Baltic International Bank Latvijas Barometrs, Decembris, 2017

GADA KOPSAVILKUMS

Nr.109

2017.gada novembris pēc oktobra aptaujas datiem

„Baltic International Bank Latvijas barometra” apraksts „Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma, viedokļu un attieksmes pret dažādiem sociāliem, ekonomiskiem u.c. jautājumiem pētījums, kurš ietver arī dažādu sfēru pazīstamu ekspertu vērtējumu un cēloņsakarību analīzi.

„Baltic International Bank Latvijas barometrs” tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālākās norises. Paralēli katrā no aptaujām sabiedrībai tiek uzdots arī indikatoru jautājumu kopums, kas norāda uz vispārējā sabiedrības noskaņojuma izmaiņām.

Dati tiek iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi katru mēnesi tiek aptaujāti ne mazāk kā 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu. Pētījuma statistiskā kļūda kopējiem atbilžu sadalījumiem nepārsniedz + / - 3% robežas.

„Baltic International Bank Latvijas barometra” satura rādītājs

Informācija par „Baltic International Bank Latvijas barometru” ...... 2

I DAĻA - INDIKATORI Kopējais sabiedrības noskaņojums ...... 4 Tagadnes un nākotnes vērtējums ...... 4 Kopējās situācijas attīstības vērtējums ...... 5 Latvijas ekonomikas stāvokļa vērtējums ...... 6 Ģimenes materiālā stāvokļa vērtējums ...... 9 Iespēju atrast labu darbu vērtējums ...... 11 Valdības darba vērtējums ...... 12

II DAĻA – GADA KOPSAVILKUMS Prognozes par 2018.gadu ...... 14 Latvijas sasniegumi 2017.gadā ...... 14 Personiskie panākumi 2017.gadā ...... 15 Latvijas spilgtākie notikumi 2017.gadā ...... 16 Uzskati par iekšējiem un ārējiem draudiem Latvijā ...... 17 Kurš pelnījis dāvanas, bet kurš – žagarus? ...... 18

III DAĻA – EKSPERTU KOMENTĀRI PAR PĒTĪJUMA REZULTĀTIEM

...... 23

PIELIKUMI Aptaujas tehniskā informācija ...... Aptaujā izmantotā anketa ...... Atbildes uz jautājumu „Kurš sabiedrībā pazīstams cilvēks par šogad paveikto no Ziemassvētku vecīša būtu pelnījis žagarus?” ...... Atbildes uz jautājumu „Un kurš sabiedrībā pazīstams cilvēks šogad būtu pelnījis lielāko Ziemassvētku dāvanu?” ......

„Baltic International Bank Latvijas barometra” vajadzībām veiktās aptaujas tehniskā informācija Aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā laika posmā no 06.10.2017. līdz 18.10.2017. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, tika aptaujāti 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

I DAĻA – INDIKATORI „Baltic International Bank Latvijas barometra” galvenie rezultāti

Saskaņā ar „Baltic International Bank Latvijas barometra” datiem 2017.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, Latvijas iedzīvotāju noskaņojums ir nedaudz pasliktinājies. Jāpiebilst, ka pasliktinājies ir vairākums pētījumā analizēto indeksu. Izņēmumi ir Pašreizējā ekonomikas stāvokļa vērtējums un Ģimenes materiālā stāvokļa attīstības prognozes vērtējums, kuri ir nedaudz uzlabojušies, kā arī Latvijas ekonomikas stāvokļa attīstības prognozes vērtējums, kas ir palicis nemainīgs.

 Vērtējot Latvijas situācijas attīstību kopumā, pozitīvi Mēneša laikā notikušās izmaiņas noskaņoti 2017.gada oktobrī bija 27% aptaujāto Latvijas (09.2017.-10.2017.) iedzīvotāju, bet kritiski – 53% respondentu. Salīdzinot ar KOPĒJIE INDEKSI izmaiņas punktos septembri, oktobrī Kopējās situācijas attīstības vērtējuma indekss ir pasliktinājies no -22 līdz -26. Kopējā noskaņojuma INDEKSS -1

 Aptaujas dati liecina, ka 4% pētījuma dalībnieku Tagadnes vērtējuma INDEKSS -2 2017.gada oktobrī pašreizējo Latvijas ekonomikas stāvokli vērtēja pozitīvi. Negatīvi noskaņoti bija 49% respondentu. Nākotnes vērtējuma INDEKSS 0 2017.gada septembra un oktobra aptauju datu salīdzinājums APAKŠINDEKSI izmaiņas punktos liecina, ka Pašreizējā ekonomikas stāvokļa vērtējuma indekss mēneša laikā ir nedaudz uzlabojies (septembrī: -29, oktobrī: Kopējās situācijas attīstības vērtējums -4 -28). Pašreizējā ekonomikas stāvokļa vērtējums +1  Lūgti novērtēt Latvijas ekonomikā notiekošās izmaiņas, 12% Latvijas iedzīvotāju norādīja uz situācijas Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņu vērtējums -3 uzlabošanos, bet 30% respondentu uzskatīja, ka situācija šobrīd pasliktinās. 2017.gada oktobrī Latvijas ekonomikas Latvijas ekonomikas stāvokļa attīstības prognozes 0 stāvokļa izmaiņu virziena indekss ir pasliktinājies (septembrī: Pašreizējā ģimenes materiālā stāvokļa vērtējums -3 -16, oktobrī: -19).

Ģimenes materiālā stāvokļa attīstības prognozes +2  Prognozējot Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņas pēc gada, 15% respondentu pauda viedokli, ka tas būs Darba izredžu vērtējums -1 uzlabojies. To, ka, viņuprāt, pēc gada situācija būs pasliktinājusies, atzina 24% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Valdības darba vērtējums -2 Jāpiebilst, ka Latvijas ekonomikas stāvokļa attīstības prognozes indekss mēneša laikā nav mainījies (gan Tabulā attēlotas mēneša laikā notikušās izmaiņas (starpība punktos) "Baltic International Bank Latvijas barometra" ietvaros mērītajos indeksos. Visi indeksi var septembrī, gan oktobrī: -5). svārstīties no +100 (visi vērtējumi pozitīvi) līdz -100 (visi vērtējumi negatīvi).

 Vērtējot savas ģimenes materiālo situāciju,  Kopumā 7% pētījuma dalībnieku uzskatīja, ka izredzes apmierinātību ar to pauda 13% pētījuma dalībnieku, bet 29% Latvijā atrast labu darbu ir labas. Kritiski iespējas atrast respondentu ar ģimenes materiālo stāvokli bija labu darbu 2017.gada oktobrī vērtēja 60% aptaujāto Latvijas neapmierināti. Salīdzinot ar 2017.gada septembri, oktobrī iedzīvotāju. Jāatzīmē, ka mēneša laikā Darba izredžu Pašreizējā ģimenes materiālā stāvokļa vērtējuma indekss ir vērtējuma indekss ir nedaudz samazinājies (septembrī: -35, samazinājies (septembrī: -8, oktobrī: -11). oktobrī: -36).

 Jautāti, kā, viņuprāt, pēc gada būs mainījies viņu  Aptaujas dati liecina, ka pozitīvi valdības darbu ģimenes materiālais stāvoklis, optimistiski noskaņoti bija 2017.gada oktobrī vērtēja 18% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, 19% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Uzskatu, ka pēc gada bet negatīvi noskaņoti bija 77% pētījuma dalībnieku. viņu ģimenes finansiālā situācija būs pasliktinājusies, pauda Salīdzinot ar 2017.gada septembri, oktobrī Valdības darba 11% pētījuma dalībnieku. 2017.gada septembra un oktobra vērtējuma indekss ir samazinājies no -39 līdz -41. aptauju datu salīdzinājums liecina, ka mēneša laikā Ģimenes materiālā stāvokļa attīstības prognozes indekss ir pakāpies

(septembrī: +2, oktobrī: +4). 3

Kopējais sabiedrības noskaņojums

-10 -15 Kopējā noskaņojuma -17 -17 -19 INDEKSS -21 -19 -19 -20 -21 -20 -28 -23 -22 -31 -25 -25 -24 -30 -27 -26 -37 -35 -40

-49 -45 -50

-60 -57 -58

-70

Visi respondenti

07.08. 10.08. 01.09. 04.09. 07.09. 10.09. 01.10. 04.10. 07.10. 10.10. 01.11. 04.11. 07.11. 10.11. 01.12. 04.12. 07.12. 10.12. 01.13. 04.13. 07.13. 10.13. 01.14. 04.14. 07.14. 10.14. 01.15. 04.15. 07.15. 10.15. 01.16. 04.16. 07.16. 10.16. 01.17. 04.17. 07.17. 10.17. 04.08. 2017.gada oktobra aptaujas dati liecina, ka mēneša laikā iedzīvotāju noskaņojums ir nedaudz pasliktinājies: Kopējā noskaņojuma indekss ir samazinājies no -19 septembrī līdz -20 oktobrī. Tiesa, tas joprojām ir augstāks nekā 2017.gada augustā (-24).

Tagadnes un nākotnes vērtējums

-10 Tagadnes vērtējuma -21 -20 -23 INDEKSS -24 -25 -27 -26 -27 -30 -29 -28 -30 -32 -30 -39 -34 -33 -41 -34 -40 -45 -46 -41 -44 -50 -47

-59 -55 -60

-70 -67 -68 -70

-80

04.08. 07.08. 10.08. 01.09. 04.09. 07.09. 10.09. 01.10. 04.10. 07.10. 10.10. 01.11. 04.11. 07.11. 10.11. 01.12. 04.12. 07.12. 10.12. 01.13. 04.13. 07.13. 10.13. 01.14. 04.14. 07.14. 10.14. 01.15. 04.15. 07.15. 10.15. 01.16. 04.16. 07.16. 10.16. 01.17. 04.17. 07.17. 10.17. Visi respondenti

10 Nākotnes vērtējuma 5 4 2 2 1 INDEKSS 0 0 0 -1 0 -1 -1 -6 -3 -3 -8 -3 -10 -7 -7 -16 -17

-20

-26 -30 -30

-40

Raksturojot Tagadnes un Nākotnes vērtējuma izmaiņas, jāsecina, ka Tagadnes vērtējuma indekss mēneša laikā ir samazinājies par diviem punktiem (no -25 septembrī līdz -27 oktobrī), bet Nākotnes vērtējuma indekss mēneša laikā nav mainījies (gan septembrī, gan oktobrī: -1).

Kopējā noskaņojuma indekss ir aprēķināts, balstoties uz „Baltic International Bank Latvijas barometrā” iegūtajiem rādītājiem par iedzīvotāju attieksmi pret kopējo situāciju Latvijā, valdības darbu, ekonomikas stāvokli un tā attīstības tendencēm, darba iespējām, kā arī iedzīvotāju materiālā stāvokļa pašvērtējumu. Kopējā noskaņojuma indekss ir iegūts no 8 apakšindeksiem, kas detalizētāk analizēti tālāk materiālā. Indekss var svārstīties no +100 (visi vērtējumi pozitīvi) līdz -100 (visi vērtējumi negatīvi).

Tagadnes vērtējuma indekss tiek aprēķināts kā vidējais rādītājs no 6 apakšindeksiem (kopējās situācijas attīstības vērtējuma, pašreizējā ekonomikas stāvokļa vērtējuma, ekonomikas stāvokļa izmaiņu virziena vērtējuma, pašreizējā ģimenes materiālā stāvokļa vērtējuma, darba izredžu vērtējuma un valdības darba vērtējuma indeksa). Nākotnes vērtējuma indekss tiek aprēķināts kā vidējais rādītājs no 2 apakšindeksiem (Latvijas ekonomikas stāvokļa attīstības prognozes un ģimenes materiālā stāvokļa attīstības prognozes).

Kopējās situācijas attīstības vērtējums Vai, Jūsuprāt, 100 situācija Latvijā 1720 kopumā attīstās

pareizā vai nepareizā 75 virzienā?

53 53 50

Grūti pateikt

Nepareizā 25 Pareizā 27 31 %

Visi respondenti

0 -10 Kopējās situācijas -11 -15 -17 attīstības vērtējuma -21 -22 -22 -20 INDEKSS -25 -26 -24 -27 -28 -31-32 -42 -40 -40 -39 -44 -50 -60 -67 -57 -65

-80 -80 -84

-100

Visi respondenti

0 Lūgti novērtēt kopējās situācijas attīstību, pozitīvi Kopējās situācijas attīstības vērtējuma noskaņoti 2017.gada oktobrī bija 27% respondentu INDEKSS -10 (septembrī: 31%), bet kritisku vērtējumu situācijas (11.2016.-10.2017.) attīstībai sniedza 53% (septembrī: 53%). Kopējās -22 situācijas attīstības vērtējuma indekss mēneša laikā -20 -25 -25 -26 ir pasliktinājies no -22 līdz -26. Tiesa, 2017.gada -29 -30 -31 -31 -32 jūlijā un augustā tas bija vēl kritiskāks (attiecīgi -31 -30 -33 -34 un -32). -39

-40

12.16. 01.17. 02.17. 03.17. 04.17. 05.17. 06.17. 07.17. 08.17. 09.17. 10.17. 11.16. Visi respondenti

Apakšindeksi atspoguļo pozitīvo un negatīvo vērtējumu īpatsvaru starpību, kur daļēji pozitīvo/negatīvo vērtējumu minēšanas biežums (%) ir reizināts ar koeficientu 0.5, bet pilnībā pozitīvo/negatīvo vērtējumu minēšanas biežums - ar koeficientu 1. Līdz ar to indekss var svārstīties robežās no +100 līdz -100.

5 Latvijas ekonomikas stāvokļa vērtējums

Pašreizējā Latvijas ekonomiskā stāvokļa vērtējums

100 33 10 Kā Jūs novērtētu 12 pašreizējo Latvijas ekonomikas 75 stāvokli? Vai, 39 37 Jūsuprāt, tas ir…

Grūti pateikt 43 25 45 Ļoti slikts Drīzāk slikts Viduv ējs % Drīzāk labs 34 Ļoti labs 0

Visi respondenti

0 Pašreizējā

ekonomikas stāvokļa -20 vērtējuma INDEKSS -29 -28 -29 -33 -28 -30 -31 -34 -32 -40 -42 -46 -37 -42

-56 -50 -60

-80 -78

Visi respondenti -100

-20 Saskaņā ar aptaujas datiem 4% pētījuma dalībnieku Pašreizējā 2017.gada oktobrī pašreizējo Latvijas ekonomikas ekonomikas stāvokli vērtēja atzinīgi (septembrī: 3%). To, ka stāvokļa vērtējuma pašreizējā ekonomikas situācija ir slikta, norādīja -28 -28 INDEKSS -29 49% respondentu (septembrī: 49%). Savukārt 43% (11.2016.-10.2017.) -30 -31 -31 pašreizējo ekonomikas situāciju atzina par -30 -31 -33 -32 „viduvēju” (septembrī: 45%). Pašreizējā ekonomikas -35 -35 stāvokļa vērtējuma indekss 2017.gada oktobrī ir -28 -35 (septembrī tas bija -29).

-40

Visi respondenti

11.16. 12.16. 01.17. 02.17. 03.17. 04.17. 05.17. 06.17. 07.17. 08.17. 09.17. 10.17.

Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņu vērtējums

100 Vai, Jūsuprāt, Latvijas 7 5 ekonomikas situācija šobrīd kopumā 30 uzlabojas, nemainās 75 31 vai arī pasliktinās?

53 Grūti pateikt 48 Pasliktinās Nemainās 25 Uzlabojas % 12 14 0

Visi respondenti

0 0 -1 -6 Latvijas ekonomikas -11 -11 -15 -19 -11 -18 -16 stāvokļa izmaiņu -14 -20 -19 virziena INDEKSS -22 -22 -25 -26 -27 -33 -40 -43 -54 -61 -60

-67 -72 -80 -80

-100

Visi respondenti

-10 Vērtējot Latvijas ekonomikā notiekošās izmaiņas, Latvijas 12% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka ekonomikas -16 situācija uzlabojas (septembrī: 14%). To, ka situācija -18 -19 stāvokļa izmaiņu -20 -20 pašlaik pasliktinās, atzīmēja 30% respondentu -22 virziena INDEKSS -20 (septembrī: 31%). Viedokli, ka Latvijas ekonomikas (11.2016.- -23 -25 -25 situācija šobrīd nemainās, pauda 53% pētījuma 10.2017.) -26 -29 dalībnieku (septembrī: 48%). Salīdzinot ar 2017.gada -31 -30 septembri, oktobrī Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņu virziena indekss ir pasliktinājies (septembrī: -16, oktobrī: -19).

-40

Visi respondenti

11.16. 12.16. 01.17. 02.17. 03.17. 04.17. 05.17. 06.17. 07.17. 08.17. 09.17. 10.17.

Latvijas ekonomikas stāvokļa attīstības prognoze

Domājot par Latvijas 100 1511 ekonomikas stāvokli 3 pēc 12 mēnešiem, vai, 4 21 salīdzinot ar 75 19 pašreizējo situāciju, tas, Jūsuprāt, visdrīzāk būs… 50 50 45 Grūti pateikt Iev ērojami pasliktinājies Drīzāk pasliktinājies 25 Nebūs mainījies Nedaudz uzlabojies Iev ērojami uzlabojies 15 % 16

0 10.4

20 Latvijas ekonomikas 4 6 2 stāvokļa attīstības 1 1 -2 0 -5 prognozes INDEKSS -7 -5 -8-5 -23 -11 -13 -20

-33 -32 -40

-60

-80

-100

Visi respondenti

10 Lūgti paust prognozes par to, kā pēc gada būs Latvijas mainījusies Latvijas ekonomikas situācija, optimistiski ekonomikas noskaņoti 2017.gada oktobrī bija 15% respondentu stāvokļa (septembrī: 17%), bet kritiskas prognozes izteica 24% attīstības 0 -2 (septembrī: 23%). To, ka pēc gada nekas nebūs prognozes -4 -4 -5 -5 INDEKSS -5 -6 -5 mainījies, norādīja 50% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju -8 -7 -8 (11.2016.- -9 (septembrī: 45%). Latvijas ekonomikas stāvokļa 10.2017.) -10 attīstības prognozes indekss mēneša laikā nav mainījies (gan septembrī, gan oktobrī: -5).

-20

Visi respondenti

11.16. 12.16. 01.17. 02.17. 03.17. 04.17. 05.17. 06.17. 07.17. 08.17. 09.17. 10.17.

Ģimenes materiālā stāvokļa vērtējums

Pašreizējā ģimenes materiālā stāvokļa vērtējums

Kā Jūs novērtētu 100 1 1 5 7 savu/ savas ģimenes 22 23 pašreizējo 75 finansiālo stāvokli? Vai, Jūsuprāt, tas ir… 50 58 55 Grūti pateikt Ļoti slikts Drīzāk slikts 25 Viduv ējs Drīzāk labs Ļoti labs % 15 12 0 1 1

Visi respondenti

Pašreizējā ģimenes 0 -10 -8 -8 materiālā stāvokļa -15 -13 -17 -16 -9 -11 vērtējuma INDEKSS -18 -11 -20 -25 -24 -20 -17 -29 -29 -22 -21 -24 -33 -40 -35

-60

-80

-100

0 Pašreizējā ģimenes Kopumā 13% aptaujas dalībnieku savas ģimenes materiālā stāvokļa materiālo situāciju 2017.gada oktobrī vērtēja atzinīgi vērtējuma INDEKSS (septembrī: 16%). Kritisku vērtējumu ģimenes (11.2016.-10.2017.) -7 -8 -9 -9 -9 -8 -9 finansiālajam stāvoklim sniedza 29% (septembrī: -11 28%). Visbiežāk (58%) respondenti pauda viedokli, -11 -11 -11 -11 -10 ka viņu ģimenes materiālā situācija ir „viduvēja” (septembrī: 55%). Jāatzīmē, ka 2017.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, Pašreizējā ģimenes materiālā stāvokļa vērtējuma indekss ir samazinājies, atgriežoties augusta līmenī (augustā: -11, septembrī: -20 -8, oktobrī: -11).

12.16. 01.17. 02.17. 03.17. 04.17. 05.17. 06.17. 07.17. 08.17. 09.17. 10.17. Visi respondenti 11.16.

Ģimenes materiālā stāvokļa attīstības prognoze

100 Domājot par Jūsu un 16 Jūsu ģimenes 14 2 materiālo stāvokli pēc 2 9 9 12 mēnešiem, vai, 75 salīdzinot ar pašreizējo situāciju, tas, Jūsuprāt, visdrīzāk būs... 50 55 58

Grūti pateikt Iev ērojami pasliktinājies 25 Drīzāk pasliktinājies Nebūs mainījies % 18 Nedaudz uzlabojies 16 Iev ērojami uzlabojies 1 0 1

Visi respondenti

Ģimenes materiālā 5 55 4 0 1 2 stāvokļa attīstības 0 2 -1 1 prognozes INDEKSS -13 -3 -20 -19 -27 -40

-60

-80

-100

20 Prognozējot ģimenes materiālās situācijas izmaiņas Ģimenes materiālā pēc gada, optimistiski noskaņoti 2017.gada oktobrī stāvokļa attīstības bija 19% respondentu (septembrī: 17%). Situācijas prognozes INDEKSS pasliktināšanos prognozēja 11% pētījuma dalībnieku (11.2016.- (septembrī: 11%), bet 55% uzskatīja, ka viņu ģimenes 10.2017.) 10 materiālais stāvoklis pēc gada nebūs mainījies 7 7 (septembrī: 58%). Salīdzinot ar agrāk veikto aptauju 6 5 5 5 5 datiem, vērojams, ka kopš krituma 2017.gada augustā 4 4 3 2 indekss turpina nedaudz pieaugt (augustā: +1, 1 septembrī: +2, oktobrī: +4). Tiesa, attieksme joprojām

0 ir kritiskāka nekā jūlijā, kad indekss bija +5.

12.16. 01.17. 02.17. 03.17. 04.17. 05.17. 06.17. 07.17. 08.17. 09.17. 10.17. Visi respondenti 11.16.

Iespēju atrast labu darbu vērtējums

100 Kādas, Jūsuprāt, 66 šobrīd kopumā ir 21 iespējas Latvijā 21 atrast labu darbu? 75 Vai, Jūsuprāt, tās ir…

39 37 50

Grūti pateikt Ļoti sliktas Drīzāk sliktas Viduv ējas 25 Drīzāk labas 2828 Ļoti labas

% 8 6 0 0.4 1

Visi respondenti

0 Darba izredžu

vērtējuma -17 INDEKSS -20

-35 -36 -36 -40 -45 -44 -36 -39 -48 -41 -45 -52 -47 -46 -52 -61 -60 -64 -58

-68 -73 -80 -78

-100

-30 Darba izredžu Lūgti novērtēt iespējas atrast labu darbu Latvijā, vērtējuma apmierinātību ar tām pauda 7% aptaujāto Latvijas INDEKSS -36 -35 -36 -36 iedzīvotāju (septembrī: 8%). Kritiski iespējas atrast (11.2016.-10.2017.) -37 -37 -37 -38 -39 Latvijā labu darbu vērtēja 60% pētījuma dalībnieku (septembrī: 58%). Savukārt neitrāli noskaņoti -40 -42 -42 (atbilde „viduvējas”) bija 28% respondentu (septembrī: 28%). Jāatzīmē, ka mēneša laikā Darba -43 izredžu vērtējuma indekss ir nedaudz samazinājies (septembrī: -35, oktobrī: -36).

-50

Visi respondenti

11.16. 12.16. 01.17. 02.17. 03.17. 04.17. 05.17. 06.17. 07.17. 08.17. 09.17. 10.17.

Valdības darba vērtējums

100 Kā Jūs šobrīd 7 6 vērtējat Latvijas valdības darbu? Vai 23 22 Jūs ar to esat… 75

50 54 53 Grūti pateikt Pilnībā neapmierināts 25 Drīzāk neapmierināts Drīzāk apmierināts % 17 Pilnībā apmierināts 18

0 0.3 1

Visi respondenti

Valdības darba 0 vērtējuma INDEKSS

-20 -29 -29 -28 -34 -34 -39 -40 -41 -41 -40 -40 -37 -39 -40 -41 -43 -43 -54 -49 -48 -60 -56 -59

-77 -80 I.Godmaņa V.Dombrovska L.Straujumas M.Kučinska valdība valdība valdība valdība 12.2007.-03.2009. 03.2009.-01.2014. 01.2014.-02.2016. no 02.2016. -100

Visi respondenti

-20 Valdības darba Atzinīgu vērtējumu Latvijas valdības darbam vērtējuma 2017.gada oktobrī sniedza 18% aptaujāto Latvijas INDEKSS iedzīvotāju (septembrī: 18%). Kritiski noskaņoti (11.2016.- -30 pret valdības sniegumu bija 77% pētījuma 10.2017.) -38 -40 -39 dalībnieku (septembrī: 75%). 2017.gada septembra -41 -40 -40 -41 -40 -43 -44 -43 un oktobra aptauju datu salīdzinājums liecina, ka -48 Valdības darba vērtējuma indekss oktobrī ir -52 samazinājies no -39 līdz -41. -50

-60

12.16. 01.17. 02.17. 03.17. 04.17. 05.17. 06.17. 07.17. 08.17. 09.17. 10.17. Visi respondenti 11.16.

II DAĻA – GADA KOPSAVILKUMS

Galvenie rezultāti

2017.gada oktobrī veiktajā „Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījumā respondentiem lūdza nosaukt Latvijas un personīgos sasniegumus 2017.gadā, prognozēt, kāds Latvijā kopumā būs 2018.gads un kas to apdraudēs visvairāk, kā arī norādīt, kuri cilvēki, viņuprāt, par paveikto 2017.gadā ir pelnījuši dāvanas, bet kuri - žagarus.

Saskaņā ar aptaujas datiem respondenti par 2018.gadu bija noskaņoti cerīgi - biežāk pausts viedoklis, ka nākamais gads Latvijai būs labāks nekā šis gads. Raksturojot Latvijas sasniegumus un neveiksmes 2017.gadā, visbiežāk respondenti uzskatīja, ka panākumi ir bijuši kultūrā, izklaidē un sportā, bet neveiksmes – veselības aprūpē. Jāpiebilst, ka starp cilvēkiem, kuri par šogad paveikto ir pelnījuši žagarus, visbiežāk minēta Solvita Āboltiņa, bet Nils Ušakovs visbiežāk atzīts par cilvēku, kurš par paveikto ir pelnījis dāvanu.

 Kopumā 38% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju 2017.gada oktobrī pauda viedokli, ka 2018.gads Latvijai būs veiksmīgāks nekā 2017.gads. To, ka gads būs neveiksmīgāks, atzīmēja 7%, bet 39% uzskatīja, ka tas būs tāds pats.

 Jautāti, kurā jomā, viņuprāt, Latvija 2017.gadā sasniegusi visvairāk, visbiežāk pētījuma dalībnieki nosauca kultūras, izklaides un sporta jomu (32%), kā arī valsts aizsardzības un militāro jomu (22%).

 Savukārt, runājot par jomu, kurā 2017.gadā sasniegts vismazāk, visbiežāk pausts uzskats, ka tā ir veselības aprūpe (28%). Salīdzinoši bieži minēta arī ekonomikas (22%) un sociālās labklājības (19%) joma.

 Lūgti nosaukt personīgos panākumus 2017.gadā, visbiežāk respondenti atbildēja, ka tādi ir bijuši saistībā ar ģimeni, attiecībām, mīlestību (30%), kā arī brīvo laiku, tā pavadīšanu (29%). Jāatzīmē, ka 2017.gadā iedzīvotāji retāk nekā pirms gada norādīja, ka viņiem ir bijuši panākumi attiecībā uz ģimeni, attiecībām, mīlestību (2016.: 41%, 2017.: 30%).

 Vērtējot, kas ir bijuši Latvijas spilgtākie notikumi 2017.gadā, visbiežāk respondenti nosauca sasniegumus sportā (60%). Salīdzinoši bieži pētījuma dalībnieki minēja arī plūdus Latgalē (43%).

 Visbiežāk (46%) aptaujātie Latvijas iedzīvotāji uzskatīja, ka nākamgad Latviju apdraudēs demogrāfiskās problēmas, un tas ir minēts biežāk nekā 2015.gadā (20%) un 2016.gadā. (31%).

 Visbiežāk nosauktie cilvēki, kuri pēc iedzīvotāju domām 2017.gadā par paveikto ir pelnījuši žagarus, bija Solvita Āboltiņa (13%), Kārlis Šadurskis (10%) un Nils Ušakovs (7%). Jāpiebilst, ka Solvitu Āboltiņu un Nilu Ušakovu biežāk minējuši respondenti ar latviešu sarunvalodu ģimenē, bet Kārli Šadurski – respondenti ar krievu sarunvalodu.

 Savukārt Nils Ušakovs (15%), Mairis Briedis (9%) un Aļona Ostapenko (8%) visbiežāk atzīti par cilvēkiem, kuri par paveikto ir pelnījuši lielāko Ziemassvētku dāvanu. Jāmin, ka abus sportistus biežāk nosauca respondenti ar latviešu sarunvalodu, bet Nilu Ušakovu – respondenti ar krievu sarunvalodu ģimenē.

Prognozes par 2018.gadu

Vai 2018.gads, Jūsuprāt, būs veiksmīgāks nekā 2017.gads? 2017.gada oktobrī respondentiem lūdza norādīt, vai, viņuprāt, 2018.gads Latvijai būs Tāds pats kā veiksmīgāks nekā 2017.gads. Kopumā 2017.gads optimistiski noskaņoti bija 38% 39% Nedaudz respondentu, bet kritiski – 7% pētījuma v eiksmīgāks dalībnieku. Gandrīz 2/5 (39%) respondentu Veiksmīgāks 33% uzskatīja, ka 2018.gads Latvijai būs tāds pats 38% Nedaudz kā 2017.gads. nev eiksmīgāks Neveiksmīgāks 6% 7% Iev ērojami Grūti pateikt Iev ērojami

v eiksmīgāks 16% nev eiksmīgāks

5% 1%

2017.gada 6.oktobris - 18.oktobris, N=1002 Latvijas iedzīvotāji

Salīdzinot veikto aptauju datus, Vai nākamais gads, Jūsuprāt, Latvijai kopumā būs veiksmīgāks nekā šis gads? vērojams, ka 2017.gada oktobrī 2012., 2013., 2014., 2015., 2016. un 2017.gada aptauju datu salīdzinājums respondenti retāk uzskatīja, ka Ievērojami veiksmīgāks 10.2017. 5 33 39 6 1 16 nākamais gads Latvijai būs Nedaudz veiksmīgāks 11.2016. 4 36 30 5 2 23 veiksmīgāks kā iepriekšējais nekā Tāds pats kā iepriekšējais gads Nedaudz neveiksmīgāks 11.2015. 6 35 32 5 2 20 iepriekšējos gados (2014.: 46%, 2015.: Ievērojami neveiksmīgāks 11.2014. 5 41 30 4 1 19 41%, 2016.: 40%, 2017.: 38%). Grūti pateikt 11.2013. 5 32 33 9 2 19

11.2012. 3 37 34 4 1 22 0% 25% 50% 75% 100% Visi respondenti

Latvijas sasniegumi 2017.gadā Kurā jomā, Jūsuprāt, Latvija 2017. gadā sasniegusi visvairāk? Kultūras, izklaides un sporta jomā 32 % Valsts aizsardzības un militārajā jomā 22

Transporta un sakaru jomā 4 Izglītības un zinātnes jomā 3

Ekonomikas jomā 3

Tiesību, drošības un sabiedriskās kārtības jomā 2

Vides aizsardzības jomā 2 Viena atbilde! Veselības aprūpes jomā 2

Ārpolitikas jomā 1 Sociālās labklājības jomā 1

Cits* 2

Grūti pateikt 26

2017.gada 6.oktobris - 18.oktobris, N=1002 Latvijas iedzīvotāji

*Kategorijā "Cits" ietilpst: "nevienā" (minēts 18 reizes); "celtniecības jomā" (minēts 1 reizi); "elektroenerģijas jomā" (minēts 1 reizi); "kulinārijas un ēdināšanas jomā" (minēts 1 reizi).

Lūgti norādīt, kurā jomā, viņuprāt, 2017.gadā Latvija sasniegusi visvairāk, visbiežāk respondenti minēja kultūras, izklaides un sporta jomu (32%), kā arī valsts aizsardzības un militāro jomu (22%). Citas jomas minētas ievērojami retāk. Jāatzīmē, ka salīdzinoši liela daļa (26%) respondentu atturējās nosaukt konkrētu jomu.

Kurā jomā, Jūsuprāt, Latvija 2017. gadā sasniegusi vismazāk?

Veselības aprūpes jomā 28 % Ekonomikas jomā 22

Sociālās labklājības jomā 19

Izglītības un zinātnes jomā 8

Transporta un sakaru jomā 2

Vides aizsardzības jomā 1

Tiesību, drošības un sabiedriskās kārtības jomā 1 Viena atbilde! Ārpolitikas jomā 1

Valsts aizsardzības un militārajā jomā 1

Kultūras, izklaides un sporta jomā 0.4

Cits* 0.3

Grūti pateikt 15

2017.gada 6.oktobris - 18.oktobris, N=1002 Latvijas iedzīvotāji

*Kategorijā "Cits" ietilpst: "lauksaimniecībā" (minēts 2 reizes); "rūpniecībā" (minēts 1 reizi).

Jautāti, kurās jomās, viņuprāt, 2017.gadā Latvija sasniegusi vismazāk, visbiežāk nosauktās jomas bija veselības aprūpe (28%), ekonomika (22%) un sociālā labklājība (19%). Izglītības un zinātnes jomu minēja 8%, bet citas jomas nosauca ne vairāk kā 2% respondentu.

Personiskie panākumi 2017.gadā

Kurās 3 jomās Jums personiski 2017. gadā ir bijuši lielākie panākumi? % Ģimene, attiecības, mīlestība 30

Brīv ais laiks, ar tā pav adīšanu saistītas lietas 29

Izglītošanās, jaunu prasmju iegūšana 14

Pašdisciplīna/ spēja sasniegt plānoto 14

Garīgā izaugsme, attīstība 13

Sadzīv es apstākļi 13

Karjera 13 Līdz 3 atbildēm! Materiālā labklājība 11 (% summa > 100)

Veselība 10

Cits* 3

Grūti pateikt 19

2017.gada 6.oktobris - 18.oktobris, N=1002 Latvijas iedzīvotāji

*Kategorijā "Cits" ietilpst: "nevienā" (minēts 27 reizes); "sasniegumi sportā" (minēts 2 reizes); "dzīvoju pusbadā" (minēts 1 reizi).

Raksturojot, kādās jomās 2017.gadā viņiem pašiem ir bijuši lielākie panākumi, visbiežāk 2017.gada oktobrī respondenti minēja ģimeni, attiecības, mīlestību (30%) un brīvo laiku, ar tā pavadīšanu saistītas lietas (29%). Panākumus citās jomās respondenti nosauca retāk. Jāpiebilst, ka 19% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atturējās atbildēt uz šo jautājumu.

Kurās 3 jomās Jums personiski šajā gadā ir bijuši lielākie panākumi? % 30 Ģimene, attiecības, mīlestība 41 29 Brīv ais laiks, ar tā pav adīšanu saistītas lietas 29 14 Izglītošanās, jaunu prasmju iegūšana 17 14 Pašdisciplīna/ spēja sasniegt plānoto 16 13 10.2017. Garīgā izaugsme, attīstība 14 11.2016. 13 Sadzīv es apstākļi 18 13 Karjera 12 11 Materiālā labklājība 16 Veselība 10 18 Līdz 3 atbildēm! 3 Cits 2 (% summa > 100) 19 Grūti pateikt 15 Visi respondenti

Salīdzinot 2016. un 2017.gada aptauju rezultātus vērojams, ka 2017.gadā respondenti retāk nekā 2016.gadā norādīja, ka viņiem ir bijuši panākumi, kas saistīti ar ģimeni, attiecībām, mīlestību (2016.: 41%, 2017.: 30%), izglītošanos, jaunu prasmju apgūšanu (2016.: 17%, 2017.: 14%), sadzīves apstākļiem (2016.: 18%, 2017.: 13%), materiālo labklājību (2016.: 16%, 2017.: 11%) un veselību (2016.: 18%, 2017.: 10%).

Latvijas spilgtākie notikumi 2017.gadā

Kuri, Jūsuprāt, ir trīs Latvijas spilgtākie notikumi 2017. gadā? % Sasniegumi sportā (piem., ten. Aļonas Ostapenko uzvara Francijas atkl. 60 čemp., Kristapa Porziņģa panākumi basket. izlasē, Maira Brieža sasn.) Plūdi Latgalē 43 Ģimenes ārstu streiks 24 Ielu, ceļu remonti 23 Inflācija (OCTA, sviesta cenu kāpums) 20 Nelaimes gadījumi ar bērniem un to seku apspriešana 14 Latvijas pašvaldību vēlēšanas 14 Oligarhu (t.s. „Rīdzenes”) sarunu publicēšana un tās sekas 9 Ekoloģiskās problēmas (piem., ugunsgrēks Jūrmalā) 8 Nodokļu reformas gatavošana 8 Tika palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis Venta-1 7 Panākumi Eiropas koru olimpiādē 6 Līdz 3 atbildēm! (% summa > 100) Gatavošanās Latvijas simtgadei (piem., simtgades loterija u.c.) 6 Latvijas – Portugāles futbola spēle (Krištianu Ronaldu viesošanās 6 Latvijā) Tika pieņemts aizliegums izmantot savvaļas dzīvniekus cirkū 5 Tika palaista „e-veselība” 3 Pazīstamu grupu koncerti (piem., Red Hot Chili Peppers, Foo Fighters 3 u.c. ) Cits* 0.3 2017.gadā spilgtu notikumu nav bijis 3 Grūti pateikt 3

2017.gada 6.oktobris - 18.oktobris, N=1002 Latvijas iedzīvotāji

*Kategorijā "Cits" ietilpst: "Āfrikas cūku mēris" (minēts 1 reizi); "koruptīvie skandāli" (minēts 1 reizi); "sākums izglītības reformām" (minēts 1 reizi).

Jautāti, kuri, viņuprāt, 2017.gadā ir bijuši Latvijas spilgtākie notikumi, visbiežāk respondenti par tādiem atzina sasniegumus sportā (60%) un plūdus Latgalē (43%). Salīdzinoši bieži minēts arī ģimenes ārstu streiks (24%), ielu, ceļu remonti (23%) un inflācija (20%). Citi sasniegumi atzīmēti retāk. 16

Uzskati par iekšējiem un ārējiem draudiem Latvijā Kādi iekšējie un ārējie faktori, Jūsuprāt, visreālāk apdraudēs Latviju nākamgad? Demogrāfiskās problēmas (piem., iedzīvotāju aizbraukšana, maza dzimstība) 46 Slikta, neprasmīga valsts pārvalde 29

% Ekonomikas lejupslīde 28 Bēgļi, patvēruma meklētāji 24 Korupcijas uzplaukums 22 Iedzīvotāju degradācija (piem., nevēlēšanās mācīties un strādāt, alkoholisms) 20 Nelegālie imigranti 17 Globalizācijas sekas (ekonomiskā atkarība, viesstrādnieku ieplūšana u.c.) 15 Terorisms 11 Līdz 3 atbildēm! Ārvalstu ekonomiskās sankcijas 11 (% summa > 100) Ārvalstu militāras darbības, iebrukums 7 Noziedzība 5 Iedzīvotāju savstarpējie konflikti (t.sk. etniskie) 4 Cits* 1 Nekas neapdraudēs 4 Grūti pateikt 6

2017.gada 6.oktobris - 18.oktobris, N=1002 Latvijas iedzīvotāji

*Kategorijā „Cits” ietilpst: „klimata izmaiņas” (minēts 7 reizes).

Nedaudz mazāk kā puse (46%) respondenti par lielāko draudu Latvijai nākamgad atzina demogrāfijas problēmas. Vismaz 1/5 respondentu par draudiem uzskatīja arī sliktu, neprasmīgu valsts pārvaldi (29%), ekonomikas lejupslīdi (28%), bēgļus, patvēruma meklētājus (24%), korupcijas uzplaukumu (22%) un iedzīvotāju degradāciju (20%). Tikai 4% pētījuma dalībnieku pauda viedokli, ka Latviju nākamgad nekas neapdraudēs.

Kādi iekšējie un ārējie faktori, Jūsuprāt, visreālāk apdraudēs Latviju nākamgad? % 46 Demogrāfiskās problēmas (piem., iedzīvotāju aizbraukšana, maza dzimstība) 31 20 29 Slikta, neprasmīga valsts pārvalde 26 22 28 Ekonomikas lejupslīde 34 23 24 Bēgļi, patvēruma meklētāji 30 53 22 Korupcijas uzplaukums 21 12 20 Iedzīvotāju degradācija (piem., nevēlēšanās mācīties un strādāt, alkoholisms) 17 13 17 Nelegālie imigranti 22 32 15 Globalizācijas sekas (ekonomiskā atkarība, viesstrādnieku ieplūšana u.c.) 14 14 11 Terorisms 10 18 11 10.2017. Ārvalstu ekonomiskās sankcijas 17 13 11.2016. 7 Ārvalstu militāras darbības, iebrukums 10 8 11.2015. 5 Noziedzība 10 6 4 Iedzīvotāju savstarpējie konflikti (t.sk. etniskie) 4 Līdz 3 atbildēm! 7 1 (% summa > 100) Cits 0.4 0.1 4 Nekas neapdraudēs 7 5 6 Grūti pateikt 4 Visi respondenti 7

Salīdzinot ar agrāk veikto aptauju datiem, jāsecina, ka 2017.gadā respondenti biežāk uzskatīja, ka Latviju nākamgad apdraudēs demogrāfiskās problēmas (2015.: 20%, 2016.: 31%, 2017.: 46%), slikta, neprasmīga valsts pārvalde (2015.: 22%, 2016.: 26%, 2017.: 29%) un iedzīvotāju degradācija (2015.: 13%, 2016.: 17%, 2017.: 20%).

Kurš pelnījis dāvanas, bet kurš – žagarus?

Kurš sabiedrībā pazīstams cilvēks par šogad paveikto no Ziemassvētku vecīša būtu pelnījis žagarus? % Solv ita Āboltiņa 13 Kārlis Šadurskis 10 Nils Ušakov s 7 Aiv ars Lembergs 4 Māris Kučinskis 3 Raimonds Vējonis 2 Anda Čakša 2 Visa Saeima, deputāti 1 Edgars Rinkēv ičs 1 Visa v aldība 1 Iespējamas vairākas atbildes Rihards Eigims 1 (% summa > 100) Jānis Reirs 1 Valdis Kalnozols 1 (..)* Cita atbilde** 1 Nev iens 3 Grūti pateikt 40

2017.gada 6.oktobris - 18.oktobris, N=1002 Latvijas iedzīvotāji

*Grafikā attēloti dati par cilvēkiem, kurus 2017.gadā nosauca vismaz 0.5% aptaujāto. **Kategorijā "Cita atbilde" ietilpst: "partija "Vienotība"" (minēts 3 reizes); "kādam valdības vīram" (minēts 1 reizi); "LNNK līderiem" (minēts 1 reizi); "pats respondents" (minēts 1 reizi); "Satiksmes ministrija - Rīgas mikroautobusu parks samazināja autobusu skaitu laukos, bijušā Ādažu parkā" (minēts 1 reizi); "visai Rīgas Dinamo komandai" (minēts 1 reizi); "visi ģimenes ārsti, kas streiko" (minēts 1 reizi).

Lūgti nosaukt, kurš sabiedrībā pazīstams cilvēks šogad par paveikto būtu pelnījis žagarus, visbiežāk respondenti minēja Solvitu Āboltiņu (13%), Kārli Šadurski (10%) un Nilu Ušakovu (7%). 4% nosauca Aivaru Lembergu, 3% - Māri Kučinski, 2% - Raimondu Vējoni un vēl 2% - Andu Čakšu. Jāpiebilst, ka 2/5 (40%) respondentu atturējušies sniegt konkrētu atbildi.

Kurš sabiedrībā pazīstams cilvēks par šogad paveikto no Ziemassvētku vecīša būtu pelnījis žagarus? Atbilžu salīdzinājums atkarībā no sarunvalodas ģimenē %

Solvita Āboltiņa 10 15 Nils Ušakovs 2 9 9 Kārlis Šadurskis 13 5 Aivars Lembergs 2 Raimonds Vējonis 22 Māris Kučinskis 2 4 Anda Čakša 1 2 Visa valdība 1 Visa Saeima, deputāti 1 2 1 Jānis Reirs 0.3 1 Valdis Kalnozols 0 1 Edgars Rinkēvičs 2 latv iešu sarunv aloda ģimenē Aigars Kalvītis 0.31 1 Artuss Kaimiņš 0 kriev u sarunv aloda ģimenē Rihards Eigims 1 2 Dana Reizniece- 01 1 Jānis Dūklavs 0 1 Arvils Ašeradens 0 1 Iespējamas vairākas atbildes Ainārs Šlesers 0 Visi politiķi 01 (% summa > 100) Kirovs Lipmans 0.31 Raimonds Bergmanis 0.31 Rihards Kozlovskis 0.31 Laimdota Straujuma 0 1 0 Uldis Augulis 1 0 Mārtiņš Bondars 1 Cita atbilde 11 Neviens 3 4 Grūti pateikt 36 46 Visi respondenti

*Grafikā attēloti dati par cilvēkiem, kurus 2017.gadā kādā no grupām nosauca vismaz 0.5% aptaujāto.

Salīdzinot respondentu atbildes atkarībā no sarunvalodas ģimenē, vērojams, ka respondenti ar latviešu sarunvalodu biežāk nekā krievvalodīgie iedzīvotāji nosauca Solvitu Āboltiņu (latviešu sarunvaloda: 15%, krievu sarunvaloda: 10%), Nilu Ušakovu (latviešu sarunvaloda: 9%, krievu sarunvaloda: 2%) un Aivaru Lembergu (latviešu sarunvaloda: 5%, krievu sarunvaloda: 2%). Savukārt respondenti ar krievu sarunvalodu biežāk minēja Kārli Šadurski (latviešu sarunvaloda: 9%, krievu sarunvaloda: 13%). 18

Kurš sabiedrībā pazīstams cilvēks par šogad paveikto no Ziemassvētku vecīša būtu pelnījis žagarus? % 2012., 2013., 2014., 2015., 2016. un 2017.gada aptauju datu salīdzinājums 13 13 18 Solv ita Āboltiņa 11 3 3 10 14 0 Kārlis Šadurskis 0 0.3 0 7 5 5 Nils Ušakov s 4 8 3 4 2 2 Aiv ars Lembergs 1 1 5 3 2 10.2017. 0 Māris Kučinskis 0 0 0 11.2016. 2 0.4 1 11.2015. Raimonds Vējonis 0 0 0 11.2014. 2 2 0 Anda Čakša 0 11.2013. 0 0 1 11.2012. 1 1 Visa Saeima, deputāti 1 1 0.3 1 2 4 Edgars Rinkēv ičs 5 0 0.1 Iespējamas vairākas 1 1 1 Visa v aldība 1 atbildes (% summa > 100) 1 0.3 1 0.3 0 Rihards Eigims 0 0 0 1 1 0.3 Jānis Reirs 0 0 0 1 0 0 Valdis Kalnozols 0 0 0 1 1 1 Cita atbilde 1 2 0.4 3 4 5 Nev iens 3 3 1 40 32 28 Grūti pateikt 48 30 38 Visi respondenti

*Grafikā attēloti dati par cilvēkiem, kurus 2017.gadā nosauca vismaz 0.5% aptaujāto.

Salīdzinot 2016. un 2017.gada aptauju datus, jāsecina, ka šogad respondenti biežāk nekā pagājušogad atturējušies sniegt konkrētu atbildi (2016.: 32%, 2017.: 40%). Jāatzīmē arī, ka 2017.gadā retāk nekā pirms gada iedzīvotāji uzskatījuši, ka žagari jāsaņem Kārlim Šadurskim (2016.: 14%, 2017.: 10%).

Kurš sabiedrībā pazīstams cilvēks šogad būtu pelnījis lielāko Ziemassvētku dāvanu? %

Nils Ušakov s 15

Mairis Briedis 9

Aļona Ostapenko 8

Raimonds Vējonis 5

Kristaps Porziņģis 4

Aiv ars Lembergs 4

Raimonds Pauls 2

Raimonds Bergmanis 2

Dana Reizniece-Ozola 2 Iespējamas vairākas Māris Kučinskis 1 atbildes (% summa > 100)

Kārlis Šadurskis 1

Inguna Sudraba 1

(..)*

Cita atbilde** 2

Nev iens 4

Grūti pateikt 28

2017.gada 6.oktobris - 18.oktobris, N=1002 Latvijas iedzīvotāji

*Grafikā attēloti dati par cilvēkiem, kurus 2017.gadā nosauca vismaz 0.5% aptaujāto. **Kategorijā „Cita atbilde” ietilpst: „mūsu sportisti” (minēts 8 reizes); „es pats” (minēts 3 reizes); „Latvijas izlases basketbolisti” (minēts 2 reizes); „Rīdzenes sarunu organizētāju atmaskotājiem” (minēts 1 reizi); „Rīgas Domei kā kolektīvam” (minēts 1 reizi); „skolotāji un ārsti” (minēts 1 reizi); „visi, kas labu darījuši” (minēts 1 reizi); „žurnālistei, neatceros viņas vārdu, kura publiskoja oligarhu sarunas” (minēts 1 reizi).

Jautāti, kurš sabiedrībā pazīstams cilvēks šogad būtu pelnījis lielāko dāvanu, visbiežāk respondenti nosaukuši Nilu Ušakovu (15%). Salīdzinoši bieži minēti sportisti Mairis Briedis (9%) un Aļona Ostapenko (8%). Raimondu Vējoni nosauca 5%, Kristapu Porziņģi – 4%, Aivaru Lembergu – 4%, Raimondu Paulu – 2%, Raimondu Bergmani – 2%, bet Danu Reiznieci-Ozolu – 2%. Konkrētu atbildi sniegt atturējušies 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Kurš sabiedrībā pazīstams cilvēks šogad būtu pelnījis lielāko Ziemassvētku dāvanu? % Atbilžu salīdzinājums atkarībā no sarunvalodas ģimenē

12 Mairis Briedis 4 10 Aļona Ostapenko 6 7 Raimonds Vējonis 2 6 Kristaps Porziņģis 2 4 Nils Ušakov s 32 3 Aiv ars Lembergs 5 2 Raimonds Bergmanis 1 2 Dana Reizniece-Ozola 1 2 Raimonds Pauls 3 1 Māris Kučinskis 1 latv iešu sarunv aloda ģimenē 1 Kārlis Šadurskis 0 kriev u sarunv aloda ģimenē 1 Anda Čakša 0 1 Ingmārs Līdaka 0 1 Intars Busulis 0 1 Uģis Mitrev ics 0 Iespējamas vairākas atbildes 1 (% summa > 100) Arturs Dukulis 0 0.3 Inguna Sudraba 1 0 Aleksandrs Bartašev ičs 1 0 Jānis Lāčplēsis 1 2 Cita atbilde 1 4 Nev iens 4 27 Grūti pateikt 31

Visi respondenti

*Grafikā attēloti dati par cilvēkiem, kurus 2017.gadā kādā no grupām nosauca vismaz 0.5% aptaujāto.

Ja salīdzina datus atkarībā no sarunvalodas ģimenē, vērojams, ka respondenti ar latviešu sarunvalodu ģimenē biežāk nekā krievvalodīgie iedzīvotāji minēja Mairi Briedi (latviešu sarunvaloda: 12%, krievu sarunvaloda: 4%), Aļonu Ostapenko (latviešu sarunvaloda: 10%, krievu sarunvaloda: 6%), Raimondu Vējoni (latviešu sarunvaloda: 7%, krievu sarunvaloda: 2%) un Kristapu Porziņģi (latviešu sarunvaloda: 6%, krievu sarunvaloda: 2%). Savukārt krievvalodīgie respondenti biežāk nosauca Nilu Ušakovu (latviešu sarunvaloda: 4%, krievu sarunvaloda: 32%).

Kurš sabiedrībā pazīstams cilvēks šogad būtu pelnījis lielāko Ziemassvētku dāvanu? % 2012., 2013., 2014., 2015., 2016. un 2017.gada aptauju datu salīdzinājums 15 14 13 Nils Ušakov s 9 20 20 9 0.1 0 Mairis Briedis 0.1 0 0 8 0 0 Aļona Ostapenko 0 0 0 5 15 13 Raimonds Vējonis 0.1 0 0 4 6 1 Kristaps Porziņģis 0 0 0 4 3 6 Aiv ars Lembergs 5 5 10.2017. 7 11.2016. 2 5 11.2015. 5 Raimonds Pauls 3 11.2014. 4 2 11.2013. 2 11.2012. 3 2 Raimonds Bergmanis 0 0 0 2 1 0.1 Dana Reizniece-Ozola 0.3 0 0 1 2 0 Iespējamas vairākas Māris Kučinskis 0 0 0 atbildes (% summa > 100) 1 0.2 0 Kārlis Šadurskis 0 0 0 1 0.3 1 Inguna Sudraba 2 4 3 2 2 1 Cita atbilde 1 1 1 4 4 5 Nev iens 2 7 3 28 24 24 Grūti pateikt 41 24 30 Visi respondenti

*Grafikā attēloti dati par cilvēkiem, kurus 2017.gadā nosauca vismaz 0.5% aptaujāto.

Salīdzinot ar 2015. un 2016.gadu, jāsecina, ka 2017.gadā respondenti retāk nosauca Raimondu Vējoni (2015.: 13%, 2016.: 15%, 2017.: 5%). Jāpiebilst, ka 2017.gadā bieži nosaukti cilvēki, kuri iepriekšējās aptaujās netika minēti (vai minēti ļoti reti) – sportisti Mairis Briedis un Aļona Ostapenko.

22 III DAĻA – EKSPERTU KOMENTĀRI PAR PĒTĪJUMA REZULTĀTIEM

Arnis Kaktiņš, SKDS direktors Ja skatāmies, kā pēdējā gada laikā ir mainījušies “Baltic International Bank Latvijas barometra” atklātie iedzīvotāju noskaņojumu rādītāji, tad diezgan nepārprotami ir redzams, ka, neskatoties uz noskaņojuma svārstībām atsevišķos mēnešos, kopumā tie ir iestrēguši diezgan dziļa pesimisma zonā. Gada laikā nav notikušas nekādas būtiskas sabiedrības noskaņojumu izmaiņas. Turklāt šis nav pirmais šāds gads. Izskatās, ka šī brīža pesimistiskie noskaņojumi turas jau apmēram kopš 2012.gada. Noskaņojumus nav spējušas pozitīvi ietekmēt ne kārtējās vēlēšanas, ne oficiālās statistikas iepriecinošie dati par Latviju kā ekonomikas veiksmes stāstu. Ja mēs skatāmies īsākus laika nogriežņus, tad ir pamats teikt, ka šī gada otrais pusgads tomēr izskatās mazliet labāk par pirmo. Ja pirmajā pusgadā noskaņojumiem sāka iezīmēties tāda kā neliela pasliktināšanās tendence, tad otrajā pusgadā noskaņojuma rādītāji atkal ir uzlabojušies. Taču gada ietvaros bilance ir apmēram pa nullēm. Tā kā šis gads lielā mērā pagāja nodokļu reformas zīmē, kuras pieteikums publiskajā telpā izskanēja jau pavasarī, tad bija pamats domāt, ka šim bija jābūt vienam no noskaņojumus formējošiem faktoriem. Ņemot vērā reformas autoru solījumus, ka finansiāli ļoti liela daļa sabiedrības no reformas būs ieguvēji, varēja sagaidīt, ka ģimenes materiālā stāvokļa prognozes sāks ceļu kalnup. Taču nekā – tas pagaidām nav noticis. Uz rudeni šis rādītājs drīzāk pat mazliet ir pasliktinājies. Jādomā, ka cēlonis šeit ir sabiedrības lielākās daļas hroniskā neticība visam, kas izskan no politiķu mutes. Taču nākamā gada pirmajos mēnešos mēs visi jau taustāmāk sajutīsim nodokļu reformas iznākumu. Nešaubos, ka tad gan šis faktors ietekmēs sabiedrības noskaņojumus. Un kas to lai zina, varbūt pat ļoti būtiski. Tikai pagaidām līdz galam nav skaidrs – kurā virzienā! Attiecībā uz gada kopsavilkuma sadaļu uz jautājumu “Kādi iekšējie un ārējie faktori, Jūsuprāt, visreālāk apdraudēs Latviju nākamgad?“ iedzīvotāji visbiežāk ir atzīmējuši demogrāfiskās problēmas. Ja pirms gada šo atbildi izvēlējās gandrīz katrs trešais (31%), tad šogad tā jau ir gandrīz puse (46%). Savā ziņā pat priecē, ka iedzīvotāju uzmanība un satraukumi lēnām ir novirzījušies no lielā mērā pseidoproblēmām (kā bailes un satraukums par nelegālo imigrantu, bēgļu un patvēruma meklētāju masveida ierašanos Latvijā) uz patiesākiem un būtiskākiem jautājumiem. Demogrāfijas problēma, ietverot gan cilvēku aizbraukšanu no valsts, gan zemo dzimstību, neapšaubāmi ilgtermiņā ir viena no galvenajām. Jo, ja nav cilvēku, tad nav nekā, arī valsts tad nav, – ir tikai teritorija citu valstu zīmētās kartēs. Taču demogrāfijas (t.i. iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanas) problēmas specifika ir tāda, ka tas ir ļoti lēns process, kur gada laikā notikušās izmaiņas skaidri nemaz nevar sajust. Ir jāpaiet ilgākam laikam, un jābūt iespējām sevi salīdzināt ar citām, citās trajektorijās esošām valstīm un sabiedrībām, lai aptvertu šis parādības sekas. Tas apgrūtina arī politikas veidotājus nopietni pievērsties šim jautājumam. Nevis runās to pieminēt un izteikt savas rūpes un bažas, bet nopietni sākt par to domāt, un kad domas ir izdomātas, arī kaut ko taustāmāku darīt. Ir skaidrs, ka šai problēmai nav vieglu un vienkāršu risinājumu. Ir skaidrs, ka valsts varas iespējas šeit ir ļoti ierobežotas, ja vien nevēlamies Ziemeļkorejas tipa režīmu ar slēgtām robežām un pienākumu katrai sievietei radīt vismaz 5 bērnus. Taču ir viens aspekts, kur vara visdrīzāk var šo to darīt lietas labā. Tā ir atbilde uz jautājumu: “Kāpēc tik daudzi Latvijas iedzīvotāji emocionāli jūtas Latvijā slikti?” To nepārprotami uzrāda daudzas aptaujas. Nav šaubu, ka šis faktors kalpo par smērvielu emigrācijai, pat ja pamata iemesls ir lielāka alga kaut kur citur. Arī šis neapšaubāmi ir jautājums, uz kuru nav vienas un vienkāršas atbildes. Šis drīzāk ir skata leņķis, kādā mums būtu jāsāk skatīties uz apkārt notiekošo. Man šķiet, ka šis ir ļoti būtisks skata leņķis. Ja mēs spētu kaut pavisam nedaudz pavirzīties patieso atbilžu virzienā, tad tas būtu liels progress. Taču, lai pavirzītos, ir jāsāk virzīties. Iesākumā ir jāsāk sev atkal un atkal uzdot šis jautājums. Šeit svarīgi ir neapstāties pie pirmajām paviršajām atbildēm. Tāpēc priecē, ka sabiedrības uztraukumu TOPā demogrāfijas jautājums turpina kāpt. Jo tas var kalpot kā spiediena instruments arī pret politikas veidotājiem nopietnāk pieiet šai problēmai un varbūt sākt sev uzdot pareizos jautājumus.

Agnese Rutkovska, Latvijas Bankas ekonomiste Iedzīvotāju aptaujas allaž ir bijušas interesants un vērtīgs informācijas avots. Protams, aptaujas atspoguļo lielu daļu subjektivitātes – vidējā latvieša iedzimto skepsi, bet vienlaikus arī cerības par labāku nākotni. Arī patēriņa, uzkrāšanas un investīciju lēmumos iedzīvotāji pauž savas bažas un cerības, un šie lēmumi ietekmē kopējos valsts makroekonomiskos rādītājus. Tādēļ aptaujas palīdz izprast iekšzemes kopprodukta (IKP), privātā patēriņa u.c. rādītāju pārmaiņas. 38% no "Baltic International Bank Latvijas barometra" aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka 2018. gads Latvijai būs veiksmīgāks nekā 2017. gads. 7% aptaujāto domā, ka gads būs neveiksmīgāks, bet 39% lēš nemainīgu situāciju. Tātad iedzīvotāji ir mēreni optimistiski nākamā gada prognozēs, un var izteikt minējumus, ka tautsaimniecības attīstība ritēs savu gaitu bez būtiskiem satricinājumiem, vismaz tādiem, kurus varam patlaban iedomāties. Protams, mēs visi apzināmies, ka ne visu spējam prognozēt, piemēram, 2017. gada otrs spilgtākais respondentu norādītais (to min 43% aptaujāto) notikums bija plūdi Latgalē, kas apgrūtināja meža un lauksaimniecības darbus, tā radot gan dīkstāves zāģētavās, gan problēmas ar ražas novākšanu un pārvadāšanu. Neapšaubāmi – tas radīja zaudējumus daudzām ģimenēm un uzņēmumiem. Vienlaikus lietavas uzlaboja enerģētikas nozares sniegumu, tā vismaz daļēji kompensējot negatīvo ietekmi uz IKP. Neraugoties uz šīm īstermiņa svārstībām, gads kopumā ir bijis pat ļoti veiksmīgs – iekšzemes kopprodukta izaugsmi noteica gan ārējā pieprasījuma kāpums, gan arvien nozīmīgāk – iekšzemes pieprasījuma pieaugums, jo īpaši būvniecība, ko veicina gan privātās investīcijas, gan Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums. Lai gan kopējie gada dati vēl nav pieejami, tomēr var lēst, ka IKP izaugsme 2017. gadā bijusi 4.7% apmērā. Lai gan šī šķiet iepriecinoša ziņa, tomēr viss nav tik rožaini, kā gribētos. Šādai izaugsmei ir sava ēnas puse. Tā iemidzina, jo šķiet, ka viss taču ir kārtībā. Tomēr ES fondu finansējums nav ilgtermiņa risinājums, investīcijas apstrādes rūpniecībā ir mazas, bet ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, inovācijas līmenis – šīs joprojām ir Latvijas vājās vietas. Reformu gaita veselībā un izglītībā ir lēna. Savukārt uzņēmējiem arvien vairāk samilzt problēmas ar darbaspēka trūkumu, nu jau arī mazkvalificētā darbaspēka segmentā, kas prasa valdības aktīvāku darba tirgus pasākumu veikšanu. Cīņa par darbiniekiem provocē algu palielinājumus, kas līdz ar mazām investīcijām produktīvajā segmentā rada bažas par algu fondam atbilstoša ražīguma kāpumu. Lai gan patlaban vēl problēmas nav samilzušas tādā mērā, lai runātu par kritisku situāciju, tomēr, turpinoties šādai dinamikai, tālākie noteikumi ir samērā prognozējami – augs izmaksas, un pasliktināsies konkurētspēja eksporta tirgos, kas nesola neko labu tautsaimniecības attīstībai. Turklāt nav pat jāpiedzīvo krīze kā negatīvas sekas, nevēlama virzība būtu arī stagnācija un tā saucamais vidējo ienākumu slazds, no kura var būt vēl grūtāk izrauties nekā no krīzes satricinājuma, kas sāpīgi atgādina par nepieciešamu aktīvu rīcību.

Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Iepazīstoties ar pamata indikatoriem “Baltic International Bank Latvijas barometra pētījumā”, redzams, ka respondenti pauž – atrast labu darbu ir grūti, jo 28% atzinuši, ka šāda iespēja ir drīzāk viduvēja, 39% - drīzāk slikta, bet 21% - ļoti slikta. Tas šķiet neloģiski, jo no vienas puses uzņēmēji jau saskārušies ar problēmām atrast labus darbiniekus. Manuprāt, situācijas pamatbūtība ir tajā, ka Latvijā vēl arvien ir zema vidējā bruto alga, sasniedzot vien tūkstoš eiro, tādēļ būtiski strādāt vairākos virzienos: pirmkārt, jāveido tāds darba tirgus, kur pieprasījums sakrīt ar piedāvājumu, daudz nopietnāk domājot par izglītības jomu, mūžizglītību un spēju pielāgoties aktuālajām tendencēm (profesijām), otrkārt, būtiski jāaudzē produktivitāte, lai radītu vairāk preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību, kas tieši vērsti uz eksportu, kā rezultātā pieaugs vidējais atalgojums. Dažādi pētījumi rāda, ka arī aizbraucēji būtu gatavi atgriezties Latvijā tad, ja bruto algas pārsniegtu 1500 eiro, tādēļ domāju, ka tuvākajos gados šī tēma būs ļoti aktuāla. Savukārt otrs veids, kā nodrošināt piedāvājuma un pieprasījuma sabalansēšanu, ir gudras imigrācijas veidošana, piesaistot ārvalstu speciālistus konkrētās profesijās, kā arī izglītības eksporta veicināšana, iesaistot darba tirgū jau izglītotus profesionāļus. Ja laikus netiks pieņemti valstiski lēmumi, lai situāciju sakārtotu, tad vidējās algas visdrīzāk augs straujāk nekā produktivitāte, tādējādi veidojot kārtējo burbuli un ekonomikas pārkaršanas riskus, tāpēc aicinu politiķus būt atbildīgiem un domāt par gudru imigrāciju līdztekus demogrāfijas veicināšanai u.c. Lai arī pētījuma 1.daļā jeb indikatoru sadaļā cilvēki pauž, ka laba darba atrašanas iespējas vērtē skeptiski, kā viena no galvenajām problēmām, ar ko būs jāsaskaras Latvijai, ir nosaukta tieši demogrāfijas problēma (46% respondentu). Tas sakrīt arī ar LTRK novērojumiem, tādēļ esmu gandarīts, ka cilvēki sākuši apjaust to, uz kurieni patiesībā virzāmies, – dzimstība un mirstība ir negatīva, aizbraucēji statistiku turpina graut, bet risinājumi netiek piedāvāti. 24

Makroekonomika šajā gadā uzrādīja samērā strauju izaugsmi, un arī iedzīvotāji uzskata, ka paredzama ekonomikas attīstība. Šajā gadījumā galvenā problēma ir tā, ka attīstības galvenais dzinējspēks ir ārējā ietekme jeb Eiropas Savienības fondu finansējums dažādiem projektiem. Zinot to, ka visdrīzāk paredzams būtisks fondu apjoma samazinājums, jau sākot ar 2021.gadu, daudz nopietnāk jāstrādā pie ekonomikas veicināšanas, lai atkarība no papildu “piešprices” nebūtu tik liela un mūs neskartu kārtējā krīze.

Jānis Grasis, Banku augstskolas asociētais profesors „Baltic International Bank Latvijas barometra” dati 2017.gada oktobrī liecina, ka, salīdzinot ar septembri, Latvijas iedzīvotāju noskaņojums ir nedaudz pasliktinājies. Pozitīvi valdības darbu joprojām vērtē tikai 18% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet negatīvi noskaņoti ir 77% pētījuma dalībnieku. Manuprāt, tas skaidrojums ar to, ka valdībā pietrūkst harizmātisku līderu, kas skaidri spētu definēt Latvijas attīstības vīziju. To apliecina arī jautājums, kurš būtu pelnījis lielāko Ziemassvētku dāvanu: mūsu sportisti – Mairis Briedis, Aļona Ostapenko un Kristaps Porziņģis krietni apsteidz politiķus. Tikai Valsts prezidents vēl konkurē ar sportistiem. Nila Ušakova vai Aivara Lemberga popularitāte pārspēj jebkuru valdības locekli, savukārt Ministru prezidents pat atpaliek no diviem saviem ministriem. Diemžēl skaidri parādās arī sašķeltība starp iedzīvotājiem, kuri komunicē latviešu un krievu valodā, kas liecina, ka sabiedrība ir pietiekami sašķelta. Iedzīvotāji, kuri runā krievu valodā, par populārāko cilvēku un politiķi atzīst Nilu Ušakovu, kamēr latvieši ir pret viņu. Ja atmestu etnisko faktoru, zinot daudzos skandālus Rīgas domē, tad Nilam Ušakovam objektīvi nevajadzētu būt tik lielam atbalstam. Kurš būtu pelnījis lielāko pērienu 2017.gadā? Es domāju, ka visi tie, kas pieļāvuši krāpšanos ar būvatļauju pagarināšanu uzņēmējiem, lai saglabātu nākotnē ienākumus saistībā ar OIK (obligātā iepirkuma komponente). Tas grauj valsts iedzīvotāju un godīgo uzņēmēju uzticību valstij, kā arī parāda, cik bezatbildīgi var rīkoties amatpersonas lēmumu pieņemšanā.

Aldis Baumanis, Biznesa augstskolas “Turība” valdes priekšsēdētājs “Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījumā, jautāti par Latvijas sasniegumiem 2017. gadā, iedzīvotāji tradicionāli ir atzinuši, ka vislielākie panākumi gūti kultūras, izklaides un sporta jomās. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka sportisti un kultūras darbinieki regulāri atrodas mediju uzmanības lokā, viņu darbība publiskajā telpā bieži tiek apspriesta. Rezultātā tieši viņu sasniegumi kā pirmie nāk prātā, kad tiek uzdots jautājums. Izglītības un zinātnes joma nav saņēmusi tik augstu respondentu atzinību, lai gan tā ir starp piecām nozarēm, kurās, pēc aptaujāto domām, ir gūti vislielākie sasniegumi. Esam tādā kā pusceļā – reformas ir pieteiktas, notiek plašas diskusijas par nozares nākotni, un iedzīvotāji apzinās, ka pārmaiņas ir neizbēgamas. Taču uzsāktās reformas aptaujātajiem šķiet neskaidras un saraustītas, nav pat saprotama to kopējā virzība. Pētījuma rezultāti arī liecina, ka iedzīvotāju kopējā attieksme pret ministra darbu ir ar mīnusa zīmi. 10 procenti aptaujāto uzskata, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ir viens no sabiedrībā zināmajiem cilvēkiem, kurš būtu pelnījis žagarus. Pieļauju, ka arī šajā gadījumā cēlonis ir apstāklī, ka iedzīvotājiem nav skaidra ministrijas stratēģija par pāriešanu uz mācībām no sešu gadu vecuma, jo tā nemaz nav izskaidrota iedzīvotājiem. Tas pats attiecas arī uz skolu tīkla sakārtošanu. Tā ir finansiāli un pedagoģiski pamatota rīcība, bet ir jābūt skaidram plānam, kā šis process notiks. Tagad, pēdējā gadā pirms Saeimas vēlēšanām, sabiedrības pretestība, kura būtu tik un tā, vēl tiek stimulēta. Gluži tāpat var teikt arī par citām aktivitātēm, kas sabiedrības acīs izskatās spontānas un saraustītas. Pētījuma rezultāti liecina par zināmu paradoksu izglītības un zinātnes jomu novērtējumā: šogad ir uzsākta virkne nepieciešamu ilgtermiņa darbību, kas ir nepietiekami skaidrotas un līdz ar to sabiedrībā nesaprastas. Uzsākot reformas, noskaidrot sabiedrības viedokli, pārliecināt sabiedrisko domu par šo reformu nepieciešamību tā īsti nav pat mēģināts, un tas liecina par zināmu izpratnes trūkumu izglītības sistēmas vadībā.

„Baltic International Bank Latvijas barometra” aptaujas tehniskā informācija

PĒTĪJUMA VEICĒJS Pētījumu centrs SKDS ĢENERĀLAIS KOPUMS Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem PLĀNOTĀS IZLASES APJOMS 1000 respondenti (ģenerālajam kopumam reprezentatīva izlase) SASNIEGTĀS IZLASES APJOMS 1002 respondenti IZLASES METODE Stratificētā nejaušā izlase STRATIFIKĀCIJAS PAZĪMES Administratīvi teritoriālā APTAUJAS VEIKŠANAS METODE Tiešās intervijas respondentu dzīves vietās ĢEOGRĀFISKAIS PĀRKLĀJUMS Visi Latvijas reģioni (124 izlases punkti) APTAUJAS VEIKŠANAS LAIKS No 06.10.2017. līdz 18.10.2017.

SASNIEGTĀS IZLASES SALĪDZINĀJUMS AR IEDZĪVOTĀJU STATISTIKU Respondentu skaits izlasē (%) Respondentu skaits izlasē LR IeM PMLP Iedz. reģ.

pirms svēršanas (%) pēc svēršanas* dati uz 13.02.2017. KOPĀ 100.0 100.0 100.0

REĢIONS Rīga 32.4 33.2 33.2 Pierīga 18.4 18.2 18.2 Vidzeme 9.9 9.8 9.8 Kurzeme 12.8 12.6 12.6 Zemgale 12.2 11.9 11.9 Latgale 14.4 14.2 14.2

DZIMUMS Vīrieši 48.0 48.0 48.0 Sievietes 52.0 52.0 52.0

TAUTĪBA Latvieši 58.8 58.8 58.8 Citi 41.2 41.2 41.2

VECUMS 18 - 24 g.v. 10.8 9.6 9.6 25 - 34 g.v. 18.2 21.0 21.0 35 - 44 g.v. 18.4 18.9 18.9 45 - 54 g.v. 21.1 19.1 19.1 55 - 63 g.v. 13.7 16.9 16.9 64 – 74 g.v. 18.0 14.5 14.5

STATUSS Strādājošie 62.2 64.3 Nestrādājošie 37.8 35.7

IZGLĪTĪBA Pamatizglītība 11.4 10.9 Vidējā, vidējā profesionālā 60.7 60.4 Augstākā 27.9 28.7

PILSONĪBA LR pilsoņi 86.6 87.0 Respondenti bez LR pilsonības 13.4 13.0 *Dati tika svērti pēc pazīmēm: reģions, tautība, dzimums, vecums.

„Baltic International Bank Latvijas barometra” aptaujā izmantotā anketa

I DAĻA - INDIKATORI

N1. Vai, Jūsuprāt, situācija Latvijā kopumā attīstās N5. Domājot par Latvijas ekonomikas stāvokli pēc pareizā vai nepareizā virzienā? 12 mēnešiem, vai, salīdzinot ar pašreizējo situāciju Pareizā 1 tas, Jūsuprāt, visdrīzāk būs… Nepareizā 2 Ievērojami uzlabojies 1 Grūti pateikt/ NA 8 Nedaudz uzlabojies 2 Nebūs mainījies 3 N2. Kā Jūs šobrīd vērtējat Latvijas valdības darbu? Drīzāk pasliktinājies 4 Vai Jūs ar to esat… Ievērojami pasliktinājies 5 Pilnībā apmierināts 1 Grūti pateikt/ NA 8 Drīzāk apmierināts 2 N6. Kā Jūs novērtētu savu/ savas ģimenes Drīzāk neapmierināts 3 pašreizējo finansiālo stāvokli? Vai, Jūsuprāt, tas Pilnībā neapmierināts 4 ir… Grūti pateikt/ NA 8 Ļoti labs 1 N3. Kā Jūs novērtētu pašreizējo Latvijas Drīzāk labs 2 ekonomikas stāvokli? Vai, Jūsuprāt, tas ir… Viduvējs 3 Ļoti labs 1 Drīzāk slikts 4 Drīzāk labs 2 Ļoti slikts 5 Viduvējs 3 Grūti pateikt/ NA 8 Drīzāk slikts 4 Ļoti slikts 5 N7. Domājot par Jūsu un Jūsu ģimenes materiālo stāvokli pēc 12 mēnešiem, vai, salīdzinot ar Grūti pateikt/ NA 8 pašreizējo situāciju tas, Jūsuprāt, visdrīzāk būs... N4. Vai, Jūsuprāt, Latvijas ekonomikas situācija Ievērojami uzlabojies 1 šobrīd kopumā uzlabojas, nemainās vai arī Nedaudz uzlabojies 2 pasliktinās? Nebūs mainījies 3 Uzlabojas 1 Drīzāk pasliktinājies 4 Pasliktinās 2 Ievērojami pasliktinājies 5 Nemainās 3 Grūti pateikt/ NA 8 Grūti pateikt/ NA 8 N8. Kādas, Jūsuprāt, šobrīd kopumā ir iespējas Latvijā atrast labu darbu? Vai, Jūsuprāt, tās ir… Ļoti labas 1 Drīzāk labas 2 Viduvējas 3 Drīzāk sliktas 4 Ļoti sliktas 5 Grūti pateikt/ NA 8

II DAĻA – GADA KOPSAVILKUMS

K1. Vai 2018.gads, Jūsuprāt, būs veiksmīgāks nekā 2017.gads? Ievērojami veiksmīgāks 1 Nedaudz veiksmīgāks 2 Tāds pats kā 2017.gads 3 Nedaudz neveiksmīgāks 4 Ievērojami neveiksmīgāks 5 Grūti pateikt/ NA 8

K2. Kurā jomā, Jūsuprāt, Latvija 2017. gadā sasniegusi visvairāk? Viena atbilde! Ekonomikas jomā 1 Izglītības un zinātnes jomā 2 Sociālās labklājības jomā 3 Tiesību, drošības un sabiedriskās kārtības jomā 4 Valsts aizsardzības un militārajā jomā 5 Kultūras, izklaides un sporta jomā 6 Veselības aprūpes jomā 7 Ārpolitikas jomā 8 Transporta un sakaru jomā 9 Vides aizsardzības jomā 10 Cits (norādīt)...... 11 Grūti pateikt/ NA 98

K3. Kurā jomā, Jūsuprāt, Latvija 2017. gadā sasniegusi vismazāk? Viena atbilde! Ekonomikas jomā 1 Izglītības un zinātnes jomā 2 Sociālās labklājības jomā 3 Tiesību, drošības un sabiedriskās kārtības jomā 4 Valsts aizsardzības un militārajā jomā 5 Kultūras, izklaides un sporta jomā 6 Veselības aprūpes jomā 7 Ārpolitikas jomā 8 Transporta un sakaru jomā 9 Vides aizsardzības jomā 10 Cits (norādīt)...... 11 Grūti pateikt/ NA 98

K4. Kuri, Jūsuprāt, ir trīs Latvijas spilgtākie notikumi 2017. gadā? (Izsniegt kartīti K4! Atzīmēt līdz 3 atbilžu variantiem!) Latvijas pašvaldību vēlēšanas 1 Sasniegumi sportā (piem., tenisistes Aļonas Ostapenko uzvara Francijas atklātajā čempionātā, Kristapa 2 Porziņģa panākumi basketbola izlasē, Maira Brieža sasniegumi) Tika palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis Venta-1 3 Panākumi Eiropas koru olimpiādē 4 Nelaimes gadījumi ar bērniem un to seku apspriešana 5 Nodokļu reformas gatavošana 6 Ielu, ceļu remonti 7 Pazīstamu grupu koncerti (piem., Red Hot Chili Peppers, Foo Fighters u.c. ) 8 Oligarhu (t.s. „Rīdzenes”) sarunu publicēšana un tās sekas 9 Latvijas – Portugāles futbola spēle (Krištianu Ronaldu viesošanās Latvijā) 10 Plūdi Latgalē 11 Ģimenes ārstu streiks 12 Tika palaista „e-veselība” 13 Tika pieņemts aizliegums izmantot savvaļas dzīvniekus cirkū 14 Inflācija (OCTA, sviesta cenu kāpums) 15 Gatavošanās Latvijas simtgadei (piem., simtgades loterija u.c.) 16 Ekoloģiskās problēmas (piem., ugunsgrēks Jūrmalā) 17 Cits (norādīt)...... 18 2017.gadā spilgtu notikumu nav bijis 19 Grūti pateikt/ NA 98

K5. Kurās 3 jomās Jums personiski 2017. gadā ir bijuši lielākie panākumi? (Izsniegt kartīti K5! Atzīmēt līdz 3 atbilžu variantiem!) Karjera 1 Materiālā labklājība 2 Sadzīves apstākļi 3 Veselība 4 Ģimene, attiecības, mīlestība 5 Izglītošanās, jaunu prasmju iegūšana 6 Garīgā izaugsme, attīstība 7 Pašdisciplīna/ spēja sasniegt plānoto 8 Brīvais laiks, ar tā pavadīšanu saistītas lietas 9 Cits (norādīt, kas!) ...... 10 Grūti pateikt/ NA 98

K6. Kādi iekšējie un ārējie faktori, Jūsuprāt, visreālāk apdraudēs Latviju nākamgad? (Izsniegt kartīti K6! Atzīmēt līdz 3 atbilžu variantiem!) Terorisms 1 Ārvalstu militāras darbības, iebrukums 2 Bēgļi, patvēruma meklētāji 3 Nelegālie imigranti 4 Ārvalstu ekonomiskās sankcijas 5 Globalizācijas sekas (ekonomiskā atkarība, viesstrādnieku ieplūšana u.c.) 6 Demogrāfiskās problēmas (piem., iedzīvotāju aizbraukšana, maza dzimstība) 7 Ekonomikas lejupslīde 8 Korupcijas uzplaukums 9 Iedzīvotāju savstarpējie konflikti (t.sk. etniskie) 10 Slikta, neprasmīga valsts pārvalde 11 Iedzīvotāju degradācija (piem., nevēlēšanās mācīties un strādāt, alkoholisms) 12 Noziedzība 13 Cits (norādīt, kas!) ...... 14 Nekas neapdraudēs 15 Grūti pateikt/ NA 98 29

K7. Kurš sabiedrībā pazīstams cilvēks par šogad paveikto no Ziemassvētku vecīša būtu pelnījis žagarus? Lūdzu, norādiet VĀRDU, UZVĀRDU un NODARBOŠANOS!

______

K8. Un kurš sabiedrībā pazīstams cilvēks šogad būtu pelnījis lielāko Ziemassvētku dāvanu? Lūdzu, norādiet VĀRDU, UZVĀRDU un NODARBOŠANOS!

______

Atbildes uz jautājumu „Kurš sabiedrībā pazīstams cilvēks par šogad paveikto no Ziemassvētku vecīša būtu pelnījis žagarus?”

minēšanas Vaira Vīķe-Freiberga 0.1 biežums (%) Dzintars Zaķis 0.1 Solvita Āboltiņa 13.4 Jānis Urbanovičs 0.1 Kārlis Šadurskis 10.2 Leonīds Salcevičs 0.1 Nils Ušakovs 6.5 Artis Pabriks 0.1 Aivars Lembergs 3.7 Kaspars Gerhards 0.1 Māris Kučinskis 2.9 Inguna Sudraba 0.1 Raimonds Vējonis 2.2 Valdis Zatlers 0.1 Anda Čakša 1.8 Arturs Dukulis 0.1 Visa Saeima, deputāti 1.3 Aļona Ostapenko 0.1 Edgars Rinkēvičs 1.2 Anatolijs Abramovs 0.1 Visa valdība 1.2 Anžejs Pasečņiks 0.1 Rihards Eigims 1.0 Askolds Kļaviņš 0.1 Jānis Reirs 0.6 Ināra Pētersone 0.1 Valdis Kalnozols 0.5 Anrijs Matīss 0.1 Kirovs Lipmans 0.4 Sandis Ozoliņš 0.1 Artuss Kaimiņš 0.4 Andrejs Spridzāns 0.1 Raimonds Bergmanis 0.4 Lauris Reiniks 0.1 Rihards Kozlovskis 0.4 Dzintars Adlers 0.1 Aigars Kalvītis 0.4 Andrejs Elksniņš 0.1 Dana Reizniece-Ozola 0.3 Gaidis Bērziņš 0.1 Jānis Dūklavs 0.3 Andris Vējiņš 0.1 Laimdota Straujuma 0.3 Viesturs Koziols 0.1 Arvils Ašeradens 0.3 Ilga Meženiece 0.1 Ainārs Šlesers 0.3 Inga Koļegova 0.1 Visi politiķi 0.3 Ints Ķuzis 0.1 Jānis Lāčplēsis 0.2 Juris Šulcs 0.1 Uldis Augulis 0.2 Juris Vectirāns 0.1 Andris Ameriks 0.2 Kristaps Zīle 0.1 Ilze Viņķele 0.2 Angela Merkele 0.1 Uldis Sesks 0.2 Leons Bemhens 0.1 Donalds Tramps 0.2 Sandis Ozoliņš 0.1 Vladimirs Putins 0.2 Aleksandrs Bartaševičs 0.1 Mārtiņš Bondars 0.2 Sandra Veinberga 0.1 Raivis Dzintars 0.2 Juris Gehtmans 0.1 Andris Šķēle 0.2 Svetlana Lonska 0.1 Inga Bērziņa 0.2 Sarmīte Veide 0.1 Kristaps Porziņģis 0.2 Elīna Maligina 0.1 Guntis Belēvičs 0.1 Cita atbilde 0.9 Augusts Brigmanis 0.1 Neviens 3.3 Tatjana Ždanoka 0.1 Grūti pateikt 39.5 Juta Strīķe 0.1 Ināra Mūrniece 0.1 Uģis Magonis 0.1

Atbildes uz jautājumu „Un kurš sabiedrībā pazīstams cilvēks šogad būtu pelnījis lielāko Ziemassvētku dāvanu?”

minēšanas Juris Jansons 0.1 biežums (%) Valdis Dombrovskis 0.1 Nils Ušakovs 14.7 Viesturs Kairišs 0.1 Mairis Briedis 8.7 Boriss un Ināra Teterevi 0.1 Aļona Ostapenko 8.3 Mārtiņš Bondars 0.1 Raimonds Vējonis 5.1 Andris Rāviņš 0.1 Kristaps Porziņģis 4.3 Gunārs Upenieks 0.1 Aivars Lembergs 4.0 Rihards Eigims 0.1 Raimonds Pauls 2.3 Ilze Jaunalksne 0.1 Raimonds Bergmanis 1.8 Andrejs Rastorgujevs 0.1 Dana Reizniece-Ozola 1.5 Agnese Drunka 0.1 Māris Kučinskis 1.3 Aigars Pūpols 0.1 Kārlis Šadurskis 0.6 Amanda Gruze 0.1 Inguna Sudraba 0.5 Artis Pabriks 0.1 Anda Čakša 0.4 Lato Lapsa 0.1 Ingmārs Līdaka 0.4 Laimdota Straujuma 0.1 Aleksandrs Bartaševičs 0.3 Andrejs Brikuns 0.1 Intars Busulis 0.3 Anatolijs Danilāns 0.1 Alvis Hermanis 0.3 Arturs Krišjānis Kariņš 0.1 Uģis Mitrevics 0.3 Atis Priedītis 0.1 Arturs Dukulis 0.3 Zigmars Liepiņš 0.1 Dons 0.2 Tomass Dukurs 0.1 Ināra Mūrniece 0.2 Martins Dukurs 0.1 Jānis Streičs 0.2 Egils Helmanis 0.1 Vaira Vīķe-Freiberga 0.2 Valērijs Agešins 0.1 Uldis Augulis 0.2 Viktors Lapčenoks 0.1 Renārs Kaupers 0.2 Emīls Putniņš 0.1 Guntis Bojārs 0.2 Gunārs Kūtris 0.1 Jānis Lāčplēsis 0.2 Helēna Soldatjonoka 0.1 Ģirts Ķesteris 0.2 Hosams Abu Meri 0.1 Rebeka Koha 0.2 Ilze Aizsilniece 0.1 Uldis Sesks 0.2 Imants Parādnieks 0.1 Andrejs Elksniņš 0.2 Inta Cinglere 0.1 Jānis Reirs 0.2 Vilnis Ķirsis 0.1 Rūta Dimanta 0.2 Sandra Kalniete 0.1 Pauls Jonass 0.2 Ivans Baranovs 0.1 Edijs Pipars 0.2 Jānis Dombrava 0.1 Ainars Bagatskis 0.2 Jānis Jurkāns 0.1 Gundars Važa 0.2 Jānis Stradiņš 0.1 Daniels Pavļuts 0.2 Jānis Timma 0.1 Ēriks Lukmans 0.2 Juris Cālītis 0.1 Jānis Bordāns 0.2 Juris Viļums 0.1 Andrejs Ērglis 0.1 Juta Strīķe 0.1 Artuss Kaimiņš 0.1 Kristīne Garklāva 0.1 Dace Melbārde 0.1 Maija Krastiņa 0.1 Jānis Dūklavs 0.1 Maija Paegle 0.1 Lauris Reiniks 0.1 Maksims Bogdanovs 0.1 Gatis Truksnis 0.1 Ieva Bondare 0.1 Zbigņevs Stankevičs 0.1 Valdis Indrišonoks 0.1 Laura Ikauniece-Admidiņa 0.1 Normunds Rečs 0.1 Sandis Ozoliņš 0.1 Normunds Rutulis 0.1 Solvita Āboltiņa 0.1 Pāvels Gorodņickis 0.1 Vladimirs Putins 0.1 Augusts Brigmanis 0.1 Tatjana Ždanoka 0.1 Maruta Plivda 0.1 32

Ralfs Eilands 0.1 Varis Brasla 0.1 Sandis Valters 0.1 Eduards Malahovs 0.1 Raivis Ragainis 0.1 Toms Skujiņš 0.1 Viesturs Vēzis 0.1 Viktors Pupiks 0.1 Imants Kalniņš 0.1 Cita atbilde 1.7 Neviens 3.8 Grūti pateikt 28.2

Papildu informācija: Teika Lapsa “Baltic International Bank” Korporatīvās komunikācijas vadītāja Tālr. 29161561 e-pasts: [email protected]