Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy_Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy.qxd 2016.04.26. 14:38 Page 1 Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy_Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy.qxd 2016.04.26. 14:38 Page 2 Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy_Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy.qxd 2016.04.26. 14:38 Page 3 Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy_Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy.qxd 2016.04.26. 14:38 Page 4 Sastâdîtâja Venta Kocere (LU Akadçmiskâ bibliotçka) Bibliogrâfijas sastâdîtâjas Dagnija Ivbule, Lolita Lâce, Inguna Mîlgrâve (LU Akadçmiskâ bibliotçka) Literârâ redaktore Ieva Jansone Attçlu datorapstrâde Aldis Aleks Maketçtâja Gundega Kârkliòa Izmantoti fotoattçli no LU Akadçmiskâs bibliotçkas krâjuma un Ojâra Spârîða personiskâ arhîva © Rakstu autori, 2016 © Aldis Aleks, mâkslinieciskais noformçjums, 2016 © Apgâds “Zinâtne”, izdevums, 2016 ISBN 978-9934-549-05-02 Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy_Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy.qxd 2016.04.26. 14:38 Page 5 Sastâdîtâju priekðvârds Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidenta, akadçmiía, Eiro - pas Zinâtòu un mâkslas akadçmijas locekïa, Dr.habil.art., profesora Ojâra Spârîða biobibliogrâfijâ apkopoti viòa publicçto, rediìçto, sastâdîto, tulkoto, vadîto un recen- zçto promocijas darbu, to kopsavilkumu, interviju ar O. Spârîti bibliogrâfiskie apraksti. Uzrâdîta arî literatûra par viòa dzîvi, zinâtnisko un sabiedrisko darbîbu no 1966. gada lîdz 2015. gada decembrim. Biobibliogrâfiju ievada O. Spârîða domubiedru, ko- lçìu veltîjumi un sveicieni. To papildina arî fotoattçli no autora dzîves, darba gaitâm, zinâtniskâs darbîbas. Bibliogrâfija veidota pçc autora dotâs informâcijas un sastâdîtâju apzinâtajâm publikâcijâm. Bibliogrâfiskais materiâls grupçts sistemâtiski noda- ïâs, ievçrojot autora izvçli. Nodaïu ietvaros izmantots hronoloìiskais kârtojums. Publikâcijas gada ietvaros uzrâdîtas alfabçtiskâ secîbâ – vispirms latvieðu, tad sveð- valodâs. Ja viens un tas pats darbs publicçts vairâkâs valodâs, uzrâdîti visi publicçjumi. Daïu publikâciju, kâ arî informâciju par autoru iespçjams lasît interneta vidç (sk.: http://www.lza.lv/, https://www.vestnesis.lv/, http://www.delfi.lv/temas/ojars-sparitis/, 5 Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy_Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy.qxd 2016.04.26. 14:38 Page 6 http://www.lsm.lv/temas/ojars-sparitis/, http://www.focus.lv/tags/ojars-sparitis u.c.). Ar zvaigznîti (*) atzîmçti tie apraksti, kurus nebija iespçjams sastâdît tieði pçc izdevumiem. Bibliogrâfiskajos aprakstos O. Spârîtis kâ autors nav uzrâdîts, izòemot gadîjumus, kad darbs ir uzrakstîts kopâ ar lîdzautoriem. Tad visi autori uzrâdîti aiz darba nosaukuma tâdâ secîbâ, kâdâ tie minçti izdevumâ. Bibliogrâfiju noslçdz personu râdîtâjs, kurâ mi nçti O. Spârîða darbu lîdzautori, viòa vadîto, recenzçto diser- tâciju autori, kâ arî personas, kuras rakstîjuðas par viòu. Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy_Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy.qxd 2016.04.26. 14:38 Page 7 1920. gada Rîgas (Bulduru) konference un Baltijas valstu zinâtnes konvencijas projekts Baltijas Intelektuâlâs sadarbîbas konferences kontek- stâ îpaðu ievçrîbu var iegût kâds tûdaï pçc neatkarîgo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu nodibinâðanâs 1920. gadâ izstrâdâtais zinâtnes konvencijas projekts. Pçc Latvijas ârlietu ministra Zigfrîda Annas Meierovica iniciatîvas sasauktâs Rîgas (Bulduru) konferences laikâ izstrâdâtais dokuments nav zaudçjis savu aktualitâti arî ðodien – pçc gandrîz simt gadiem. Tâdçï piedâvâju konferences krâjumam ðo tâlredzîgas zinâtnes politikas mçríus izvirzîjuðâ dokumenta oriìinâlu un daþas pâr - do mas ðîs konvencijas satura un tâs izstrâdes sakarâ. Valsts pçtîjumu programmas “Letonika” nosau kumâ mûsu domas un jûtas tiek centrçtas uz politiskajiem pa- matjçdzieniem: “valsts” un “Latvija”, pçdçjâ izrunu atva - sinot no diplomâtiskajâ apritç lietotâ franèu valodas vârda “Lettonie”. Kâdâ secîbâ vai hierarhijâ ðie jçdzieni kârtojas ar 1920. gada 10. aprîlî no Ðveices trimdas Rîgâ iebraukuðo un sirsnîgi sagaidîto dzejnieku – mûsu jubi - lâru – Aspazijas un Raiòa personvârdiem? Kâda vieta ðajâ dzejnieku simtpiecdesmitgadç ir Latvijas akadç mis - kâs zinâtnes divsimtgadei, kuru mçs ðogad atzîmçjam 7 Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy_Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy.qxd 2016.04.26. 14:38 Page 8 tâpat kâ UNESCO kalendârâ ierakstîto pasaules un cilvçcîbas ideju nesçju dzîves gadskârtu? Var sacît, ka Rainim un Aspazijai, it îpaði Latvijas Nacionâlâ teâtra izrâdes “Uguns un nakts” priekðvakarâ, mûsu kultûr ap - ziòâ ir jâpiedzîvo aktualizâcijas jeb, laikmetîgajâ þargonâ izsakoties, – apdeitojuma periods. Tajâ visai sa biedrî bai bûs iespçjams no jauna atcerçties Raiòa ideju un gara lielumu, Aspazijas augsto çtisko imperatîvu nacionâlo un universâlo dabu, kâ arî valsts dibinâðanas simtâs jubilejas gaidâs daudzinât abu ìçniju globâlo altruismu un salîdzinât savus centienus ar modernâ cilvçka vçr - tîbu mçru. Saistot jçdzienus “Latvija”, “valsts” un “Rainis”, va - ram triâdei pievienot vçl arî ceturto jçdzienu – “zinâtne” un nokïût pie visus tos vienojoðâ notikuma – Rîgas jeb Bulduru konferences, kas iesaistîja Raini Latvijas zinât - nes attîstîbas mçríu un uzdevumu definçðanâ tikai èetrus mçneðus pçc atgrieðanâs no Ðveices. Latvijas pirmais âr- lietu ministrs Zigfrîds Anna Meierovics jau 1920. gada aprîlî sâka gatavoties iecerçtajai Baltijas un Skandinâvi - jas valstu “Antantes” veidoðanas politiskajai konferen- cei, kurâ ïoti cerçja izstrâdât un pçc tam ar visu valstu valdîbâm saskaòoti ratificçt militârâs alianses izveides un savstarpçjâs palîdzîbas lîgumu aizsardzîbai pret iespç- jamo padomju Krievijas agresiju. Diemþçl, Skandi nâ - vijas valstîm ielûgumu ignorçjot, Bulduru konferencç no 1920. gada 6. augusta lîdz 6. septembrim piedalîjâs vien seðu valstu: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Somijas un vçl Ukrainas pârstâvji. Bet, tâ kâ ðâda âr po - litiski nozîmîga uzdevuma veikðanai pârstâvju vairâku- mam nebija vçlamâ valdîbu ministru ranga un atbilstoði 8 Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy_Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy.qxd 2016.04.26. 14:38 Page 9 arî savu valdîbu mandâta, paralçli droðîbas jautâjumiem konferences darba kârtîbâ tika iekïauti un apspriesti arî citi ar daudz plaðâku tçmu loku saistîti jautâjumi. Mçnesi ilgam darbam tika izveidotas piecas komisijas: 1) mandâtu, 2) redakcijas, 3) ekonomikas, 4) tautsaim- niecîbas un 5) kultûras, sociâlo un veselîbas aizsardzîbas jautâjumu. Intensîvâ darbâ tâs izstrâdâja 21 saimnie - ciska rakstura rezolûciju, septiòus vienoðanâs projek- tus un 11 konvenciju projektus. Mûs var interesçt Kultûras, sociâlo un veselîbas aiz - sardzîbas jautâjumu komisijas veikums, par kuras vadî - tâju 1920. gada 7. augusta sçdç ievçlçja Jâni Pliekðânu- Raini. Latvijas republikas intereses komisijâ pârstâvçja izglîtîbas ministrs Kârlis Kasparsons, bet sabiedrotos: Somiju – Leonards Astrçms (Aström) un Erkki Reijo - nens, Poliju – Vitolds Kameòeckis, Lietuvu – Vladislavs Natkeviès, Igauniju – Alfrçds Motus (Möttus). No 7. lîdz 20. augustam ðî komisija izstrâdâja èetras konvencijas: 1) mâkslas, 2) zinâtnes, 3) literatûras un mâkslas darbu autortiesîbu aizsardzîbas un 4) veselîbas aizsar dzîbas konvenciju, kâ arî vienu projektu par valstu kul tûras intereðu nodroðinâjuma garantijâm. Literatûras vçstures pçtnieki noteikti ir informçti par viòu nozarei tik nozîmîgo 20. augusta plenârsçdi, kurâ Jânis Pliekðâns-Rainis Bulduru konferences dalîb- niekus iepazîstinâja ar literatûras un mâkslas darbu tie- sîbu, respektîvi, autortiesîbu konvenciju. Otrâ septem bra sçdç Kultûras, sociâlo un veselîbas aizsardzîbas jautâ - jumu komisijas vadîtâjs Jânis Pliekðâns-Rainis cçla priekðâ komisijas izstrâdâto mâkslas konvenciju. Tâs tekstu ir publicçjusi un par to jau ir rakstîjusi mâkslas 9 Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy_Sparitis_Biobibliografija_2016_gads_labots - Copy.qxd 2016.04.26. 14:38 Page 10 zinâtniece Ginta Gerharde-Upeniece (Mâksla un dip- lomâtija Latvijas Republikâ 1918–1928. Latvijai topot no de facto lîdz de iure. Mâksla un laikmets. Rîga: LNMM, Neputns, 2008). Taèu lîdz ðim Latvijas zinât- nes vçstures pçtniecîbâ nav tikusi atspoguïota Bulduru konferences loma vienotas Baltijas izglîtîbas un zinât - nes telpas izveidç, kâ arî nav sabiedrîbai darîts zinâms zinâtnes konvencijas saturs, kura aktualitâte nav zu - dusi pat Latvijas valsts simtgades priekðvakarâ. Tieði Raiòa 150. dzimðanas dienas un Letonikas VI kon- gresa kontekstâ zinâtnes konvencijas teksts un saturs mûs var pastiprinâti interesçt gan tâdçï, ka tâ izstrâdç ir piedalîjuðies izcili mûsu zemes intelektuâïi – Latvijas Republikas 1918.–1920. gada izglîtîbas ministrs Kârlis Kasparsons un dzejnieks, jurists un sabiedriskais dar bi - nieks Jânis Pliekðâns-Rainis, gan arî tâdçï, ka ðis doku- ments satur tik tâlredzîgas jaunâs valsts izglîtîbas un zinâtnes stratçìijas tçzes, kuru saturs vçl tikai daïçji ir îstenojies un joprojâm ir aktuâls, pat tuvojoties Latvi jas valsts simtgadei. Lîdz ðim nav publicçts zinâtnes kon - vencijas pilns teksts, bet Vaðingtonâ 1960. gadâ iespies- tajâ grâmatâ Minutes of The Baltic Conference Held at Bulduri in Latvia 1920 (Published by The Latvian Legation, Washington, D.C. 1960) ir sniegts saîsinâts konvencijas pârstâstîjums vâcu valodâ. Pilns konvenci- jas teksts atrodams Bulduru konferences materiâlu krâjumâ Latvijas