LATVIJAS UNIVERSITĀTE 1999-2003 Latvijas Universitāte 1999-2003 Latvijas Universitātes SLIOTĒKA LU Akadēmiskais Apgāds UDK 378.4(474.3) La 811 Redkolēģija:Juris Krūmiņš, Indriķis Muižnieks, Ojārs Judrups, Ināra Popova, Evija Rūsīte, Ilze Upacere, Jānis Palkavnieks, v Alīna Gržibovska, Astra Kravčenko, Anna Smite, Ieva Račko Teksta redaktore Vija Kaņepe Maketu un vāka dizainu veidojusi Kristīne Krēsliņa ISBN 9984-770-43-5 © Latvijas Universitāte, 2004 SATURS Priekšvārds 7 Latvijas Universitātes struktūra 11 Fakultātes 12 LU juridiski patstāvīgie institūti 14 LU institūti un akadēmiskās struktūvienības 17 LU Studiju centri 19 Administratīvās struktūrvienības 21 Latvijas Universitātes 85 gadu hronika 23 Akadēmiskās, kultūras un sporta dzīves hronika 27 LU aizstāvētās doktora disertācijas 40 Senāts (1998) 53 Senāts (2001) 54 Senāts (2004) 55 Padomnieku Konvents 56 Goda tiesa un šķīrējtiesa 57 Goda doktori 58 Goda biedri 62 Emeritus profesori 64 Pirmoreiz ievēlētie asociētie profesori un profesori 66 LZA akadēmiķi un korespondētājlocekļi 72 LZA balvu laureāti 74 Starptautiskās konferences, semināri, simpoziji 86 Starptautiskā sadarbība 95 Akadēmiskais personāls 99 Akadēmisko struktūrvienību personāls 110 Administrācijas personāls 121 Saimniecības pārvaldes personāls 124 Absolventi 128 Bioloģijas fakultāte 128 Ekonomikas un vadības fakultāte 131 Filoloģijas fakultāte 182 Fizikas un matemātikas fakultāte 190 Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte 199 Juridiskā fakultāte 204 Ķīmijas fakultāte 213 Medicīnas fakultāte 216 Moderno valodu (Svešvalodu) fakultāte 219 Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte 228 Sociālo zinātņu fakultāte 263 Teoloģijas fakultāte 268 Vēstures un filozofijas fakultāte 270 Tālmācības studiju programmas 275 Aizsaulē aizgājušie darbinieki un pensionāri 304 Priekšvārds 7 Priekšvārds Izdevums "Latvijas Universitāte, 1999-2003" ir veltīts Latvijas Republikas pirmās nacionālās augstskolas dibināšanas astoņdesmit piektajai gadskārtai. Veidojot šo izdevumu, ir ņemts vērā, ka laika gaitā publicēti vairāki jubilejas izdevumi un apcerējumi par Latvijas Universitātes (LU) vēsturi: • LU piecu gadu darbības pārskats 1919-1924. Rīga, 1925; • Latvijas Universitāte 1919-1929. Rīga, 1929; • Latvijas Universitāte divdesmit gados. 1919-1939. Rīga, 1939; • R Stučkas Latvijas Valsts universitāte 40 gados (1919-1959). Rīga, 1959; • P. Stučkas Latvijas Valsts universitātei 50 gadi. Rīga, 1969; • P. Stučkas Latvijas Valsts universitātei 60 gadi. Rīga, 1984; • Latvijas Universitāte 75. Rīga, 1994; • Latvijas Valsts universitātes vēsture 1940-1990. Rīga, 1999; • Latvijas Universitātei - 80. Rīga, 1999. Šajā jubilejas izdevumā galvenokārt apkopoti Latvijas Universitātes darbības rezultāti par 1999.-2004. gadu, un tas pēc tradīcijas ietver ari LU absolventu sarakstu. Šo izdevumu papildina ari citi 85. gadskārtas jubilejas izdevumi un LU gadagrāmata. LU bija un ir viens no Latvijas valsts neatkarības un kultūras patstāvības simboliem. Tā ir Latvijā vienīgā klasiskā universitāte, kas nodrošina studijas un pētniecību humanitārajās, dabas, sociālajās zinātnēs, izglītības zinātnēs un medicīnā, kā ari šo nozaru grupu mijiedarbību. LU sekmīga darbība ir priekšnoteikums Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sistēmas izaugsmei, visas sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai, uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanai, Latvijas kā pilntiesīga partnera attīstībai Eiropas valstu saimē. Aizvadītie pieci gadi bijis nozīmīgs posms Latvijas Universitātes izaugsmē, kuru vaiņagoja vēsturisks notikums - 2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. Latvijas Universitāte ir nospraudusi jaunus uzdevumus, kas izriet no šī notikuma, kā ari no 1999. gada 19. jūnijā parakstītās Boloņas deklarācijas "Par Eiropas augstākās izglītības telpu". 2001. gada aprīlī Latvijas Universitāti apmeklēja starptautiska institucionālās attīstības un akadēmiskā darba kvalitātes vērtēšanas komisija, kuras sastāvā bija ASV, Austrijas, Polijas un Vācijas augstskolu rektori un eksperti. Komisijas ziņojuma nobeigumā teikts, ka "Latvijas Universitāte ir tik tuvu augstas kvalitātes līmenim, kas jau ir salīdzināms ar Eiropas Savienības vadošajām institūcijām. Ziņojuma autori stingri rekomendē atzīt par neatliekamu prioritāti budžeta finansējuma pieaugumu, valsts budžeta un fiskālo attiecību pilnveidošanu, ko diktē pastāvošas augstskolas vajadzības". 8 Latvijas Universitāte. 1999-2003 2002. gadā Saeima pieņēma un Valsts prezidente ar likumu izsludināja 1998. gada Latvijas Universitātes Satversmes grozījumus, kurus ierosināja LU Satversmes sapulce 2001. gada 10. maijā. Atjaunotajā Latvijas Universitātes misijas paziņojumā teikts, ka LU apvieno daudzveidīgu pētniecību, studijas un inovatīvu darbību, lai sniegtu starptautiski atzītu augstāko izglītību, attīstītu zinātni, koptu latviešu valodu un kultūru, stiprinātu dažādu kultūru sakaru tradīcijas. Augstskolas Senāts 2004. gada aprīlī apstiprināja LU attīstības stratēģiju, kas ietver attīstības redzējumu līdz 2015. gadam. Stratēģijas pamatnostādnēs uzsvērts, ka augstskolas darbība tiek organizēta divos lokos. Pirmajā lokā ietilpst nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru minimums, kuru nosaka LU misija un tradīcijas, akadēmiskajā vidē un mijiedarbībā ar sociālajiem partneriem noteiktās tendences un Latvijas valstiskās attīstības intereses. Otru loku veido brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru ietekmē maksātspējīgais pieprasījums, LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu izglītības un inovāciju jomās. Latvijas Universitātes sastāvā ir 13 fakultātes. Visās zinātņu nozarēs, kurās LU notiek studijas, ir pētniecības institūti. To skaitā ir 17 pētniecības institūti ar juridiskās personas tiesībām, pieci patstāvīgie institūti un astoņi fakultāšu institūti. Fakultātes un institūti ir izvietoti visās Rīgas priekšpilsētās, to telpu platība pārsniedz 150 tūkstošus kvadrātmetru. 2003./2004. akadēmiskā gada sākumā LU studējošo skaits sasniedza 29,1 tūkstoti, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedza deviņdesmito gadu sākuma līmeni. Latvijas Universitāte turpina saglabāt līderpozīcijas Latvijas augstākajā izglītībā un ir kļuvusi par lielāko augstskolu Baltijas valstīs. LU studē gandrīz katrs ceturtais Latvijas students, bet LU absolventu īpatsvars ir vēl lielāks - gandrīz viena trešā daļa no kopējā Latvijas augstskolas beigušo skaita. Tādējādi Latvijas Universitāte studējošo skaita ziņā ir apsteigusi Norvēģijas lielāko augstskolu - Oslo universitāti, kurā studē 20 tūkstoši jeb katrs sestais šīs valsts students un pietuvojusies lielākajām Skandināvijas valstu augstskolām - Helsinku, Kopenhāgenas un Stokholmas universitātēm, kurās katrā studē ap 35 tūkstoši studentu. Studējošo īpatsvara ziņā Latvijas Universitāti Baltijas jūras valstu grupā apsteidz tikai Tartu universitāte (37 procenti no Igaunijā studējošo kopskaita). Helsinku universitātē, tāpat kā LU, mācās gandrīz katrs ceturtais šai valstī studējošais, bet pārējās Skandināvijas valstu lielākajās universitātēs šis rādītājs ir zemāks nekā LU - Stokholmas universitātē studē katrs desmitais, bet Kopenhāgenas universitātē - gandrīz katrs piektais šo valstu students. Latvijas Universitāte piedāvā pilnu spektru augstākās izglītības studiju programmu - no augstskolu koledžu programmām līdz doktorantūras studiju programmām. 2003./2004. akadēmiskajā gadā LU īstenoja 29 procentus no Latvijas augstskolās realizētajām studiju programmām, toskait: • 17 procentus profesionālo studiju programmu, • 47 procentus akadēmisko studiju programmu, • 37 procentus doktorantūras studiju programmu. Priekšvārds 9 Latvijas Universitātē studējošo skaits un īpatsvars Latvijas augstskolās studējošo kopskaitā 2003. /2004. akadēmiskajā gadā bija šāds: • augstskolu koledžu programmās - 0,5 tūkstoši jeb četri procenti; • otrā līmeņa profesionālās studiju programmās - 10,2 tūkstoši jeb 16 procenti; • akadēmiskajās bakalaura studiju programmās - 13,2 tūkstoši jeb 41 procents; • akadēmiskajās maģistra studiju programmās - 5,5 tūkstoši jeb 48 procenti; • doktorantūras studiju programmās - 0,6 tūkstoši jeb 47 procenti. Tādējādi LU nodrošina tās attīstības stratēģijā noteikto pētniecības prioritāti, kas savukārt nosaka uzsvaru uz augstākā līmeņa studiju programmām un doktorantūras attīstību. Šīs prioritātes realizāciju nodrošina gandrīz divi tūkstoši lielais personāls, kas ieņem vēlētus akadēmiskus amatus, kā ari 240 cilvēku lielais piesaistītais personāls blakusdarbā. 56 procentiem LU fakultātēs pamatdarbā strādājošo ir zinātniskais grāds (vidēji Latvijas augstskolās tas ir 46 procenti). Latvijas Universitātē pamatdarbā strādā vairāk nekā 1/3 augstskolās nodarbināto pētnieku un vadošo pētnieku un gandrīz katrs trešais profesors un asociētais profesors. Salīdzinot LU zinātnisko darbinieku ar zinātnisko grādu sadalījumu pa zinātņu blokiem, visvairāk to ir dabaszinātnēs (38 procenti), tālāk seko humanitārās (21 pro­ cents) un sociālās (20 procenti) zinātnes. Visvairāk zinātņu doktoru fakultātēs un patstāvīgos pētniecības institūtos strādā fizikas, bioloģijas un filoloģijas nozarē. Latvijas Universitātes akadēmiskā kapacitāte ir ievērojami lielāka nekā tai noteiktais valsts budžeta dotēto studiju vietu skaits. Tāpēc studējošo skaita pieaugums galvenokārt panākts, palielinoties maksas studentu skaitam. Pilna laika pamatstudiju programmās studējošo īpatsvars par maksu 2004. gada 1. jūlijā bija 66 procenti, augstākā līmeņa studiju programmās - 70 procenti, bet doktorantūrā - 5 procenti. Studiju maksa gandrīz divas reizes pārsniedz valsts budžeta dotāciju izglītībai vairāk nekā