4 Bolēnu Acu avots 22 Riņņukalna apmetne un augstienes spēka vieta Bērzaunes pagasts, Madonas novads Upurakmens TŪRISMA INFORMĀCIJA 56.86953 26.01256 Vecates pagasts, Burtnieku novads Tautā saukts arī par Acu avotu, Laimas vai Veselī- Objekta sasniegšana ir diezgan sarežģīta, Bērzaunes tūrisma informācijas punkts bas avotu. Tam piedēvē spēju dziedēt acu kaites. ~ 1 km jāveic pa daļēji aizaugušām pļavām, jāšķērso Maršruts lielākoties ved 2 Bānūžu Velnakmens – Gaiziņa iela 7, Bērzaune, Madonas novads Reiz vasaras rītā, saulei lecot, Ošu gravas malā 5 grāvji. Norādes zīmju nav. Akmens var nebūt redzams pa asfaltētiem ceļiem, aptuveni Vella Vārtu akmens www.berzaune.lv, [email protected] sēdējusi Laima. Viņa raudājusi, un viņas asaras (zem dūņām vai ūdens). 57.79343 25.15377 40% ir vietējas nozīmes grants ceļi Taurenes pagasts, Vecpiebalgas novads tecējušas uz rītiem pretī saulei. Garām gājis Dievs Burtnieku tūrisma informācijas punkts 57.15031 25.58550 Sena kulta vieta un viena no pirmajām atrastajām un prasījis, kāpēc tā raud. Laima tad izstāstījusi Jaunatnes iela 15, Burtnieki 6 Vaļģu Velna akmens akmens laikmeta apmetnes vietām, kas zinātniski Maršruta garums 145 km Atrodas nelielā zemesragā, kas ainaviski paceļas savas bēdas. Viņa cilvēkiem vēlējusi labu mūžu Tālr.: +371 64226502 Cesvaines novads Cesvainē jābrauc Grašu pētīta jau no 19. gs. Pētījumi liecina, ka Riņņukalns pār Bānūžu ezeru vairākus metrus augstu. un veselību, bet tagad daudzi slimojot, un viņai pils virzienā, ir norādes zīme ceļa kreisajā bija apdzīvots jau 2. g.t. pr.Kr. (Graudonis J., Urtāns Cesvaines tūrisma centrs Zemesrags ir avotains un mitrs. Milzīgais, iespai- to žēl. Tad Dievs tanī vietā licis izplūst avotam un pusē, uz akmeni jāmēro ~ 600 m no ceļa cauri V. Senatnes pēdās. Rīga, 1961). Pils iela 1 (Cesvaines pils), dīgais akmens ir nedaudz apaudzis ar sūnām. ūdenim tecēt pa Laimas asaru ceļu. Tā radies Ošu izcirtumam. 56.97221 26.23895 25 24 Tālr. +371 64852225 1 avots gravā un upīte, kas tek pret sauli. Avota un Bānūžu svētavots [email protected], www.cesvaine.lv Taurenes pagasts, Vecpiebalgas novads upītes ūdenim Dievs piešķīris dziedinošas spējas, “Reiz vecos laikos uz šā akmens velns uzsēdies. 23 Raganu Lielās un Mazās klintis 3 Velna Tupele Alauksta krastā 57.15718 25.57106 lai tanī visas slimības var izārstēt, lai Laimai nekad Te sēdēdams, viņš sev bikses lāpījis. Ilkss tam Ape Brūnā zīme no A2 ceļa. Apē tas apzīmēts Madonas novada pašvaldības Taurenes pagasts, Vecpiebalgas novads 25 Vosvu Dieva kalns ar I. Ruberte. Valmiera, 1999; Urtāns J. Pēdakme- vairs nebūtu jāraud. No tā laika Laima staigājot bijusi par adatu. Par nelaimi, uzreiz gailis iedzie- ar norādi “tūrisma objekti”, kas parādās vairākos tūrisma informācijas centrs 19. gs. rakstītos avotos minēts, ka Bānūžu 57.10273 25.77985 Māras pēdas akmeni ņi, robežakmeņi, muldakmeņi. Rīga,1990). Vie- smaidoša un bieži atnākot pie Veselības avota un dājies. Velns to izdzirdējis, devis kājām ziņu. Sēdot krustojumos. 57.54082 26.70782 Saieta laukums 1, , Madonas novads pilskalna tuvumā bijis Jāņa kalns ar lielu, vecu Veclaicenes pagasts, Alūksnes novads tējie iedzīvotāji stāsta, ka akmenim ir nozīme “Jau agrāk velns bijis nodomājis pār Alauksta eze- upītes Raganītes (1838, 4104, vairāki teicēji Mado- velns iesēdējis akmenī dobumu kā katlu, bet, prom Tālr. +371 64860573, 29130437 ozolu, pie kura agrāk esot upurēts. Svētavots, Raganu darbošanās pārsvarā saistīta ar klinti, ko No Vidzemes šosejas ir norāde, tālāk ceļu auglības veicināšanā un ka virsmas dobumā ru tiltu taisīt, bet tikai ar tādu nolīgumu, ka deviņi nas Bērzaunē un Viesienā; J. Krūmiņa krājums ap skriedams, tas ar kāju izrāvis strautiņu, kas Velna [email protected], www.madona.lv Bānūžu pilskalns un Jāņa kalns ar ozolu, sauc par Raganu kalnu, un tās pakājē izplūsto- sazarojumā atkal ir norāde uz objektu. Jāiet cauri uzkrājies ūdens nekad ziemas laikā nesasalst. pār to var pāriet, bet desmitam Dievs to neļāvis. 1947.–1951. gadu. Novadu teikas. , 2007). akmenim garām tek” (Urtāns J. Pēdakmeņi, robež- iespējams, ir kāda vienota senvietu kompleksa šiem avotiem. Tekstos raganas parādās nevis lauku sētai. 57.57837 26.91776 Tagad Dievs bijis mierā un velns apsolījies vienā akmeņi, muldakmeņi. Rīga,1990). Mazsalacas novada tūrisma informācijas un sastāvdaļas (Urtāns J. Latvijas senās svētnīcas. kā reālas sievietes, raganas, bet kā ļauni gari, naktī, pirms gailis dziedās, tiltu uztaisīt. Naudas Zīmīgs reliģiju sinkrētisma piemērs, kad senās 27 Mellaču Lielakmens uzņēmējdarbības atbalsta centrs Rīga, 1993). Teika stāsta, ka avots dziedinot 5 Īvānu Velnakmens kas vairāk saistīti ar avotiem. Tomēr Ziemeļ- mucu atstājis uz krasta, bet, lai Dievs to nepamanī- pagānisma reliģijas ticējumi un paražas ievijas kris- Burtnieku pagasts, Burtnieku novads Rīgas iela 1, , Mazsalacas novads visas kaites. Sarkaņu pagasts, Madonas novads 7 Kāpurkalns – Māras svētnīca vidzemes folklorā raganu saikne ar alām nav tu, uzbēris vienu cepuri zemes un tad aizsteidzies tīgajā reliģijā. Teikās sajaucas senlatviešu dievības Uz objektu ir divas norādes zīmes no ceļa Tālr. +371 64251776, 28374774 Cesvaines–Madonas šosejas labajā pusē, 100 m un Māras akmens konstatēta, tāpēc par mitoloģisko vietu būtu pie darba. Dievs, redzēdams, ka viņa nodoms – Māras un kristiešu Marijas tēls. Ģeologs un seno Valmiera– Pidriķis–Burtnieki: pie Jaunjērcēnu [email protected] no šosejas. Ir norādes zīme pie ceļa. Zosēnu pagasts, Jaunpiebalgas novads jāuzskata Raganu klints (Ragankalns), ne alas. velna naudu paņemt – neizdosies, apaudzējis tās tradīciju pētnieks Viktors Grāvītis 1985. gada “Da- mājām un pie pagrieziena uz Irbēniem. [email protected] 56.90723 26.28731 57.14400 25.92102 zemes, kuras velns uzbēris uz naudas mucas, ar bas un vēstures kalendārā” raksta, kā viņš Māras 57.66374 25.30504 Tā kā ezera krastā gan senajos laikos, gan viduslai- Rūjienas tūrisma informācijas centrs kokiem un zāli tā, kā to vietu vairs nekā nevarējis Kā stāstījuši veci ļaudis, tad vēl 19. gs. vidū vasaras 24 Atpiļu Upurozols un pēdas akmenī uz Dieva kalna atradis seno cilvēku kos atradās kapsēta, ir radies vietējais teiciens, ka “Vecos laikos divi kaimiņi ļoti sastrīdējušies Raiņa iela 3, Rūjiena pazīt, un tad, lai velns nevarētu tiltu uztaisīt, gājis naktīs ļaudis nesuši ziedojumus – rudzu vārpas, kulta vieta saules lēktu un rietu vērotavu jeb senču debesu cilvēks pēc nāves dodas uz kāpuru valstību. No tā par to, kam pieder akmens. Kā viens, tā Tālr. +371 64263278, 29464888 gaili celt. Velns pa to laiku strādājis vienos svied- olas, ogles – un likuši tos pie akmens, nevis dobu- Trikātas pagasts, Beverīnas novads observatoriju, jo novērošanas apstākļi tad, kad arī ezers un tā apkārtne ieguvusi Kāpurkalna no- otrs gribējis akmeni saukt par savu. Un tā [email protected] ros. Pielasījis vienu klēpi akmeņu un iebēris ezerā. mā, kā to varbūt varētu domāt. Uzskatījuši, ka pie Ir brūnā zīme “Atpiļu ozols”, turpat blakus liels nebija saauguši koki, uz visām debess pusēm bija saukumu. Mīļās Māras svētvietas pirmskristīgajā akmens dēļ radies starp kaimiņiem naids. Tāpat arī otru. Ar trešo jau bijis ezera tuvumā, tad akmens ir nelaba vieta un tā tuvumā bieži sper laukakmens ar uzrakstu “Atpiļi” un Jumja zīmi. ideāli. Valmieras tūrisma informācijas centrs laikmetā bija spēcīgas enerģētiskas vietas brīvā To visu dzirdējis un redzējis Pērkons, kam gailis dziedājis. Velnam, no bailēm lieliski skrienot, zibens. Šo dažādo nostāstu apvīto akmeni saukuši 57.56207 25.72827 Rīgas iela 10, Valmiera dabā. Šādas baznīcas apmeklēja krustvecāki, lai šis naids ļoti nepaticis. Viņš nodomājis šo tupele no kājas nomukusi un viss klēpis akmeņu arī par Upurakmeni. Spriežot pēc nostāstiem un Tālr. +371 64207177, fakss +371 64250837 sameklētu savam krustbērnam vispiemērotāko Kopš seniem laikiem Atpiļu ozolu sauc par Upu- 26 Vītolēnu Velna pulkstenis naidu izbeigt. Kādu dienu, kad abi kaimiņi izbiris sausumā. Vairs par tiltu nedomādams, stei- dobuma veida, tas uzlūkojams par muldakmeni un http://visit.valmiera.lv, [email protected] vārdu. Māras baznīcā līdzināja jaunlaulātos rozolu. Vēl 19. gs. 70. gados apkārtnes vecie iedzī- Kocēnu pagasts, Kocēnu novads gulējuši dienvidu, sacēlies negaiss, tad dzies tik pēc naudas, tomēr, lai gan trīs reizes ap- saistāms ar senām kulta un cita veida tradīcijām www.facebook.com/visitvalmiera (Zosēnu pagasta padome, 2012, ER). votāji Atpiļu Upurozolam ziedoja naudu, prievītes Norādes zīmju nav, bet ir dabā labi saredzama Pērkons lielās dusmās pārspēris lielo ak- skrējis ap ezeru, vairs nevarējis atrast to vietu, kur (Urtāns J. Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi. youtube: visitvalmiera un citas sīkas lietiņas. Šis Upurozols saistāms ar taka. 57.51990 25.29841 meni divās daļās. Tagad katram kaimiņam 1 pirmāk naudu nolicis” (citēts no: http:// Rīga,1990). Ziemeļvidzemē plaši izplatīto mājas garu pielūg- iznākusi sava puse. Pamodušies no spēriena, valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/gr15/15H0514.htm). 6 “Reiz Dievs lūdzis savu pretinieku velnu pie sevis Valmiermuižas tūrisma informācijas punkts šanu (Urtāns J. Latvijas senās svētnīcas. Rīga, 1993). tie abi skriešus devušies uz trokšņa pusi un ciemā. Velns apģērbies pa godam, arī pulksteni – Dzirnavu iela 2, Valmiermuiža, Valmieras pagasts, Apmeklējumu vēlams saskaņot pa tel. 26535467. satikušies pie pāršķeltā akmens. Abi kaunīgi akmeni – iebāzis kabatā. Kad jau pusnakts bijusi Burtnieku novads 7 saskatījušies, tad snieguši viens otram roku, klāt, bet viesības gājušas vēl spēkā, velns paskatī- Tālr. +371 29135438 un naids viņu starpā izbeidzies. Tagad kat- 3 jies savā pulkstenī, un gailis dziedājis, jo pulkstenis ram kaimiņam piederējusi puse no lielā ak- Vecpiebalgas novada jau rādījis 12. Velns steigdamies to bāzis aiz bikšu 27 mens, bet Pērkons sevī bijis ļoti apmierināts, tūrisma informācijas punkts skrots, bet nobāzis garām, un tas nokritis Mujānu ka viņam izdevies savest kaimiņus atkal labās Taurenē, pie Nēķena muižas pagastā, Vītulēnu pļavā, kur tas vēl pēdējos gados, attiecībās” (1978, 2674, A. Ancelāne, izraksts TIP atvērts no 15. maija līdz 15.oktobrim no varbūt arī tagad ir redzams.” Netālu atrodas Bēr- no Burtnieku skolas albuma Valmierā, 1966. trešdienas līdz svētdienai 10.00–17.00 meta kalns, kurā senlaikos esot dedzināti mirušie. 2 Valmieras novada teikas / Sast. I. Ruberte. Tālr. +371 26110724 (K. Bukums, Rīga. Valmieras novada teikas / Sast. Valmiera, 1999). [email protected]

13 14 Ziemeļvidzemes dabas svētvietu stāsti un nostāsti Pasākumu kalendārs reģionā

Simjūda gadatirgus Maršruts lielākoties ved pa pusdienojis zviedru karalis. Iedobumiņi palikuši Oktobra pirmajā sestdienā • Valmiera asfaltētiem ceļiem, aptuveni 30% no viņa ēdiena bļodām. Stāstīts arī, ka vecos Viduslaikos tas bija viens no vecākajiem tirgiem ir vietējas nozīmes grants ceļi laikos pēc ražas novākšanas iedobumiņos bēruši Vidzemē, pēdējais tirgus pirms ziemas iestāša- graudus. Cik iedobumiņu, tik dieviņu nās, kurā ļaudis varēja nopirkt mājsaimniecībā (Urtāns J. Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi. 22 23 nepieciešamās lietas un izklaidēties ar dziesmām, Maršruta garums 175 km Rīga, 1990). dančiem un jautriem jokiem. 13 Jaunutēnu velnakmens 16 rūjienas Svētavots un 18 Jēču bļodakmens 10 lielais Bauņu Greižu akmens Skaņkalnes pagasts, Mazsalacas novads krustakmens Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads Pļavā, 8 Zilaiskalns ar upurakmeni Matīšu pagasts, Burtnieku novads 0,5 km lejpus Peidas ietekas, ap 0,8 km lejpus Rūjiena Jāiet garām muzejam un pa labi, garām ~ 200 m no Jēču dzirnavām un ~ 100 m no Jēčiem. Kocēnu pagasts, Kocēnu novads Ceļa malā (auto stāvlaukums), pie Bauņu parka Ramatas ietekas Salacā, tuvu pie Salacas kreisā bijušajai Mācītājmuižai. 57.89139 25.34204 Netālu atrodas Jēču dzirnavas, to parks un dabas No ceļa Valmiera–Zilaiskalns norāde pa kreisi uz 57.74770 25.16360 krasta. 57.92193 24.95585 takas. Ir norādes zīme 57.84433 25.44893 Nostāsts vēsta, ka reiz kāds zviedrs uzbrucis vai nu Izvēlies Piebalgu! Zilokalnu 57.55357 25.21600 Akmens virspusē ir lēzeni šķīvjveida “Kādu reizi velnam dzīve apnikusi, viņš sadusmojies pilij, vai baznīcai un ticis smagi ievainots. Pēc tam Tipisks bļodakmens, kādu Latvijā ir 20. Tā virsmā Augusta sākumā • Jaunpiebalgā Tautas teikās un nostāstos Zilākalnā esot bijusi padziļinājumi, kas liecina par senu svētvietu. un lēcis Salacā, lai slīcinātos. Velns ielēcis kādā viņš atnācis pie Svētavota un ar tā ūdeni izārstējies. atrodas bļodveida dobums, kura platums 55–65 cm, Katru gadu augusta sākumā Jaunpiebalgas no- svētā birzs, kur Jāņos sapulcējās visa tauta. Apkārt akmenim ar mazākiem akmeņiem izlikts atvarā. Kad viņš bija noslīcis, tad viņa dvēsele Tam par godu uzstādīts krustakmens. Tiešām var garums 50 cm, dziļums 15 cm. Bļodveida dobumā ir vads aicina uz grandiozu andeli un sevis izrādīša- Te svinēti arī citi tautas svētki, it īpaši Labrenči, aplis (Avotiņš V., Lukss I. No Burtniekiem līdz jūrai. pārvērtusies par akmeni. Dēļ tā šo akmeni sauc gadīties, ka blakus senai kulta vietai vēlāk kā kris- vēl viens bļodveida dobums – tās dziļums līdz 2,5 nu “piebaldzēnu garā”. Šajā dienā īpašā godā ceļ kad no malu malām ļaudis gājuši uz kalnu Rīga, 1999). par Velna akmeni” (1086, 6, Mazsalaca. Valmieras tietības simbols uzstādīts krustakmens. cm, diametrs 30–38 cm. Bļoda pavirši veidota, nepa- Aiviekstes svētki senās amatu prasmes, mājražošanas tradīcijas, pateikties svētajai ugunij. Tā popularitāte novada teikas / Sast. I. Ruberte. Valmiera, 1999). beigta. Akmens malās ir bļodakmeņiem raksturīgās 19 Jūlija pirmajā sestdienā • Lubāna uzņēmējdarbību un, protams, plašu kultūras un saglabājusies arī pēc kristietības ieviešanas. sānu rievas, kas gan ļoti vāji iekaltas; daļā akmens Starptautisks amatiermākslas festivāls, kurā sa- izklaides programmu. 11 velnozols – Dreimaņu ozols Joprojām kalnā atrodas viens no akmeņiem – 15 sānu rievu nav. Labi sataustāmas ir 24 rievas. tiekas Aiviekstes upes krastos dzīvojošie ļaudis Sēļu pagasts, Mazsalacas novads 14 mazsalacas Velna pagrabs upurakmens ar mākslīgi veidotiem iedobumiem no Rēzeknes, Balvu, Rugāju, Lubānas, Madonas, Gulbenes–Alūksnes bānīša svētki Ozols atrodas 400 m uz Z no bijušās Sēļu skolas, Mazsalaca Skaņākalna dabas parka teritorija. 21 elku saliņa (Valtenberga, 2010, ER). Krustpils un Pļaviņu novada. Šī ir lieliska iespēja Septembra pirmajā sestdienā • –Alūksne ceļa kreisajā pusē, nelielā meža pudurī Par parka apskati jāmaksā 57.86972 25.00847 19 kaņepju svētozols Valmiera Atrodas netālu no Valmieras centra, iepazīt skaisto mazpilsētu, izpeldēties Aiviekstes Pēdējais regulāri kursējošais bānītis – ne tikai (pietura “Skola”). Jērcēnu pagasts, Strenču novads 100 m uz DR no Kultūras un atpūtas parkā 57.53946 25.43547 “Apmēram 2 verstes tālāk pa ceļu, kas ved uz Ska- upē, baudīt amatiermākslas koncertus, iepazīt Latvijā, bet arī visā Baltijā – ripo starp Gulbeni 9 Daviņu Lielais akmens 57.84802 25.18352 Kaņepju mājām. Labi pamanāms, jau piebraucot no ņokalnu, kas ievērojams ar savu atbalsi, atrodas Viena no Valmieras pilsētas senvietām, atrodas amatnieku prasmes un viņu darbus, izgaršot un Alūksni. Lai godinātu mūsu veterānu, kopš Bērzaines pagasts, Kocēnu novads Goriņu māju puses 57.70155 25.66137 Kā svētvieta tā saistās ar nostāstiem par Sēļu Velna ala, kurā senu senos laikos dzīvojis velns. Ne- blakus viduslaiku pils kompleksam un Lucas mājražotāju produkciju, izdejoties līdz rīta gais- 2000. gada katru septembra pirmo sestdienu Braucot no Bērzaines puses, Īguma krustojumā pagasta ļaužu māņticību un to, ka bijušais tālu no alas, Salacas krastā, klintī atrodas izcilnis, no Kaņepju ozols ir otrs resnākais Latvijā un Baltijā. Tā pilskalnam. Viduslaikos tā bijusi no visām pusēm mai kārtīgā zaļumballē un pusnaktī vērot sveču tiek rīkoti Bānīša svētki. Svētki, kuros ikvienam to jāgriežas pa labi, tad pēc ~ 100 m vēlreiz pa labi. bagāto Dreimaņu māju saimnieks par Dievu kura velns svētdienās teicis sprediķi, tādēļ šo vietu apkārtmērs ir 9,4 m, vecums 450 gadu. Ozola pašā apņemta ar ūdeni un apaugusi ar kupliem ozo- liesmiņu atspīdumu Aiviekstes upē, ko papildina apmeklētājam tiek piedāvāta iespēja pavizināties Apkārt akmenim aug ozoli un klintenes. turējis velnu, kurš dzīvojis ozolā. Velnam katru sauc par Velna kanceli. Starp Velna alu un Velna viducī ir tik liels dobums, ka tajā reiz sagājuši 15 liem, saliņas vidū zaļojis svētozols ar dievu tēliem, uguns krāšņie ziedi debesīs. mazajā vagoniņā un iepazīt Bānīša zemi – vietu, 57.62662 25.21138 dienu kārtīgi nests ēdiens. Augšpus Burtnieku kanceli pie Salacas no klints iztek avots, kura ūdens cilvēki. Koka dobumam ir trīs ieejas – lielā ziemeļos, pie kuriem nesti upuri, no kā arī cēlies saliņas kur bānītis guļ, tiek apkopts, no kuras bānītis ik Kāda teika vēsta, ka vecas meitas rakušas ezera Sēļu pagastā dzīvojot ļoti māņticīgi ļaudis. ir ļoti dzidrs, vēss un garšīgs. Te arī alā dzīvojošais maza sprauga dienvidos, trešā atvere ir augšā pret nosaukums – Elku saliņa. Valmieriešiem ir zināms Gaujas plostnieku svētki dienas uzsāk savu pusotru stundu garo braucie- Viteķes upīti un uz šī akmens ēdušas pusdienas. Lai gan nostāstos minēts, ka velnam ziedojumi velns savas slāpes dzēsis, tāpēc šo avotu sauc par debesīm. nostāsts par kādreiz netālu no Elku saliņas Lucas Maija trešajā sestdienā • Strenči nu, vietu, kurā tiek rīkots gadatirgus, vietu, kur Kurš saimnieks labāk devis ēst, tam upīte tā nesti uz dobumu, ir versija, ka 1960. gadā to Velna skābuma ķērni” (1978, 3209, Valmieras Maz- gravā guldzošu avotiņu, kas tika uzskatīts par dzie- Lai saglabātu Gaujas koku pludinātāju amata paši dzelzceļnieki izklaidē pasākuma apmeklētā- pievirzījusies, lai labākas robežas iznāk. Līdz izzāģējis kāds vīrs, lai tiktu pie bitēm salacā, pierakstījis J. Meisters 1966. gadā. Valmieras dinošu, svētu un no kura (vai caur kuru) tecējusi prasmi un popularizētu plostu siešanas tradīciju, jus, vietu, kur ir bānīša maršruta galapunkts. Vi- 20 sĪmanēnu svētozols mūsdienām dzīvi ir nostāsti, ka uz akmens (Eniņš G. 100 dižākie un svētākie. Rīga, 2008). novada teikas / Sast. I. Ruberte. Valmiera, 1999). Svētupīte. Apkārtnes ļaudis te nākuši dziedēt acu katru gadu maija trešajā sestdienā Strenčos no- sām šīm vietām jeb stacijām ir savi nosaukumi – Valmieras pagasts, Burtnieku novads Braucot no kaites. tiek Gaujas plostnieku svētki. Pasākums sākas jau Gulbene, Stāmeriena, Paparde, Alūksne, un it Valmieras uz Valku. 57.58234 25.52711 pāris dienu iepriekš, kad pie Spicu tilta tiek siets visur jūs gaida pārsteigumi, cienasti un izklaides! 12 pantenes svētavots 15 skābumbaļlas avots un ala 17 andrecēnu Velna gulta Pie ozoliem ļaudis ir nesuši ziedojumus. Starp tiem plosts un notiek divu dienu nobrauciens pa Gau- Sēļu pagasts, Mazsalacas novads Mazsalaca Skaņākalna dabas parka teritorija. Par Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads Tīrumā, 9 ir bijis arī akmens krāvums – upuraltāris. Padomju ju no Spicu tilta līdz Vecajam ozolam Strenčos. Āraišu svētki Pantenes ciems, ap 500 m uz D no Ceriņiem parka apskati jāmaksā 57.87019 25.00805 ~ 600 m uz ZA no Andrecēnu mājām un ~ 100 m no laikā to izrakuši un samaluši šķembās šosejas bū- Svētku dienā Strenču brīvdabas estrādē notiek Jūlija beigās • Āraišos 57.86823 25.21686 mežmalas 57.85737 25.43098 21 “No Skābumbaļļas jeb Rūguma ķērnes iztek dzidrs vei (Eniņš G. 100 dižākie un svētākie. Rīga, 2008). gadatirgus, kopīga plosta sagaidīšana pie Vecā Ikgadējs kultūrizglītojošs pasākums, kurā tiek Pantenes avotiņa virszemes tecējums ir avotiņš. Turpat galda vietā dzirnakmens. Agrāk Velns salasījis akmeņus un steidzies uz Strenci aiz- Pēc citām ziņām, te bijuši pieci vienā rindā salikti ozola, iespēja nobaudīt Plostnieku zupu un Plosta apskatīts kāds Latvijas vēstures jautājums. garākais Baltijā. Avotu senāk ieskāvusi bijusi arī krūzīte, jo bijis jādzer ūdens, iepriekš bērt Gauju. Aicinājis arī velna māti līdz, bet tā nav nekustināti laukakmeņi. Dzejnieks Rieteklis 1890. prieku, kā arī dažādas jautras aktivitātes bērniem (2009. gadā “Latviešu saknes”, 2010. gadā svētozolu birzs. Avots iztek no saliņas iedomājot domu. Ja ūdens bijis skābs – doma gājusi. Tad nu velns māti pieslēdzis pie akmens un gadā publicēja nostāstu, ka “pie šiem ozoliem un pieaugušajiem plostnieku garā. Dienas gaitā “Mīti un patiesība Latvijas arheoloģijā”, Pantenes purvā, šī teritorija jau sen ir piepildīsies, ja ne – viss palicis pa vecam” gājis viens, bet iedziedājies gailis – un velna no- Gaujā latvieši kristīti, bet, kad no kristībām atpakaļ notiek plaša kultūras programma, bet vakara iz- 2011. gadā “Eksperiments un rekonstrukcija bijusi apdzīvota. (Atis Sloka Mazsalacā. Valmieras novada teikas / doms izjucis. Tas nu mucis atpakaļ un mājās ātrās nākuši, kristību tuvējā upītē nomazgājuši” (Urtāns skaņā var baudīt mūziku uz Gaujas un līdz pat rīta Latvijas arheoloģijā”. 2012. gadā “Kara vīrs no Sast. I. Ruberte. Valmiera, 1999). dusmās vēl māti piekāvis. J. Latvijas senās svētnīcas. Rīga, 1993). gaismai izdancoties pirmajā zaļumballē akmens laikmeta līdz mūsdienām”). idzemes senās dabas svētvietas glabā sevī stāstus par apjomīgu laika V periodu. Senākie – bronzas laikmeta bedrīšakmeņi (ap 1.g.t. p.m.ē.) ir somugru cilšu tradīciju un dzīves rituma liecinieki. Tām seko Vidzemes teritoriju apdzīvojušo latgaļu un līvu radītas svētvietas, ko varam saistīt ar dzelzs laikmetu. Līdz ar kristietības ekspansiju 13. gs. daudzas senās svētvietas tika iznīcinātas, tomēr ļaudis, par spīti dažādiem laikiem un valdniekiem, radīja jaunas. Visai plaši senās kulta tradīcijas bija izplatītas 19. gs., atsevišķās vietās pat līdz 20. gs. 50. gadiem ir notikušas rituālas darbības.

Maršruts iepazīstinās ceļotājus ar nozīmīgākajām Vidzemes senajām dabas svētvietām, kas radījušas mūsu senču tradicionālos garīgos priekšstatus, kā arī nodrošina senču priekšstatu pārmantošanu mūsdienās.

senās dabas svētvietas Vidzeme

tŪRisma CeļVedis

Sveiks, ceļiniek! Tu pašlaik savās rokās turi gabaliņu iespējama ceļojuma vēsturē – karti mūsu senču paražu, ticējumu, teiku un nostāstu pasaulē, par kurām vēl arvien dabā liecina Svētvietas – kalni, alas, dižakmeņi, avoti un citas īpašas vietas, kuru vēsturiskā nozīme attiecas uz pirmskristietības laiku vai arī tās pastāvējušas paralēli tam, uzturot dzīvas senču tradīcijas, kādas tās tika piekoptas pirms kristiešu ienākšanas Baltijas jūras reģionā. Šajā izdevumā Tu atradīsi daudzu gadu laikā vāktas informācijas apkopojumu par svētvietām Latvijā, kā tās atrast, kā arī ziņas par to, kāpēc tās tiek uzskatītas par īpašām, kāda veida tradīcijas tajās tikušas piekoptas. Šeit iekļauti gan zināmi un valsts aizsardzībā esoši kultūras pieminekļi, gan vietas, par kuru piederību senajām dabas svētvietām liecina nosaukumi vai dažkārt tikai nostāsti unKOSOVO teikas (piemēram, Velna vietas). Ceram, ka šis ceļvedis palīdzēs ne vien atklāt jaunas dabas un kultūras vērtības, bet arī atjaunot piemirstas zināšanas par iemesliem, kāpēc jaunais pāris kāzu dienā ozolā sien dzīparus, bet vecmāmiņa met avotā naudiņu pirms smeļ no tā ūdeni. Varbūt pa ceļam satiksiet veco Velnu ar kārtējo akmeni padusē un nedarbu galvā, varbūt pati Laima izpildīs kādu karstu vēlēšanos, bet varbūt – vienkārši gūsiet prieku no būšanas Dabā un saskaņā ar to.

EUROPEAN UNION EUROPEAN REGIONAL DEVELOPMENT FUND INVESTING IN YOUR FUTURE

Buklets izstrādāts Centrālās Baltijas Jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A 2007.-2013.gadam projekta “Senās Kulta Vietas – Baltijas Jūras Piekrastes Kopīgā Identitāte” ‘ietvaros

Izdevējs: XXXXXXXXX XXXXXXXXX Sagatavots: Vāka foto: © Vitaly Vasin, Dreamstime.com SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, Foto: XXXXXXXXX www.kartes.lv XXXXXXXXX