perpetuum mobile 2019 perpetuum mobile 2019 Latvijas Universitātes fonda mecenātu atbalstīto pētnieku zinātnisko rakstu krājums lu Akadēmiskais apgāds saturs Perpetuum mobile 2019. Latvijas Universitātes fonda 6 Jānis Cepurītis Filantropija kā cilvēciskās esības mecenātu atbalstīto pētnieku zinātnisko rakstu krājums. dziļākais apliecinājums Rīga: lu Akadēmiskais apgāds, 2019. 136 lpp. Apstiprināts publicēšanai ar Latvijas Universitātes 12 Kristaps Lamsters, Māris Krievāns, Jānis Karušs Argentīnas Eksakto, dabas un dzīvības zinātņu padomes sēdes salu (Vilhelma arhipelāgs, Antarktika) ledus kupolu lēmumu 2019. gada 24. maijā (protokols Nr. 4). ģeofizikālie pētījumi 22 Sergejs Zadorožnijs Digitālā plānošana kā palīglīdzeklis pret Redkolēģijas vadītājs: Ivars Ījabs agrīniem mežģījumiem pēc gūžas locītavas endoprotezēšanas Redkolēģija: Ivars Lācis, Dainis Krieviņš, Edvīns Danovskis, Ilze Rūmniece, Mārcis Auziņš 32 Zbigņevs Marcinkevičs, Andris Grabovskis, Uldis Rubīns, Redkolēģijas atbildīgā sekretāre: Laila Kundziņa Sigita Kazūne, Karīna Volčeka, Anastasija Caica Sepses diagnostika, izmantojot hiperspektrālo attēlveidi un termogrāfiju Recenzenti: Ivars Ījabs, Ģirts Barinovs, Ivars Lācis, Dainis Krieviņš, Edvīns Danovskis, Ilze Rūmniece, Mārcis Auziņš, Vitālijs Zelčs, Valdis Segliņš, Andris Jakovičs 42 Andris Bērziņš Magnētiskā lauka attēlošana magnētisko īpašību pētīšanā Literārais redaktors: Oskars Lapsiņš 56 Kārlis Pleiko, Līga Saulīte, Vadims Parfejevs, Una Riekstiņa Pateicība lu fonda stipendiātam Mārim Seņkovam par brīvprātīgo darbu krājuma tapšanas laikā. Aptamēru atlase pret gaišo šūnu nieru karcinomu: šūnu SELEX metodes izmantojums 68 Toms Rēķis Statistiskās mehānikas un kvantu ķīmisko aprēķinu pielietojums nesakārtotu cietfāžu raksturošanā 78 Kalvis Salmiņš Laika intervālu mērītāja RTS 2006 modernizācija 84 Didzis Berenis Magnētiskās hidrodinamikas attīstība, rotējošu pastāvīgo magnētu ierosinātas plūsmas industrijā un pētniecībā 96 Aigars Kokins Dabiskie krāsu zemju minerālu pigmenti, okeri un to krāsas 106 Kristīne Rotbaha Pārdzīvojušā laulātā mantojuma tiesības latviešu tautasdziesmās 118 Roberts Rasums Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas uzbrukums Rīgai 1919. gada 8.–19. oktobrī: politiskie un militārie aspekti 126 LU fonda mecenātu atbalstītie stipendiāti iSbN: 978–9934–18–441–3 no 2014./15. līdz 2018./19. akadēmiskajam gadam © Latvijas Universitāte, 2019 Filantropija kā cilvēciskās JāNiS CepurītiS esības dziļākais apliecinājums Laikmetu, kurā dzīvojam, bieži mēdz dēvēt par dinamisku pārmaiņu un neierobežotu iespēju laikmetu vienlaikus. Straujā tehnoloģiju augšupeja, informācijas apjoma pieaugums, ilgas pēc sociālās vienlīdzības un globālo procesu nenoturība. Lai neapjuktu un spētu atbildēt uz maiņpilno proce- su dinamiku, vadītājiem visdažādākajos līmeņos ir jābūt konkurētspējīgi izglītotiem un praktiķiem kompetencēs. Maiņpilnus procesus var vadīt tie, Jānis Cepurītis, Latvijas evaņģēliski kuri spēj praksē integrēt jaunas un attīstošas kompetences.1 Sabiedrības luteriskās Baznīcas mācītājs, lu fonda pārmaiņu pazinēji norāda, ka sociālo pārmaiņu temps ir palielinājies tieši 2011./2012., 2012./2013., 2013./2014. 20. gadsimtā līdz ar industrializācijas tempiem, demogrāfiskajām un cilvē- un 2014./2015. akadēmiskā gada Žaņa Lapuķa piemiņas stipendijas stipendiāts ka izraisītām vides pārmaiņām, kas gadsimta beigās bija straujākas nekā tā sākumā.2 Tomēr līdzās visiem redzamajiem pārmaiņu procesiem cilvēces vēsture nav iedomājama bez reliģiskajiem priekšstatiem un to ietekmes. Reliģija gluži kā «zelta stīga», kā iekšēja eksistenciāla atsaukšanās, būt un dzīvot vairāk par šodienu un progresa sasniegto. Teoloģijas pro- 1 Fransworth K. A. fesora Gerija Andersona (Gary A. Anderson) vārdiem sakot, tā ir Leadership as Service: cilvēka vēlme zināt un ticēt, ka pasaule ir vieta, kur dalīties ar A New Model for Higher Education in a New Cen- to, kas man ir, nevis pienākuma dēļ, bet gan tāpēc, ka došana ir tury. 2007. Westport: šīs pasaules metafiziskā struktūra.3 Lieli vārdi — došana ir daļa ACe, Praeger Publishers. no šīs pasaules struktūras un vienlaikus daļa no paša cilvēka. 2 Rudel T. K. and Tam ir grūti nepiekrist, jo ikvienas sabiedrības formēšanās un Hooper L. Is the Pace of Social Change Acce- patstāvība sākas ar indivīda apziņu par sevi un procesiem, kas lerating?: Latecomers, liek apzināties savu patieso būtību. Tā ir garīga dimensija, kas Common Languages, and Rapid Historical Dec- līdzdarbojas ne tikai vēstures, bet arī paša indivīda tapšanā. lines in Fertility. 2005. Došanas dziļākā būtība jeb filantropija ir viena no zemapziņas International Journal of Comparative Sociology, balsīm, kuru sadzirdot un uz to atsaucoties ieguvums ir abpu- vol. 46.4, p. 275. sējs — gan devējam, gan saņēmējam. 3 Anderson G. A. Chari- Filantropijai kā sociālam un reizē garīgam fenomenam ty. The Place of the Poor ir ļoti sena vēsture. Reliģijas un vēstures profesors Demetrios in the Biblical Tradition. 2013. Yale University Konstantelos (Demetrios J. Constantelos), kurš specializējies Press, vol. 4. Senās Grieķijas kultūrtelpas pētniecībā, norāda, ka filantropi- 4 Constantelos D. J. jas jēdziens cēlies no grieķu valodas philein ton anthropon, kas Origins of Christian Ort- nozīmē mīlestība uz cilvēku; šo vārdu lietojis jau grieķu traģē- hodox Diakonia: Christian Orthodox Philanthropy diju autors Aishils.4 Vēstures pētniecība ļauj secināt, ka Senajā in Church History. 2007. Grieķijā filantropija ir bijusi kultūras fenomens, kas caurstrāvo- Springer-Winter 1, Greek Orthodox Theological ja politisko un pilsonisko sabiedrību.5 Savukārt Platona tekstos Review, vol. 52, pp. 1–4. filantropija tiek raksturota kā norāde mīlēt cilvēku, palīdzot 5 Robbins K. C. Histo- (asistējot) viņa vajadzībās. Uz filantropijas vēstures ass būtu rical Perspective: Tradi- jāpiemin arī Bizantijas imperators Justiniāns (482–565), kura tions of Philanthropy in the West. 2006. In: The laikā filantropijas organizācijas sāka saņemt dāsnas dāvanas un Nonprofit Sector: A Rese- mantojumus, un vienlaikus šīs organizācijas baudīja imperiā- arch Handbook, 2nd ed., ed. Walter W. Powell and lo nodokļu atlaides. Laika gaitā šīs labvēlīgās attieksmes dēļ Richard Steinberg, Yale imperatori iemantoja pat īpašu — filantropa — titulu. Šie fiskā- University Press, vol. 15. lās imunitātes vēsturiskie apstākļi bija tie, kas vēlāk definēja 6 Ibid., p. 23. visas Rietumu pasaules filantropijas ētosu.6 Varbūt tieši tas FilANtropiJA kā CilvēCiSkāS eSības dziļākAiS AplieCiNāJumS JāNiS CepurītiS palīdzēja, lai filantropijas universālo raksturu kristīgā pasaule transformētu caur došanu devējs pats samaksā par saviem grēkiem14. Jaunajā derībā Pāvi- par Rietumu sabiedrības stūrakmeni. Liela daļa no kultūras un izglītības la tekstus var uzskatīt par agrāko kristīgās doktrīnas un rituālās prakses mantojuma nebūtu iedomājama bez filantropijas, bez privātas un ļoti per- avotu. Tajos atrodams ļoti uzskatāms sociālās ētikas modelis, kas mudina sonīgas materiālās iesaistes.7 Tā, lūk, ir cilvēka līdzdaļa pasaules metafizis- agrīno kristīgo kopienu praktizēt filantropiju ar ļoti skaidru garīgu moti- kajā struktūrā, kas nepakļaujas progresam vai vērtību mainībai, bet paliek vāciju15. Viens no kristīgās teoloģijas kritērijiem filantropijas laukā ir atro- uzticama zemapziņas pārspēkam. Par to viens no redzamākajiem 20. gs. dams jau pieminētajā zelta likumā: «Visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, starpreliģiju dialoga praktiķiem, publicists un trapistu mūks Tomass Mēr- dariet tāpat arī jūs viņiem.» (Mt. 7:12, Lk. 6:31) 16 tons (Thomas Merton) saka: «Bieži gadās, ka cilvēka patiesā esība ir apbe- Iespējams, viena no agrīnās Baznīcas filantropijas definīcijām ir datē- dīta zemapziņā un tai netiek dota iespēja izpausties un dzīvot mūsos.»8 jama ar 3. gs. un piedēvēta Klementam. Tā ir vīzija par sociāli atbildīgu un Lūk, filantropija visos laikos ir bijusi kā cilvēka zemapziņas klusā balss, kas inkluzīvu sabiedrības modeli: vēstures mainīgumā cilvēcīgo attiecību vērtību uztur nemainīgu, proti, ar «Filantropijas diženums atklājas kā mīlestība pret ikvienu cilvēku. Tā savu devumu piedalīties sabiedrības tapšanas procesos. Tāpēc filantropija nešķiro pēc izskata [..] filantropija iestājas par katru, jo ikviens ir cilvēks, ir sastopama dažādu reliģiju, kultūru un politiskajos kontekstos. neatkarīgi no viņa pārliecības [..], ja nepieciešams, filantropija iestājas pat Gandrīz katrā reliģiskajā sistēmā ir pārstāvēta mācība par ziedoša- par savu ienaidnieku, jo ikviens tiek uzlūkots kā savs tuvākais. Godīgs un nas praksi. Jūdaismā, islāmā un atsevišķās Austrumu reliģijās dalīšanās ar blēdīgs, draugs vai ienaidnieks — viņi visi ir cilvēki. Tāpēc tas, kurš praktizē materiāliem labumiem un došana ir stingri reglamentēta. Labdarība (žēl- filantropiju, nes sevī Dieva līdzību, darot labu tur, kur ir taisnība un netais- sirdības dāvanu došana) Tuvajos Austrumos dominē nība. Darot tā kā Dievs pats — dodot saules gaismu visai pasaulei.»17 7 Feingold M. Phi- kā viesmīlība, Senajā Grieķijā, jūdaisma un kristīgās Tātad lielākā daļa no civilizācijas jau vēsturiski ir pazīs- lanthropy, Pomp, and 14 Anderson G. A., Patronage: Historical pasaules kultūrtelpā kā mīlestība uz savu tuvāko. Lūk, op. cit., 3. tama ar filantropiju, kur tieši reliģiskie priekšstati un prakse Reflections upon the tik daudzas reliģiskās sistēmas ietver sevī šo univer- ir vērā ņemams aspekts. Šāds došanas princips ir aktuāls arī Endowment of Cul- 15 Robbins K. C., ture. 1987. Daedalus, sālo līdzcietības principu — izturēties pret citiem tā, op. cit., 20.