisijai, ka LTV7 tiks veidots kå pe¬ñu nesoßs kanåls, kas finansiåli atbal- stîs LTV1.76 2002. gadå no amata atbrîvotais Rolands Tjarve ståstîja, ka esot bijis spiests pårdot reklåmås laiku par dempinga cenåm, jo LTV steidzîgi bijusi nepiecießama nauda apraides apmaksai.77 Nacionålajå koncepcijå 2003.–2005. gadam teikts, ka “ko- pumå [LTV7 programma] ir vairåk veltîta masu kultürai, ar galveno mér˚i piesaistît reklåmdevéjus”.78 Komercializåcijas tendence izvirza jautåjumu par LTV spéju pildît sabiedriskås raidor- ganizåcijas misiju. Vairåki NRTP dokumenti min, ka sabiedriskajam radio un televîzi- jai ir jåpaaugstina raidîjumu profesionålie un kvalitåtes standarti.79 Tomér paßi standarti nav definéti, nenotiek arî profesionålas diskusijas par tiem. Viens no svarîgåkajiem jautåjumiem, ar kuriem saskaras Latvijas elektroniskie mediji, ir raidîjumi krievvalodîgajiem iedzîvotåjiem. 6. sada¬a pievérßas ßim tematam, jo tas skar gan privåtås, gan sabiedriskås raidorganizåcijas. Raidîjumi sveßvalodås ir at¬auti tikai LTV7, un tiem noteikts ierobeΩojums – ne vairåk par 20 procentiem no kanåla gada apjoma. Sabiedriskajai raidorganizåcijai nav konkrétas politikas minoritåßu vai valodu grupu atspogu¬oßanai, neraugoties uz to, ka ßis ir viens no Radio un televîzijas likumå minétajiem uzdevumiem.

4.3. Finanséjums Latvijas Televîzija, tåpat kå Latvijas Radio, ir valstij piederoßa bezpe¬ñas sabiedrîba ar ierobeΩotu atbildîbu. Nacionålå radio un televîzijas padome (NRTP) veido vispåréjo budΩetu, lai nodroßinåtu Nacionålå pasütîjuma izpildi. LTV iesniedz padomei savu

74 NRTP. Elektronisko sabiedrîbas saziñas lîdzek¬u attîstîbas Nacionålå koncepcija 2000.–2002. gadam, 11(1). pants. 02.07.1999. Sk. http://www.nrtp.lv/lv/nackoncepcija1.php#a1 (sk. 31.05.2004.). (Turpmåk – NRTP. Nacionålå koncepcija, 2000–2002.) 75 LTV. Nacionålå pasütîjuma prioritåtes 2004. gadam, 4. lpp. 76 BNS. “LTV ßogad ieplånojusi 800 000 latu budΩeta iztrükumu”. 15.01.2003. 77 LETA. “LTV pérn léti pårdevusi lielu reklåmas laiku”. 05.02.2002. 78 NRTP. Nacionålå koncepcija, 2003–2005. 79 Pieméram: NRTP. Nacionålå koncepcija, 2003–2005.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 207 TELEVÈZIJA EIROPÅ budΩetu, kurå ir iek¬auta ne tikai pieprasîtå valsts subsîdija, bet arî paßas prognozétie ieñémumi no reklåmas. Padome salîdzina to ar Nacionålå pasütîjuma prasîbåm un iesniedz budΩeta priekßlikumu Saeimai apstiprinåßanai. Radio un televîzijas likumå noteikts, ka finanséjums no budΩeta nedrîkst büt mazåks par iepriekßéjå gada budΩeta finanséjumu. Radio un televîzijas likums at¬auj güt ieñémumus no uzñéméjdarbîbas, dåvinåjumiem, ziedojumiem un sponsoréjumiem.80 Ne likumå, ne Nacionålajå koncepcijå nav noteikts, cik lielai ieñémumu da¬ai vajadzétu nåkt no reklåmas ieñémumiem. Privåtajåm raid- organizåcijåm tas rada neprognozéjamu ekonomisko vidi. Praksé tomér valsts budΩets ir daudz bütiskåks ieñémumu avots.

8. tabula. LTV ieñémumi – sadalîjums pa ieñémumu avotiem (2001, 2004) Ieñémumi Ieñémumu avots (miljonos €)(miljonos LVL) (procentos) 2001 2004 2001 2004 2001 2004

No valsts budΩeta 6,88 7,07 3,92 4,77 64 57 No reklåmas 3,16 5,27 1,80 3,56 29 43 Citi ieñémumi 0,72 0,41 7 Kopå 10,7 12,35 6,14 8,33 100 100

Avots: Latvijas televîzija81

LTV 2004. gada budΩetå tika prognozéts, ka valsts budΩeta subsîdija veidos 60 procentus no ieñémumiem, reklåmas ienåkumi 30 procentus, bet ieñémumi no påréjiem avotiem bütu 10 procentu. Tomér LTV reålie izdevumi 2004. gadå (8, 33 miljoni LVL – sk. 8. tabulu) bija daudz mazåki, nekå padomes sastådîtajå Nacionålajå koncepcijå 2003.– 2005. gadam. Saskañå ar ßo dokumentu LTV attîstîbas nodroßinåßanai 2004. gadå izdevumi bütu jåpalielina lîdz 11, 1 miljonam LVL (16 miljoniem €).82 Tomér Nacionålå koncepcija nav juridiski saistoßa, un Saeimas apstiprinåtå valsts dotåcija joprojåm ir daudz zemåka nekå bütu nepiecießams tehnikas modernizåcijai atbilstoßi digitålajiem standartiem un audiovizuålo arhîvu saglabåßanai. 1999. un 2002. gadå Latvijas Tele- vîzijai bija 440 tükstoßi LVL zaudéjumu (710 tükstoßi €). 2003. gadå tå guva 550 tük- stoßu LVL pe¬ñu (780 tükstoßi €).83

80 Radio un televîzijas likums, 5., 61. lpp. 81 Latvijas Televîzija. “LTV ieñémumi 2001. gadå”; “LTV ieñémumi 2004. gadå”; Latvijas Tele- vîzijas EUMAP sniegtie dati 2004. gada 29. jünijå un 2005. gada 16. maijå. 82 NRTP. Nacionålå koncepcija, 2003–2005, 7. lpp. 83 BNS. “LTV pérn strådåjusi ar 442 tükstoßu latu zaudéjumiem”. 05.09.2003; LETA. “LTV pagå- jußo gadu noslégusi ar 554 569 latu pe¬ñu”. 23.06.2004.

208 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA

Latvijas Televîzijas gada vidéjie reklåmas ieñémumi ir apméram 3 miljoni eiro. LTV1 un LTV7 kopå kontrolé apméram 15 procentu no kopéjå televîzijas reklåmas tirgus, kas ir liels kritums salîdzinåjumå ar 34 procentiem 1998. gadå (sk. 2.2. sada¬u). Debates par valsts subsîdijas aizståßanu ar abonentmaksu såkußås jau sen, taçu nav devußas rezultåtu. Saeima ir trîs reizes noraidîjusi padomes iesniegtos priekßlikumus par abonentmaksas ievießanu. 2005. gada jünijå valdîba noståjås pret pirmo Sabiedrisko raidorganizåciju likumprojekta variantu, kurß paredzéja påreju uz abonentmaksu, dodot priekßroku valsts subsîdijai. Tradicionålais politi˚u arguments pret abonentmaksas ievießanu ir iedzîvotåju zemå pirktspéja, lai gan mediju pétnieki uzskata, ka valsts vara vélas saglabåt kontroli pår apraidi. Lîdz ar abonentmaksas ievießanu rastos spiediens radît padomi ar plaßu sabied- rîbas pårståvniecîbu, taçu 2005. gada Saeimas vairåkums nevéléjås iek¬aut krievvalodî- gos iedzîvotåjus apraides lémumu pieñemßanå.84 Nacionålajå koncepcijå 2000.–2002. gadam padome bija paredzéjusi atteikßanos no valsts subsîdijåm sabiedriskajiem medijiem ap 2010. gadu, aizståjot tås ar abonentmaksu. Tomér mé©inåjumi ßo jautåjumu iek¬aut politiskajå dienas kårtîbå izrådîjußies neveik- smîgi. Iespéjams, ka valdîbas vairås pieñemt nepopulåru lémumu, bet sabiedriskås un privåtås raidorganizåcijas, kå arî pati padome, ßo ideju nebija aktîvi atbalstîjußas un sek- méjußas. Íis fakts ir îpaßi minéts Nacionålajå koncepcijå 2003–2005. gadam.85 Pédéjais Sabiedrisko raidorganizåciju likumprojekta variants paredz gluΩi citådu risinå- jumu: lîdz 2008. gadam valsts subsîdija sabiedriskajiem medijiem tiks palielinåta lîdz vismaz 0,73 procentiem no valsts budΩeta . ˆemot vérå to, ka valsts budΩets ir 2,06 miljardi LVL (3, 06 miljardi €), subsîdijas tiktu dubultotas.86 Saskañå ar likumprojektu, 2008. gada LTV ir jåatsakås no reklåmåm.

4.4. Pårvaldes struktüra 4.4.1. Saståvs Latvijas Televîziju vada valde, kuras saståvå paßlaik ir ©eneråldirektors un tå vietnieks, çetri LTV dienestu vadîtåji, kå arî divi darbinieku kolektîva pårståvji. Valde apstiprina projekta koncepciju par Nacionålå pasütîjuma îstenoßanu. Nosakot programmas politikas koncepciju un sagatavojot gada budΩetu, ©eneråldirektors drîkst rîkoties tikai ar valdes piekrißanu.

84 Intervija ar Latvijas Universitåtes pasniedzéju un mediju pétnieku Aleksandru Mir¬inu (09.06.2005.) un mediju pétnieci, Oslo Universitåtes doktoranti Ilzi Naglu (09.06.2005.). 85 NRTP. Nacionålå koncepcija, 2003–2005, 5. lpp. 86 Aråja, D. “LTV un radio paredz nevis abonentmaksu, bet vairåk budΩeta naudas”. “Diena”, 10.06.2005.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 209 TELEVÈZIJA EIROPÅ

LTV atbildîba ir noteikta Nacionålå pasütîjuma lîgumå 2002.–2006. gadam, saskañå ar kuru LTV ir jåiesniedz padomei gada pårskats. Sabiedrisko raidorganizåciju likumprojekts atsakås no Nacionålå pasütîjuma jédziena un pieß˚ir LTV lielåku autonomiju, lemjot par savåm programmåm. Projekts paredz LTV “sabiedrisku pårraudzîbu”, taçu nenosaka konkrétu mehånismu tås îstenoßanai.

4.4.2. Iecelßana amatos LTV ©eneråldirektoru iece¬ Nacionålå radio un televîzijas padome. Ìeneråldirektors iece¬ savu vietnieku un dienestu vadîtåjus, bet padome apstiprina visu valdi kopumå. Ìeneråldirektoru var iecelt amatå uz diviem secîgiem pilnvaru termiñiem. Viñß nedrîkst büt ne Saeimas, ne valdîbas loceklis, un viñam jåaptur sava darbîba politiskås organizå- cijås. Ìeneråldirektoru var atlaist ar padomes locek¬u kopskaita divu treßda¬u balsojumu par atbrîvoßanu. Padome drîkst to darît “darba likumdoßanas aktos paredzétajos gadîju- mos, vai arî tad, ja tiek konstatéti apståk¬i, kas liedz attiecîgajai personai büt par ©eneråldirektoru”.87 Saskañå ar Darba likumu darbinieku drîkst atlaist gadîjumos, kad ir pie¬auti bütiski un nepamatoti darba lîguma pårkåpumi, trükst profesionålas kompetences, vai arî tad, ja darbinieks, veicot savus pienåkumus, ir pårkåpis likumdoßanu. Padome ir atbrîvojusi divus ©eneråldirektorus – 1998. un 2002. gadå – îsi pirms parlamenta véléßanåm, abos gadîjumos pamatojot savu rîcîbu ar televîzijas vadîtåju pie¬autajiem finansiålajiem pårkåpumiem.

4.4.3. Pienåkumi Padome var izteikt ©eneråldirektoram aizrådîjumu, ja tiek pårkåpts Nacionålå pasütîju- ma lîgums. Padomes tiesîbas iejaukties LTV darbîbå tomér ir ierobeΩotas: lielåkais sods ir brîdinåjuma izteikßana. Nacionålais pasütîjums nedarbojas kå kontroles mehånisms. Pieméram, kåds padomes loceklis izteicies, ka padomei nav izdevies izslégt izklaides raidîjumu “Sems” no Nacionålå pasütîjuma programmu saraksta, kuras finansé no valsts budΩeta lîdzek¬iem.88 Kopß 2003. gada padome ir tiesîga noteikt sodu par konkrétiem Radio un televîzijas likuma pårkåpumiem (sk. 3.3. sada¬u). Pieméram, 2004. gadå LTV sañéma 300 LVL (420 €) lielu sodu par “atkårtotiem likuma pårkåpumiem”, tajå skaitå par fragmentu krievu valodå iek¬außanu latvießu valodas raidîjumos.89

87 Radio un televîzijas likums, 59. lpp. 88 Intervija ar NRTP locekli Unu Ulmi-Silu. 18.06.2004. 89 NRTP. Informåcija presei par 2004. gada 5. augusta sédi. 05.08.2004. Sk. http://www.nrtp.lv/lv/nrtpsedes2004.php (sk. 28.12.2004.).

210 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA

4.5. Programmu struktüra 4.5.1. Raidîjumi LTV raidlaika apjoms abos kanålos gadå sasniedz 10 000 stundu. 2002. gadå resursu trükuma dé¬ LTV samazinåja dienas raidlaika apjomu. 9. tabulå redzams LTV raidîju- mu sadalîjums. Ir audzis informatîvo raidîjumu, îpaßi vietéjo ziñu apjoms, kuras Nacionålå pasütîjuma ietvaros par valsts budΩeta lîdzek¬iem gatavo çetras re©ionålås televîzijas (sk. 5.1. sada¬u). Nozîmîgu starptautisku sporta pasåkumu laikå, kuros piedalås Latvijas sportisti, – Olimpiskås spéles, Eiropas futbola çempionåts – LTV7 palielina sporta raidîjumu apjomu. Lielåko da¬u raidîjumu par sabiedriski aktuåliem notikumiem veido neatkarîgie producenti. Neatkarîgo producentu îpatsvars 2003. gada programmå sasniedza 14 procentus (9 procentus no ori©inålraidîjumiem). Mediju pétnieki un kriti˚i apgalvo, ka LTV raidîjumos par sabiedriski aktuåliem notikumiem trükst daudzveidîbas un ka Ωurnålisti izvairås no svarîgiem un jutîgiem politiskiem tematiem.90

9. tabula. Latvijas Televîzijas raidîjumi – sadalîjums pa Ωanriem (2002–2004)

Èpatsvars kopéjå raidîjumu apjomå (procentos)

2002 2003 2004

Informatîvie raidîjumi 5 6 6 Raidîjumi par sabiedriski aktuålåm problémåm 13 9 14 Sports 9 5 9 Bérnu raidîjumi 4 5 6 Kultüra un izglîtîba 15 18 11 Måkslas filmas 21 27 26 Izklaidéjoßi raidîjumi 21 14 14 Citi 2 6 5 Reklåma, paßreklåma 8 10 9 Kopå 100 100 100 Kopéjais raidapjoms, stundås 9698 8944 9885

Avots: Latvijas Televîzija91

90 Tone, A. “Asa vasara”. “Diena”, 12.08.2004. 91 Latvijas Televîzija. “Raidîjumu sadalîjums pa Ωanriem”. Latvijas Televîzijas EUMAP sniegtie dati 2004. gada 29. jünijå un 2005. gada 16. maijå.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 211 TELEVÈZIJA EIROPÅ

4.5.2. Programmu vadlînijas LTV programmu vadlînijas par objektivitåti un neitralitåti ir virspuséjas. Nacionålå koncepcija 2003.–2005. gadam definé Latvijas Televîzijas prioritåtes vienå izteikumå: “uzlabot programmu kvalitåti”. Radio un televîzijas likums pieprasa, lai LTV redakciju vadî- tåji un ziñu raidîjumu vadîtåji bütu politiski neitråli. Tomér neviens no ßiem standartiem nav izvérsts. Izñemot Ziñu dienesta ‰tikas kodeksu, redakcijåm nav rakstîtu objektivitåtes un precizitåtes standartu. Ûurnålisti nav arî vienispråtis par to, kådi standarti bütu jåpie- ñem, ja vispår tas nepiecießams. 4.6. sada¬å iekßéjie standarti apskatîti sîkåk. LTV raidîjumu objektivitåti mazinåja 1995. gadå izveidotå neatkarîgo producentu sis- téma. Íîs producentu grupas bija atkarîgas no saviem sponsoriem un reklåmdevéjiem, kuri aktîvi ietekméja raidîjumu saturu. 2000. gadå darbojås aptuveni 40 producentu kompånijas, taçu saskañå ar likumu LTV drîkst raidît tikai 30 procentus årpus televî- zijas veidoto raidîjumu.92 Latvijas Televîzijai bija ierobeΩotas finansiålås iespéjas iepirkt ori©inålraidîjumus un piekopt îpaßu programmas veidoßanas politiku. Atrastais risinå- jums sajauca kopå Ωurnålistiku un reklåmu: raidorganizåcijas pårdeva étera laiku neatka- rîgajiem producentiem, at¬aujot tiem iek¬aut raidîjumos atklåtu vai sléptu reklåmu reklåmdevéju vai sponsoru interesés. Lîdz 2003. gadam programmå netika skaidri no- rådîts, ka ßiem raidîjumiem ir komerciåls saturs. Tagad neatkarîgajiem producentiem viñu pusstundu garajos raidîjumos tiek pieß˚irti lîdz divu minüßu ilgi reklåmas bloki. Latvijas Televîzija plåno maksåt neatkarîgajiem producentiem, izbeidzot darîjumus apmaiñå pret reklåmas blokiem. Turpmåk viñu darbîbas pamatå büs reklåmlaika standartcena, tådéjådi viss televîzijas reklåmas tirgus k¬üs caurskatåmåks un padarîs skaidråku LTV reklåmas cenu politiku.93

4.5.3. Kvotas Visåm raidorganizåcijåm ir jåievéro vairåkas kvotas attiecîbå uz nedé¬as raidlaika kop- apjomu, kas izriet no ES direktîvas “Televîzija bez robeΩåm”.94 Vismaz 51 procentam satura ir jåbüt Eiropas darbiem. Tå tiek definéti darbi, kas producéti ES vai sadarbîbå

92 Brikße, I., Skudra, O. and Tjarve, R. Development of the Media in Latvia in the 1990s. In: P. Viha- lemm (ed.). Baltic Media in Transition. Tartu University Press. Tartu, 2002, p. 95. (Turpmåk – Brikße et al. Development of the Media.) 93 Intervija ar LTV ©eneråldirektoru Jåni Holßteinu. 29.06.2004. 94 EU. Television without Frontiers. Directive: Council Directive 89/552/EEC of 3 October 1989 on the coordination of certain provisions laid down by law, regulation or administrative action in Member States concerning the pursuit of television broadcasting activities (Television without Frontiers Directive), OJ L 298, 17 October 1989, as amended by European Parliament Directive 97/36/EC of June 1997, OJ L 202 60, 30 July 1997. Konsolidétais teksts atrodams Eiropas Komisijas måjas lapå http://europa.eu.int/eur-lex/en/consleg/pdf/1989/en_1989L0552_do_001.pdf (sk. 30.06.2004.). (Turpmåk – TWF Directive.)

212 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA ar kådu ES valsti. 40 procentiem ßo darbu ir jåbüt latvießu valodå, bet 10 procentiem jåbüt neatkarîgu producentu darbiem. Radio un televîzijas likumå neatkarîgais producents tiek definéts kå tåds, kuram nepieder vairåk par 25 procentiem îpaßuma da¬u (vai arî pårvalde saskañå ar balss tiesîbåm) raidorganizåcijå, kurai producents sniedz pakalpojumus. Íîs kvotas neattiecas uz ziñu, sporta raidîjumiem, spélém, reklåmu, teletekstu un televeikalu. Informåcijai par to neatkarîgo producentu, kuru darbus izplata raidor- ganizåcija, finanséjuma avotiem ir jåbüt publiski pieejamai.95 Pirmais nosacîjums Latvijas situåcijå liecina par apßaubåmu kvotu politikas izpratni, jo tå no Eiropas raidîjumiem izslédz Krievijas raidîjumus. Ievérojamais krievvalodîgo iedzî- votåju skaits un Krievijas tuvums padara Krievijas raidîjumus pievilcîgus gan Latvijas krieviem, gan arî daudziem etniskajiem latvießiem, tåpéc ßåds Krievijas satura ierobeΩo- jums ß˚iet nelo©isks, ñemot vérå ßå nosacîjuma galveno mér˚i – ierobeΩot ASV pro- ducéto raidîjumu apjomu. Latvijas valdîbas politikas mér˚is bijis aizsargåt un sekmét latvießu valodas lietoßanu, nevis nodroßinåt minoritåtém raidîjumus to valodå (sk. 6. sada¬u). Krievvalodîgo inte- reßu pårståvîbu ne tikai nav ieviestas kvotas, bet, gluΩi pretéji, LTV ir ierobeΩots sveß- valodu raidîjumu apjoms. Sabiedriskajam radio un televîzijai ir at¬auts aizpildît 40 procentus étera laika ar citu raidorganizåciju vai neatkarîgu producentu veidotiem raidîjumiem, citiem vårdiem sakot, vismaz 60 procentiem raidîjumu jåbüt paßu raidorganizåciju veidotiem.96 Såkot- néji, 1995. gada Radio un televîzijas likumå, neatkarîgi producétajiem raidîjumiem noteiktais limits bija 15 procenti, lai ierobeΩotu slépto reklåmu (sk. 4.5.2. sada¬u). Lai raidorganizåcijas varétu ievérot ßîs kvotas, tåm nepiecießami papildu finansiålie resursi. Pretéjå gadîjumå kvotas tiek pildîtas ar raidîjumu atkårtojumiem, nevis ar ori©i- nålraidîjumiem. 2003. gadå LTV izpildîja neatkarîgajiem producentiem noteiktås kvotas, pårraidot raidîjumus atkårtoti. 14 procenti no raidîjumu kopapjoma bija neatkarîgo producentu darbi ar atkårtojumiem, bet ori©inålraidîjumu apjoms bija tikai 9 procenti. Paßu veidotu raidîjumu kvotu LTV nespéja aizpildît: iekßéjå produkcija veidoja 43 procentus, bet ori©inålraidîjumi 29 procentus; kopprodukcija sasniedza 8 procentus no kopéjå apjoma, 5 procenti no tiem bija ori©inålraidîjumi.97

4.6. Redakcionålie standarti Ne sabiedriskajåm, ne komerciålajåm televîzijåm, izñemot LTV Ziñu dienesta ‰tikas kodeksu, nav iekßéju dokumentu, kas noteiktu profesionålos standartus. ‰tikas kodekss pauΩ Ωurnålistu pienåkumu atspogu¬ot ticamu, objektîvu un pilnîgu informåciju.

95 Radio un televîzijas likums, 18. pants. 96 Radio un televîzijas likums. 2003, 62(4). pants. 97 LTV. “Realizétais apjoms 2003. gadå.” Latvijas Televîzijas sniegtie dati 2004. gada 29. jünijå.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 213 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Ûurnålistiem jåcenßas izklåstît visu iesaistîto pußu viedok¬i, îpaßi konflikta situåcijås; ja Ωurnålistam nav izdevies sazinåties ar kådu no iesaistîtajåm pusém, tas raidîjumå jånoråda. Ûurnålistam jåietur profesionåla distance no notikumiem, jåvairås no sléptas reklåmas; viñiem nav at¬auts par savu darbu lîdztekus oficiålajam atalgojumam sañemt samaksu vai dåvanas. ‰tikas kodekså iek¬autais Ωurnålistikas standartu apraksts ir virspuséjs, tas nespéj nedz izskaidrot, kas tiek saprasts ar “objektivitåti”, nedz minét tås piemérus. Latvijas gadî- jumå ir bütiski definét “ziñu” jédzienu, jo termina atß˚irîgas interpretåcijas noved pie konfliktiem starp LTV Ziñu dienestu un padomi. Pieméram, LTV Ziñu dienesta redak- cija uztver LTV ziñu raidîjumu “Panoråma” kå aktîvu publiskås sféras dalîbnieku, kas veido politisko “dienas kårtîbu”. Ziñu siΩetos Ωurnålisti izvirza jautåjumus un sniedz atbildes uz tiem. Tådéjådi programmå tiek ietverti ne tikai fakti, bet arî komentåri un viedok¬i. DaΩiem padomes locek¬iem tas ¬auj apßaubît ziñu siΩetu objektivitåti, turpretî Ωurnålisti apßauba padomes 2003. gadå îpaßi izveidoto metodolo©iju ziñu raidîjumu izvértéßanai. Vienpråtîbas trükums par to, kas ir “ziñas” – viens no sabiedriskå medija pamatpakalpojumiem –, ilustré Latvijas raidorganizåciju vidé valdoßo gaisotni. Tå kå trükst izpratnes par Ωurnålistikas standartiem, daΩi raidîjumi pie¬auj neobjektîvu, pazemojoßu minoritåßu attélojumu. Nepaståv arî uzraudzîbas mehånisms, kas varétu novérst tendenciozitåti. To apliecina nievåjoßie filméßanas pañémieni raidîjumå par romu integråciju 2004. gada jünijå98; neslavu ce¬oßs un neobjektîvs bija 2003. gada maija krievvalodîgo iedzîvotåju demonstråcijas attélojums,99 kå arî ziñu siΩeta par krievvalo- dîgo iedzîvotåju demonstråcijåm ievietoßana starp divåm kriminålvéstîm 2004. gada maija “Panoråmå”. Intervijas ar Latvijas Radio 1 direktora vietnieci un NRTP locekli råda, ka kopéju standartu trükums kavé iekßéjås diskusijas par raidîjumu kvalitåti.100 Pieméram, Latvijas Radio politiskas satîras raidîjums “Rîta rosme” reizém ticis kritizéts par profesionålisma un gaumes trükumu. Taçu, ja nepaståv izpratne par étikas, labas gaumes vai piedienîbas jédzieniem, padomes pausto sabiedrisko raidorganizåciju kritiku var itin viegli inter- pretét kå politiskas iejaukßanås mé©inåjumu. Tomér ß˚iet, ka sabiedriskås raidorganizåcijas un to darbinieki aizvien vairåk apzinås, cik svarîgi ir nodroßinåt paßkontroli. 2004. gada novembrî Latvijas Radio pieñéma ‰tikas kodeksu, un LTV paßlaik izstrådå profesionålos standartus.

98 Kruks, S. “Televîzijas operatora nodevîba”. “Diena”, 17.06.2004. 99 Intervija “Müsu cilvéks”. LTV1, 22.05.2003. Sk. http://www.tvnet.lv/archive/article.php?cid=4294&date=2003-05-23&id=1730852 (sk. 20.06.2004.). 100 Intervija ar Aivaru Ber˚i. 16.06.2004. Intervija ar Latvijas Radio 1 direktora vietnieci Ligitu Zandovsku. 06.06.2004. Aråja, D. “LTV saskata politiskus draudus ziñu neatkarîbai”. “Diena”, 16.07.2005.; Ber˚is, A. “No kå ir un no kå nav jåbaidås Latvijas televîzijai.” “Diena”, 20.07.2005.

214 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA

5. KOMERCIÅLO RAIDORGANIZÅCIJU LIKUMDOÍANA UN VADÈBA Latvijå ir divas komerciålås étera televîzijas ar ievérojamu tirgus da¬u – LNT un TV3. To galvenais konkurents ir kabe¬televîzija Pervij Baltiskij kanal (PBK), kas galvenokårt retranslé Krievijas Pervij kanal programmu (agråko ORT), un to skatås krievvalodîgie iedzîvotåji. Í˚iet, ka LNT un TV3 koncentråcija un daΩådu mediju holdingi neapdraud ne plurålismu, ne konkurenci mediju tirgü. Tomér izjütams nopietns caurskatåmîbas trükums attiecîbå uz mediju îpaßniekiem, it îpaßi LNT gadîjumå. Prese noråda uz iespé- jamu saistîbu starp LNT un re©ionålo TV5–Rîga. Komerciålajåm raidorganizåcijåm nav noteikti îpaßi sabiedriskå pakalpojuma sniegßanas pienåkumi, to programmås dom- iné filmas, seriåli un viegla izklaide. Lîdz 2003. gadam komerciålajiem medjiem bija ierobeΩotas tiesîbas raidît sveßvalodås. Kaut gan Satversmes tiesa 2003. gadå ßos nosacîjumus atcéla, likumå joprojåm ir ietverti ß˚érß¬i apraidei sveßvalodås, kas kavé raidîjumu krievu valodå potenciåli integréjoßo lomu.

5.1. Komerciålås apraides sistéma Latvijå darbojas divas nacionålås apraides privåtås raidorganizåcijas – LNT un TV3. LNT såka darboties 1996. gadå kå vispåréja satura televîzija, tomér finansiålu apsvérumu dé¬ laika gaitå tå ir saßaurinåjusi raidîjumu diapazonu, atsakoties no sarunu ßoviem un pavisam nesen, 2004. gadå, no sinhronås tulkoßanas krievu valodå otrajå NICAM audio kanålå. TV3 darbîbu såka 1998. gadå, kopß 2001. gada televîzija darbojas uz nacionålås apraides licences pamata, un tås auditorija stabili aug uz LNT ré˚ina. TV3 piedåvå daΩådus izklaides raidîjumus un filmas, tajå skaitå Latvijå producétos izklaides ßovus. Partner- kanåls TV3+ sasniedz krievu auditoriju. Íî satelîttelevîzija ir re©istréta Lielbritånijå, Latvijå to pårraida Viasat. Programmå ir iek¬autas krievu un tulkotas filmas, kas vienlaikus tiek rådîtas TV3 éterå, kå arî Krievijå producétie izklaides ßovi. Nacionålå radio un televîzijas padome neizslédz iespéju pieß˚irt treßo nacionålås apraides licenci. Padome gan apgalvo, ka “tuvåkajå nåkotné” jaunas komerciålas étera raidor- ganizåcijas izveide nav gaidåma, bet atzîst nepiecießamîbu veikt auditorijas pétîjumus, lai noskaidrotu, vai auditorija ir apmierinåta ar paståvoßajiem pakalpojumiem.101 DaΩåm re©ionålajåm raidorganizåcijåm arî ir nopietna loma nacionålajå apraidé, TV Dzin- tare, Valmieras TV un Latgales Re©ionålå televîzija gatavo re©ionålo ziñu siΩetus LTV1 nacionålo ziñu pårraidei. Ziñu producéßanu apmakså ar valsts subsîdiju LTV Nacionålå pasütîjuma ietvaros. Neatkarîgo producentu VTV grupa veido siΩetus par Latvijas cen- trålajiem re©ioniem.

101 NRTP. Nacionålå koncepcija, 2003–2005.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 215 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Ir vérts pieminét vél vienu étera raidorganizåciju – re©ionålo kanålu TV5-Rîga, kuram Rîgå ir apméram divi procenti auditorijas un tikpat arî viså valstî. Íis bija pirmais kanåls, kas ieviesa interaktîvos sarunu ßovus un realitåtes ßovus. Tas piedåvå raidîjumus gan latvießu, gan krievu valodå. Vietéjie televîzijas kanåli tika dibinåti deviñdesmito gadu såkumå kå uzñémumi, kas retransléja årzemju TV raidîjumus no satelîtu kanåliem, reizém piedåvåjot arî piråtiskas filmas un lokålås intereses informåciju. Kamér nebija likumdoßanas autortiesîbu jomå102 un paståvéja liberåls apraides reguléjums, ßie kanåli guva zinåmus panåkumus, pateicoties skatîtåju interesei par agråk nepieejamiem årzemju raidîjumiem. Tomér laika gaitå daudzas vietéjås raidorganizåcijas nok¬uva tießå atkarîbå no vietéjo paßvaldîbu lîdzek- ¬iem, tåpéc tås vairs nevar uzskatît par neatkarîgåm.103 Èpaßa nozîme Latvijå ir kabe¬televîzijai. 1996. gadå tika pårtraukta Krievijas ORT (paß- laik Pervij kanal) translåcija Latvijas éterå un to nomainîja komerciålå LNT. Tas izrai- sîja strauju kabe¬televîzijas ekspansiju, kura piedåvåja pråvajai krievvalodîgo kopienai ierastos raidîjumus krievu valodå. Trîs méneßu laikå péc ORT translåcijas pårtraukßanas éterå kabe¬televîzijas abonentu skaits trîskårßojås. Paßlaik kabe¬televîziju Latvijå nodroßina 36 uzñémumi, piedåvåjot Maskavå båzétos starptautiskos kanålus krievu valodå (RTR- Planeta, Otkritij Mir, RTVI, NTV-Mir, NTV-Sport, filmu kanålu NTV+), krievu valodå tulkotus årzemju kanålus (Discovery, Animal Planet, Eurosport, Euronews), kå arî kanålus ori©inålvalodås: Francijas TV5, Våcijas 3Sat, ASV CNN, britu BBC, müzikas kanålus VH, VIVA, MCM un daudzus citus. 77 procenti måjsaimniecîbu Rîgå aboné kabe¬- televîziju, tå ir puse no visiem Latvijas abonentiem. Vissvarîgåkais kabe¬televîzijas uzñémums ir Pervij Baltijskij kanal (PBK), kas retranslé Krievijas Pervij kanal. PBK ir stabili nostiprinåjies Latvijas tirgü. 2002. gadå tam bija 9 procentu liela nacionålås auditorijas da¬a un 15 procenti Rîgas auditorijas. PBK raida arî daΩas årzemju filmas un seriålus ar subtitriem latvießu valodå, kå arî paßmåju Latvijas ziñu pårraidi krievu valodå. PBK skatîjums uz Latvijas notikumiem atß˚irås no sabied- riskås LTV7 vakara ziñu pårraides krievu valodå. Kaut arî Maskavas Pervij kanal spon- soré PBK, tå radîjumos tiek sniegti vietéjo krievvalodîgo iedzîvotåju un krievu preses specifiskie uzskati un viedok¬i. 2004. gadå padome bargi sodîja kanålu par Maskavå pro- ducétas dokumentålas filmas raidîßanu, kura noliedza Baltijas valstu okupåciju 1940. gadå. PBK sañéma maksimålo iespéjamo sodu – 2000 LVL (2 800 €) par raidîjuma izplatîßanu, “nenodroßinot raidîjumå iek¬auto faktu godîgu, objektîvu un vispusîgu atspogu¬ojumu”.104

102 Likums par autortiesîbåm un blakustiesîbåm, pieñemts 1993. gada 15. maijå. Latvijas Republikas Augståkås Padomes un Valdîbas Ziñotåjs, 1993, 22/23. num. Jaunais Autortiesîbu likums tika pieñemts 2000. gada 6. aprîlî un ståjås spékå 2004. gada 27. aprîlî. “Latvijas Véstnesis”, 148/150 (2059/2061). num., 27.04.2004. 103 et al. Brikße Development of the Media, p. 87. 104 NRTP. Informåcija presei 2004. gada 5. oktobrî. Sk. http://www.nrtp.lv/lv/nrtpsedes2004.php (sk. 20.01.2005.).

216 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA

5.2. Pakalpojumi Komerciålajåm raidorganizåcijåm nav konkrétu sabiedrisko pakalpojumu pienåkumu. Latvijas likumdoßana privåtajiem medijiem nosaka tikai påris vispåréju pakalpojumu sniegßanas pienåkumu. Likumå noteikts, ka konkursos uz apraides licenci priekßroka dodama tådam pretendentam, “kura vispåréjå koncepcija orientéta uz plaßåku sabied- rîbas pieprasîjumu”. Likums nepieprasa, lai raidoßie mediji sekmétu daudzveidîbu un plurålismu. Tas nepieprasa, lai privåtås raidorganizåcijas pievérstos etnisko vai citu minoritåßu vajadzîbåm (sk. 6. sada¬u).

5.3. Komerciålo raidorganizåciju îpaßnieki 5.3.1. Èpaßnieki Radio un televîzijas likums aizliedz elektronisko mediju “monopolizåciju”, nedefinéjot termina jégu. Jaunajå Radio un televîzijas likuma projektå raidorganizåcijai ir aizliegts ieñemt “dominéjoßu ståvokli”.105 Konkurences likums definé to kå situåciju, kad viens vai vairåki tirgus dalîbnieki iegüst kontroli pår vairåk nekå 40 procentiem tirgus attiecî- gajå nozaré, kurå tie ir spéjîgi bütiski kavét, ierobeΩot vai sagrozît konkurenci.106 Likum- projektå ir ietverts pretrunîgs nosacîjums, kas faktiski pie¬auj dominéjoßo ståvokli: “Raid- organizåcijai, kurai ir dominéjoßs ståvoklis, nav at¬auts to ¬aunpråtîgi izmantot.”107. Likumprojektå nav paskaidrots, kå “dominéjoßs ståvoklis” ir izprotams attiecîbå uz elek- troniskiem medijiem, tajå nav arî atsauces uz Konkurences likumu, un vienå no likumprojekta normåm atkal tiek lietots termins “monopolizåcija”.108 Tåtad likumdoßana paßlaik nedefiné nosacîjumus, kuri ¬autu konstatét un novérst kåda elektroniskå medija dominéjoßo ståvokli tirgü; ßåds nosacîjums nav ietverts arî jaunajå Radio un televîzijas likuma projektå. Radio un televîzijas likums ierobeΩo vienas raidorganizåcijas kanålu skaitu lîdz trim, bet jaunajå likumprojektå ßîs nosacîjums ir atcelts. Re©ionålo un vietéjo staciju tîklu vei- doßana ir at¬auta vienîgi tad, ja tas notiek saskañå ar Nacionålo koncepciju. Vienlaicîga un paraléla programmu translåcija bez retranslåcijas at¬aujas ir aizliegta, izñemot bérnu, izglîtojoßus, kultüras, zinåtnes un sporta raidîjumus, kå arî “daΩu” (nekonkretizétu) publisku pasåkumu tießraides. Politiskås partijas un uzñémumi, kas ir to pak¬autîbå, nedrîkst dibinåt raidorganizåcijas. Personåm, kuras ievélétas politisko partiju adminis- tratîvajås struktürås un kuråm pieder raidorganizåcijas vai to akcijas, nedrîkst büt balss

105 Radio un televîzijas likuma projekts, 13(1). pants. 106 Konkurences likums, pieñemts 2001. gada 4. oktobrî, ståjies spékå 2002. gada 1. janvårî, 1. pants. “Latvijas Véstnesis”, 151 (2538). num., 23.10.2005. 107 Radio un televîzijas likuma projekts, 13(4). pants. 108 Radio un televîzijas likuma projekts, 64. pants.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 217 TELEVÈZIJA EIROPÅ tiesîbu ßo uzñémumu lemjoßajås institücijås. Tådéjådi (gan neobligåti) iespéjams nepie- ¬aut tießu kontroli pår raidorganizåciju, izmantojot îpaßnieka rîcîbå esoßas sviras. European Hit Radio piemérs råda, ka kanålu skaita ierobeΩojumu iespéjams viegli apiet, izveidojot saistîtus uzñémumus. Íim radio ir licence darbam Rîgas re©ionå. Péc tam, kad padome noraidîja pieprasîjumu izsludinåt konkursu par ceturto nacionålo radio tîklu, EHR radîja de facto tîklu, ko veido seßi raidîtåji – galvenokårt bijußås vietéjås radio stacijas daΩådås pilsétås.109 Televîzijas apraidé lîdzîga gadîjuma nav bijis. Í˚iet, ka koncentråcija Latvijas raidorganizåciju sektorå vél nav nopietna probléma. Lîdz 2003. gada vidum LNT tießi un netießi piederéja Polijas televîzijas koncernam Polsat (60 procentu) un trim privåtpersonåm (40 procentu). 2003. gada mediji izteica pieñémumus, ka 24 procenti no privåtpersonåm piederoßajåm akcijåm ir pårdoti Nîder- landé re©istrétam uzñémumam Baltic Media Holdings (BMH). Presé ziñoja, ka BMH pårståvot Ruperta Mérdoka News Corporation intereses. Latvijas laikraksts Telegraf pauda, ka arî 33 procenti Polsat piederot Mérdokam.110 Íî informåcija netika nedz apstiprinåta, nedz noliegta. 2004. gada vasarå Polsat piederéja 60 procentu LNT akciju, BMH – 26 procenti, bet privåtpersonai Jånim Åzim – 14 procenti. 2005. gada vasarå LNT îpaßnieki atkal mainîjås, kaut gan 2005. gada jülijå informåcija par jaunajiem îpaßniekiem vél nebija pieejama.111 Otrs komerciålås televîzijas kanåls ar nacionålo izplatîßanas tîklu TV3 pilnîbå pieder zviedru mediju koncernam Modern Times Group, kas simtprocentîgi kontrolé TV3. Ja paßlaik paståv ß˚érß¬i ienåkßanai raidorganizåciju sektorå, tad tie, kå noråda mediju pétniece I. Nagla, ir nevis ekonomiskas dabas, bet gan saistîti ar paståvoßo raidorga- nizåciju politisko ietekmi uz padomes licençu pieß˚irßanas procedüru.112 Daudz svarîgåka probléma nekå koncentråcija ir tådas likumdoßanas trükums, kas nodroßinåtu caurskatåmîbu attiecîbå uz mediju îpaßniekiem, nav arî institücijas, kas uzrau- dzîtu mediju piederîbu. Nesenå pétîjumå par mediju îpaßumiem I. Nagla un A. Kehre secinåja: “Paßreizéjo mediju îpaßumu koncentråciju Latvijå nevar uzskatît par draudu plurålis- mam. Tomér caurskatåmîbas trükums par mediju îpaßniekiem (...) ir diezgan nopietns, situåcija nav bütiski uzlabojusies salîdzinåjumå ar deviñdesmito gadu såkumu, kad gal- venokårt dominéja énu ekonomika. Latvijas mediju tirgus galvenais trükums ir tas, ka

109 Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija. Latvijas apraides stacijas. 10.05.2004. Sk. http://www.vei.lv/bc_all.pdf (sk. 30.05.2004.). 110 PI-SEENPM, Media Ownership – Latvia, p. 259. 111 LETA. “Raidîjums “Nedé¬a” no rudens nebüs skatåms LNT”. 02.07.2005. 112 Nagla, I. Media Ownership in Latvia.

218 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA nav publiski pieejama un atjauninåta informåcija par daΩådu mediju kompåniju îsta- jiem îpaßniekiem.”113 Radio un televîzijas likuma projekts ßim jautåjumam nepievérßas.

5.3.2. DaΩådu mediju piederîba Fiziskai personai, kas ir raidorganizåcijas vienîgais dibinåtåjs vai arî vairåkuma akcionårs, nedrîkst piederét vairåk par 25 procentiem akciju kådå citå raidorganizåcijå. Tåds pats ierobeΩojums attiecas uz personas dzîvesbiedru (saskañå ar jauno likumprojektu arî uz vecåkiem un bérniem). Tomér eksperti noråda, ka ßo ierobeΩojumu ir viegli apiet, nodibinot årzonas uzñémumu.114 Ûurnålisti norådîja arî uz iespéjamo saistîbu starp LNT un TV5–Rîga. 2005. gada jülijå simtprocentîgi iegådåjås uzñémums Bete, kas pieder Nîderlandé re©istrétajam Baltic Media Holdings. Medijos ziñots, ka BMH kontrolé 40 procentu LMT akciju, un presé izskanéja pieñémumi, ka TV5–Rîga îstais îpaßnieks ir LNT ©eneråldirektors Andrejs ‰˚is. ‰˚is ir atzinis, ka “LNT ir cießi saistîta ar TV5–Rîga (...) abas sadarbojas raidîjumu producéßanå”, bet noliedz, ka bütu tås îpaßnieks. TV5–Rîga îré no LNT iekårtas un studiju.115 Abåm komerciålajåm raidorganizåcijåm ar nacionålo apraidi (vai to îpaßniekiem) pieder arî uzñémumi radio sektorå. LNT pieder 50 procenti Radio SWH , bet MTG (TV3 îpaßnieks) ir vienîgais Radio Star FM îpaßnieks. SWH ar programmåm latvießu un krievu valodå ir vispopulåråkais privåtais radio Latvijå, bet Star FM ieñem ceturto vietu.

5.4. Finanséjums Televîzijai Latvijå pieder apméram treßda¬a reklåmas tirgus. Vadoßajåm komerciålajåm televîzijåm – LNT un TV3 – ir vairåk nekå divas treßda¬as no visas televîzijas reklåmas tirgus da¬as (sk. 2.2. sada¬u). TV5–Rîga pirmå såkusi piedåvåt pilna apjoma interaktîvus raidîjumus un mobilå telefona îsziñu pakalpojumus, ieñémumi no maksas telefona zvaniem veido apméram desmit procentu tås apgrozîjuma.116 Komerciålo raidorganizå- ciju finansiålå situåcija ir piedzîvojusi radikålas pårmaiñas péc TV3 ienåkßanas nacio- nålajå tirgü 2001. gadå. Kå redzams 10. tabulå, to îpaßi izjuta LNT, kuras pe¬ña laika posmå no 2000. lîdz 2003. gadam samazinåjås par divåm treßda¬åm, bet apgrozîjums par vienu treßda¬u.

113 PI-SEENPM, Media Ownership – Latvia, p. 250. 114 PI-SEENPM, Media Ownership – Latvia, p. 252. 115 LETA. “SIA Bete nopérk TV5”. 03.08.2005. 116 Intervija ar TV5–Rîga programmu direktori Guntu Lîdaku. 22.06.2004.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 219 TELEVÈZIJA EIROPÅ

10. tabula. Komerciålo raidorganizåcija apgrozîjums un pe¬ña (2000, 2003) 2000 2003 Kanåls Apgrozîjums Pe¬ña Apgrozîjums Pe¬ña (miljonos LVL ) (miljonos LVL ) (miljonos LVL ) (miljonos LVL )

LNT 6,7 0,5 5 0,17 TV3 NA NA 3,3 NA TV5–Rîga – – 1,1 0,11 PBK117 ––2,4 0,22

Avots: LNT, TV3, TV5–Rîga un PBK 118

Sabiedriskajai televîzijai bieΩi vien tiek pårmests cenu dempings. 2000. un 2001. gadå Latvijas Televîzija noslédza lîgumus ar mediju a©entüru Alfa Centrs, nosakot zemas cenas par reklåmas klipiem – 0,25 US $ sekundé. Padome ßo lîgumu novértéja kå pretrunîgu, bet Latvijas Reklåmas asociåcija paziñoja, ka LTV graujot tirgu.119 Tomér kådreizéjais Reklåmas asociåcijas prezidents Ainårs Íçipçinskis uzskata, ka sa- biedriskå televîzija nav vissvarîgåkais reklåmas tirgus dalîbnieks.120 Tås reklåmas tirgus da¬a ir mazåka nekå auditorijas da¬a, tåpéc ka reklåmdevéji uzskata LTV auditorijas pirktspéju par zemåku. A. Íçipçinskis domå, ka tirgu vairåk ietekmé LNT un TV3 konkurence. Viñapråt reklåmas bloku garums un reklåmu zemå kvalitåte noråda, ka abas cenßas piesaistît reklåmdevéjus ar dempinga cenåm. Bijußais Latvijas Radio Reklå- mas noda¬as vadîtåjs atzîst, ka televîzijas cenu dempings ietekmé arî radio reklåmas tirgu.121

5.5. Programmu struktüra 5.5.1. Instrumenti Radio un televîzijas likums pieprasa, lai komerciålo mediju programmas atbilstu koncepcijai, uz kuras pamata tika pieß˚irta licence. Raidorganizåcijåm jånodroßina faktu un notikumu godîgs, objektîvs un visaptveroßs atspogu¬ojums saskañå ar vispårpieñemtiem

117 PBK darbojas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tirgos. 118 LNT, TV3, TV5–Rîga un PBK EUMAP sniegtie dati 2004. gada 18., 22. un 28. jünijå. 119 LETA. “AΩiotåΩa ap LTV slégtajiem reklåmas lîgumiem ir konkurences cîñas izpausme”. 08.04.2002. 120 Intervija ar Ainåru Íçipçinski, Latvijas Reklåmas asociåcijas prezidentu (2002– 2004), McCann Erickson Riga ©eneråldirektoru. 05.06.2004. 121 BNS. “Latvijas reklåmas tirgus turpina augt”. 02.10.2003.

220 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA

Ωurnålistikas un étikas principiem. Komentåriem jåbüt noß˚irtiem no ziñåm. Tomér likumå neviena no ßîm prasîbåm nav definéta konkrétåk. Likumå ietverti nosacîjumi, kuriem jånovérß privåto intereßu ietekme uz programmu saturu. Ziñu raidîjumus un raidîjumus par sabiedriski aktuålåm témåm ir aizliegts spon- sorét, izñemot kådu konkrétu, vienam tematam veltîtu ziñu raidîjumu. Tådu preçu raΩotåji vai pakalpojumu sniedzéji, kuru reklåma ir aizliegta, nedrîkst büt programmu vai raidîjumu sponsori. Likumå ir ietverti nosacîjumi, kas pasargå indivîdus pret nepatiesas informåcijas izplatîßanu. Jebkura persona, kuru tåda informåcija ir skårusi, var pieprasît no attiecîgås raidorganizåcijas informåcijas atsaukßanu. Likums nepaskaidro, jédzienu “nepatiesa infor- måcija” un “skart” bütîbu. Atsaukuma pieprasîjums raidorganizåcijai ir jåizskata septiñu dienu laikå. Ja raidorganizåcijai nav pietiekamu pierådîjumu par informåcijas patiesumu, tai nekavéjoties jåatsauc ßî informåcija. Atsaukums jåizplata raidorganizåcijas vårdå tajå paßå programmå un tajå paßå raidlaikå, kurå informåcija tika izplatîta såkot- néji. Ja raidorganizåcija nepiekrît atsaukumam, indivîds var vérsties tieså. Komerciålajåm raidorganizåcijåm nav formålu dokumentu redakcionålås neatkarîbas nodroßinåßanai. Televîzijas Ωurnålistu darbu apgrütina efektîvas paßregulåcijas sistémas, kopéjås Ωurnålistikas standartu izpratnes un vienoßanås par tiem trükums. Privåto tele- vîziju vadîtåji un Ωurnålisti noliegußi, ka îpaßnieki iejauktos satura jautåjumos. Tomér ßåda iejaukßanås, ja nepaståv mehånisms tås novérßanai, ir iespéjama.

5.5.2. Programmu vadlînijas Paßreizéjå Radio un televîzijas likumå ietverti daΩi standarta aizliegumi attiecîbå uz atse- viß˚iem programmas satura veidiem, taçu likumdoßana sniedz tikai vispåréjås pozitîvås vadlînijas. Radio un televîzijas likums pieprasa, lai visas raidorganizåcijas piedåvåtu “daudzveidî- gas” programmas, nedefinéjot terminu “daudzveidîba”. Likumå noteikts tikai tas, ka programmåm jåatspogu¬o sabiedrîbå paståvoßie uzskati un viedok¬i. Likums nosaka arî, ka raidîjumiem jåbüt vienå valodå. Televîzijas raidîjumiem sveßva- lodås, izñemot tießraides, retranslåcijas, raidîjumus årvalstîm, ziñas un valodas måcîbu raidîjumus, ir jåbüt ar subtitriem latvießu valodå. Reklåmdevéjiem vai sponsoriem ir aizliegts ietekmét programmas saturu.122 Tådu preçu raΩotåji un pakalpojumu sniedzéji, kurus reklamét aizliegts, nedrîkst büt televîzijas raidîjumu sponsori; aizliegts arî sponsorét ziñu un sabiedriski aktuålu problému programmas, izñemot “ßauri tematiskas ziñas”.123 Normas interpretåcija gan nav skaidra.

122 Radio un televîzijas likums, 25. pants. 123 Radio un televîzijas likums, 26. pants.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 221 TELEVÈZIJA EIROPÅ

2005. gada martå, péc paßvaldîbu véléßanåm, padome sodîja LNT un TV5–Rîga ar 1 500 LVL (2 100 €) lielu naudas sodu katru par to, ka tås pie¬åvußas Rîgas pilsétas Domes iejaukßanos paßvaldîbas sponsorétå raidîjuma “Rîgas ziñas” saturå. NRTP nosprieda, ka ziñas par vietéjiem notikumiem nav “ßauri tematiskas” un ßådu raidîjumu nedrîkst spon- sorét. Savå lémumå padome gan sniedza neskaidru “ßauri tematisku ziñu” definîciju: informåcija par tådiem notikumiem, kas “neizraisa diskusijas, bet paßi par sevi ir fakts, kå, pieméram, laika apståk¬i vai sporta pasåkumu norise”.124 Televîzijas programmas nedrîkst ietvert “nevajadzîgu vardarbîbu”, pornogråfiju, mudi- nåßanu uz etnisku vai rasu naidu vai neiecietîbu, tådu saturu, kas pazemotu nacionålo godu un cieñu (ßis nosacîjums nav ticis pårkåpts), aicinåtu uz karu vai militåru agresiju, aicinåtu vardarbîgi gåzt valsts varu vai grozît valsts sistému, graut valsts teritoriålo vienotîbu vai izdarît citu noziegumu. Tåda satura programmas, kas varétu kaitét bérnu un pusaudΩu normålai attîstîbai, drîkst raidît laikå no pulksten 22.00 lîdz 07.00. Íådåm programmåm jåbüt speciåli ap- zîmétåm, gan tås raidot, gan arî publicétajå TV raidîjumu programmå. Påréjå diennakts laikå likums aizliedz izplatît raidîjumus, kuros ir fiziska vai psiholo©iska vardarbîba vizuålå vai vårdiskå veidå, asiñainas vai ßausmu ainas, kå arî ainas, kurås attélota narkotiku lietoßana. Raidîjumos nedrîkst büt rupjîbu un nepieklåjîgu izteicienu, to teksts nedrîkst minét seksuålas darbîbas. Íie nosacîjumi neattiecas uz kabe¬televîziju, ja tiek lietoti tehniskie blo˚éßanas lîdzek¬i. Neraugoties uz iepriekßminétajiem ierobeΩojumiem, Latvijå nav vispårpieñemtas filmu vardarbîbas novértéßanas sistémas ex ante.125 Tås trükums, kå arî neuzticéßanås televîzi- jåm, kavé padomes spéju efektîvi ierobeΩot vardarbîbas saturu programmås. Turklåt padomei nav pietiekamas kapacitåtes, lai kontrolétu visus kanålus vienlaicîgi, tåpéc kådam konkrétam kanålam piemérotås sankcijas iespéjams interpretét kå patva¬îgas un nekon- sekventas. Pieméram, raidorganizåcija, kurai tika piemérotas sankcijas par aizliegta satura raidîßanu, apgalvoja, ka cita televîzija nav tikusi sodîta par ßîs paßas filmas rådîßanu.126 Komerciålo mediju darbinieki uzskata, ka vardarbîbas monitoringa kritériji bütu jåno- saka valdîbas lîmenî, nevis ar Padomes dokumentu. Padomes locek¬i atzîst, ka vardar- bîbas klasifikåcijå ir trükumi, bet paßlaik tiekot izstrådåta jauna klasifikåcijas sistéma.127 Tomér 2005. gada maijå ßî jaunå sistéma vél nebija radîta. Likums ierobeΩo ekskluzîvu tiesîbu ieguvi nacionåli svarîgu pasåkumu pårraidîßanai. Tådas tiesîbas drîkst iegüt tikai raidorganizåcijas, kuru signålu uztver vismaz 95 procenti

124 NRTP. Informåcija presei par 2005. gada 28.aprî¬a sédi. 08.04.2005. Sk. http://www.nrtp.lv/lv/nrtpsedes.php (sk. 30.05.2005.). 125 Kolosovs, D. “Vardarbîba TV3 un LTV vakara programmå”. Nepublicéts pétîjums. Latvijas Uni- versitåte, 2004. 126 Intervija ar LNT izpilddirektori Rotu Mürnieci. 18.06.2004. 127 Komentåri OSI apa¬ajå galdå.

222 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA iedzîvotåju, un ßådi pasåkumi jåtranslé ar brîvås televîzijas starpniecîbu. Kad TV3, kura vél neaptvéra 95 procentus iedzîvotåju, ieguva tiesîbas raidît Pasaules hokeja çempionå- tu, likums tika grozîts, attiecinot ßos ierobeΩojumus arî uz sporta pasåkumiem. Privåto televîziju programmås dominé filmas, seriåli un izklaide – 70 lîdz 80 procentu raidapjoma. Sabiedriskajos kanålos tie veido 40 procentu raidapjoma. Pédéjos gados LNT ir atteikusies no sarunu ßoviem par sabiedriski aktuålåm témåm un samazinåjusi ziñu raidîjumu apjomu.

11. tabula. Komerciålo kanålu un LTV raidapjoms pa Ωanriem (2003) Èpatsvars kopéjå raidapjomå (procentos) LNT TV3 LTV

Informatîvie raidîjumi 3 4 6 Raidîjumi par sabiedriski 4 0 9 aktuålåm problémåm Sporta raidîjumi 1 2 5 Bérnu raidîjumi 4 2 5 Kultüra un izglîtîba 3 1 18 Filmas un seriåli 62 64 27 Izklaidéjoßi raidîjumi 10 13 14 Citi 1 5 6 Reklåma 11 9 10 Kopå 100 100 100

Avots: LTV, LNT un TV3128

5.5.3. Kvotas 4.5.3. sada¬å ir aprakstîtas kvotas, kas attiecas uz visåm Latvijas raidorganizåcijåm. Komerciålie mediji izpilda neatkarîgajiem producentiem noteikto kvotu.129 Attiecîbå uz Eiropas produkcijas kvotu padome uzskata, ka tå tiek formåli pildîta, jo Latvijas komer- ciålås raidorganizåcijas iek¬auj savås programmås lielu daudzumu Krievijas raidîjumu, kuru producenti ir tikai re©istréti ES. Padome nevar pårbaudît, vai Eiropas producentu kvota tiek ievérota péc tås gara, nevis burta.130

128 LNT, TV3, TV5–Rîga un PBK EUMAP sniegtie dati 2004. gada 18., 22. un 29. jünijå. 129 Intervija ar Imantu Råkinu, NRTP priekßsédétåju (2003–2005). 30.06.2004. 130 Turpat.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 223 TELEVÈZIJA EIROPÅ

5.6. Redakcionålie standarti Komerciålås raidorganizåcijas nav oficiåli uzñémußås redakcionålås neatkarîbas saistîbas, pieméram, radot standartus aprakstoßu dokumentu. Viens no galvenajiem Latvijas elektronisko mediju trükumiem ir demokråtiskås Ωurnålistikas standartu, mediju un Ωurnå- listu paßorganizåcijas neesamîba. Ûurnålisti nav pasargåti no îpaßnieku spriedumiem un ietekmes. Mediju îpaßnieki uzskata komerciålås raidorganizåcijas par tirgus spéku virzîtiem privåtiem uzñémumiem, bet ignoré to sociålå pakalpojuma dimensiju. Mediju eksperti pauΩ, ka Ωurnålisti nespéj rast lîdzsvaru starp saviem pienåkumiem pret îpaßniekiem un sabiedrîbu.131

6. APRAIDE UN MINORITÅÍU PÅRSTÅVÈBA Lîdztekus pieñemtu profesionålu standartu un paßreguléjuma trükumam, mediju nespéja nodroßinåt adekvåtu struktüru minoritåßu vajadzîbu risinåßanai, iespéjams, ir vissvarîgåkå probléma, ar ko sastopas Latvijas elektroniskie mediji. Lielais krievvalodîgo iedzîvotåju skaits un krievu valodas pårsvars padomju varas gados ir radîjis situåciju, ka ierobeΩojumus krievu valodas lietoßanai publiskajå sférå valsts vara uztver kå le©itîmu latvießu valodas aizsardzîbas mehånismu. Latvießu valodas aizsardzîbas prioritåte aizéno- jusi rüpes par sociålås saliedétîbas sekméßanu, veidojot krievvalodîgajiem adresétas programmas. Kaut gan valdîba ir pieñémusi Valsts programmu “Sabiedrîbas integråcija Latvijå”132, NRTP, Latvijas Televîzija un Latvijas Radio nav izstrådåjußi îpaßu apraides politiku minoritåtém. Padomes nespéju rosinåt debates par ßo jautåjumu starp medijiem un politi˚iem var uzskatît par tås neveiksmi jautåjumu risinåßanå, kas skar mediju darbîbu demokråtiskå sabiedrîbå. Paßreizéjais Radio un televîzijas likums pieprasa, lai Latvijas Radio un Latvijas Televîzi- jas pirmajos izplatîßanas tîklos apraide notiktu tikai latvießu valodå. Otrajå tîklå (LTV7) apraidei jåbüt “galvenokårt valsts valodå”. Divdesmit procentu no gada kopéjå raidlaika drîkst atvélét raidîjumiem etnisko minoritåßu valodås, tajå skaitå filmåm un seriåliem ar subtitriem latvießu valodå. Nav at¬auts izplatît raidîjumus divås valodås (pieméram, bilingvålai auditorijai) bez sinhrona tulkojuma.133 Nacionålå pasütîjuma prioritåtés134, kas izstrådåtas Latvijas Televîzijai 2004. gadam, raidîjumi minoritåtém ir minéti tikai kå ceturtå prioritåte péc sporta raidîjumiem,

131 Intervija ar Aleksandru Mir¬inu. 09.06.2005. Intervija ar Ilzi Naglu. 09.06.2005. 132 Tieslietu ministrija. Valsts programma “Sabiedrîbas integråcija Latvijå”, 1999. Sk. http://www.integracija.gov.lv/doc_upl/VP_SIL(11).doc (sk. 30.05.2004.). (Turpmåk – Valsts integråcijas programma.) 133 Radio un televîzijas likums, 19., 62. pants. 134 LTV. Nacionålå pasütîjuma prioritåtes 2004. gadam.

224 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA filmåm un seriåliem un raidîjumiem jaunatnei. Starp programmåm minoritåtém pir- måm kårtåm tiek minéti tikai divi raidîjumi krievu valodå: “objektîvas ziñas” (tå – tekstå) un sarunu ßovs “Process”. Arî 2005. gada prioritåßu raidîjumiem minoritåtém tika atvéléta otrß˚irîga loma: raidîjumi minoritåtém ir jåiek¬auj LTV7 programmå “papildus sporta un izklaides raidîjumiem, filmåm un seriåliem”.135 Tå kå dokumenti neapliecina minoritåßu valodu raidîjumu nozîmîbu, arî Latvijas Televîzijai trükst vélmes pieß˚irt resursus ßådåm programmåm. Vladislavs Andrejevs, LTV7 diskusiju raidîjuma “Process” vadîtåjs, apgalvo, ka LTV neizråda interesi par viña vadîtå raidîjuma pilnveidoßanu. LTV Ziñu dienesta vadîtåjs min tehnikas trükumu un neizdevîgo programmas laiku, kas kavé attîstîties raidîjumiem krievu valodå. Latvijas étera televîzijå ir gauΩi maz raidîjumu krievu valodå, tåpéc krievvalodîgie iedzîvotåji ir motivéti skatîties Krievijas programmas kabe¬televîzijå. Atkarîba no Mas- kavas sniegtås informåcijas uztrauc Latvijas politi˚us. Latvijas Televîzijas ©eneråldirektors ir izteicis satraukumu, ka apméram 80 procentu Latvijas krievvalodîgo iedzîvotåju sañem informåciju no kabe¬televîzijas, lielå mérå no Krievijas valsts kontrolétiem kanåliem.136 Pårsteidzoßi ß˚iet tas, ka sabiedriskå televîzija nav centusies aizpildît informåcijas plaisu, veicinåt citu raidîjumu veidoßanu krievu valodå par Latviju. 2004. gadå Maskavå båzétås satelîttelevîzijas kanåls NTV-Mir sponsoréja dokumentålo filmu par Latvijas vésturi, kuru producéja Ωurnålists V. Andrejevs. Dokumentålå filma piedåvåja Krievijas skatîtåjiem “Latvijas viedokli” par 20. gadsimta vésturi, un tå varéja k¬üt par såkum- punktu dialogam starp divåm lingvistiskajåm grupåm, kuras atß˚irîgi interpreté vésturi. Tomér, kå uzsvéra V. Andrejevs, Latvijas Televîzija noraidîja piedåvåjumu k¬üt par filmas kopproducentu un ierobeΩoja piek¬uvi saviem video arhîviem. Sabiedriskå politika koncentré uzmanîbu uz latvießu valodas sekméßanu, taçu ne sabiedriskå televîzija, ne radio neraida ilgstoßas valodas måcîbas programmas daΩådiem zinåßanu lîmeñiem, un kopumå valsts valodas måcîbas raidîjumi notiek ¬oti reti. Oficiå- lais mazåkumtautîbu politikas dokuments – valsts programma “Sabiedrîbas integråcija Latvijå” pauΩ ierobeΩotu skatîjumu uz problému. Formulétais mér˚is ir uzlabot infor- måciju tikai par “etnisko kultüru”. Dokumentå paredzétas televîzijas programmas par etnisko minoritåßu kultüras aktivitåtém, kå arî speciåli raidîjumi krievvalodîgajiem par Latvijas kultüru. Attiecîbå uz informåciju par sociålajiem un politiskajiem jautåjumiem programmas noståja ir neskaidra un diezgan didaktiska, saskañå ar to valsts iestådém “jåsekmé visu iedzîvotåju grupu izpratne par to, ka viñu labklåjîba un droßîba ir iespé- jama vienîgi kopîgiem spékiem, bet sadarbîbu savukårt var panåkt tikai aktîva, uz sav- starpéju sapratni vérsta dialoga gaitå. Veidojot likteña kopîbas apziñu, vienlaicîgi tiek veidots pamats vienotai informatîvai telpai.”137

135 LTV. Nacionålå pasütîjuma prioritåtes 2005. gadam. 136 BNS. “LTV ßogad ieplånojusi 800 000 latu budΩeta iztrükumu”. 15.01.2003. 137 Valsts integråcijas programma, 100. lpp.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 225 TELEVÈZIJA EIROPÅ

Programma paredz arî raidîjumus latvießu valodas prasmes uzlaboßanai, lai krievvalo- dîgie varétu pievérsties latvießu valodas medijiem, nevis piedåvå programmas krievu va- lodå, lai veicinåtu krievvalodîgås kopienas aktîvåku iesaistîßanos sabiedriskås norisés. Satversmes tiesa 2003. gada spriedumå par ierobeΩojoßajåm kvotåm raidîjumiem sveß- valodås skaidri norådîja uz trükumiem, kuri piemît ßådai ßaurai izpratnei par valodas lietoßanu publiskajå komunikåcijå.138 Tiesa atsaucås uz bijußås Igaunijas valdîbas locek- les Katrinas Saksas teikto. Viña apgalvoja, ka krievu radio Igaunijå veicinåjis sabiedrîbas integråciju, sniedzis auditorijai visaptveroßu informåciju par integråciju un rosinåjis publiskas debates par ßo jautåjumu.139 Skaidras politikas trükumu par raidîjumiem minoritåtém papildina Nacionålajå pasütî- jumå ietvertie pasåkumi pret krievu valodu. 1995. gada Radio un televîzijas likums iero- beΩoja raidîjumus sveßvalodås privåto étera televîziju kanålos lîdz 30 procentiem no ikdienas raidapjoma, 1998. gadå kvota tika samazinåta lîdz 25 procentiem. Satversmes tiesa izß˚iroßi svarîgajå 2003. gada spriedumå pasludinåja kvotu par nekon- stitucionålu. Tomér joprojåm citos likuma pantos ir ietvertas pretrunîgas normas. Proti, ne mazåk par 40 procentiem no Eiropas producentu kvotas raidapjoma (t. i., 20,4 procenti no kopéjå raidlaika) ir jåbüt latvießu valodå (nevis Latvijå) producétiem raidîju- miem. Tas liedz iespéjas veidot pilnus krievu kanålus krievvalodîgajai auditorijai. Likumå saglabåti iepriekßminétie ierobeΩojumi raidîjumiem sveßvalodås sabiedriskajos medijos. Vél jo vairåk – bilingvålie raidîjumi ir aizliegti, un fragmenti sveßvalodås jåtulko programmas valodå (latviski vai krieviski), izñemot valodu måcîbu raidîjumus vai müzikas priekßnesumus. Latvijas Radio 4 – tå dévétås “integråcijas programmas” – direktore uzskata, ka tas samazina iespéjas veidot bilingvålus raidîjumus bilingvålåm auditorijåm, it îpaßi jaunießiem.140 Íådi raidîjumi neuzkrîtoßi piedåvåtu latvießu valodas måcîbu ik- dienå. Jaunais Radio un televîzijas likuma projekts at¬auj iek¬aut fragmentus sveßvalodå inter- aktîvajås tießraidés, kas tiek producétas sadarbîbå ar årzemju partneriem. Tas arî ¬auj iek¬aut fragmentus latvießu valodå krievu programmås, taçu ne otrådi. LTV pårståvji atzîst, ka sabiedriskå raidorganizåcija nav optimåli izmantojusi 20 procentu sveßvalodu kvotu un ßis ierobeΩojums bütu jåatce¬; arî privåtås raidorganizåcijas atzîst, ka tås nav veikußas integréjoßu lomu.141 2004. gadå Latvijas Saeima centås apiet Satversmes tiesas spriedumu, iek¬aujot Radio un televîzijas likuma grozîjumos normu, kas at¬autu valdîbai noteikt ierobeΩojumus raidî- jumiem sveßvalodås tajos Latvijas re©ionos, kuros latvießu valoda ir “apdraudéta”,

138 Satversmes tiesa, spriedums Nr. 2003-02-0106. 139 Turpat. 140 Intervija ar Latvijas Radio 4 direktori Ilonu Madesovu. 25.06.2004. 141 Komentåri OSI apa¬ajå galdå.

226 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA nedefinéjot ßå apzîméjuma jégu.142 Péc Valsts prezidentes Vairas Vî˚es-Freibergas iebildu- miem pret grozîjumiem Saeima tos mainîja, pieß˚irot valdîbai tiesîbas “izlemt par pasåkumiem latvießu valodas lietoßanas sekméßanai attiecîgajå teritorijå”.143 Kaut arî grozîjums nepilnvaro valdîbu limitét apraidi krievu valodå, tomér neskaidrais for- muléjums padara ßådus ierobeΩojumus iespéjamus. Centieni samazinåt apraidi krievu valodå ir paradoksåli, ñemot vérå to, ka pilsétås dzî- vojoßå krievvalodîgo auditorija ir nozîmîga reklåmdevéjiem un tådéjådi arî medijiem. Televîzijas nemitîgi meklé jaunas straté©ijas, kas apmierinåtu abas lingvistiskås grupas, eksperimentéjot ar bilingvåliem ßoviem un sinhrono tulkoßanu NICAM stereo apraides sistémas otrajå audio kanålå.

7. EIROPAS REGUL‰JUMS 2000. oktobrî Latvija ratificéja Eiropas Padomes Konvencijas par pårrobeΩu televîziju protokolu.144 2001. gada februårî tika pieñemti grozîjumi Radio un televîzijas likumå, kuri atbilst PårrobeΩu televîzijas direktîvai. Grozîjumi pårskatîja juridiskos kritérijus un noteikumus svarîgåko notikumu apraidei, kå arî apraides, raidorganizåciju, neatkarîga producenta, retranslåcijas, sponsoréßanas un Eiropas audiovizuålo darbu definîcijas.145 Eiropas Komisijas Ziñojumå par Latviju 2001. un 2002. gadå ieteikts pastiprinåt NRTP pilnvaras piemérot sankcijas un veikt uzraudzîbu.146 2003. gada novembra Ziñojumå Komisija pauda, ka Latvija ir bütîbå pildîjusi saistîbas un prasîbas, kas izrietéjußas no ieståßanås sarunåm audiovizuålås politikas jomå. Tomér Komisija ieteica Latvijai pie- vérst vairåk uzmanîbas raidîjumu producéßanai paßos sabiedriskajos medijos.147

142 Saeima. “Noteikumi Nr. 305. Grozîjumi Radio un televîzijas likumå”. 04.11.2004. Sk. http://www.saeima.lv/saeima8/reg.likprj (sk, 15.02.2005.). 143 Radio un televîzijas likums, 19(5). pants. Grozîjums tika pieñemts 2004. gada 16. decembrî un ståjås spékå 2004. gada 30. decembrî. “Latvijas Véstnesis”, 209. num., 29.12.2004. 144 Protocol amending the European Convention on Transfrontier Television. Strasbourg, 1 October 1998, entry into force 1 March 2002. Sk. http://conventions.coe.int/treaty/en/Treaties/Html/171.htm (sk. 27.06.2005.). 145 European Commission, 2001. Regular Report from the Commission on Latvia’s Progress towards Accession, Brussels, SEC(2001) 1749, 13 November 2001, p. 83. Sk. http://europa.eu.int/comm/enlargement/report2001/lv_en.pdf (sk. 15.05.2004.). 146 Eiropas Komisijas Ziñojums, 2002., 101. lpp. 147 European Commission, 2003. Comprehensive Monitoring Report on Latvia’s Preparations for Membership. Brussels, 5 November 2003, p. 40. Sk. http://europa.eu.int/comm/enlargement/report_2003/pdf/cmr_lv_final.pdf (sk. 15.05.2004.).

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 227 TELEVÈZIJA EIROPÅ

8. JAUNO TEHNOLOÌIJU UN PAKALPOJUMU IETEKME Valdîba ir spérusi pirmos so¬us, lai uzsåktu påreju uz digitålo televîziju. 2002. gadå såkås digitålås apraides pårbaude un tika noslégts lîgums ar årzemju investoru par tîkla izveidi. Tomér saistîbå ar digitalizåcijas finanséjumu un lîgumu ar investoru izvérsås skandåls, un pagaidåm digitalizåcijas projekts ir apturéts.

8.1. Jaunie mediji Nacionålå koncepcija 2003.–2005. gadam paredz tehnolo©ijas “kvalitatîvu lécienu”: étera apraidei spés piedåvåt interaktîvus pakalpojumus un piesåtinåtas programmas, kuras konkurés ar satelîttelevîziju.148 Dokuments paredz seßu programmu multipleksa izveidi Rîgå un çetru programmu multipleksus citur Latvijå. Multipleksu skaits nav precîzi noteikts. Saskañå ar ßo dokumentu digitålå televîzija tiks ieviesta 2006. gadå, un lîdz 2010. gadam Latvijai ir pilnîbå jåatsakås no analogås apraides. Nacionålå koncepcija atbalsta kopéju digitålo standartu visåm Latvijas brîvi pieejamajåm televîzijåm. NRTP uzskata, ka digitålå televîzija vecinås arî sabiedrisko mediju abonentmaksas ievießanu. Nacionålå koncepcija paredz tiesiskås båzes izveidi satelîtapraidei, un jaunajå Radio un televîzijas likuma projektå ßådi mediji ir ietverti to organizåciju sarakstå, kuråm jåsañem Padomes licence. Paredzéts, ka satelîta programmu paketém tiks pieméroti tie paßi programmu pakeßu veidoßanas principi kå étera digitålajai televîzijai.

8.2. Tirgus apståk¬i Latvijå pagaidåm nav datu par digitålo televîzijas uztvéréju izplatîbu. Saskañå ar sociolo©isko pétîjumu149 vairåk nekå puse Latvijas iedzîvotåju vélétos uzlabot televizora skañas un attéla kvalitåti, un gandrîz divas treßda¬as iedzîvotåju (64 procenti) ir gatavi iegådåties digitålos uztvéréjus. Jauno digitålo pakalpojumu izmantoßanu var ierobeΩot zemå pirktspéja: respondenti, kas bija gatavi iegådåties digitålo pakalpojumu, par dekoderi varétu maksåt vidéji 12 latu. Interneta izplatîba Latvijå ir viena no viszemåkajåm ES valstu vidü. Augstås cenas kavéjußas interneta izplatîbu måjsaimniecîbås,150 2003. gada rudenî tikai seßiem procentiem iedzîvotåju internets bija pieejams måjås. Fikséto telekomunikåciju tirgus liberalizåcija notika 2003. gadå. Nåkamajå gadå TNS Latvia ziñoja par interneta lietojuma inten- sitåtes pieaugumu.

148 NRTP. Nacionålå koncepcija, 2003–2005, 17. lpp. 149 LETA. “Aptauja: TV skatîtåju vairåkums maksåtu par televizora skañu un attélu uzlabojoßu ierî- ci”. 19.02.2003. 150 BNS. “Informåcijas sabiedrîbas izveidi kavé situåcija telekomunikåcijås”. 16.10.2003.

228 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA

12. tabula. Kopéjais interneta lietotåju skaits (2000–2004)

Iedzîvotåju îpatsvars (procentos)

2000 11 2001 17 2002 18 2003 23 2004 (pavasaris) 25

Avots: TNS Latvia151

8.3. Pakalpojumi Kopß 2002. gada aprî¬a digitålås televîzijas signåls ir uztverams 50 km rådiuså ap Rîgu (sk. 8.5. sada¬u). Laikå no pulksten 10.00 lîdz 21.00 testa reΩîmå tiek pårraidîti çetri televîzijas (LTV1, LTV7, LNT un TV5–Rîga) un trîs radio kanåli. Digitålå televîzijas signåla raidîßanu veic arî kabe¬televîzijas tîkls Baltkom. Internetå savus raidîjumus veiksmîgi izplata Latvijas Radio. Arhivétais Latvijas Tele- vîzijas ziñu raidîjums “Panoråma” ir pieejams tießsaisté, bet ziñu interneta lapa piedåvå dienas aktuålås intervijas “Müsu cilvéks” un populårås iknedé¬as diskusijas “Kas notiek Latvijå?” atßifréjumus. TV5–Rîga aktîvi ievieß jaunås komunikåciju tehnolo©ijas. Programmu atgriezeniskå saite tiek nodroßinåtå ar interneta måjaslapas starpniecîbu (www.tvnet.lv). SMS pakalpojumi un iespéja balsot telefoniski piesaista auditoriju realitåtes ßoviem un interaktîva- jiem vietéjo ziñu raidîjumiem.

8.4. Digitålå televîzija Valsts radio un televîzijas centrs léß, ka digitålås televîzijas ievießanas kopéjås izmaksas varétu büt 15 lîdz 18 miljoni latu (23 lîdz 27 miljoni €).152 Lîdz ßim finanséjums digi- talizåcijai tika nodroßinåts ßådi. 2000. gadå Valsts radio un televîzijas centrs, kas ir lie- låkås da¬as valsts étera radio un televîzijas apraides infrastruktüras îpaßnieks un pår- valdîtåjs, nodibinåja filiåli Digitålå radio un televîzijas centrs (DRTC) digitalizåcijas

151 TNS Latvia, e-track. 2000–2004. TNS Latvia sniegtie dati EUMAP 2004. gada 14. jünijå. 152 LVRTC. Virszemes televîzijas un radio apraides attîstîbas koncepcija. 01.12.2003. Sk. http://www.lvrtc.lv/01_12_2003.htm (sk. 15.05.2004.).

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 229 TELEVÈZIJA EIROPÅ projekta koordinéßanai. Valdîba nodeva DRTC rîcîbå 23 procentus uzñémuma Latvijas Mobilais Telefons (LMT) akciju, kas pirmajos divos gados dividenΩu veidå nodroßinåja DRTC 8 miljonus LVL lielus ienåkumus (12 miljonus €). Darbs pie digitalizåcijas projekta såkås 2000. gadå. Brîvi pieejamås digitålås étera televîzijas sistémas izmé©inåßana notika 2002. gada 29. aprîlî, no Rîgas raidîtåja raidot çetros televîzijas un trîs radio kanålos. 2002. gada 14. novembrî DRTC parakstîja lîgumu ar britu uzñémumu Kempmayer Media Ltd, kas k¬uva par galveno lîgumslédzéju étera televîzijas digitålå tîkla izveidei. Nåkamajå gadå ap ßo lîgumu izvérsås daudz diskusiju, valdîba pasludinåja darîjumu ar valsts LMT akcijåm par nelikumîgu, bet visu projektu par kråpniecisku. Projekts ir apturéts, Digitålå radio un televîzijas centrs iesniedza tieså prasîbu pret Kempmayer Media Ltd., lai anulétu lîgumu. Korupcijas novéroßanas un apkaroßanas birojs ir izvirzîjis prasîbu pret desmit amatpersonåm. 2004. gadå darîjumu ar LMT akcijåm tiesa atzina par spékå neesoßu, 2005. gada jülijå Kempmayer Media Latvia vadîtåjiem tika uzrådîta apsüdzîba kråpßanå. Valdîba meklé jaunu finanséjuma modeli pårejai uz digitålo televîziju. Digitalizåcijas publiskais téls ir ievérojami cietis. Valsts radio un televîzijas centrs, DRTC un NRTP nav rosinåjußi publiskas diskusijas par ßo jautåjumu. 2005. gada jülijå ßo organizåciju interneta måjas lapås nebija atrodama medijiem un publikai adreséta konkréta infor- måcija par digitalizåcijas gaitu.153 2004. gada septembrî padome nåca klajå ar jaunu digitalizåcijas straté©iju.154 Doku- ments izvairås minét konkrétu digitalizåcijas termiñu, tiek prognozéts, ka tîkla izveidi uz- raudzîs valdîba, nevis komercuzñémumi. Saskañå ar ßo straté©iju padome pieß˚irs licences konkursa kårtîbå, priekßroku dodot tådiem pakalpojumiem, kas piedåvås “vairåk” Latvijas un Eiropas darbu, kas netiek izplatîti satelîttelevîzijå. Tomér atbilstoßi grozîjumi Radio un televîzijas likumå nav ierosinåti un jaunajå likumprojektå nav iek¬auti, nav ierosinåta arî licencéßanas procedüra. Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Raimonds Bergmanis izteicies, ka paßlaik digitålås televîzijas tîkla izveidi apgrütina tas, ka vietéjås komerciålås televîzijas nav iesniegußas savus plånus par jauno pieejamo kanålu izmantoßanu.155

153 Valsts radio un televîzijas centrs (www.lvrtc.lv); Digitålais radio un televîzijas centrs (www.dlrtc.lv); Nacionålå radio un televîzijas padome (www.nrtp.lv). 154 NRTP. Koncepcija virszemes ciparu televîzijas ievießanai Latvijå. 16.09.2004. 155 Intervija ar Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta vadîtåju Raimondu Bergmani. 29.12.2004.

230 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA

9. SECINÅJUMI Péc valstiskås neatkarîbas atgüßanas Latvijas elektronisko mediju sistéma ir piedzîvojusi bütiskas pårmaiñas. Televîzijas sistému veido sabiedriskå raidorganizåcija, kas radîta uz sabiedrisko pakalpojumu principu pamata, kå arî konkuréjoßås komerciålås raidorga- nizåcijas, tajå skaitå plaukstoßa kabe¬televîzijas industrija. Íis ziñojums uzrådîja vairåkas nopietnas problémas, ar kuråm saskaras apraides sektors. Latvijå nav izvérsußås plaßåkas publiskas diskusijas par apraides jautåjumiem, un tas ir kavéjis tådas apraides politikas veidoßanos, kas balstîtos plaßåkå un saskañotåkå jautå- jumu izpratné. Vissteidzamåk jårisina jautåjumi par sabiedriskås raidorganizåcijas finan- séßanu, Nacionålås radio un televîzijas padomes (vai jaunajos likumprojektos paredzéto citu uzraudzîbas institüciju) iecelßanas procedüru, kå arî par programmu veidoßanu minoritåtém. NRTP îstenotå uzraudzîba nav bijusi efektîva vairåku iemeslu dé¬. Galvenie no tiem ir ßådi: padome pårståvéjusi ßauru politisko intereßu diapazonu, tai trüka pilnvaru likuma pieméroßanå, kå arî tå bija saistîta ar privåto raidorganizåciju interesém. Nesen veiktås reformas situåciju ir uzlabojußas, tomér jaunie likumprojekti par elektroniskajiem medijiem nav labi formuléti. Pirmkårt, nav skaidri noteikta procedüra NVO pårståvju iecelßanai padomé. Otrkårt, tiesîbas noteikt vispåréjo audiovizuålo politiku un pår- raudzît komerciålos medijus ir dele©étas Kultüras ministrijai, bet likumprojekts neno- droßina uzraudzîbas iestådes neatkarîbu no valdîbas ietekmes. Izpratni par sabiedriskås apraides bütîbu ir ietekméjis novecojis komunikåcijas modelis, kas medijiem pieß˚ir “pievad˚édes” funkcijas informåcijas pårraidîßanai no politiskås un kultüras elites “uz leju” – ierindas pilsoñiem. Íå mode¬a pédas ir saskatåmas gan sabiedrisko raidorganizåciju pasütîjumå, gan regulatora iecelßanas procedürå, tas atkårtoti tiek uzsvérts valdîbas izteikumos un priekßlikumos, kå arî minétajos likumprojektos. Arî sabiedriskå raidorganizåcija LTV ir pak¬auta lielåkai komercializåcijai. Nacionålais pasütîjums ßo attîstîbas tendenci atbalsta. Komercializåcija, ja netiek skaidri definétas tås robeΩas, apdraud LTV spéju pildît savu sabiedrisko pakalpojumu sniedzéja misiju un rada spriedzi starp sabiedriskajåm un komerciålajåm raidorganizåcijåm. NRTP un profesionålajås organizåcijås nav iedarbîga mehånisma Ωurnålistu aizsardzîbai pret mediju îpaßnieku vai politisko spiedienu. Rakstiski formulétie Ωurnålistikas standarti tikpat kå nepaståv, un ß˚iet, ka Ωurnålisti nevélas par ßådiem standartiem vienoties. Ûurnålistiem un elektroniskajiem medijiem nav izveidots paßregulåcijas mehånisms. Ieilgusî vienpuséjå politika aizsargåt latvießu valodu ar apraides likumdoßanu diskriminé krievvalodîgos iedzîvotåjus. Kaut arî Satversmes tiesa pasludinåja ierobeΩojumus apraidei sveßvalodås par nelikumîgiem, daΩas barjeras ir saglabåjußås, bet valdîba mé©inå- jusi apiet tiesas spriedumu.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 231 TELEVÈZIJA EIROPÅ

10. REKOMENDÅCIJAS 10.1. Mediju politika Publiskås diskusijas 1. Saeimai un Nacionålajai radio un televîzijas padomei pirms jebkådu jaunu likumu pieñemßanas apraides jomå vajadzétu organizét un veicinåt atklåtas publiskas diskusijas un caurskatåmas konsultåcijas ar visåm iesaistîtajåm pusém, tajå skaitå ar sabiedriskajåm un komerciålajåm raidorganizåcijåm, uzraudzîbas iestådém, NVO un ekspertiem. Izß˚iroßi svarîgs ßådu diskusiju rezultåts bütu sabiedrisko raidorganizåciju uzdevumu izpratnes un lomas skaidrs formuléjums un no tå izrietoßo vadîbas un finanséßanas principu definîcija.

10. 2. Uzraudzîbas iestådes Reformas 2. Valdîbai vajadzétu atkårtoti izvértét sagatavotås reformas apraides reguléjumå, kas ietvertas jaunajos likumprojektos – Radio un televîzijas likumå un Sabiedrisko raidor- ganizåciju likumå. Èpaßa uzmanîba bütu jåveltî ßådiem jautåjumiem. • Reformåm vajadzétu nodroßinåt ieceréto jauno uzraudzîbas ieståΩu (Sabiedrisko raidorganizåciju padome un Kultüras ministrija) neatkarîbu un pieß˚irt tåm tådas pilnvaras, kas neapdraudétu raidorganizåciju neatkarîbu. • Sabiedrisko raidorganizåciju padomei vajadzétu pieß˚irt plaßåkas tiesîbas un pie- nåkumus attiecîbå uz sabiedriskajiem medijiem. Vispåréjai audiovizuålajai politikai bütu jånodroßina sabiedrîbas intereßu pårståvîba un sabiedriskie pakalpojumi. • Bütu jåatsakås no ieceres uzticét raidorganizåciju uzraudzîbu Kultüras ministrijai un jåizveido neatkarîga uzraudzîbas ieståde. • Ja jaunajå Radio un televîzijas likumå neizdodas izveidot neatkarîgu uzraudzîbas iestådi, bütu jåsamazina Kultüras ministrijas pilnvaras kontrolét sabiedriskås raidorganizåcijas. • Abås uzraudzîbas iestådés bütu jåpalielina pilsoniskås sabiedrîbas loma un jåno- droßina krievvalodîgo iedzîvotåju pårståvîba. 3. Valdîbai un Saeimai jaunajå Radio un televîzijas likumå bütu jåiek¬auj prasîba izstrå- dåt konkrétus kritérijus apraides licençu pieß˚irßanai, padarot obligåtu kandidåtu izvértéßanu uz vienlîdzîgu principu pamata. 4. Valdîbai un Saeimai vajadzétu formulét un pieñemt konkrétu likumdoßanu pret monopolu veidoßanos elektronisko mediju jomå. It îpaßi vajadzétu skaidri definét, ko raidorganizåciju sektorå nozîmé jédziens “dominéjoßs ståvoklis” tirgü, kå arî izvirzît kon- krétus noteikumus, pilnvarojumu un sankcijas ßådu situåciju novérßanai vai risinåßanai.

232 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA

10.3. Sabiedriskås un komerciålås raidorganizåcijas Eiropas darbi 5. Valdîba varétu ierosinåt papildu grozîjumus Radio un televîzijas likumå, lai mainîtu noteikto 40 procentu “Eiropas darbu” kvotu, kuriem jåbüt latvießu valodå, pret 40 procentu kvotu “Latvijå veidotajiem darbiem”. Jådefiné no jauna “Eiropas audiovizuålås produkcijas” kategorija, lai tajå iek¬autu arî valstis, kas nav ES dalîbnieces.

10.4. Sabiedriskås raidorganizåcijas Neatkarîba 6. Valdîbai un Saeimai vajadzétu skaidri noteikt LVT finanséßanas sistému, apsvért abonentmaksas ievießanu kå sabiedriskås raidorganizåcijas neatkarîbas nostiprinåßanas lîdzekli un arî nosacît stingrus ierobeΩojumus reklåmas apjomam, ko tå drîkst raidît.

Minoritåßu valodas 7. Valdîbai bütu nepiecießams ieviest grozîjumus likumå, vai arî padomei vajadzétu iz- strådåt attiecîgos dokumentus sabiedriskajai raidorganizåcijai, kuros bütu noteikumi par apraidi minoritåßu valodås kå etniskås integråcijas lîdzekli, kå arî atcelt ierobeΩoju- mus apraidei minoritåtes valodå un bilingvåliem raidîjumiem.

10.5. Komerciålås raidorganizåcijas Èpaßnieki 8. Komerciålajåm raidorganizåcijåm vajadzétu ar likumu noteikt pienåkumu informét Raidorganizåciju padomi (vai atbilstoßu uzraudzîbas iestådi) par îpaßnieku struktüru. Par jebkuråm izmaiñåm îpaßuma struktürå, kås pårsniedz noteiktu da¬u akciju (pie- méram, ja vairåk nekå pieci procenti raidorganizåcijas akciju påriet cita îpaßnieka rokås), bütu jåinformé uzraudzîbas ieståde un jåsañem ßîs iestådes at¬auja.

Profesionålå étika 9. Komerciålajåm raidorganizåcijåm nåktos izstrådåt iekßéjas vadlînijas objektivitåtes un lîdzsvara nodroßinåßanai, tajå skaitå redakcionålos standartus un nosacîjumus, kas garantétu Ωurnålistu neatkarîbu no mediju îpaßniekiem. 10. Sabiedrisko un komerciålo raidorganizåciju Ωurnålistiem vajadzétu izstrådåt vienotu Ωurnålistikas standartu kopumu, konkretizét, ko nozîmé jédziens objektîvas, netenden- ciozas ziñas.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 233 TELEVÈZIJA EIROPÅ

1. PIELIKUMS. Ziñojumå citétå nacionålå likumdoßana

Satversme

Latvijas Republikas Satversme http://www.saeima.lv/Likumdosana_eng/likumdosana_satversme.html (sk. 27.07.2005.)

Likumi Radio un televîzijas likums, pieñemts 1995. gada 24. augustå, ståjies spékå 1995. gada 11. septembrî. “Latvijas Véstnesis”, 137(420). num., 08.09.1995; Pédéjie grozîjumi pieñemti 2004. gada 16. decembrî, ståjußies spékå 2004. gada 30. decembrî. “Latvijas Véstnesis”, 209 (3157). num., 29.12.2004. Sk. http://www.nrtp.lv/lv/rliktext.htm Likums “Par informåcijas brîvîbu”, pieñemts 1998. gada 29. oktobrî, ståjies spékå 1998. gada 6. novembrî. “Latvijas Véstnesis”, 334/335 (1395/1396). num., 06.11.1998. Pédéjie grozîjumi pieñemti 2004. gada 19. februårî, ståjußies spékå 2004. gada 17. martå. “Latvijas Véstnesis”, 34 (2982). num., 03.03.2004. Korupcijas novérßanas likums, pieñemts 1995. gada 21. septembrî, ståjies spékå 1995. gada 11. oktobrî. “Latvijas Véstnesis”, 156(439). num., 11.10.1995. Pédéjie grozîjumi pieñemti 1999. gada 18. martå, ståjußies spékå 1999. gada 27. martå. “Latvijas Vést- nesis” 98/99(1558/1559). num., 26.03.1999. Konkurences likums, pieñemts 2001. gada 4. oktobrî, ståjies spékå 2002. gada 1. jan- vårî. “Latvijas Véstnesis”, 151(2538). num., 23.10.2001. Sabiedrisko raidorganizåciju likuma projekts, 2004. g. Sk. http://www.saeima.lv/saeima8/reg.likprj (sk. 15.06.2005.). Radio un televîzijas likuma projekts. Sk. http://www.saeima.lv/saeima8/reg.likprj (sk. 15.06.2005.).

234 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005 LATVIJA

2. PIELIKUMS. Bibliogråfija

Ang¬u valodå Brikße, I., O. Skudra, and R. Tjarve. “Development of the Media in Latvia in the 1990s”. In: P. Vihalemm (ed.). Baltic Media in Transition (Tartu: Tartu University Press, 2002). Constitutional Court, Judgment in case. No. 2003-02-0106, Riga, 5 June, 2003. Dimants, A. “Editorial Censorship in the Baltic and Norwegian Newspapers”. In: R. Baerug (ed.). The Baltic Media World, Riga, 2005. European Commission. Regular Report on Latvia’s Progress towards Accession, SEC (2002), 1405 (Brussels: Brussels, 9, October 2002). Nagla, I. and A. Kehre. “Latvia Chapter”. In: Brankica Petkovic (ed.). Media Owner- ship and its Impact on Media Independence and Pluralism (Ljubljana: Peace Institute and SEENPM, 2004).

Latvießu valodå Eurobarometer. Sabiedriskå doma kandidåtvalstîs. Nacionålais ziñojums. Latvija (Bri- sele, 2004. gada jülijs). Kruks, S. un I. Íulmane. “Plaßsaziñas lîdzek¬i demokråtiskå sabiedrîbå”. J. Rozenvalds (red.). “Cik demokråtiska ir Latvija. Demokråtijas audits.” LU Akadémiskais apgåds. Rîga, 2005. LTV. Par Nacionålo pasütîjumu 2003. gadam. Nepublicéts dokuments, iesniegts NRTP 2003. gada 5. maijå. LTV. Par Nacionålå pasütîjuma prioritåtém 2004. gadam. Nepublicéts dokuments, iesniegts NRTP 2004. gada 8. jünijå. LTV. Par Nacionålå pasütîjuma prioritåtém 2005. gadam. Nepublicéts dokuments, iesniegts NRTP, 2004. gada 8. novembrî. LVRTC. Virszemes televîzijas un radio apraides attîstîbas koncepcija (Rîga, LTV, 01.12.2003.) Miezaine, Z. un M. Sîmane. “Politiskå lîdzdalîba”. J. Rozenvalds (red.). “Cik demokrå- tiska ir Latvija. Demokråtijas audits”. LU Akadémiskais apgåds. Rîga, 2005. Tieslietu ministrija. Valsts programma “Sabiedrîbas integråcija Latvijå”, Rîga, 1999. NRTP. Koncepcija virszemes ciparu televîzijas ievießanai Latvijå. NRTP, Rîga, 16.09.2004.

EU MONITORING AND ADVOCACY PROGRAM (EUMAP) NETWORK MEDIA PROGRAM (NMP) 235 TELEVÈZIJA EIROPÅ

NRTP. Elektronisko sabiedrîbas saziñas lîdzek¬u attîstîbas Nacionålå koncepcija 2000.–2002. gadam. NRTP, Rîga, 02.07.1999. NRTP. Latvijas elektronisko sabiedrîbas saziñas lîdzek¬u attîstîbas Nacionålå koncepcija 2003.–2005. gadam. NRTP, Rîga, 2003. NRTP. NRTP instrukcija par bérnu un pusaudΩu aizsardzîbu pret vardarbîbas kaitîgo ietekmi televîzijas raidîjumos. NRTP, Rîga, 11.04.2002. NRTP un sabiedriskås raidorganizåcijas Latvijas Televîzija vienoßanås par Nacionålo pasütîjumu. Nepublicéts dokuments.

236 OPEN SOCIETY INSTITUTE 2005