CĪŅA PAR VARU KRIEVIJAS POSTIMPĒRIJAS RIETUMU PERIFĒRIJĀ, 1917–1920 , un monogrāfijas Manai ģimenei bez kuras atbalsta nebūtu studijubezatbalsta nebūtu kuras ALDIS MIŅINS CĪŅA PAR VARU KRIEVIJAS POSTIMPĒRIJAS RIETUMU PERIFĒRIJĀ 1917–1920 Aldis Miņins. Cīņa par varu Krievijas postimpērijas Rietumu perifērijā, 1917–1920. – Rīga, 2015. – 452 lpp. Grāmata izdota par autora personīgajiem līdzekļiem. Zinātniskie recenzenti: Dr. habil. hist. Aivars Stranga (Latvijas Universitāte) Dr. hist. Jānis Taurēns (Latvijas Universitāte) Dr. hist. Aleksandrs Ivanovs (Daugavpils Universitāte) Literārā redaktore Inta Miņina Teksta makets Ireta Čekse Vāka dizains Dainis Misiņš © Aldis Miņins, teksts, 2015 © Dainis Misiņš, vāka dizains, 2015 ISBN 978-9934-14-688-6 SATURS ZINĀTNISKO RECENZENTU IEVADVĀRDI .......................... 7 IEVADS ...................................................................................... 11 HISTORIOGRĀFIJAS AVOTU UN LITERATŪRAS APSKATS ................................................................................... 25 Historiogrāfijas avoti ........................................................... 33 Historiogrāfijas literatūra ..................................................... 87 I NODAĻA KRIEVIJAS IMPĒRIJAS SABRUKUMA CĒLOŅI .................. 95 Impērijas bojāejas problēma ................................................ 96 Centra un perifērijas problēma .......................................... 102 II NODAĻA CĪŅAS PAR VARU KONCEPTUALIZĀCIJA ....................... 131 Telpas problēma ................................................................. 134 Revolūcijas problēma ........................................................ 167 Pilsoņu kara problēma ....................................................... 181 Periodizācijas problēma ..................................................... 212 III NODAĻA CĪŅAS PAR VARU FAKTORI ................................................ 225 Iekšējā faktora problēma .................................................... 225 Ārējā faktora problēma ...................................................... 252 Globālie aktori un valstiskuma jautājums ........................ 263 Reģionālie aktori un valstiskuma jautājums .................... 309 Lokālie aktori un valstiskuma jautājums ......................... 339 IV NODAĻA CĪŅAS SEKAS UN NOZĪME .................................................. 363 Uzvarētāju un zaudētāju problēma .................................... 363 SECINĀJUMI ........................................................................... 393 HISTORIOGRĀFIJAS AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS ............................................................................... 403 SUMMARY .............................................................................. 441 ZINĀTNISKO RECENZENTU IEVADVĀRDI odātais lasītāj! Tavās rokās nonāk grāmata, kuru es ar G prieku iesaku izlasīt. Tā apliecina Latvijas jaunākās paaudzes vēsturnieku spējas un drosmi. Drosmi tāpēc, ka reti kad vēsturnieki uzdrošinās izvērtēt tik plašu jautājumu loku, sākot jau ar ģeogrāfisko plašumu, kurš ir gandrīz elpu aizraujošs. Parasti mēs rakstām par mūsu pašu zemi un valsti (tiesa, ir arī izcili izņēmumi, no kuriem visuzskatāmākais ir profesora Harija Tumana monumentālais darbs par varoņiem un varonību Senajā Grieķijā), bet te mēs sastapsimies ar milzīgu telpu. Tā būtu grāmatas pirmā iezīme. Otrā iezīme ir autora interese par teorētiskiem jautājumiem un historiogrāfijas – zinātnes par pašu vēstures rakstīšanu – problēmām (historiogrāfijas jomā mums arī ir ievērojami darbi, visupirms – profesoru Aleksandra Ivanova un Ilgvara Misāna uzrakstītie). Monogrāfija apliecina, ka tās autors Aldis Miņins ir aizrautīgs lasītājs. Tādam vēsturniekam arī jābūt – viņš ir iepazinies ar milzīgu literatūras klāstu un ir to vērtējis. Viņš nav baidījies izvirzīt hipotēzes, kuras jau ir izraisījušas auglīgu diskusiju ar citu jaunu un talantīgu autoru Dr. hist. Jāni Šiliņu par Latvijas vēstures 1918. – 1919. gadā problēmām. Es ceru, ka grāmatas lasītāji gūs gandarījumu, iepazīstoties ar šo darbu. Aivars Stranga, Dr. habil. hist., profesors 8 Aldis Miņins. Cīņa par varu, 1917–1920 rievijas revolūcija un tai sekojošais pilsoņu karš jau K gandrīz gadsimtu ir vēsturnieku, filosofu, politologu un citu nozaru speciālistu uzmanības centrā. Krievijas revolūcija bija viens no procesiem, kas aizsāka, Ērika Hobsbauma vārdiem runājot, „īso divdesmito gadsimtu” (1914–1991), savukārt ar lielinieku pēcteču varas krišanu pirms 25 gadiem mūsdienu pasaule iegāja jaunā periodā. Tās izpēte palīdz saprast šo gadsimtu, kas pasaulei nesa Gulagu un holokaustu, izgaisinot deviņpadsmitā gadsimta naivos sapņus par zelta laikmeta atnākšanu. Vēl 1997. gadā Ričards Paipss savā darbā „Three „Whys” of Russian revolution” norādīja, ka lielinieku revolūcija vienmēr izraisījusi trīs jautājumus. Pirmkārt, kādēļ impērija sabruka burtiski vienas nakts laikā, kāpēc triumfēja vismazākā revolucionārā frakcija – lielinieki, un visbeidzot, kāpēc Ļeņinu nomainīja tieši Staļins. Jautājumus rada arī šo notikumu iespējamā cēloņsakarība ar nacionālsociālistu kustības un režīma izveidošanos Vācijā. Cilvēki vienmēr sev jautājuši par šo procesu raksturu, to nejaušību vai nenovēršamību. Lasītāju uzmanībai piedāvātās monogrāfijas autors Aldis Miņins uzņēmies smago un atbildīgo darbu sakārtot un strukturēt to daudzšķautņaino historiogrāfisko un teorētisko ieguldījumu, kas pēc padomju impērijas krišanas tika veltīts tās priekšteces – Krievijas impērijas – sabrukumam. To raksturo visdažādāko politisko pārliecību, valstiskās izcelsmes un historiogrāfijas skolu pārstāvju darbi. Lasot monogrāfiju, nav iespējams nepamanīt bagātīgo vēsturisko metaforu klāstu, kas radies, cenšoties analizēt un izskaidrot postimpērijas tautu un sociālo grupu darbību un likteņus. Monogrāfija palīdzēs lasītājam izprast vēstures problēmu daudzveidību un to risināšanas modeļu bagātību, konfrontējot historiogrāfiskās koncepcijas ar vēstures faktiem. Jānis Taurēns, Dr. hist., asociētais profesors Zinātnisko recenzentu ievadvārdi 9 onogrāfija ir nopietns, oriģināls un plašs pētījums M historiogrāfijā. Darba zinātniskā aktualitāte un metodoloģiskā nozīme ir saistīta ar autora Alda Miņina ieceri sniegt loģiski nepretrunīgu sistēmisku priekšstatu par XX gadsimta 80. gadu beigās – XXI gadsimta sākumā tapušo plašo historiogrāfisko materiālu, kas veltīts 1917. – 1920. gada vēstures norisēm līdzšinējās Krievijas impērijas rietumu teritorijās, respektīvi, Somijā, Baltijā, Polijā, Baltkrievijā un Ukrainā, un pārstāv nozīmīgākās nacionālās skolas vēstures izpētē. Monogrāfijas autoram ir izdevies izveidot daudzdimensionālu priekšstatu par pētījumu kopumu šo skolu ietvaros, tādējādi viena vēstures jautājuma izpētes piemērā šķērsgriezumā parādot historiogrāfijas kopainu: grāmatā gandrīz izsmeļoši raksturota mūsdienu Latvijas historiogrāfija; loti plaši reprezentētas ASV, Lielbritānijas, Krievijas un Vācijas historiogrāfiskās tradīcijas; nopietna uzmanība veltīta arī Somijas un Polijas vēsturnieku darbiem. Šai sakarā ir jāatzīmē, ka pētījumā veiksmīgi izmantota samplinga (tipiskas izlases) metode historiogrāfijas avotu atlasē, orientējoties uz grāmatas galveno uzdevumu – cīņas par varu konceptualizēšana un šīs cīņas iekšējo un ārējo faktoru mijiedarbības izpēte – risināšanu. Tādējādi grāmatā prioritārā uzmanība veltīta historiogrāfijas konceptuālajam līmenim. Šai pieejai historiogrāfiskā materiāla reprezentācijā ir neapšaubāma metodoloģiska nozīme. Var apgalvot, ka monogrāfijā aprobēts īpatnējais historiogrāfiskā pētījuma modelis: pētījums konstruē 1917. – 1920. gada vēstures aspektu reprezentācijas triju „šķēlumu” sistēmu, ievērojot historiogrāfisko virzienu gan pozitīvo, gan arī negatīvo devumu šo aspektu apjēgsmē un izpētē. Kopumā grāmatā veidots oriģināls priekšstats par analizējamā historiogrāfiskā materiāla metalīmeni, kuru reprezentē koncepti, idejas, vērtējumi un ģeneralizācijas teorētisko un metodoloģisko pieeju ietvaros. Nenoliedzama arī pētījuma heiristiskā nozīme mūsdienu Latvijas historiogrāfijai, jo Latvijas vēsturnieku darbos 1917. – 1920. gada vēstures jautājumu izpēte orientēta galvenokārt uz „lokālās” faktogrāfijas reprezentāciju, taču teorētiskajā plāksnē liktenīgo XX 10 Aldis Miņins. Cīņa par varu, 1917–1920 gadsimta Latvijas vēstures aspektu izzināšana balstās uz pavisam nedaudziem konceptiem un metodoloģiskām pieejām. Ievērojot monogrāfijā aktualizēto teorētiski metodoloģisko pieeju un koncepciju klāstu, jācer, ka pētījuma nākšana klajā sekmēs Brīvības cīņu, neatkarīgās Latvijas Republikas tapšanas, Padomju Latvijas vēstures, kā arī citu vēstures aspektu dziļāku izvērtēšanu un vispusīgāku reprezentāciju Latvijas vēsturnieku darbos. Aleksandrs Ivanovs, Dr. hist., profesors IEVADS ritu vēsturnieks Džefrijs Barraklu (Geoffrey Barraclough) cilvēku definēja kā „vēsturisku dzīvnieku”, kurš apzinās B 1 savu pagātni. Ja šis „dzīvnieks” neiegūst profesionāļu kvalitatīvi izstrādātu vēstures kopainu vai detalizētu vērtējumu atsevišķām vēstures epizodēm, viņš balstās uz miglainiem priekšstatiem un aizspriedumiem par vēsturi. Bez profesionālu vēsturnieku pētījumiem vēsture zaudētu sociālo lomu. Teorētiskās un vēstures literatūras analīze ļauj fiksēt vēstures zināšanu pārneses mehānismu (tīklojumu), tā vājās vietas un dalīties ar pētnieku zināšanām ne tikai akadēmiskajā līmenī, bet sniegt korektus zinātnieku vērtējumus arī plašākai sabiedrībai. Monogrāfijas „Cīņa par varu Krievijas postimpērijas Rietumu perifērijā, 1917–1920” aktualitāti nosaka nepieciešamība salīdzinoši pētīt cīņu par varu plašākā