3.1.2. Liel āko upju un to baseinu izvietojums I Daugavas lielbaseins Šajā apmācību kursā lielākais uzsvars tiek likts uz Lielupes baseina upēm, bet runājot par plūdiem, nevar īsumā nepieminēt Daugavas lielbaseina upes – Daugavu un Aivieksti, kuras atrodas Zemgales reăiona Jēkabpils un Aizkraukles rajonos. Uz Daugavas ir uzbūvēta Daugavas HES kaskāde - Rīgas, Ėeguma un PĜaviĦu HES ūdenskrātuves. Šīs ūdenskrātuves vienlaicīgi gan risina, gan pastiprina plūdu problēmas Daugavā. Pateicoties šīm ūdenskrātuvēm, pavasaros ledus vairs nenonāk līdz Rīgas jūras līcim, neveido sastrēgumus Rīgas teritorijā, tādejādi novēršot ledus sastrēgumu izraisītos plūdus Latvijas galvaspilsētā. Tajā pašā laikā ledus sastrēgumu problēmas no Rīgas ir pārvietojušās uz PĜaviĦu un Jēkabpils pilsētām, kas atrodas PĜaviĦu HES ūdenskrātuves augšgalā. Kopumā tā ir tipiska parādība, ka vižĦu un ledus sastrēgumi veidojas ūdenskrātuvju augšgalos jeb vietās, kur dabīgā, strauji tekošā pāriet lēnāk tekošajā ūdenskrātuvē. Jēkabpils un PĜaviĦu pilsētu aizsardzībai pret plūdiem jau ir veikti ievērojami inženiertehniskie pasākumi, taču tie vēl ne tuvu neatrisina problēmu. Šobrīd ir izstrādāts nepieciešamo aizsardzības pasākumu plāns, taču tie prasa Ĝoti lielus kapitālieguldījumus un ne visiem tie ir pieĦemami, piemēram, divu jaunu hidroelektrostaciju celtniecība, lai novērstu vižĦu veidošanos Daugavā. Ne mazāk svarīgs ir jautājums par Daugavas HES aizsprostu drošumu, jo to avārija varētu izraisīt katastrofālus plūdus Daugavā no Aizkraukles līdz Rīgas jūras līcim. Par Daugavas plūdu problēmām sīkāk šajā apmācības kursā netiek runāts. II Lielupes lielbaseins Runājot par upēm, kuras var izraisīt vērā Ħemamus plūdus, galvenā uzmanība jāpievērš tām upēm, kuru sateces baseins ir lielāks par 500 km 2. Lielupes lielbaseinā tādas upes ir Lielupe, Svēte, Iecava, Misa, Īslīce, Mūsa, Mēmele un Dienvidsusēja (skat. 3.1.3.attēlu) . Lielupe – lielākā Zemgales upe, otrā svarīgākā upe Latvijā un nozīmīgākā kuăojamā upe. Garums - 119 km (no Mēmeles iztekas 310 km) Baseins - 17600 km 2 (Latvijā - 8800 km 2) Gada notece - 3,6 km 3 (50% dod satekupes) Kritums - 11 m (0,09 m/km) Lielupe veidojas, lejpus Bauskas satekot Mēmelei un Mūsai (starp tām Bauskas pilsdrupas). Jau satecē Lielupe ir 90 m plata, ūdenīga upe. Pirmos 25 km no Bauskas līdz Mežotnei Lielupe tek pa senleju, iegrauzusies augšdevona dolomītos. Šajā posmā upes krastos ir 3 aizsargājamie. ainavu parki (Jumpravas, ZiedoĦu, Mežotnes parks). Pirmajos 5 km līdz Jumpravai Lielupes kritums ir 5,5 m (puse no kopējā krituma), relatīvais kritums - 1,1 m/km. Lejpus Mežotnes ieleja paplašinās, un no Īslīces ietekas Lielupe tek pa līdzenumu. Vasarā upes straume tur kĜūst gandrīz nemanāma, un lejpus Jelgavas 70 km garā posmā kritums ir tikai 0,2 m. Pavasara palos pieguĜošās zemes applūst, it īpaši tad, ja veidojas ledus sastrēgumi pie StaĜăenes un Emburgas. Mūsu dienās lauksaimniecībā izmantojamās zemes gar Lielupi no applūšanas lielā mērā pasargā aizsargdambji. Pie Jelgavas Lielupe ieplūst smilšainajā un mežainajā Piejūras zemienē (līdz Slokai tek pa TīreĜu līdzenumu). Jelgavā starp atteku Driksu un Lielupi ir 4,5 km garā 5 Pilssala. Pie Slokas un tālāk Jūrmalā Lielupi no Rīgas jūras līča šėir tikai 1 -2 km plata zemes josla. CeĜu uz jūru upei tur aizšėērso dolomīta un merăeĜa pamatieži, kā arī kāpas, tādēĜ Lielupe 25 km tek paralēli jūras krastam. Tagadējā Lielupes ieteka jūrā izveidojusies 1755.-57.g. pavasara palos. Senāk Lielupe tecēja vēl tālāk uz A un pa tagadējo BuĜĜupes gultni ietecēja Daugavā. Lielupes baseins ir asimetrisks, pieteku tīkls Ĝoti biezs upes kreisajā pusē Zemgales līdzenumā (pietekas sākas Lietuvā). Lielupes lejtecē gar Jūrmalas pilsētu vidējais dziĜums ir 5 m, lielākais dziĜums -15 m. Maksimālais caurplūdums grīvā var sasniegt 2750 m 3/s, vidēji tas ir 114 m 3/s. DaĜa Lielupes ūdeĦu, it īpaši palos, aizplūst pa Gati un tek cauri Babītes ezeram. Lielupes lejteces gultne izveidojusies smalkgraudainās smiltīs, ko palu straume var izskalot. TādēĜ liela nozīme ir krastu nostiprināšanai, kā tas jau izdarīts Majoru- Dubultu cilpā, lejpus Rīgas-Tukuma dzelzceĜa tilta kreisajā krastā un citur. Lejtecē Lielupes līmeni nosaka galvenokārt vējuzplūdi un vējatplūdi, kuru lielums atkarīgs no vēja virzieĦa. Stiprs ZR vējš var pacelt Lielupes līmeni Jūrmalā par 2 m. Vējuzplūdu izraisīta IīmeĦa celšanās novērojama 90 km no jūras. Hidroloăiskie posteĦi ir Mežotnē, StaĜăenē, Jelgavā, Kalnciemā un Lielupes grīvā. Lielākajā Lielupes palienes daĜā izveidojusies jauna kultūrainava. Lielupe ir sens Zemgales ūdensceĜš, pa kuru brauca līdz pat Mežotnes senpilsētai. 20. gs. sākumā tvaikoĦu un liellaivu kustību apgrūtināja daudzie sēkĜi. 1931.-38.g. tajā līdz Jelgavai izveidoja 50 m platu un 3.5 m dziĜu kuău ceĜu: izspridzināja JāĦraga dolomīta slieksni augšpus Slokas, padziĜināja gultni Kalnciema, Kaiău, StūrmaĦu, Ozolnieku, PlāĦu, Salgales un Varkaviešu sēkĜu posmā. No Jelgavas līdz Salgalei kuău ceĜš bija tikai 1,5-2 m dziĜš. Lielupes lejtecē 1989.g. izbūvēts 1 km garais VarkaĜu kanāls (ar tiltu un slūžām) no Babītes ezera A gala. Savienojumu ar Lielupi pa SpuĦĦupi ezera R daĜā aizšėērsoja ar autoceĜa dambi. Šīs būves mainīja hidroloăisko režīmu Babītes ezerā un Lielupes lejtecē. Lielupes ūdeĦi ir piesārĦoti gan intensīvās lauksaimnieciskās darbības dēĜ, gan visvairāk - ar pilsētu notekūdeĦiem (gadā ~55 milj m 3), galvenokārt no Jelgavas, Olaines un Jūrmalas. Lielupi izmanto makšėerēšanai un ūdenssportam. Lielupes lielākās pietekas (km) Labā krasta Kreisā krasta Mēmele (satekupe) – 191 km Mūsa (satekupe) – 164 km Garoze – 25 km Īslīce – 70 km Iecava (kopā ar Veciecavu) – 155 km Svitene – 80 km poMeri Sesava – 58 km Vircava – 69 km Platone – 69 km Svēte – 116 km 6 Svēte (Lietuvā Švete) - Lielupes pieteka Dobeles un Jelgavas rajonā. Garums - 123 km (Latvijā 75 km) Baseins - 2380 km 2 (Latvijā 1873 km 2) Gada notece - 0,40 km 3 Kritums 97 m (0,8 m/km) Svēte sākas Lietuvā uz D no Linkuvas galamorēnas vaĜĦa; netālu no Latvijas robežas upe šėērso šo valni. Apmēram 2 km garā posmā Svēte ir robežupe. Latvijā Svētes baseina lielākā daĜa atrodas Zemgales līdzenumā, bet kreisā krasta pieteku baseini - Austrumkursas augstienes A daĜā. Baseina lielāko daĜu aizĦem drenēti tīrumi, tikai Svētes lejtecē kreisajā krastā pārsvarā ir meži, bet Iabajā krastā atrodas Jelgava. No robežas Svēte tek pa gandrīz 10 m dziĜu ieleju; lejpus Augstkalnes ieleja kĜūst šaurāka un seklāka, pie Ziedkalnes atkal padziĜinās, bet tālāk uz leju līdz pat ietekai tā ir plata un sekla. Pie Augstkalnes un Ziedkalnes upē ierīkotas ūdenskrātuves. Svētes lejtecē palienes zemās platības no upes norobežotas ar polderu dambjiem. Augšpus Jelgavas Svētes labā krasta palienē ir plaši māla karjeri. Pie Jelgavas Svēti šėērso Rīgas-Liepājas un Rīgas-Ventspils dzelzceĜa līnija un Jelgavas-Dobeles šoseja, lejpus Vilces ietekas - Bauskas-Dobeles šoseja. Svētes lielākās pietekas (km) Labā krasta Kreisā krasta Vilce – 48 km Tērvete - 68 km Auce - 86 km Bērze - 109 km Iecava – Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas, Bauskas un Aizkraukles rajonā. Iecava sākas Aizkraukles raj. Daudzeses pagastā no vairākiem avotiem. Upes dabiskā ieteka Lielupē ir Jelgavas rajonā, 4 km lejpus Jelgavas. 19. gs. beigās Jelgavas apriĦėī pie Gaķozas izraka 1,5 km garu kanālu - Velna grāvi, kas lielāko daĜu Iecavas vidusteces un augšteces ūdeĦu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas. Iecavas lejteci aiz Velna grāvja sauc par Veciecavu. Iecava (līdz Velna grāvim) Garums - 136 km Baseins - 1166 km 2 Gada notece - 0,26 km 3 Kritums - 66 m (0,49 m/km) Veciecava Garums - 19 km Baseins - 1006 km 2 Kritums - 3,2 m (0,17 m/km) Iecava tek pa Viduslatvijas zemienes. Taurkalnes un Upmales līdzenumiem, pa mežainu apvidu. Iecavas apkaimē šėērso Zemgales līdzenumu. Iecavas lejtece ir 7 TīreĜu līdzenumā. Netālu no Skaistkalnes Iecavas ieleja ir tuvu Mēmelei (~2 km). Iecavas ielejā Bārbeles pagastā pie Kokneviču mājām atrodas aizsargājamais Bārbeles sērūdeĦu avots. Iecava saĦem galvenokārt sniega kušanas ūdeĦus (>50% noteces). GruntsūdeĦu pieplūde salīdzinot ar citām Latvijas upēm Iecavai ir vismazākā (4-5%). TādēĜ Iecavai raksturīg lieli pavasara plūdi ap 10.aprīli un zems līmenis vasarā. Pirms Iecavas regulēšanas lielākās applūstošās platības (līdz 45 km 2) bija Bruknas un Stelpes apkārtnē (Bauskas rajons). Pie Bauskas-Vecumnieku ceĜa tilta 1926 ierīkots hidroloăiskais postenis. Iecavas vidustecē gultnē atsedzas dolomīti. Iecavas ciemā upes krastos ir 17,2 ha lielais, aizsargājamais Iecavas parks. Pirms ietekas Lielupē Veciecava uzĦem liel. pieteku Misu. 1930.g. sāka Iecavas regulēšanas darbus, lai upei pieguĜošajās lauksaimniecības zemēs ierīkotu kultivētus zālājus. 1935.g. pabeidza regulēt Iecavas vidusteci Bauskas apriĦėī starp Bārbeles pag. Jukutu dzirnavām un Iecavas pag. "Pušpūriem" 33,8 km garā posmā, 1936.g. - Garozes un Zālītes pagastā (10,6 km). Līdz 1940.g., regulējot Iecavu, tās gultnē izspridzināja 45 tūkstoši m 3 dolomīta, ko izmantoja būvniecībā. 1973.g. regulēja Veciecavu (12,4 km). 1976.g. uzbūvēja aizsargdambjus Veciecavas un Velna grāvja krastos. Iecavai kopumā ir ~400 pieteku (upes, strauti, novadgrāvji). Iecavas lielākās pietekas (km) Labā krasta Kreisā krasta SudmaĜupe – 6 km Kuma – 6 km Svētupe – 6 km Ăirupe – 12 km Dzērvīte – 11 km Smārde – 12 km Briede – 10 km Ăedulis – 11 km Vērăupe – 15 km Īkstrums – 23 km Smakupe – 26 km JāĦupe – 20 km BiržiĦa – 16 km Misa – 108 km 8 Misa – Iecavas labā pieteka Bauskas, Rīgas un Jelgavas rajonā. Garums - 108 km Baseins - 862 km 2 Gada notece - 0,22 km 3 Kritums - 42 m