Konferenču un semināru materiāli 2009–2014 Materials of conferences and seminars 2009–2014 Rīga 2015 Galvenais redaktors un projekta vadītājs rabīns Dr. paed. Menahems Barkahans Izpilddirektore Viktorija Šaldova Redkolēģija: Rita Bogdanova, Josifs Ročko, Dr. hist. Grigorijs Smirins Sastādītājas Olga Aļeksejeva, Viktorija Šaldova Maketētāja Svetlana Samovarova Chief editor and project manager rabbi Dr. paed. Menahem Barkahan Executive director Victoria Shaldova Editorial board: Rita Bogdanova, Josif Rochko, Dr. hist. Grigory Smirin Compiled by Olga Aleksejeva, Victoria Shaldova Computer design by Svetlana Samovarova Izdevējs: Biedrība „Šamir” (Rīga, Latvija) Publisher: Society “Shamir” (Riga, Latvia) © Society “Shamir”, 2015 Saturs • Content Guntars Stabulnieks. LATVIJAS EKONOMIKA: IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS ... ... 5 Stevens Smits. TOLERANCES MĀCĪŠANA – HOLOKAUSTA SMAGĀS STUNDAS....................................................................... 8 Leo Dribins, Rudīte Vīksne, Dzintars Ērglis, Artūrs Žvinklis. HOLOKAUSTA VĒSTURISKĀS ATMIŅAS KĀ SVARĪGS AUDZINĀŠANAS ELEMENTS DEMOKRĀTISKĀ SABIEDRĪBĀ. Apaļais galds ... ... ... ... ... ..17 Dmitrijs Oļehnovičs. ANTISEMĪTISMA PROPAGANDA VĀCU OKUPĒTAJĀ LATVIJĀ: MODEĻI, KANĀLI, AUDITORIJA .....................................35 Jeļena Smoļina. HOLOKAUSTA MĀCĪŠANAS PAŅĒMIENI. ... ... ... ... ... ... ... ... ... ..48 Artūrs Žvinklis. ANTISEMĪTISMS LATVIJĀ NO 1920. GADA LĪDZ 1941. GADA 22. JŪNIJAM. ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ..55 Leo Dribins. MŪSDIENU ANTISEMĪTISMS UN TĀ IZPAUSMES LATVIJĀ ... ... ..72 DISKUSIJA..............................................................................................84 Rudīte Vīksne. HOLOKAUSTS LATVIJAS MAZPILSĒTĀS 1941.–1942. GADĀ ... ..89 Dzintars Ērglis. HOLOKAUSTA HISTORIOGRĀFIJAS ATTĪSTĪBA LATVIJĀ. NEATRISINĀTĀS PROBLĒMAS ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... 102 Dace Saleniece. KĀ MĀCĪT PAR HOLOKAUSTU: IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS. DISKUSIJA . ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... 115 Sanita Osipova. CILVĒKA CIEŅA – EBREJU TIESĪBU PAMATKATEGORIJA. Tēzes. ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... 129 Normunds Rudevičs. ROMU HOLOKAUSTS LATVIJĀ (1941–1945)................. 131 3 Katrin Reichelt. BETWEEN INITIATIVE AND OPPORTUNISM: THE ROLE OF LATVIANS IN THE PERSECUTION OF THE JEWS UNDER NAZI OCCUPATION ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... 152 Khachatur Kobelyan. TWO APPROACHES OF PRESERVATION AND DISSEMINATION OF THE GENOCIDE MEMORY ... ... ... ... ... ... ... ... ... 159 Anna Ziębińska-Witek. VICTIMS OF THE HOLOCAUST IN MUSEUM EXHIBITIONS: NEW WAYS OF REPRESENTATION ... ... 166 Vincenza Maugeri. THE RIGHTEOUS AMONGST THE NATIONS IN THE EMILIA ROMAGNA REGION. AN EXHIBITION ... ... ... ... ... ... 181 Danute Selcinskaja. ABOUT OUR NEW DOCUMENTARY – ”THE PIT OF LIFE AND TORMENT”... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... 189 Elizaveta Iakimova. COMPARATIVE ANALYSIS OF ADVERTISING CAMPAIGNS MENTIONING THE THEME OF THE HOLOCAUST IN ISRAEL AND BALTIC STATES.................................................. 191 Joanna Zętar. „THE MEMORY OF THE PLACE” – PRE-WAR JEWISH LIFE AND HOLOCAUST IN LUBLIN COMMEMORATED IN EDUCATIONAL, ARTISTIC AND DOCUMENTARY ACTIVITIES OF „GRODZKA GATE – NN THEATRE” CENTRE ... ... ... ... ... ... ... ... ... 197 4 LATVIJAS EKONOMIKA: IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS Guntars Stabulnieks (Rīga, Latvija) Labdien, cienījamās dāmas un godātie kungi! Kā izrādās, es esmu pārstāvis no ikdienas. Pārejot pāri tam lektoru sarakstam, kas šobrīd uzstājās, jūtos patiesi pagodināts, ka šobrīd ir tik atlasīta un kompetenta lektoru kompānija, un, ziniet, tad man ir gan milzīgs pagodinājums, gan arī pārbaudījums uzstāties šādas auditorijas priekšā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka neesmu kompetents, lai kādu mācītu, kur nu vēl vairāk, lai kādu mācītu kā mācīt. Tādēļ no visām šīm ļoti nopietnajām fundamentālajām tēmām es vēlētos paņemt tikai vienu mazu saistošu tēmu, un tā ir tolerance. Šī tēma nav populārākā šodien sabiedrībā, uz ielas. Un ziniet, mani tas ļoti priecē. Jo mana pieredze rāda to, jo populārāka tēma, jo ātrāk tā devalvējas un, patiesību sakot, kropļojas. Pirms neilga laika vienam jaunam uzņēmējam, apspriežot kādu notikumu, es, izmantojot vēsturisku notikumu, tas ir, Dāvida un Goliāta cīņu, es mēģināju izskaidrot notikumu, cēloņu un seku kopsakarību. Viņš mani mierīgi noklausījās un pēc tam pajautāja: „Par kuru Dāvidu tu runā? Vai tas ir tas plikais puisītis ar lingu pār plecu?” Jūs ziniet, cik vienkārši var reducēt fundamentālus notikumus kaut kādos popkultūras simbolos. Jūs ziniet, ir tā, ka man kā uzņēmējam, pamatdarbība ir veidot dažādus biznesa veidojumus, un veidojot šos veidojumus, es saprotu, ka ar elementāriem biznesa instrumentiem ir mazliet par maz. Kā rezultātā man ir nācies izveidot kaut kādas savas teorijas, kuras pēc tam arīdzan pielietot praksē. Un viena no šādām teorijām ir teorija par ekoloģiju, par ekoloģisku biznesu, kur pamatā ir tā, ka ir jāvāc attiecīgi komanda, kura veidos attiecīgo produktu ļoti proporcionālu tai sabiedrībai 5 Guntars Stabulnieks (Rīga, Latvija) vai tam klientam, kam tu to esi radījis. Un jāveido ir ļoti harmoniski, izejot no īpatnībām, kā, piemēram, reliģiskās īpatnības, vecuma, dzimuma īpatnības, un tikai tad, es ticu, ka šāda cilvēku grupa var radīt attiecīgu produktu konkrētai citai cilvēku grupai. Un, jūs ziniet, ar pirmajām problēmām, ar ko mēs saskaramies, savācot vienuviet dažādus, ar dažādu kultūru, izglītību, ar paradigmām pilnus cilvēkus, pirmām kārtām ir tā, ka, pirmais, kas jāsāk mācīt, tā ir iecietība. Mans sievastēvs bija kurpnieks, un viņam bija viens teiciens, kuru viņš bieži izmantoja, – Mums, žīdu kurpniekiem, kāds materiāls ir, ar tādu ir jāstrādā. Un arī mums, uzņēmējiem, principā, kāds materiāls mums ir, ar tādu faktiski mums ir jāstrādā. Pirmā cīņa, pirmā problēma, ar ko mēs saskaramies ir, ka šie dažādākie cilvēki, kuri kaut kādu ekonomisku apsvērumu dēļ ir salikti kopā vienādā formātā, viņiem mācīt iecietību. Un ziniet, runājot par toleranci, es domāju, ka tas nav kaut kas ģenētiski pārmantojams. Es domāju, ka tā ir izglītības, audzināšanas un prāta disciplīna. Un tur, kad sākas audzināšana, jūs noteikti kā pedagogi, zinātnieki, skolotāji, kas šeit atrodas, zināt to, ka ir jāsaskaras ar daudzām problēmām. Problēmas, kuras es esmu novērojis. Pirmā – ir vajadzīga milzīga drosme, milzīga drosme katram cilvēkam cīnīties ar saviem priekšstatiem, baumām, aizdomām, ar savu veco informāciju, piemēram, par Otrā pasaules kara notikumu traktējumu. Iedomājieties tradicionālu latviešu ģimeni un viņas priekšstatus, bet jūs ziniet ir tā, ka, stāsts par Dāvidu un Goliātu mani visu mūžu ir iedvesmojis, tur arī ir tā, ka Goliāts ilgi sauca uz cīņu un tikai kaut kur četrdesmitajā dienā ieradās Dāvids. Otrā problēma, ko es identificēju, ir tāda, ka, ja mēģina kāds ļoti neordinārus notikumus vai neordināras tēmas risināt ar tradicionāliem paņēmieniem. Mans ieteikums visiem biznesmeņiem, ar kuriem es saskaros, ir šāds – pārkāp jebkuru likumu. Tikai tādā veidā biznesā var gūt panākumus. Es domāju, ka arīdzan audzināšanā ir lietas, kur jāpārkāpj kaut kādi noteikumi. Ja jūs atceraties, ķēniņš Zauls Dāvidam deva gan bruņas, gan šķēpus, bet tai brīdī, kad Goliāts viņu ieraudzīja, viņš ieraudzīja to, ka nāk pretī mazs puisītis, un viņš vēl teica šādus vārdus: „Tu mani uzskati par suni, ka tu nāc ar koku un akmeni?” Taču nav jāmeklē trīs tūkstošu gadu pagātnē notikumi, aptuveni trīs gadus atpakaļ bija viens notikums, kas līdz šim brīdim manī rada sajūsmu. Es runāju par to, kā Menahems Barkahana kungs radīja veselu kustību Latvijā, kur Latvijas bērni zīmēja sinagogas. Jūs ziniet, es sajūsminos par šo 6 LATVIJAS EKONOMIKA: IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS vienkāršo, ģeniālo piegājienu tam, kādā veidā var mācīt toleranci. Pavisam neordinārs gājiens šādā varbūt sarežģītā tēmā. Trešā problēma, ko esmu identificējis, ir tomēr jāievēro likumi. Un šie likumi ir drīzāk, par ko tika sodīts ķēniņš Zauls. Atcerieties, ķēniņa Zaula stāsts bija tāds, Diāna ir no Amerikas, tāds amerikāņu stāsts par to, ka viens jauneklis, meklējot ēzeli, beigās kļuva par izraēļu valdnieku. Ar ko tas beidzās, ar to, ar pilnīgu krahu. Bet iemesls bija ļoti vienkāršs, viņš neievēroja Dieva likumu. Viņš par to ir ļoti daudz kritizēts. Jūs ziniet, pirmkārt, laikam tie ir jāzina, otrkārt, tie ir ļoti precīzi jāievēro. Aptuveni pirms gada mēs organizējām tā saukto Talantu akadēmiju, un, proti, mūsu uzņēmumu grupā strādā vairāk nekā tūkstoš cilvēku. No tūkstoš cilvēkiem mēs atlasījām aptuveni piecpadsmit talantīgus, gudrus cilvēkus ar akadēmiskām zināšanām, bet šīs akadēmiskās zināšanas ir nepilnīgas, lai varētu veiksmīgi strādāt biznesā. Mēs vadījām ciklu, un, pateicoties Barkahana kungam, mums arī bija ļoti interesanti vieslektori, kā, piemēram, Mehahems Barkahana kungs. Jūs ziniet, viņa uzstāšanās bija tik izcila, viņš runāja ne par visiem sešsimt likumiem, bet tikai par tiem, kas attiecas uz biznesu. Bet visspilgtākais iespaids man palika no viņa beigu vārdiem. Viņš teica: „Ir daudz likumu, bet ir pats svarīgākais likums – nekad nevienam citam nedrīkst darīt to, ko tu negribētu, lai darītu tev”. Un tur ir vajadzīga milzu tolerance un arīdzan iecietība. Mans laiks ir iztecējis, un es gribu visiem pateikt paldies par to, ka jūs mani noklausījāties pacietīgi līdz beigām, un gribu pateikt to, ka droši vien šīs problēmas ir mazi smilšu graudiņi kaut kādā milzīgā smilšu kaudzē,