Titulis.indd 1 2007.02.25. 18:05:20 Intas Brikšes un Vitas Zelčes redakcijā ZINĀTNE Titulis.indd 3 2007.02.25. 18:05:38 UDK 325(474.3)(082) La 811 Literārā redaktore Ieva Jansone Tulkojums angļu valodā Kārlis Streips Māksliniece Ināra Jēgere Maketētājs Oskars Jūrmalnieks Izdevuma noformējumā izmantoti Marijas Krilovas, Jekaterinas Vikuļinas, Vitas Zelčes fotoattēli Grāmata tapusi ar Latvijas Universitātes finansiālu atbalstu pētniecības projekta “Ētika, komunikācija un politiskā kultūra Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņā” ietvaros. Projekta vadītāja – profesore Skaidrīte Lasmane Par rakstos atspoguļotajiem faktiem un viedokļiem atbild autori. Pārpublicēšanas gadījumā nepieciešama Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta un Komunikācijas studiju nodaļas atļauja. Citējot atsauce uz izdevumu obligāta. © Latvijas Universitāte, 2007 Ināra Jēgere, mākslinieciskais noformējums, 2007 ISBN 978-9984-767-98-7 © © Apgāds “Zinātne”, 2007 Saisinajumi_NEW.indd 356 2007.02.25. 20:56:21 Saturs Ievads 7 SKATPUNKTS: MEDIJU VĒROTĀJI Inta Brikše. Preses rāmējumi 9. Saeimas priekšvēlēšanu komunikācijā 15 Rolands Tjarve. “Milžu cīņas”: publiskās debates sabiedriskajā televīzijā 107 Mārtiņš Kaprāns. Partiju sociālo identitāšu nostiprināšana: priekšvēlēšanu preses intervijas un diskusijas ar partiju līderiem 122 Ingus Bērziņš. Vēlēšanas interneta diskusijās 138 Inese Priedīte. Dzimtes diskurss Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņā 147 Dmitrijs Petrenko. Pilsonības naratīvs 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā 167 Solvita Denisa. Darbaspēka, emigrācijas un migrācijas problēma 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā 181 Vita Zelče. Vēsture un vēsture, un 9. Saeimas vēlēšanas 193 Jānis Buholcs. Starp pilsoni un patērētāju: populārā kultūra vēlēšanu kampaņā 217 Marija Krilova. Pastaiga pilsētā 236 Lolita Stašāne. Politiskā reklāma presē pirms 9. Saeimas vēlēšanām 258 Ulrika Rupā, Marita Zitmane. 9. Saeimas priekšvēlēšanu politiskās reklāmas televīzijā: rāmējumi, naratīvi un arhetipi 272 SKATPUNKTS: POLITIKAS VĒROTĀJI Ojārs Skudra. Latvijas politisko partiju un organizāciju 9. Saeimas vēlēšanu programmas: īstenības konstrukcijas un nākotnes orientācijas 293 Saisinajumi_NEW.indd 357 2007.02.25. 20:52:13 SKATPUNKTS: DALĪBNIEKI Kārlis Streips. Politiskā komunikācija 9. Saeimas priekšvēlēšanu laikā 323 Zigrīda Some. Balsojām, lai to novērtētu? 331 Daiga Bitiniece. Misija vai ilūzija 337 Jānis Domburs. Mediji un vēlēšanas – pa spirāli vai pa apli? 342 Saīsinājumi 351 Autori 352 The 9th Saeima Election Campaign of the Republic of Latvia: The Public Arena During the Campaign Period. Abstracts 356 Saisinajumi_NEW.indd 358 2007.02.25. 20:52:13 PRESES RĀMĒJUMI 9. SAEIMAS PRIEKŠVĒLĒŠANU KOMUNIKĀCIJĀ Ievads Mūslaiku pasaulē vēlēšanas bez masu medijiem nav iztēlojamas. Televīzijai, radio, presei un internetam ir galvenā loma politiskā procesa atainojumā, sabiedrības viedokļu veidošanā, to attīstības un maiņas veicināšanā. Priekšvēlēšanu laikā politiskās partijas izmanto masu medijus, lai publiskotu savus ideoloģiskos vēstījumus un ziņojumus, pašreizējie un potenciālie politikas priekšstāvji ar to starpniecību komunicē ar vēlētājiem par visdažādākajiem politiskajiem un sociālajiem jautājumiem. Turklāt mediju iesaistīšanās vēlēšanu kampaņās ir viena no svarīgākajām funkcijām, darbojoties sabiedrības interesēs demokrātijas kontekstā, jo prese, televīzija, radio un internets ne tikai informē par politiku, bet arī laikā, kad vēlētājiem jāizlemj, kas viņus pārstāvēs varas institūcijās, nodrošina diskusiju, reprezentācijas un debašu platformu.1 Mediju sargsuņa loma ir īpaši izšķiroša priekšvēlēšanu kampaņu un pašu vēlēšanu laikā. Vairākumam cilvēku preses un plašraides līdzekļi nereti ir vienīgais informācijas avots par deputātu kandidātiem, viņu paveikto un nākotnes programmām un par viņu spēju pamatot savu vietu politikā priekšvēlēšanu debašu laikā. Balstoties uz mediju vēstījumiem, tiek pieņemti izšķiroši lēmumi, kas ietekmē sabiedrības dzīvi. Turklāt mūsdienu politikas iezīme ir tās mediatizācija, – politika savā būtība ir kļuvusi atkarīga no masu medijiem un pastāvīgi tiek veidota mijiedarbībā ar masu medijiem.2 Vēlēšanu laikā mediatizācija kļūst vēl izteiktāka: algoti mediju, reklāmas, sabiedrisko attiecību un politikas speciālisti veido kampaņu materiālus un menedžē deputātu kandidātu portretējumus masu medijos; deputātu kandidātu izvēli televīzijas pārraidēm nosaka viņu telegēniskums; kampaņas norises tiek saskaņotas ar mediju darba ritmu (laiku, vietu, vēstījumu rāmējumiem) u.c. Mediji pārtop par vēlēšanu kampaņu galveno lauku un to lietotāji – par interaktīviem skatītājiem.3 Masu mediju loma priekšvēlēšanu kampaņās, vēlētāju izdarītajās izvēlēs un vēlēšanu norišu atsegšanā ir viena no nozīmīgākajām komunikācijas pētījumu tēmām. Vēlēšanu zinātniskas izpētes sākotne saistāma ar Paula Lazerfelda (Lazarsfeld) un viņa kolēģu veikto 1940. gada ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas pētījumu. Tā uzdevums bija noskaidrot: kas un kādi apstākļi nosaka cilvēku politisko uzvedību, kā un kāpēc cilvēki balso tā un ne 7 Brikse.indd 109 2007.02.25. 21:16:40 INTAIEVADS BRIKŠE citādāk? Šis darbs “Tautas izvēle” (The People’s Choice), kura pirmie rezultāti tika publiskoti 1944. gadā un pilnībā publicēti 1948. gadā, ir kļuvis par īpašu vērtību komunikācijas zinātnē un atstāja lielu ietekmi uz tās tālāko attīstību. Šajā pētījumā ne tikai bija izveidots inovatīvs aptauju pētījuma dizains, bet tas arī sniedza pirmo analītisko izvērtējumu politiskās propagandas darbībai vēlēšanu kampaņā. Pētnieki pierādīja, ka tieši priekšvēlēšanu propaganda aktivizē cilvēkus, kuri ikdienā nelīdzdarbojas politiskajā dzīvē, un ietekmē viņu izvēli, tāpat arī nostiprina vai maina jau izvēli izdarījušo vēlētāju viedokli. P. Lazerfelda vadītā pētnieku grupa secināja, ka aktivizācija un pastiprināšana ir mediju darbības galvenie rezultāti vēlēšanu laikā. Viņi, skaidrojot vēlētāju rīcību, piedāvāja arī “divpakāpju plūsmas” (two-step flow) koncepciju. Proti, masu mediju paustās idejas vispirms uztver viedokļu līderi, un ar viņu starpniecību tās nonāk pie mazāk aktīvajiem kopienas locekļiem. Šī atziņa iezīmēja interpersonālās komunikācijas un masu komunikācijas mijiedarbības pētījumu nozīmi. P. Lazerfelda un viņa kolēģu darbu “Tautas izvēle” bija ne vien pavērsiena punkts komunikācijas teoriju attīstībā, tas arī iniciēja vēlēšanu kampaņu nonākšanu sociālo zinātņu pētnieku uzmanības īpašā lokā.4 Kopš P. Lazerfelda grāmatas iznākšanas, kā uzsver Deniss Makveils (McQuail), ir veikts tūkstošiem pētījumu par vēlēšanu kampaņām un lielas daļas uzdevums ir skaidrot masu mediju lomu tajās. Viņš arī atzīst, ka šo pētījumu lauks mūsdienu politisko kampaņu realitātē ir tapis visai sarežģīts, jo politisko partiju un kandidātu komunikācijas stratēģijas tiek profesionāli izplānotas vissīkākajās detaļās un realizācijā tiek ieguldītas milzīgas naudas summas. Lai gan ir skaidrs, ka ar komunikācijas līdzekļiem parasti ir visai maz iespējams izšķiroši ietekmēt, tomēr starts vēlēšanās bez mediju kampaņas vai ar slikti veidotu kampaņu lielā mērā līdzinās zaudējumam. Spoža, gudra un pārliecinoša kampaņa ir būtiska institucionālā rituāla daļa un piesaista sabiedrības atbalstu, savukārt atteikšanās no mediju kampaņas ir signāls tam, ka šis vai cits kandidāts nav uztverams nopietni.5 Vēlēšanu pētījumi ir radījuši milzīgu vērtīgu datubāzi par elektorāta attieksmēm, izvēlēm un uzvedību, par vēlēšanu organizācijas institucionālo praksi, kā arī masu mediju lomu visā pasaulē.6 Eiropas komunikācijas zinātnē, kuras akadēmiskais startpunkts tiek datēts ar 1955. gadu, kopš 60. gadiem pētījumiem politiskās komunikācijas jomā ir veltīta īpaša uzmanība, tādējādi uzkrājot apjomīgu teorētisko un empīrisko pētījumu pieredzi. Džejs Blumlers (Blumler), Daniels Daijans (Dayan) un Dominiks Voltons (Wolton) norāda, ka Eiropas politiskās komunikācijas pētniecības tradīcija ir uzskatāma par post-Lazerfeldisku. Tā netiecas darboties ar mediju “ierobežotiem efektiem”, bet gan lūkoties plašākā perspektīvā uz 8 Brikse.indd 110 2007.02.25. 21:16:40 PRESES RĀMĒJUMI 9. SAEIMAS PRIEKŠVĒLĒŠANU KOMUNIKĀCIJĀIEVADS to, kā vara un mediji dala ietekmi publiskajā telpā, kā risinās politiskās un mediju sistēmas mijiedarbība. Dž. Blumlers, D. Daijans un D. Voltons atzīst, ka Eiropas politiskās komunikācijas pētniecības skolai piemīt holistisks skatījums, kognitīva pieeja, normatīva nosliece un mediju sistēmas un politiskās sistēmas saiknējums. Nenoliedzami vērojama arī ASV auditorijas pētījumu ietekme uz Eiropas politiskās komunikācijas pētījumiem. Galveno problēmu vidū ir tā, ka kopējā Eiropas politiskās komunikācijas un arī vēlēšanu pieredze ir salīdzinoši maz apkopota, pētījumi reti pārkāpj nacionālo valstu robežas.7 Arī 20. gs. nogalē un 21. gs. sākumā Eiropā vēlēšanu pētījumi pieder pie visvairāk izzinātajām tēmām.8 “Vecā kontinenta” komunikācijas pētījumu mūsdienu galveno izaicinājumu vidū ir nacionālo valstu priekšvēlēšanu kampaņu salīdzinošā analīze un kopējās un atšķirīgās pieredzes apkopošana un vērtēšana. To lielā mērā nosaka Eiropas politiskās sistēmas straujā dinamika, demokrātijas attīstība un nostiprināšanās Viduseiropā un Austrumeiropā, Eiropas Savienības paplašināšanās u.c. faktori.9 Pētījumi par masu mediju un politikas interakciju vēlēšanu laikā Latvijā ir sākotnē, tie varēja attīstīties vien līdz ar demokrātiskās politiskās sistēmas veidošanos pēc Latvijas Republikas valstiskās atjaunošanas. Jāpiebilst, ka, pateicoties statistiķim Marģeram Skujeniekam, mūsu valstī pastāv ļoti pamatīga vēlēšanu gaitas