LATVIJAS VALSTS MEŽZINĀTNES INSTITŪTS “SILAVA” LATVIJAS VEĢETĀCIJA 24 SALASPILS, 2015 Latvijas Veģetācija, 24, 2015 Galvenais redaktors Māris Laiviņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts „Silava” Krājuma redaktore Agnese Priede, Latvijas Botāniķu biedrība Redkolēģija Anna Mežaka, Rēzeknes augstskolas Reģionālistikas institūts Austra Āboliņa, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts „Silava” Dace Kļaviņa, VZI APP „Nacionālais botāniskais dārzs” Linda Gerra-Inohosa, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts „Silava” Solvita Rūsiņa, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte Viesturs Melecis, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts Valodas redaktore un datorsalikums Agnese Priede Žurnāla raksti ir recenzēti. Iesniegtos rakstus pirms publicēšanas izvērtē redaktors un anonīmi recenzenti. Before accepting and publishing papers in this journal the articles are reviewed by the editor and anonymous reviewers. ISSN 1407 – 3541 © Latvijas Valsts mežzinātnes institūts „Silava” Žurnāls elektroniskā formā lasāms interneta vietnē botany.lv SATURS Roze D., Megre D., Jakobsone G. Mikrobiotopu izpēte Lēzela lipares 5 (Liparis loeselii) Latvijas populācijas ekoloģijai un apsaimniekošanai Study on micro-habitats for understanding the ecology and management requirements of Liparis loeselii population in Latvia Evarts-Bunders P., Evarte-Bundere G., Krasnopoļska D., Lakša D., 29 Daudziņa K., Nitcis M. Reto un aizsargājamo vaskulāro augu sugu kartēšana Daugavpils pilsētas teritorijā Mapping of rare, protected vascular plant species in the Daugavpils City Baroniņa V. Retu vaskulāro augu sugu atradumi no 2004. līdz 61 2014. gadam – Latvijas Botāniķu biedrības konkursa „Gada atradums” rezultāti Records of rare vascular plant species – results of the annual competition organized by Latvian Botanists’ Society, 2004‒2014 Laiviņš M. Šķeltlapu kazenes Rubus laciniatus naturalizēšanās Ikšķilē 82 Naturalization of Rubus laciniatus in Ikšķile Strazdiņa L., Strazdiņa L. Dienvidnorvēģijas kalnu flora. Latvijas 87 briologu un botāniķu pieredze Alpine flora of South Norway. Experience of Latvian bryologists and botanists Žurnāla “Latvijas Veģetācija” norādes rakstu autoriem 92 Guidelines for authors submitting papers to journal “Latvijas Veģetācija” 5 MIKROBIOTOPU IZPĒTE LĒZELA LIPARES LIPARIS LOESELII LATVIJAS POPULĀCIJAS EKOLOĢIJAI UN APSAIMNIEKOŠANAI Daina Roze1, 2, Dace Megre1, 3, Gunta Jakobsone1 1 VZI APP „Nacionālais botāniskais dārzs”, 2 Daugavpils Universitāte, 3 Latvijas Universitāte 1 Miera iela 1, Salaspils, LV- 2169, e-pasts: [email protected] Mikrobiotopu augu sabiedrību floristisko sastāvu pētīja 16 Lēzela lipares populācijās. Tajās konstatēja 12 sūnu un 44 vaskulāro augu sugas, no kurām desmit sugu bija sastopamas vairāk kā 30 % mikrobiotopu. Izmantojot Ellenberga indikatorvērtības vaskulārajiem augiem un Dilla indikatorvērtības sūnām, ieguva mikrobiotopu augu sabiedrību ekoloģisko raksturojumu. Pētījumā konstatēja, ka Lēzela lipares Latvijas populācijām ir plašāka tolerance pret augtenes reakciju, mitrumu, gaismu, kontinentalitāti, temperatūru, un slāpekli pēc mikrobiotopu augu sabiedrību vidējām indikatorvērtībām un lauka mērījumiem. Lēzela lipares mikrobiotopu izpētes rezultāti sniedz jaunu priekšstatu par aizsargājamās sugas ekoloģiju tuvu areāla ziemeļu robežai. Raksturvārdi: Orchidaceae, indikatorvērtība, augu sabiedrība, augtene, sukcesija IEVADS Orhideju dzimtas sugas ir vienas no apdraudētākajām augu sugām pasaulē (Fay & Chase, 2009; Swarts & Dixon, 2009). Apdraudētas ir ne tikai endēmiskās orhideju sugas, bet arī sugas ar samērā plašu areālu, tādas kā mitrājos augošā Lēzela lipare Liparis loeselii (L.) Rich. (Kull & Hutchings, 2006). Lēzela lipare ir cirkumboreāla suga, kura sastopama Eiropā, Āzijā (Sibīrijā) un Ziemeļamerikā, izņemot Aļasku (Meusel et al., 1965; Luer, 1975; Kull & Hutchings, 2006). Tā aug mitros un kaļķainos biotopos ar skraju veģetāciju – pārejas un zāļu purvos, mitrās pļavās, pamestos laukos un karjeros, grāvjos, grantainās un mitrās ceļmalās, purvainu skujkoku mežu malās, ar merģeli bagātu un smilšainu ezeru krastos un to aizaugošā daļā, kā arī starpkāpu ieplakās (Galenieks, 1953; Steyermark, 1963; Feodorov, 1976; Scoggan, 1978; Moore, 1980; Pētersone & Birkmane, 1980; Wheeler et al., 1998; Cepurīte, 2005; Brown, 2006; Pawlikowski, 2008). Lēzela lipare samērā reti sastopama visā Latvijas teritorijā, kur tās populācijas atrodas tuvu sugas areāla ziemeļu robežai (Cepurīte, 2003; Kuusk et al., 2003). Par īpaši nozīmīgu Lēzela lipares dzīvotni uzskata kaļķainos zāļu purvus (Pakalne, 2008). Tas ir viens no retāk sastopamajiem biotopiem un aizņem 0,015% Latvijas teritorijas (ap 1000 ha). Kaļķaino zāļu purvu augtenes ir bāziskas, visbiežāk pH >6 (Tabaka, 1960; Pakalne, 2008). Augi pielāgojušies mazam barības vielu, īpaši fosfora un slāpekļa daudzumam, un pastiprināta barības vielu ienese samazina purviem raksturīgo augu sastopamību (Auniņa, 2013c). Pētījumā par Latvijas limnogēno purvu veģetāciju (Salmiņa, 2009) Lēzela lipare konstatēta augu sabiedrībās, kuras pieder septiņām asociācijām: Cladietum marisci Allorge 1922, Rhynchosporetum albae W. Koch 1926, Caricetum lasiocarpae Osvald 1923 em 6 Dierssen 1982, Caricetum rostratae Rübel 1912, Eleocharitetum quinqueflorae Lüdi 1921, Schoenetum ferruginei Du Rietz 1925, Chrysohypno–Trichophoretum alpini Hadač 1967. Tomēr ne katrā augu sabiedrībā, kura pieder minētajām asociācijām, Lēzela lipare būs sastopama. Populācijas īpatņu klātbūtne atkarīga no tiem nepieciešamo specifisko vides apstākļu kopuma, kuru nodrošina ekoloģiskās nišas – mikrobiotopi. Tie samazina krasu vides faktoru izmaiņu ietekmi, radot labvēlīgākus augšanas apstākļus (Pianka, 2000). Literatūrā atrodami atšķirīgi viedokļi par Lēzela lipares mikrobiotopa lielumu. Piemēram, Masačūsetas (ASV) populācijas pētījumu veica 0,5 × 1,5 m lielos mikrobiotopos – parauglaukumos (McMaster, 2001), bet Mielno dabas rezervātā (Polijā) par mikrobiotopiem uzskatīja parauglaukumus ar platību 5 × 5 m (Bednorz, 2003). Atšķiras arī izpratne par Lēzela lipares mikrobiotopu augu sabiedrību sugu skaitu, jo autori aprakstā ietver arī mikrobiotopa tuvumā augošās sugas. McMaster (2001) sarakstā iekļāva 45 vaskulāro augu un sešas sūnu sugas, savukārt Bednorz (2003) – vidēji 23 vaskulāro augu un vienu sūnu sugu. Visatbilstošāk sugas ekoloģijai Lēzela lipares mikrobiotopu augu sabiedrību sastāvs un sugu sastopamība aprakstīta Anglijas austrumu daļas populāciju pētījumā – 0,25 m2 lielos mikrobiotopos, kuros, kā norāda pētījuma autori (Wheeler et al., 1998), ir ļoti specifisks substrāts un ūdens režīms. Tomēr arī šajā pētījumā trūkst precīzāka Lēzela lipares mikrobiotopiem specifisko apstākļu apraksta. Lēzela lipares Latvijas populācijas pētījuma uzdevums bija noskaidrot Lēzela lipares mikrobiotopu augu sabiedrību ekoloģiskās īpatnības, izmantojot Ellenberga indikatorvērtības vaskulārajiem augiem un Dilla indikatorvērtības sūnām, kā arī pH un temperatūras lauka mērījumus. Iegūtie pētījuma rezultāti sniegtu zinātniski pamatotu biotopu un mikrobiotopu saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumu izstrādes iespēju populāciju saglabāšanai. MATERIĀLS UN METODES Sugas raksturojums Lēzela lipare ir neliels daudzgadīgs lakstaugs. Eiropas populācijās auga augstums variē no 6 cm līdz 20 cm (Komarov, 1935; Galenieks, 1953; Natkevičaite–Ivanauskiene, 1963; Feodorov, 1976; Moore, 1980; Baroniņa, 1995; Ефимов, 2012). Retāk atrodamas norādes, ka īpatņu izmēri ir mazāki – līdz 6 cm vai lielāki – līdz 25 cm (Prochazka & Velisek, 1983; Cepurīte, 2005). Lēzela liparei ir divi, viens otram blakus novietoti neīstie sīpoli. Vecākais atrodas iepriekšējā gada tīklveida lapu makstu atliekās. Neīstos sīpolus saista īss horizontāls stolons (Moore, 1980; Ng & Hew, 2000). Pavedienveida saknes (McGregor et al., 1986; Sell & Murrell, 1996) no vasas pārveidnes – neīstā sīpola attīstās pavasarī, bet rudenī iet bojā (Rasmussen, 1995; Rasmussen & Whigham, 2002). Lapas ir divas, gandrīz pretēji novietotas, spīdīgas, iegareni eliptiskas līdz olveidīgi lancetiskas (Moore, 1980; McGregor et al., 1986; Cepurīte, 2005). 7 Apziedņa lapas ir dzelteni zaļas līdz zaļgani dzeltenas, ziedi nesatur nektāru. Auglis ir pogaļa. Sēklas ir sīkas, putekļveidīgas, to daudzums vienā pogaļā vairāki tūkstoši (Arditti, 1992; Arditti & Ghani, 2000), vidēji – 4270 sēklu (McMaster, 2001). Vairums liparu ģints sugu ir subtropu epifīti. Arī Lēzela lipares augšanas veids ir epifītisks. Lēzela lipares īpatņi var sakņoties augtenes virskārtā, kā arī grīšļu ceros, sūnu klājienā un ciņos, uz nokritušu koku stumbru virsmas (Case, 1987; Wheeler et al., 1998). Pētījuma objekts Lauka pētījumu sagatavošanā izmantoja Latvijas PSR floras horoloģijas materiālus (Фатаре, 1980), Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas herbārija kartotēku, Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu pārvaldības sistēmas „Ozols” informāciju, kā arī sugu un biotopu ekspertu sniegto informāciju par Lēzela lipares atradnēm. Pētījuma vietu izvēli noteica to piederība dažādiem Eiropas Savienības aizsargājamajiem biotopiem un atrašanās ģeogrāfiski dažādos punktos (1. pielikums). Pētījuma vietu (1. pielikums) attēlošanai izmantoja bioloģiskās inventarizācijas kvadrātu tīklu, kur viena tīkla elementa izmērs ir ap 70,70 km2 (1. attēls) (Табака и др., 1977). Karte atbilst Latvijas vaskulāro augu floras izdevumos izmantotajām kartēm (Šulcs, 2005). Kvadrātā 6/43 (1. attēls) atrodas divas pētītās populācijas, jo kartē izmantotais atradnes apzīmējums (punkts) neatspoguļo taksona sastopamības biežumu kvadrātā.