Žēlsirdīgo Māsu Darbība Krievijas Sarkanā Krusta Ietvaros Latvijas Teritorijā

letonikas avoti ŽĒLSIRDĪGO MĀSU DARBĪBA KRIEVIJAS SARKANĀ KRUSTA IETVAROS LATVIJAS TERITORIJĀ

Olga Odiņa, RSU doktorante Juris Salaks, Dr. med., profesors

Atslēgas vārdi: Krievijas Sarkanais Krusts, žēlsirdīgās māsas, māsu izglītošana, māsu pienā- kumi, emeritūras kase

Ideja par Sarkanā Krusta organizācijas nodibināšanu radās Pirmā pasaules kara apstākļos, lai sniegtu palīdzību cietušiem neatkarīgi no karaspēka dislokācijas. Tās realizācijai pie- vienojās Krievijas impērija, kurā tolaik ietilpa Latvijas teritorija. Krievijas Sarkanā Krusta biedrība tika organizēta, lai sniegtu palīdzību ievainotajiem kara apstākļos un miera laikā. Lai veiktu slimnieku kopšanu, radās nepieciešamība sagatavot ārstu palīgus — žēlsirdīgās māsas. Tāpēc tika nodibinātas Krievijas Sarkanā Krusta žēlsirdīgo māsu kopienas, kur topo- šām māsām bija iespēja iegūt žēlsirdīgās māsas profesiju. Žēlsirdīgās māsas, pildot savu misiju slimnieku kopšanā, strādāja žēlsirdības laukā gan miera, gan kara apstākļos. (Amatu un pagodinājumu nosaukumus sniedzam atbilstoši dokumentos formulētajiem.)

Dažādu valstu starptautiskā sadarbība 1864. gadā Ženēvas konvencijai “Par palīdzības sniegšanā slimiem un ievainotiem ievainoto un slimo karavīru stāvokļa uzlabo- pirmo reizi realizējās 1862. gadā. Šajā gadā šanu” oficiāli pievienojas 16 valstis3. Saska- iznāca šveiciešu uzņēmēja un sabiedriskā ņā ar Ženēvas konvencijas noteikumiem “Par darbinieka Žana Anrī Dināna (Jean Hen- ievainoto un slimo karavīru stāvokļa uzla- ri Dunant; 1828–1910) grāmata “Atmiņas bošanu” medicīnisko palīdzību bija jāsniedz par Solferino” (“Un souvenir de Solferino”). neatkarīgi no karaspēka nometnes karojo- Dināns savu ideju radīja žēlsirdīgās māsas šās puses. Savukārt medicīnas personālam, Florences Naitingeilas (Florence Nightin- aprīkojumam un medicīnas iestādēm jābūt gale; 1820–1910) darbības dēļ. Viņa kopš neaizskaramām4. 1867. gadā Ženēvas kon- 1855. gada sniedza medicīnisku palīdzību vencijai pievienojās arī Krievija, kuras sastāvā slimiem un ievainotiem Krimas kara laikā tolaik atradās Latvija. Šajā gadā nodibināja (1853–1856). Par sieviešu iesaisti palīdzī- Krievijas ievainoto un slimo karavīru gādības bas sniegšanā ievainotiem sāka rūpēties biedrību5. arī izcilais krievu ķirurgs Nikolajs Pirogovs Sarkanā Krusta kustības intensitāte lie- (1810–1881)1. 1805. gadā Krievijā, Gatčinā lākoties bija saistīta ar kariem6. Pirmo reizi pie Sanktpēterburgas, nodibināja Žēlsirdīgo Krievijas biedrības aktivitāte starptautiskā māsu namu, kurā organizēja žēlsirdīgo māsu līmenī izpaudās 1870. gadā, kad Krievija kopienu2. sniedza palīdzību ievainotajiem franču–prūšu

4 ŽĒLSIRDĪGO MĀSU DARBĪBA KRIEVIJAS SARKANĀ KRUSTA IETVAROS LATVIJAS TERITORIJĀ karā (1870–1871). It sevišķi aktīva biedrī- karavīriem. Kara gadījumā starp ārvalstīm bas darbība bija krievu–turku kara gados Biedrība bija tiesīga sniegt palīdzību arī ār- (1877–1878). Pēc laika Krievijas ievainoto valstu armijai. Miera laikā Biedrības iestādes un slimo karavīru gādības biedrība nomainī- nodrošināja palīdzību sakropļotiem kara da- ja savu sākotnējo nosaukumu. Jauno oficiālo lībniekiem, izmantojot šim mērķim ziedotās nosaukumu “Krievijas Sarkanā Krusta biedrī- summas. Rūpējoties par sakropļotajiem kara- ba” tai piešķīra 1879. gadā7. vīriem, Biedrība nodrošināja tos ar pensijām Latvijā tolaik nekaroja. Taču lielāku karu un pabalstiem. Biedrība, izmantojot savāktos atbalsis Latvijas teritorijā līdz Kurzemes gu- līdzekļus, palīdzēja arī nelaimes gadījumos berņai nonāca krievu–turku kara laikā. Krie- cietušajiem. vijas Sarkanais Krusts savas komitejas izvei- 1893. gada 18. aprīlī apstiprināja Krievi- doja visās plašās impērijas guberņās. Latvijā jas Sarkanā Krusta biedrības Statūtus. Tajos komitejas darbojās Vidzemē un Kurzemē, noteica biedrības sastāvu un galvenos darbī- tās atradās Rīgā un Jelgavā. Kurzemes ko- bas virzienus. Pamatojoties uz Krievijas Sar- mitejas valdes priekšgalā bija gubernators. kanā Krusta Statūtiem, Biedrības sastāvs vei- Krievu–turku kara laikā valdes priekšsēdētājs dojās no Biedrības locekļiem (godājamiem, bija Aleksandrs Vēbers (1848–1910). Par labdarīgiem un faktiskiem) un no sacenšanās palīdzības sniegšanu slimiem un ievainotiem (соревновательные) locekļiem. Pie godā- karavīriem Krievijas Sarkanā Krusta galvenā tiem piederēja Imperatora ģimenes locekļi, valde piešķīra viņam divas Sarkanā Krusta garīgas un laicīgas personas, kuras veicināja goda balvas. Jelgavas Sarkanā Krusta noda- Biedrības attīstīšanas darbības. Pie sacen- ļas vadību no A.Vēbera 1884. gadā pārņē- šanās locekļiem piederēja personas, kas re- ma ārsts Jēkabs Bullis (1852–1887). Pēc gulāri veica maksājumus Krievijas Sarkanā viņa nāves šo Jelgavas organizāciju vadīja Krusta Galvenajai valdei (60 rubļus gadā), Jānis Čakste (1859–1927)8. Latgalē Sarka- kā arī maksāja vienai no vietējām biedrības nā Krusta centienus visvairāk atbalstīja Dau- iestādēm 25 rubļus gadā. Šo titulu piešķīra gavpils Sarkanā Krusta nodaļa9. Guberņas arī tām personām, kuras, neskatoties uz to, Sarkanā Krusta komitejas priekšgalā formāli ka nemaksāja biedra naudu, tomēr bez atlī- atradās gubernators, bet komitejas vadībā dzības strādāja kara un miera laikā Sarkanā ietilpa prominentākie sabiedrības pārstāvji — Krusta biedrības labā. muižnieki, mācītāji, rūpnieki, baņķieri, tirgo- Krievijas Sarkanā Krusta nodaļās pastā- tāji, arī advokāti, ārsti un skolotāji10. vēja vietējās Valdības un Biedrības komitejas ievainoto un slimo karavīru ziņā un atradās Krievijas Sarkanā Krusta biedrība īpašas Labdarības biedrības pakļautībā. Sar- Krievijas Sarkanā Krusta biedrību Latvi- kanā Krusta nodaļās bija zīmogs ar vienlī- jas teritorijā nodibināja 1879. gadā11. Par dzīgo krustu zīmējumu un uzrakstu, kur tika biedrības priekšsēdētāju ievēlēja baronu Sta- uzrādīts nodaļas nosaukums. elu fon Golsteinu (Стаэль фон Гольстейн)12. Krievijas Sarkanā Krusta biedrības mērķis Māsu kopienas bija sniegt kara administrācijai palīdzību ie- Krievijas Sarkanā Krusta Galvenā valde vainoto un slimo karavīru kopšanā kara laikā, pēc krievu–turku kara, saskaņā ar Biedrības nodrošinot tiem ārstniecisko un cita veida pa- Aizstāves, Valdnieces Ķeizarienes gribu, nolē- līdzību. Biedrība savas darbības robežās gā- ma nodrošināt kara hospitāļus ar žēlsirdīgām dāja nepieciešamo palīdzību visiem ievaino- māsām, jo izrādījās, ka Biedrībās bija tikai tiem un slimiem karavīriem vai konjunkcijas tik daudz māsu, lai varētu nodrošināt vienīgi armijām, kā arī pretinieka armijas slimajiem galvaspilsētas hospitāļus un dažas guberņas.

5 letonikas avoti

Kara Padome saskaņā ar Galveno štābu Krievijas Sarkanā Krusta žēlsirdīgo māsu Sanktpēterburgā 1879. gada 23. janvārī iz- kopienas15. deva pavēli nodrošināt 4. un 3. klases hos- Latvijā pirmās Sarkanā Krusta žēlsirdīgo pitāļus ar žēlsirdīgām māsām. Vienai māsai māsu kopienas izveidoja 1867. gadā Rīgā, bija jāaprūpē 50 pacienti. Hospitālī jābūt vie- vēlāk arī Jelgavā un Daugavpilī. Sarkano nai vecākajai māsai, 2. un 1. klases hospitā- Krustu reprezentēja galvenokārt filantropis- ļos (arī pushospitāļos) bija nolemts palielināt ku motīvu mudinātas augstākās sabiedrības esošo māsu skaitu vēl par vienu māsu katrā dāmas — krievu un vācbaltiešu muižnieku hospitālī13. kundzes un meitas, pietiekami turīgu aprin- Visas māsas darba vietās bija jāalgo sa- du pārstāves. Vienkārša darba cilvēkiem — skaņā ar Kara resora 1873. g. pavēli Nr. 80 zemkopjiem, strādniekiem, arī Baltijas pa- “Par štatu māsām”. Visās kara ārstniecības matiedzīvotājiem — šis cēlais un cildenais iestādēs, kurās strādāja žēlsirdīgās māsas, darbs tika liegts.16 1879. gadā Krievijas par katru māsu bija ieviesta iemaksa vietē- Sarkanā Krusta kopienas Galvenā valde iz- jās Biedrības aizgādnībā par ievainotiem un strādāja nolikumu par Sarkanā Krusta māsu slimiem karavīriem. Trešās un ceturtās klases nodaļām, lai radītu tās vietās, kur bija māsu hospitāļos iemaksa par māsu bija 15 rubļi trūkums17. Rīgas kopienai sākumā piederēja mēnesī un 25 rubļi par katru vecāko māsu. privātā māja (kopienas patversme) Ģertrūdes Visas žēlsirdīgās māsas nepieciešamības ga- un Skolas ielas krustojumā. Tā sastāvēja no dījumos nodrošināja ar dzīvojamām telpām galvenā korpusa un no mūrēta trīs stāvu flīģe- hospitāļos, kā arī viņām tika izmaksāta izti- ļa18. Vēlāk, 1896. gadā, atvēra Rīgas kopie- kas nauda: katrai no māsām piešķīra viena nas ambulanci19. virsnieka (oficiera) algas likmi (saskaņā ar Krievijas Sarkanā Krusta biedrība 1880. Kara resora 1878. g. pavēli Nr. 112). Slimī- gadā organizēja žēlsirdīgo māsu kopienas bas gadījumā žēlsirdīgās māsas bija jānodro- mītni Rīgā, Ģertrūdes ielā, kura tika pakļau- šina ar ārstēšanu hospitāļos virsnieka līmenī. ta ķeizarienes majestātes Valdnieces aizbild- Visas žēlsirdīgās māsas, kuras nostrādāja nībai20. kara ārstniecības iestādēs 25 gadus, ievē- Kopienas uzturēšanas līdzekļi veidojās no rojot šos noteikumus, saskaņā ar Svētās summām, kuras saņēma par māsu darbu, vei- Impērijas Likuma 5. sējuma 590. un 690. cot slimnieku kopšanu, arī no ziedojumiem, pantu, bija jānodrošina ar gada pensiju no tāpat no summām, ko savāca ar Rīgas Dāmu Valsts kases — simt rubļu apmērā. Slimību komitejas palīdzību un no kopienai piederošā dēļ māsām izdienas pensijas laiku samazi- kapitāla procentiem. Labdarības kopiena pār- nāja par desmit gadiem. Māsām, pildot sa- valdīja vēl dažus kapitālus, kuri bija paredzēti vus pienākumus hospitāļos un saslimšanas īpašiem mērķiem21. 1895. gadā ar Ķeizarie- gadījumā zaudējot darba spējas, piešķīra nes Marijas atļauju visās Sarkanā Krusta ko- pensiju tajā pašā apmērā 15 gadus ātrāk. pienās organizēja naudas vākšanu, lai radītu Žēlsirdīgajām māsām, kuras dienesta laikā fondu un nodibinātu patvērumu vecām un bija ievainotas vai kļuvušas invalīdes, bija slimām žēlsirdīgām māsām Sarkanā Krusta tiesības saņemt Krievijas Sarkanā Krusta kopienās22. Komitejas aizsardzību14. 1909. gadā par Labdarības biedrības Lai sagatavotu sieviešu sanitāro per- padomes komitejas priekšnieci un kopienas sonālu medicīniskās palīdzības sniegšanai aizbildni ievēlēja baronesi Pilaru fon Pilhauu slimiem un ievainotiem kara laikā un nodro- (Пилар фон Пильхау). Par Kopienas māsu šinātu slimnieku aprūpi hospitāļos, slimnī- priekšsēdētāju ievēlēja māsu Sofiju Ste- cās un privātmājās miera laikā, nodibināja buti (София Стебут)23. Kopš 1913. gada

6 ŽĒLSIRDĪGO MĀSU DARBĪBA KRIEVIJAS SARKANĀ KRUSTA IETVAROS LATVIJAS TERITORIJĀ kopienas māsas priekšnieces pienākumus ja par pārbaudāmajām. Pārbaudes laiks ilga pildīja Jefrosinija Reiharde (Ефросиния no viena līdz trijiem gadiem. Tas ietvēra sevī Рейхард)24. praktiskās un teorētiskās daļas apmācības Kopienas darbībai paplašinoties, 1913. programmas apgūšanu, kā arī māsas amata gada 17. februārī Rīgā iesvētīja kopienas morāles un uzvedības normas32. Visas mā- jauno ēku un atvēra ķirurģisko slimnīcu. Tā sas un skolnieces vajadzēja saukt kristītajos atradās Ērgļu (tagad — J. Asara) un Rēve- vārdos. Gadījumā, ja kopienā pieņēma jaunu les (tagad — Tallinas) ielu krustojumā25. māsu ar tādu vārdu, kāds jau bija kādai mā- Slimnīca ar ambulanci strādāja katru dienu sai, tad viņai piešķīra citu vārdu vai māsa pati no pulksten 9 līdz 16, izņemot svētdienas. izvēlējās sev jaunu vārdu. Ārstēja par maksu: ambulatoriem pacientiem Katrai kopienai piederīgai māsai obligāti bija jāmaksā 30 kapeikas par katru apmeklē- bija jāievēro visi kopienas, Labdarības bied- jumu, par ārstēšanu slimnīcā maksāja 1 rubli rības priekšsēdētāja un vicepriekšsēdētāja diennaktī26. rīkojumi. Visām kopienas māsām bija jāpa- Labdarības biedrība par naudas izlietoša- kļaujas vecākajai māsai, kuru iecēla ar ko- nu regulāri atskaitījās vietējai valdei. Ar vie- pienas pavēli. Māsām bija jāpilda visi darbi, tējās valdes lēmumu katru gadu izveidoja ko- kurus noteica vecākā māsa, neatkarīgi no tā, misiju Labdarības biedrības kases revīzijai27. vai māsa veic slimnieku kopšanu vai aizņem- Bija paredzēts, ka kopienas likvidēšanas gata ar rokdarbiem, vai strādā saimniecībā. Ga- dījumā tai piederošais īpašums un kapitāli dījumos, ja māsa uzskatīja, ka vecākā māsa pāriet Krievijas Sarkanā Krusta kopienas Gal- viņu apvaino, māsai bija tiesības sūdzēties venās valdes rīcībā28. Labdarības biedrības priekšsēdētājam vai vi- Māsas profesijas pilnveidošanā ņēma vērā cepriekšsēdētājam. franču priestera Paula Vincenta (Vincents de Saņemot rīkojumu par komandējumu Pauls; 1581–1660) žēlsirdīgo māsu apvienī- privātu slimnieku kopšanai, māsām bija jā- bas pieredzi, kas veicināja Krievijas Sarkanā pakļaujas tam bez iebildumiem, neatkarīgi Krusta māsu garīgo audzināšanu un attīstību. no vietas, kur jāstrādā — Rīgā, ārpus Rīgas, Paula Vincenta žēlsirdīgās māsas strādāja hospitālī, slimnīcā vai arī pie privātā slimnie- saskaņā ar Parīzes arhibīskapa 1672. gada ka. Nodarbības laikā slimnīcās skolniecēm 5. augustā pieņemtajiem un apstiprinātajiem bija stingri jāizpilda visi ārsta norādījumi un noteikumiem (Regulu)29 . Regulā bija iekļau- jāievēro visi slimnīcas noteikumi. tas 11 nodaļas, kurās bija aprakstītas māsas Visām kopienas māsām obligāti bija jā- uzvedības un darbības noteikumi30. Tādē- dzīvo kopienā. Katrai māsai pašai bija jārū- jādi līdz 1875. gada 31. jūnijam izstrādāja pējas par savas istabas un gultas kārtību. (balstoties uz “Sarkanā Krusta māsu notei- Izmantot kopienas apkopējas savām vajadzī- kumiem”) un saskaņā ar Iekšlietu ministrijas bām drīkstēja tikai ar vecākās māsas atļauju. lēmumu izdeva Krievijas Sarkanā Krusta žēl- Māsām, ja tām netraucēja darbs, bija jāpie- sirdīgo māsu instrukciju. Tajā iekļāva māsām dalās jaunu drēbju izgatavošanā, vecu drēbju paredzētos kopējos noteikumus par māsu un veļas labošanā vecākās māsas uzraudzī- pienākumiem kopienā un sabiedrībā, kā arī bā. Katru dienu, pēc vecākās māsas norādī- vecākās māsas pienākumus31. juma, vienai, bet pēc vajadzības divām mā- sām, bija jādežurē mājā (kopienā). Dežūras Kopienas māsas pienākumi dienas laikā māsas klāja un kārtoja pusdienu Kopienā pieņēma personas, kuras bija ve- galdu, piepildīja ar degvielu visas lampas, selas un atbilda noteiktām prasībām. Viņām kuras atradās kopienā. Pieņemot kopienai noteica pārbaudes laiku, līdz ar to viņas dēvē- nepiederošas personas, viņas ziņoja par tām

7 letonikas avoti

vecākajai māsai. Kopienā parasti dežurēja notiem iemesliem). Katrai māsai, ja viņa kād- tikai skolnieces, māsas to darīja vienīgi ār- reiz nolēma aiziet no kopienas, vienmēr bija kārtējās situācijās un pēc vajadzības. Visām jāpaziņo tai sava adrese, lai kara gadījumā māsām, kuras dzīvoja kopienā, ja tikai tām viņa varētu saņemt ziņu par dienestu Sarka- netraucēja veselība, bija jāievēro dienas kār- najā Krustā. tība. Piem., no pulksten 9 līdz 13 viņām bija Visas kopienas māsas un skolnieces no- jāpiedalās kopienas darbos, no pusdienām drošināja ar bezmaksas dzīvošanu, apģērbu līdz pulksten 17 bija paredzēts brīvais laiks, un ēšanu. Saslimšanas gadījumā māsām bet, sākot ar pulksten 17, viņām atkal bija sniedza bezmaksas ārstēšanu. Katru mēnesi jābūt kopienas telpās un jāstrādā rokdarbi. māsas saviem izdevumiem saņēma no trim Māsas varēja iziet no kopienas mītnes līdz pieciem rubļiem, savukārt skolnieces tikai ar vecākās māsas atļauju. Visos gadī- naudu nesaņēma. jumos vienmēr bija jāziņo, uz kurieni māsas Māsām bija stingri aizliegts ņemt naudu plānoja aiziet. Bez vecākās māsas atļaujas vai dāvanas no slimniekiem vai no slimnieku māsām bija aizliegts apmeklēt publiskas radiem, izmantojot tās savām vajadzībām. Bija vietas. Vecākā māsa varēja piešķirt atvaļi- atļauts pieņemt dāvanas kopienas labā. Par to nājumu, bet ne ilgāk par diennakti. Atļauju nekavējoties bija jāinformē vecākā māsa. par atvaļinājumu uz ilgāku laiku katru reizi vajadzēja saskaņot ar priekšsēdētāju vai vice- Māsas pienākumi sabiedrībā priekšsēdētāju. Māsas, kas kopa slimniekus un veica Māsas, kuras privātās mājās kopa slimos, slimnieku aprūpi ārsta prombūtnes laikā, pie- nedrīkstēja lūgt no slimnieka vai viņa radiem līdzināja ārsta palīgiem. Žēlsirdīgām māsām atbrīvošanu no darba bez vecākās māsas bija pieticīgi jāuzvedas un stingri jāizpilda visi atļaujas pat baznīcas apmeklējumam. No ārsta norādījumi. Viņām bija uzmanīgi jāno- slimnieka kopšanas brīvo laiku māsas varē- vēro slimības gaita, lai par to varētu precīzi ja izmantot atpūtai svaigā gaisā vai kopienas ziņot ārstam. Slimības komplikāciju gadījumā mītnes apmeklējumiem. māsai bija jāsagatavo slimnieka radinieki un Apmeklētājus māsām atļāva pieņemt tikai pēc tam jāsūta pēc ārsta. Māsai bija stingri kopienas speciālā istabā, lai šie apmeklējumi jāievēro konfidencialitāte par visu dzirdēto netraucētu viņām pildīt dienesta pienāku- un redzēto attiecībā uz pacientu. Kopjot sli- mus. Vīriešiem atļāva apmeklēt māsas kopie- mo, galvenais māsas pienākums bija rūpēties nā tikai tajos gadījumos, ja bija tuvā radnie- par kārtību, tīrību, svaigu gaisu, ventilāciju, cībā ar apmeklējamo. Māsas atļāva apmeklēt ne pārāk spilgtu gaismu, piemērotu gaisa tikai līdz pulksten 20. Gadījumos, ja kāda no temperatūru un mieru slimnieka istabā. In- māsām (līdz trim gadiem, sākot no eksāmena fekcijas slimības gadījumos viņai vajadzēja nokārtošanas dienas) gribēja izstāties no ko- rūpēties par dezinfekcijas pasākumiem un pienas neatkarīgi no iemesla, viņai bija jāatlī- slimnieka izolāciju. Māsai bija jākopj slimnie- dzina nauda kopienai par visiem izdevumiem ka istaba, gulta, bija jāiegulda pacients gul- mācību laikā (līdz simt rubļiem). Ja viņa iz- tā, vajadzēja pārģērbt veļu un mazgāt vannā stājās no kopienas pēc Labdarības kopienas (sagatavot vannu bija mājas kalpones pienā- ieteikumiem, tad šis noteikums zaudēja savu kums). Māsām bija jāseko, lai tiktu izpildīti spēku. Gadījumā, ja kāda no skolniecēm gri- ārsta norādījumi, lai tiktu veikti pārsiešanas bēja atstāt kopienu līdz mācību beigām, viņai un citi darbi, izņemot pārsiešanas materiāla bija nepieciešams iemaksāt kopienai desmit mazgāšanu (arī tas bija mājas kalpones pie- rubļus par katru kopienā pavadīto mēnesi (no nākums). Ar savu uzvedību un ārējo izska- maksāšanas atbrīvoja skolnieces pēc attais- tu māsām bija labvēlīgi jāietekmē pacienti.

8 ŽĒLSIRDĪGO MĀSU DARBĪBA KRIEVIJAS SARKANĀ KRUSTA IETVAROS LATVIJAS TERITORIJĀ

Žēlsirdīgām māsām bija vienmēr laipni un rū- pīgi jāizpilda pacienta vēlmes un jāatturas no liekas runāšanas. Veicot slimnieka kopšanu privātmājā, māsa saņēma no vecākās māsas dokumentu, kur bija uzrādīts komandējuma datums, laiks, slimnieka dzīves vieta un īss apraksts par māsas darbības noteikumiem. Pamatojoties uz šiem noteikumiem, māsām bija jāievēro godīgums, izturība, konfidenci- alitāte, kārtība un precizitāte. Kopjot slimos privātās mājās, viņām bija aizliegts kontaktē- ties ar citiem mājas iedzīvotājiem, bija klusu jārunā un jāpārvietojas pacientu istabā. Mā- sām vienmēr bija jāievēro noteikts atrašanās attālums no slimnieka gultas un bija stingri aizliegts sēdēt uz slimnieka gultas. Māsām bija aizliegts ēst un dzert pacienta istabā un izmantot slimnieka personīgos priekšmetus (piemēram, karotes, glāzes). Māsas, kuras dežurēja pie slimnieka pa nakti, mainījās pēcpusdienā vai bija nodrošinātas ar istabu slimnieka mājās, kur četras vai piecas stundas varēja atpūsties. Vienai māsai bija aizliegts dežurēt vairāk par divām naktīm pēc kārtas. Privātās mājās strādājošas māsas bija tiesīgas saņemt pilnu uzturēšanu. Aprūpējot Pirmā pasaules kara gadu medicīnas māsa. trūcīgus slimniekus, māsām, pēc iespējas, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja bija jāpusdieno kopienā. Aprūpējot slimnie- fondu foto. 4320. Ff. kus privātmājās, māsām bija jāvalkā noteikts apģērbs. Ja māsai bija nodarīts pāri, viņai bija jāsaglabā miers, bet pēc tam viņa drīk- Vecākā māsa savas tiesības izmantoja līdz stēja sūdzēties ārstam vai kopienas Labdarī- tam brīdim, kamēr bija šajā amatā. Vecākās bas biedrībai. māsas tiesības anulēja, ja viņa pati nevēlējās būt šajā amatā. Slimnieku kopšanai pare- Krievu Sarkanā Krusta kopienas dzētās summas vecākajai māsai obligāti bija instrukcija vecākajai māsai jāfiksē speciālajā grāmatā. Nedēļas beigās Vecākās māsas galvenais pienākums — ienākušo naudu nodeva kasierim, saņemot pildīt visus Labdarības biedrības norādī- par to kvīti. Tāpat vecākā māsa reizi mēnesī jumus. Vecākā māsa pakļāvās savai tiešai saņēma no kasiera noteiktu naudas summu priekšniecībai — Labdarības priekšsēdētā- māsu un skolnieču uzturēšanai. Summas lie- jam un vicepriekšsēdētājam. Viņa atbildēja lumu noteica Labdarības biedrība. par kopienas darbības procesu, piedalījās ko- Vecākai māsai bija jāatbild par kopienas pienas kases kontrolē. Vecākajai māsai dar- skolnieču un māsu ēdināšanu un apģērbu, ba laikā bija jāvalkā speciāls tērps, kas pa- jātur kārtībā ieraksti par ienākumiem un redzēts Sarkanā Krusta māsām. Ārpus darba izdevumiem un nepieciešamības gadījumos šādu tērpu valkāt nebija obligāti. jāatskaitās katram Labdarības kopienas

9 letonikas avoti

loceklim. Viņai bija jākontrolē citu māsu mo- ārstus. Skolniecēm mācīja Dieva likumu. rālā audzināšana. Vecākā māsa noteica kat- Lekcijās viņām stāstīja par cilvēka organis- rai no māsām, ja tā nebija aizņemta slimnīcā, ma funkcijām, mācīja anatomiju (par cilvē- dienas darbu un sekoja tā precīzai izpildīša- ka kaulu uzbūvi, par organisma galvenajiem nai. Gadījumā, ja viņa nebija apmierināta ar asinsvadiem). Mācību laikā skolniecēm māsas darbu vai saņēma no sabiedrības sū- sniedza informāciju par ārstniecisko zāļu dzību, vecākajai māsai bija jāinformē par to nosaukumiem un to veidiem. Tāpat māsām priekšsēdētājs vai vicepriekšsēdētājs. sniedza priekšstatu par ķirurģiju un ķirur- Māsas komandējums slimo kopšanai uz ģiskiem instrumentiem. Topošām māsām privātmājām notika ar vecākās māsas ziņu stāstīja par medicīnisko aprīkojumu — ter- un noteiktā kārtībā. Saņemot lūgumu, ve- mometriem, medicīniskajiem un aptiekas cākā māsa ierakstīja speciālā grāmatā zi- svariem. Lekcijas laikā pasniedzēji stāstīja ņas par slimnieka vārdu un adresi, ārstējošā par tīru gaisu, ūdeni, par pārtikas produktu ārsta vārdu un slimības diagnozi (ja tas bija kvalitāti un to uzglabāšanu. Atsevišķu lekci- iespējams). Pēc apstiprinātiem Labdarības ju lasīja par Sarkanā Krusta māsu pienāku- kopienas noteikumiem vecākā māsa pieņē- miem un tiesībām. ma samaksu par slimnieku kopšanu avansā Skolnieces apmācīja ievērot nepiecieša- vai samaksu par konkrētiem pakalpojumiem, mo kārtību, uzraugot apkuri un apgaismoju- izdodot par to kvīti. Gadījumos, ja persona mu, un jo īpaši slimnieku kopšanu palātās. lūdza atbrīvot viņu no maksas, vecākā māsa Mācību laikā māsām mācīja slimnieku kop- varēja pagarināt apmaksas termiņa laiku līdz šanu un gultas sagatavošanu. divām dienām. Lai atbrīvotu no maksas uz il- Praktiskās nodarbības notika kopienai pa- gāku laiku, bija nepieciešama priekšsēdētāja redzētajās ārstniecības iestādēs pie slimnieka vai vicepriekšsēdētāja atļauja. Vecākā māsa gultas ārsta vadībā, vai aptiekās farmaceita norīkoja māsu, kurai jāveic slimnieka kopša- uzraudzībā. Ja kopienai tādu telpu nebija, no- na, dodot viņai dokumentu, kuru bija jāaiz- darbības notika ārstniecības iestādēs, kuras pilda noteiktā kārtībā. Nosūtītās māsas vārdu sadarbojās ar kopienu. un komandējuma datumu vecākā māsa reģis- Praktisko nodarbību laikā skolnieces ap- trēja speciālā grāmatā. mācīja profesionāli tehniskām iemaņām: kā Māsas maiņa, kura veica slimnieku kop- slimnieku kopšanā lietot saites, kompreses, šanu privātmājās, atradās vecākās māsas šinas, sinepju plāksterus un citus līdzekļus. rīcībā, un tikai īpašos gadījumos viņai bija Topošās māsas mācījās uzlikt pārsējus, ap- nepieciešama vicepriekšsēdētāja konsultā- turēt asiņošanu, mērīt ķermeņa temperatū- cija33. ru. Mācību laikā pievērsa uzmanību ēdiena gatavošanai un diētas veidiem. Nodarbību Žēlsirdīgo māsu sagatavošanas laikā skolnieces apmeklēja veļas mazgāta- programma vu, iepazinās ar veļas pieņemšanas un izdo- Saskaņā ar Kara Padomes 1879. gada šanas kārtību slimniekiem. Skolnieces strā- 13. janvāra nolikumu un pamatojoties uz dāja rokdarbus — laboja slimnieku drēbes Krievijas Sarkanā Krusta biedrības Statūtiem, un veļu (kreklus ar izgrieztām piedurknēm lielu uzmanību pievērsa māsu izglītošanai. u. c.), gatavoja un laboja pārsienamo mate- Mācības notika kara hospitāļos Rīgā, Dau- riālu. Topošām māsām mācīja tīrīšanas un gavpilī. Māsu sagatavošanai bija izstrādāta mazgāšanas veidus, apģērba un saišu dezin- apmācības programma. ficēšanu. Skolnieces iepazīstināja ar biežāk Teorētisko daļu audzēkņiem lasīja ko- sastopamām slimībām (piemēram, ar plau- pienas galvenais ārsts, uzaicināja arī citus šu karsoni, drudzi, lipīgām slimībām), ar

10 ŽĒLSIRDĪGO MĀSU DARBĪBA KRIEVIJAS SARKANĀ KRUSTA IETVAROS LATVIJAS TERITORIJĀ slimnieku kopšanas īpatnībām lipīgo slimību tīte, izdalījumi, elpošanas biežums, miegs, gadījumā. Skolnieces iepazinās ar pārsieša- pulss, ādas krāsa, brūču dzīšana un izsitu- nas paņēmieniem un ar slimnieku pārneša- mi); ēdiena gatavošana slimajiem; recepšu nu. Studējošie vēroja operācijas. Viņus pie- lasīšana un rakstīšana pēc diktāta; dažu zāļu laida pie pārsiešanas un slimnieku kopšanas sagatavošana; asiņošanas apturēšanas paņē- pēc operācijām, mācīja sniegt atskaiti ārs- mieni; neatliekamās palīdzības sniegšanas tiem par pacienta veselības stāvokli. Prak- kārtība saindēšanās un ģīboņa gadījumos; tisko nodarbību laikā slimnīcās skolniecēm māsu pienākumi un tiesības. ļāva dežurēt naktīs. Nodarbību laikā studē- Tika pārbaudītas māsas, kuras atnāca no jošie piedalījās ārstu apgaitās, mācījās mērīt citām kopienām. Pārbaudījuma ilgumu no- ķermeņa temperatūru, pārbaudīt pacienta teica vecākā māsa saskaņā ar galveno ārstu pulsu un elpošanas biežumu34. Aprūpējot un ar aizgādnieci. Pārbaudāmo, kura izturēja trūcīgos pacientus, māsām mācību laikā bez eksāmenu un pēc savām morālām īpašībām maksas bija jānostrādā 86 dienas35. bija atzīta par cienīgu iegūt Sarkanā Krusta Topošās māsas studēja arī aptiekās un Krievijas Biedrības žēlsirdīgās māsas amatu, apguva recepšu lasīšanas un rakstīšanas apstiprināja Labdarības Kopienas padome. prasmi, iepazinās ar biežāk receptūrā lieto- Pārbaudāmai, kura neizturēja eksāmenu, ar tajiem latīņu terminiem. Studēšanas laikā aizgādnieces un galvenā ārsta atļauju bija māsām mācīja, kā pareizi rīkoties saindēša- iespēja vēl kādu laiku palikt kopienā. nās gadījumos, ģīboņa un dzīvībai bīstamās Sarkanā Krusta biedrības un nodaļas, situācijās. Saskaņā ar vietējiem hospitāļa norīkojot māsas slimnieku kopšanai, ziņoja vai slimnīcas noteikumiem un pēc mācību priekšniecībai par māsas atestāciju. Visām daļas vadības uzskatiem bija pieļaujama māsām, nonākušām nodaļās un iekārtotām (gan teorētiskā, gan praktiskā) mācību plā- darbā hospitāļos, bija izveidoti dienesta sa- na grozīšana. raksti36. Pēc teorētiskās un praktiskās daļas apgu- Katru gadu pieauga žēlsirdīgo māsu ves, saskaņā ar Galvenās valdes apstiprināto skaits, kuras apguva apmācības program- programmu, notika zināšanu pārbaude. Au- mu. Tā, 1883. gadā mācības beidza sešas dzēkņus eksaminēja speciāla komisija, kas audzēknes, 1884. gadā — 24 audzēknes. sastāvēja no to ārstniecības iestāžu ārstiem, 1909. gada beigās Kopienas sastāvā bija 28 kurās strādāja Kopienas žēlsirdīgās māsas, māsas37, 1913. gada beigās Kopienā bija jau vecākās māsas, aizgādnieces, padomes lo- 37 žēlsirdīgās māsas38. cekļi un vietējie vai apgabalu Valdes locekļi. Pēc mācībām studējošie kārtoja eksāme- Krievijas Sarkanā Krusta nu šādos priekšmetos: Dieva likums; cilvēka Labdarības biedrības organisma uzbūve un artērijas; tīrs gaiss, Rīgas nodaļa ūdens un pārtikas produktu kvalitāte; sautē- Viens no Labdarības biedrības galvena- jošo komprešu, sinepju plāksteru, dēļu likša- jiem uzdevumiem bija labu kopēju (Sarkanā na, iešļircināšana, sildīto komprešu sagata- Krusta žēlsirdīgo māsu) sagatavošana, lai vošana; pārsēju sagatavošana un uzlikšana; kara laikā tās nosūtītu Kara Valdības rīcībā, pirmās palīdzības sniegšana; zāļu līdzekļu bet miera laikā veiktu slimnieku kopšanu ne veidi un to pielietošana; ķirurģiskie instru- tikai hospitāļos, bet arī privāti. menti; higiēnas ievērošanas kārtība palātās, Labdarības biedrības sastāvā bija šādi veļas un saimniecības piederumi; termomet- locekļi: priekšsēdētājs (vienlaicīgi izpildīja arī ra pielietošana un vannas sagatavošana; pa- Dāmu komitejas priekšsēdētāja funkcijas), cienta veselības stāvokļa novērtēšana (ape- vicepriekšsēdētājs (tam vienmēr bija jābūt

11 letonikas avoti

ārstam), divi biedri (vietējās vadības ievēlēti), divas dāmas (Dāmu komitejas ievēlētas) un divi priesteri (viens pareizticīgo priesteris un otrs — luterāņu mācītājs). Labdarības biedrības ik gadus sniedza atskaiti par savu darbību Krievijas Sarkanā Krusta vietējām komitējām un Krievijas Sar- kanā Krusta Galvenajai valdei, pildīja visus noteikumus saskaņā ar Galvenās valdes rī- kojumu. Labdarības biedrība balsojot lēma visus, attiecīgi kopienai vai māsu darbībai svarīgos jautājumus. Tikai pēc Labdarības biedrības atļaujas māsām piešķīra atvaļinā- jumu uz diviem mēnešiem. Sūdzību gadīju- mos biedrība bija tiesīga uzlikt māsām sodu. Par sodu uzskatīja mutisku vai arī rakstisku priekšsēdētāja rājienu. Nopietna pārkāpuma gadījumā māsas izslēdza no kopienas, pamatojoties uz Galvenās valdes 1895. gada 12. septembra cirkulāru. Krievijas Sarkanā Krusta biedrības Rī- gas nodaļā pieņēma instrukcijas Labdarības biedrības locekļiem un kopienai, atbilsto- ši Sarkanā Krusta māsu nolikumam, kuru 1879. gada 19. martā apstiprināja Kopienas Galvenā valde (Galvenās valdes 1879. gada 27. marta cirkulārs Nr. 1306) un kopienas Žēlsirdīgā māsa N. V. Grabarņana. 1854. Statūti. Priekšsēdētāja pienākumi bija uzrau- gads. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures dzīt kopienas darbību: vadīt savu ambulanci muzeja fondu foto. 2046. Ffp. vai slimnīcu, pārzināt kopienas nekustamo īpašumu, visu medicīnisko palīdzību un kon- trolēt kopienas kasi. No priekšsēdētāja lēmu- tājs patstāvīgi varēja piešķirt māsām atvaļi- ma bija atkarīga dažādu jautājumu atrisinā- nājumu līdz diviem mēnešiem, ja tas nebija šana: vai tā būtu kopienas saimnieciskā daļa saistīts ar slimību (tādā gadījumā tikai ar vi- vai māsas personīgās lietas. Lai atrisinātu cepriekšsēdētāja atļauju). Par diviem mēne- svarīgus jautājumus, priekšsēdētājam vien- šiem ilgāku atvaļinājumu varēja piešķirt tikai mēr bija jākonsultējas ar vicepriekšsēdētāju ar Labdarības biedrības lēmumu. vai ar Labdarības biedrības locekļiem. Tā ar Vicepriekšsēdētāju ievēlēja Labdarības vicepriekšsēdētāja atļauju nodrošināja māsu biedrība. Vicepriekšsēdētājs aizvietoja priekš- komandējumus darbam hospitāļos. Savukārt sēdētāju (ja kādu apstākļu dēļ viņš nevarēja slimnieku kopšanai māsas nosūtīja ar vecā- pildīt savas funkcijas). Vicepriekšsēdētāja uz- kās māsas rīkojumu. Viegla pārkāpuma gadī- raudzībā atradās visa kopienas medicīniskā jumā priekšsēdētājs bija tiesīgs izteikt māsai palīdzība, kā arī māsu sagatavošana un dar- rājienu. Smagāka pārkāpuma gadījumā viņa bība slimnieku kopšanā. Viens no vicepriekš- pienākums bija informēt Labdarības biedrību, sēdētāja pienākumiem bija arī atrisināt visus kas māsai noteica attiecīgu sodu. Priekšsēdē- strīdus, par kuriem to informēja vecākā māsa.

12 ŽĒLSIRDĪGO MĀSU DARBĪBA KRIEVIJAS SARKANĀ KRUSTA IETVAROS LATVIJAS TERITORIJĀ

Viņš bija tiesīgs izskatīt visas no sabiedrības stāvokli. Parakstot oficiālo dokumentu, to- saņemtās sūdzības un paziņot par tām Lab- pošā māsa apņēmās ievērot visus kopienas darības biedrībai, varēja izteikt māsām rājie- noteikumus. nu par maznozīmīgiem pārkāpumiem. Vice- Par kopienas māsām pieņēma personas priekšsēdētājs ziņoja par māsām, kuras bija pēc iepriekšējās apmācības un pēc noteikta teicami nostrādājušas divus trīs gadus un bija eksāmena nokārtošanas. Par jaunajām ko- pelnījušas valkāt Sarkanā Krusta emblēmu, pienas māsām vienmēr paziņoja gan vietējai, informēja vecāko māsu par visiem Labdarī- gan Galvenajai Sarkanā Krusta pārvaldei39. bas kopienas lēmumiem un sekoja to precī- Rīgas kopienā iestājās arī diakoniju māsas un zai izpildīšanai. Viņš arī nodrošināja māsas māsas no citu pilsētu kopienām40. ar medicīnisko palīdzību slimības gadījumos, Kopienā vienlaicīgi uzturējās gan skolnie- nosūtot tās pie ārstiem. Nopietnas slimības ces, gan māsas. Skolnieces studēja teorētisko gadījumos viņam bija jāparūpējas par māsu un praktisko kursu (mācību ilgums turpinājās ārstēšanu slimnīcā (ar Labdarības biedrības vienu gadu). Visām māsām (ne tikai darba atļauju ārstēt māsu varēja arī cits ārsts). laikā) obligāti bija jāvalkā speciāls tērps: brū- Māsas atvaļinājumi saslimšanas gadīju- na kleita (ziemas periodā — no vilnas, vasa- mā tika atļauti ar vicepriekšsēdētāja lēmumu. ras laikā — no linaudekla), balts priekšauts Visi māsu komandējumi darbam hospitāļos (krūšu vietā izšūts Sarkanais Krusts) un balts uz ilgu laiku tika apspriesti ar priekšsēdētā- galvas lakatiņš. Pēc diviem gadiem (pēc ek- ju, vicepriekšsēdētāju un ar katra hospitāļa sāmena nokārtošanas) katru no māsām par vadību. Vicepriekšsēdētājs organizēja arī au- nevainojamu darbu Labdarības biedrība varē- dzēkņu uzņemšanu kopienā un eksamināciju ja apbalvot ar Sarkanā Krusta emblēmu, kuru apmācības kursa beigās. Vicepriekšsēdētājs bija pieņemts valkāt uz priekšauta. Darba lai- (pēc iespējas arī citu Labdarības biedrības lo- kā uz kreisās rokas augstāk par elkoni obligā- cekļu klātbūtnē) varēja pats eksaminēt kopie- ti bija jāvalkā balts apsējs ar izšūtu Sarkano nas audzēknes vai arī būt klāt tajā gadījumā, Krustu. Skolnieces valkāja to pašu tērpu, tikai kad to darīja cits pasniedzējs. bez Sarkanā Krusta zīmes. Virsdrēbes visām māsām bija vienādas: melna galvassega un Kopējie noteikumi melns mētelis. Savukārt skolnieces valkāja Rīgas Sarkanā Krusta savas personiskās virsdrēbes41. kopienas māsām Noteikumi paredzēja kārtību, kādā veidā Emeritūras kase māsas tika pieņemtas Rīgas Sarkanā Krusta 1883. gada 20. janvārī Krievijā izde- kopienā. Personai, kura gribēja iestāties kova nolikumu par Krievijas Sarkanā Krusta pienā, vajadzēja piederēt kādai kristietības biedrības žēlsirdīgo māsu emeritūras kases konfesijai, būt ne jaunākai par 20 un ne ve- (эмеритальская касса) izveidošanu māsām, cākai par 45 gadiem. Māsas izglītībai bija jā- kuras strādāja Sarkanā Krusta biedrībā42. būt ne zemākai par elementārās skolas līme- Tās izveidoja, lai Sarkanā Krusta biedrības ni. Iesniegumam par uzņemšanu kopienā bija māsas un feldšeres vecuma dienās nodroši- jāpievieno dzimšanas apliecība, policijas vai nātu ar pastāvīgu pensiju. Pensiju piešķīra, mācītāja izziņa par uzvedību, apliecība par pamatojoties uz izstrādātiem noteikumiem. to, ka nav nekādu šķēršļu no vecāku puses Balstoties uz tiem, emeritūras kases aprēķi- vai no aizbildņiem (personai neesot laulībā), ni atradās Krievijas Sarkanā Krusta biedrības pretendentei esot laulībā, bija nepieciešama Galvenās valdes pakļautībā. Kases līdzekļi vīra rakstiska piekrišana; apliecība par po- veidojās no Sarkanā Krusta biedrības ziedo- tēšanos pret bakām; apliecība par veselības jumiem un emeritēto locekļu iemaksām, kas

13 letonikas avoti

bija paredzēti pensiju maksājumiem. Krievi- Žēlsirdīgo māsu aktivitāte jas Sarkanā Krusta Galvenā valde katru gadu Līdz Pirmajam pasaules karam Sarkanais sniedza emeritūras kasei dalībnieku sarakstu, Krusts Latvijā paveica daudz. 1896. gadā izslēdza gada laikā izstājušās un ieskaitīja darbību sāka kopienas ambulance Rīgā, snie- jaunas biedrības māsas no nodaļām un citām dzot medicīniskos pakalpojumus pieaugu- iestādēm. Par emeritētiem locekļiem kļuva ti- šiem un bērniem namā Skolas un Ģertrūdes kai tās māsas, kuras bija iekļautas sarakstā ielu krustojumā46. Darbībai paplašinoties, un par kurām tika veikti atbilstošie maksāju- 1912. gadā pēc arhitekta Frīdriha Šefela promi. Saņemt pensiju no emeritūras kases varē- jekta uzcēla un priekšzīmīgi aprīkoja lielisku ja tās dalībnieces, kuras, aizejot pensijā, bija Sarkanā Krusta slimnīcas ēku Ērgļu (tagad — strādājušas par māsu Sarkanā Krusta biedrī- J. Asara) ielā. Jelgavā darbojās Sarkanā bā ne mazāk par 15 gadiem. Emeritētā pen- Krusta ambulance, bet īsi pirms Pirmā pa- sija tika aprēķināta pēc trim kategorijām: par saules kara 1912. gadā tur izveidoja slim- piedalīšanos emeritūrā piecu gadu laikā — nīcu. Liepājas Sarkanā Krusta slimnīcu no- 120 rubļi gadā; par piedalīšanos 10 gadu lai- dibināja 1897. gadā, darbību tā pārtrauca kā — 150 rubļi un par dalību 15 un vairāk 1914. gadā. Vēl darbojās 1899. gadā dibinā- gadu garumā — 200 rubļi gadā. Savlaicīga tā Sarkanā Krusta sanatorija Asaros un dažas iemaksa deva tiesības emeritētās pensijas sa- citas iestādes. Mazākās pilsētās, kur iespējas ņemšanai viena mēneša laikā, turklāt kases bija ierobežotas, tika izveidotas vietējās Sar- dalībniece varēja atstāt ieņemamo amatu, kanā Krusta nodaļas, kas galvenokārt veica nenostrādājot līdz 30 dienām par apmaksā- līdzekļu vākšanu47. to mēnesi. Pensijas izmaksas no emeritūras Žēlsirdīgās māsas, pildot savu misiju sli- kases varēja būt pārtrauktas sakarā ar pen- mo kopšanā, strādāja žēlsirdības laukā gan sionāres nāvi vai pensionāres visa mantoju- miera, gan kara apstākļos. Miera laikā Krie- ma likvidācijas gadījumā. Ģimenes locekļiem vijas Sarkanā Krusta žēlsirdīgās māsas aprū- pensija netika izmaksāta. Savukārt māsas, pēja slimos slimnīcās un privātmājās ne tikai stājoties laulībā vai iestājoties mūku dzīvē, Rīgā, bet arī citviet Vidzemē. Neskatoties uz nezaudēja savas tiesības pensijas saņemša- to, ka Daugavpilī no 1874. gada kara hos- nai. Pensijas varēja saņemt pasta nodaļās. pitālī sāka žēlsirdīgo māsu sagatavošanu, Pensionāres nāves vai viņas mantojuma Latgalē bija vērojams māsu trūkums48. Tā, likvidācijas gadījumā izsūtītā nauda atgrie- izplatoties holēras epidēmijai 1894. gadā, zās Sarkanā Krusta Galvenajā valdē un tika uz Rēzekni, Daugavpili un Krāslavu cīņai ar ieskaitīta emeritūras kasē43. epidēmiju no Vitebskas komandēja vairākas Katra no māsām, nostrādājot 25 gadus, žēlsirdīgās māsas. Par braucienu uz koman- nesa zīmi par 25 gadu darbu, skaitot no ek- dējuma vietu un atpakaļ māsām izdeva ap- sāmena nokārtošanas brīža, un bija tiesīga liecību. Slimnieku kopšanai nosūtīja Mariju saņemt pensiju noteiktā apmērā, kuru ap- Tjuninu (Мария Тюнина) un Sofiju Kušeļev- stiprināja emeritūras kase. Kamēr māsa bija sku (София Кушелевская). Viņas strādāja kopienas locekle, ikgadējo apmaksu par viņu Rēzeknē no 13. augusta līdz 12. septem- noteica emeritūras kase44. brim 1894. gadā, katra par darbu saņēma 1901. gada 4. jūnijā, pamatojoties uz 30 rubļu atalgojumu. Marija Kovaļevska Valsts Padomes rīkojumu, žēlsirdīgām mā- (Мария Ковалевская) strādāja Daugavpilī sām, kuras bija nostrādājušas ne mazāk par 1894. gadā no 26. septembra līdz 16. no- 25 gadiem, kā arī tām māsām, kuras nestrā- vembrim, saņemot 38 rubļu atlīdzību. Žēl- dāja veselības stāvokļa dēļ, piešķīra pensiju sirdīgās māsas Sofiju Kušeļevsku un Ļubovu no valsts kases45. Lempicku (Любовь Лемпицкая) komandēja

14 ŽĒLSIRDĪGO MĀSU DARBĪBA KRIEVIJAS SARKANĀ KRUSTA IETVAROS LATVIJAS TERITORIJĀ uz Krāslavu. Sofija Kušeļevska strādāja tur Par savu darbu viņas saņēma pateicību no 1894. gadā no 17. novembra līdz 6. de- Imperatores Valdnieces Marijas54. cembrim, Ļubova Lempicka Krāslavā strā- Māsas darbs spilgti redzams arī kara ap dāja tajā pašā gadā no 18. novembra līdz stākļos. Žēlsirdīgās māsas aktīvi strādāja 22. decembrim. Par savu darbu māsas saņē- sanitārās nodaļās karā ar Japānu (1904– ma algu — katra pa 38 rubļiem49. 1905), saņemot par savu varonīgo darbu Māsu darbu privātmājās izmantoja visi sa- apbalvojumu medaļu “Par cītību” uz Annas biedrības slāņi — gan materiāli nodrošinātie, lentes. Ar zelta medaļu apbalvoja māsu Annu gan trūcīgie cilvēki. Māsu darbs kļuva popu- Reihmanbergu (Анна Рейхманберг), Mag- lārs iedzīvotāju vidū. Par teicamu darbu kopie- du Tāli (Магда Таль), Alvīni Kolbergu, Jūli- nā 1909. gada 14. novembrī ar zelta krūšu ju Kažoku (Юлия Кажок), Konstanci Lenu, medaļu uz Annas lentes apbalvota Rīgas ko- Veru Murhgrāfu (Вера Мурхграф). Ar sud- pienas māsa Jekaterina Visocka (Екатерина raba medaļām apbalvoja māsas Golšteinu Высоцкая); ar sudraba50 Anna Blauberga (Голштейн), Sprinci (Cпринцe), Jākobso- (Анна Блауберг), Jeļena Nica (Елена Ниц) un ni (Якобсон), Gelsoni (Гелсон) un Brejieri Līze Kalninga (Лиза Кальнинг). Par teicamu (Брейер)55. Pirms Pirmā pasaules kara taga- darbu 1910. gada 14. novembrī ar zelta krū- dējā Latvijas teritorijā par žēlsirdīgām māsām šu medaļām uz Annas lentes apbalvoja Rīgas sabiedrībā bija izveidojies noteikts viedoklis. kopienas māsas Karolīnu Baļmaku (Каролина Māsu uzskatīja par slimo kvalificētāko kopēju Бальмак) un Elizabeti Tomercu (Елисавета un ārstu galveno palīgu. Pateicoties atbildībai Томерц), bet Karolīnu Kaļu (Каролина Каль), un stingrai iekšējai disciplīnai, šīs profesijas Elizabeti Spaļvingu (Елисавета Спальвингк), pārstāves baudīja sabiedrības vispārēju cieņu Lizeti Freimani (Лизетта Фрейман) un Alisi un ievērību56. Kiršteinu (Алисa Кирштейн) ar sudraba me- Vēl plašāk Sarkanā Krusta darbība iz- daļām51. Par teicamu darbību 1913. gada vērsās Pirmā pasaules kara (1914–1918) 14. novembrī ar zelta medaļām uz Annas un tam sekojošo nelaimju un posta laikā, lentes apbalvoja Rīgas kopienas žēlsirdī- kad izveidojās daudzas latviešu organizā- gās māsas Agnesi Kanu (Агнес Кан), Alvīni cijas gan ievainoto un saslimušo karavīru, Kolbergu (Альвина Колберг), Alisi Kirštei- gan arī kara bēgļu aprūpei. Krievijas armi- nu, Konstanci Lenu (Констанция Лэн), Eli- jai atkāpjoties, latviešu izveidotās Sarkanā zabeti Kalningu (Елисавета Кальнинг), Krusta iestādes un palīdzības organizācijas Aleksandru Viļbi (Александра Вильбе) no Kurzemes un Vidzemes atvirzījās uz Tēr- un Jeļenu Nicu 52. batu (Tartu), Petrogradu (Sanktpēterburga) Māsas, pateicoties savam cītīgajam dar- un citām impērijas pilsētām, gādājot gan par bam, saņēma atbalstu no Rīgas pilsētas va- ievainotiem kareivjiem, gan kara bēgļiem. dības. Lai sniegtu palīdzību slimajiem, Rīgas Kopā ar latviešu strēlniekiem, kuru vienību kopienas māsām apmaksāja braucienus visās medicīnisko dienestu izveidoja pieredzēju- pilsētas tramvaja līnijās53. Žēlsirdīgās māsas šais ķirurgs Jānis Jankovskis (1876–1925), sniedza palīdzību cilvēkiem arī neražas ga- gāja arī varonīgās Sarkanā Krusta latviešu dījumos. 1912. gada 20. martā uz neražas žēlsirdīgās māsas57. skartajiem rajoniem Orenburgas guberņās no Medicīnas iestādes Latvijas teritorijā Rīgas kopienas pēc Krievijas Sarkanā Krusta pielāgoja kara vajadzībām, pārveidojot par Galvenās valdes rīkojuma komandēja četras kara hospitāļiem un lazaretēm58. Kamēr vēl māsas: Mariju Jakusu (Мария Якусь), Almu nebija nodibināti latviešu strēlnieku pulki, Jozusu (Алма Joзусь), Aneti Kukki (Aнета latviešu karavīri dienēja krievu pulkos un Кукке) un Emīliju Ceplīti (Эмилия Цеплит). divīzijās59.

15 letonikas avoti

Darbs hospitāļos un lazaretēs parādīja, savu apzinīgumu slimo un ievainoto kopšanā. ka žēlsirdība māsām bija ne tikai pienākums, Krievijas Pilsoņu kara laikā sanitārās māsas bet arī iekšējā nepieciešamība kalpot tuvāka- zem ienaidnieka uguns vīrišķīgi strādāja visu jiem. Daudz atzinīgu vārdu žēlsirdīgās māsas frontu pirmajās pozīcijās. Baltā armija sapra- ir dzirdējušas strēlnieku kara lazaretēs. Ja arī ta sarkano māsu un sanitāru lomu un nozīmi. miera laikos no žēlsirdīgām māsām prasa pil- Tāpēc izrēķinājās ar viņām tikpat zvēriski, kā nīgu nodošanos savam uzdevumam, tad kara ar gūstā kritušiem sarkanarmiešiem.63 apstākļos nav mēra viņu uzupurēšanās dar- Pirmā pasaules kara laikā visās zemēs, bam. Piefrontē tas maz atšķiras no karavīra arī Latvijā, žēlsirdīgo māsu sastāvs bija raibs. gaitām60. Bija māsas — īstas varones, kas ugunslīnijās Vispārēja patriotisma uzplūdā armijā cen- un pārpildītos hospitāļos nepārtrauktā dien- tās stāties arī latvietes. Daudzas no kaujas nakts darbā cieta līdzi slimiem un ievaino- darbībā tieši iesaistītajām latviešu žēlsirdīga- tiem, pārdzīvojot par viņu dzīvību. Tomēr ne- jām māsām saņēma apbalvojumus, daudzas var noliegt, ka bija arī māsas vai māsas vārda tika ievainotas un krita. 1915. gada septem- nesējas, kas dzīvoja nevis savu kopjamo, bet brī Krievijas Sarkanā Krusta virsvalde pazi- sevis labā un kurām nebija ne māsas izglītī- ņoja 46 žēlsirdīgo māsu vārdus, kuras krita bas, ne pienākuma apziņas. kaujās. Starp viņām bija arī latvietes Anna Bauma un Karlīne Grindule. 1916. gada Secinājumi 16. jūlijā, pienākumu pildot, varoņa nāvē Pirms Pirmā pasaules kara tagadējā Lat- krita kurzemniece, ar Svētā Jura medaļām vijas teritorijā par žēlsirdīgo māsu, viņas iz- apbalvotā Amālija Baumane. Kara sākumā glītību, darbu un stāvokli jau bija izveidojies viņa brīvprātīgi iestājās Sarkanā Krusta Jel- noteikts viedoklis: viņas uzskatīja par kvali- gavas latviešu lazaretē, bet jau pēc dažiem ficētāko slimnieku kopēju un ārstu galveno mēnešiem devās uz fronti ar devīzi: “Palīdzī- palīgu. Lielu uzmanību pievērsa žēlsirdīgo 61 bu sniegt tur, kur tā visvairāk vajadzīga.” māsu sagatavošanai. Tāda nepieciešamība Pirmā pasaules kara laikā radās jau pirmās radās tāpēc, ka Latvijas teritorijā bija māsu pastāvīgās latviešu žēlsirdīgo māsu vienības. trūkums, lai nodrošinātu medicīnisko palīdzī- Viņas gāja kopā ar latviešu strēlniekiem. bu slimiem un ievainotiem. Tika nodibinātas Žēlsirdīgo māsu augstākais starptautiskais Krievijas Sarkanā Krusta žēlsirdīgo māsu ko- apbalvojums kopš 1912. gada bija māsas pienas, kur žēlsirdīgās māsas apmācīja pēc Florences Naitingeilas ordenis. Par varonību speciālas sagatavošanas programmas. Mā- Pirmā pasaules kara laikā šo atzinības zīmi sas mācīja un audzināja militārā bezierunu saņēma četras latviešu māsas: Marta Cel- paklausībā augstāk stāvošai priekšniecībai. miņa (1880–1937), Elza Grivāne (1892– Māsu darbs spilgti izpaudās arī kara ap 1935), Elza Nulle-Siecniece (1895–1977) stākļos. Pirmā pasaules kara laikā radās jau un Justīne Kušķe (1892–1977).62 pirmās pastāvīgās latviešu žēlsirdīgo māsu Kara laikā Sarkanā Krusta biedrība or- vienības. Darbs hospitāļos un lazaretēs pa- ganizēja sarkano māsu nodaļas un sanitāru rādīja, ka žēlsirdība viņām bija ne tikai pie- kursus, kas ieguva plašu popularitāti strād- nākums, bet arī iekšējā nepieciešamība. Kara nieču un zemnieču aprindās. Sanitāro māsu apstākļos tās māsas, kuras atbalstīja sarkan kadri pēc savas izcelšanās un uzskatiem armiešus, sauca arī par sarkanām māsām. stāvēja tuvu vēlākās sarkanarmijas māsām. Sievietes, kuras kara laikā apguva māsas Ja arī sanitārās māsas ne katru reizi pēc sa- specialitāti, sauca par sanitārām māsām. vas medicīniskās gatavības bija vērtējamas Pirmais pasaules karš parādīja, ka tomēr ne augstāk par māsām, tomēr viņas izcēlās ar katra sieviete var būt par žēlsirdīgo māsu, jo

16 ŽĒLSIRDĪGO MĀSU DARBĪBA KRIEVIJAS SARKANĀ KRUSTA IETVAROS LATVIJAS TERITORIJĀ kara apstākļos bija arī gadījumi, kad dzīvoja 19 Turpat. 104. lieta, 6. lp. savā labā bez pienākuma apziņas. Krievijas 20 Turpat. 16. l., 316. lp. Sarkanā Krusta biedrība turpināja savu dar- 21 Turpat. 37. l., 3. lp. bību arī pēc Latvijas neatkarības iegūšanas, 22 Нацыянальны гiстарычны apхiy Бeларyсi. līdz 1940. gadam, apvienojot savās rindās 2529 ф., 1 oп., 65 д., 263 л. tās žēlsirdīgās māsas, kuras agrāk piederēja 23 LVVA, 102. f., 1. apr., 99., 1. lp. pie dažādām bijušā Krievijas Sarkanā Krusta 24 Turpat. 104. l., 1. lp. kopienām, nodrošinot viņas ar darbu un rīko- 25 Turpat. 104. l., 4. lp. jot latviešu valodas kursus. 26 Turpat. 103. l., 5. lp. 27 Turpat. 37. l., 3. lp. Avoti un piezīmes 28 Turpat. 16. l., 321. lp. 1 Сороkинa T. История медицины. Mосква, 29 Sienczak B. Zgromadzenie Sióstr Milo- 2-e издание, переработанное и допол sierdzia sw. Wincentego a Paulo w Polsce ненное. издательство “Панмс”, 1994. С. (1652–2002). Kraków, 2002. С. 14.–15. 346. 30 Lietuvos Valstybes istorijos archyvas, 604. 2 Rosiak S. Prowincja Litewska sióstr milo- f., 1. apr., 11720. B., Nr. 147. serdzia. Wilno, 1933. С. 13. 31 LVVA, 102. f., 1. apr., 37. l., 9. lp. 3 Грибaнoв E. Mедицинa в симвoлax и эм 32 Turpat. 16. l., 319. lp. блeмax. Mосква, Медицина, 1990. С. 33 Turpat. 37. l., 2., 10.–13. lp. 174. 34 Turpat. 16. l., 1., 8., 319. lp. 4 Сороkинa T. История медицины. Mосква, 35 Turpat. 99. l., 5. lp. 1994. С. 347. 36 Turpat. 16. l., 8,. 9., 49., 319. lp. 5 Грибaнoв E. Mедицинa в симвoлax и 37 Turpat. 99. l., 4. lp. эмблeмax. Mосква: Медицина, 1990. С. 38 Turpat. 104. l., 14. lp. 175. 39 Turpat. 37. l., 1.–4., 6., 7., 10. lp. 6 Nagobads V., Vīksna A. Latvijas Sarkanais 40 Turpat. 99. l., 5. lp. Krusts. Rīga, 2003. 7. lpp. 41 Turpat. 37. l., 10. lp. 7 Грибaнoв E. Mедицинa в симвoлax и 42 Нацыянальны гiстарычны apхiy Бeларyсi. эмблeмax. Mосква: Медицина, 1990. С. 2539 ф., 1 oп., 33 д., 7 л. 176. 43 LVVA, 102. f., 1. apr., 112. l., 1–2. lp. 8 Nagobads V., Vīksna A. Latvijas Sarkanais 44 Turpat. 37. l., 10. lp. Krusts. Rīga, 2003. 7.–8. lpp. 45 Turpat. 16. l., 320. lp. 9 LVA, 2176. f., 1-v apr., 32. l., 6. lp. 46 Turpat. 102. l., 4. lp. 10 Nagobads V., Vīksna A. Latvijas Sarkanais 47 Nagobads V., Vīksna A. Latvijas Sarkanais Krusts. Rīga, 2003. 7.–8. lpp. Krusts. Rīga, 2003. 8. lpp. 11 LVVA, 102. f., 1. apr., 37. l., 2. lp. 48 Смeртьeвa В. O гoспитaлe в kрeпoсти. 12 Российское oбщество Красного Креста. Daugavpils novadpētniecības un mākslas Краткий очерк. Рига, 1915. С. 1. muzejs, 1990. 1555. l., 1. lp. 13 LVVA, 102. f., 1. apr., 111. l., 2., 4., 5. lp. 49 Нацыянальны гiстарычны apхiy Бeларyсi. 14 Turpat. 16. l., 2., 4, 7., 38. lp. 2529 ф., 1 oп., 65 д., 239–240 л. 15 Нацыянальны гiстарычны apхiy Бeларyсi. 50 LVVA. 102. f., 1. apr., 99. l., 5. lp. 2529 ф., 1 oп., 65 д., 58-ж. л. 51 Turpat. 101. l., 5. lp. 16 Nagobads V., Vīksna A. Latvijas Sarkanais 52 Turpat. 104. l., 7. lp. Krusts. Rīga, 2003. 7. lpp 53 Turpat. 101. l., 13. lp. 17 LVVA, 102. f., 1. apr., 16. l., 1. lp. 54 Turpat. 103. l., 4. lp. 18 Turpat. 99. l., 11. lp. 55 Turpat. 99. l., 5. lp.

17 letonikas avoti

56 Turpat. 1262. l., 55. lp. 59 LVA, 2176. f., 1-v apr., 32. l., 4. lp. 57 Nagobads V., Vīksna A. Latvijas Sarkanais 60 Turpat. 28. lp. Krusts. Rīga, 2003. 9. lpp. 61 Jēkabsons Ē. Sievietes armijā Pirmajā pa- 58 Krīgere I. Hipokrāta zvērestam uzticīgi: me- saules karā. Latviešu žēlsirdīgās māsas. dicīniskais dienests latviešu strēlnieku ba- Tēvijas Sargs. 2007. Nr. 4. 29. lp. taljonos (pulkos) 1915.–1918. gadā. Lat- 62 Vīksna A. Slimnīcas, ārstniecības iestā- vijas kara muzeja VI gadagrāmata. Rīga, des. Rīga. 1983. 47.–48. lp. 2005. 98. lp. 63 LVVA, 4712. f., 1. apr., 7. l., 84. lp.

Activities of nurses within the scope of the Russian Red Cross in the territory of Latvia

Olga Odiņa, Juris Salaks Summary

Key words: Russian Red Cross, sisters of mercy, nurses’ responsibilities

The idea to establish the Red Cross organisation appeared during the war time in order to provide help to the wounded people despite the troop disposition. International cooperation of different countries in helping the sick and wounded people was first realised in 1862. The Russian Red Cross Society was founded to provide help to people wounded during the war time or peacetime The Russian Empire decided to organise the Russian Red Cross activities on the Latvian territory, which at that time belonged to the Russian Empire, which was realised in 1879. To perform nursing care, there was a necessity to prepare nurse assistants – sisters of mercy. Further, Russian Red Cross Sisters of Mercy communities were established where nurses could obtain the sisters of mercy profession. The Russian Red Cross also took care of nurses’ material welfare, making up regulations to establish the emeritus funds for sisters of mercy, who worked for the Red Cross Society, to provide them with a fixed pension. The pension depended on the period of time nurses worked for the Red Cross organisation. Nurses’ range of responsibilities was very broad: they worked not only in hospitals, private homes, but also on the battlefields. During peacetime, the Russian Red Cross Sisters of Mercy took care of the sick people in hospitals and private homes not only in Riga, but also in provinces. Nurses had to follow certain rules such as confidentiality, respect of one’s personal space, peace-keeping in undesirable situations and thorough instruction observance. Before the First World War, the definitive view on the sisters’ of charity education and work had been formed on the present territory of Latvia: they were considered to be highly qualified in taking care of sick people and in assisting doctors. Much attention was paid to training of the sisters of mercy using specialised training programmes. Sisters were taught and educated to fully obey the superior authorities. Nurses’ work was very topical during the war time. During the First World War, the first sisters of mercy permanent units were formed. Work in hospitals and infirmaries showed that mercy was not only nurses’ obligation, but also their inner necessity to help suffering people with love and compassion. Nurses who supported the Red Army

18 ŽĒLSIRDĪGO MĀSU DARBĪBA KRIEVIJAS SARKANĀ KRUSTA IETVAROS LATVIJAS TERITORIJĀ during the war time were also known as “the red sisters”. Women who during the war acquired the nursing specialty were called sanitary sisters. The First World War showed, however, that not each woman could be a sister of charity, since there were also persons who lived merely for their own good lacking the sense of duty. After the restoration of Latvia’s independence, the Russian Red Cross Society united the Rus- sian Sisters of Mercy and continued to take care of those who formerly belonged to the various former Russian Red Cross communities offering job and organising Latvian language courses.

19 letonikas avoti Lielinieku varas laika bads Latvijā 1919. gadā

Paulis Gavars, Dr. hist.

Atslēgas vārdi: pārtikas jautājums, bads, iedzīvotāju izmiršana, sabiedroto palīdzība, pārtikas ievešana

Ievads bada un viņu pilnīgā nespēja strādāt netika Rakstot par komunistu varas laiku Lat- atspoguļota. Lielinieku 1919. gada varas vijā 1919. gadā un tās krišanas cēloņiem, laiku parasti attēloja pēc shēmas: bija gan vēsturnieki parasti ir uzsvēruši teroru, nepie- zināmas grūtības apgādē un kļūdas, ko no- ņemamo agrārjautājuma risinājumu, valsts teicis kara posts un pieredzes trūkums, jo aparāta birokratizēšanos, komunistu, se- lielinieki pirmo reizi cilvēces vēsturē sāku- višķi vadītāju, privileģēto stāvokli, nemitīgo ši celt sociālismu, taču kopumā viss darbs pārtikas apgādes pasliktināšanos un badu. sekmīgi virzījies uz priekšu. Padomju Latvija 1919. gada pavasarī tas iedzīvotājos izraisīja 1919. g. pavasarī esot kritusi ārējā faktora — nemieru. Bija pat atklātas sacelšanās gadīju- vācu dzelzs divīzijas un baltvācu Baltijas lan- mi un izveidojās pret lieliniekiem vērsta parti- desvēra pārspēka priekšā. zānu (zaļo gvardu jeb zaļās armijas) kustība, Vēsturnieki Edgars Andersons, Arnolds plašumā vērsās latviešu strēlnieku dezertēša- Aizsilnieks un Ādolfs Šilde, kuri pēc Otrā pa- na no sarkanās armijas. Rakstnieks Linards saules kara atradās trimdā ārzemēs, savos Laicens jau 1919.–1920. gadā atklāti rakstī- darbos ir raksturojuši Latvijas lielinieku saim- ja, ka komunistu varas krišanu noteica nevis niecisko politiku 1919. gadā un norādījuši uz ārējs, bet iekšējs faktors — komunisti zaudē- viņu varas laika badu. A. Aizsilnieks aplūkojis ja tautas atbalstu: “Padomju Latvija krita no arī, kādi ir Latvijas parādi ārvalstīm par pār- iekšējā sabrukuma, jo viņai izslīdēja no apak- tikas un citu preču piegādēm, un Amerikas šas tas pamats, uz kura tai bija vienīgi iespē- palīdzības misijas darbu.2 jams balstīties, t. i., darba tautas atbalsts.”1 Trešās atmodas laikā un pēc neatkarības Pirmajā Latvijas Republikā šāds viedoklis bija atjaunošanas pārtikas jautājuma risināša- vispārpieņemts. na ieskicēta īsu pārskatu veidā, neaplūkojot Turpretim Padomju Latvijā, sevišķi stag- apgādes pasliktināšanās un bada ietekmi uz nācijas laikā, tika izstrādāta vienkāršota un iekšpolitisko situāciju valstī. To cēloņu vidū, gluda 1919. gada vēstures koncepcija. Iz- kas veicināja boļševisma krišanu Latvijā nāca grāmatas un publikācijas presē, kurās 1919. gadā, bads parasti nav pieminēts. To- minēti skaitļi, kas it kā apliecināja lielinieku mēr vairāki vēsturnieki, rakstot par plašākiem 1919. gada varas laika sasniegumus dažā- tematiem, ir pamatoti norādījuši uz pārtikas dās jomās. Ja spriež tīri formāli pēc lielinie- apgādes nemitīgo pasliktināšanos un bada ie- ku 1919. gada atskaitēm, tad tā arī iznāk. tekmi uz iedzīvotāju politisko noskaņojumu. Padomju Latvijas laikā iznākušajos vēstures Gunārs Kurlovičs šai sakarā konstatē: “Bads apcerējumos vārds “bads” tikpat kā netika vissmagāk skāra strādniekus, kuri sāka mas- minēts. Katastrofālā cilvēku miršana arī no veidīgi novērsties no boļševisma idejām.”3 Arī

20 Lielinieku varas laika bads Latvijā 1919. gadā vēsturnieks Valdis Blūzma ir uzsvēris: “Vis- avots atzīmējami arī vairāki paša Latvijas pa- asākais 1919. gada Padomju Latvijā bija un domju valdības galvas Pētera Stučkas raksti palika pārtikas jautājums.”4 Trūcīgā pārtikas (piemēram, “Mūsu taškentieši”), kuros atzīts, apgāde un bads, kas aptvēra visu Latvijas te- ka, viņa valdībai ienākot Rīgā, t. i., valdī- ritoriju, gan pilsētas, gan laukus, tiešām arī šanas sākumā, pārtikas apgāde Latvijā bija politiski bija visasākais jautājums. No pārti- labāka nekā Krievijā, bet visai drīz iestājās kas trūkuma cieta gandrīz visi Latvijas iedzī- pilnīgs pārtikas apsīkums. Izmantotie avoti votāji. kopumā nodrošina dziļu ieskatu aplūkojama- Šā raksta mērķis ir ne tikai detalizētāk jā jautājumā, to sniegtās ziņas un vērtējumi aplūkot šo jautājumu, parādot lielinieku kopumā sakrīt. varas laika bada vispārējo raksturu, iedzī- votāju masveida izmiršanu no bada un tā Pārtikas jautājums izraisītajām slimībām, bet arī akcentēt pār- 1918. gada nogalē tikas apgādes pasliktināšanās un bada sais- 1918. gada 18. novembrī Tautas Pado- tību ar iekšpolitisko situāciju. Bads izraisīja mes sēdē Kārlis Ulmanis pasludināja Latvi- iedzīvotāju, arī strādnieku, dziļu vilšanos un ju par neatkarīgu demokrātisku republiku. neapmierinātību ar lielinieku varu. Tas saasi- Tā bija pirmā publiskā runa, ko viņš teica nāja iekšpolitisko situāciju un bija viens no kā jaunās valsts valdības galva — Ministru svarīgākajiem faktoriem, kuri noteica lieli- prezidents. Runādams par Latvijas Pagaidu nieku varas sabrukumu. Turpretim Rietumu valdības pašiem neatliekamākajiem uzde- lielvalstu (1919. gada pirmajā pusē galveno- vumiem, Kārlis Ulmanis kā pirmo minēja kārt ASV) labības un citu produktu piegādes, “grūti atrisināmo pārtikas jautājumu”5. Un paglābjot lielu skaitu cilvēku no drausmīgām tā nebija nejaušība. Liela daļa iedzīvotāju ciešanām, slimībām un pat bada nāves, vei- 1918. gada beigās dzīvoja pusbadā. Šādos cināja uzticību un atbalstu Latvijas Tautas apstākļos apgāde ar pārtiku kļuva par politis- Padomei un tās ieceltajai pagaidu valdībai, jo ku jautājumu: kura valdība spētu dot iedzīvo- vienīgi šī valdība spēja sagādāt pārtiku. Šim tājiem maizi un tādējādi garantēt izdzīvošanas atbalstam bija liela nozīme Latvijas reālas ne- iespēju, tai arī piederētu simpātijas. Turpre- atkarības izcīnīšanā. tim pārtikas apgādes pasliktināšanās ne- Pētot pārtikas apgādes problēmas izbēgami saasinātu iekšpolitisko situāciju. 1919. gada pirmajā pusē, autors ir izman- Laikraksts “Jaunākās Ziņas” 1918. gada tojis plašu vēstures avotu klāstu. Precīzas zi- 21. novembrī par to rakstīja: “Ar pārtikas ap- ņas sniedz LVVA un LVA materiāli: LKP CK gādāšanas jautājumu visciešākā mērā sais- un teritoriālo organizāciju, padomju valdības tās pašas jaunās valdības liktenis. Trūkums iestāžu, kā arī Kārļa Ulmaņa vadītās Latvijas un bada spoks ir katrai valdībai bīstami Pagaidu valdības valsts kancelejas dokumen- ienaidnieki.”6 Starp maizi un politiku, tātad, ti. Kopainu būtiski papildina un padziļina da- pastāvēja visciešākais sakars. žādu politisko novirzienu periodika: pilsonis- Lai kaut cik normalizētu situāciju apgā- kā, eseru, sociāldemokrātu un komunistiskā dē ar pārtiku, K. Ulmaņa valdībai bija jāveic prese. Tā satur ļoti daudzu tā laika notikumu konkrēti pasākumi: jāgādā, lai no valsts ne- dalībnieku un aculiecinieku tiešas liecības un tiktu izvesta pārtika; jāapkaro spekulācija vērtējumus par Latvijas iedzīvotāju reālajiem ar pārtiku; jānodibina kontrole pār pārtikas dzīves apstākļiem un to saistību ar iekšpo- saņemšanu un sadali. Noskaidrojot, kādi la- litisko situāciju. Atmiņās, kas uzrakstītas ar bības krājumi atrodas Latvijā, kļuva skaidrs, lielāku laika distanci, ir daudz mazāk kon- ka līdz jaunai ražai maizes nepietiks. Laik- krētības un tieša pārdzīvojuma. Kā vēstures raksts “Līdums” pamatoti brīdināja, ka “bez

21 letonikas avoti

ieveduma no ārienes mēs nomirsim badā”7. neviena diena, kurā Ulmanis ar drūmu sejas Viens no K. Ulmaņa valdības galvenajiem izteiksmi man neizteiktu savu protestu pret uzdevumiem bija gādāt par labības ievešanu krājumu izvešanu. Arī mans solījums gādāt no ārzemēm. Pārtikas sagāde un sadale bija par Rīgas iedzīvotāju apgādi tik ilgi, cik mēs Apgādības ministrijas kompetencē, apriņķos [vācieši] noturēsimies, un aizrādījums, ka visi ar to nodarbojās īpaši pārziņi, bet uz vietām atstātie krājumi kritīs boļševiku rokās, nespē- pilsētu domes un valdes, laukos pagastu pa- ja viņa nostāju mainīt. Es par to turpmāk neli- domes. kos ne zinis un liku visu, ko vien vilcieni spēja Kaut gan Latvijas iedzīvotāju apgāde bija uzņemt, aizgādāt prom.”10 trūcīga, vācieši no Latvijas izveda labību lielos Reizēm tomēr ar vietējo iedzīvotāju at- daudzumos. Stāvoklis bija tik satraucošs, ka balstu pārtikas izvešanu izdevās ierobežot. K. Ulmanis pats pievērsās pārtikas jautājuma 1918. gada novembra otrajā pusē Liepājas risināšanai, pirms vēl jaunā valdība bija sa- dome, uzstājoties kopēji ar vietējo vācu ka- stādīta. Jau 1918. gada 19. novembrī Tautas reivju padomi, nepieļāva izvest uz Vāciju Padomes sēdē viņš ziņoja par savām sarunām miltus un graudus no pilsētā iekārtotajām ar Vācijas ģenerālpilnvaroto Baltijā Augus- noliktavām. Latvijas Pagaidu valdības sēdē tu Vinnigu. Lai ierobežotu labības izvešanu, 1918. gada 26. novembrī Ministru prezi- A.Vinnigs esot ieteicis K. Ulmaņa valdībai dents Kārlis Ulmanis nolasīja Liepājas pil- iecelt pierobežas stacijās un ostās savus kon- sētas pagaidu pārvaldes telegrammu par trolierus.8 Šis A. Vinniga priekšlikums faktiski 15 vagonu labības izsūtīšanu no Liepājas uz bija tikai atrunāšanās. Bija taču skaidrs, ka Rīgu.11 Tas kaut cik uzlaboja pārtikas situā- K. Ulmaņa valdība nespēj apturēt vācu mi- ciju galvaspilsētā. litāristu organizēto pārtikas izvešanu, jo, kā Daudz sekmīgāk risinājās Latvijas Pagai- 1918. gada 22. decembra valdības sēdē iz- du valdības sarunas ar Antantes pārstāvjiem teicās K. Ulmanis: “Pagaidu valdība negrib ra- Baltijā. K. Ulmanis personiski tikās ar ASV dīt tamdēļ nekādus asiņainus sarežģījumus.”9 un citu valstu pilnvarotajiem pārtikas lietās. A. Vinnigs savā 1921. gadā Berlīnē izdo- Latvijas Tautas Padomes sēdē 1918. gada tajā personisko piedzīvojumu un atmiņu grā- 2. decembrī K. Ulmanis teica: “Pārtikas jau- matā par viņa organizēto pārtikas izvešanu tājums ir nopietns. Kurzeme ir galīgi tukša, jo no Latvijas uz Vāciju rakstīja: “Tika izvesti arī kurzemnieki ir paklausīgi izpildījuši visas no krājumi, sevišķi milti un labība, gaļa un tauki, militārvaras uzliktās nodevas. Vidzemē pro- zābaki un apģērbi, — viss iespējamais. Šajā duktu ir vairāk, un attiecīgais personāls jau jomā latvieši, kas klusībā priecājās, ka pēc rīt stāsies pie darba. No ārienes ir sagaidāms mūsu aiziešanas varēs iegūt šīs lietas, radīja dabūt kartupeļus no Igaunijas, uz Lietuvu ir mums šķēršļus. Bija gadījumi, kad latviešu nosūtīta delegācija. Bez tam droši sagaidāms dzelzceļa ierēdņi apturēja šādu transportu un dabūt daļu no tā miljarda pudu labības, kas to “konfiscēja” savas valdības labā. Tādās rei- nāk no Amerikas. Nav jāaizmirst, kungi, ka zēs mūsu zaldāti nekādus jokus nesaprata un ārpus Eiropas pārtikas krājumu vēl ir mil- šādos konfliktos rīkojās bargi. Arī latviešu ka- zums, jo dažās zemēs veselu triju gadu raža binets [K. Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība] guļ neaiztikta.”12 1918. gada 22. decembrī cēla pretenzijas: nedrīkstot iztukšot zemi no valdības sēdē viņš ziņoja, ka sabiedrotie ap- šiem krājumiem. Uz to atbildot, es skaidroju, solījuši dot maizi.13 Tas nozīmē, ka K. Ulma- ka visi atpakaļ aizvestie krājumi ir bijuši ie- ņa valdības darbības rezultātā Latvija būtu vesti no Vācijas un šīs valsts iedzīvotāji nevar paglābta no bada, ja vien nebūtu noticis Pa- no tiem atteikties. Kaut gan latvieši bija pā- domju Krievijas Sarkanās armijas iebrukums rāk labi informēti, lai to apstrīdētu, nepagāja Latvijā.

22 Lielinieku varas laika bads Latvijā 1919. gadā

Krievija, kas bija nogriezta no Sibīrijas, Jau 1919. gada janvāra vidū Rīgā pietrūka Ukrainas un citiem labības ieguves apgaba- miltu un maizi uz kartiņām parasti nevarēja liem, kā arī kara komunisma politikas dēļ, dabūt. Sociāldemokrātiskā “Strādnieku Avī- pārtikas rezervju ziņā bija daudz tukšāka par ze” 1919. gada 14. maijā par situāciju Rīgā Latviju. “To pierāda turienes cenas un pārti- ziņoja: “Saimnieciskais stāvoklis kļūst aizvien kas normas; to pierāda tas apstāklis, ka Krie- katastrofālāks. Valda bads. No janvāra līdz vijas avantūristi, kuri tur iedzīvojušies naudā, maija sākumam ir izsniegts uz kartiņām ti- atbrauc uz Latviju šo naudu nodzīvot, tādēļ, kai apmēram 10 mārciņu maizes. Dārdzība ka te “viss lētāks”. Un ir skaidrs kā diena, ka ārkārtīga.”18 Rīgas ēdienu namos nemitīgi sa- tiklīdz lielinieki pievienotu Latviju Krievijai, te mazināja porcijas. Tirgos un veikalos pat par tūliņ iestātos Krievijas bads,” tā Latvijas tu- ļoti augstām cenām neko nevarēja nopirkt. vāko nākotni 1918. gada 13. decembrī prog- Iedzīvotāji bija pakļauti drausmīgām cieša- nozēja laikraksts “Līdums”.14 Tātad Latvijas nām gan tieši no bada, gan no tā izraisītajām presei jau 1918. gada beigās bija skaidrs, sērgām. Savu kulmināciju lielinieku režīma ka līdz ar Sarkanās armijas iebrukumu Lat- atnestais posts sasniedza 1919. gada martā. vijā te iestāsies tāds pats bads kā Krievijā. Laikrakstā “Baltijas Vēstnesis” par to lasām: Minētās avīzes viedoklim līdzīgi izteikumi “Kopš marta mēneša, kad maizes klaips rīdzi- lasāmi arī citos izdevumos. To, ka tas tā arī niekiem sāka pacelties neaizsniedzamā aug- notika, atklāti atzina pats Padomju Latvijas stumā, pēc privātiem novērojumiem ik dienas valdības galva Pēteris Stučka savā rakstā mira ar tīfu ne mazāk par 50–60 cilvēku. Cik “Mūsu taškentieši”. Salīdzinot Latvijas iedzī- daudz šai laikā bijuši bada nāves gadījumi, votāju apgādi ar pārtiku savas valdības dar- to varbūt neizdosies nekad vairs izzināt, bet, bības sākumā un turpmākajos mēnešos, viņš ka viņu nebij mazums, par to var būt drošs. rakstīja: “Tā kā mēs ieviesām jeb, pareizāk, Pret tiem bada skatiem, kādi tanīs mēnešos vēl pirms mums buržuāziskā pagaidu valdī- bij redzami Rīgā, nobāl tie stāsti vēsturē, kādi ba [tas ir, K. Ulmaņa vadītā Latvijas Pagai- mums zināmi mūsu zemē 16. un 18. gadu du valdība — autors] bija ieviesusi Krievijas simteņos. Bija, piemēram, redzami cilvēki, naudas sistēmu, Vācijas marku novērtēdama kuri no ielu noteku bedrēm ar kausiem iz- par 50 kap., kļuva skaidrs, ka šeit ar Krievijā smēla dubļus, lai no tiem izlasītu kartupeļu pastāvošo atalgojumu var ne slikti dzīvot. Un mizas, kas tur bij izlietas no tautas kuhņas. sākumā restorānos baroja labi un lēti, salī- Tāpat izmeklēja mēslu kastes pagalmos, un dzinot ar Krieviju, kamēr neiestājās pilnīgs viss iespējami vai neiespējami ēdamais tika apsīkums”15 [uzsvērums mans — autors]. apēsts. Tas viss notika tad, kad jau bij apēsti To, ka Krievijā stāvoklis pārtikas apgādē bija visi ielas kaķi, kādu Rīgā agrāk bij tik daudz, sliktāks nekā Latvijā, atzina arī Padomju Krie- un suņi, kas bij saviem īpašniekiem noklī- vijas Ārlietu komisariāts.16 duši.”19 Vēsturnieka Ādolfa Šildes pētījumā teikts, ka 1919. gadā lielinieku varas piecos Lielinieku atnestais bads mēnešos Rīgā vien bada un tā izraisīto sērgu Pēc varas pārejas P. Stučkas vadītās dēļ miruši 8590 cilvēku.20 Latvijas padomju valdības rokās, trūkums Tā kā Rīgā pārtiku gandrīz nebija iespē- un bads pieņēmās ar katru dienu. Vēstur- jams iegūt, tie rīdzinieki, kurus bads vēl ne- nieks E. Andersons par to rakstīja: “Latvijas bija galīgi novārdzinājis un kuri vēl spēja pa- saimnieciskais stāvoklis bija briesmīgs, bet iet, paši devās pārtikas meklējumos. Maizes padomju valdība to padarīja katastrofālu. meklēšana ārpus Rīgas kļuva masveidīga Iedzīvotājiem trūka visu pārtikas līdzekļu. līdz ar siltāka laika iestāšanos aprīlī un mai- Zemē valdīja bads un plosījās epidēmijas.”17 jā un aptvēra visu Latvijas teritoriju. Maizes

23 letonikas avoti

meklējumi nereti ilga nedēļām. Avīze “Zem- dabūt. Katram godīgam cilvēkam aptecējās galietis” 1919. gada 12. maijā par to raks- sirds, redzot no rītiem agri izsalkušu strādnie- tīja: “Pa ceļiem rindām vien staigā cilvēki ar ku un viņu piederīgo garās rindas, kuras skrē- nastiņām uz muguras jeb arī, vilkdami un bī- ja iebraucošam lauceniekam pretim, lai pir- dīdami ratiņus. Tā ir Rīgas badu cietošā dar- mie piekļūtu nopirkt kauču arī kādu saknīti, ba tauta, kura izgājusi maizes meklēt. Tuvākā nemaz nedomājot par maizes kumosiņu.” 23 pilsētas apkaime jau izsūkta [..]. Tādi ceļotāji Maize un kartupeļi Jelgavā bija liela greznība. mēdz tagad iet tūliņ par simts verstēm. Pa Cilvēki priecājās bezgala, ja pilsētas tuvumā lielākai daļai iet uz tiem pagastiem, kuros ir parādījās kāds vezums ar bietēm vai kāļiem. kādi paziņas jeb radi. Citādi jau arī nav uz Tāpēc jelgavnieku, tai skaitā strādnieku, kas laukiem iespējams ko dabūt. Un cik lieli gan jutās lielinieku rožaino solījumu apmuļķoti, var būt tie krājumi, kurus, nedēļām staigājot, sašutums un naids pret lielinieku varu bija var Rīgā ienest, un tie paši ar grūtībām dabo- ārkārtīgs. Kad 1919. gada 18. martā vācieši nami. Ceļa malu apdzīvotājiem tīrais posts ar ieņēma Jelgavu, iedzīvotāji viņiem neizrādīja maizes meklētājiem; tie nāk cits pēc cita un nekādu pretošanos. Gluži pretēji, kā rakstīja viens izsalkušāks par otru.”21 Ja lauciniekiem avīze “Zemgalietis”, “katrs jutās atsvabināts tiešām atradās kas, ko pārdot, rīdzinieki visu kā no ļauna lietuvēna”.24 Lielinieku vara izrā- rautin izrāva, nemaz neprasot, cik maksā. dījās briesmīgāka par vācu okupācijas jūgu. Daļa rīdzinieku glābiņu meklēja Lietu- Valmierā 1919. gada februārī izsnie- vā vai jau no lieliniekiem atbrīvotajā Lat- dza ap vienu ceturtdaļmārciņu maizes (ap vijas daļā, kuras teritorija arvien pieauga. 100 g) uz cilvēku, un tā pati bija pa pusei 1919. gada 18. martā vācu landesvērs jau auzu. Daudzviet pat laukos nebija pārtikas, bija ieņēmis Jelgavu. Bads bija tik mokošs, un tie bija jāapgādā tāpat kā pilsētas. Lat- ka pat vecas un novārgušas sieviņas gāja “uz vijas Revolucionāro sociālistu laikraksts “Uz leišiem” pēc maizes, zagdamās caur frontes priekšu” jau 1919. gada 8. februārī ziņoja: līniju uz dienvidiem no Bauskas. “Bet Jēkabmiests, Ilūkstes apriņķis un visa Rīga bija bada un lielinieciska ļaunuma Latgale jau tagad cieš badu un še pat mirst apsēsta. Katrs, kam vien tas bija iespējams, no bada. Vietām apēd sēklu, vietām arī tā centās atstāt šo pilsētu. Lauku pagastos bija jau apēsta.”25 daudz no Rīgas aizbēgušu rīdzinieku. “Grūti 1919. gada aprīlī un maijā, kad pienāca pateikt, vai vairāk bēg no terora jeb bada, abi sējas laiks, zemnieki baidījās, ka lielinieki, tie ir briesmīgi un izgājuši it kā uz sacenša- kas bija gatavi uzlikt Latvijai katru postu, lai nos, kurš iegūs vairāk upuru,” tā rīdzinieku tikai paildzinātu savu varu, rekvizēs arī lau- traģisko stāvokli 1919. gada 10. maijā rak- cinieku ietaupīto sēklas labību. Aprīļa beigās sturoja laikraksts “Zemgalietis”.22 laukos izplatījās ziņa par lielinieku nodomu Lielinieku varas laikā 1919. gadā bads rekvizēt desmito daļu sēklas labības. Tāpēc, bija ne tikai Rīgā. Arī citur Latvijā stāvoklis kā rakstīja avīze “Zemgalietis”: “Visi gaidīja, nebija labāks. Avīze “Zemgalietis” 5. maijā kad tikai varētu sēklu zemē dabūt, tad vairs salīdzināja Jelgavas iedzīvotāju apgādi ar neatņemtu, un līdz ienākšanās laikam cerē pārtiku pirms un pēc lielinieku varas nodibi- tikt no lielinieku sloga vaļā.”26 nāšanās: “ Priekš lielinieku ienākšanas Jelga- Dažādu novirzienu preses liecības par vā bij uz tirgus dabonams par mērenu cenu drausmīgo badu apstiprina LKP un pa- cik patīk maizes, gaļas u. c. pārtikas līdzekļu. domju iestāžu dokumenti. LKP CK sēdei Bet kad lielinieku valdība dabūja nostiprinā- 1919. gada 27. martā bija iesniegts pieprasī- ties un rīcība attīstīties, tad Jelgavas tirgus bij jums dot strādniekiem vairāk pārtikas, jo “aiz tukšs kā izslaucīts, pat malkas vairs nevarēja bada tie nespēj strādāt”.27

24 Lielinieku varas laika bads Latvijā 1919. gadā

Rīgas pilsētas pamatskolas (atradās dzumu pārvērš kilogramos un izdala ar iedzī- Totlebena bulvārī 8) pārzinis P. Ozoliņš votāju skaitu, iznāk daži kilogrami vienam 1919. gada 16. februārī ziņoja Rīgas Pārti- cilvēkam. Tas bija kā piliens jūrā. kas nodaļai: “Bērni ierodas skolā novārguši Lielinieku daudzie solījumi un nespē- un izbadējušies. Tie nespēj sekot skolas dar- ja tos izpildīt galīgi sagrāva tautas ticību. bam, jo viņu domas kavējas pie maizes.”28 1919. gada pavasarī reti atradās kāds tik Rīgas Strādnieku deputātu padomes iz- naivs Latvijas iedzīvotājs, kas ticēja, ka no glītības nodaļa 1919. gada 29. janvārī ziņo- daudz badainākās Krievijas un caur tās te- ja pilsētas izpildu komitejai: “Novērota skolē- ritoriju no citām padomju republikām Latvijā nu miegainība, pilnīga darba nespējība tikai iespējams ievest lielāku daudzumu maizes. aiz bada. Lai kaut cik paceltu darba spēju, To izdalītu jau pa ceļam. To apliecina arī no jāgādā par skolēnu labāku ēdināšanu.”29 Padomju Krievijas uz Latviju nosūtītie doku- Līdzīga satura dokumentu, kas apliecina, ka menti. LKP CK 1919. gada 31. marta sēdē bada novārdzinātie cilvēki tīri fiziski nespēja apsprieda vienu šādu dokumentu: “Ienācis ne strādāt, ne mācīties, ir ļoti daudz. Tā lai- un tiek nolasīts Krievijas Ārlietu komisariāta ka presē atrodam izteikumus, ka Rīgā neesot raksts, lai ļauj atgriezties latviešu bēgļiem uz iespējams ieraudzīt bērnus ar smaidošām Latviju, jo pārtikas stāvoklis Krievijā tagad ir sejām. vēl sliktāks nekā Latvijā.”31 Nolēma bēgļu at- griešanos nepieļaut, jo tā neesot iespējama, Lielinieku valdības nespēja “kamēr Latvija tiek evakuēta”. atrisināt pārtikas jautājumu Iedzīvotāji, sevišķi tie, kas dzīvoja Lat- Lielinieku propaganda 1919. gadā viņu vijas pierobežā, varēja vērot pilnīgi pretēju varas sākumā mēģināja tautai iestāstīt, ka procesu — pārtikas izvešanu uz Krieviju. P. Stučkas valdība spēšot novērst pārtikas trū- Arī laikrakstu redakcijās pienāca ziņas par kumu un iedzīvotāju izredzes saņemt produk- iebraucējiem un spekulantiem, kas gan pa tus katrā ziņā esot daudz lielākas nekā pie dzelzceļiem, gan zemes ceļiem izvedot labī- K. Ulmaņa valdības. Vispirms lielinieki rekvi- bu no Latvijas uz Pleskavu, Pēterpili un citām zēšot pārtiku laukos un pilsētās un to pārdo- Krievijas pilsētām. Iedzīvotāji lūdza aizliegt šot tautai par lētām cenām, pēc tam dabūšot pārtikas izvešanu un uz ceļiem uzlikt sardzi, pievedumus no citām padomju republikām, kura to nepieļautu. Jau 1919. gada 6. jan- ja pašām būšot pārpalikums, sevišķi no Uk- vārī Latvijas Padomju valdības priekšsēdētājs rainas, kas neļaušot Latvijai ciest badu. Kādu P. Stučka un pārtikas lietu komisārs R. Eihe laiku Latvijas lielinieki mierināja badā mir- parakstīja “dekrētu pret pārtikas un kurinā- stošo tautu ar solījumiem, ka Ukrainā labība mā materiāla izvešanu”. Dekrēts ierobežoja esot jau ielādēta vilcienos un tie esot jau ceļā produktu daudzumu, ko no Latvijas drīkstēja uz Latviju un tamlīdzīgi. Beidzot arī lielinieku izvest viena persona. Katram pasažierim bija komisāri bija spiesti atzīt, ka pārtikas lietas ar atļauts ņemt līdzi ne vairāk kā 20 mārciņas citām padomju republikām nemaz nevar tik pārtikas produktu, no tiem 10 mārciņas mai- labi nokārtot, kā iepriekš iecerēts un stāstīts. zes. Šā dekrēta pārkāpējiem tika piedraudēts Tā sauktā “brālīgo republiku palīdzība” ar viņu nodošanu revolucionārajam tribu- bija ārkārtīgi niecīga, jo, kā atzina P. Stučka, nālam. Tomēr nekādi dekrēti un pasākumi viņa valdība nespēja nodrošināt regulāru mai- nespēja pārtraukt pārtikas izvešanu. Arī nor- zes izsniegšanu pat divas nedēļas. Līdz 9. apma, ko bija atļauts izvest, tā laika trūcīgajos rīlim uz Latviju no citām padomju republikām apstākļos bija pārāk liela. Pārtikas izvešana esot bijuši atsūtīti 150 vagoni ar pārtiku, no no Latvijas kontrastēja ar lielinieku pasaci- tiem 90 vagoni ar gaļu.30 Ja šo pārtikas dau- ņu par “citu padomju republiku palīdzību”.

25 letonikas avoti

To 1919. gada 3. martā laikrakstā “Latvijas Tādai attieksmei bija reāls pamats, jo pēc Sargs” norādīja žurnālists Arturs Kroders: “Un 1919. gada 18. marta, kad lielinieki zaudēja mums tiek stāstīts, ka tie, kuri uz Krieviju aiz- Jelgavu, iedzīvotājiem radās iespaids, ka lie- ved mūsu maizi, nesot mums labklājību.”32 linieku padzīšana no Rīgas un visas Latvijas Jau 1919. gada janvārī Latvijas lielinieki ir tikai tuvākā laika jautājums. Pat lielinieku pēc Krievijas parauga ieviesa valsts monopo- partijas un jaunatnes organizācijās izcēlās lu uz labību, miltiem, putraimiem, kartupe- panika un apātija. Daudzi lielinieku atbals- ļiem, cukuru, sāli, alkoholu, kas bija spēkā tītāji pieklusa un sāka pat distancēties no līdz aprīlim, kad šī pasākuma neefektivitāte viņiem, rēķinājās ar to, ka visai drīz par savu piespieda daļēji pieļaut brīvo tirdzniecību. rīcību var nākties atbildēt citas politiskas va- Lielinieku vadītās padomes reģistrēja zem- ras priekšā. Jelgavas zaudēšanai bija milzīga nieku pārtikas krājumus un daļu labības rek- demoralizējoša ietekme uz visu lieliniecisko vizēja. Katru mēnesi no zemniekiem ievāca nometni. Strādnieki bažījās, ka pēc lielinieku nodevas par lielinieku valdības noteiktajām padzīšanas jaunā vara privileģēto šķiru kar- cietajām cenām, tas ir, faktiski zemniekiem tiņu saņēmējus varētu uzskatīt par lielinieku produkti bija jāatdod gandrīz par velti. Govju atbalstītājiem un ar viņiem attiecīgi arī ap- īpašniekiem bija jādod valstij 30 litri piena ieties. LKP CK 1919. g. 27. marta kopsē- vai trīs mārciņas sviesta no katras slaucamās des protokolā teikts: “Šķiru kartiņas tagad ir govs mēnesī. Visi šie pasākumi deva niecīgus gatavas un jau iesākts izdalīt iedzīvotājiem. rezultātus. Vienīgā izeja no bada būtu labības Bet sakarā ar tagadējo stāvokli daudzi strād- ievešana no rietumvalstīm, bet tas lielinie- nieki pieprasa iesniegtos kartiņu materiālus kiem nebija iespējams, jo viņi ar šīm valstīm atpakaļ. Ja šie savāktie materiāli nāk rokā atradās karastāvoklī. vāciešiem, viņi var noderēt par materiālu re- Lai it kā rūpētos par strādnieku lab- presijām.”33 27. marta kopsēde nolēma “šķi- klājību un veicinātu šķiru naidu, Latvijas ru kartiņu izsniegšanu pagaidām apturēt un lielinieki pēc Krievijas parauga realizēja materiālus nogādāt drošā vietā”. Tomēr pēc šķirisku pieeju pārtikas produktu sadalē. dažām dienām, 31. martā, lielinieku vadoņi, No 1919. gada 1. marta viņi sāka ieviest pārliecinājušies, ka vācieši tūlīt Rīgai neuz- trīs kategoriju kartīšu sistēmu, kas fiziska bruks, nolēma atcelt šo LKP CK lēmumu un darba strādniekiem paredzēja izsniegt maz- turpināt šķiru kategoriju kartiņu izdalīšanu.34 liet vairāk pārtikas. 1. kategorijā iekļāva ne Apstākļos, kad cilvēkus pastāvīgi mocīja tikai smaga fiziskā darba strādniekus, bet arī izsalkums, padomju iestāžu kalpotāji, kuru padomju iestāžu ierēdņus, mātes-zīdītājas, darbs tieši saistījās ar pārtikas uzskaiti, sa- grūtnieces un ļoti smagus slimniekus. 2. ka- dali un kontroli, ik dienas bija pakļauti kār- tegorijā ietilpa vieglāka darba strādnieki un dinājumam piesavināties kaut mazumiņu. garīgā darba darītāji, inteliģence, kalpotāji, Uz šādu rīcību mudināja pašsaglabāšanās skolu jaunatne. 3. kategorijai pieskaitīja instinkts: bezgala grūti neko nepaņemt, ja personas, kas izmantoja svešu darbaspēku organisms no bada ir uz veselību un pat dzī- vai guva ienākumus no saviem kapitāliem, vību apdraudošas robežas, tikpat drausmīgi namiem, privātpraksi piekopušos juristus, cieš visa ģimene, tai skaitā bērni, bet pārtiku, ārstus, arhitektus utt. 1. kategorijai plāno- kaut gan negodīgiem līdzekļiem, ir iespējams ja izsniegt ¾ mārciņas (307 g), 2. katego- iegūt. Rīgas Strādnieku deputātu padomes rijai ½ mārciņas (205 g) un 3. kategorijai izpildu komiteja patvarīgu produktu piesavi- ¼ mārciņas (102 g) maizes dienā. Tomēr nāšanos mēģināja ierobežot ar lielinieku ie- tā saucamo šķiru kartiņu ieviešanu strād- rasto metodi — draudiem un bargu sodu sis- nieki uzņēma ar dalītām jūtām, pat bažām. tēmu. Vainīgos gaidīja atlaišana no darba un

26 Lielinieku varas laika bads Latvijā 1919. gadā

Latvijas Pagaidu valdība Liepājā uz kuģa “Saratov”. Liepājas ostā valdību jūsmīgi sagaidīja ap 20 000 cilvēku. 1919. g. 27. jūnijs Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva foto (27., 29., 32. lpp.) nodošana revolucionārajam tribunālam, kas badā, kaila, neapģērbta kā pienākas. Prasīt viegli mēdza piespriest nāves sodus. no šādiem slāņiem zināmu disciplīnas ievē- Tomēr tikai ar bargu sodu sistēmu vien rošanu, savu pienākumu akurātu izpildīšanu panākt kārtību un taisnīgumu produktu sada- vairāk nekā neiespējams.” 35 Milicijā strādā- lē nebija iespējams. Šim darbam bija nepie- jošie deklasētie elementi un zemas morāles ciešami augsti tikumiski un godīgi cilvēki, kas cilvēki tā vietā, lai nodrošinātu kārtību, nereti spētu pārvarēt kārdinājumu piesavināties. paši dažādos veidos piesavinājās pārtiku — Šādu cilvēku lielinieku varas struktūrās nebija zaga un pat laupīja. Piemēram, 1919. gada daudz. Atbildīgi uzdevumi lielinieku pārtikas 25. janvārī Rīgas Strādnieku deputātu pado- politikas praktiskajā īstenošanā bija uzticēti mes Pārtikas nodaļa ziņoja Gavenās milicijas milicijai, bet tā strādāja ārkārtīgi slikti un tajā priekšniekam par Pārtikas nodaļas miliču no- bija daudz negodīgu darbinieku. Rīgas Strād- ziedzīgu rīcību. Viņi kādā namā pie fabrikas nieku deputātu padomes Administratīvās no- “Fenikss” ieņēmuši telpas, neziņodami par daļas darbības pārskatā par laiku no 1919. to iecirknim. 23. janvārī miliči minētās fab- gada 17. janvāra līdz 15. februārim milici- rikas apkaimē noņēmuši pārtikas ievedējiem jas darbs vērtēts ļoti negatīvi: “Pirmkārt, pati sviestu un jēra gaļu. Rīgas Pārtikas nodaļas milicija rekrutējas no deklasētas proletariāta ziņojumā teikts: “Pie produktu atpakaļizdoša- masas kā no kara vanginiekiem, bezizejā eso- nas īpašniekiem Pārtikas nodaļas Rekvizīcijas šiem bezdarbniekiem utt. Visa šī masa ir [..] sekcijā izrādījās iztrūkums kā sviesta, tā arī

27 letonikas avoti

gaļas svarā. No gaļas izņemti tauki un nie- pināsies, viņš var atrasties arī otrā pusē — res. Pārtikas nodaļa lūdz Milicijas Priekšnieku pret jums.”38 sīki izmeklēt minētos gadījumus.” 36 Arī paši Pat Sarkanajā armijā karavīri kurnēja par pārtikas nodaļu darbinieki nereti bija negodī- sliktu ēšanu. Gaļas vietā ēdiena pagatavošanai gi un zaga pārtikas kartiņu kuponus. Pārti- arvien biežāk izsniedza zivis, cukura vietā — kas produktu nelikumīgā piesavināšanās no marmelādi no vācu okupantu pamestajiem krā- amatpersonu puses vairoja tautas postu. Vi- jumiem. 1919. gada 2. martā Padomju Latvi- sas šeit minētās pārtikas apgādes problēmas jas kara komisārs Kārlis Pētersons un Padom- lielinieku vadoņus skāra maz. 1919. gada ju Latvijas armijas pavēlnieks Pēteris Avens presē lasām, ka laikā, kad tauta drausmīgi izdeva pavēli, ar kuru sarkanarmiešiem sama- cieta un pat mira no bada, lielinieku vadoņi zināja dienas maizes devu par pusmārciņu — dzīvojuši kā lielmaņi. Vācu spēki lieliniekus no 2 mārciņām uz 1,5 mārciņām (614 g).39 no Rīgas padzina 1919. gada 22. maijā. Taču to nespēja regulāri nodrošināt, reizēm Šī notikuma priekšvakarā (10. maijā) Rīgas pat frontē kareivjiem nebija ko ēst. Slikts un Strādnieku deputātu padomes Pārvaldes no- nepietiekošs uzturs novājināja sarkanarmie- daļa ziņoja pilsētas izpildu komitejai: “Rīgas šus, un viņi bieži slimoja. 1919. gada pir- Pārvaldes nodaļa griež Jūsu vērību uz lielo majos divarpus mēnešos 6. pulkā saslima un mirstību iedzīvotāju starpā, kura ar katru die- atstāja kaujas ierindu 251 sarkanarmietis, nu pieņem draudošākus apmērus.”37 Tātad bet 7. pulkā tikai no 10. līdz 26. februārim tautas miršana badā turpinājās līdz pašai pē- saslima 102 kareivji.40 Lai kaut kā izdzīvo- dējai lielinieku valdīšanas dienai. Viņu režīma tu, Padomju Latvijas armijas daļām atļāva ilgāka noturēšanās varētu novest latviešu tau- pašām veikt pārtikas sagādi no vietējiem ie- tu pie pilnīgas bojāejas. dzīvotājiem, kas praksē noveda pie patvaļas. Sarkanarmieši marodieri iebruka zemnieku Pārtikas apgādes pasliktināšanās sētās un, piedraudot ar izrēķināšanos, pie- un bads saasina iekšpolitisko spieda zemniekus atdot pārtiku. Izspiešana situāciju nereti izvērtās par aplaupīšanu, sarkanarmieši Nemitīgā badošanās, protams, stip- ņēma visu, kas vien viņiem iepatikās. Tāpēc ri ietekmēja tautas noskaņojumu. Kad jau to, ka gan lauku iedzīvotāji, gan arī pilsētu 1919. gada janvāra vidū, pretēji lielinieku strādnieki nostāsies pret lieliniekiem, nebija solījumiem, vairākas reizes cēlās pārtikas ce- ilgi jāgaida. Šāds pavērsiens iezīmējās jau nas un ēdienu namos zupu kvalitāte netika 1919. gada februārī. Lai apturētu attiecību uzlabota, pat kreisi noskaņotajos strādniekos saasināšanos starp sarkanarmiešiem (galve- radās vilšanās sajūta. Pārtika bija pats jūtīgā- nokārt no Krievijas atsūtīto palīgspēku) un kais dzīves nervs, un tās pasliktināšanās ātri iedzīvotājiem, 1. Padomju Latvijas strēlnieku un neatturami izraisīja dziļu neapmierinātību divīzijas komandieris Gustavs Mangulis kopā un pretlieliniecisku noskaņojumu. Latvijas Re- ar kara komisāriem 1919. gada 6. februārī volucionāro sociālistu partijas laikrakstā “Uz izdeva pavēli: “Līdz šim vēl nav beigusies priekšu” (1919. g. 21. janvārī) par strādnie- aplaupīšana un vardarbība pret civiliedzīvotā- ku noskaņojuma maiņu lasām: “Mums solīja jiem man uz laiku uzticētajā frontes rajonā. uzlabot zupas, bet ir noticis gluži pretēji — Uzskatu, ka tādas lietas nav pieļaujamas, un tās palikušas vājākas,” raksta mums kāds paziņoju vispārējai zināšanai, ka katrs, kurš strādnieks. Un, konstatēdams šo faktu, tūlīt būs izdarījis civiliedzīvotāju aplaupīšanu, var- jau noteikti paziņo: “Biedri, tā tā lieta neies — darbību, izspiešanu un nelikumīgas rekvizī- jūs solāt vienu, bet dodat otru. Strādnieks cijas pret viņiem, tiks bez kavēšanās nodots vēl nav savu vārdu teicis, un, ja tas tā tur- divīzijas Revolucionārajam tribunālam un tā-

28 Lielinieku varas laika bads Latvijā 1919. gadā

Liepājas iedzīvotāji vēro Latvijas Pagaidu valdības gājienu. 1919. g. 27. jūnijs dām personām izpildīs augstāko soda mēru, mu. Bet lielinieku izveidotais bada un terora tas ir, nošaušanu.” 41 Līdzīgas pavēles atkār- sociālisms, kas nāca gaidītās brīvības un lab- tojās līdz pat komunistu varas laika beigām. klājības vietā, sajūsmu ļoti īsā laikā atskur- Tā 1919. gada 6. aprīlī 1. Padomju Latvijas bināja. Strādniekiem nebija redzams, kur un strēlnieku divīzijas komandieris Antons Mar- kā izpaužas lielinieku solītā “strādniecības tusevičs izdeva kārtējo pavēli: “Daudzi sar- interešu aistāvēšana”. Jau 1919. gada marta kanarmieši ieiet privātos dzīvokļos, izvirza sākumā prese ziņoja, ka “pār visu Rīgas un iemītniekiem nelikumīgas prasības, patvaļīgi, lauku strādniecību gulstoties vilšanās sajūta. bez militāro varas iestāžu atļaujas izlaupa dzī- Trīs ceturtdaļas strādniecības jau esot pret vokļus un piedraud privātpersonām ar bruņo- lieliniecismu.” 43 Var teikt, ka strādniekus no tu spēku.” 42 Nereti marodierus patiešām arī lieliniecisma ilūzijām izārstēja paši lielinieki notiesāja un izpildīja nāves sodu nošaujot. No ar savu pret strādniekiem vērsto politiku. Dzī- dokumentiem redzams, ka marodieriem bija ve pirms lielinieku ienākšanas daudziem sāka galvenokārt slāvu cilmes vārdi un uzvārdi. šķist kā “labie laiki”, un katrs vēlējās kaut vi- Komunisti apgalvoja, ka visa vara esot ņam būtu kāda daļiņa no tā, kas bija agrāk. strādnieku rokās. Bet tieši nabadzīgākos ie- Arī Linards Laicens vēlāk rakstīja, ka, komu- dzīvotājus, tai skaitā strādniekus, trūkums nistiem atkāpjoties, viņus atbalstījuši ne vai- un bads skāra visvairāk. Pēc lielinieku teiktā rāk kā 15–20 % iedzīvotāju.44 Ļoti iespējams, iznāk, ka strādniekiem bija jācieš pašiem no ka lielinieku atbalstītāju procents 1919. gada savas varas, tā sauktās proletariāta diktatū- maijā bija vēl mazāks. Piemēram, laikraksts ras. Tie strādnieki, kas bija kreisi noskaņo- “Zemgalietis” 12. maijā rakstīja: “Lielinie- ti, no lieliniekiem bija gaidījuši daudz, tāpēc ku piekritēju Rīgā tik maz, ka brīnums, kā P. Stučkas valdību sākumā uzņēma ar sajūs- viņi vēl valda. Nedaudzi štiki pārvalda pūli.

29 letonikas avoti

Kad viņi, lielinieki, kritīs, tad brīnīsimies, kā kas.”48 Tauta atcerējās un pilsoniskā prese to viņi turējušies.”45 Par to, kādu mācību tauta atgādināja, ka K. Ulmaņa valdība ir ne vien guva no lielinieku varas laika, 1919. gada solījusi, bet arī reāli spēj dabūt maizi no Rie- 5. septembrī kādā no saviem rakstiem iz- tumu lielvalstīm. Turpmākā šīs valdības dar- smeļoši pateica dzejnieks Edvarts Virza: bība apliecināja šo vārdu patiesīgumu. “Lieliniecisms mums vairs nav bīstams. Viņa 1919. gada janvārī gandrīz visu Latviju, saimnieciskā politika, kurai uz pēdām seko atskaitot Liepāju un tās apkārtni, kontrolēja bads, ir viņu sakompromitējusi visu sabiedrī- lielinieki. Šai laikā K. Ulmaņa valdība uztu- bas šķiru acīs.” 46 rējās Liepājā. 1919. gada 11. janvārī Minis- Latviešu publicisti 1919. gadā bija vienis tru prezidents K. Ulmanis, finanšu ministrs prātis, ka reti kāds iedzīvotājs, kam liktenis K. Puriņš un zemkopības ministrs Jānis Gold ir bijis saudzīgs un nav licis iet bojā no lie- manis devās uz ārzemēm meklēt palīdzību. linieku terora vai bada, ilgosies pēc vēlrei- K. Ulmanis apmeklēja Kopenhāgenu, Stok- zējas lielinieku atnākšanas. Un viņiem bija holmu, Tallinu, Kauņu. Kad K. Ulmanis tā taisnība. Ar vislielākajām šausmām, pat vēl paša gada 1. martā atgriezās Liepājā, viņš vairāk kā lielinieku teroru, iedzīvotāji Latvijas varēja ziņot, ka brauciens bijis sekmīgs. Sa- brīvvalsts pastāvēšanas gados atcerējās lieli- biedrotie apņēmās dot latviešu nacionālo nieku varas laika badu 1919. gadā. To savā karavīru vienībām ieročus, kas tās šai ziņā ikdienas saskarsmē ar iedzīvotājiem dabūja padarīja neatkarīgas no vāciešiem, bija ie- izbaudīt komunisti un komjaunieši. Tā, pie- gūta vairākus miljonus marku liela naudas mēram, kādā komunistu vēstulē (1926. gada summa, panākta vienošanās ar Igauniju par 4. janvārī), kas adresēta LKP CK Ārzemju bi- latviešu karaspēka organizēšanu Ziemeļlat- rojam, teikts: “Pilsētas strādniekos bieži vien vijā. Salīdzinot ar visai bezcerīgo K. Ulmaņa dzird sliktas atsauksmes par mūsu laikiem. valdības situāciju janvārī, panākumi bija lieli. Visvairāk runā par badu. Bijuši daudzi gadīju- Minētā ārzemju brauciena rezultāts bija arī mi, kad strādnieki pasaka: “Lai Dievs pasargā sabiedroto valstu labības piegādes, kas ļāva no lieliniekiem un viņu bada!” Un strādnieki K. Ulmaņa valdībai apgādāt liepājniekus ar tam pretim stāda, lūk, ko: “Lai nu cik slikti maizi. 1919. gada 26. februārī Latvijas Pa- pie mums, tas ir — buržuāziskajā Latvijā — gaidu valdības sēdē zemkopības ministrs neietu, tomēr kaut kā esam paēduši! Labāki ziņoja, ka no Latvijas sūtniecības Londonā tomēr, kā bija lielinieku laikā!” 47 saņemta telegramma, ka tur sagatavoti pār- tikas produkti un citas preces nosūtīšanai Amerikāņu pārtikas piegādes uz Latviju.49 Tas radīja pagriezienu vietējo Latvijas prese 1919. gadā informēja ie- iedzīvotāju attieksmē pret K. Ulmaņa valdī- dzīvotājus, ka ASV un Anglija apsolījušas bu, jo, kas deva maizi, tam lielā mērā pie- piegādāt pārtiku jebkurai pilsoniskai valdībai derēja simpātijas. Iekšlietu ministra Miķeļa Latvijā. Publicisti asprātīgi norādīja, ka lieli- Valtera atmiņās par iedzīvotāju attieksmi pret niekiem ir tikai politika bez maizes, turpretim Latvijas Pagaidu valdību 1919. gada pirma- kapitālistiem ir maize, kuras politiskā nozī- jos mēnešos teikts: “Kas mēs bijām atbrau- me Latvijā arvien pieaug. LSDSP laikraksts kuši uz Liepāju? Daudziem tikai taču avan- “Strādnieku Avīze” 1919. gada 21. februārī tūristi, dēkaini cilvēki — un te nu pēkšņi tie par maizes politisko nozīmi rakstīja: “Tā jo sagādājuši maizi. Es domāju, tikai ar to dienu mazāk maizes, jo vairāk visa politika tiek sa- sāka uz mums skatīties drusku kā uz patiesu dzīta maizē. Un tur, kur maizes gandrīz ne- valdību. [..] Tā bija pirmā siltā straume, kas maz vairs nav, tur viens maizes solījums vien atkausēja ļaužu vienaldzības un paguruma atsver politisku programmu, ja ne pat vairā- ledu.”50 Ievērojot darba pieaugumu pārti-

30 Lielinieku varas laika bads Latvijā 1919. gadā kas apgādes jomā, Latvijas Pagaidu valdība dzīvotāju apgāde ar pārtiku normalizējās. No 1919. gada 17. martā atjaunoja Apgādības iekšzemes laukiem bija iespējams piegādāt ministrijas darbību, ministra posteni uzticot pilsētām lopus (gaļu) un sviestu. Labību no Jānim Blumbergam. lauku iedzīvotājiem līdz jaunai ražai nebija ie- 1919. gada 9. aprīlī Liepājā ieradās spējams iegūt. Tie lauku apvidi, kuros audzē- amerikāņu tvaikonis “Lake Vimico” ar 1200 ja maz labības, piemēram, Piebalga, Drusti, tonnām kviešu miltu. Par to laikraksts “Latvi- kā arī liela daļa Kurzemes, paši bija jāapgādā jas Sargs” nākamajā dienā ziņoja: “Latvijas ar labības ievedumiem no ārpuses. Kurze- Pagaidu valdība, atzīmējot šo ievērojamo ga- mē atgriezušies bēgļi vēl 1919. gada jūlija dījumu un gribēdama izteikt savas prieka jū- sākumā sēja rudzus, viņiem bija nepiecieša- tas, devusi rīkojumu visām valdības iestādēm ma sēklas labība. Latvijas Pagaidu valdības izlikt valsts karogus.” 51 Latviešu laikraksti tirdzniecības un rūpniecības ministrs Spricis aizrautīgi pauda pateicības jūtas sabied- Paegle par stāvokli pārtikas apgādē savās at- roto valstīm, bet it sevišķi “lielajai aizjūras miņās 1923. gadā rakstīja: “Lieliniekus izdzi- demokrātijai” — ASV. Kārlis Skalbe labības na no Vidzemes un pa daļai arī no Zemgales piegādes gleznaini tēloja kā “Baltmaizes taisni sējas laikā 1919. gada pavasarī [..]. madamas” atbraukšanu. Jau nākamajā dienā Jau lielinieku valdīšanas laikā visas saimnie- pēc amerikāņu miltu kuģa ierašanās maizes cības smagi cieta zem viņu varmācībām, ār- cenas Liepājā spēji kritās. Kad iedzīvotāji kārtīgām rekvizīcijām un klaušām un aizejot sāka saņemt maizi uz kartiņām, cenas turpi- tie vēl daudziem atņēma sēklu, zirgus, lopus nāja kristies. Līdzās priekam par sabiedroto un citu inventāru. Tā daudzas saimniecības palīdzību valdības laikraksts “Latvijas Sargs” bija pataisītas pilnīgi ražot nespējīgas. Tādā uzsvēra: “Maize, kura mums tikusi, nav tik kārtā pilsētām un miestiem pārtiku jau visu vien priekš tam, lai mēs to notērētu, tā ir mā- vasaru vajadzēja piegādāt no ārzemēm. To jiens un tas ierocis, ko sabiedrotie mums dod vispretimnākošākajā veidā pagaidām izpildīja priekš cīņas ar lieliniekiem. Caur maizi pie Amerikas Pārtikas komisija uz Latvijas valsts brīvas Latvijas! Paēst un uzvarēt izbadējušus rēķina. Šāda pārtikas piegādāšanas nepie- laupītājus!” 52 ciešamība no ārienes bija paredzama arī Pievedumi no ārzemēm būtu stipri vai- vēl pēc jaunās ražas ienākšanas, jo labības rojušies, ja nebūtu noticis vāciešu organizē- visā Latvijā bija iesēts samērā nepietiekoši, tais 16. aprīļa pučs, kura mērķis bija gāzt lai izmitinātu [tas ir, apgādātu] visas zemes K. Ulmaņa valdību un formāli nodot varu vācu iedzīvotājus cauru gadu.”54 Visas cerības ielikteņu valdībai, kuras vadību uzņēmās And- Latvijas Pagaidu valdība lika uz amerikāņu rievs Niedra. Tomēr arī A. Niedras kabineta pārtikas misiju. Laikraksts “Latvijas Sargs” pastāvēšanas laikā sabiedrotie savu palīdzību 1919. gada 20. jūlijā ziņoja: “Mēs ceram, Latvijas iedzīvotājiem neatrāva, bet to snie- ka no amerikāņu misijas saņemsim pārtikas dza citādā veidā. ASV Pārtikas misijas takti- līdzekļus tādā daudzumā, ka varēsim līdz ka raksturota laikrakstā “Valdības Vēstnesis”: jaunai ražai iztikt, pieturoties pie Rīgas nor- “Mums tikai jāpateicas Amerikas Pārtikas mi- mas — 5 mārciņas nedēļā, bet uz laukiem sijai, kura, neskatoties uz politiskām pārgrozī- 10–12 mārciņas miltu mēnesī. Še nevar ne- bām zemē un neatzīdama uzurpatorisko Nied- uzsvērt amerikāņu humanitāti. Viņi sniedz ras valdību, tomēr sniedza iedzīvotājiem savu palīdzību bez jebkāda tirdznieciska aprēķina, palīdzību tieši caur pašvaldības iestādēm, par miltiem jāmaksā vēlāk, kad mūsu valūta neievērojot nelikumīgās valdības iestādes.” 53 būs labāka. Pie tam amerikāņi neprasa nekā- Pēc lielinieku padzīšanas no Rīgas un das garantijas, ne arī koncesijas vai priekš- Vidzemes un vācu sakāves Cēsu kaujās ie- rocības vēlāk. Kā jau zināms, bērnu ēdienu

31 letonikas avoti

Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis pēc atgriešanās Rīgā Hipotēku biedrības nama priekšā (tagad Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas ēka). 1919. g. 8. jūlijs

namiem produktus sniedz pilnīgi par brīvu.”55 priekšstāvjiem par viņu rūpēm patstāvīgas Rīgā 1919. gada jūlijā darbojās 25 sabiedris- Latvijas labā un pārtikas izsniegšanu maztu- kās virtuves, kas izsniedza 22 000 bezmak- rīgiem iedzīvotājiem, kā arī lūgt Sabiedrotos sas pusdienu. Bērnu bezmaksas sabiedriskās neatsacīties arī turpmāk pabalstīt no kara virtuves bija arī Rīgas Jūrmalā un tās plānoja novārdzināto latvju tautu.”58 Avīzes tāpat at- drīzumā ierīkot arī citās pilsētās. Cilvēki pie zīmēja K. Ulmaņa vadītā kabineta nopelnus: sabiedriskajām virtuvēm sāka stāvēt rindās Latvijai ir sagādāta maize, ir nodibinātas pusstundu pirms pusdienu izsniegšanas, tikai tuvas un draudzīgas attiecības ar Sabied- bērni uz viņiem speciāli ierīkotajām virtuvēm rotiem, bez kuru palīdzības Latvija nespētu sāka nākt 2–3 stundas iepriekš. Maizes izda- pastāvēt. 1919. gada jūlijā kādā no savām līšanas vietās Rīgā rindu vairs nebija, jo vi- runām Tautas Padomē ministru prezidents siem maizniekiem bija pietiekošs daudzums Kārlis Ulmanis pārtikas apstākļus vērtēja kā miltu.56 “Par humāno rīcību, par palīdzības apmierinošus. Viņš prognozēja, ka pēc jau- sniegšanu īstā laikā amerikāņu tautai jāizsaka nās ražas novākšanas varbūt izdosies pacelt lielais paldies!” šādas pateicības izpausmes maizes normu vienam cilvēkam līdz vienai bieži lasāmas 1919. gada Latvijas presē.57 mārciņai dienā, bet grūta darba strādniekiem Pateicības raksti Latvijas Pagaidu valdībai pat vairāk.59 Par pārtikas un citu preču piegā- pienāca arī no daudziem pagastiem. Piemē- dēm Latvijai, protams, bija jāsamaksā, taču ram, Dobeles pagasta pārstāvji savā vēstulē ne tūlīt, bet vēlāk, kad tā kļūs maksātspējī- (1919. g. 26. jūlijā) Ministru prezidentam ga. Ārējo parādu apmaksu Latvija varēja sākt K. Ulmanim: “Lūdz Pagaidu valdību izsa- 1924. gadā. cīt viskarstāko pateicību Sabiedroto valstu 1919. gada jūnijā un jūlijā sāka atspirgt

32 Lielinieku varas laika bads Latvijā 1919. gadā tirdzniecība, kas izmainīja Latvijas pilsē- viem, kuru dēļ palīdzība tika sniegta, ārzemju tu ārējo veidolu. Laikraksts “Zemgalietis” pārtikas piegāde izglāba lielu skaitu Latvijas 17. jūnijā ziņoja: “Rīgā tagad izskatās gan- iedzīvotāju no bada, tā izraisītām sērgām drīz kā miera laikā. Veikali atkal atvērti, logi un nāves. Vislielāko materiālo atbalstu pilni ar mantām. Viss, kas pērkams, ir aizplū- 1919. gada pirmajā pusē K. Ulmaņa valdība dis uz Rīgu. Cenas ir dārgākas kā Jelgavā, bet saņēma no Amerikas Savienotajām Valstīm; Rīgā ir viss dabūjams, pat cigāri.”60 par to lomu palīdzības sniegšanā laikraksts Ir saprotamas no bada nāves izglābto “Latvijas Sargs” rakstīja: “Amerikāņu palīdzī- Latvijas iedzīvotāju pateicības jūtas Rietumu ba pie Latvijas valsts celšanas ir neatsvera- lielvalstīm par pārtikas piegādēm, kas bagātī- ma. Latviešu tautas un Latvijas valsts vēsture gi atspoguļojas tā laika presē un dokumentos. Amerikas vārdu mūžam minēs ar sirsnību Tomēr ne jau tikai humāni apsvērumi vien un pateicību. Tikai no bada izglābtā Latvijā mudināja lielvalstis sniegt šo palīdzību, bet varēja valsti celt”61 (uzsvērums mans — au- gan pirmām kārtām pašu lielvalstu drošības tors). Latvijas iedzīvotāji bija izbaudījuši kā un saimnieciskās intereses. Padomju Krie- vācu okupācijas varu, kas nemaz negribēja vija bija pasludinājusi par savu gala mērķi glābt viņus no bada, tā arī lielinieku teroris- vispasaules revolūcijas izraisīšanu, kapitālis- tisko režīmu, kas to nespēja, jo atradās kara- ma iznīcināšanu un sociālisma ieviešanu. Tā stāvoklī ar Rietumu lielvalstīm, bet citu pār- sasniegšanai Krievija izmantoja militāru spē- tikas iegādes avotu nebija. Nodrošinādama ku. Piemēram, Sarkanās armijas iebrukumu tā laika apstākļiem kaut cik ciešamu apgādi Baltijas valstīs 1918. gada decembrī komu- ar pārtiku, K. Ulmaņa valdība cilvēku apzi- nisti traktēja kā “kapitālistiskās starpsienas ņā kļuva par vienīgo varu, kas grib un var noārdīšanu, kura šķir revolucionāro Vāciju no glābt latviešu tautu no bada un izmiršanas. sociālistiskās Krievijas”. Padomju Krievijas Tādējādi ārvalstu labības piegādes, veicinot agresīvie vispasaules revolūcijas plāni tieši tautas uzticību un atbalstu K. Ulmaņa valdī- apdraudēja Rietumeiropas valstis, to demo- bai un Latvijas neatkarības idejai, pārvērtās krātisko iekārtu. Tādēļ (un arī saimniecisku par vienu no stiprākajiem ieročiem cīņā pret apsvērumu dēļ) Antantei bija jācīnās pret lieliniecisko sociālismu Latvijā, kurš tautai Padomju Krieviju. Sabiedrotie nevēlējās sūtīt asociējās ar badu un teroru. savu karaspēku uz Baltiju, tā vietā viņi centās apvienot visus vietējos pretlielinieciskos spē- Avoti un piezīmes kus un pacelt to kaujas spējas. Karojot pret 1 Laicens L. Kāpēc krita Padomju Latvija. Krieviju dēļ Latvijas teritorijas atbrīvošanas, Cīņa. 1989. Nr. 2. (3. janv.) 2. lpp. neatkarīgās Latvijas armija tanī pašā laikā 2 Andersons E. Latvijas vēsture. 1914– karoja arī Antantes interesēs. Tāpēc Antan- 1920. Stokholma, 1967. 385. lpp.; te arī sniedza palīdzību K. Ulmaņa valdībai. Aizsilnieks A. Latvijas saimniecības Rietumu lielvalstu plānos neietilpa neatkarīgu vēsture. 1914–1945. Stokholma, 1968. Baltijas valstu izveide, bet lielinieku varas gā- 127.–130. lpp. un 142.–145. lpp.; Šilde šana Krievijā. Kaut arī amerikāņi ar pārtikas Ā. Latvijas vēsture. 1914–1940. Valsts piegādēm bija sekmējuši Baltijas valstu ne- tapšana un suverēna valsts. Stokholma: atkarības izcīnīšanu, ASV neatmeta cerības Daugava, 1976. 295. lpp. par lielinieku režīma drīzu gāšanu Krievijā un 3 Kurlovičs G. Konsultants Latvijas vēsturē 1919. gadā vēl nebija gatavas atzīt Latvijas un civilzinībās. 3. Mācību līdzeklis. Rīga: un citu Baltijas valstu neatkarību. Minētais Zvaigzne ABC, 1998. 11. lpp. nemazina Rietumu lielvalstu pārtikas un citu 4 Blūzma V. Debesis palika neaizsniegtas. preču piegādes nozīmi. Neatkarīgi no motī- Zvaigzne. 1989. Nr. 2. (Febr). 2. lpp.

33 letonikas avoti

5 Izraksts no Tautas Padomes sēdes pro- 28 LVA. 1. f. 11. apr. 30. l. 12. l. tokola par Latvijas valsts pasludināšanu. 29 Turpat. 3. apr. 34. l. 13. l. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2003. 30 Treijs R. Latvijas Komunistiskā partija Nr. 3. 142.–143. lpp. 1919. gadā. Rīga: Liesma, 1968. 118. lpp. 6 Latvijas jaunās valdības steidzamākais 31 LVA PA. 31. f. 1. apr. 63. l. 39. l. darbs. Jaunākās Ziņas. 1918. Nr. 6 (21. 32 Kroders A. Ir pats pēdējais brīdis. Latvijas nov.) 1. lpp. Sargs. 1919. Nr. 36. (3. marts) 1. lpp. 7 Tagad vai nekad. Līdums. 1918. Nr. 239. 33 LVA PA. 31. f. 1. apr. 63. l. 35. l. (13. dec.) 1. lpp. 34 Turpat. 40. l. 8 LVVA. 1307. f. 1. apr. 327. l. 60.–64. l. 35 LVA. 1. f. 3. apr. 51. l. 88. l. 9 Turpat, 277. l. 11.–13. l. 36 Turpat. 11. apr. 39. l. 33. lpp. 10 Winnig A. Am Ausgang der deutschen 37 Turpat. 3. apr. 19. l. 27. l. Ostpolitik: Persönliche Erlebnisse und 38 Mantojums. Uz priekšu. 1919. Nr. 14. Erinnerungen. Berlin: Staatspolitischer (21. janv.) 1. lpp. Verlag G. m. b. H., 1921. S. 81. 39 LVA. 25. f. 1. apr. 39. l. 169. l. 11 LVVA. 1307. f. 1. apr. 277. l. 1. l. 40 Bērziņš V. Latviešu strēlnieki — drāma un 12 Turpat. 327. l. 83. lpp. traģēdija. Rīga: Latvijas vēstures institūta 13 Turpat. 277. l. 10.–13. l. apgāds, 1995. 167. lpp. 14 Tagad vai nekad. Līdums. 1918. Nr. 239. 41 LVA. 25. f. 1. apr. 14. l. 1. l. (13. dec.) 1. lpp. 42 Turpat. 17. l. 11. l. 15 Stučka P. Mūsu taškentieši. Cīņa. 1989. 43 Strādnieku šķiras maldināšana. Latvijas Nr. 17. (20. janv.). 2. lpp. Sargs. 1919. Nr. 37. (4. marts) 1. lpp. 16 LVA PA. 31. f. 1. apr. 63. l. 39. l. 44 Laicens L. Kāpēc krita Padomju Latvija? 17 Andersons E. Latvijas vēsture. 1914– Cīņa. 1989. Nr. 2. (3. janv.) 2. lpp. 1920. Stokholma, 1967. 385. lpp. 45 Lielinieciskā Latvija. IV Zemgalietis. 1919. 18 Stāvoklis komunistiskajā Rīgā. Strādnieku Nr. 8. (12. maijs) 3. lpp. Avīze. 1919. Nr. 52. ( 14. maijs) 1. lpp. 46 Virza E. Ko darīt? Latvijas Sargs. 1919. Nr. 19 “Strādnieku kulaks”. Baltijas Vēstnesis. 131. (5. sept.) 1. lpp. 1919. Nr. 20. (20. jūn.) 1. lpp. 47 LVA PA. 240. f. 2. apr. 191. l. 34. l. 20 Šilde Ā. Latvijas vēsture. 1914.–1940. 48 Maize un politika. Strādnieku Avīze. 1919. Valsts tapšana un suverēna valsts. Stokhol- Nr. 14. (21. febr.) 1. lpp. ma: Daugava, 1976. 295. lpp. 49 LVVA. 1307. f. 1. apr. 277. l. 87. l. 21 No lielinieku valstības. Zemgalietis. 1919. 50 Kroders A. Astoņpadsmitais novembris. Nr. 8. (12. maijs)1. lpp. Rīga: “Pagalma” izdevums, 1938. 15. lpp. 22 Lielinieciskā Latvija. IV. Zemgalietis. 51 Latvijas Sargs. 1919. Nr. 68. (10. apr.) 1. lpp. 1919. Nr. 7. (10. maijs) 1. lpp. 52 Br. E. Maize Latvijai. Latvijas Sargs. 1919. 23 Vai latviešu strādniekam jānožēlo lielinieku Nr. 69. (11. apr.) 1. lpp. aiziešana? Zemgalietis. 1919. Nr. 2. 53 Br. Dārdzība un tās apkarošana. Valdības (5. maijs) 2. lpp. Vēstnesis. 1919. Nr. 1. (1. aug.) . 3. lpp. 24 Strādnieku stāvoklis lielinieku laikā Jelgavā. 54 Paegle S. Kā Latvijas valsts tapa. Rīga: Au- Zemgalietis. 1919. Nr. 26. (3. jūn.) 2. lpp. tora apgādībā, 1923. 327. lpp. 25 Brīvā tirdzniecība un pārtikas monopols. 55 Pārtikas izredzes. Latvijas Sargs. 1919. Uz priekšu. 1919. Nr. 29. (8. febr.) 1. lpp. Nr. 91. (20. jūl.) 1. lpp. 26 No lielinieku valstības. Zemgalietis. 1919. 56 LVVA. 1307. f. 1. apr. 1316. l. 36. l. Nr. 8. (12. maijs) 1. lpp. 57 Pārtikas izredzes. Latvijas Sargs. 1919. 27 LVA PA. 31. f. 1. apr. 63. l. 35. l. Nr. 91. (20. jūl.) 1. lpp.

34 Lielinieku varas laika bads Latvijā 1919. gadā

58 LVVA. 1307. f. 1. apr. 1316. l. 30. l. 60 Latvija. Zemgalietis. 1919. Nr 37. (17. 59 Tautas Padomes trešā sesija. Ministru pre jūn.) 2. lpp. zidenta runa. Strādnieku Avīze. 1919. Nr. 61 Latvijas pateicība amerikāņiem. Latvijas 65. (19. jūl.) 1. lpp. Sargs. 1919. Nr. 109. (10. aug.) 1. lpp.

Die Hungersnot in Lettland 1919 zur Zeit der Herrschaft der Bolschewisten

Paulis Gavars Zusammenfassung

Stichwörter: Versorgung mit Nahrungsmitteln, Hungersnot, Aussterben der Bevölkerung, Beihilfe der Aliirten, Einfuhr von Nahrungsmitteln

Am 18. November 1918 wurde ein unabhängiger Staat — Republik Lettland — proklamiert. Für die provisorische Regierung Lettlands mit Ministerpräsidenten Kārlis Ulmanis an der Spitze wurde die Versorgung der Bevölkerung mit Nahrungsmitteln zu vordringlicher Aufgabe. Das war nicht nur eine wirtschaftliche, sondern auch sehr bedeutsame politische Frage. Nur solche Regierung, die imstande sein wäre, die Bevölkerung des Landes mit Brot zu versorgen und solcherweise eine Möglichkeit zum Durchkommen zu bieten, könnte sich die Unterstützung und Geltung unter der Bevölkerung verschaffen. Die Regierung von K. Ulmanis suchte die Beihilfe bei den westlichen Aliirten, besonders bei den USA, die für Lettland das Getreide und andere Lebensmittel lieferten. Am Anfang 1919 fast das ganze Territorium Lettlands besetzte die Rote Armee Sowjetrusslands und hier wurde die Sowjetmacht, das heisst, die Macht der Bolschewisten, gegründet. Demnächst in Lettland trat gleiche Hungersnot wie in Russland ein. Der einzige Ausweg aus der Hungersnot könnte die Einfuhr von Getreide aus westlichen Staa ten sein, doch das war für Sowjetrussland und Sowjetlettland unmöglich, weil die russischen und lettischen Bolschewisten mit den westlichen Grossmächten im Krieg standen. Zur Zeit der Herrschaft von Bolschewisten (Januar 1919 — Ende Mai 1919) erfolgte massenhaftes Aussterben der Bevölkerung an Hunger. Nur in Riga verhungerten 8590 Menschen. Die Hun- gersnot, der Terror und unsinnige Agrarpolitik riefen die Unzufriedenheit und antibolschewis- tische Einstellung der Bevölkerung hervor. Nachdem die Bolschewisten eine schwere Nieder- lage erlitten und aus Kurzeme und Vidzeme vertieben wurden, normalisierte die Regierung von K. Ulmanis einigermassen die Versorgung der Bevölkerung mit Nahrungsmitteln. Am meisten wurde das Getreide aus den USA eingeführt. Die ausländischen Lieferungen von Lebensmitteln retteten eine grosse Zahl der Einwohner Lettlands vor der Verhungerung. Indem die Regierung von K. Ulmanis die Versorgung der Bevölkerung mit Nahrungsmitteln sicherstellte, wurde diese Regierung im Bewusstsein der Menschen zu einziger Macht, die das lettische Volk vor Hunger und Aussterben retten will und kann. Die Getreidelieferungen der Westmächte wurden zu einer der stärksten Waffen im Kampfe gegen den bolschewistischen Sozialismus, der sich im Bewusstsein der Menschen mit Hunger und Terror assoziierte.

35 letonikas avoti LATVIJAS UN LIETUVAS SAKRĀLĀS ARHITEKTŪRAS SAIKNES 19. GS. OTRAJĀ PUSĒ–20. GS. SĀKUMĀ

Jānis Zilgalvis, Dr. arch. (Latvija) Nijole Lukšionīte, Dr. art. (Lietuva)

Atslēgas vārdi: Latvijas un Lietuvas arhitektūras vēsture, sakrālā arhitektūra, Lietuvā un Latvijā praktizējošo arhitektu darbība

19. gs. otrajā pusē–20. gs. sākumā Rīgas Politehnikumā izglītību guvušie, Latvijā praktizē jošie arhitekti sekmēja jaunu stilistisko strāvojumu izplatību Lietuvā. Šajā laika periodā pēc arhitekta K. E. Strandmaņa un būvinženiera F. fon Viganovska projektiem Lietuvā tika uzcelts ievērojams skaits baznīcu, kas šodien veido mūsu kaimiņzemes minētā laika posma sakrālās arhitektūras mantojuma nozīmīgu daļu. Viņu darbi Latvijā ir ne mazāk ievērojami. Lietuvā darbojusies arī vesela virkne citu arhitektu, kas izglītību bija guvuši minētajā Rīgas mācību iestādē. Ideju, domu un pieredzes apmaiņa veicināja kvalitatīvas sakrālās arhitektūras raša nos, ar kuru varam lepoties vēl šodien gan Lietuvā, gan Latvijā. Šo saikņu un kultūras vērtību rašanās atspoguļojums ir arī šī raksta mērķis.

Bija laiks, kad Latvija un Lietuva kopā otrajā pusē katoļu baznīcu un muižu ēku, gal- iekļāvās Krievijas impērijas sastāvā. Saiknes venokārt dzīvojamo ēku pasūtītāji vērsās pie arhitektūras jomā drīzāk bija esošās politiski Latvijā praktizējošiem arhitektiem. Pēc 1863. ekonomiskās situācijas epizodiski diktētas, gada sacelšanās sekoja stingras represijas, nevis patstāvīgu sakaru un kontaktu noteik- tika aizliegta katoļu baznīcu celtniecība un tas. Neskatoties uz to, šīs saiknes 19. gs. ot- to remonts. Tikai atsevišķos gadījumos visai rajā pusē–20. gs. sākumā lielā mērā noteica ietekmīgiem un bagātiem muižniekiem izde- eklektisma un jūgendstila arhitektūras attīstī- vās iegūt būvniecības atļauju, un projektētāju bu Lietuvā, vienlaicīgi bagātinot Latvijas arhi- tie meklēja lielākoties ārpus Lietuvas. Te savu tektu darbības iespējas un izpausmes. lomu spēlēja neuzticība Krievijas arhitektiem. Liela nozīme bija arī Rīgas Politehnikuma Viens no pasūtītājiem bija Reinolds Tīzen- dibināšanai1, 1869. gadā tur tika atvērta Ar- hauzens (R. Tiesenhausen), kura dzimtas hitektūras nodaļa. Tajā sagatavotie arhitekti īpašumā kopš 18. gs. bija Rokišķu miests, bija nepieciešami strauji augošajai Rīgas vēlāk pilsēta. Te 1864. gadā nodega vecā pilsētai, taču zinības būvmākslā apguva arī koka baznīca un tās vietā tika celta jauna — studenti, kas vēlāk praktizēja arī citās vietās, Sv. Mateja katoļu baznīca (1868–1870, tostarp Lietuvā. arh. G. fon Šahts (G. von Schacht)).2 Mi- Jaunākie pētījumi šajā jomā ļauj secināt, nētais pasūtītājs vairākkārt konsultējies ar ka Latvijas un Lietuvas kontakti arhitektūras Rīgas arhitektu J. D. Felsko (J. D. Felsko),3 attīstībā veidojās vairākos virzienos. 19. gs. taču būvuzraudzību vēlāk uzņēmies Liepājas

36 LATVIJAS UN LIETUVAS SAKRĀLĀS ARHITEKTŪRAS SAIKNES 19. GS. OTRAJĀ PUSĒ–20. GS. SĀKUMĀ arhitekts Maks Pauls Berči (M. P. Bertschy). Baznīca ir trīsjomu, ar poligonālu apsīdu, bez torņa, un tās draudzes telpas ārsienas ritmiski sadala kontrforsi. Baznīcas galvenā fasāde, atbilstoši iekšējai struktūrai, sadalīta trīs jos- lās, vidusdaļu izceļot ar diviem kāpienveida kontrforsiem. Divslīpju jumta malas aizsedz kāpienveida zelminis ar dekoratīviem tornī- šiem. Dievnama tornis ir brīvstāvošs (1883, arh. G. Verners (G. Verner)), viņa darbs ir arī kapela un mūra žogs). Baznīcas celtniecības darbus vadījuši vairāki būvuzņēmēji, to vidū arī Johans Vilhelms Rīge (J. W. Rüge) no Liepājas. Viņš realizējis daudzas M. P. Berči projektētās ēkas — mūrnieka amatu apguvis Vācijā un no 1869. gada strādājis Liepājā, no 1871. gada nodibinājis savu patstāvīgu uzņēmumu. J. D. Felsko neapšaubāmi varēja konsultēt R. Tīzenhauzenu baznīcas veidošanas iecerē. Daļa viņa plašāk pazīstamo un ievērojamāko darbu jau bija tapuši. Tās bija Rīgas baznī- cas, kuru nav ļoti daudz, taču lielākā daļa ierindojama labāko Latvijas stilu atdzimša nas laika dievnamu vidū, piemēram, Angli- 1. att. Palangas katoļu baznīca kāņu baznīca Vecrīgā (1853–1859), vecā (1897–1907, arh. K. E. Strandmanis) Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīca (1864–1869), Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca Sarkandau- gavā (1876–1878), kā arī ārpus Rīgas apstiprinājuma, ka viņš šo skolu pabeidzis.5 celtā Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca Lietuviešu pētnieks K. Jasens norāda 6, ka (1872–1874) un Sv. Katrīnas luterāņu baznī- pēc mācību beigšanas sekojis jaunā arhitekta ca Viļķenē (1864–1867). praktizēšanās posms pie norvēģu arhitekta 1897. gadā Lietuvā tika atcelts aizlie- Andreasa Buges (A. Bugge), kurš bija beidzis gums celt katoļu baznīcas, kas veicināja Berlīnes būvakadēmiju, strādāja Zviedrijā un daudzas jaunas iniciatīvas. Gan pilsētās, gan arī Norvēģijā. Viņš kopā ar K. E. Strandma- nelielos miestiņos sākās jaunu dievnamu ni darbojies Zundsvales pilsētā Zviedrijā, kur celtniecība. Tie pārsvarā bija gotiskās formās A. Buges projektēta ir pilsētas domes ēka. ar augstiem piramidāliem torņiem. Šajā lai- 1893. gadā K. E. Strandmanis atgriezies kā Lietuvā veiksmīgi darbojās zviedru izcel- Stokholmā. Kā norāda minētais K. Jasens, smes arhitekts no Liepājas — Kārlis Eduards tālāk K. E. Strandmanis strādājis arhitektu Strandmanis (K. E. Strandmann).4 Gustava Hermansona (G. Hermansson) un Liepājā dzīvojušā, zviedru izcelsmes arhi- Ādolfa Emīla Melandera (A. E. Melander) bi tekta (1867–1946) darbība sakrālās arhitek- rojos Stokholmā. Lai arī nav dokumentāli pie- tūras jomā tiek aktīvi apzināta. Pēc pamatiz- rādāms, kuru augstskolu tieši K. E. Strand- glītības iegūšanas, K. E. Strandmanis studējis manis ir beidzis, viņa darbi liecina par vispu- Tehniskajā augstskolā Stokholmā, taču nav sīgu izglītību arhitektūras jomā.

37 letonikas avoti

(1896–1904), iespaidīgā divu torņu trīsjo- mu baznīca ar fantastisku gotisku interjeru Švekšnā (1901–1905), plastisku gotikas formu bagātā baznīca Salantos (1906–1911), dievnams Žiobiškos (1902–1911), romāni- kas formās celtā divtorņu trīsjomu baznīca ar izvērstu transeptu Alantos (1904–1912), baznīca Ramugalos (1902–1914) u. c.8 Pēc analoģijām par viņa darbiem lietuvie- šu arhitektūras vēstures pētnieki uzskata arī baznīcas Kelmē (1901–1908), Akmenē (1907–1912), Vilkijā (1900–1908), Jurbar- kā (1902–1907) un citur. Kas raksturīgs visām K. E. Strandmaņa celtajām baznīcām Lietuvā? Vienalga, vai tās ir divtorņu vai vientor- ņa, gotikas vai romānikas formās, ar izvērstu vai vienkāršāku plānojuma telpisko uzbū- vi — visām piemīt tradicionāla plānojuma kompozīcija, drošs, plastiski bagāts, stilistiski viengabalains vēsturisko formu pielietojums, taču ne kopējums. Ar arhitektūras formu pa- līdzību vienmēr tiek pausts ticības spēks un 2. att. Jelgavas katoļu baznīca gara pacelšanās pāri ikdienas rūpēm un sa- (1904–1906, arh. K. E. Strandmanis) dzīves niecībām. Neviena no viņa Lietuvas baznīcām nav ārējā veidolā skopa un pieti- cīga — arhitekts pratis pat vienkāršībā rast 1894. gadā K. E. Strandmanis ierodas pilnskanīgu māksliniecisko tēlu un piesaistīt Liepājā, pilsētā, kas kļūs par viņa dzīvesvietu uzmanību pagātnes mākslas stilu — romāni- vairākus gadu desmitus. Šajā laikā Liepājas kas un gotikas — formu interpretējumam un saimnieciskajā dzīvē vērojams uzplaukums. valdzinājumam. Tās osta izvērtās par vienu no nozīmīgāka- Lietuviešu pētnieki norāda, ka K. E. Strand- jām Krievijas impērijā, attīstījās rūpniecības manis savos darbos nereti izmantojis konkrē- uzņēmumi, tika celtas jaunas sabiedriskās un tus prototipus, piemēram, gotisko Elizabetes dzīvojamās ēkas. Liepājā arhitektam vajadzē- baznīcu Mārburgā un tādā pašā stilistikā vei- ja būt darba pilnām rokām, taču savā rado- doto Jāņa baznīcu Stokholmā.9 Pirmā no mi- šajā mūžā arhitekts vairāk praktizējis ārpus nētajām (1235–1283, 14. gs. pirmā puse) Latvijas — viņa projektētas ir aptuveni trīs- ir divtorņu, ar smailiem torņu noslēgumiem, desmit baznīcas Lietuvā. Tās ir ievērojamas pusapļa apsīdu un tāda paša veida transepta neogotikas un neoromānikas celtnes.7 Viena galiem. Taču šī baznīca varēja kalpot tikai kā no pirmajām ir no sarkanajiem ķieģeļiem idejas avots dažām divtorņu katedrālēm Lie- celtā neogotiskā trīsjomu baznīca ar izvērstu tuvā. Otra baznīca (1884–1890) ir ar vienu transeptu Palangā (1897–1907), vietā, kas torni un izvērstu apjoma telpisko kompozīciju līdz Pirmajam pasaules karam piederēja pie (arh. K. Mollers (C. Möller)). Arī tā varēja būt Kurzemes guberņas. Viņa darbi ir arī kato- tikai kā viens no daudziem citiem līdzīgiem ļu baznīcas Plungē (1902–1933), Gruzdiu objektiem, kas tika studēti, lai veidotu savu

38 LATVIJAS UN LIETUVAS SAKRĀLĀS ARHITEKTŪRAS SAIKNES 19. GS. OTRAJĀ PUSĒ–20. GS. SĀKUMĀ rokrakstu, piemēram, Gustava Ādolfa baznīca It īpaši tornis tādējādi optiski kļuvis vieglāks, Zundsvalā. jo smagnējais sarkanais ķieģelis tikai ierā- No nozīmīgākajiem K. E. Strandmaņa mē vimpergus un smailloka logailu apma- darbiem Latvijā minama Jelgavas Sv. Jura les. Smalki izstrādātas ir dievnama fasāžu un Dievmātes Jaunavas Marijas debesīs detaļas, piemēram, galvenās ieejas portāla uzņemšanas godam veltītā katoļu baznīca gotiskie kapiteļi un šie paši elementi logailu (1904–1906). Baznīca celta no sarkanajiem arkādēs, greznie durvju eņģu metālkalumi, ķieģeļiem, tai ir viens tornis, transepts un trīs kāpņu izbūvju frīzu joslu sīkdaļas zem jumta jomi. Baznīcas torņa apakšējā daļa visai īpat- dzegas un starpstāvu vietās u.c. Virs galvenās nēji ieaudzēta lūgšanu telpas apjomā, kaut ieejas novietots cilnis ar Svētā vakarēdiena gan tornis ir ar to tikai bloķēts. Tas panākts, ainu. Tas gan ne pārāk labi iekļaujas smail- veidojot palielus, ar teltsveida jumtu segtus loka arkā, kas aizpildīta ar ažūru ornamentu. poligonālus kāpņu telpas izvirzījumus abpus Draudzes telpas pārsegumā izmantotas koka tornim. Dievnama apjoma kompozīcijā domi- konstrukcijas, bet apsīdu pārsedz zvaigžņu nē vertikālisms, fasādes ir atraktīvi uzirdinā- velve no mūra. tas, lietojot frīzu joslas, arkatūras, lizēnas un No minētajām K. E. Strandmaņa projek- ailu apmaļu dekoru. Torņa galvenajā fasādē tētajām baznīcām Lietuvā proporcionālās uz- izveidots liels rozes logs. Atsevišķās vietās, būves, silueta un fasāžu risinājuma ziņā vislī- kā nišās, torņa fasāžu augšdaļā, galvenās dzīgākā Jelgavas baznīcai ir Paņevežas rajona ieejas portālā un citur izmantots apmetums. Ramugalu baznīca, kas gan, pretēji baznīcai

3. att. Ramugalu katoļu baznīca 4. att. Ramugalu katoļu baznīca (1902–1914, arh. K. E. Strandmanis)

39 letonikas avoti

Jelgavā, nav bazilikas tipa. Abi dievnami ir ar K. E. Strandmaņa nākošo darbu — Višķu ka- vienu zvanu torni. Arhitektoniskajā risināju- toļu baznīcu (1908–30. gadi). Tā ir bazilikas mā izmantoti arhitekta K. E. Strandmaņa un tipa, ar bloķētu torni, izvērstu transeptu un arī citu viņa amatbrāļu bieži lietotie kontrfor- kori ar trim apsīdām. Pie torņa sāniem pie- si, rozes logs un dzegas arkatūra. Līdzīga ir slēdzas pusapļa izvirzījumi kāpnēm. Visai in- abu dievnamu torņa fasādes kompozīcija — teresanta ir lielā torņa augšdaļa — virs četr- virs ieejas portāla novietots liels rozes logs, stūra korpusa novietota astoņstūra galerija ar virs tā, augšpus starpstāvu dzegai — logailu laternai līdzīgu noslēgumu, kuru vainago pi- un nišu virkne, kurai seko dekoratīva frīzu ramidāla smaile. Baznīcas cēlā, majestātiskā josla un divas palielas smailloka logailas. Virs un monumentālā apjoma izteiksmību vairo tām — augšpus jumta dzegai — jau torņa gleznieciskais materiāls — kalti granītakme- smailes pakāji rotā vimpergs ar apaļu nišu ņu bloki. Višķu katoļu baznīca labi raksturo centrā, kurā ievietots pulkstenis. Atšķirība ir K. E. Strandmaņa darbību laika ritumā, jo vienīgi torņa kontrforsu noslēgumā — Jelgavā šajā viņa darbā dominē pilnīgi jauns būvfor- tie beidzas īsi pirms dzegas, bet Ramugalos mu un elementu traktējums, kaut arī apjoma pāraug fialēs. Atšķirības vērojamas arī abpus telpiskā uzbūve ir tradicionāla un baznīcas tornim novietoto kāpņu telpu torņveida pie- fasādēs lietoti romānikas stila elementi, kā būvēs — Lietuvā neliels tornītis paceļas virs pusapļa arkas, kontrforsi u.c., turklāt izman- kvadrātveida apjoma, bet Jelgavā torņveida totie romānikas motīvi labi iekļaujas ziemeļ- piebūvei dota lielāka patstāvība, tā ir masī- nieciski skarbajās 19. gs. un 20. gs. mijas vāka un liekas arī arhitektoniski veiksmīgāka. stilistiskajās nokrāsās. Tomēr dievnama ar- Saskatāmas arī citas detaļu atšķirības, kas lie- hitektūra kopumā jāattiecina jūgendstilam. cina, ka arhitekts savus darbus nav atkārtojis Monumentalitātes un nesadrumstalotības tieši un centies katrā ienest kaut ko jaunu vai iespaids radīts dievnama iekšienē, kur pārse- variēt esošo, vienlaicīgi palikdams uzticīgs gumā izmantotas cilindriskās un krusta velves. arhitektoniskās kompozīcijas principiem ko- K. E. Strandmaņa darbs (kopā ar arh. pumā. Draudzes telpas jomi pārsegti ar krusta Ludvigu Melvilu (L. Melville)) ir arī Liepājas velvēm, kuras balsta masīvi pīlāri. Tāpat kā Sv. Jāzepa katoļu baznīca, — kas ir 1894.– Jelgavā, kopējā noskaņa ir gotiska, taču abos 1900. gadā pārbūvēta vecā, 1762. gadā gadījumos šī noskaņa sasniegta atšķirīgi — iesvētītā baznīca.10 Jaunais asimetriskais Jelgavā ar stilistiski atbilstošu koka konstruk- dievnams iekļāvās Liepājas pilsētas 19. gs. ciju lietojumu, Ramugalos ar tādām pašām otrās puses apbūvē un mākslinieciskā ziņā mūra konstrukcijām. Arhitekts Lietuvā izpildī- neatpalika no pārējām pilsētas baznīcām. Ir jis arī mazākus pasūtījumus. Viens no tādiem zināms, ka K. E. Strandmanis galvenokārt ir Ylakiu kapu kapliča (1904). Nelielā vienjo- pievērsies interjeram. ma celtne ir gotiska, pie ieejas veidots neliels Jāsecina, ka šeit nav daudzu katoļu lievenis, altārgalā — kvadrātveida apsīda. baznīcu draudžu telpu ārišķīgā spožuma Ja Jelgavā K. E. Strandmanis eksterjerā pieblīvētās gaisotnes. Taču telpa nav arī un interjerā izmantojis tikai gotikas formas, mākslinieciski nabadzīga. Gluži otrādi — tā tad cits viņa darbs Lietuvā — Alantu Sv. Ja- ir mākslinieciski piesātināta un galvenais uz- kuba katoļu baznīca ir neoromānikas celtne. svars ir likts uz sienu un griestu dekoratīvo Trīs jomu dievnamam ir divi masīvi torņi un risinājumu, kas ir mākslinieciski un dekoratī- koris ar divām sānu apsīdām. Ēka pārsegta vi ļoti bagāts un pārsteidz ar motīvu dažādī- ar krusta velvēm. Tā atspoguļo 19. gs. ot- bu, kuri kopumā iekļaujas vienotā stilistiskā rās puses arhitektoniskās domāšanas notu- gammā. Rotātas ir sienas, kuru rotājumi pie- rību arī 20. gs. sākumā. To nevar teikt par lāgojas arhitektoniskajām formām — arkām,

40 LATVIJAS UN LIETUVAS SAKRĀLĀS ARHITEKTŪRAS SAIKNES 19. GS. OTRAJĀ PUSĒ–20. GS. SĀKUMĀ dzegām utt., tāpat arī pārsegumi, kur, pie- jāvērtē kā nozīmīgu, tad no tās daudz neat- mēram, sānu jomos griestu koka sijas un to paliek būvinženiera Floriana fon Viganovska starplaukumi ir greznas ornamentikas piesā- (F. von Wyganowsky) radošais veikums, kas tināti. Šāda pieeja — galvenās — draudzes tāpat vienlīdz nozīmīgs kā Latvijā, tā Lietuvā. telpas interjera risinājumā liecina, ka autors Viņš dzimis Grodņas guberņas Kotras mui- centies arhitektūru papildināt ar mākslu, ne- žā 1854. gadā, miris 1914. gadā Rīgā. No veidojot plastiskus rotājumus, bet gan konfe- 1873. gada līdz 1879. gadam mācījies Rīgas sijai mazāk raksturīgu dekoratīvi piesātinātu Politehnikumā, izglītību turpinājis Nikolaja plakni (sienas noformējumu). Kara akadēmijā. No 1881. gada līdz 1901. K. E. Strandmaņa celtās baznīcas veido gadam viņam Rīgā bija birojs.11 1891. gadā ievērojamu sakrālā kultūras mantojuma daļu priesteris K. Cirtautas lūdza F. fon Viganovski gan Latvijā, gan Lietuvā. Tās joprojām būtis- izstrādāt Kauņas katedrāles rekonstrukcijas ki ietekmē lauku un pilsētu vēsturisko vidi, projektu, kurai jau šajā laikā bija piešķirts dodot tai individuālu, savdabīgu un laikmeta bazilikas statuss. mākslu atspoguļojošu raksturu. Mākslinie- F. fon Viganovskis paredzēja seno gotis- ciski daudzveidīgā, būvmākslas attīstības ko baznīcu pārklāt ar savam laikam populāru plūsmā iekļautā arhitekta daiļradē vēl daudz neogotisku dekoratīvo ietērpu.12 Šis projekts kas ir pētāms, sīkāk apzināms arī viņa dzīves netika realizēts, bet Sv. Sakramenta kapličas gājums, mazāk zināmie darbi, māksliniecisko piebūve (1895) tomēr tika realizēta. Viņa rokrakstu noteicošie faktori un ietekmju avoti. projektēts ir iespaidīgais īres nams (1883) ar Ja K. E. Strandmaņa darbību Latvijas veikaliem Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 2. Ēka, un Lietuvas arhitektūras saskarsmes jomā kas sākumā piederēja pašam būvinženierim,

5. att. Īres nams ar veikaliem Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 2 (1883, būvinž. F. fon Viganovskis)

41 letonikas avoti

rināts un beidzas ar poligonālu noslēgumu. Abās pusēs korim ir sakristejas, virs kurām atrodas ložas. Ieejas izvietotas arī ēkas sā- nos. Pārsegumā izmantotas krusta velves. Sarkano ķieģeļu celtnes dzegas, logu un durvju ierāmējumam, kolonnām un atsevišķās ci- tās vietās izmantoti dzeltenie ķieģeļi. Pamats mūrēts no rupji aptēstiem laukakmeņiem. Korekti izpildītās ķieģeļu sīkdaļas fasādēs un arī iekšienē rada mākslinieciski izteiksmīgu iespaidu. Jāpiebilst, ka iekšējā iekārta līdz pēdējam sīkumam atbilst stila prasībām, ik- viena detaļa ir atsevišķi projektēta, pat sienu un velvju polihromija.14

6. att. Sv. Franciska katoļu baznīca Rīgā (1889–1892, būvinž. F. fon Viganovskis)

un šeit atradās arī viņa birojs, risināta t. s. ķieģeļu stilā. Fasādēs brīvi stilizēti viduslaiku arhitektūras motīvi — smailarkas, arkatūras u. c. Šī ēka izceļas blakus esošo vidū ar īpašu, plastiski veidotu asimetrisku fasādi. Galvenā ieeja izcelta ar rizalītu, taču tam ir pakārto- ta loma galvenās fasādes arhitektoniskajā risinājumā. Daudz vairāk akcentētas ir abas fasādes malas — ar spēcīgi izvirzītiem balko- niem un grezni rotātiem zelmiņiem. Liela no- zīme ēkas izteiksmīguma radīšanā ir arī ma- teriāla tonālai atšķirībai, jo lietots sarkanais un dzeltenais ķieģelis. Šāda materiāla tonālā kombinācija sastopama arī citos, vēlākajos F. fon Viganovska darbos. Viens no tādiem ir Sv. Franciska katoļu baznīca (1889–1892) Rīgā, Katoļu ielā 16.13 Baznīcas arhitektūras izteiksmība tikai retu var atstāt vienaldzīgu. Telpiskā risinājuma pamatā ir trīs jomu sis- 7. att. Sv. Franciska katoļu baznīca Rīgā. tēma. Vidējais joms, lai izveidotu kori, paga- Stāva plāns

42 LATVIJAS UN LIETUVAS SAKRĀLĀS ARHITEKTŪRAS SAIKNES 19. GS. OTRAJĀ PUSĒ–20. GS. SĀKUMĀ

Sarkano ķieģeļu celtnes dzegām, logu un durvju ierāmējumam, kolonnām un atseviš- ķām detaļām lietoti dzeltenie ķieģeļi, gluži tāpat, kā minētā īres nama ar veikaliem Pulk- veža Brieža ielā 2 fasādē. Tas liecina par būv- inženiera stilistiskajiem meklējumiem šajā laika posmā. Sv. Franciska baznīcas galvenā fasāde ar diviem torņiem, trīs perspektīvajiem portā- liem, rozes logu un vimpergu ir tuva 19. gs. vidū celtajām katoļu baznīcām Lielbritānijā, Francijā un citās Eiropas zemēs. Piemēram, St.-Jean-Baptiste-de-Belleville baznīca Parīzē (1854–1859, arh. Ž. B. A. Lasī (J. B. A. Las sus), St. Finn Bars baznīca Korkā, Īrijā (1863, arh. V. Bērdžess (W. Burges)), kas ir Viktorijas laika ēka ar diviem torņiem un trīs portāliem rietumu fasādē, kuras arhitektūra sakņojās gotikas katedrāļu paraugos Francijā. Taču Sv. Franciska baznīcas rietumu fasādes līdzība ar neogotikas katedrālēm Francijā izpaužas tikai fasādes kompozīcijā. Tās izmantošana simbo- lizēja katoļu ticības pieaugošo varenību, kas reformācijas laikā tika iedragāta. Sava nozīme 8. att. Sv. Franciska katoļu baznīca Rīgā. bija arī tradīcijām, jo baznīca bieži asociējās Draudzes telpa ar gotisku celtni kā luterāņiem, tā katoļiem. Turklāt, viduslaiki ir kristīgās ticības ienākša- nas laiks Latvijā. Vēsturiski izstrādātas fasādes vienstāva sakristejām — taisns. Atšķirīgs ir shēmas izmantošana nenozīmēja, ka arhitekts arī ieejas mezgls un torņa kāpņu risinājums. nodarbojies ar kopēšanu. Gluži otrādi, nācās Pie kam Pabiržu baznīca ir lielāka — tās krietni papūlēties, lai ar racionāliem paņēmie- centrālajam jomam ir septiņas, Sv. Franciska niem, atmetot kādreiz tik obligāto skulpturālo baznīcai tikai piecas travejas. Telpiski citādi dekoru, radītu krāšņu, varenu un viduslaiku risinātas ir arī pašas sakristejas. Rīgā tās ir mistikas cauraustu tēlu. F. fon Viganovskim tas divstāvu, otrajā stāvā izveidojot ložas, Pabir- ir izdevies, un šodien Sv. Franciska baznīca ir žē — vienstāva, taču plānojumā aizņemot viens no izteiksmīgākiem neogotikas dievna- telpu abās pusēs noslēdzošajai travejai. miem Rīgā. Vairāk atšķirīgas iezīmes meklējamas fa- Šo baznīcu var salīdzināt ar F. fon Viga- sāžu arhitektoniski dekoratīvajā risinājumā. novska projektēto dievnamu Lietuvā — Pabir- Sv. Franciska baznīca ir vecāka, tā tapusi ek- žē (1902–1910), kas tāpat ir gotiskās formās lektisma stila laikā. Varbūt tāpēc fasādes ir celta divtorņu, trīsjomu baznīca, pārsegta ar greznākas, dekoratīvi piesātinātākas, izman- krusta velvēm. Plānojuma konstruktīvā shē- tojot arī jau minētos divu atšķirīgu toņu — ma ir līdzīga, taču tās detaļās vērojamas arī sarkanos un dzeltenos — ķieģeļus. Tie ar atšķirības. Sv. Franciska baznīcas altāra ap- savu tonālo kontrastu vairo dzegu, rozes loga sīdas abās pusēs esošajām divstāvu sakris- nišas, portālu, ailu apmaļu un citu detaļu iz- tejām gals ir poligonāls, Pabiržē esošajām teiksmību.

43 letonikas avoti

9. att. Pabiržes katoļu baznīca 10. att. Pabiržes katoļu baznīcas draudzes (1902–1910, būvinž. F. fon Viganovskis) telpa

Pabiržes baznīcas fasādes ir vienkāršākas ar maziem stūru tornīšiem. Draudzes telpas un to var saprast — tā tapusi jūgendstila lai- jumtu abās vietās F. fon Viganovskis ir uzirdi- kā, kad vēsturisko stilu formas, ja arī pielieto- nājis ar vienādām lukarnām. tas, tika vienkāršotas, kļuva lakoniskākas un Kas attiecas uz interjeru, tad Sv. Fran- simboliskākas. Taču arī šī baznīca var lepo- ciska baznīcas draudzes telpas dekoratīvais ties ar fasāžu plastiskumu, detaļu bagātību risinājums ir gotiskāks, mistiskāks, altārdaļas un māksliniecisko izteiksmību. Abām baznī- izteiksmību vairo trīs greznās vitrāžas šīs da- cām kontrforsi izceļ torņu stūrus un ritmiski ļas logos. Pabiržes draudzes telpa savukārt sadala garenfasādes, virs galvenās ieejas likts ir tonāli gaišāka, sienu dekoratīvais risinā- liels rozes logs, virs tā — logailu vai nišu virk- jums pastelīgāks, bez īpašiem kontrastiem, ne, kuru vainago zelminis. Pabiržes baznīcai pie kam apsīdā nav logu, kas vizuāli mazina būvinženieris nav jutis vajadzību likt vēl vienu galvenā altāra uztveres nozīmīgumu, jo tas starpstāvu dzegu zem rozes loga, zelminī no- atrodas krēslā. vietojis trīs nišas (Rīgas baznīcā šeit ir apaļš Kopumā par šīm abām baznīcām jāsaka, logs treljapa motīva dekora ieskāvumā). Sa- ka to autors radījis nozīmīgas sava laika liecī- vukārt torņu augšstāvā Rīgas baznīcai ir divas bas, kas raksturo šī laika Lietuvas un Latvijas logailas, Pabiržes — viena. Pilnīgi atšķirīgas arhitektūras saiknes, vienam meistaram pro- ir torņu smailes, kas Sv. Franciska baznīcai jektējot abās zemēs, pievēršoties vienādiem ir vienkāršākas, ar vimpergiem, bet Pabiržē stilistiskiem meklējumiem.

44 LATVIJAS UN LIETUVAS SAKRĀLĀS ARHITEKTŪRAS SAIKNES 19. GS. OTRAJĀ PUSĒ–20. GS. SĀKUMĀ

ieejas, katra ar narteksu. No abām malējām poligonālās izbūvēs kāpnes ved augšup uz luktām. Abās pusēs prezbitērijam ir sakristejas. Vienu no tām izmanto par ģērbkamba- ri, bet otrā stāvā ir noliktavas. Fantastisku iespaidu rada stilistiski viengabalainais interjers. Pīlāru stāvi un nerviras ir sarkanajā ķieģelī, pārējas sienas plaknes apmetumā. Vietām sienas ir ornamentāli dekorētas pil- nībā, citur tikai papildina nerviras vai velvju ieloces. Iekārtas priekšmeti, kas arī ir gotis- ki, pārsteidz ar savu perfekto mākslinieciski amatniecisko izpildījumu. Tie ir divi sānu al- tāri, centrālais altāris un kancele. F. fon Viganovska darbam Viļakā var atrast analoģijas arī kaimiņu zemēs. Galvenās fasādes kompozicionālā shēma ir līdzīga baznīcām Polijā — Kobilinā (1898–1904, arh. F. Pšeslavskis (F. Przeslawski)) un Ba- ranovo (1910–1926, arh. J. Dzerzanovskis

11. att. Pabiržes katoļu baznīcas stāva plāns

Pirms Sv. Franciska baznīcas uzcelšanas, pēc F. fon Viganovska projekta Latvijā realizē- ta Viļakas katoļu baznīca (1884–1890), viena no emocionāli iespaidīgākajām neogotikas sakrālajām celtnēm Latvijā. Baznīcai ir divi kvadrātveida torņi ar astoņskaldņu smailēm. Vimpergus tajos bagātina smailloka nišas. Tās redzamas arī transepta zelminī. Apjo- mu un torņu skaldnes izceļ vairāku pakāpju kontrforsi ar profilētām, apmetumā izveido- tām dzegām. Baznīcas logi ir smailloka, ar greznu gotisku spraišļojumu. Tie visi rotāti ar vitrāžām. Dievnamam ir trīs jomi, krusta velvju slodzi nes astoņi masīvi pīlāri. Līdzīgi kā 12. att. Viļakas katoļu baznīca Sv. Franciska baznīcai Rīgā, arī Viļakā ir trīs (1884–1890, būvinž. F. fon Viganovskis)

45 letonikas avoti

ir vienkāršotas un bez grezniem dekora elementiem. Arī abu simetrisko torņu noslēgums liekas kā nepabeigts. Taču minētais neliecina, ka šī dievnama arhitektūra būtu jāuzskata kā otršķirīga. Drīzāk tā ir savdabīga liecība par projektētāja meklējumiem. Viņa darbi ir arī baznīcas Panemunelē (1898–1911, projekts izstrādāts jau 1894. gadā), kas paredzēja baziliku ar vienu torni un iespaidīgu, Viļakas baznīcai līdzīgi risinātu iekštelpu arhitektonis- ko un māksliniecisko izveidojumu, Josvainos (1898–1911), Kamenkos (1903–1907), Alkavučos (1901–1905) un Naujamiestā (1899–1908). Šī ir iespaidīgu apmēru div- torņu baznīca, kas celta gotiskās formās no dzeltenīgi pelēkiem ķieģeļiem. Īpaši uzsvērta ir dievnama vertikalitāte, kas izpaužas gan torņu, gan altāra apsīdas risinājumā. Tāpat kā citos F. fon Viganovska darbos, arī šeit redzami kontrforsi, smailarku nišas un ailas,

13. att. Viļakas katoļu baznīcas stāva plāns

(J. Dzierzanowski)) un M. J. Vojcehovskis (M. J. Wojciechowski) u. c. Tomēr šiem dievnamiem kompozicionāli akcentēta ir vidusdaļa starp torņiem, turpretim Viļakas katoļu baznīcai torņiem ir galvenā loma — centrālā daļa starp tiem ir it kā iespiesta un līdz ar to galvenās fasādes organizācijā nav tik nozīmīga. Taču atgriezīsimies pie F. fon Viganovska darbu analīzes Lietuvā, kontekstā ar Latvi- jā paveikto. Te minami F. fon Viganovska projektētie dievnami, kuri salīdzinoši vēlāk celti. Tā ir baznīca Kamajos (1903–1909), kas ir atšķirīga no pārējiem F. fon Viganov- 14. att. Kamaju katoļu baznīca ska darbiem. Tās arhitektūrā gotikas formas (1903–1909, būvinž. F. fon Viganovskis)

46 LATVIJAS UN LIETUVAS SAKRĀLĀS ARHITEKTŪRAS SAIKNES 19. GS. OTRAJĀ PUSĒ–20. GS. SĀKUMĀ grezni māsverka paraugi. Tomēr kopumā šī baznīca ir atšķirīga no citiem būvinženiera darbiem gan Lietuvā, gan Latvijā. Dievnama interjerā izpaužas tas pats majestātiskais ver- tikālisms, kas eksterjerā. Jāpiemin arī F. fon Viganovska projektē- tā Rēzeknes katoļu baznīca (1888–1902), kas celta vecās, 1887. gadā nodegušās koka baznīcas vietā. Baznīcas griestus, kas ir koka konstrukcijās, balsta astoņas mūra kolonnas, kuras draudzes telpu sadala trīs jomos. Prez- bitēriju, kuram abās pusēs izvietotas sakristejas, no vidusjoma atdala dievgalds. Šī pilnībā no sarkanajiem ķieģeļiem celtā ēka izceļas ar lakonisku fasāžu dekoru un savdabīgi traktētu portālu pie galvenās ieejas. Šo divu arhitektu — Strandmaņa un Viganovska — darbību var raksturot kā īpaši eiropeisku, jo piedēvēt to tikai Latvi- jas videi nav iespējams, abi strādājuši gan Latvijā, gan Lietuvā. Viens savu profesio- nālo izglītību ieguva Zviedrijā, otrs — Rī- 16. att. Naujamiesta katoļu baznīcas gas Politehnikumā. Abi, gūstot iespaidus draudzes telpas logs

15. att. Naujamiesta katoļu baznīca (1899–1908, būvinž. F. fon Viganovskis)

47 letonikas avoti

no Rīgas arhitektūras skolas, iekļāvās Rie- (L. Sonck) darbus. Līdzīga ir jau minētā Višķu tumeiropai tuvās eklektisma arhitektūras katoļu baznīca. attīstības tendencēs. Viennozīmīgi var teikt, Arhīvu materiāli reti dod ziņas par celt- ka Strandmaņa un Viganovska darbi Lietuvā niecības darbu izpildītājiem. Taču laika veicināja neogotikas attīstību un popularizā- posmā no 19. gs. otrās puses līdz 20. gs. ciju. Taču nevar apgalvot, ka minētie arhi- sākumam ir atsevišķas ziņas par Latvijas tekti bija vienīgie šī eklektisma stila formāli meistaru darbību Lietuvā. Piemēram, meista- stilistiskā virziena celmlauži Lietuvā. Pirms ri no Kurzemes piedalījās Šatjaikai baznīcas tam jau gotikas formās tika celta vesela virk- (1862–1875) celtniecībā, kuru sponsorēja ne baznīcu, kuru projektu autori bija vietējie F. Plāters (F. Plater). Kungu mājas celtniecī- arhitekti, kā, piemēram, Vaclavs Mihņēvičs, bu viņa dēlam Konstantinam Plāteram vadīja Nikolajs Andrejevs, būvinženieris Antons Fi- kāds vācu tautības meistars no Liepājas — lipovičs-Duboviks (1865–1930) un citi. Pie- Rozenbanks (Rosenbank). Bieži F. fon Viga- mēram, N. Andrejeva celta ir Anukšču ka- novska projektus realizēja mūrnieks Kārlis toļu baznīca (1899–1909), visai iespaidīgu Anzulis. Var secināt, ka muižu īpašnieki, kas apmēru celtne nelielajā miestiņā. nolēma papildināt muižas apbūves komplek- 20. gs. sākumā vēl divas baznīcas Lie- sus, tāpat kā sakrālo celtņu pasūtītāji, izman- tuvā projektēja Latvijā izglītību guvuši arhi- toja Latvijas arhitektu pasūtījumus. Diemžēl tekti. Viena no tām bija katoļu baznīca Ku- būvprojekta dokumentāciju nebija obligāti piškos, gotiskās formās (1900–1914, arh. saglabāt valsts iestādēs. Tāpēc daudz kas K. Rončevskis). Konstantīns Rončevskis ir gājis zudībā 1905. gadā un vēlākos juku (K. Ronczewski) dzimis 1875. gadā Pēterbur- laikos. Ir tikai dažas liecības, piemēram, ka gā, studējis arhitektūru Rīgas Politehnikumā kņazs Aleksandrs Nariškins 1898.–1900. (1892–1898), Minhenē un Parīzē tēlniecību gadā Žagares muižā aicināja plaši pazīstamo (1905–1911). K. Rončevskis Rīgas Politeh- dendrologu un Rīgas dārzu un parku direkto- niskajā institūtā par docentu sāka strādāt ru Georgu Frīdrihu Kūfaltu (G. F. Kuphaldt; 1899. gadā. 1853–1938) izstrādāt muižas parka pār- No 1903. līdz 1905. gadam viņš bija veidošanas un paplašināšanas projektu t. s. adjunktprofesors. Augstskolā viņš atgriezās angļu stilā.18 tās evakuācijas gados un laika posmā no Jauns posms Latvijas un Lietuvas arhi- 1917. līdz 1918. gadam bija pēdējais Ar- tektūras saikņu attīstībā sākās ar Rīgas Po- hitektūras nodaļas dekāns.15 Kupišku baznī- litehniskā institūta absolventu darbību, kas ca ir viņa agrīns darbs, kura monumentālās īpaši izvērsās 20. gs. sākumā. Kad cariskā proporcijas atsauc atmiņā baroka laika arhi- valdība slēdza Viļņas universitāti (1832), tektūru Lietuvā16, kaut gan stilistika ir pavi- Lietuvā nebija iespējams apgūt arhitekta iz- sam cita. glītību. Sākotnējā Rīgas Politehnikumā tāda Otra ir Salakas ciematiņā celtā katoļu iespēja bija, kaut gan tolaik šī mācību iestāde baznīca (1906, arh. I. Morgulcs).17 Ignats nepretendēja uz augstākās mācību iestādes Morgulcs (I. Morgulcas) bija Rīgas Politeh- statusu. Kā jau minēts, 1896. gadā Politeh- nikuma 1886. gada absolvents. Viņa pro- nikums tika pārveidots par institūtu un 20. jektētās baznīcas, kurai bija viens masīvs gs. sākumā tā absolventi kļuva par ievēro- tornis ar nesamērīgi mazu smaili, sienas bija jamiem arhitektiem, kuru nopelns ir Rīgas celtas no rupji aptēsta laukakmeņa, un ēkas vēsturiskā centra apbūves lielākā daļa. Tie ārējais tēls to ļāva pielīdzināt skulptūrai. Ar ir Konstantīns Pēkšēns, Eižens Laube, Alek- savu skarbumu un plastiskumu ēka atgādi- sandrs Vanags un citi. Profesionālo izglītību na ievērojamā somu arhitekta Larsa Sonka minētajā augstskolā 19. gs. beigās–20. gs.

48 LATVIJAS UN LIETUVAS SAKRĀLĀS ARHITEKTŪRAS SAIKNES 19. GS. OTRAJĀ PUSĒ–20. GS. SĀKUMĀ

Otrs arhitekts, kura daiļradi daudz lielā- kā mērā ietekmēja Rīgas arhitektūras skola, ir Eduards Rouba (E. Rouba). Viņš, droši vien ar pārtraukumiem, mācījies Rīgas Po- litehniskajā institūtā no 1895. gada līdz 1906. gadam22 un beigās ieguvis civilinže- niera diplomu. E. Rouba dzimis 1875. gadā Kauņas guberņā muižnieku ģimenē un līdz 1938. gadam dzīvoja Viļņā. Kopā ar citu Rī- gas Politehnikuma absolventu — Aleksandru Zaštovtu (A. Zasztowt) viņš 20. gs. sākumā nodibināja projektēšanas biroju Celtnieks. Jāpieņem, ka šādu biroju rašanos Viļņā ie- tekmēja Rīgas arhitektūras skola, kas īpa- ši iespaidoja atsevišķu arhitektu darbību. 1912. gadā pēc arhitekta E. Roubas projektiem celta vesela virkne ēku Viļņā — Pamen- kalnu ielā Nr, 14, 22, 24, 26, 28.23 Ēkas piederēja pilsētas pārvaldes locekļiem, kuru vidū bija arī E. Roubas kolēģis A. Zaštovts. Tās bija četrstāvu ēkas ar komfortabliem dzī- vokļiem. To apjomu struktūra ir individuāla, tomēr savienota ar ugunsmūriem vienā rin- dā. Šo ēku zelmiņi atgādina Rīgas nacionālā romantisma garā celto ēku zelmiņus. Tomēr 17. att. Rēzeknes katoļu baznīca atsevišķi dekoratīvie elementi, kā stilizētie (1888–1902, būvinž. F. fon Viganovskis) putni un dzīvnieki, kā arī abstrakti grafiski zīmējumi bija autora individuālā fantāzija. Ēkas ar līdzīgām fasādēm Viļņā vēlāk vairs sākumā ieguva arī pieci lietuviešu arhitekti. nebija realizētas. Viens no tiem bija Vladislavs Stipulkovskis Minētais A. Zaštovts, celtniecības teh- (W. Stypulkowski), kurš dzimis 1866. gadā niķis, dzimis 1874. gadā Kauņas guberņā, Viļņā, bet miris 1927. gadā Varšavā. Pēc stu- Rīgas Politehnikumā mācījies mašīnbūvnie- dijām Rīgas Politehnikumā (1888–1891)19 cību no 1894. līdz 1899. gadam24. Viņam viņš atgriezās Viļņā un nodarbojās ar privāt- piederēja māja J. Montvillas kolonijā, Lukiš- praksi. 1901. gadā V. Stipulkovskis kopā ar ku rajonā, Viļņā, un viņš laikā no 1911. līdz arhitektu Augustu Kleinu (A. Klein) izveidoja 1913. gadam ņēma dalību šīs dzīvojamās pirmo arhitektu biroju Viļņā.20 V. Stipulkov- komūnas izveidē. skis projektēja baņķiera Jozefa Montvillas Vladislavs Dombrovskis (V. Dombrowski) (J. Montwiłł; 1850–1911) dibinātās koloni- dzimis Kauņas guberņā 1854. gadā, 1878. ga- jas dzīvojamās ēkas, kas bija vienstāva, dārza dā absolvēja Rīgas Politehnikumu un ieskautas un atgādināja nelielas muižu kungu 1882. gadā Pēterburgas mākslas akadēmiju. mājas.21 Viņa projektēto villu, īres namu un Viņš pārsvarā strādāja Krievijā, un viens no kinoteātra Viļņā priekšroka dota baroka stila viņa darbiem ir neogotiskā baznīca Odesā.25 formām, lai gan atsevišķu dzīvojamo ēku ar- Tikai vienu gadu Rīgas Politehniku- hitektūrā jūtama arī jūgendstila ietekme. mā (1893) mācījās Mihails Duboviks

49 letonikas avoti

(M. Dubovikas; 1871–1938) no Minskas gu- projekta autori un to darbība sīkāk anali- berņas. 1902. gadā viņš absolvēja Pēterburgas zēta citos izdevumos. Sk. Lukšionytė-Tol- Civilinženieru institūtu un laika posmā no vaišienė N. Rokiškio bažnyčia: statybos 1905. līdz 1912. gadam praktizēja Kauņas istorija ir meniniai bruožai. Rokiškis. Mies guberņā, vienlaicīgi ieņemot Kauņas pilsētas tas. Kraštas. Žmonės. Vilnius: Diemedžio arhitekta amatu. 1905.–1907. gadā viņš leidykla, 1999. 239.–262. lpp. projektējis baznīcas Viļņas apvidū — Balnin- 4 Zilgalvis J. Architektas Karlas Eduardas kā, Rudaminē, Lazdunā, Ikaznē, Rukainā, Strandmannas Latvijoje ir Lietuvoje. Palan- Krevē, Elnē u. c. Viņa daiļradē vērojama jū- ga. Švč. Mergelės Marijos Ėmimo į dangų gendstila ietekme un nacionālā romantisma bažnyčia. Istorijos, architektūros, meno iezīmes. Viens no raksturīgiem piemēriem kūrinių, archyvų tyrimai. Vilnius: Lietuvos teiktajam ir koka baznīcas projekts (1907) dailės muziejus, Regionų kultūrinių ini- Madininkā. Savos citos sakrālās arhitektūras ciatyvų centras. 2007. 41.–47. lpp. darbos viņš bieži izmantojis ķieģeļu un lauk- 5 Repetzky H. Carl Edvard Strandman — ein akmens mūra kombināciju.26 schwedischer Architekt in Libau/Liepāja. Jāsecina, ka 19. gs. otrajā pusē–20. gs. Manuskripts Latvijas mākslas akadēmijas sākumā Latvijā izglītību guvušie, kā arī Latvi- Mākslas vēstures institūtā. 2. lpp. jā praktizējošie arhitekti sekmēja jaunu stilis- 6 Jasénas K. Visuotiné meno istorija. Min- tisko strāvojumu izplatību Lietuvā. Gadsimtu tauja, 1923. T. 1. 457. lpp. mijā pēc K. E. Strandmaņa un F. fon Viga- 7 Misius K., Šinkūnas R. Lietuvos kataliku novska projektiem Lietuvā bija uzcelts ievēro- bažnyčios /žinynas/. Vilnius: Pradai, 1993. jams skaits baznīcu, kas šodien veido mūsu 22. lpp. kaimiņzemes minētā laika posma sakrālās 8 Lietuvos architektūros istorija. T. III. Nuo arhitektūras mantojuma nozīmīgu daļu. Tie- XIX a. II-ojo dešimtmečio iki 1918 m. Vil- ši Rīgas arhitektūras skolas ietekmē veidojās nius: Savastis, 2000. 250.–255. lpp. ciešas saiknes starp Latviju un Lietuvu. Šajā 9 Turpat, 253. lpp. radošajā procesā ieguvējas bija abas puses. 10 Krastiņš J., Strautmanis I., Dripe J. Latvi Ideju, domu un pieredzes apmaiņa gan Lietu- jas arhitektūra no senatnes līdz mūsdie vā, gan Latvijā veicināja kvalitatīvas sakrālās nām. Rīga: Baltika, 1998. 64. lpp. arhitektūras rašanos, ar kuru varam lepoties 11 Album Academicum des Politechnicums vēl šodien. zu Riga 1862–1912. Riga: Jonck und Po- liewsky, 1912. S. 31. Avoti un piezīmes 12 Samuolienė S. Latvių architekto F. Vyga- 1 No 1896. gada Rīgas Politehniskais insti- novskio darbai Lietuvoje. Acta Baltica 94. tūts, tagad Rīgas Tehniskā Universitāte. Kaunas: Aesti, 1997. 120.–123. lpp. 2 Citi autori baznīcas celtniecību datē ar 13 Celtniecība detalizēti aprakstīta grāmatā 1866.–1883. gadu. M. P. Berči par pro- Budže A. Rīgas dekanāta Romas katoļu jekta autoru norādījis V. Neimanis. Sk. baznīcas un kapsētas. Rīga: Rīgas Metro- Neumann W. Lexikon Baltischer Kunstler. polijas kūrija, 1995. 380.–394. lpp. Riga: Jonck & Poliewsky, 1908. S. 14. 14 Baznīcas interjers un tā iekārta aplūkota 3 Лукшионите-Толваишене Н. Литоско– izdevumos: Banga V., Čoldere D., Levina латышские архитектурные связи в конце M. u. c. Rīgas dievnami. Arhitektūra un 19–в начале 20 вв. Literatūra un kultūra: māksla. Rīga: Zinātne, apgāds Manto- process, mijiedarbība, problēmas. Zināt- jums, 2007. 357.–363. lpp.; Zilgalvis J. nisku rakstu krājums. Daugavpils: Saule, Neogotika Latvijas arhitektūrā. Rīga: Zi- 2006. Nr. 8. 295.–302. lpp. Baznīcas nātne, 2005. 2008. 212. lpp.; Levina M.,

50 LATVIJAS UN LIETUVAS SAKRĀLĀS ARHITEKTŪRAS SAIKNES 19. GS. OTRAJĀ PUSĒ–20. GS. SĀKUMĀ

Zilgalvis J., Tipāne A. u. c. Sakrālās ar 21 Лукшионите-Толваишене Н. Литоbско– hitektūras un mākslas mantojums Rīgā. латышские архитектурные связи в конце Rīga: Neputns, 2010. 256.–263. lpp. 19—в начале 20 вв. 295.–302. lpp., 15 Krastiņš J., Treigūts O., Upmanis E. RPI Luksionytė N. Kolonie mieszkaniowe Wil- Arhitektūras nodaļa, 1869–1918. Latvijas na u schyłku XIX i na poczatku XX wieku arhitektūras meistari. Rīga: Zvaigzne ABC, inicjatywa budowlana Józefa Montwiłła. 1995. 11. lpp. Kwartalnik architektury i urbanystiki. 16 Lietuvos architektūros istorija. T. III. 237. 1989. Nr. 1–2. 91.–105. lpp. lpp. 22 Album Academicum des Politechnicums... 17 Turpat, 259. lpp. S. 361, 740. 18 Heins A., Zilgalvis J., Lukšionīte-Tolvaišie- 23 Lukšionytė-Tolvaišienė N. Istorizmas ir ne N. Pilis un muižas Igaunijā, Latvijā un modernas Vilniaus architektūroje. Vilnius: Lietuvā. Rīga: Elpa, 2007. 359. lpp. Vilniaus dailės akademijos leidykla, 2000. 19 Album Academicum des Politechnicums... 158.–159. lpp. S. 208. 24 Album Academicum des Politechnicums... 20 Lukšionyté-Tolvaišiené N. Vilniaus archi- S. 340 tektai (1850–1914). Europos dailé. Lietu 25 Федоров В. П. Россия в её прошлом и на višiej variantai. VDA darbai. Vilnius: Leidy- стоящем (1613–1913). Москва, 1914; Lie bos centras, 1994. 227.–269. lpp. tuvos architektūros istorija. T. III. 267. lpp.

51 letonikas avoti

Links between Latvian and Lithuanian sacral architecture in the second part of the 19th century — beginning of the 20th century

Jānis Zilgalvis Nijole Lukšionīte

Summary

Key words: history of Latvian and Lithuanian architecture, sacral architecture, activity of architects practising in Latvia and Lithuania

In the second part of the 19th century — at the beginning of the 20th century, architects having acquired education at the Riga Politechnicum and practising in Latvia facilitated the distribution of new stylistic trends in Lithuania. During this time period, a considerable number of churches were build in Lithuania according to designs by architect K. E. Strandmanis and the building engineer F. von Viganovskis – these churches make an important part of the sacral architecture heritage in Lithuania in the given time period. Their contribution in Lat- via is no less outstanding. Also, a number of other architects have worked in Lithuania who had acquired education in the mentioned educational institution in Riga. Exchange of ideas, thoughts and experience facilitated the formation of qualitative sacral architecture that we can be proud of still today, in Lithuania as well as in Latvia. The goal of this paper is reflection of these links and creation of cultural values.

52 JESAJA BERLINS — IDEJU VĒSTURNIEKS, FILOZOFS JESAJA BERLINS — IDEJU VĒSTURNIEKS, FILOZOFS

Jānis Nameisis Vējš

Atslēgas vārdi: ideju vēsture, Jesaja Berlins, analītiskā filozofija, valodfilozofija, ambigvitāte, monisms/plurālisms, “Divi brīvības jēdzieni”

Rakstā aplūkoti metodoloģiskie, filozofiskie pamati, uz kuriem balstās britu filozofa Jesajas Berlina pētījumi ideju vēstures jomā. Argumentēts, ka specifiskie sociāli ētiskie un politiskie risinājumi, kādus proponē Jesaja Berlins, saistīti ar viņa praktizēto analītiskās filozofijas valodfilozofisko manieri.

Rīgā dzimušais izcilais britu domātājs mu pagātnes idejiskā mantojuma izvērtēšanā Jesaja Berlins (Isaiah Berlin; 1909–1997) un apgūšanā. Latvijas kultūras vēstures kon- pēdējo padsmitu gadu laikā kļuvis pazīstams, tekstā varam atzīmēt gan šajā jomā jau pa- gribētos teikt — populārs, Latvijas akadēmis- veikto (vairāksējumu antoloģija “Ideju vēsture kajā vidē. 1998. un 1999. g. viņa deviņdes- Latvijā” zinātniskās redaktores E. Bucenieces mitgades sakarā Rīgā noritēja starptautiska vadībā un citi tematiski saistīti sacerējumi), konference un tika atklāta atbilstoša piemi- gan arī rast apstiprinājumu tēzei par to, ka ņas plāksne pie nama Alberta ielā, kur viņš pats nozīmīgākais darbs — Latvijas ideju vēs- dzīvoja. Savukārt simtgades vēriens 2009. g. tures vienots un sistematizēts redzējums — izraisīja plašu rezonansi akadēmiskajās ap- vēl joprojām varētu būt kvalificējams kā viens rindās. Šajā periodā plašsaziņas līdzekļu no nākotnes uzdevumiem. pārvaldītajā publiskajā telpā parādījušās Berlina uzskatu pētniecībā jārēķinās ar vairākos desmitos skaitāmas dažāda līmeņa sarežģītu, dažkārt sadrumstalotu materiālu. publikācijas, tādējādi nodrošinot minimālo Tāpēc pašreizējo apcerējumu par Berlinu kā informatīvo piesātinājumu Berlina kā pa- ideju vēstures filozofu var uzlūkot vien kā mē- saules līmeņa domātāja atpazīstamībai. Tajā ģinājumu ieskicēt dažas galvenās caurviju lī- pašā laikā, šķiet, ka akadēmiskās pētniecī- nijas Berlina pieejā ideju vēstures veidošanai. bas aspektā — Berlina savdabīgās kulturo- Aplūkojot jautājumu par Berlina uzskatu loģiskās prātniecības paņēmienu analīzes un daudzslāņainību un par ideju vēstures tema- izpratnes apgūšanas ziņā — lielā domātāja tiku viņa jaunrades kopējās aplocēs, jāuzsver, mājupceļš1 vēl joprojām nav pietiekami ie- ka akadēmiskajā pētniecībā un uzziņas li- staigāts. Vēl joprojām paveras plašas iespē- teratūrā Berlina devumu parasti raksturo ar jas ideju vēstures un ar to saistīto sociālo un visai plaša spektra humanitāro un sociālo humanitāro zinātņu pētniecības izvēršanai, zinātņu kategorijām. Viņš pārstāv gan filozo- izmantojot Berlina veidoto metodoloģisko un fiju, gan ideju vēsturi, gan politikas zinātni; metodisko instrumentu klāstu. arī sociālo filozofiju, sociālo ētiku, morāles Pašreizējā raksta mērķis ir detalizētāk pie- teoriju, politisko liberālismu, intelektuālisma vērsties kādai vienai Berlina mācības šķaut- vēsturi. Viscaur tiek uzsvērts, ka šajās jomās nei, kas — plašākā tvērumā — skar vēstures Berlins darbojies gan kā teorētiķis, gan arī kā filozofijas jomu, bet konkrētā sašaurinājumā praktiķis, kā attiecīgo žanru praktizētājs un attiecas uz ideju vēstures metožu pielietoju- izsmalcināts kopējs. Berlins tiek raksturots kā

53 letonikas avoti

briljants esejists, kā polemiķis, recenzents, (līdzās M. Fuko, J. Hābermasam, A. Lavdžo- ievērojamu personību vērīgs portretētājs, kas jam u. c.), gan arī kā ideju vēstures teorētiķi bijis tieši iesaistīts sava laika notikumos. Lielā politiskās filozofijas un sociālās ētikas ietva- mērā šāda daudzpusība skaidrojama ar viņa ros. Līdzās tam Berlinu min arī kā filozofu, profesionālās dzīves trajektoriju — gan aka- lietojot šo apzīmējumu gan plašākā nozīmē dēmisko darbu universitātē, gan profesionālo un tādējādi norādot uz abstraktās, konceptu- pienākumu veikšanu Otrā pasaules kara laikā, ālās domāšanas kvalitātēm viņa sacerējumos, strādājot Britu informācijas dienestā. Berlina gan arī attiecinot to šaurākā nozīmē uz pro- domātāja talants uzplauka tiešā saskarsmē fesionālo darbošanos filozofijas priekšmeta un līdzdarbībā ar ievērojamām personībām, akadēmiskā izkopšanā. Tam pamats rodams piedaloties viedokļu veidošanā par pagājušā apstāklī, ka Berlins studējis priekšmetu kopu, gadsimta vidusdaļas dramatiskajiem sociā- kurā filozofija ietilpst kā galvenā disciplīna. lajiem un politiskajiem notikumiem. Tāpēc Gan jo īpaši tāpēc, ka nozīmīgu sava akadē- daudz kas, varbūt pat pats galvenais, no viņa miskā gājuma daļu lasījis filozofijas kursus mācības satura būtu izlobāms, iedziļinoties studentiem un bijis līdzdalībnieks tā sauktās Berlina daudzveidīgo pētniecisko sacerēju- Oksfordas filozofijas jeb ikdienas valodas filo- mu argumentācijas dinamikā un ļaujoties zofijas (valodfilozofijas jeb lingvistiskās filozo- intelektuālam līdzpārdzīvojumam. Berlina fijas) izveidē trīsdesmitajos gados. tekstu intelektuālais līdzpārdzīvojums tiek Pārlūkojot plašo literatūras klāstu, kas rosināts ar skaidras, saprotamas akadēmis- pēdējā laikā, it īpaši viņa simtgades sakarā, kas prozas palīdzību — ar iespējami precīzu veltīta Berlina mantojuma izvērtēšanai, rodas vēstures faktu konstatāciju, to aplūkošanu iespaids, ka sadalījums starp nominācijām un lasītājam negaidītu kopsakarību uzrādī- ideju vēsturnieks un filozofs krietni nosveras šanu. Viņa domas virzība vienmēr ir skaidri par labu pirmajai pozīcijai. Citiem vārdiem — saskatāma, sākot no atbilstoša uzstādījuma Berlina kā ideju vēsturnieka slava pārspēj un sacerējuma sākuma daļā līdz pat skaidri for- aizēno viņa veikumu akadēmiskās filozofijas mulētiem secinājumiem to nobeigumā. Tā kā kopšanā. Šādam stāvoklim var atrast izskaid- Berlins bija izkopis samērā nelielu sacerēju- rojumu. Patiešām, Berlina filozofiskās no- mu — eseju — žanru, un katra eseja lasāma darbes attiecas uz viņa uzskatu nobriešanas kā noslēgta domas vienība, Berlina mācības sākuma periodu — studijām un pasniedzēja kopējie vektori rodami atsevišķo sacerējumu darbību trīsdesmitajos gados. Kopš 1939. g., savstarpējā salīdzināšanā un analīzē. Turklāt kad iznāca viņa pirmā un slavu nesošā grā- Berlina daudzpusējā mantojuma pūrā ir arī mata par Kārli Marksu, visa tālākā Berlina pietiekami apjomīgi darbi vai darbu sadaļas, akadēmiskā darbība noritēja ideju vēstures kas satur viņa galveno teorētisko nostādņu un sociālās ētikas zīmē, un savu attieksmi vienotu eksplikāciju (Historical Inevitability, pret filozofiju vispār un britu loģiski analītisko kas ievietots krājumā Four Essays on Liberty, filozofiju it īpaši viņš paudis vien atsevišķos Introduction krājumam Four Essays on Liber- izteikumos, galvenokārt dzīves beigu daļā ty u.c.). sniegtajās intervijās. Līdz ar to ir saprotams, Kopumā Berlina daudzveidīgajos rakstu- ka Berlina daiļrades apskatniecībā angļu va- rojumos iezīmējas divi galvenie profesionālās lodā viņa veikumam filozofijas novadā nav darbības lauki. Viens no tiem ir filozofija un tikusi veltīta diezcik liela uzmanība — anglo- otrs — ideju vēsture. Angļu–amerikāņu kultu- fonajā kultūrā saikne starp filozofiski analītis- roloģiskajā literatūrā Berlinu raksturo kā ideju kām nostādnēm un sociāli politiskiem ideju vēstures etalonu — gan kā vienu no ievēroja- vēstures traktējumiem ir pašsaprotama. Tajā mākajiem šī žanra kopējiem visā 20. gs. gaitā pašā laikā šķiet, ka latviešu lasītāja/klausītāja

54 JESAJA BERLINS — IDEJU VĒSTURNIEKS, FILOZOFS interesēs būtu pievērst šim aspektam īpašu un faktoloģiski daudzveidīgu, gan arī — un to uzmanību, varbūt lieku reizi argumentējot, ka es vēlētos īpaši uzsvērt — imaginatīvi fasci- pastāv pietiekami cieša saistība starp Berlina nējošu. Ideju vēsture nav tikai faktu vēsture. agrīnajiem filozofiskajiem uzskatiem un viņa Tā ir attiecīgi interpretētu faktu vēsture. In- vēlākā perioda praksē piekopto un teorētiski terpretēšana, savukārt, ir filozofiski motivēta pamatoto ideju vēstures izpratni. Tāpēc turp- un tiek formulēta ar filozofiskās kogitācijas mākajā izklāstā šim jautājumam pievērsīšu līdzekļiem; šis komponents ieņem nozīmīgu vērību, akcentējot filozofijas, tai skaitā un it vietu jēdziena „ideja” semantiskajā struktūrā. īpaši analītiskās filozofijas, lomu Berlina iz- Idejas nozīmība saistāma ne tik daudz ar pa- koptās ideju vēstures metodoloģiskā pamato- šas idejas imanento vērtību, cik ar tās izvēr- juma veidošanai. sumu praktiskā sociālās un politiskās dzīves Detalizētāk pievēršoties ideju vēstures kā pielietojumā. Par šādu ideju notveršanas un žanra specifikai Jesajas Berlina izpildījumā, pielietošanas specifiku, par to, ka idejas li- jāakcentē vairākas iezīmes. Pirmkārt, acīm- dojušas gaisā un par to , ka idejām ir spēks redzami ir tas, ka autors darbojas kā piln- runājuši arī citi filozofi, piem., L. Vitgenšteins tiesīgs vēsturnieks, kā pētnieks, kas apguvis un Dž. Ostins. To gan viņi darījuši intelektuālā iespaidīgu Eiropas kultūras vēstures mate- pieticībā, itin kā akcentējot savu necilo lomu riālu plašā tematiskā diapazonā — sākot no proponēto ideju ģenerēšanā, lai gan patiesībā antīkās filozofijas un vēstures faktoloģijas, jau pats šo ideju notveršanas un piejaucēša- judeo-kristīgās kultūras izveides pirmsāku- nas fakts uzskatāms par oriģinālu pienesumu miem, viduslaiku radošā gara kustībām līdz ideju vēstures un vispār — civilizētības gara pat jauno un jaunākā laika sociālām, politis- vēstures — attīstībai. Tas pats sakāms arī par kām, zinātniskām un ideoloģiskām norisēm. Berlina devumu. Īpašu aktivitāti viņa vēsturnieka un filozofa Berlina pētījumu imaginatīvā, fantāziju pētnieciskais azarts rosinājis saistībā ar re- rosinošā daļa, viņa negaidītie salīdzinājumi nesanses un apgaismības laikmeta domā- pāri laikmetu un vēstures novilktajām robe- tāju devumu, romantisma strāvojumiem un žām, izvērstais skatījums uz rietumu civilizā- tā pretmetiem, un, protams, ar tām 19. un cijas attīstības vispārējo gaitu vedina apgal- 20. gs. ideju batālijām, kuras ievadīja un vir- vot, ka, raksturojot Berlinu kā ideju vēstures zīja modernā laikmeta epohālos notikumus. etalonu, šīs vārdkopas saturiskais akcents Ideju vēstures kompleksā izdalāmas vairākas liekams uz pirmo jēdzienu. Vēstures zināša- jomas — gan hronoloģiski, gan valodiski no- nas (tīrās vēstures, ja tāda vispār pastāv) — sacītas un tematiski vienotas, kurās Jesaja politiskās kultūras, sociālo un garīgo proce- Berlins īpaši iedziļinājies un kuru analīze viņa su vispārējā faktoloģija ir, protams, primāra izpildījumā nozīmīgi bagātinājusi anglofono nepieciešamība, lai jelkāds pētījums vispār kultūras un vēstures izpratni. Kopumā Ber- tiktu veikts. Taču saistībā ar Berlina pieeju lina plašā erudīcija un dzīves pieredze ļāvusi un ideju vēsturi vispār priekšplānā izvirzās viņam — no vienas puses — aplūkot ideju filozofiskais, ja vēlaties, metafiziskais, vai vēstures procesus plašā hronoloģiskā un ģeo- arī — ja vēlaties — analītiskais, vai varbūt politiskā izvērsumā, no otras puses — devu- vislabāk: valodfilozofiski analītiskais jautā- si iespēju īpaši sakoncentrēt uzmanību uz šī jums par to, kas vispār ir ideja? No kurienes procesa atsevišķiem pagrieziena punktiem. idejas rodas un kur tās paliek, kad to vairs Tieši šī īpašība — spēja piedāvāt plašu pa- nav? Kā nodalīt vienu ideju no otras? Kuras norāmisku skatījumu un atsevišķu detaļu idejas ir labas, pareizas un atbalstāmas un spilgta izgaismošana — padara ideju vēsturi kuras nav? Un kāpēc? Kāpēc vienas idejas Berlina izpildījumā gan informatīvi noslogotu vai ideja iespaido miljonu cilvēku likteņus,

55 letonikas avoti

bet citas nogrimst aizmirstībā? Kurām ide- (esenciālistisko) un analītisko metodoloģiju jām sekojam, tās skaidri apzinādamies (vai un īpaši aplūkodams nozīmes jeb jēgas pie- domājot, ka apzināmies), un kuras nosaka šķiršanas iespējas atsevišķiem pagātnes noti- cilvēka dzīves veidu un rīcību negaidītu im- kumiem, kā arī apšaubīdams (faktiski nolieg- pulsu un nejaušu un neizprotamu mērķu re- dams) šādas procedūras piemērojamību visai žīmā? vēstures gaitai kopumā. Atsevišķu notikumu Visi šie vēsturfilozofiskie jautājumi ir pel- nozīme meklējama to šaurākā vai plašākā nījuši atbildes un laika gaitā arī saņēmuši tās, kontekstā, bet visas vēstures gadījumā šāds gan metafiziski, gan socioloģiski, psiholoģis- konteksts kļūst neinteligibls (bezsaturīgs, ki, pragmatiski, fenomenoloģiski vai herme- neloģisks): “Izsmeļoša pagātnes atainošana neitiski ietonētu risinājumu ietvaros. Un to- paredzētu izsmeļošas zināšanas par nākot- mēr, katrā domātāju paaudzē tie aizvien tiek ni.” Pārfrāzējot pazīstamo loģikas nostād- uzdoti atkal un atkal no jauna. ni: nav iespējams saskanīgi izveidot pilnīgu “Vienīgā lieta, ko varam izmainīt, ir vēstu- vēstures atveidojumu. Citiem vārdiem — re, un ar to mēs pastāvīgi nodarbojamies” — mūsu zināšanas (vai, pareizāk sakot, to trū- ne bez zināmas ironijas un apspēlējot lingvis- kums) par nākotni ierobežo mūsu zināšanas tisko faktu, ka vārds “vēsture” attiecināms gan par pagātni. Šeit rodama, pēc Danto domām, uz pagātnes notikumu kopumu, gan uz pēt- “saite starp substantīvo un parasto vēsturi” niecisko nodarbi šo notikumu atainošanā — un “šī iemesla dēļ analītiski interesējoties par sacījis pazīstamais britu reliģijpētnieks Nini- vēstures konceptu [kā tādu], kaut vai pat tādā ans Smarts (Smart). Vēstures un filozofijas veidā, kādā tas tiek parasti lietots vēsturnie- (arī vēstures filozofijas kā filozofijas vēstures ku sacerējumos — nevaram paiet garām sadaļas) problemātika, kas Latvijas kultūras substantīvai vēstures filozofijai”.2 No šādas kontekstā pazīstama galvenokārt kā vācu nostādnes Danto atvasina atziņu par vēstures ideālisma un romantisma turpinājums, anglo- pētījuma specifisko raksturu, kas vienlaikus fonajā pētnieciskajā vidē iedvesmu smeļas no ir gan zinātnisks, gan atšķiras ar ievērojamu D. Hjūma un Dž. S. Milla daiļrades. Hjūms patvaļīguma devu: “Vēstures filozofija ir inte- latviešu lasītājam pazīstams lielākoties kā lektuāls monstrs, sava veida “kentaurs”, [..] britu empīrisma iedibinātajs, taču, kā zināms, kas nav nedz vēsture, nedz zinātne, lai arī at- viņš ir arī apjomīgās vairāksējumu Anglijas gādina pirmo, vienlaikus pretendējot uz otrās vēstures autors, un šī iemesla dēļ nepārpro- statusu.”3 tami uzlūkojams kā vēsturnieks un ideju filo- Analītiskās vēstures filozofijas metodo- zofs vienlaikus. Šajā darbā līdzās detalizētai loģijas iesaistījums Jesajas Berlina domas faktoloģijai par Britu salas iedzīvotāju vēsturi izklāsta sakarā attaisnojams tā iemesla dēļ, no pašiem senākajiem laikiem līdz pat viņa ka viņa redzējums organiski iekļaujas britu dienām rodama Hjūmam raksturīgā induktīvā historiogrāfiskajā tradīcijā un jo īpaši analī- un empīriskā pieeja sociālo un ētisko jautāju- tiskās filozofijas ietekmētajā filozofisko ideju mu izpratnē, veidojot specifisku vēsturfilozo- vēstures traktējumā. Berlins šeit parādās kā fisko metodoloģiju. Šo metodoloģiju — lielās attiecīgajā tradīcijā izglītojies un šo tradīciju līnijās — pārmantojusi arī britu 20. gs. his- tālākvirzošs domātājs. Īpaša metodoloģiska toriogrāfija. Viens no pazīstamākajiem teorē- radniecība viņu saista ar tādiem analītiķiem tiķiem, kas apcerējis vēsturfilozofisko prob- (plašākā nozīmē) un filozofijas vēstures auto- lemātiku analītiskā manierē, ir Artūrs Danto ritātēm kā B. Rasels, A. Aiers, K. Popers u.c. (Danto). Darbā „Analītiskā vēstures filozofija” Vispār visā Berlina pieejā skaidri nolasāmi viņš risina vēstures filozofijas problemāti- analītiskās filozofijas metodoloģiskie pamat- ku, veidodams nošķīrumu starp substantīvo uzstādījumi, no kuriem izriet viņa mācības

56 JESAJA BERLINS — IDEJU VĒSTURNIEKS, FILOZOFS saturiskie secinājumi. Šie secinājumi iegūti, reāls ietekmējošs spēks, un tajā pašā laikā izmantojot pilnīgi jaunu konceptuālo instru- tās nav uzlūkojamas kā pārlaicīgas, pāri kon- mentāriju, kura dažādās variācijas reducē- krētai sociālai videi stāvošas garīgas noteiks- jamas uz divām galvenajām nostādnēm — mes. Esejas “Divi brīvības jēdzieni” pream- uz doktrīnu par monisma/plurālisma nošķīru- bulā Berlins runā par ideju nekontrolējamo mu un uz koncepciju par “divām brīvībām” — iespaidu un neatvairāmo spēku, atsaucoties mācību, kas uzrāda tā saucamās pozitīvās uz Ruso, Fihtes un Šellinga pareģojumiem, un negatīvās brīvības atšķirības un kopsaka- kā arī pieminot to, ka Heine brīdināja fran- rības. Abi šie analīzes instrumenti ir Berlina čus, lai tie nenovērtē par zemu idejas spēku, jaunieviesums un to pielietojums plašā ideju un nosaucot Kanta “Tīrā prāta kritiku” par zo- vēstures faktoloģijas diapazonā rezultējies vi- benu, ar kuru nocirsta galva vācu deismam. sai negaidītos un dažkārt pat šķietami eks- „Filozofiski jēdzieni, kas izauklēti profesoru trēmos secinājumos par rietumu domāšanas kabinetu klusumā,” — Berlins rezumē — attīstības vispārējām līnijām. Tas atstājis ie- “var iznīcināt civilizāciju.”4 Ideju spēka no- spaidu uz atsevišķu kultūras periodu un at- teiksmi šajā konkrētajā gadījumā Berlins sevišķu gara darbinieku vērtējumu, izsaucot lieto kā vispārēju retrospektīvu vērtējumu plašu polemiku akadēmiskajā vidē. Berlins par noteiktu intelektuālo procesu izraisītām pats šajā polemikā labprāt iesaistījies, argu- politiskām kolīzijām. Tas pilnībā sabalsojas mentēti atspēkodams viedokļus, kuros viņam ar substancionālās jeb esenciālistiskās vēs- pārmests vēsturiskais indeterminisms, ētis- turfilozofijas izpratni par dižu ideju un izcilu kais relatīvisms, voluntārisms un citādas ie- personību lomu vēstures virzībā. Tomēr Ber- virzes. Kopējā Berlina pieejas apoloģija sais- lina argumentācijas gadījumā būtu nepareizi tāma nevis ar kādas vienas atsevišķas tēzes neievērot šīs tēzes saistību ar specifisko va- apstrīdēšanu tā vai cita pagātnes domātāja lodfilozofisko iestādni par valodas spēku, kas izvērtējuma sakarā, bet gan ar definitīvas teorētiski formulēts, piem., Dž. Ostina idejā („vienreiz par visām reizēm”) atbildes snieg- par valodas perlokutīvo iedabu. Nošķīrums šanas principiālās neiespējamības atzīšanu starp tradicionālo, substantīvo redzējumu un (vienlaikus neieslīgstot epistemoloģiskā bez- Berlina specifisko pieeju ideju spēka izprat- cerībā). nē saistāms ar viņa ļoti rezolūto, intelektuāli Berlina īpašās atbildes saturiskais kodols augstvērtīgo un emocionāli iedarbīgo vērša- meklējams, šifrējot vienu no viņa mācības nos pret jebkādiem centieniem aplūkot ideju galvenajiem jaunievedumiem — tēzi par ietekmi (un līdz ar to vēstures virzību) kā vie- monisma/plurālisma dihotomiju. Šīs tēzes nīgās pareizās (itin kā jau iepriekšzināmās, kopsavilkums ir tāds, ka vienas, galīgās, tikai pagaidām vēl neatklātās) patiesības iz- nemainīgās un nemaldīgās atbildes uz vēs- klāstīšanu. Frontāli uzbrukumi monismam — turfilozofiskiem jautājumiem vispār nav, tāda domai par to, ka ir kāda viena vispārīga ide- principā nav iespējama. Šāda nostādne paš- ja, kas būtu vienīgā un pareizā, sastopami saprotami izriet no analītiskās filozofijas vis- gandrīz vai ikvienā Berlina esejā. Daudzkārt pārējās antiesenciālistiskās ievirzes. Berlina variēta un atkārtota arī ideju plurālisma tēze izpildījumā antiesenciālisms (nostādne, kas par vērtību daudzveidību, par to, ka vērtī- necenšas ietiekties parādību būtībā, vairāk bas, no kurām cilvēki vadās savos ikdienas akcentējot empīriski tveramos vai kā citādi lēmumos, ir dažādas un daudzos (ļoti, ļoti apziņā fiksējamos objektīvo vai subjektīvo daudzos) gadījumos pilnīgi nesavienojamas. faktoru radītos domāšanas dotumus) izpau- Esejas “Divi brīvības jēdzieni” nobeiguma žas kā ideju lomas paradoksālās iedabas uz- sadaļa tieši tā arī saucas “Vienīgais un dau- stādījums. No vienas puses — idejām piemīt dzais”. Tajā sniegta viena no tipiskākajām

57 letonikas avoti

Berlina pasāžām, kas satur monisma noso- toloģisks pienesums ideju vēstures pētnie- dījumu: “Ir kāda pārliecība, kura vairāk par cības uzsākšanai. Nobriedušā stāvoklī ideju jebkuru citu ir atbildīga par indivīdu upurēša- vēstures tekstam būtu jāspēj aizraut, iein- nu uz lielo vēstures ideālu (taisnīgums, prog- triģēt lasītāju, uzrunājot viņu mūsdienīgas, ress, nākamo paaudžu laime, svētā misija, aktuālas problemātikas kontekstā — tā, kā tautas, rases, šķiras vai pat pašas brīvības to prot Berlins. Tāpēc ideju vēstures žanrā emancipācija) altāriem un kura prasa indi- interpretācijai savā ziņā jāiet pa priekšu pa- vīdu upurus sabiedrības brīvības labā. Tā ir šiem faktiem, citiem vārdiem, interpretācijas pārliecība, ka kaut kur — pagātnē vai nākot- filozofiski ideoloģiskajam uzstādījumam jābūt nē, individuālā domātāja dievišķā atklāsmē, skaidri nolasāmam attiecībā pret faktu atpa- vēstures vai zinātnes atzinumos vai nesamai- zīšanu un atlasi. Berlina gadījumā viņa hu- tāta, krietna cilvēka vienkāršajā sirdī — ir at- mānā, liberāli demokrātiskā cilvēka tiesības rodams galīgais atrisinājums. Šī senā ticība un cieņu apliecinošā, indivīda un sabiedrības balstās uz pārliecību, ka visas pozitīvās vēr- attiecības sabalansējošā filozofiskā antropo- tības, kurām cilvēki ir ticējuši, noteikti galu loģija veido nepārprotamu uzstādījumu visām galā ir savienojamas un varbūt pat savstar- viņa ideju vēstures žanru esejām. Sniegsim pēji rada cita citu.”5 piemēru. Doma par ideju plurālismu izriet no tās Esejā par Džordžu Sorelu (Georges So bezgala daudzveidīgās vēsturiskās realitātes, rel) — plašākam lasītāju lokam mazāk pa- kas virzījusi civilizācijas gaitu, un tā attieci- zīstamu marksistiskā sociālisma pārstāvi, nāma arī uz ideju vēsturnieka misiju. Ideju Berlins, ieintriģējis lasītāju ar visai pretrunī- vēstures pētnieka uzdevums — noķert, nofik- gajiem vērtējumiem, ko šim mazzināmajam sēt to vienīgo, singulāro domu, kas atšķiras autoram veltījuši viņa laikabiedri un komen- no citām un pārliecināt lasītāju/klausītāju, ka tētāji, raksta: “.. Es necentīšos sniegt atbil- šī ir īstā, vajadzīgā, tā, kura pelnījusi uzma- des uz visiem šiem jautājumiem. Es vienīgi nību vairāk nekā citas. To varētu dēvēt par vēlos izteikties par viņa [Sorela] galvenajām ideju relevanci un par pētnieka attieksmes idejām un, lietojot daudzkārt izmatoto iztei- paušanu šīs relevances sakarā. Pagātnes kumu, — par šo ideju relevanci mūsu laik- gara darbinieku paustās domas, viņu izteiku- metam.”6 mi, apsvērumi, argumentācija un secinājumi Kur Berlins saskata Sorela nozīmīgumu kļūst par idejām (ideju vēstures nozīmē) tad sava [Berlina] laika situācijai un ar kādu lī- un tikai tad, kad pētījumu autors spēj parā- dzekļu palīdzību centīsies izlobīt to no paša dīt šo domu nozīmīgumu tagadnes situācijai. Sorela, viņa sāncenšu un komentētāju tek- Šādā nozīmē ideju vēsture ir aktīvi retrospek- stiem? tīva — tā aplūko notikumus itin kā atpakaļ- “Lai saprastu tādus domātājus kā So gaitā — izgaismo pagātnes faktus, vadoties rels” — saka Berlins, — “ir svarīgi notvert no šodienas aktualitātēm. Tekstam, kas pre- viņu uzskatu centrālo pavedienu jeb tēlu tendē uz piederību ideju vēstures žanram, ja (kurš var būt arī tikai implicīti nojaušams); sekojam Berlina piemēram, jābūt spējīgam tas pat ir vēl svarīgāk, nekā aplūkot pašus atsaukties uz lasītāja/klausītāja urdošajiem spēcīgākos argumentus, ar kuru palīdzību tincinājumiem: “Nu un tad?”, “Kas no tā iz- šie domātāji aizstāvējuši savus uzskatus vai riet?”, “Kādēļ man manā pašreizējā situācijā noraidījuši reālos vai iedomātos iebildumus to būtu vērts zināt?” un tamlīdzīgi. Ja teksts pret tiem.”7 iepazīstina lasītāju tikai ar faktiem bez šādas Ideju notveršanas sakarā nozīmīga loma imaginatīvas, šodienas lasītāju uzrunājošas ir analītiskajam priekšstatam par valodas interpretācijas, tas var būt uzteicams kā fak- ambigvitāti un līdz ar to par nepieciešamību

58 JESAJA BERLINS — IDEJU VĒSTURNIEKS, FILOZOFS raudzīties pēc semantiskiem nošķīrumiem, lietojumā nav jāvadās no kādas mūžīgas un kuri pārveido atsevišķu valodas vienību nemainīgas substancionālas šo jēdzienu no- nozīmes saistībā ar konkrētās valodas lieto- zīmes, bet gan jāpaļaujas uz esošo lietoša- šanas situāciju. Šo īpašību analītiskajā tradī- nas tradīciju, kas atklājama vien dažādu dis- cijā dažkārt apraksta ar šekspīrisko metaforu kursu salīdzinājumā. Izvirzījis apspriešanas (no V. Šekspīra drāmas “Vētra”) kā sea-chan- centrā „seno politikas pamatjautājumu” — ge — jūras ainavas pārvērtības, mainoties par pakļaušanos un piespiešanu (citiem vār- laika apstākļiem. diem — varas jautājumu, kas lekcijas lasī- Visas Berlina ideju vēstures esejas balstī- šanas laikā aukstā kara apstākļos bija divu tas sākotnēji nemanāmu nošķīrumu notver- sistēmu pretcīņas jautājums numur viens un šanas un apcerēšanas prasmē. Kā spilgtāko visai īpatnēji, kaut citādā griezumā — kā piemēru šajā ziņā varētu minēt divu brīvības valdošās elites un sabiedrības atsvešinātības jēdzienu koncepciju, kurā izpratne par ne- jautājums — turpina mulsināt Latvijas sa- gatīvo un pozitīvo brīvību nav pakļaujama biedrisko domu arī šodien), Berlins piedāvā scientiski redukcionistiskam vai nu vai no- “papētīt šo aspektu dziļāk”. Viņa izpildīju- dalījumam, bet prasa aktīvu domas līdzdar- mā tas nozīmē brīvības jēdziena detalizētu bošanos, piemērojot proponēto nošķīrumu valodfilozofisku analīzi — tā nozīmes atklā- atbilstoši konkrētajai vēsturiskajai, ideoloģis- šanu ar konkrētiem piemēriem noteiktās sa- kajai, sociāli ētiskajai situācijai. Divu brīvību ziņas un dzīvesdarbības situācijās. Līdztekus sakarā Berlina ieviestais nošķīrums ir tipiski vārdam “brīvība”, kura semantisko netvera- ambigviozs valodfilozofiskā izpratnē; tas no- mību Berlins gatavojas uzrādīt, viņš atzīmē dala tādas brīvības koncepta daļas, kuras tipiskā valodfilozofiskā manierē šī jēdzie- nevar uzskatīt par atsevišķām kāda vienota na līdzību ar citiem dažādās filozofijas un veseluma daļām. Tās pārklājas viena ar otru, morāles mācībās ne mazāk bieži lietotiem var aizstāt viena otru, izaug viena no otras. vārdiem, tādiem kā “laime”, “krietnums”, Tās nav viena jēdziena atšķirīgas nozīmes lek- “daba” vai “realitāte”. No valodfilozofiskā sikogrāfiskā izpratnē. Šo nozīmju kontūras ir viedokļa problēma ar šāda veida abstrakci- izplūdušas un uzvedas gluži kā jūras ainava jām nav meklējama apstāklī, ka to izsako- mainīgos laika apstākļos — itin kā paliekot šiem jēdzieniem būtu noteikts skaits atšķirī- iepriekšējai un tomēr izmainoties līdz nepa- gu nozīmju, bet gan apstāklī, ka to lietojuma zīšanai. (Šis princips noformulēts arī Vitgen references nav skaidri nodefinējamas un ka šteina valodspēļu koncepcijā.) propozīcijām, kas satur šādus jēdzienus, nav Mācību par diviem brīvības jēdzieniem nosakāma patiesuma vērtība. Tie ir tik ietil- Berlins attīstīja inaugurācijas lekcijā, stā- pīgi, amorfi vārdi, saka Berlins, ka grūti at- joties profesora amatā, un tās pārstrādāta rast interpretāciju, kurai tie neatbilstu. Šī ie- un papildināta versija kļuvusi par standarta mesla dēļ kļūst saprotama turpmākā Berlina tekstu. Ideju vēstures valodfilozofiskais uz- taktika, negrasoties apcerēt “nedz šī daudz- stādījums skaidri nolasāms šīs lekcijas pre- nozīmīgā vārda vēsturi, nedz tos vairāk nekā ambulā, kurā, raksturojot politisko teoriju divsimt nozīmju skaidrojumus, kurus fiksē- kā morālās filozofijas atzaru, Berlins iesāk juši ideju vēsturnieki”9. Tā vietā Berlins pie- ar „morālo jēdzienu atklājumu un pielieto- dāvā konstruēt divus (tikai divus, jo iecerēto jamu politisko attiecību sfērā”. Viņš uzsver, analīzes mērķu sasniegšanai — jaunas vēs- ka „politiskie vārdi, jēdzieni un darbības turfilozofiskas izpratnes proponēšanai — ar izprotami tikai kopējā kontekstā ar jautāju- to, acīmredzot, pietiks) nozīmju laukus, jo miem, kuri šķir to lietotājus citu no cita”8. tie, viņaprāt, ir galvenie, “aiz kuriem slēpjas Tādējādi tiek uzsvērts, ka abstrakto jēdzienu krietna tiesa cilvēces bijušās un, uzdrošinos

59 letonikas avoti

teikt, — saka Berlins, “nākamās vēstures”. egalitāriski, sociādemokrātiski tendēti inter- Nosaucis proponētos jēdzienus attiecīgi par pretētāji), gan uz pozitīvās brīvības pārspīlē- pozitīvo un negatīvo brīvību un īpaši uzsvē- jumu bīstamo raksturu, kas, kā parāda div- ris to kopīgo vēsturisko izcelsmi (un tādējādi desmitā gadsimta totalitāro varu vēsture un to nošķiramību un arī nenošķiramību, citiem arī pēdējā laika globalizācijas gaita, var kļūt vārdiem — ambigvitāti: “abi šie jautājumi ir par liberālās ideoloģijas spožumu un postu. nepārprotami atšķirīgi, kaut arī atbildes uz Zīmīgi, ka brīvības jēdziena izkropļošanas tiem var daļēji sakrist”), Berlins nesteidzas iespējas Berlins saskata gan racionālisma, dot definīcijas, bet ievada lasītāju konkrētu gan iracionālisma nostādnēs. Viņa nesau- piemēru un praktisku risinājumu apritē, cil- dzīgā kritika vērsta gan pret scientisko, kailo vēka brīvības un nebrīves ilustrēšanai. Situā- racionālismu (vienlaikus uzsverot prāta suve- cijas, apstākļi, nodomi, sirdsapziņa, vienlī- rēno nozīmi), gan arī pret iracionālā roman- dzība, nevienlīdzība, mērķi, izpausmes, tisma piekopto cilvēka patības un indivīda cilvēka daba, taisnīgums, ekspluatācija, unikālās sūtības glorificēšanu (lai arī atzīstot, individuālā brīvība, kolektīvā viduvējība — ka tieši šis romantisma elements dažkārt tie ir tikai daļa no tradicionālajiem sociāla- netieši veicinājis liberālas brīvības principu jiem un morālfilozofiskajiem jēdzieniem, kuri iedibināšanu) . tādējādi iegūst noteiktu sakārtotību (lai arī ne Rezultātā: brīvība, arī pozitīvā brīvība ir scientiski loģicistisku sistēmiskumu) Berlina ne vien cēls, bet arī viltīgs jēdziens. Tā ir kā piedāvātajā divu brīvību nošķīruma ietvaros. abpus griezīgs zobens un šī jēdziena lietoša- Tomēr izrādās, ka šādas sakārtotības nā jo īpaši jāvadās no konkrētās vēsturiskās panākšana nav bijis vienīgais Berlina veik- situācijas izpratnes. Tas ir domāšanas instru- tās analīzes mēķis un uzdevums. Faktiski ir ments, kuras lietojumā vienmēr jāvairās no izveidots tikai saturiskais pamats viņa pro- amorfiem vispārinājumiem, tos noenkurojot ponētās filozofiski nozīmīgās atziņas izvēr- konkrētā empīriskā pieredzē. šanai, proti — oriģinālajai domai par šo abu Un tomēr Berlina proponētā pieeja nav brīvību — gan negatīvās, gan īpaši pozitīvās vēsturiskais relatīvisms, nav ētiskais situatī- brīvības iespējām degradēties, pārvērsties visms vai morālais ļenganums. Par to lasītājs savos pretstatos, perversēties. Arī šo iespēju var pārliecināties daudzajās pasāžās, kurās Berlins dara lasītājam zināmu ar daudziem Berlins uzstājās pret totalitārisma brīvības empīriskiem piemēriem. Brīvs cilvēks (negatī- ierobežojumiem. Brīvības jēdziena lietojums vās brīvības nozīmē) ir tāds, “kas nav piesiets allaž prasa tā lietotāja pārliecības paušanu pie koka”; pozitīvā brīvība izsecināta no tā- saistībā ar cilvēka dabas pamatvērtību iz- diem ikdienišķiem apgalvojumiem, kā “esmu pratni, ar racionālo un iracionālo (emocionā- brīvs tad un vienīgi tad, ja plānoju savu dzīvi lo) elementu klātesamības atzīšanu cilvēka saskaņā ar paša gribu”, “vēlos būt subjekts struktūrā, ar fantāzijas un imaginācijas nepie- nevis objekts” u.tml. Atbilstošo nostādņu ciešamību idejiskās situācijas attainojumā. ilustrēšanai izmantots plašs morālās un po- Augstāk sniegtajos vērtējumos par Sore- litiskās filozofijas domas arsenāls, sākot no lu, tāpat kā citās esejās, redzam, ka Berlina, antīko domātāju nostādnēm līdz renesanses, kā ideju vēsturnieka, heiristisko instrumentu apgaismības un romantisma diženāko prātu klāstā nozīmīgu vietu ieņem tādi hermene postulējumiem cilvēka brīvības sakarā. Gal- itiski skaidrojami jēdzieni kā “tēls”, “domas venie Berlina secinājumi attiecināmi gan uz centrālais pavediens”, “netieši nojaušamā negatīvās brīvības pamatprasību neapstrī- attieksme”, “intuīcija” un tamlīdzīgas feno- damo nepieciešamību cilvēka cieņas pilnai menoloģiski ietonētas nostādnes. To subjek- esamībai (šo aspektu vairāk tiecas uzsvērt tīvistiskā rakstura dēļ Berlins ticis kritizēts

60 JESAJA BERLINS — IDEJU VĒSTURNIEKS, FILOZOFS par relatīvismu un vēsturisko indeterminis- “Bet — un tas ir pats svarīgākais — [Ma- mu, pret ko, savukārt, argumentēti iebildis kijavelli darbos] nav atrodamas nekādas pla- vairākos tekstos, tai skaitā ievadā vienam toniskās un aristoteliskās teleoloģijas pēdas, no “Četru eseju” izdevumiem. Taču tieši šis nekādas norādes uz kādu ideālu lietu kārtību, subjektīvistiskais raksturs padara Berlina ne uz kādu doktrīnu par cilvēka vietu lielajā ideju vēstures pētījumus personiskus un re- esamības ķēdē, kas tik ļoti interesēja rene- levantus, tas ļauj skatīt aplūkojamā domātāja sanses domātājus. [..] Te neatradīsiet neko pozīciju no mūsdienīgam lasītājam nozīmīga no tā, ko Popers nodēvējis par esenciālismu, skatu punkta. Līdzīgā veidā, lai atklātu Mak- nekādas a priori patiesības, kas tieši atklājas javelli uzskatu oriģinalitāti, Berlins tiecas prātam vai intuīcijai par cilvēka vai sociālo saskatīt to, ko citi autori, kas rakstījuši par grupu attīstību kādā noteiktā virzienā, tieco- ievērojamo itāļu domātāju, viņaprāt, nav spē- ties pēc mērķiem, kurus viņos iedēstījis vai juši izdarīt. Plašajā pētījumā par Makjavelli, nu Dievs vai daba.”12 kas uzrakstīts 1953. g., Berlins ar vēsturnie- Un vēl — Jesaja Berlins rezumē: “[Makja- kam pienācīgu pedantismu, tāpat kā Sorela velli] metode un viņa darba tonalitāte ir em- gadījumā, kompetenti iepazīstina lasītāju ar pīriska.” līdzšinējiem Makjavelli dzīves un darbības Berlina pieeja ideju vēstures pētījumam, pētnieku atzinumiem. Viņš pievērš uzmanī- ko esmu nosaucis par filozofiski imaginatīvu, bu arī tam paradoksālajam faktam, ka, lai fantāziju rosinošu tagadnes problēmu ģenerē- arī Makjavelli izteiksmes stils ir pietiekami tu retrospekciju par nozīmīgām garīgās dzīves skaidrs un labi saprotams, šis apstāklis nav kustībām pagātnes viedokļu veidotāju dar- bijis par šķērsli, lai viņa komentētāji nepaus- bos, piedāvā plašas iespējas lasītāja aktīvai tu diametrāli pretējus viedokļus pat tad, kad līdzdarbībai. Tas, vai Berlina piedāvātie seci- ir vienojušies vispārējā Makjavelli nopēlumā, nājumi būs pieņemami vai nē, vai plašās vēs- dēvējot viņu par sātana advokātu un tamlī- turiskās domu attīstības vīzijas raisīs iebildu- dzīgi. Tāpēc “ [..] ir noteikti nepieciešams vēl mus, vai nodrošinās kvalificētu akceptu, lielā kaut kas cits, lai izskaidrotu gan tās nepār- mērā veidosies no lasītāja vispārējās intelek- ejošās šausmas, gan viedokļu daudzveidību, tuālās un emocionālās ievirzes mūsdienīgu kāda valdījusi komentētāju vidū”.10 aktualitāšu vērtējumā. Tāpēc pieļauju, ka var Makjavelli idejiskā devuma oriģinalitāti, pastāvēt arī gluži citādas konfigurācijas ideju šo kaut ko citu Berlins proponē saskatīt fak- vēstures faktu savstarpējā izkārtojumā un sa- tā, ka Makjavelli “radikāli izmainījis politisko spēlē — tādas, kuras atbilst citādai pētnieka diskursu, viņš atteicies no tā, ko varētu dēvēt (un lasītāja) eksistenciālajai pasaules izjūtai par sava laikmeta intelektuālajiem iepriekš- vai temperamentam. Berlins visai bieži norā- pieņēmumiem, kuri vienlīdz dominējuši gan da uz temperamenta un emocionālo stāvokļu kristīgi baznīciskajā, gan humanitāri sekulā- lomu, uz vispārējo dzīves uztveri, uz pesimis- rajā vidē — filozofiski teoloģiskajiem iepriekš- tiskas, optimistiskas, utopiskas vai lietišķas pieņēmumiem, uz kuriem balstījusies juri- domāšanas ievirzes nozīmīgumu ideju vēstu- diskā, politiskā, ētiskā un sociālā doma”.11 res attīstībā un pētniecībā — tajā procesā, Šeit rodama Berlina koptās ideju vēstures kurā atsevišķu domātāju viedokļi kļūst par filozofiskā pamatojuma sāls. Pāreju uz mo- idejām. Filozofiski vispārinātākā diskursā šo dernā laikmeta diskursu visos šajos jautāju- fenomenu varētu dēvēt par ideju vēstures pē- mos Berlins raksturo kā atteikšanos no esen- tījuma antropoloģisko pamatni. Kanta izvirzī- ciālistiskiem un teleoloģiskiem priekšstatiem, tais jautājums — kas ir cilvēks? — ir klāt- kas iegūluši rietumu filozofijas ontoloģiskajos esošs visās Berlina ideju vēstures esejās, un un epistemoloģiskajos risinājumos: daudzos gadījumos tas izgaismots priekšējā

61 letonikas avoti

plānā. Tas īpaši sakāms par darbiem, kas ap- sava veida terminus technicus. (Lai gan vis- kopoti krājumā “Cilvēciskuma greizais koks”. pār šis vārds angļu valodā parasti tiek lietots Berlins uzsver, ka “visinteresantākais iz- bez īpašas terminoloģiskas slodzes). Tā ir cil- pētes objekts cilvēkam ir pats cilvēks”, un vēka dabas fundamentāla iezīme, ko Berlins pastāv uz to, ka visi lielie filozofijas jautājumi marķē arī ar tādiem jēdzieniem kā skarbie izriet no cilvēku dzīvesdarbības prozaiskām fakti (brute facts) u.c. un kas izsecināma no nostādnēm. Visas klasiskās filozofiskās dok- personisko un sociālo attiecību samezgloju- trīnas — par to, kas ir indivīda brīvība un miem un to izpausmēm cilvēces gājumā. pakļaušanās autoritātēm, kas ir varas laicī- Pastiprinātu vērību nojēguma “predicament” gums un teokrātija, kas ir minoritāšu tiesības, valodfilozofiskai analīzei Berlins pievērš “Divu sabiedrības funkcionālisms un centralizācija, brīvību” esejas IV nodaļā, (135. un tālākajās kāda ir egoisma un altruisma sabalansētība lappusēs). “Atbilstoši šim viedoklim tas pats cilvēka apziņā un rīcībā un tā tālāk un tā cilvēka kļūmīgais stāvoklis — nesaskaņa joprojām, saistāmas ar izpratni par to, kādas starp mūsu plašajām iecerēm un trūcīgajiem ir cilvēka intereses, un izriet no tā , ko viņš/ līdzekļiem — ir vainīgs daudzās pasaules viņa sagaida no dzīves. Šie visi jautājumi ir ciešanās un netaisnībā.”(36.–37. lpp.) Ideju “būtiski dzīves ievirzei” — saka Berlins. Un vēstures piemērus šādu filozofisku noskaņu konstatē, ka visu iepriekšējo piedāvājumu paudumam Berlins sniedz dāsnā izšķērdībā, principiālais trūkums ir tas, ka nav saskatīts, min gan Tolstoju un kviētistus, gan Gibsonu, ka „cilvēka dilemma ir loģiski neatrisināma”. Kārlailu un pat Trocki, sadalīdams viņu vie- Atziņa par to, ka cilvēka dilemma ir lo- dokļus — sev raksturīgajā manierē — divās ģiski neatrisināma, ir ļoti nozīmīga Berlina grupās: (“tā patiesībā ir nevis viena, bet di- mācības sastāvdaļa. Šāda nostādne izriet vas tēzes”), kuras, imaginatīvi izanalizējot, no analītiskās ievirzes, pietiekami dāsni pie- rezumē: “Ļoti iespējams, ka abas šīs tēzes ļaujot arī cilvēka situācijas iracionālo kom- ir patiesas. Un iespējams arī, ka abas tās ponentu apcerēšanu, rēķinoties ar tiem kā izriet no tās pašas pesimistiskās pārliecības ar neizbēgamu ļaunumu. Dažkārt Berlins par cilvēka vājumu un nevarību gan domās, apzīmē šādu stāvokli ar jēdzienu “predica- gan rīcībā.” (138. lpp.) Un tomēr — pēdējā ment”. Piem., darba “Divi brīvības jēdzieni” analīzes instancē Berlins parādās kā tipisks noslēguma daļā, kur Berlins rezumē savu valodfilozofisks empīriķis: “Pārspriedīsim ik- divējādo attieksmi pret brīvību un runā par dienišķu cilvēku ierastās domas šajā jautāju- iemesliem, kas neļauj realizēt pozitīvo brīvību mā” — viņš aicina un nonāk pie secinājuma, augstvērtīgās ideālās prasības, viņš raksturo ka iepriekšējos teorētiskajos pārspriedumos šos iemeslus, lietodams jēdzienu “predica- esam “iekrituši pašu liktajos slazdos”. “Kaut ment”. Tieši šis apstāklis, Berlinaprāt, piešķir kur antimoralizācijas argumentos, acīmre- īpašu vērtību izvēles aktam, jo tikai aplūkota dzot, slēpjas kāda liktenīga kļūda.” (139. kā neiespējamība brīvība kļūst „galamērķis, lpp.) Gala secinājums no šīs visai sarežģītā nevis pārejoša nepieciešamība, ko rada mūsu jautājuma analīzes tomēr paliek sekojošs: juceklīgie priekšstati un iracionālā nesakārto- ideju vēstures pētnieka pienākums un nepie- tā dzīve, sarežģītais stāvoklis (predicament), ciešamība ir ieņemt noteiktu nostāju, un tajā kuram kāds brīnumlīdzeklis reiz varētu pielikt pašā laikā — necensties nostāties moralizē- punktu”.13 tāja pozā: “Aicinājums vēsturniekiem apslā- Jēdzienu “predicament” Berlins lieto pēt pat to morālā vai psiholoģiskā skatījuma daudzkārt un ļoti dažādos kontekstos, tāpēc, vai vērtējuma minimālo pakāpi, kura ir neiz- iespējams, cenšoties atklāt viņa antropoloģis- bēgama, aplūkojot cilvēkus kā būtnes ar mēr- kās domas nostādnes, to varētu uzlūkot par ķiem un motīviem (nevis tikai kā cēloniskus

62 JESAJA BERLINS — IDEJU VĒSTURNIEKS, FILOZOFS faktorus notikumu virknē), manuprāt, radies, maniere ir turpinājums britu analītiskā em- jaucot humanitāro zinātņu mērķus un meto- pīrisma tradīcijai, no kuras viņš kā profesio- des ar dabaszinātņu mērķiem un metodēm.” nālis nācis, kuras veidošanā bijis līdzdalīgs (143. lpp.) un kuras ietvaros kļuvis, kā atzinis vienā no Plašākā tvērumā antropoloģiskā tēze savām pēdējām intervijām, par “ķeceri, lai arī par cilvēka kļūmīgo stāvokli iespējami labi draudzīgu ķeceri”. sabalsojas ar judeo-kristīgo priekšstatu par Berlina agrīnie filozofiskie sacerējumi lie- radīšanu un krišanu un radikāli atšķiras no cina par viņa kompetenci un savdabību, risi- zoroastriski-maniheiskā dualisma par labā un not atsevišķus analītiskās filozofijas jautāju- ļaunā substancionālo ekvivalenci. Pieļauju, mus atbilstoši trīsdesmito gadu teorētiskajām ka abu nostādņu sajaukšana un nepietieka- aktualitātēm (verifikacionisma problemātika mā konceptuālā nošķiršana varētu būt uzlū- u.c.). Savukārt ideju vēsturei veltīto sacerē- kojama par vienu no mūsdienu ētiskās domas jumu izpēte varētu vairāk liecināt par viņa un praktiskās moralitātes jucekļa iemesliem. domu gaitas atbilstību tā sauktās ikdienas Lai arī šī jautājuma apcerējums būtu cita prā- valodas filozofijas jeb lingvistiskās filozofijas tojuma uzdevums, Berlina mācības vispārējā tradīcijai. Berlina kopto ideju vēstures meto- tonalitāte par ētiskās dilemmas neatrisināmo doloģiju varētu nodēvēt par valodfilozofisko raksturu dotu šādam pētījumam nepiecieša- empīrismu, norobežojot to no kailā faktolo- mo konceptuālo ietvaru. Berlins jau ne tikai ģiskā empīrisma, kāds izriet no tradicionālā, konstatē faktu, bet ar visu savu analītiskās banālā empīrisma/racionālisma pretstatīju- sagatavotības un ideju vēstures erudīcijas pa- ma. Ne velti ievadā “Četru eseju” izdevumam tosu piedāvā konkrētus teorētiskus un prak- Berlins, skaidrojot savu izpratni par vērtībām tiskus risinājumus: un par to pētīšanas iespējamību, lieto daļēja “Tāpēc izeja jāmeklē, — saka Berlins, — empīrisma apzīmējumu.15 kādā loģiski nesakārtotā, elastīgā un pat Berlina valodfilozofiskais empīrisms iz- nedefinējamā kompromisā. Katrai situācijai paužas viņa pētījumos viscaur klātesošajā vajadzīga sava konkrētā taktika, jo no grei- nostādnē, ka ideju vēstures fakti meklējami zā cilvēciskuma koka, runājot Kanta vār- cilvēku dzīvesveidā, ikdienišķajā cilvēku stā- diem, nekas taisns vēl nav pagatavots. Tāpēc voklī, lielu nozīmi piešķirot arī tam garīgajam, [mūsu] laikmetam vajadzīgs nevis (kā mums emocionālajam satvaram, kas pastarpināti bieži apgalvo) vairāk ticības un stiprāka vadī- gūstams no pētāmajiem pagātnes domātāju ba, vai zinātniska organizētība. Drīzāk ir otrā- tekstiem. di, tam vajadzīgs mazāk fanātiskas dedzības, Augstāk minētā “draudzīgā ķecera” me- vairāk gaišas skepses.” 14 tafora attiecībā pret savām agrīno gadu va- Atziņa par to, ka “cilvēka dilemma ir lo- lodfilozofiskajām aktivitātēm ir pietiekami ģiski neatrisināma”, kā arī aicinājums veidot apjomīga, lai tajā ietilpinātu Berlina ideju “kādu loģiski nesakārtotu elastīgu kompromi- vēsturei veltīto tekstu analītiskās kvalitā- su” nebūtu uzlūkojams tikai kā ievērojama tes — izteiksmes precizitāti, pausto domu humānista emocionāls pamudinājums vien. savstarpējo saskaņotību, atsauču materiāla Tas ir racionāli argumentēts un teorētiski gaumīgo izkārtojumu, iegūto secinājumu de- noformulēts viedoklis. Šāda sociāli ētiska cento nepārprotamību. Tajā pašā laikā viņa nostādne izriet no specifiskajiem antropo- mācības īpašā iezīme ideju vēstures pētīju- loģiskajiem priekšstatiem, kuri, savukārt, mos parādās kā atteikšanās no scientiska pastarpinātā veidā ietiecas Berlina mācības loģicisma, no sausa bezpersoniska racionā- ontoloģiski epistemoloģiskajās pamatno lisma, no centieniem priekšstatīt pagātnes stādnēs. Jo Berlina filozofiskās domāšanas domātāju darbus atrautībā no cilvēka dabas

63 letonikas avoti

un ideju virzības iracionālajiem dzinuļiem. atvadu pasākuma cerīgi žēlīgajā kopnoskaņā Tieši pretēji — visās Berlina esejās, bet jo Likteņdārzā 2011. g. vasarā. īpaši tajās, kas veltītas domātājiem, kuri spilgti atsedz cilvēka dvēseles “nokturnālo Avoti un piezīmes pusi”, Berlins velta dziļi izprotošus (un, ja 1 Jēdzienu “mājupceļš” lietoju akcentēti vajadzīgs — nosodošus) komentārus (piem., metaforiskā nozīmē, necenzdamies pār- “Žozefs de Mestrs un fašisma sākotne” un spīlēt Jesajas Berlina īpašo saistību ar citi sacerējumi). Rīgu vai Latvijas kultūru. Tomēr fakts, ka Galvenie teorētiskie secinājumi eirope- Berlinu ģimene pēc izceļošanas uz Lielbri- iskās domas attīstības racionālistisko un tāniju 1921. gadā līdz pat 1928. gadam iracionālistisko elementu sakarā izsakāmi baudīja neatkarīgās Latvijas pilsonību, ir ar augstāk minēto antropoloģisko metaforu pietiekams, lai vismaz formāli runātu par par “greizo koku”. Šāda varētu būt Berlina ievērojamā domātāja saistību ar Rīgu un diagnosis jeb izpratne par cilvēka dabu, uz Latviju (un ne tikai kā ar Krievijas impērijas kuras balstās viņa ideju vēstures studijas. Šī provinces pilsētu vai “Līflandes” teritoriju, diagnoze sasaista berliniskās ideju vēstures kā tas dažkārt izskanēja Berlina simtgades interpretācijas pietiekami vienotā (un tajā sakarā). Turklāt Berlina radošā veikuma pašā laikā arī pretrunīgā) veselumā. Tā nav sasaistījums ar Latvijas kultūru plašākā stingri sistēmiska nedz šī jēdziena scientis- tvērumā izsecināms no viņa pētniecisko in- kā, loģiski pozitīvistiskā nozīmē, nedz arī terešu ietiekšanās Krievijas–Rietumeiropas metafiziskā izpratnē kā dižena tīrā prāta starpkultūru robežjoslā, kurā arī Rīgai biju- celtne; tā vairāk saskaņojas ar valodfilozo- si noteikta vieta. fiskās analīzes empīriskajām nostādnēm, 2 Danto A. C. Analytical Philosophy of His- piemērojot tās ideju vēsturei kā dažādu na- tory. Cambridge University Press, 1968. ratīvu secīgu izmaiņu un vispārējas pēctecī- P. 18. bas pētniecībai. 3 Turpat, 15. lpp. Kas attiecas uz pharmacon jeb Berlina 4 Berlins J. Četras esejas par brīvību. Rīga: ieteiktajām zālēm cilvēka un cilvēces situā- Sprīdītis, 2000. 168. lpp. cijas uzlabošanai, viņa piedāvājums nola- 5 Turpat, 211. lpp. sāms no augstāk minētā, ļoti konkrētā pa- 6 Berlin I. Against the Current: Essays in the doma, kas pausts pirms vairāk kā sešdesmit History of Ideas. Pimlico, p. 296. gadiem sniegtajā un, manuprāt, arī šodienas 7 Turpat, 298. lpp. apstākļos ne mazāk noderīgajā ieteikumā 8 Berlins J. Četras esejas par brīvību. 169. kultivēt sevī “vairāk gaišas skepses”. Vairāk lpp. gaišas skepses, veselīgas filozofiskas ironi- 9 Turpat. jas un reālistiska skatījuma uz notiekošajiem 10 Turpat, 27. lpp. procesiem — iespējams, ka tieši šo īpašību 11 Turpat, 36.–37. lpp. pietrūkst Latvijas politiskajai kultūrai, kurā 12 Turpat, 37. lpp. dažkārt dominē utopisks sentimentālisms un 13 Turpat, 213. lpp. romantiska melanholija, kā tas uzskatāmi 14 Turpat, 97. lpp. izpaudās, piem., Prezidenta Valda Zatlera 15 Turpat, 54. lpp.

64 JESAJA BERLINS — IDEJU VĒSTURNIEKS, FILOZOFS

ISAIAH BERLIN — HISTORIAN OF IDEAS and PHILOSOPHER

Jānis Nameisis Vējš Summary

Key words: history of ideas, Isaiah Berlin, analytical philosophy, language philosophy, ambiguity, monism/pluralism, "Two Notions of Liberty"

The centenery events of Sir Isaiah Berlin — the celebrated Riga-born British philosopher and historian of ideas — has generated permanent interest in the cultural milieu of Latvia. However, detailed investigation of his contribution to various aspects of liberal thought is still to be regarded as an urgent issue of the professional research. The wide thematic gamut of Berlin`s essays calls for the cross-examination of various texts with the view of establishing of some of the general tendencies of the argumentation pursued. The chief thrust of the present article is concerned with the demonstration of the close relationship obtaining between Berlin`s history-of-ideas investigations and the empirical approach of the analytical philosophy and, in particular, with the ordinary language philosophy, practiced by Berlin in the early period of his academic life. To that end the well-known monistic/pluralistic and the positive/negative freedom distinctions are discussed and their positioning within the conceptual framework of the linguistic ambiguity and vaguenss doc- trines is exemplified. In a like manner attention is drawn to the specifically Berlinian anthropology stemming from his conception of the human nature (illustrated by the Kantian methaphor of the crooked timber), providing, as it does, the theoretical bases for the assessment of various sets of ideas and the personalities propounding them. The use of the term „predicament” in Berlin`s essays is discussed in greater detail with the view of suggesting its conceptual affinity with the Judeo-Christian notion of the Fall.

65 BUDGETING UNDER STRESS: THE CASE OF LATVIA BUDGETING UNDER STRESS: THE CASE OF LATVIA

Gundar J. King and David E. McNabb, Pacific Lutheran University

Key words: Baltic States, budget cuts, financial bailouts, International Monetary Fund, recession, reforms

In this brief historical review the impact of the Great Recession of 2007–2009 on Latvia is explored. Within a year, the economy changed from a boom to one of the weakest in the EU. Examined are the efforts of a weak and distrusted Latvian government to have a large, suspended bailout loan reinstated. These processes changed from the 2008–2009 crash programs to make large cuts, to a more orderly budget adjustments to meet lender demands in 2010 and 2011. At the core of this study is the Latvian government’s struggle with an accumulating deficit, conflicting interests of coalition partners and the professional bureaucracy, and a distrustful general population.1

Introduction also succeeded in maintaining essential go- In March 2010, Latvian Prime Minister vernment operations. Valdis Dombrovskis and Finance Minister The 2011 budget was finalized in De- Repše concluded a year of historical calamity cember of 2010, after the parliamentary and crisis management. It was a rough, even elections in October. A new cabinet was or- chaotic, period of budget cuts and extremely ganized by Dombovskis with the bank econo- difficult negotiations to have a large, suspen- mist Andris Vilks as the Finance Minister. The ded bailout loan extended. A euro 7.5 billion agreements with the EC and the IMF manda- (about 10 billion USD) financing plan was ted that deficits be reduced to 6% in 2011, reinstated by the European Commission (EC) and 3% in 2012. Joining the euro zone in and the International Monetary Fund (IMF). 2014 remained the agreed rationale for the Dombrovskis and Repše managed to prevent bailout loan. the collapse of the Latvian financial system. When the American bubble burst in A brutally cut 2009 budget was passed by 2007, Latvia still enjoyed the benefits of a the Saeima (parliament) on 12 December credit binge financed by Swedish banks and 2008. A managerially more acceptable, aus- Russian deposits. However, in just little over tere and unpopular 2010 budget was voted a year the Latvian economy had lost over in on 21 November 2009. Moreover, they a quarter of its GDP. By 2008, the Latvian

1 Budžeta konsolidācijas rezultāti ir precizēti latviešu valodā Valsts kancelejas 2011. gada izdotajā pārskatā “Mīti un patiesība par valsts pārvaldē nodarbinātajiem, atalgojumu un strukturālām reformām”.

67 LZA ārzemju locekļu korespondence

economy was what was later described The unifying thesis of our study is that in Foreign Policy (Greenhalgh 2010) “the weak governments tend to take short term most imperiled in Europe”. Another drop actions. In unexpected crisis situations, the was expected, making the probable loss of actions and reactions tend to be chaotic and 30% relatively larger than what the United conflicting in their nature. They serve the States suffered during the Great Depression highest priority of the day. Other managerial of 1929–1933 (Andersen 2009). improvements, even though accelerated, take In this study we examine the crisis mana- longer. gement of Latvian government, its mistakes In the period under review, the Latvian and remedial actions during this traumatic government made major budget cuts at the two-year period. We evaluate various short insistence of the last resort lenders, the EC, and long-term influences that made the fiscal the IMF, including the World Bank (WB). deficits and related budget cuts uncommonly These lenders provided dominant guidance difficult. We believe that this study will be for immediate actions. The speed and scope helpful to fiscal managers when faced with of the emergency budget cuts would make emergency budgeting. other reforms secondary. Academic literature on public budgeting Plan of the study is available to identify policies and trends in Following a brief review of literature, we the practice of crisis management in a tight describe our research methodology and our financial situation. This literature review plan of analysis. We concentrate on the as- leads to several conclusions. The principal sessment of the key economic and political one is that Latvia’s inability to meet econo- policies and events in two different years, mic, legal and social obligations cannot be 2009 and 2010. Seen in a wider context, resolved independently. Progress requires these political developments were aggravated external support and influences, in this case, by the unfortunate timing of the unexpected the EC and the IMF. Recent suggestions urge fiscal problems that coincided with the re- great caution and consensus building in plan- percussions of the Great Recession in Ame- ning budget cuts (Levine 1979, 1980). rica. Because fiscal policies are heavily influ- Our principal purpose is to track the Lat- enced by well-established personal values vian progress in meeting the twin goals of that shape intellectual limits and norms deficit reduction and managerial improve- (Lewis and Hildreth 2011), the policy prio- ments. As perceived by John Micklethwait, rities vary substantially. Still, important sour- editor-in-chief of The Economist, the saving ces of information and insights for direct or of money should not be the sole motivation modified adoption of principles for reform are of fiscal reforms. Otherwise, it would waste desirable. In Latvia, the values held and prio- an unusual opportunity to “make the state rities expressed maintained an unusual mix of work better” (Micklethwait 2010). We see political and economic policies. They repre- our study as an opportunity to provide budget sent the demands of bailout lenders, the ob- planning in Latvia and in countries in similar jectives of the budget makers, and the priori- circumstances with a review of the achieve- ties expressed by the constituencies affected. ments, inadequacies and outright mistakes Several sources of information show ongoing made. Broadly characterized, ours is a his- explorations for a joint understanding and torical review of public management from the formulation of a consensus on actions. 2008 through 2010 in what is an unusual They include choices on priorities, as well as and complex context (McNabb 2008). methods and techniques tested elsewhere.

68 BUDGETING UNDER STRESS: THE CASE OF LATVIA

Others have noted that changes in bud- involve shifts of political power (Lewis and gets tend to sharpen policy conflicts. These Hildreth 2011) for a complex building of con- conflicts are increased by economic difficul- sensus on sources and uses of funds, as well ties, on the one hand, and serious political as on agreed performance criteria (Modell disagreements, on the other. Indeed, con- and Gronlund 2007). flicts make public budgeting captive to power To us, the integrated private and public politics (Lewis and Hildreth 2011). Unique programs advocated by Stephen Goldsmith of situations, tied to shifting constellations of the Kennedy School of Government at Har- power, emerge. Reflected in the academic vard (Goldsmith 2010) were premature for literature, they also give important perspec- Latvia. Clearly, such changes would require tives on the past, intellectual resources for the not only more time, but also a different plan- present, and a guide for the future. (Caiden ning environment (Levine 1980). To minimi- 2010, McNabb 2010, OECD 2009, Schick ze problems of hasty actions, planners are 2002). New demands for more goods and urged to take more time for setting short and services (Campbell 1993) go hand in hand long term goals and to make related changes. with deficits (Arestis and Sawyer 2003). The clearest messages for future plan- These departures from the traditional prac- ners and decision makers are the cautious tices generate the most difficult changes in conclusions on the evolution of budgeting public budgeting. under new conditions (OECD 2009, Caiden Early American reformers (Premchand 2010, Goldsmith 2010). An uneasy balan- 1983, Starlings 1999, Starling 2005, Forester ce of change and stability can be expected. 1982, Jones 1996) suggested what appear Due to the political upheavals in 2011, this to be comparatively more orderly and rational balance is likely to be unstable. The parlia- approaches to budgeting than the processes ment elected a new President, the unpopular observed in Latvia today. Fundamental guides financist Andris Bērziņš. The angry electorate were available for improved management dismissed the parliament with 94 percent fa- practice, or suggested limited entitlements vorable vote, and expected new elections in and deficits, ceilings on discretionary September of 2011. spending, the avoidance of index budgeting The next stage of reforms is likely to and other across the board adjustments. include more interpersonal relations in the Given more demands and less resources to transformation of government work. This is a meet them, more systematic approaches have process that has to address major economic been promoted by Rivlin (1971), Kirchheimer and social changes, as well as applications of (1989) and Rubin (1990). new technologies (Abramson et al. 2006). To Globally, reformers are being urged to repeat Allen Schick, “there are no permanent concentrate on tighter, more restricted bud- solutions in budgeting” (OECD 2009). gets. Even as governments have more resour- According to Professor Edvīns Vanags, Di- ces, they have less flexibility (OECD 2009; rector of the Public Administration Program Caiden 2010). Cutback budgeting emerges at the University of Latvia, the first reforms as an important approach (Levine 1979, are likely to be effected along the lines ad- 1980; Caiden 1984; Behn 1985). Budget vocated in America in the 1970s (Vanags planners are urged to be more cautious, to 2010). Such guidelines would be adopted by begin making plans and priorities earlier, to the professional bureaucracy first. Personal expect extended interchanges with all ma- values of the leaders, political exigencies and jor interested parties. Under these circum- shortages of funds were likely to preclude an stances, the negotiation process is likely to early use of approaches suggested by budget

69 LZA ārzemju locekļu korespondence

cutters and conservers in the United States. and English published during the period were Political exigencies and cash shortages were also examined. For reporting purposes, the likely to limit the use of approaches advo- empirical information available in the Latvian cated by Behn, Caiden, Levine and Schick. language was summarized below. A comprehensive transformation of govern- The most reliable additional sources of ment work (Robertson 1999) will have to wait quantitative information used in this study for years to come. This kind of progress would were the DnBNord bank’s public opinion re- be difficult, if not impossible without major ports, entitled Latvijas Barometrs. These sur- transformations in the leadership characteris- veys were conducted by the highly respected tics shown by Latvian leaders in the past. social research center SKDS. In this year of crisis, samples of at least 1,000 persons are Methodology surveyed every month. The accuracy of these Our empirical study is based upon field reports was indicated to be in the ± 3 per- research in Latvia prior to and during the bud cent range (Latvijas Barometrs Nr. 18, Oc- get years 2009 and 2010. The quantitative tober 2009). These reports were consistent aspects are derived from the surveys of Lat- with trends observed by a panel of evaluators vijas Barometrs. Our information is supple- that included the senior author. mented with insights gained from academic To frame our study of an initially chaotic literature, published reviews, and discussions and gradually changing situation later, we with Latvian colleagues. We also had access elected to examine several related issues. To- to tentative plans for the maintenance of fis- gether, they permit us to assess the progress cal stability. made in Latvia to meet the two objectives of Technically, our study corresponds to the cutting deficits and the improvement of the explanatory approach to case methods de- government. The issues studied were at the scribed by McNabb (2004). The phenomena core of Latvian negotiations with the EC and studied are not isolated from their context. the IMF. A priori, these issues appeared to They are of interest precisely because of their shape the principal Latvian budget cutting relation to the situational context (Hartley and related changes. 1994). Much of the information gathered We review the slide of the Latvian econ- represents a shifting and partially obscured omy toward bankruptcy and detail the mani- scene of fiscal demands, political pressures, festations of leaders’ resistance to change. and occasional decisions under conditions of We also examine the austerity measures pro- uncertainty. posed by the EC and the IMF, consider the The field data and observations gathered important role of distrust in the government’s by us include several tours in Latvia as resi- relationships with the public, and track the dent observers, as researchers on Baltic is- progress to improved public management. sues, as visiting faculty at local higher univer- sities, and as recent Fulbright specialists in The larger context Latvia. Other data were also secured during Several factors form the context for this informal discussions in the Ministry of Fi- study. Widely recognized in the last two de- nance and the Latvian State Chancellery. The cades, they are: the established organiza- data collection methods included first hand tional arrangements; deeply rooted Russian observations, discussions and interviews hierarchical traditions; recent policies and with prominent state officials, and selected, practices; and the slow adoption of modern well informed academic colleagues. Public public resource management (King et al. documents and reports in the press in Latvian 2000). With the challenging demographic

70 BUDGETING UNDER STRESS: THE CASE OF LATVIA aspects, the complex environment made the Together, these various influences and the functioning of government difficult at best. rapidly changing economic conditions render Among these policy-shaping factors are the the reform aspects of public management lar- following: gely ineffective and chaotic. Below we pre- Faute de mieux, Latvia is a parliamen- sent the five interrelated problems associated tary democracy. It retains many of the bu- with the planning and budgeting processes reaucratic and administrative practices of through 2011. Imperial Russia and the Soviet Union (King et al. 2004). Managerial power is exercised The slide to national bankruptcy arbitrarily, ultra vires, often for the personal In early 2008, Latvian financial planners, benefits. The large Russian minority remains regulators and government leaders were oriented to Russia, which is seen as an un- caught in a cycle of borrowing and spending stable political and economic factor (King and on an unprecedented scale. The problem was McNabb 2009). After the municipal elections aggravated by a largely uncontrolled inflation of 2009, this political philosophy appears to and a conviction that double digit economic dominate the important City Council of Riga. growth rates would last forever. Saddled with The ethnic Latvian element in the country is large government worker salary increases and 60 percent. staff expansion, the government faced large The Latvian government is accustomed to deficits in 2007 and 2008. budget deficits. At first reasonable, the defi- Prior to the 2007–2008, economic cits of 116 million LVL (lats) in 2007 show meltdown elsewhere, huge profits were still an internally unsustainable increase to 426 being made in Latvian real estate. Consumer million LVL (about 1 billion US$) in 2008. expenditures were also rising in expectations The lack of the political will to enact neces- of a rapid progress to European Union (EU) sary reforms is a widely perceived factor in standards of living. Due to the small domestic the chronic delay of system changes (King et markets in Latvia and the late entry in the EU al. 2004). markets, little was being invested in industry. Frequent changes lead the autonomous Even with EC support grants, the develop- coalition leaders to expand favorite programs. ment of exports to EU markets was slow. These political officers, used to personal pre- Latvia’s economy, much like that of the ferences and command structures, are gene- United States, was first hit by a collapse of rally unqualified for such modern leadership the housing market. This was quickly fol- as is advocated internationally (Kouzes and lowed by banking difficulties and a decline of Pozner 2007). Except for 2004–2008, prime employment and retail sales. The most trau- ministers of an unstable government seldom matic fiscal effect was the widely anticipated serve longer than one year. Also, Latvia’s Civil inability of the government to meet current Service, weakened by patronage, was in need obligations. The government was no longer of extensive reform. able to sell bonds in either local or interna- However, there was little time available tional markets. for changes and reforms. The drafts of bud- With the economy on a precipitous dec- gets, such as those for 2010 and 2011, were line, the government sought bailout funds subject to uncertainties about the economic from lenders of the last resort, the EC and the recovery. The declining and aging population IMF. Earlier, the lenders and their supporters of 2.2 million, low birth rates and extensive included several EU countries, including Swe- emigration, required reforms of education den. However, Sweden was the main source and the public health systems. of support for Swedish banks in Latvia.

71 LZA ārzemju locekļu korespondence

An attempt in 2008 by Latvian leaders to ways. Their arguments to maintain salaries finesse the approval of bailout loans failed. and personnel on a high level were essential- On the brink of bankruptcy, Finance Minister ly Keynesian. On a practical level, the resis- Atis Slakteris rather famously described the tance helped to protect relatives, business fiscal situation as “nothing special.” The loan friends and political associates in comfortable was suspended. The formation of the first positions. Dombrovskis government followed. By any measure, the Latvian economy Latvian leaders were not well prepared to was in a deep crisis. The GDP declined by make quick major transformations. Informed about one fifth in 2009; unemployment observers felt that the political leadership in was variously estimated at about 20% by Latvia did not have the will, the strength and Eurostat (based on statistics taken from the the competence to manage itself out of the Latvian Statistical Bureau), and at 14% by recession. To do it, it needed external direc- the Latvian employment office. On the other tion and help. hand, substantial numbers of the officially Even as the public dissatisfaction of the unemployed were actually engaged in the in- government reached new heights, the weak formal, grey economy. They thus continued to five-party coalition led by Dombrovskis was avoid paying taxes. unable to strengthen the social safety net for Budget planners and agency heads were a large part of the population with no signifi- especially slow in making staff reductions. cant savings. Across the board cuts were actively resis- In this situation Latvian leaders had to ted everywhere. The duplication of functions again seek help from the lenders of last re- performed in various autonomous ministries sort, the EC and the IMF (IMF 2009). These could not be readily analyzed and eliminated. cautious lenders became dominant leaders in However, it was also argued that personnel the negotiation processes. They subordinated reductions would result in more unemploy- budget cuts to the Latvian goal of joining the ment and increase the social burdens. Such euro system in 2014. The lenders sought to actions would make unemployment the main balance Keynesian and Schumpeterian inno- internal problem. vations. In 2009, this approach combined In this context, serious pressures remai- fiscal austerity with improvements in budge- ned within the coalition to preserve the patro- ting processes. Essentially, 2009 became a nage system. Indeed, in late 2008 and early year of emergency budget cuts. Comparative 2009 sabotage of the budget reduction was analysis of functions did not become impor- evident. As some salaries were cut by a third, tant until 2010. other salaries were maintained or raised by reclassification and promotions. Released Resistance to fiscal change and workers became consultants. Reforms were budgeting improvements also slowed down by the lack of a uniform Initially, the year 2009 was marked by personnel classification. Extreme administra- a strong intragovernmental resistance to the tive autonomy made external evaluation of needed budget cuts. As most ministries conti- operations very difficult. Moreover, the state nued to manage the affairs delegated to them audit agency had no authority to order chan- with little or no change, Dombrovskis and ges; it could make only recommendations to Repše found themselves in a relatively weak the fiscal managers audited. position. The old hands resisted giving up After the summer of 2009, work on the their established prerogatives. They slowed budget was given the highest priority. The down the proposed budget cuts in many work was better organized and performance

72 BUDGETING UNDER STRESS: THE CASE OF LATVIA improvements were related to the most ob- more slowly. The IMF first urged that the Lat- vious and simplest changes. They included vian currency be devalued. This was strongly reductions of personnel as well as reduced opposed by many in Latvia, especially by the salaries (Delfi 1 October 2009). In the Bank of Latvia. The opponents viewed deva- schools, there was a shortage of students due luation as politically risky and unnecessary to very low birth rates in the first years of re- as reduced salaries would informally achieve covered independence. Therefore, thousands internal devaluation. The prominent econo- of teachers were released and comparatively mist Anders Aslund of the Peterson Institute small schools were closed. also argued at the Bank of Latvia that formal Still, budget reductions were handicap- devaluation was not necessary (Aslund and ped by the lack of a unified system of accoun- Dombrovskis 2011). ting and salary administration; shortcomings When the lenders suspended bailout pay- of centralized purchasing; and little integra- ments in 2008, they stressed the serious na- tion of government services. Needed were the ture of the fiscal emergency. They demanded long overdue reforms of systemic nature that the Latvian government stick to the terms had been blocked by the patronage system. previously agreed. The Latvians were able to The opponents did not expect the ruling reduce the 2008 expenditures by only 0.5%, coalition to accomplish much. The strongest or 83 million LVL. opposition was from the People’s Party, the Mark Griffiths, the IMF team leader of previous leaders of the coalition. Eventually, experts, made it clear that there could be it quit the coalition and left Dombrovskis in only one principal purpose of the bailout charge of a shaken minority government. loan: a financial stabilization plan that would Indeed, the coalition’s interests appeared permit Latvia to join the euro zone in 2014. to be more personal than administrative. For Although the IMF team expressed concerns example, the parliamentary majority passed about the Latvian social safety net, the es- special legislation that would give special se- sence of the plan was the fiscal rebalancing paration payments to deputies who would not of the budget for 2009. Within the Latvian return to parliament after the 2010 elections. government, the measures taken by the IMF There was a prevailing orientation toward were considered brutal. meeting short term needs. Tatjana Volkova, The lenders assumed a comprehensive the president of a Latvian banking college, role of actively guiding Latvian budget pro- felt that the decisions of the coalition were cesses. This included a crash program to perceived as political, without adequate long- make immediate budgets cuts. The actual term economic analysis (Delfi 25 October expenditures were cut by 6.7%, or almost a 2009). Even positive actions were not easily billion LVL in the 2009 budget year. believed by the polity. The authorized tranches of the loan were tied to the stabilization of the Latvian finan- Austerity steps proposed by the cial systems. This including a clear goal of EC and the IMF getting the country ready to apply for admis- The EC viewed Latvia’s situation more in sion to the euro zone in 2014. In a sense, the large context of the European Union. In the lenders negotiated immediate, short term fact, the then EC Commissioner of Economic and longer term programs for budget plan- and Monetary Affairs, Joaquin Almunia, ap- ning in Latvia. proved the first payment of the reinstated bai- The lenders wanted to reduce the default lout loan (Diena 26 June 2009). Relations- risks. To this end, they secured formal com- hips with the IMF, on the other hand, evolved mitments from all coalition parties to honor

73 LZA ārzemju locekļu korespondence

all agreements. (Dombrovskis 2009). Moreo- elimination of the most obvious duplicate ver, the lenders provided professional advice functions. and technical assistance to Latvian budget Moreover, Dombrovskis planned to assist planners. the private sector to renew economic deve- Initially, Latvian commitments to these lopment, and to build better international imposed standards were in doubt. Frequent relationships. He was additionally concerned past changes in coalition membership un- with the budget situation and the continua- dermined government credibility and led to tion of the bailout payments, strengthening negative public perceptions. As a result, the the Baltic region, full use of the European confidence the lenders had in the government Union grants, and early administrative re- was eroded in the interactions of the Latvian forms. These were all related to the budgets. leaders. There were pressures from the len- Despite Latvian fiscal policy improve- ders to firm up the negotiated agreements ments, lenders remained concerned about and to reduce default risks. Given the chan- Latvia’s commitments to meet the negotiated ges in the economy, the fiscal performance of bailout conditions (Stuttaford 2009). The EC Latvia was followed very closely. Appropriate repeated that the deficit limit of 500 million adjustments were made as more information LVL established for 2010 was an absolute, became available. The actions by the lenders not a negotiable condition for EU financial indicated that monetary and fiscal stability support. Similar warnings were seconded by was the country’s paramount priority. Anders Borg, the finance minister of Sweden The biggest change was the new govern- (Delfi 6 October 2009). ment itself. Dombrovskis took office on 12 While such warnings may have increased March 2009. Previously a finance minis- Latvian commitments to achieve economic ter under Einārs Repše and a former senior targets, they also had external repercussions. economist of the Bank of Latvia, Dombrov- Prompted by Latvian inability to float bond skis was a physicist with a supplementary issues, some Western banks were planning to economics degree. He was technically well take advantage of what they perceived as an qualified to conduct the negotiations with eventual unavoidable devaluation of the Lat- the lenders. His graduate work in Germany vian currency. The continuing decline of the and in the United States and his association Latvian economy increased country risk and with the Christian Democrats in the European discouraged potential foreign investments. Parliament, gave him the strong background Even the most careful bona fide and promi- needed for international work. sing economic forecasts were considered ris- He saw two tasks requiring immediate ky and unreliable. attention. His first task involved negotiating The EC and IMF lenders were particularly a resolution of pending issues with bailout concerned about the initially mild reduction lenders. The second one was to stabilize of government salaries in 2009, the ina- the country’s financial systems. Dombrov dequacies of the social safety net, and the skis stated additional internal policy inten- government’s reluctance to raising new taxes. tions in a letter of commitments to the IMF, Various revenue proposals were discussed in co-signed by political party leaders of the parliament, although most of the ideas were coalition (Dombrovskis 2009). The leaders left to budget planners and parliamentary were successful in revising the centralized committees. budget, and in making public administration The group of lenders anticipated making less costly. The managerial improvements payments over several years as the Latvian were mostly related to the consolidation and economy recovery progressed. The general

74 BUDGETING UNDER STRESS: THE CASE OF LATVIA plans called for a deficit decline to 10% in needs of the population should be more im- 2009, 8.5% in 2010, 6% in 2011, and 3% portant than those of political parties. They percent in 2012 (Delfi 9 July 2009). It was felt that the budget should be planned by agreed that this progress would help Latvia to professional economists and other experts, apply for admission to the euro zone in 2014. not the party leaders. The foremost concern In essence, the bailout was structured to help of the sample was fear of the inability to pay out the Latvian treasury to stabilize the finan- for health care. Other high priorities were the cial system and in the short term to maintain economy in general, education, and welfare. a functioning government. It was also a faci- Among the many possible causes of the litating factor to build a full partnership with country’s problems, respondents claimed the EU, and a stronger, more export-oriented “theft of the state” [assets] (59%), incom- private sector. petent state administration (50%), waste of public funds and the saving of the Parex bank Distrust and the lack of public (48%), and domestic corruption (48%). Sug- support gested solutions included: increasing exports Extreme distrust in the government was and support for private sector entrepreneurs a serious problem in Latvia (McNabb et al. (47%), the elimination of corruption and fa- 2010). The forever shifting leadership and voritism (44%) and tax reductions (41%). unreliability of the government was a factor of On the whole, the survey indicated that apprehension in both the general population the population was gradually and unevenly and among potential foreign investors. Under evaluating available options more and more the circumstances the negotiations with the rationally. Still, the public expectations were lenders of last resort concluded the adoption characteristic of a wish list. Compared to of their strong suggestions. findings of international leadership research Results of a public opinion survey (Kouzes and Pozner 2007), the Latvian ru- published in the October 2009 Latvijas lers lacked honesty and other ethical values, Barometrs Nr. 18 revealed little confidence long term commitments, competence, and in the Latvian government and a strong pub- empathy for their constituents. lic desire by 85% of respondents for a radi- cal change of fiscal policies. Given that the Sharing common purposes government has been unable to effect long In addition to the euro zone goal, both the term changes as quickly as needed, the pub- 2009 and the 2010 budgets served several lic’s support for unity on budget issues was common purposes. They included the finan- simply not there. Three quarters of the popu- cing of established government functions, as lation felt that the economic situation was well as indirect support of the ruling coali- continuing to deteriorate, and only a minority tion parties and their major and minor le- (10%) expected future improvement. Sub- aders. Relatively new to the government was sequent Latvijas Barometrs Nr. 23 showed a growing public concern over the recovery more optimism. from crisis and slowdown in economic deve- Latvijas Barometrs Nr. 18 focused on lopment. In practice, the principal focus in government’s budgeting processes, with res- both years was the maintenance of monetary ponses characterizing them as chaotic. Res- stability and an operational fiscal system. pondents stressed that social concerns were This stability was viewed as essential. not adequately considered and that economic The government, mistrusted, weak and conditions were too dependent on interna- querulous, was reluctant to make changes. tional lenders. They also suggested that the Especially in 2009, the government tended to

75 LZA ārzemju locekļu korespondence

make decisions from one day or one week to budget revisions were necessarily subordina- another as it sought to maintain itself and re- ted to the conditions imposed by the lenders. spond to the demands of the EC and the IMF. Pressures of time led the budget planners to They made very substantial budget cuts, and use the simplest methods, such as across the they soon exhausted the few opportunities for board cuts, budget reduction methods. The quick improvements. To be fair, the desperate planners also included long desired improve- situation also changed rapidly. Many budget ments to advance Latvia’s qualifications to revisions were made when their need became join the euro system. At worst, the revision urgent to Dombrovskis and Repše and the processes were still characterized by poor lenders. Given a number of conflicts and dif- internal discipline. As noted earlier (Jones ferent perceptions of the situational gravity, the 1996), such budgets elsewhere represented interactions of the government leaders and the various compromises, strategies of nego- lenders were increasingly important. In a year tiators, as well as the power of self-interested of change, the lenders changed from what was actors performing highly stylized roles. Chan- perceived as a simple textbook approach to a ges in Latvia were often perceived as zero- thorough understanding of the complexities of sum games. the Latvian political and economic situation. Functional analyses for the streamlining With this understanding and its own obliga- of government operations were at the core tion to have a performing borrower, the IMF of substantive improvements in 2010. The strengthened the Latvian government and budgeting for 2010 included functional as- guided it to an increasingly realistic multi- sessments of Latvian public management year plan of fiscal management. It was these from a professional perspective. Many of the pressures that led to the very difficult and yet early cuts negotiated with the ministries led rewarding process of improvements that had the way to additional formal explorations of escaped the Latvians before. structural changes and adjustments. At the Actually, Dombrovskis and Repše earned direction of Dombrovskis, the State Chancel- a measure of public respect as they cut ex- lery conducted functional audits in search of cess employment and services. Their work savings, reduced duplication of services, and was made worse by the relentless internal improved performance. competition for funding by all coalition part- The efforts made by the compromise ners. As funding and financial management budgets negotiated in Latvia over the past had been allocated to specific ministries, few years still did not reflect any common, their political leaders worked hard to improve comprehensive theoretical foundation for their patronage base to gain political support. economically more rational budgets. Once In the aggregate, these activities still main- adopted, the budgets were not easily changed tained indefensible staffing. Political interfer- to correct errors or to adjust government ence also led to misallocation and waste of operations to new conditions. very scarce resources. The budgeting process for 2010 was more orderly than in previous years. The Lat- Slow progress on the road to vian government’s commitment to 40 specific fiscal and political reforms performance improvements was summarized In many ways, Latvian budget changes in a commitment letter to the IMF (Dombrov- started from elementary levels that really did skis 2009). Planned cuts in expenditures not include more than the most obvious, con- accounted for about two-thirds of the deficit venient and overdue actions. With the diffi- reduction in 2010. The remaining one-third cult cuts remaining to be made, the 2009 was to be financed by new tax increases; Lat-

76 BUDGETING UNDER STRESS: THE CASE OF LATVIA vian tax burden of about 30% were low by 2010 budget were aimed to restore the lower EU standards. 2007 level. About 70 proposed changes In seeking new sources of revenues, four were to be reviewed later by the parliament. major fiscal changes were introduced. The Unexpected internal and external chan- first was the introduction of a progressive ges also dominated the uncertain workings of feature in the income tax; the second was a Latvian government. These changes caused comprehensive capital gains tax; the third administrators to make frequent budget re- was an added property (occupancy) tax. visions. In addition to the previously accepted Fourth, some popular nuisance taxes, such changes, there was constant pressure from as a use tax on the few employer provided the lenders for additional budget cuts and the automobiles and similar benefits. adoption of new taxes (Diena 16 November The proposal for a progressive income tax 2009). Cuts were proposed in all budgets of that had been supported by opposition par- ministries. Least affected (but still cut) were ties (Delfi 5 November 2009), was set aside to be allocations for the high-priority prog- temporarily. Latvians, accustomed to low in- rams of health, education, welfare and public come and property taxes, tended to favor va- safety. Approximately one-third of the budget lue added taxes (VAT) and other sales taxes. expenditures would be earmarked for social An alternative considered by the coalition was programs. a more general increase of the income tax. The GDP was forecast for a further 4% To have a real fiscal impact, explained Dom- drop in 2010 (Delfi 3 November 2009), brovskis, it would have to have low threshold and a recovery in 2011. No other funding levels (Apollo 3 November 2009; Delfi 3 No- could be provided for anything without addi- vember 2009). The progressive tax was oppo- tional sources of revenue (Latvijas vēstnesis sed most by most coalition leaders. 4 November 2009). Despite the budget cuts, A new capital gains tax of 10% was a Swedish bank analysis intimated that the expected to be a comprehensive application. 2010 budget lacked any real structural chan- It was to be levied on profits gained in real ges. Without the changes, the journey to an estate transactions, the sale of securities, efficient public sector would be longer and the sales of art, coin collections, and other more difficult than first expected (Swedbank personal valuables. This left an impression Analysis 30 October 2009). that the planners were scraping the bottom of the revenue barrel to impress the critics The 2011 budget of the coalition leadership. Various major and Fiscal policy and guidelines for 2011 were minor permanent new sources of revenue, published on 1 July 2010. Prepared after de- such added taxes on alcohol, dividends and tailed discussions with the IMF team, the gui- interest received, were proposed, considered, delines were closely related to the economic adopted, modified or rejected. The tendency news (Dombrovskis 2010). The guidelines was to impose tolerable taxes that could be were optimistic, counting on continued eco- readily collected. nomic recovery in 2010 and 2011. However, The maximum allowed deficit for 2010 the IMF, influenced by bank problems in the was 500 million LVL specified in agreements euro zone, was also concerned about 2012 with the lenders (Delfi 3 November 2009). and 2013. It urged further deficit reductions The Saeima passed the first reading of the in 2011. budget with a 64% affirmative vote. It was, The proposed budget for 2011 was ap- according to Dombrovskis, intensely disliked proved by the Saeima on 20 December by everyone. Expenditures adopted in the 2010 with 54 votes in favor. As measured

77 LZA ārzemju locekļu korespondence

by EC standards, a deficit of 5.5% of GDP, external developments. There was concern was planned well below the 6% maximum. about the slow economic recovery in the Uni- Revenues were estimated at 5.l billion LVL, ted States, and the financial difficulties in the expenditures were planned to be 5.7 billion euro zone. The dissatisfaction with the go- LVL. The optimistic forecasts of economic vernment decreased in a year’s time from one growth were 3.3% for 2011, 4.0% for 2012, half to one third of the respondents (Latvijas and 3.9% for 2013. Barometrs Nr. 28). The emergency measures Unemployment in the summer of 2010 taken in a deep major recession were signifi- was down to 15%, with 10% in Riga and cant achievements. Still, they did not reflect 20% in eastern Latvia. Shortages of qualified suggestions found in American literature on workers were reported in Riga. In the assess- public budgeting reforms. ments of monetary policy, the Bank of Latvia Bailout reviews were still linked to Lat- was very pleased with the recovery progress vian plans to join the euro zone in 2014. reflected in the macroeconomic indicators in The IMF and the WB representatives were the first two quarters of 2010 (Bank of Latvia pleased to note progress in the reduction of 2010). prospective deficits. They were progressively The optimistic expectations depended on more flexible, they took seriously well prepa- four major developments: the continuation of red arguments, and made requests of their the worldwide economic recovery; the steady own in search of mutually acceptable soluti- improvement of Latvian exports (primar- ons. Much of the Latvian planning for 2011 ily to EU, currently about 70% of the total); was done in the summer before the 2 October the gradual increase of public confidence in 2010 elections. This was internal work, de- Dombrovskis and his associates suggested pendent on further analysis of functions. Late that the electorate accepted the austerity in 2010, the lenders, less sure of the future, programs; the increased efficiency of the gov- urged that the lenders’ position be strengthe- ernment, including improved tax collections ned with additional tax revenues, as well as from business. reduced government employment and further Short term fiscal policy adjustments and cuts. These suggestions, if effected in 2011, related actions were to keep deficits down to would not help improve the employment, nor the agreed levels in 2011 and 2012. Govern- would they reduce the number of destitutes. ment subsidies in 2011 would be reduced, All internal proposals for savings were as would be the incidence of the grey eco- subject to political negotiations. The top po- nomy. Most of the budget reduction would tential of budget reduction with structural come from savings, the rest would come reforms was estimated at 350 million LVL from increased revenues. User taxes would by Gunta Veismane, the Director of the State increase, income taxes would gradually be- Chancellery. Veismane, in charge of functio- come more progressive. For the longer term, nal analyses, expected a saving of 80 mil- the policy would favor countercyclical mea- lion LVL after internal-negotiations. Sceptics sures. It would limit government borrowing reduced this figure to 40 million LVL. How even for programs for a balanced economic ever, any major structural changes would, ac- development. Total pressure for deficit re- cording to Veismane, take three to five years duction was lessened by favorable economic of very hard team work (Diena 23 October developments that included a very welcome 2010). 29% annual increase of exports in the third Still, much of this short term planning of quarter of 2010. tighter budgets was compromised by ineffi- Uncertainties persisted with respect to cient, quasi-feudal government structures

78 BUDGETING UNDER STRESS: THE CASE OF LATVIA and political conflicts. Practices of excessive ate action advocated by the Latvian Cham- staffing that included incompetents and poli- ber of Trade and Industry. The plans of the tical favorites, still exist. The open disregard Prime Minister were built around a more re- of laws and regulations is a common occur- alistic longer term. As scheduled, a four-year rence. Time, staff, and financial resources to forecast and a fiscal plan, prepared by the conduct overdue reforms are either not avai- Ministry of Finance were presented to the lable or are delayed, thus reducing the scope Saeima on 1 July 2010 (Bičevskis 2010). of proposed changes. Indeed, they could not These plans were consistent with the lessons be effected without implementation of the learned by analysts of the EC (Deroose et al. overdue uniform accounting and personnel 2010). compensation systems recommended else where (Abramson et al. 2006). Conclusions Demographic changes did not augur well Even though the optimistic, reduced for the quick reforms. Latvia is one of the 2011 budget was approved by a smaller than most rapidly ageing countries in Europe. This expected majority on 20 December 2010, change alone places new burdens on social Dombrovskis and Vilks had good reasons to security. Although it calls for several policy be pleased. Indeed, Dombrovskis was prai- changes, as yet there is no evidence of early sed highly for his economic performance and departures from the outdated Soviet-era mini- his political survival by Edward Lucas of The mal age for pensions and other entitlements. Economist on 16 December 2010. Latvian Truly major reforms required substantial survival policies were later noted by a popu- transformation of government work. Above lar American economic columnist (Samuel- all, the material and political progress of the son, 2011). Latvian society depended on the adoption of In retrospect, Dombrovskis and his mi- values suitable for a democratic society. To nority coalition met the demands of lenders, these purposes, a whole array of American and maintained government functions in a public budgeting policies and practices were grave fiscal emergency. His administration available to government leaders and budget managed the most demanding emergen- planners for review and adoption. Such trans- cy in the first year. It cut the most obvious formation was the challenge to the new go- waste of excessive staffing and initiated the vernment formed on 2 November 2010. beginnings of comparative functional analy- Even for short term planning, this process sis that permitted some early, politically dif- would not include two major reformers. Rep- ficult, structural changes in the second year. še was replaced a bank economist, Andris These elementary analyses of performance Vilks, in the Finance Ministry. Veismane, the established the essential core of precondi- Director of the State Chancellery elected not tions for major structural reforms in 2011 to be reappointed to her position. Elita Drei- and following years. mane, a lawyer and a formerly a Chancellery Our study confirms our thesis, expressed department head, replaced Veismane on 1 in the views of Andrew Heywood of Croydon January 2011. College (Heywood 2007), that weak govern- Further improvements were reflected in ments make short-term decisions. In a sense, much more carefully made plans for 2011 Dombrovskis had no other choice than to (Dombrovskis 2010). Prepared after the start with brutal budget cuts that met the People’s Party left the coalition, the plans immediate demands of the lenders. In 2009, were far more realistic than the sweeping he quickly effected the most obvious improve- and comprehensive, proposals for immedi- ments of fiscal and operational management.

79 LZA ārzemju locekļu korespondence

With the help of economic recovery, Dom- dislike changes in the status quo, and they brovskis met the difficult deficit reduction tar- show little commitment to strategic goals. As gets. The situation in 2008 and 2009 was the Latvian experience indicates, positions serious enough for the lenders to become taken by coalition partners may change from dominant in Latvia fiscal affairs. The lenders day to day. The partners are especially weak had prescribed the stop of the hemorrhage in anticipating emergency situations. In prac- at the treasury. Tied to the goal of joining the tice, they perform best with the guidance and euro zone in 2014, the lenders limited the help of external forces. Latvia is fortunate to rescue to the repair of the financial system. be assisted by forceful and dominant lenders This approach also prevented an unsustai- of last resort, the EU and the IMF. Even with nable growth of deficits. the lender support, long term planning in Lat- The achievements in 2009 led to closer via is in a very early stage. bilateral relationships with the lenders. In In the absence of a substantial econo 2010, the lenders gradually placed more po- mic growth in Europe, the Latvian budgets licy weight to economic development and so- through 2014 would still call for sharp bud- cial issues. Actually, the EC unit head Gabrie- get reductions. It was increasingly doubtful le Giudice urged Dombrovskis to start several that new taxes would be a significant source projects to improve the quality of government of revenues, but better collection of taxes in 2011. The lenders also insisted on imme- would be important. The predicted GDP in- diate renegotiation of the funding for 2011 to crease in the two years 2010 and 2011 was reduce the risk of nonperformance in 2012. negligible (Bank of Latvia 2010). In a sense, the relationships with the lenders The main target of budget reforms would were broadened, and also mutually respectful be reduced expenditures, the toughest issue cooperation for long-term developments. Alt- faced by Dombrovskis. With the opportu- hough the exact nature of the EC proposals nities for simple emergency cuts reduced, was not public, it was expected that the pro- it was time to put more emphasis on more posals would suggest rules and institutions to rational and fundamentally sound budgeting curb excessive spending, and to begin to for- practices. mulate actions to raise retirement ages and In this context of uncertainties, it was im- overhauling pensions. portant to the lenders to maintain the careful This progress was viewed critically by and detailed monitoring of external economic forces opposed to the current coalition, but developments and Latvian performance. As the success of the relationship increased the the paramount goal of joining the euro zone in credibility of Dombrovskis with the elector- 2014 was repeatedly confirmed, the guidan- ate. Public trust, weak as it was, increased ce and technical assistance by the IMF was somewhat, but it was not the strong glue to essential for the next few years. Due to the hold the government and the electorate to- lack of knowledge, only a few of the improve- gether. It helped Dombrovskis in the 2010 ments suggested in the literature review above elections, and strengthened his hand in in- would be generated locally. The financing of ternal negotiations. Still, the prevailing mode proposed new training programs was widely of political making of decisions did not foster perceived to be a waste of time and money. professional management or a strong Civil In retrospect, Dombrovskis and his col Service. In such prevailing crisis management leagues did well enough under very demand- there is a pervasive reliance on established ing circumstances. The government did get systems to preserve vested personal and par- the bailout funding restored and achieved ty patronage. In particular, these coalitions other important goals. The immediate pros-

80 BUDGETING UNDER STRESS: THE CASE OF LATVIA pects (Dombrovskis 2010) were positive. We find the managerial roles and con- Planning for both saving money and improv- tributions of the IMF most professional and ing state operations was under way for 2011 useful in shaping the fiscal actions observed. and 2012. The application for joining the We are sympathetic to the initial actions euro zone was still set for 2014. taken in the first yeas to effect very substan- In practical terms, however, the period tial budget cuts. We applaud the gradual under review, was, above all, characterized evolution of long term management and fis- by bailout issues and major budget chan- cal reforms. Last, but not least, we note that ges to keep Latvian government operational. substantially greater progress requires the However, substantial reforms to improve go- restoration or adoption of traditional values, vernment performance were a task beyond an increase of mutual trust, and the intro- the immediate horizon. The government was duction of new decision processes. still very vulnerable to unexpected economic difficulties. These factors, together with the References arbitrary use of power for personal or party Abramson, M. A., J. D. Breul, and benefits, as well as the lack of funding for J. M. Kamensky (2006) Six Trends in Trans- long term reforms, limit the further fiscal ma- forming Government Work. Washington: IBM nagement success. The financing plan for the Center for the Business in Government. bailout loans assured the Latvian Treasury of Andersen, C. (2009) “Latvia Caught in adequate cash flow as well as borrowing re- Vicious Economic Downturn,” IMF Survey serves. The Treasury reported on 31 August Magazine: Countries and Regions. 28 May. 2011 that of the planned 7.5 billion euro fi- Arestis, P., and M. Sawyer (2003) “Rein- nancing only 4.4 billion euro were received. venting Fiscal Policy,” Journal of Post-Keyne- This left 3.1 billion euro available for agreed sian Economics, 26, 1, pp. 3–25. purposes. Aslund, A., and V. Dombrovskis (2011). The plans were tentative at best. EU as- How Latvia Came through the Financial Cri- sistance grants and any other income will be sis Washington, D. C.: Peterson Institute of increasingly helpful for development. More International Economics. important will be a greater recognition of The Bank of Latvia (2010). Recent Eco- Latvian dependence on foreign investments nomic Developments in Latvia and Medium- (other than in real estate), in the private sec- term Outlook. Riga: The Bank of Latvia. tor. To achieve this progress, it was essential Behn, R. D. (1985) “Cutback Budgeting,” to increase Latvian capabilities for longterm Journal of Policy Analysis and Management, management. To accomplish this fundamen- 4, 2, pp. 155–177. tal change, the further improvement in mutu- Bičevskis, M. (2010) Fiskālā politika un al trust was essential. A restoration of prewar 2011. gada valsts budžeta sagatavošana. values could ignite a popular engagement in Rīga: Latvijas Republikas Finanšu Ministrija. major reforms. Yet such support was likely a Caiden. N. (1984) “The New Rules of the major factor in planning the repayment of the Federal Budget Game,” Public Administra- bailout loans. tion Review, 44, 2, pp. 109–118. Finally, we would like to make a note Caiden. N. (2010). “Challenges Confron- about the wider applicability of our lessons ting Contemporary Public Budgeting: Ret- learned. Although we firmly believe that rospective prospective from Allen Schick,” every case is in some way unique, there are Public Administration Review, 70, 3, pp. suggestions for political leaders and budget 203–210. planners in other distressed countries today. Campbell, J. L. (1993) “The State and

81 LZA ārzemju locekļu korespondence

Fiscal Sociology,” Annual Review of Socio- Reforms in Latvia, 1990–2003: Transition to logy, 19, pp. 163–18. Democratic Society,” Public Administration, Deroose, S., E. Flores, G. Giudice, and 82, 4, pp. 931–950. A. Turrini (2010) “The Tale of the Baltic Kirchheimer, D. W. (1989) “Control of Experience, Challenges Ahead and Lessons,” Social Spending; Gates and Gatekeepers,” ECFIN Economic Brief, 10 (July). Public Administration Review, 49, 4, pp. Dombrovskis, V. (2009) Letter to 353–361. D. Strauss-Kahn, IMF, 27 July. Kouzes, J., and B. Z. Posner (2007) The Dombrovskis, V. (2010) Annual Report of Leadership Challenge, 4th ed. San Francis- the Prime Minister, 1 March. co: Jossey-Bass. Forester, J. (1982) “The Policy Analysis — Levine, C. H. (1979) “More on Cutback Critical Theory Affair: Wildavsky, Habermas Management: Hard Questions for Hard Ti- vs. Bedfellows,” Journal of Public Policy, 2, mes,” Public Administration Review, 39, 2, 2, pp. 145–164. pp. 179–183. Goldsmith, S. (2010) The Power of Social Levine, C. H. (1980) “Management De- Innovation: How Civic Entrepreneurs Ignite- cisions in the Face of Budget Constraints.” In Comunity Networks for Good. San Francisco: J. Brice, ed. Managing Fiscal Retrenchment Jossey-Bass. in Cities. Columbus: Academy of Contempo- Greenhalgh, N. (2010) “Latvia’s Great rary Problems. Depression.” Foreign Policy, 24 April. Retrie- Lewis, C. W., and W. B. Hildreth (2011) ved June 1, 2010 from http://www.foreign- Budgeting: Politics and Power. New York: policy.com/articles/2010/02/24/latvias_gre- Oxford University Press. at-Depression?print McNabb, D. E. (2010). Case Research in Hartley, J F. (1994) “Case Studies in Or- Public Administration. Armonk and London: ganizational Research.” In Cassell, C. and M. E. Sharpe. G. Symon, eds., Qualitative Methods in Or- McNabb, D. E. (2004). Research Met- ganizational Research. London: Sage. hods for Political Science: Quantitative and Heywood, Andrew (2007) Politics (3d Qualitative Methods. Armonk and London: ed.). New York: Palgrave Macmillan. M. E. Sharpe. International Monetary Fund. (2009) Re- McNabb, D. E. (2008). Research in public of Latvia: Request for Stand-By Ar- Public Administration and Nonprofit Ma- rangement — Staff Report. Country Report nagement. 2d ed. Armonk and London: No. 09/3. Washington: IMF. M. E. Sharpe. Jones, L. R. (1996). “Wildavsky on Budget McNabb, D. E.., G. King, and A. Peter- Reform,” Policy Sciences. 29, 3, pp. 227–234. sons. (2010) “The Evolution of Public Trust King, G. J., J. T. Barnowe, D. Pauna, and and Social Responsibility in the Baltics,“ J. Krūmiņš (2000) “The New Managerial Ge- Estonian Business School Review, 27, pp. neration in Latvia: The Nature and Role of 22–37. Values,” Journal of Baltic Studies, 31, 2, pp. Micklethwait, J. (2010) “Tremble, Leviat- 148–171. han,” in Franklin, D., ed. The World in 2011 King, G. J., and D. E. McNabb (2009) London: The Economist. “Crossroad Dynamics in Foreign Policy: The Modell, S., and A. Gronlund (2007) Case of Latvia,” Problems of Post-Commu- “Outcome-Based Performance Management: nism, 56, 3, pp. 1–13. Experiences from Swedish Central Govern- King, G. J., E. Vanags, I. Vilka, and ment,” Public Performance and Manage- D. E. McNabb (2004) “Local Government ment Review, 31, 2, pp. 275–288.

82 BUDGETING UNDER STRESS: THE CASE OF LATVIA

OECD (2009) Evolutions in Budgetary About the Authors Practice: Allen Schick and the OECD Senior Dean Emeritus and Professor Gundar Budget Officials. Paris: OECD. J. King taught management courses at Paci- Premchand, A. (1983) Government Bud- fic Lutheran University from 1960 to 1991. geting and Expenditure Controls: Theory and He was born and raised in Latvia where he Practice. Washington: IMF. graduated from the Riga First State (Clas- Rivlin, A. (1971) Systematic Thinking for sical) Gymnasium. The author of many ar- Social Action. Washington: Brookings Insti- ticles and books for managers in the Baltic, tution. he holds a Stanford Ph.D. (bus.) degree, a Robertson, K. (1999). Work Transforma- Latvian Sc. Council’s Dr. habil. oecon. and tion. Planning and Implementing the New a Dr. sc. (h. c.) degree granted by the Riga Workplace. New York: HNB Publishing. Technical University. He is an international Rubin, I. S. (1990) “Budget Theory and member of the Latvian Academy of Scien- Budget Practice: How Good Do They Fit?” ces, and a Professor at the College of Bu- Public Administration Review, 50, 2, pp. siness “Turība” in Riga. King is an Officer 179–189. of the (Latvian) Three Star Order. E-mail: Samuelson, R. J. (2011). “Perhaps we [email protected] need a dose of fasr to solve our problems,” Professor Emeritus David E. McNabb The Tacoma News Tribune, 20 July. has been a Visiting Professor at the Riga, Schick, A. (2002) “Does Budgeting Have Latvia campus of the Stockholm School a Future?” OECD Journal on Budgeting, 2, 2, of Economics since the early 1990s and pp. 7–48. a member of the business administration Starling, G. (2005) Managing the Public faculty at Pacific Lutheran University since Sector. 7th ed. Fort Worth: Harcourt Brace. 1979. He has an MA from the University of Starlings, G. (1999). Valsts sektora pār- Washington, and a Ph.D. in administration valde (Public Sector Administration) Rīga: and marketing from Oregon State Universi- Valsts administrācijas skola. ty. He is the author of seven books and more Stuttaford, A. (2009) “Too Small to Fail: than 90 journal articles and conference pa- The Brutal Realities of Latvia’s Response to pers. He is currently a senior consultant and the Economic Meltdown,” The Weekly Stan- senior policy analyst for an agency of the US dard, 11 September. government. E-mail: [email protected] Vanags, E. (2010). Personal communica- tion to Gundar J. King, 19 May.

83 LZA ārzemju locekļu korespondence

Budžeta veidošana spriedzes apstākļos: Latvijas situācija

Gundars Ķeniņš Kings, Deivids E. Maknabs kopsavilkums

Atslēgas vārdi: Baltijas valstis, budžeta samazinājumi, neatliekami finansiāli pasākumi, Starptautiskais valūtas fonds, recesija, reformas

Pētījumā apskatīta 2007.–2009. gada Lielā recesija Latvijā. Gada laikā valsts kļuva no uzplaukstošas par vienu no vājākajām Eiropas Savienībā. Apskatīti vājās un uzticību negu- vušās Latvijas valdības centieni panākt atlikta liela ārkārtējā aizņēmuma atjaunošanu. Šie procesi mainījās — no 2008.–2009. gada graujošajām programmām budžeta samazinājumu veikšanā uz pienācīgākiem budžeta koriģējumiem 2010.–2011. gadā, apmierinot aizdevēju prasības. Šī pētījuma pamatā ir Latvijas valdības cīņa ar pieaugošo deficītu, koalīcijas partneru konfliktējošām interesēm un profesionālo birokrātiju, un ar neuzticīgo pamatiedzīvotāju masu. Profesors emeritus Deivids E. Maknabs bijis viesprofesors Rīgas Stokholmas Ekonomikas augstskolā kopš 90. gadu sākuma, un ir Biznesa vadības fakultātes mācībspēks Pasifika Lute- rāņu universitātē kopš 1979. gada. Viņam ir humanitāro zinātņu maģistra grāds komunikāciju zinātnē Vašingtonas universitātē un filozofijas zinātņu doktora grāds vadībā Oregonas valsts universitātē. D.E. Maknabs ir septiņu grāmatu, vairāk nekā 90 žurnāla rakstu un konferenču materiālu autors, šobrīd — vecākais konsultants un vecākais politikas analītiķis kādā ASV valdības aģentūrā. E pasts: [email protected]. Dekāns emeritus, profesors Gundars Ķeniņš Kings pasniedzis uzņēmuma vadības kursus Pasifika Luterāņu universitātē no 1960. gada līdz 1991. gadam. Viņš dzimis un uzaudzis Latvijā, kur beidzis Rīgas Pirmo valsts (klasisko) ģimnāziju. Daudzu rakstu un grāmatu autors, kas domātas uzņēmējiem Baltijā. Viņam ir filozofijas doktora grāds uzņēmējdarbībā Stenfordas universitātē, Latvijas Zinātnes padomes piešķirts Dr. habil. oecon un Rīgas Tehniskās univer- sitātes piešķirts Dr.sc. (h.c.) grāds. G. Ķeniņš Kings ir Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzem- ju loceklis un profesors biznesa koledžā “Turība”, Rīgā, viņam piešķirts Latvijas Trīszvaigžņu ordenis. E pasts: [email protected]

84 2011. gads 65. sējums 5./6. numurs Apvienotā pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa “Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte” rezolūcija

No šā gada 24. līdz 27. oktobrim Rīgā nātniekiem, kas strādā ārzemēs, gan iesaistot notikušais Apvienotais pasaules latviešu zi- viņus kopīgos projektos, gan izcilākos ievēlot nātnieku 3. kongress turpina divu iepriekšējo par Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļiem un Pasaules latviešu zinātnieku kongresu (1991, Latvijas augstskolu ārzemju un goda locek- 2001) un pirms 1991. gada regulāri rīkoto ļiem. Pasaules latviešu tehnisko zinātņu kongresu, Jāizveido Latvijas Nacionālā jauno talan- kā arī Letonikas kongresu tradīcijas. Salīdzi- tu atbalsta sistēma. Pie Latvijas Zinātņu aka- not ar iepriekšējiem kongresiem, ir būtiski dēmijas jāizveido zināšanu pārneses struk- mainījies latviešu zinātnieku (t.i., zinātnieku, tūra, lai veicinātu izcilo zinātnieku pieredzes kuri savu zinātnisko darbību veic Latvijā, kā nodošanu jaunatnei. arī ārzemēs strādājošo zinātnieku, kas vai nu Latvijā un ārpus tās robežām jāpopulari- paši dzimuši Latvijā, vai viņu senči ir dzimu- zē latviešu zinātnieku sasniegumi, paplašinot ši Latvijā) sastāvs gan ārzemēs, gan Latvijā, Latvijas Zinātņu akadēmijas gada izcilāko jo, pirmkārt, ir notikusi paaudžu nomaiņa, notikumu sarakstu un iekļaujot tajā arī ār- otrkārt, uz darbu ārzemēs ir devušies dau- zemēs strādājošo zinātnieku sasniegumus. dzi vidējās un jaunākās paaudzes zinātnieki. Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku Kongresa dalībnieki ierosina izveidot pasau- 3. kongress un Letonikas 4. kongress konsta- les latviešu zinātnieku elektronisku reģistru tē, ka joprojām, gan popularizējot zinātnieku latviešu un angļu valodā. sasniegumus, gan informējot par ikdienas Līdztekus reģistra izveidei aicinām LU pētījumiem, ir nepietiekama zinātnes un sa- Akadēmisko bibliotēku apkopot visu informā- biedrības mijiedarbība. Jāveicina tādu popu- ciju arī par ārzemēs strādājošajiem latviešu lārzinātnisku žurnālu izdošana, kuros ietverto zinātniekiem, papildinot fondus ar viņu pub- informāciju būtu rakstījuši latviešu zinātnieki. likācijām un ziņām par citiem sasniegumiem. Žurnālā “Akadēmiskā Dzīve” un citos jāietver Sadarbojoties LU Akadēmiskajai bibliotēkai diskusiju sadaļa par aktuāliem zinātnes jau- ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, izveidot tājumiem. Veicināma zinātnieku sadarbība ar starptautisku datubāzi “Letonika”, kurā tiktu visu veidu izglītības iestādēm gan populāru iekļautas latviešu valodā rakstītās zinātniskās lekciju un semināru veidā, gan ar grāmatu publikācijas. Latvijas akadēmiskajai sabied- dāvinājumiem. Atbalstāma zinātnieku sadar- rībai jānostiprina kontakti ar tiem latviešu zi- bība ar Latvijas uzņēmējiem, iesaistot viņus

86 zinātnes dzīve kopīgu projektu īstenošanā ar savu finan- ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšze- sējuma daļu, radot uzņēmuma darbiniekos mes kopprodukta, līdz tas sasniedz vismaz interesi par pētījumiem un akadēmiskajām vienu procentu no iekšzemes kopprodukta, studijām, tādējādi paaugstinot darbaspēka veicinot Latvijas zinātnes konkurētspēju Ei- intelektuālo potenciālu un uzņēmumu konku- ropā un pasaulē. Savukārt zinātniekiem pie- rētspēju. šķirto finansējumu izmantot, ceļot Latvijas Rūpējoties par nacionālās identitātes sa- zinātnes prestižu starptautiskajā zinātnes glabāšanu, valsts atbalsts būtu nepieciešams telpā, savus sasniegumus publiskojot Eiropas humanitārajām un sociālajām zinātnēm, kas patentu, SCI publikāciju, starptautisku konfe- ir katras valsts atbildība un goda pienākums. renču ziņojumu formā. Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku Aicinām Latvijas Republikas Saeimu no- 3. kongress un Letonikas 4. kongress atbalsta teikt Latvijas Zinātnes padomei pasaules de- Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvu mokrātisko valstu praksei atbilstošu juridisko par laikraksta “Literatūra un Māksla” atjau- statusu. Sniegt atbalstu doktora studiju prog- nošanu, kas varētu kalpot arī kā zinātnisko rammām, kā arī darba vietu nodrošināšanai diskusiju un jautājumu un atbilžu klubs. un plašas zinātniskas infrastruktūras izveidei. Kongress aicina Latvijas Republikas val- Aicinām turpināt Pasaules latviešu zināt- dību ievērot Zinātniskās darbības likuma 33. nieku kongresu tradīciju, tos sasaucot regulā- pantā ietvertās normas par ikgadēju valsts ri, un, atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, nā- budžeta finansējuma palielināšanu zinātnei kamo kongresu sasaukt 2018. gada vasarā.

87 2011. gads 65. sējums 5./6. numurs SUMINĀJUMS UNESCO LATVIJAS KOMISIJAI TĀS 20. GADSKĀRTĀ UN UNESCO STARPTAUTISKAJĀ ĶĪMIJAS GADĀ

Jānis Stradiņš, LZA Senāta priekšsēdētājs, Nacionālās identitātes valsts pētniecības programmas padomes priekšsēdētājs

Rīgā, 2011. g. 26. jūlijā

1988. gada 2. jūnijā Jāņa Petera organi- pieminekļu un zinātnieku piemiņas vietu zētajā Latvijas Radošo savienību plēnumā — iezīmēšanā un saglabāšanā, tāpat citās ar pirmoreiz publiski — man ir bijis gods ie- zinātni saistītajās jomās. Mazāk runāšu par runāties par Latviju kā potenciālu UNESCO formalizētajām pētnieciskajām programmām dalībvalsti. Mums ar Ābramu Kleckinu bija un projektiem, ko veic UNESCO paspārnē, uzdots sastādīt visu radošo darbinieku pa- bet mēģināšu ieskicēt dažus zīmīgus pagāt- rakstītu vēstuli Mihailam Gorbačovam un nes momentus, jo mana darbošanās vairāk tajā pirmoreiz tika iekļauta prasība, par kuru nekā pusgadsimta garumā ir tieši vai netieši savā runā sacīju: “Mēs ierakstījām vēstulē sasaukusies ar UNESCO darbības sfērām un Mihailam Gorbačovam arī lūgumu, lai Pa- man jau sen formāli un neformāli ir iznācis domju Savienība realizētu tādu politiku, ku- saskarties ar UNESCO. ras rezultātā Latvija [..] varētu tikt uzņemta Uzstājoties 1988. gada jūnijā, nenojautu, par Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli, ka paies tikai nedaudz vairāk kā gadu des- par UNESCO locekli, varētu iziet starptau- mits un 2001. gada 8. decembrī kā Latvijas tiskajā arēnā. Domāju, tas nav iespējams, Zinātņu akadēmijas prezidents (1998–2004) ja mēs neizvērtējam vēsturi visā tās sarežģī- Rīgā, Augstceltnē drīkstēšu uzņemt UNESCO tībā un dramatismā, nedodam patiesu vēs- ģenerālsekretāru K. Macuuru un kopā ar viņu turi, ja nenoskaidrojam, kas mēs esam un atklāt turpat Augstceltnes vestibilā piemiņas kurp ejam.”1 Šo tēzi ierakstījām arī plēnuma plāksni, kas veltīta leģendārā Krišjāņa Barona rezolūcijā, tolaik vēl pavisam neskaidri no- Dainu skapja ierakstīšanai UNESCO Pasau- jaušot, ka paies tikai trīs gadi un šie tolaik les atmiņas reģistrā (2001. gada septem- vēl miglā tītie sapņi īstenosies pēc Latvijas brī). Dainu skapis kopš 1965. gada atrodas neatkarības reālās atgūšanas 1991. gada Augstceltnes trešajā stāvā, varbūt ne gluži 21. augustā2. piemērotās telpās, taču saudzīgi glabāts un Suminot UNESCO Latvijas komisiju tās saturīgi pētīts. Šis unikālais objekts ir ticis izveidošanas divdesmitajā gadadienā, vē- arī starptautiski ievērots un novērtēts kā ne- los izteikt īpašu gandarījumu par darbu, ko lielas, spītīgas, savdabīgas un garā bagātas UNESCO ir veikusi un veic arī starptautiskās nācijas simbols. Diemžēl mūsu pašu kaimiņu zinātnieku sadarbības jomā, zinātnieku starp- šaursirdības dēļ UNESCO līmenī toreiz neiz- tautiskās kopības veidošanā, izcilu zinātnes devās panākt paša latviešu folkloras kopuma

88 zinātnes dzīve

(dainu) iekļaušanu UNESCO atzīmējamo un Nedaudz sīkāk par šo gadu, kura izvē- aizsargājamo vērtību sarakstā, taču samērā le tika motivēta pirmām kārtām ar ķīmijas drīz tika panākts, ka visu triju Baltijas nā- lomu mūsdienu pasaulē. Ir jāveicina sa- ciju dziesmu svētki un dziedāšanas tradī- biedrības izpratne par ķīmiju kā pasaules cijas sarakstā iekļuva. Nesen tika rosināts pašreizējo vajadzību īstenotāju (tieši civili- iekļaut šajā sarakstā arī latviskās saulgriežu zācijas aspektā ķīmija esot “centrālā zināt- Jāņu autentiskās svinēšanas tradīcijas un ne”). Jāveicina jaunās paaudzes piesaiste tiek gatavoti attiecīgi ierosinājumi. Tādējādi ķīmijai, kas ir galvenā rīcības sfēra veselības UNESCO uzmanības lokā iekļuvusi latviešu un vides aizsardzības problēmu risināšanai. un vispār Baltijas tautu nacionālās identitā- Jārada vispārējs entuziasms par ķīmijas rates veicināšana. Prieks piebilst, ka iniciatora došu nākotni. Jārada priekšnoteikumi, lai loma šajās aktivitātēs bijusi Latvijas Zinātņu sabiedrība pietiekami plaši atzīmētu izcilas akadēmijai, tās Senātam, Latviešu Folkloras jubilejas ķīmijas zinātnē un īpaši, lai iedves- krātuvei un citām institūcijām, kas nedalītu motu jaunas sievietes karjerai ķīmijas pēt- atbalstu un tālākvirzību guvušas UNESCO niecībā (2011. gadā aprit simt gadi, kopš Latvijas komisijā. Marija Kirī-Sklodovska — pirmā sieviete sa- No citām zīmīgām rosmēm gribu pie- ņēma Nobela prēmiju ķīmijā). Šādā mazliet minēt pēdējā laikā iesakņojušos UNESCO patētiskā veidā UNESCO definējusi Ķīmijas iniciatīvu, proti, sarīkot atsevišķām īpaši gada pamatuzdevumus. Ķīmijas gada izslu- nozīmīgām zinātnes nozarēm veltītus īpašus dināšanas ierosinātāji bija Etiopijas ķīmi- gadus. Katra šāda gada iegansts ir kādas at- ķi, kas uzsvēra ķīmijas un ķimikāliju lomu tiecīgajā nozarē izcilas vēsturiskas gadskārtas Āfrikas un vispār trešās pasaules attīstībā atzīmēšana, taču akcents likts nevis uz vēs- (īpaši bada un bīstamu slimību novēršanā), turi, bet uz nozares aktuālajām problēmām kā argumentu minot arī 100 gadus, kopš un tās vērtību popularizēšanu sabiedrībā. Kirī kundze saņēmusi pirmo Nobela prēmi- Tā, Starptautiskais fizikas gads (2005) tika ju ķīmijā, un akcentējot sieviešu augstāko saistīts ar Alberta Einšteina epohāliem atklā- izglītību. Savā vēstulē Ķīmijas gada rīcības jumiem 1905. gadā, Starptautiskais astrono- komitejas priekšsēdētājam prof. Džonam mijas gads (2009) — ar teleskopa izgudro- Malīnam (ASV) minēju vēl būtiskāku ap- šanas 400 gadu jubileju (G. Galilejs, 1609). stākli — 2011. gadā aprit 200 gadu, kopš Pa starpām ir bijis Bioloģiskās daudzveidības itāļu zinātnieks Amadeo Avogadro ir defi- gads (2010), bet nu kārta pienākusi Starp- nējis atšķirību starp atomu un molekulu, tautiskajam ķīmijas gadam (2011). Zinātņu ar to liekot pamatus vispārējās ķīmijas pa- akadēmija, attiecīgās zinātniskās biedrības, matprincipiem. Ne mazāk nozīmīga ir bijusi Latvijas universitātes ir allaž atsaukušās uz angļu/īru zinātnieka Roberta Boila grāmatas šīm UNESCO iniciatīvām. LZA aktīvi līdzdar- “Sceptical Chemist” iznākšana 1661. gadā. bojusies attiecīgu konferenču, zinātnes nak- Tajā pirmoreiz pareizi definēts ķīmiskais ele- šu, īpašu atraktīvu pasākumu sarīkošanā. ments kā pamatviela (atšķirībā no alķīmiķu Šo — 2011. — gadu ANO un UNESCO ir elementiem) un izvirzīti teorētiskās ķīmijas deklarējušas par Starptautisko ķīmijas gadu3, pamatuzdevumi — saliktu vielu sadalīšana un atkal Zinātņu akadēmija, tāpat kā Latvijas elementos un saliktu vielu veidošana no ele- Organiskās sintēzes institūts un Rīgas Tehnis- mentiem — tātad no ķīmijas zinātnisko mēr- kā universitāte ir iesaistījušās pasākumos, ķu pirmā formulējuma, no alķīmijas beigām, kas norit UNESCO un IUPAC (Starptautiskās mūs šķir 350 gadi. tīrās un lietišķās ķīmijas savienības) protek- Latvijā ķīmijai ir īpaši izcilas tradīcijas, torātā. kas te sakņojas vismaz 200 gadus. Pirmais

89 2011. gads 65. sējums 5./6. numurs

latviešu cilmes zinātnieks un ārsts Dāvids jas komisijas svētību un ir saistīta ar Orga- Hieronīms Grindelis (1776–1836) bija ķīmi- niskās sintēzes institūta Fizikāli organiskās jas un farmācijas profesors (viņa vārdu nes ķīmijas pusgadsimtu ilgo pastāvēšanu un firma “Grindeks”)4.Visu laiku izcilākais latvie- radošo darbību7. Laboratorijas pētnieciskais šu cilmes dabzinātnieks ir Rozulas pagasta devums jau pērnajā gadsimtā ir ticis ievē- zemnieku dēls Pauls Valdens (1863–1957), rots ne tikai kādreizējā Padomju Savienībā, “vecā” Rīgas Politehniskā institūta rektors, bet arī Eiropas mērogā, vēl pirms Latvijas kurš lika pamatus divām ķīmijas apakšno- neatkarības atgūšanas. Jau kopš 1978. zarēm — dinamiskajai stereoķīmijai un ne- gada laboratorija kļuvusi par UNESCO izvir- ūdens šķīdumu elektroķīmijai (viņa kandida- zītas pētnieciskas programmas “Organiskās tūra septiņas reizes virzīta Nobela prēmijai elektroķīmijas fundamentālās problēmas” ķīmijā, visreālāk — 1914. gadā). Valdenu partneri — šo programmu UNESCO iniciēja var uzskatīt par fizikāli organiskās ķīmijas saskaņā ar kādreiz tik izslavētās Helsinku celmlauzi5, bet fizikālās ķīmijas un katalīzes 1975. gada Eiropas miera un drošības kon- mācības pamatlicējs ir bijis cits rīdzinieks — ferences ieteikumu, lai tuvinātu Rietumeiro- Rīgas Politehnikuma profesors Vilhelms Ost- pas zinātniekus ar “sociālistiskās” Austrum valds (1853–1932) — vienīgais zinātnieks eiropas un PSRS (arī dažu tās savienoto no Latvijas, kas saņēmis Nobela prēmiju (ķī- republiku) pētniecības iestādēm. mijā, 1909). Šogad aprit apaļas gadskārtas Fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijai daudziem izciliem Latvijas zinātniekiem — bija ļoti cieši kontakti ar čehu Nobela prēmijas ķīmiķiem, arī akadēmiķei Lidijai Liepiņai laureātu ķīmiķi Jaroslavu Heirovski (Heyrov- (120 gadi, pirmā sieviete ķīmijā, pamatoju- skij) un viņa polarogrāfijas institūtu, bet kopš si gāzmaskas darbības principus); esam jau 1990. gada vēl vairāk — ar 2002. gada organizējuši mūsu akadēmiķu Gustava Vana- Nobela prēmijas laureātu ķīmijā Kurtu Vītri- ga un Edmunda Lukevica jubileju pietieka- hu (Wüttrich, Šveice/ASV), par kura tiešiem mi plašu atzīmēšanu un ārzemju zinātnieku skolniekiem un publikāciju līdzautoriem kļu- līdzdalību. Septembrī iecerēts starptautiskais vuši tagadējais laboratorijas vadītājs akadē- 7. Paula Valdena simpozijs par organisko ķī- miķis Edvards Liepiņš un šogad doktora di- miju. Tā laikā Amerikas ķīmiķu biedrība iece- sertāciju aizstāvējušais Kristaps Jaudzems. rējusi pasniegt Rīgas Tehniskajai Universitātei Savukārt ilggadējais laboratorijas līdzstrād- īpašu goda plaketi, godinot Paulu Valdenu kā nieks (formāli tāds viņš skaitās arī šodien) vienu no visizcilākajiem pasaules ķīmiķiem Ēriks Kupče ir viens no ievērojamākajiem (viņa 1896. gada publikācija par Valdena kodolmagnētiskās rezonanses speciālistiem apgriezenību stereoķīmijā tiek citēta arī mūs- pasaulē, firmas “Agilent” (bij. “Varian”) va- dienu ķīmijas literatūrā!). Paula Valdena 150 došais speciālists (Oksfordā), principiāli jau- gadu jubileju 2013. gadā ierosināts iekļaut nu ceļu lauzējs šajā ļoti aktuālajā nozarē, UNESCO līmenī atzīmējamo zinātnieku gads- kas var cerēt uz jaunām Nobela prēmijām. kārtu sarakstā. Bet Organiskās sintēzes insti- Savukārt Edvards Liepiņš, kurš 14 gadus tūts (I. Kalviņš u.c.) ar sasniegumiem zāļu darbojies ārpus dzimtenes (Šveicē, Cīrihes izgudrošanā joprojām ieņem goda vietu Latvi- Fizikas institūtā un pēc tam Karolinska in- jas pētniecisko institūciju virtenē6. stitūtā Zviedrijā), kļuvis par starptautiski pa- Kā Latvijas veltījums starptautiskajam zīstamu proteīnu pētnieku, bet 2004. gadā ķīmijas gadam klajā nākusi prāva grāmata atgriezies Latvijā. Šie pētnieki speciālistu “Fizikāli organiskā ķīmija Organiskās sintē- aprindās pasaulē ir daudz pazīstamāki nekā zes institūtā. Laboratorijas pusgadsimta ceļš dzimtenē, kur zinātne pieredz ne jau tos lab- 1961–2011”, kas iznāk ar UNESCO Latvi- vēlīgākos laikus.

90 zinātnes dzīve

Pieminētā grāmata “Fizikāli organiskā ķī- las jau kļuvušas LZA un franču parfimērijas mija Organiskās sintēzes institūtā. Laborato- firmas L’Oréal gadskārtējās stipendijas “Sie- rijas pusgadsimta ceļš 1961–2011” — vel- vietēm zinātnē” biomedicīnas un materiālzi- tījums Ķīmijas gadam — ļoti dzīvi vēstī par nātņu jomā, kuras piešķir spējīgākām jaunām izcilu latviešu zinātnieku gaitām gan Latvijā, pētniecēm un arī pajaunām doktorēm, lai vi- gan ārzemēs, par latviešu ķīmiķu sasniegu- ņas varētu īstenot savas zinātniskās ieceres. miem, kas pēdējos gados dzimtenē visai sko- Man ir gods jau ilgus gadus (kopš 2005) va- pi tikuši popularizēti, arī sniedz autentiskas dīt šo stipendiju žūrijas komisiju un ar pilnu liecības par zinātniska kolektīva veidošanos atbildību varu apliecināt, ka konkursā ir ne un dramatiskajām kolīzijām laikmetu griežos. tikai augsta līdzdalība, bet arī pieteicēju kva- Izteikta ne tikai cerība, bet pat pārliecība, ka litāte (CV un iepriekšējo publikāciju kvalitā- fizikāli organiskās ķīmijas laboratorija Rīgā ir te), tā ka žūrijai ir jāpiestrādā, lai izvēlētos nevis Padomju zinātnes impērijas atlūza, bet patiešām cienīgāko (starp citu, konkursantu jauna Eiropas Savienības ekselences centra vidū liels ir ķīmijas zinātnieču īpatsvars, jo (kodolmagnētiskajā rezonansē un olbaltum- ķīmija strādā gan biomedicīnai, gan mate- vielu pētniecībā) dzīvotspējīgs iedīglis. Var riālzinātnēm). Šogad atgādinājām, ka aprit paust vienīgi gandarījumu, ka Ķīmijas gadā 100 gadi, kopš Marija Kirī (starp citu, Rīgas (ar UNESCO līdzdalību) ķīmijas zinātne Lat- pilsētas goda pilsone (1923)) 1911. gadā vijā atkal tiek spodrināta un celta godā, jo saņēma Nobela prēmiju ķīmijā (kas viņai pa- vismaz jaunu medikamentu (zāļu līdzekļu) šai bija pat otrā Nobela prēmija — pirmo viņa radīšanā un nebijušu materiālu izgudrošanā, bija saņēmusi jau agrāk fizikā kopā ar vīru tāpat kā fizikālajā ķīmijā tieši Latvijas zināt- Pjēru Kirī un skolotāju Anrī Bekerelu). Kon- nieku sasniegumi patiešām bijuši visai spilg- kursantēm ieteica paturēt prātā īpaši Parīzi ti. Tas, saprotams, nemazina Latvijas fiziķu, un M-me Curie, samērojot savus centienus informātikas un molekulārbioloģijas, mediķu un iespējas ar ideālu. Simboliski ir tas, ka u.c. starptautiski atzīto sasniegumu nozīmī- šo stipendiju piešķiršana notiek ne tikai LZA gumu. un IZM, bet arī UNESCO Latvijas komisijas 2011. gada 6. jūlijā (tieši Fizikāli orga- protektorātā, bet UNESCO galvenā mītne no niskās laboratorijas dibināšanas 50. gada- sākta gala (1945) atrodas Parīzē, tāpat kā tur dienā!) Organiskās sintēzes institūtu un šo atrodas arī stipendiju piešķīrēja — pasaul- laboratoriju apmeklēja Eiropas Savienības slavenā kosmētikas un parfimērijas kompāni- pētniecības un inovāciju komisāre Moire Go- ja L’Oréal. Tādējādi UNESCO Ķīmijas gads, gēgena-Kvinna (M. Goeghegan-Quinn), kas kaut arī mazliet pabikli, ir iezīmējies arī Latvi- pozitīvi novērtēja aparatūras bāzi un sasnie- jā. Ja šādi momenti sekmēs zinātnes prestiža gumus Eiropas programmu īstenošanā. Tā kā celšanos Latvijā, UNESCO un arī LZA misiju komisāre pati nāk no Īrijas, varējām ar viņu varēsim atzīt par veiksmīgu. aprunāties arī par Starptautisko ķīmijas gadu Jāatzīst, ka UNESCO sadarbība ar Latvi- un Roberta Boila dzimto Lismoras pili Īrijā. jas Zinātņu akadēmiju gados pēc neatkarības Būtu pieminama arī latviešu inženiera Konrā- atgūšanas ir bijusi abpusēji izdevīga un ar po- da Pētersona loma kūdras industrijas tapšanā zitīvu ievirzi. Tomēr taisnīgi būtu atcerēties, Īrijā — tāda ir zinātnes internacionālā būtība. ka UNESCO impulsi Latvijā nav nākuši tikai Eiropas komisāres vizītes laikā varēja iz- līdz ar atgūto neatkarību. Tāpat kā olimpis- celt arī citu patīkamu momentu, proti, Lat- kajā kustībā Latvija un latviešu sportisti ir vijas sieviešu lielo īpatsvaru pētniecībā, kas bijuši iesaistīti jau kopš 1912. gada un lat- pārsniedz ES vidējo līmeni un it kā mazliet viešu olimpiskie sasniegumi ir bijuši spilg- pat “diskriminē” vīriešus. Latvijai tradicionā- ti (pat visai spilgti!) arī laikos, kad Latvija

91 2011. gads 65. sējums 5./6. numurs

nedrīkstēja prezentēties kā neatkarīga valsts, valsts neatkarība: ideja un realizācija. arī starptautiskajās UNESCO un ar to saistīto Starptautiska konference 2008, 13.–14. organizāciju aktivitātēs arī Padomju Latvijas novembris, Rīga. J. Bērziņa redakcijā. zinātnieki ir startējuši pietiekami iespaidīgi. Rīga: LVI apgāds, 2010. 322.–340. lpp. Tā tas noticis jau kopš “Hruščova atkušņa” 3 Pasaule 2011. The Economist. Ir. 25. spe- laika, kopš 1957. gada. Prātā nāk Starptau- ciālizlaidums. Rīga, 2010. 138 lpp.; Stra- tiskais ģeofizikas gads, lielās programmas diņš J. 2011. gads — ANO Starptautiskais “Biosfēra un cilvēks”, fantastiski vērienīgi ķīmijas gads ir ienācis Latvijā. Enerģija un IUPAC simpoziji Rīgā 1970. un 1980. gadā, Pasaule. 2011. Nr. 1. 72.–75. lpp. kurus Latvijas zinātnes vēsturniekam apiet 4 No Grindeļa līdz mūsdienām: apceres par neizdosies. Tomēr to aplūkojums neietilpst farmācijas tradīcijām un jaunu ārstniecī- vairs šī raksta ietvaros, tas ir citu pētījumu un bas preparātu meklējumiem Latvijā. Rīga: rakstu temats, tāpat kā Baltijas valstu inte- Grindeks. Nordik. 1996. 359 lpp. lektuālās sadarbības konferences kopš 1935. 5 stradiņš J. Trešā atmoda. Pauls Val- gada, kas notika Parīzes Intelektuālās sadar- dens — latviešu tautas pazudušais dēls. bības institūta (tagadējās UNESCO priekšte- Rīga: Zinātne, 1992. 321.–331. lpp. ča) aizgādībā8. Šo konferenču tradīciju esam 6 Latvijas Organiskās sintēzes institūts: 50. atdzīvinājuši 1999. gadā9, tās regulāri pul- Pirmais pusgadsimts un nākotnes meti. cējas Rīgā, Tallinā, Viļņā, Helsinkos (no LZA J. Stradiņa un O. Pugoviča sast. un red. puses šo tradīciju turpina uzturēt tag. LZA Rīga: Zinātne, 2007. 318 lpp. prezidents akad. Juris Ekmanis). 7 Fizikāli organiskā ķīmija Organiskās sin- Šoreiz vēlreiz vēlos nodot sveicienus tēzes institūtā. Laboratorijas pusgadsimta UNESCO Latvijas komisijai tās jubilejas rei- ceļš, 1961–2011. J. Stradiņa un E. Liepi- zē, arī LZA Senāta vārdā, kuru ar komisiju ņa sast. un red. Rīga: Zinātne, 2011. 407 vieno skaista sadarbība. Vēlos arī uzsvērt, ka lpp. šī UNESCO komisija ir kļuvusi par vienu no 8 stradiņš J., Cēbere Dz. Establishment of Latvijas neatkarības un nacionālās identitātes an intellectual entente in the Baltic Sta- atribūtiem. Lai veicas! tes. The Baltic States at historical crossro- ads: political, economic, and legal prob- Avoti un piezīmes lems and opportunities. Ed. by T. Jundzis. 1 stradiņš J. Jādzīvo, jācīnās kopā. Radošo 2nd edit. Rīga, 2001. Pp. 291–314. Savienību plēnums 1988, 1. un 2. jūnijs. 9 Towards a Baltic Europe. Ed. by J. Stra Rīga: Jumava, 2010. 189.–193. lpp.; Li- dins. Annals of the European Academy of teratūra un Māksla. 1988. 8. jūl. Sciences and Arts. 2001. Vol. 30, Nr. X. 2 stradiņš J. Trešā tautas atmoda un tās (Proceedings of the 7th Baltic conference loma Latvijas neatkarības atjaunošanā. on intellectual cooperation. Riga, 1999). Krāj.: Latvijas valstiskumam 90. Latvijas 119 pp.

92 zinātnes dzīve PAR LĪBIEŠIEM VIDZEMES SĒTĀS

Voldemārs Hermanis

LZA izbraukuma sēde šopavasar (27. ap- ki. Rīdziniekus papildināja vietējās pētnieces rīlī) Salacgrīvā un tās turpinājums Svētupes un otrādi. Akadēmijas goda doktores Sarmas krastos, iepazīstoties ar novada ļaužu veiku- Kļaviņas referāts par slaveno svētciemieti, mu kultūrvēsturiskās vides un mantojuma sa- Jāņa Endzelīna līdzgaitnieci Edīti Hauzen- glabāšanā, pārtapa saistošā un saturīgā die- bergu bija aizrāvis arī līdzi braukušo kino- nā. Arī man kā zinātnes procesa vērotājam, režisoru, LZA goda locekli Jāni Streiču. Jo kurš savulaik rakstījis par čehu pedagoga, šajā gadījumā tas ir arī stāsts par latviešiem etnogrāfa un novadpētnieka Johanna Broces pasaulē: par unikālo mācībiestādi pēckara pienesumu mūsu garamantu krātuvē un mek- Vācijā — Baltijas universitāti Pinebergā lējis seno kurzemnieku pēdas Tobago salā. (1946–1949), par Edītes dzīvesbiedru ar- Atslēgas vārdi šoreiz sanāk vairāki — heologu Eduardu Šturmu, par latviešu kul- lībieši Vidzemē, Salacgrīva, Hauzenbergu tūras misiju Vācijā vēlākos gados, ko spīdoši dzimta, Pāles novadpētniecības muzejs, paveica Zenta Mauriņa un citi. Svētciema Sprundas. Nevarēja nepamanīt, ka referātus vidus- Salacgrīvas muzejs nevar lepoties ar pla- skolas aktu zālē itin uzmanīgi klausās vecāko šām un modernām telpām. Toties tā ekspo- klašu skolēni. Varbūt viņus uzreiz piesaistīja zīcija — zvejas rīki, mājturības piederumi un LZA pētnieces Māras Vīksnas vēstījums par pasenas fotogrāfijas — var raisīt arī citvalstu jaunākajiem ieguvumiem folkloras ekspe- interesentu ievērību. Vai daudzi ceļinieki, do- dīciju laikā Vidzemes sētās. Varbūt daudzi doties tālāk uz Ainažiem, zinās, ka 20. gs. jaunieši dzirdētā iespaidā uzreiz aizdomājās sākumā Salacas krastus vienojis tikai laipai par savas dzimtas saknēm Vidzemes lībiešos. līdzīgs tiltiņš, par kura pāreju ņemta samak- Manuprāt, sava loma tādā skolēnu ievirzē sa? Vai var būt labāks simbols 1928. g. pil- noteikti arī skolas vadībai. Direktors Eduards sētas tiesības ieguvušai Salacgrīvai kā Rīgas Ādmīdiņš šajā sakarā kautrīgi attrauca: “Sa- ielas malā eksponētā zvejnieku laiva? Par lacgrīvā esmu ienācējs.” 2010. g. mūžībā visu to tēlaini un detaļās zina stāstīt muzeja aizgājušā literāta un pazīstamā radiožurnālis- direktore Ieva Zilvere. Ik uz soļa jūtams, ka ta Reiņa Ādmīdiņa dēls labāko no zemgaliešu šajā darbā daudz ko nosaka pašatdeve, en- dzīves postulātiem acīmredzot ienesis arī šajā tuziasms, pašu muzejnieku solidaritāte. Kā Vidzemes skolā, kurā mācās vairāk nekā 600 lokāls piemērs tam salacgrīvieša Gata Vēbera audzēkņu. savāktā un muzejā skatāmā monētu kolekci- Lībiešu vārds hronikās, teikās un noja. Tās gaismā celtas Salacgrīvas un Limbažu stāstos ir šī novada savdabīgs evaņģēlijs. pusē rastas zviedru, poļu, vācu un citu laiku Domāju, neesmu vienīgais, kas šos Latvijas relikvijas. “Mans galvenais darba rīks ir velo- pamatiedzīvotājus lielākoties saista ar Kur- sipēds, virzienu un meklējumu vietas izvēlos zemes krastu, ar 1939. g. Mazirbē atklāto pats,” par savām arheologa vienpatņa ekspe- Lībiešu tautas namu. Lībiešu dzimtas Salac- dīcijām stāsta Gatis. grīvas novadā un Svētupes krastos pamatīgi Pati LZA izbraukuma sēde Salacgrīvas pētījusi Rasma Noriņa, par ko viņa ziņoja arī vidusskolā iezīmējās kā akadēmisks pasā- LZA izbraukuma sēdē. To visu stendos, foto- kums, uzrunājot sabiedrību tieši un personis- grāfijās un atmiņu pierakstos pilnībā varam

93 2011. gads 65. sējums 5./6. numurs

aplūkot Pāles novadpētniecības muzejā. Te mūža nogalei aizvadījis Jānis Sudrabkalns. vesela dzimtu galerija — Ādmīdiņi, Feldmaņi, Dzejnieka memoriālajā istabā lietas un grā- Kariņi, Bisnieki un citi –, kurai nav viegli izse- matas, kas viņam bijušas klāt gados, kad tas kot, bet visu viņu skrupulozais portretējums apdziedāja “padomju sauli” un “internacio- un kopā salikums raisa dziļu apbrīnu. Kādā nālo pasauli”. No otrā stāva paveras skats lielā kopbildē ieraugām arī eiroparlamentārie- uz diezgan skrajo dārzu un kokiem kā mājas ti Arturu Krišjāni Kariņu. Un vēl: Pālē dzimis sargiem. Tajā brīdī var aizdomāties, kā tramī- un savas dzīves gaitas sācis Lielvārdes kolho- gais Sudrabkalns, izbēdzis no Rīgas burzmas za Lāčplēsis dibinātājs, viens no padomjlaika un kņadas, Vidzemes lauku klusumā nonācis humānākajiem zemes saimniekiem Edgars citas vientulības varā. Kauliņš. Simpātiski, ka savu kādreizējo no- Sprundās tagad ekskursantiem piedāvā vadnieku godā tur arī Kalnakrogā, kur muzeju vietas arī teltīm un ugunskuriem. Naudiņa, sāka veidot tikai 1995. gadā. protams, jāpelna. Un arī Klodijai veltīto mīlas Atsevišķs stāsts būtu par Sprundām, kur vārsmu autors nav galīgi nododams aizmir- LZA autobusiņš iegriezās pavēlā pēcpusdie- stībai. nā. Šajās mājās vasaras kopš 1945. g. līdz

94 zinātnes dzīve AKADĒMISKS PIESKĀRIENS MALIENAI

Voldemārs Hermanis

Divas dienas — 25. un 26. augustā — cenē, kur šī mācību iestāde kopš 2009. g. Alūksnē pulcējās vēsturnieki, arheologi, kul- gan vairs nedarbojas. Toties sasparojušies cita tūras un izglītības darbinieki, novadpētnieki, kaimiņpagasta ļaudis: kā vēstīja Jaunlaicenes citi speciālisti. Darba kārtībā: Alūksnes nova- muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska, da kultūrvēstures jautājumi. LZA jau otru reizi pavisam jaunais muzejs veidojas par malē- (pirmā 1999. g.) savu izbraukuma sēdi rīkoja niešu tradīciju kopēju, novadnieku un tūristu šajā Ziemeļvidzemes pilsētā. Šoreiz kopā ar pulcēšanās centru. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības aka- Akadēmiķis Saulvedis Cimermanis savā dēmiju (RPIVA) un Alūksnes novada pašval- referātā izvērtēja Alūksnes novada kultūrvēs- dību. tures izzināšanas avotus. Pirmavotu zināšana “Ar Alūksni sākas Latvija, ar Alūksni sākas un apstrāde ir tas, uz kā balstāma nopietna Eiropa,” šie novada Domes priekšsēdētāja Ai izpēte: šim nolūkam kalpo un vēl ilgi kalpos vara Fomina ievadvārdi bija kā starta šāviens ij mākslinieka Johana Rūdolfa Šturna un et- tālākajiem izklāstiem par konkrētām vietām, nogrāfa Johana Broces zīmējumi, ij zviedru personībām un laika posmiem. LZA prezi- mērnieku kartes, ij baznīcu grāmatas. Kop- dents Juris Ekmanis akadēmijas izbraukuma sēdes pašā izskaņā vēsturnieks Ainārs Bam- kopsapulces vērtēja kā pētniecības posmus bals, analizējot pretošanās kustību Malēnijā kopumā. 1944.–1950. gadā, iezīmēja pēckara perioda Diskusijas ievirzi lielā mērā noteica no- politisko panorāmu Ziemeļvidzemē. vadnieki — bijušie, esošie un savos pētīju- Arī šoreiz īpaša vieta tika ierādīta izciliem mos pietuvinātie. RPIVA rektore, Ernsta Glika novadniekiem un viņu likteņgaitām. Arī tā- Alūksnes Valsts ģimnāzijas absolvente un vie- diem kā arhitekts Jūlijs Caune, kurš formāli na no kopsēdes organizētājām Dace Markus ir “Latvijā nepazīstams alūksnietis”. Viņa dzī- akcentēja šī novada bagātās tradīcijas un ta- vesstāstu pētījusi LU Akadēmiskās bibliotē- lantīgu cilvēku klātbūtni. Intervējot mūsu lai- kas direktore Venta Kocere, kura jau vairākus kabiedrus Veclaicenē, Mālupē un citos pagas- gadus pievērsusies Harkovas latviešu tēmai. tos, viņa arī veidojusi filmu par malēniskajām Atliek secināt, ka 1882. g. šaipusē dzimušais izloksnēm. Alūksnes senvēstures jautājumiem latvietis vairāk pazīstams kā šīs Ukrainas pil- pieskārās arheologs Māris Atgāzis un grāmat- sētas spēcīgās arhitektūras skolas pārstāvis. izdevējs Jānis Polis no Alsviķiem. Savukārt Klotiņu dzimtas radurakstus kopš 1962. g. Bejas pagastā dzimusī numismāte vēstures pētījis Aivars Kehris (RPIVA), bet par malē- doktore Kristīne Ducmane dalījās atmiņās par niešiem citzemju augstskolās (galvenokārt — “vēsturiski īsto igauņu ciemu” Garjuriem, kur Tērbatā, Pēterburgā un Maskavā) interesantu latvieši mācījušies igauņu valodu un otrādi. pārskatu bija sagatavojis LZA goda doktors Jau pirmajā dienā uzvirmoja polemika ap Jēkabs Raipulis. Lai pieminam šeit vienu vēsturisko latgaļu valsts nosaukumu “Atze- pasaulē aizskanējušu vārdu, Jaunlaicenē dzi- le”, konkrēti — tā attiecinājumu uz Alūksni mušo ģeofiziķi Leonīdu Slaucītāju: profesors un Gaujienu. Kāda gan būtu saruna par šo Hamburgas, Pinebergas un Laplatas univer- “Ziemeļvidzemes pērli” bez pastaigas pa sitātēs, pagājušā gs. 50. g. piedalījies An- Tempļa kalnu, bez E. Glika ozolu apskates, tarktīdas ekspedīcijās kā ģeometrisko darbu bez novada skolu vēstures lappusēm. Šajā vadītājs. Alūksnieši lepojas ar izciliem savas ziņā saistošs bija Ēvalda Vanaga atskats uz puses cilvēkiem, kaut tikai daļa no tiem guldī- viņa vadīto skolu Romeškalnā, proti, Veclai- ta Tempļa kalna pakājē.

95 2011. gads 65. sējums 5./6. numurs Māsu profesijas vēsturE

Olga Odiņa

Teksasas štatā (ASV), Fortvortā — Kris- Organizācijas darbība vērsta uz to, lai tiāna universitātē, 2011. gada 8.–11. sep- starptautiskā mērogā veicinātu un atbalstītu tembrī notika 28. starptautiskā konference, māsu profesijas attīstību un māsu darbības kuru organizēja Amerikas Māsu profesijas zinātnisko attīstību. vēsturiskās izpētes asociācija. Šī asociācija Asociācija savu darbību virza, ļoti aktuāli (American Association for History of Nur- izzinot pagātni un veiksmīgi plānojot māsu sing — AAHN) ir profesionāla organizācija, profesijas attīstību nākotnē. Ikgadējā konfe- kas pētī māsu profesijas attīstības vēsturi visā rence ir svarīgs notikums studentiem, dokto- pasaulē. Asociācija nodibināta 1978. gadā rantiem, vēsturniekiem un zinātniekiem, kuri ar mērķi apvienot ieinteresētās personas, kas interesējas par medicīnas jomu un māsu pro- piedalās māsu profesijas attīstības izpētē. fesijas vēsturi visa pasaulē, veic šajā nozarē Asociācijas prezidente ir PhD, profesore Bri- dažādus pētījumus. Konferencē piedalījās gita Luska (Brigid Lusk), par asociācijas vi- doktoranti, zinātniskā grāda pretendenti un ceprezidenti ievēlēja PhD, asociēto profesori zinātnieki no ASV, Brazīlijas, kā arī no dažām Mari Gibsoni (Mary E. Gibson). Eiropas valstīm. Angliju konferencē pārstāvē-

Paneļprezentācija “Hilton” viesnīcā

96 zinātnes dzīve ja Čestera universitātes doktorante Klēra Ča- vija piedalās pirmo reizi, taču konferences tertone (Claire Chatterton), Īriju — Dublinas dalībnieki zina par Latvijas medicīnas māsu universitātes asociētais profesors Žerārs Falijs darba augsto kvalifikāciju, viņu vidū ir pār- (Gerard Fealy), Vāciju — PhD Zuzanna Kroi- stāvji, kas paši apmeklējuši mūsu valsti un cere (Susanne Kreutzer), Latviju pārstāvēja pat lasījuši lekcijas Rīgas Stradiņa universi- un paneļprezentācijā piedalījās Daugavpils tātē. PhD, asociētā profesore, māsu temati- Medicīnas māsu skolas direktore, doktorante kai veltītā starptautiskā izdevuma “Nursing un AAHN biedre Olga Odiņa. History Review” galvenā redaktore Patrīcija Pirmajā dienā par asociācijas darbību D’Antonio (Patricia D’Antonio) izrādīja lielu un konferences norisi referēja organizato- interesi par māsu profesijas attīstības vēsturi ri, nākamajās divās dienās notika mutiskas Latvijā, jo asociācijai ir vajadzīga informāci- prezentācijas, plenārsesijas un paneļprezen- ja par šīs jomas attīstību Latvijā un Krievijā. tācijas par māsu profesijas vēsturi pasaules Prezentācija bija aktuāla arī luterāņu diako- mērogā. Sesijās ritēja diskusijas par šādām nijas māsai no Vācijas, kur šī kustība ir īpaši tēmām: “Māsu darbība kara laikā”, “Māsu iz- aktīva. Trešajā konferences dienā notika goda glītības vēsturiskā attīstība”, “Māsu profesija: pusdienas, kuru laikā bija iespēja privāti pār- globālas perspektīvas”, “Slimnieku kopšana runāt un apspriest interesējošos jautājumus, Rietumu valstīs”, “Vēsturiskās stratēģijas sa- pētījumus un tēmas, kā arī nodibināt sadar- biedrības veselībā” u. tml. bības kontaktus. Pēdējā konferences diena Notika septiņas paneļprezentācijas. Latvi- tika veltīta nākamās konferences organiza- ja tika pārstāvēta ar tēmu “Diakonijas māsu toriskiem jautājumiem, kura notiks Dānijā darbība Latvijā 1862–1940”. Mūsu prezen- 2012. gadā. Asociācija nolēma organizēt tācija izraisīja lielu konferences dalībnieku konferenci Eiropā, lai savai darbībai piesaistī- interesi, bija daudz jautājumu. Kā atzīmēja tu vairāk Eiropas valstu māsu profesijas vēs- konferences organizatori, šajā pasākumā Lat- turiskās kustības pētnieku.

97 2011. gads 65. sējums 5./6. numurs Par holokaustu Latvijā

Eduards Anderss Latviešu vidū holokausta laikā Ar Jāņa Stradiņa pēcvārdu (No angļu val. tulkojis P. Bolšaitis) Rīga: Jumava, 2011. 240 lpp.

Otrā pasaules kara laikā hitleriskā Vāci- Katra nodzīvotā diena viņam varēja izrādīties ja realizēja ebreju tautas fizisku iznīcināšanu pēdējā. Grāmata ir emocionāls stāstījums jeb holokaustu savā zemē un okupētajās te- par Liepājas ebreju ģimenes dzīvi pirmskara ritorijās. Latvijā, sākot ar 1941. gada jūliju, Liepājā, par apkārtējo latviešu attieksmi pret gāja bojā apmēram 70 000 Latvijas ebreju ebrejiem. Autors stāsta, ka starp latviešiem un ap 20 000 no Eiropas valstīm šurp ievesto bija daudzi, kas, riskējot ar visu, palīdzēja vi- ebreju. Šī ebreju traģēdija atspoguļota dau- ņam un mātei noslēpt ebrejisko izcelsmi un dzos pētījumos Latvijā un ārzemēs, bet ļoti izdzīvot. E. Anderss izvirza jautājumu — par maz ir pašu holokausta dalībnieku atmiņu to, kā rīkoties izšķirošā brīdī: vai saglabāt stāstījumu. Izdevniecībā “Jumava” ar Oku- cilvēcību un godīgumu, censties arī palīdzēt pācijas muzeja iniciatīvu un atbalstu izdota nelaimē nokļuvušajiem, vai, neliekoties ne Eduarda Andersa grāmata latviešu un krievu zinis par līdzcilvēku traģēdiju, piedalīties no- valodā — “Latviešu vidū holokausta laikā”, ziedzīgā darbībā. Autors pat veic matemātis- vēstījums, kas ir nozīmīgs ieguldījums holo- ko analīzi, cik latviešu vidū bija šādu cilvēku. kausta izpētē. Eduards Anderss ir ASV Na- Autors kategoriski ir pret to, lai visai latviešu cionālās zinātņu akadēmijas loceklis, Latvijas tautai uzliktu atbildību par ebreju bojāeju, kā Zinātņu akadēmijas goda doktors, pasaules to dara daži rakstītāji gan Latvijā, gan ārpus līmeņa zinātnieks kosmosa ķīmijā un meteo- tās. Ebreju glābējiem E. Anderss veltī vislie- rītu pētniecībā. Ķerties pie viņa zinātniskajām lāko pateicību, bet raksta arī par slepkavām interesēm tik tālas tēmas autoru pamudināja un analizē to rīcības motīvus. Viņš kļūst par paša pārdzīvotais Liepājā vācu okupācijas traģēdijas liecinieku, gan arī pētnieku, kas gados. Tas ir stāsts par to, kā brīnumainā cenšas izteikt savu viedokli par holokausta kārtā dzīvajos palikušais ebreju jauneklis problēmu Latvijā 1941.–1945. gadā. Grā- izturēja kara gadus, kad gandrīz visi no šīs matas pēcvārdā akadēmiķis Jānis Stradiņš pilsētas vairāk nekā 7000 ebreju tika no- norāda, ka šī grāmata ir aicinājums mums galināti Šķēdes kāpās ziemeļos no Liepājas. visiem palūkoties uz politiskajām norisēm un

98 zinātnes dzīve vēsturi, tai skaitā arī uz mūsdienu situāciju da, ka vācu SS vienībās sastāvošiem bija ob- plašāk un dziļāk. Pasaules kara beidzamajā ligāti jābūt nacistu partijas biedriem. 81. lpp. posmā grāmatas autors nokļuva Čehijā, pēc ievietotajā fotouzņēmumā Liepājas pilsētas tam Vācijā. Viņš piedalījās kara noziegumus galva Blaus nodēvēts par “majoru Blausu”. paveikušo meklēšanā Vācijā, arī Liepājas eb- Lai gan autors ir pārliecināts, ka viņa ģimeni reju traģēdijas upuru piemiņas iemūžināšanā. no deportācijas 1941. g. 14. jūnijā izglāba Šajā vērtīgajā un faktiem bagātajā pētīju- viņu īrnieks robežsargs, tas bija pilnīgi neie- mā ir arī vesela rinda kļūdu, kas attiecas gal- spējami deportācijas dienā (62.–63. lpp.). venokārt uz Otrā pasaules kara notikumiem Ir arī citas nelielas kļūdas, ko varēja novērst ārpus Latvijas. Autors raksta par neesošo rediģēšanas gaitā. Taču visumā šī grāmata otro Ā. Hitlera uzsaukumu Baltijas vāciešiem ir nopietns un objektīvs ieguldījums Latvijas 1941. gadā atgriezties Vācijā, piedēvā Ā. vēsturē, kas latviešu un arī krievu valodā lasī- Hitleram H. Geringa izteicienu par ebrejiem, tājiem palīdzēs labāk izprast situāciju Latvijā runā par angļu karagūstekņiem no Kipras sa- aprakstītajā laika posmā, jo autors ne tikai las (īstenībā viņi bija no Krētas), izsaka fan- stāsta par pārdzīvoto, bet arī analizē notieko- tastisku pieņēmumu par Drēzdenes pilsētas šo ar nopietna zinātnieka pieredzi. bombardēšanu 1945. gadā, nepareizi norā- Ēriks Žagars

99 2011. gads 65. sējums 5./6. numurs ZINĀTNES DZĪVES HRONIKA

Jūnijs Andersa (E. Alperoviča) grāmatai “Latviešu vidū holokausta laikā”. 2. jūnijā LZA izbraukuma sēde Turaidas muzejrezervātā (Zinātnes Vēstnesis. 2011. Akadēmiķei Ievai Osei — 50. 11. jūl.). 9. jūnijā literatūrzinātniecei, LZA goda doktorei Līvijai Volkovai — 80. 3. jūnijā LZA mazajā zālē notika LLMZA kopsapulce, atskaiti par darbu 2008.–2011. 11. jūnijā literatūrzinātniekam, dzejnie- g. nolasīja LLMZA prezidente, LZA akadēmi- kam, LZA goda doktoram Ilgonim Bērsonam — ķe Dr. habil. oec. Baiba Rivža. Par LLMZA 80. Jubilārs sagatavojis aforismu un dzeju prezidenti atkārtoti ievēlēta B. Rivža. krājumu „Manuprāt”, ko prezentēja Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē. LU Akadēmiskajā bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10, V. Karazina Harkovas Nacionālās LZA korespondētājloceklim Andrim universitātes Novadpētniecības centrs aici- Ferdatam — 70. nāja uz grāmatas “Latiši na Harkovščiņe” (“Latvieši Harkovas novadā”. Arhīvu doku- 14. jūnijā Latvijas Vēsturnieku komisi- mentu krājums) atvēršanas svētkiem. ja Litenes Tautas namā sarīkoja konferenci “Latvijas armijas iznīcināšana. 1939.–1941. 4. jūnijā RTU Datorzinātnes un informāci- gads” (Latvijas Avīze. 2011. 16. jūn.). jas tehnoloģijas fakultātei (DITF) — 50 gadi. Sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības 6. jūnijā divi apgādi izdevuši Korāna un meža zinātņu akadēmiju un Lauksaimnie- interpretācijas latviešu valodā — tulkojis Ul- cības zinātnisko iestāžu direktoru padomi no- dis Bērziņš (apgāds “Neputns”) un versiju tika izbraukuma sēde LLU aģentūrā Bioteh- veidojis Imants Kalniņš (Medicīnas apgāds). noloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskajā (Diena. 2011. 6. jūn.; Neatkarīgā Rīta Avīze institūtā “Sigra”. Latvijai. 2011. 9. jūn.). 14.–16. jūnijā LZA LMZN priekšsēdētāja 7. jūnijā LR 10. Saeimas deputātei, LZA akadēmiķe Baiba Rivža, zinātniskā sekretāre ārzemju loceklei Rasmai Šildei-Kārkliņai — Ieva Brence, kā arī vairāki nodaļas locekļi 65. piedalījās Ziemeļvalstu lauksaimniecības zinātnieku asociācijas 24. kongresā (turp 8. jūnijā mūžībā aizgājis fiziķis, LZA ār- māk — Kongress). Kongress notiek katru zemju loceklis, Lietuvas Zinātņu akadēmijas ceturto gadu, un šogad to organizēja Zvied- prezidents (2003–2009) Zenons Rokus Ru- rijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte dziks (dz. 16. 08. 1940.). Ultunā. Nākamais Kongress notiks 2015. g. Latvijā. Latvijas Avīze publicējusi akadēmiķa Jāņa Stradiņa komentāru “Palūkoties uz vēsturi 15. jūnijā Rīgas Vēstures un kuģniecības plašāk un dziļāk” — pēcvārdu prof. Eduarda muzejā atklāta izstāde „Rīgas Domam —

100 zinātnes dzīve

800”. Atklāšanā runas sacīja Latvijas Evaņ- 20. jūnijā LZA, a/s “Latvijas Gāze” un ģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Dr. RTU Attīstības fonda konkursa noslēguma theol. Jānis Vanags un akadēmiķis Jānis pasākums P. Stradiņa Klīniskās universitātes Stradiņš (Latvijas Avīze. 2011. 16. jūn.). slimnīcas aktu zālē.

16. jūnijā Rīgā atklāj jaunu rūpnīcu, kurā 21. jūnijā LZA Senāta sēde, kurā zināt- zāļu ražotājs “Grindeks” ražos ursodeoksi- nisko ziņojumu “Hiperdimensijas, paralēlie holskābi (UDHS), kas paredzēta žultsakme- uztvērēji, kompresīvā detektēšana un pēc- ņu šķīdināšanai. Akadēmiķa Ivara Kalviņa spīdēšanas (afterglow) novērošana KMR komentārs: jaunā ražotne stiprinās Latvijas spektroskopijā” sniedza LZA korespondētājlo- eksporta potenciālu, izveidos 35 jaunas dar- ceklis Ēriks Kupče. Par 20. gs. Latvijas vēs- ba vietas ( Latvijas Avīze. 2011. 16. jūn.). tures pētniecībā paveikto, problēmām un per- spektīvām stāstīja LZA korespondētājloceklis Diskusija par zinātnes universitātes kon- Guntis Zemītis un Dr.hist. Irēna Šneidere, bet ceptu: Mārcis Auziņš (LU), Gita Rēvelde par 20. gs. starpkaru Latvijas sociālās vēs- (LR IZM), Roberts Ķīlis (Valsts prezidenta Stra- tures izpēti seksualitātes un morāles aspektā tēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs), Dr.hist. Ineta Lipša. Pēc Senāta sēdes LZA Arvīds Barševskis (Daugavpils Universitāte), izstāžu hallē atklāja mākslinieka J. Kalnma- Nils Muižnieks (LU Sociālo un politisko pētīju- ļa gleznu izstādi „Pasaules skats” (Zinātnes mu institūta direktors), Andris Teikmanis (LMA Vētnesis. 2011. 11. jūl.). prorektors), Aldis Baumanis (b/a “Turība” valdes priekšsēdētāja vietnieks) un Jurita Krūma LZA goda doktoram Edurdam Ander- (Latvijas Studentu apvienības pārstāve). sam — 85.

Sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības 23.–29. jūnijā LZA LMZN zinātniskā un meža zinātņu akadēmiju un Lauksaim- sekretāre Ieva Brence piedalījās Pirmajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē par niecības zinātnisko iestāžu direktoru padomi drošību un krīzes vadību būvniecības, tūris- notika izbraukuma sēde LLU aģentūrā “Zem- ma un mazo un vidējo uzņēmumu sektoros, kopības zinātniskais institūts”. kas norisinājās Kipras Eiropas Universitātē, Nikosijā. Konferences laikā tika prezentēts Notika 2. Starptautiskā kodolmagnētiskās referāts “Darba praktizēšana ar stipendiju rezonanses konference Rīgā EAST–NMR. pašvaldībās: aktīvās nodarbinātības politikas pasākums ekonomiskās krīzes laikā”. LZA ārzemju loceklim Jānim Metuzā- lam — 90. 26. jūnijā LZA goda doktoram Jukio Kobajasi — 80. 17.–18. jūnijā LZA notika starptautiska konference „Padomju Savienības nodarītie 27. jūnijā sadarbībā ar Latvijas Lauk- zaudējumi Baltijā”. To organizēja Eiropas Par- saimniecības un meža zinātņu akadēmiju un lamenta deputāte Inese Vaidere un Latvijas Lauksaimniecības zinātnisko iestāžu direkto- Okupācijas izpētes biedrība. Aicināti zinātnie- ru padomi tika organizēta izbraukuma sēde ki un eksperti no Polijas, Lietuvas, Igaunijas, LLU Lauksaimniecības fakultātes Mācību un Grūzijas, Vācijas, Somijas, Latvijas, Ungāri- pētījumu saimniecībā “Pēterlauki”. jas, Ukrainas, kā arī Eiropas Parlamenta de- putāti (Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 2011. 27. — 28. jūnijā ES 7. Ietvara program- 17.–19. sept.). mas ERA-NET (ERA — European Research

101 2011. gads 65. sējums 5./6. numurs

Area) projekta “Ruragri” (Facing sustaina- ti no enerģētikas un klimatmaiņas pētījumu bility: new relationship between rural areas vēstures” uzstājās LZA goda loceklis Viktors and agriculture in Europe) ietvaros, notika Zēbergs. „Ruragri” projekta sanāksme, kurā dalībvalstu pārstāvji vienojās par kopīgiem aktuālajiem LZA goda loceklim, Pasaules Enerģijas jautājumiem pētniecības stratēģijā. Kā priori- padomes Latvijas Nacionālā komitejā Goda tātes tika izvirzītas: prezidentam, izcilajam enerģētiķim Dr. habil. n ekosistēmu daudzveidība, sc. ing. Viktoram Zēbergam — 85. n dabas resursu izmantošanas pārvaldī- ba, 8. jūlijā Infekciju slimnīcā un ebreju slim- n lauku rajonu attīstības sociāli ekono- nīcā “Bikur Cholim” atklātas piemiņas plāk- miskie jautājumi, snes akadēmiķim A. Bļugeram. n pilsētu un lauku rajonu sadarbība. LZA sanāksmē pārstāvēja akadēmiķe Bai- 15. jūlijā notika LZA, a/s “Latvijas Dzelz- ba Rivža un LZA Eiropas programmu centra ceļš” un Rīgas Tehniskās universitātes attīstī- projektu koordinatore Dace Tirzīte. bas fonda ekspertu komisijas sēde. Ekspertu komisija piešķīra Latvijas Zinātņu akadēmi- 30. jūnijā, sadarbībā ar Latvijas Lauk- jas, a/s “Latvijas dzelzceļš” un Rīgas Tehnis- saimniecības un meža zinātņu akadēmiju kās universitātes attīstības fonda 2011. gada un Lauksaimniecības zinātnisko iestāžu di- balvas zinātnē Jānim Ceicānam — par mūža rektoru padomi, tika organizēta izbraukuma devumu Latvijas dzelzceļa transportā un Na- sēde SIA Pūres dārzkopības pētījumu centrā taļjai Petuhovai — par pētījumiem dzelzceļa un APP Valsts Stendes graudaugu selekcijas transporta nozarē. Balvas pasniegšana pare- institūtā. dzēta 5. augustā.

17. jūlijā LZA ārzemju loceklim Nikola- Jūlijs jam Balabkinam — 85.

Sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības 20. jūlijā LU Akadēmiskā bibliotēka un un meža zinātņu akadēmiju un Lauksaim- Ungārijas Republikas vēstniecība Latvijā, niecības zinātnisko iestāžu direktoru padomi, Rūpniecības ielā 10, atklāja izstādi “Ungāri- LZA LMZN organizēja izbraukuma sēdes: ja — Latvija: kultūrvēsturiskie sakari”, veltītu 1. jūlijā uz LLU SIA mācību un pētījumu Ungārijas un Latvijas diplomātisko sakaru at- saimniecību “Vecauce”; klāšanas 90. gadadienai. 7. jūlijā uz APP Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtu; 29. jūlijā LZA goda loceklim Imantam 8. jūlijā uz APP Latvijas Valsts augļkopī- Lancmanim — 70, kurš pilij veltījis visu savu bas institūtu; dzīvi (Mājas Viesis. 2011. 22. jūl.; Latvi- 14. jūlijā uz SIA Latgales lauksaimniecī- jas Avīze. 2011. 27. jūl.; Sestdiena. 2011. bas zinātnisko centru. 30. jūl.–5. aug.).

5. jūlijā LZA notika Pasaules Enerģijas 31. jūlijā LZA īstenajam loceklim Dr.habil. padomes Latvijas Nacionālās komitejas, Na- chem. Grigorijam Veinbergam — 70. cionālās enerģētikas konfederācijas un LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas paplaši- Ar svinīgu arhibīskapa J. Vanaga vadītu nātā sēde. Sēdē ar referātu “Daži fragmen- dievkalpojumu atzīmē Doma baznīcas 800

102 zinātnes dzīve gadu jubileju, kas saistīta arī ar Domkapitula aug.; Latvijas Avīze. 2011. 25. aug.; Zināt- un Domskolas — pirmās skolas Baltijā — di- nes Vēstnesis. 2011. 5. aug.). bināšanu. 27. augustā akadēmiķim Oļģertam Kras- 31. jūlijā–3. augustā LZA LMZN zināt- tiņam — 80 (Zinātnes Vēstnesis. 2011. niskā sekretāre Ieva Brence Grieķijā, Atēnās, 5. aug.). piedalījās starptautiskā zinātniskā konferencē “Mazie un vidējie uzņēmumi — vadība — 30. augustā LZA korespondētājloceklim mārketings” un prezentēja referātu par bez- Jānim Janovam — 75. darba novērtējumu Latvijā. 31. augustā Irbenē, centrā “Kristāls”, notika Latvijas pirmā satelīta Venta–1 Augusts prezentācija. Piedalījās: LR IZ ministrs R. Broks, Ventspils pilsētas Domes priekš- 1. augustā LZA korespondētājloceklim sēdētājs A. Lembergs, LZA prezidents Andrim Muižniekam — 50. J. Ekmanis, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra direktors V. Avotiņš ar 9. augustā LZA goda loceklim Oļģertam projektu “Informācijas, komunikācijas un Kroderam — 90. signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes centra izveide”. LZA goda loceklim Jurim Kronbergam — Venta–1 inženiermodeli demonstrēja 65. I. Kalniņš (Brēmenes universitāte), J. Žagars (Ventspils Augstskola), D. Reizniece-Ozola 12. augustā LZA ārzemju loceklim Mein- (Ventspils Augsto tehnoloģiju parks) (Latvi- hardam Klasenam — 75. jas Avīze. 2011. 1. sept.; Bizness&Baltija. 2011. 1. sept.; Ventas Balss. 2011. 16. augustā LZA goda loceklim Imantam 2. sept.). Kokaram — 90 .

20. augustā mākslas muzeja “Rīgas Bir- Septembris ža” svinīga atklāšana. 1. septembrī darbu sāka Eiropas Komi- 23. augustā LZA korespondētājloceklim sijas pārstāvniecības Latvijā priekšsēdētāja, Konstantīnam Didenko — 65. LZA korespondētājlocekle Inna Šteinbuka (Latvijas Avīze. 2011. 27. aug. un 3. sept.). 24.–28. augustā LZA LMZN zinātniskā sekretāre Ieva Brence Itālijā, Perugijā, ar LZA ārzemju loceklim Andrejam Daugu- stenda referātu piedalījās starptautiskā lim — 60. zinātniskā konferencē “ICOAE2011” (In- ternational Conference on Applied Econo- 2. septembrī LZA goda loceklim Roaldam mics — 2011). Dobrovenskim — 75.

25.–26. augustā Alūksnē notika LZA, 5. septembrī LZA pasniegta šīgada RPIVA un Alūksnes Domes organizēta kon- (2011) Valtera Capa balva. Par foto un lāzer ference “Alūksnes novada kultūrvēstures jau- aparatūras izveidi kosmisko objektu novēro- tājumi” (Malienas Ziņas. 2011. 16. un 27. šanai to saņēma fizikas doktori Māris Ābele

103 2011. gads 65. sējums 5./6. numurs

un Kazimirs Lapuška (Latvijas Avīze. 2011. vāto goda plaketi, kas veltīta Valdena apgrie- 6. sept.). zenības atklāšanai (1896) (Zinātnes Vēstne- sis. 2011. 26. sept.). LZA prezidents Juris Ekmanis un Rīgas Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs parakstīja 13. septembrī LZA Senāta sēde. Zināt- līgumu par Rīgas pašvaldības apbalvojuma — nisko ziņojumu ”Svarīgu tehnoloģisko mate- balvas par nozīmīgu pētījumu humanitārajās riālu īpašību liela mēroga datormodelēšana un eksaktajās zinātņu nozarēs, kas saistās ar no pirmajiem principiem” sniedza LZA kores- Rīgas attīstību, piešķiršanai (Latvijas Avīze. pondētājloceklis Jevgeņijs Kotomins. Senāts 2011. 6. sept.; Neatkarīgā Rīta Avīze Latvi- pieņēma lēmumu par LZA vārdbalvām 2012. jai. 2011. 6. sept.). gadam un izvirzīja kandidātu LR Ministru kabineta balvai zinātnē. LZA goda loceklim Knutam Skujenie- kam — 75 (Latvijas Avīze. 2011. 5. sept.). LZA korespondētājloceklim ilggadējam Ventspils radioastronomijas centra vadītājam LZA goda doktoram Jānim Rukšānam — 55. Edgaram Bervaldam — 75.

LZA vadība, LZA LMZN un LZA LZA korespondētājloceklei Mārai Jurei — Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas 50. pārstāvji, kolēģi no Latvijas Universitātes un Centrālās Statistikas pārvaldes, kā arī Latvi- LZA goda doktoram Valtam Ložam — 85. jas Lauksaimniecības universitātes bijušie doktoranti — nu jau jaunie zinātņu doktori, 14. septembrī notika LZA Fizikas un tikās LZA, lai sveiktu akadēmiķi Oļģertu tehnisko zinātņu nodaļas sēde. Nodaļas lo- Krastiņu 80 gadu jubilejā. cekļi noklausījās LZA īstenā locekļa kandi- dāta, LZA korespondētājlocekļa Dr. habil. 8. septembrī galerijā “Rīga” atklāta LZA phys. Jevgeņija Kotomina ziņojumu “Sva- goda locekļa Imanta Lancmaņa gleznu izstā- rīgu tehnoloģisko materiālu īpašību liela de “Ābola stāsts” (Latvijas Avīze. 2011. 9. mēroga datormodelēšana no pirmajiem sept.; Diena. 2011. 15. sept.). principiem”.

10. septembrī — publicēti kultūras man- 15. septembrī Trikātā atklāja LZA goda tojuma 2011. gada balvu laureāti. Lielā bal- locekļa Andra Vārpas veidoto pieminekli Tāli- va piešķirta Imantam Lancmanim par mūža valdim — senās Beverīnas valdniekam (Lat- ieguldījumu (Latvijas Avīze. 2011.10. sept.). vijas Avīze. 2011. 15. sept.).

LZA korespondētājloceklim Vladimiram Norisinājās LZA LMZN izbraukuma sēde Kasjanovam — 65. LLU aģentūras Biotehnoloģijas un veterinār- medicīnas zinātniskajā institūtā “Sigra”, te- LZA korespondētājloceklim Valdim Koka- mats — “Pārtikas kvalitāte, drošība un riski ram — 60. lauksaimniecībā”.

12.–13. septembrī Rīgā notiek 7. Starp- 16. — 17. septembrī LU sācies Latvijas tautiskā P. Valdena konference par organisko Vēsturnieku I kongress (Latvijas Avīze. 2011. ķīmiju un RTU Materiālzinātņu fakultātes ēkā 15. sept.; Diena. 2011.19. sept.; Neatkarī- svinīgi atklāj Amerikas Ķīmijas biedrības dā- gā Rīta Avīze Latvijai. 2011. 19. sept.).

104 zinātnes dzīve

17. septembrī miris ilggadējais ZA galve- niecība — ar to saistītā pētniecība un ino- nais zinātniskais sekretārs akadēmiķis Vilis vācijas mainīgā pasaulē”. Samsons (dz. 03. 12. 1920.) (Diena. 2011. 20. un 21. sept.; Latvijas Avīze. 2011. 21. 26. septembrī LZA goda loceklim Jānim sept.). Streičam — 75 (Mājas Viesis. 2011.16.– 29. sept.; Latvijas Avīze. 2011. 22. sept.; Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 2011. 23.– apbalvojumu komisija piešķīrusi Baznīcas 25. sept.). apbalvojumu “Uzticības vairogs” akadēmiķim Ivaram Kalviņam par ilggadēju un uzticīgu 27. septembrī Rīgas Latviešu biedrības kalpošanu Baznīcai un ievērojamu ieguldīju- Baltajā zālē notika Pasaules Latviešu zināt- mu Ikšķiles sv. Meinarda dievnama atjauno- nieku III un Letonikas IV kongresam veltī- šanā un draudzes nama celtniecībā (Svētdie- ta preses konference (Latvijas Avīze. 2011. 28. sept.). nas Rīts. 2011.17. sept.). 28. septembrī notika LZA Fizikas un 21.–25. septembrī LZA LMZN zinātniskā tehnisko zinātņu nodaļas sēde. Nodaļas lo- sekretāre Ieva Brence Melnkalnē, Miločerā, cekļi noklausījās LZA korespondētājlocekļa ar referātu piedalījās starptautiskā zinātniskā kandidāta RTU profesora Dr.sc.ing. Andreja konferencē “Kļūdas tirgus darbībā un institū- Krasņikova ziņojumu par zinātnisko pētījumu ciju loma to novēršanā”. rezultātiem.

23. septembrī ar tematu “Aizraujošā ķī- 30. septembrī LU Humanitāro zinātņu mija” Latvijā sesto reizi sākas Zinātnieku fakultātes Āzijas studiju nodaļas vadītājs nakts (Latvijas Avīze. 2011. 23. sept.). Franks Kraushārs un Akadēmiskās biblio- tēkas direktore Venta Kocere ielūdza uz Ra- 25.–28. septembrī LZA LMZN priekš- bindranata Tagores 150. dzimšanas dienai sēdētāja akadēmiķe Baiba Rivža Čehijā, veltīto sarīkojumu un izstādes “Rabindranats Prāgā, piedalījās Eiropas Lauksaimniecības Tagore Latvijā un pasaulē” atklāšanu LU Aka- pētījumu iniciatīvas konferencē “Lauksaim- dēmiskajā bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10.

105 2011. gads 65. sējums 5./6. numurs 2011. gada saturs Contents of the year 2011

Apvienotā pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa “Zinātne, sabied- rība un nacionālā identitāte” rezolūcija (Resolution of the Joint 3rd World Congress of Latvian Scientists and the 4th Congress of Latvian Studies “Science, society and National Identity”) 5/6:86

Beķere K. Latviešu trimdas loma Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politikā Austrālijā un Jaunzēlandē (The role played by Latvian èmigrés in Australia and New Zealand in sustaining a policy of non-recognition of the incorporation of the Baltic States) 1/2: 30

Bērziņš M. Iekšzemes migrācijas reģionālās dimensijas Latvijā (Regional dimensions of internal migration in Latvia) 3/4: 34

Blūzma V. Kā tika atrasts ceļš uz Latvijas neatkarību (How the way to Latvia’s independence was found 1/2: 103

Čeirane S. Latviešu valodas balsīgo troksneņu fonoloģiskā klasifikācija (Phonological classification of Latvian voiced noise consonants) 1/2: 62

Dzene I. Ieskats līdz šim maz izmantotā vietvārdu avotā (Insight into a source of yet little-used place-names) 3/4: 107

Eglīte P. Dzimstība un ģimenes politika Latvijā 1990.–2009. gadā (Efforts to raise the birth rate in Latvia, 1990–2009) 3/4: 17

Eglīte P. Padomju okupācijas demogrāfiskās, sociālās un morālās sekas Latvijā (Demographic, social and moral consequences of the Soviet occupation in Latvia) 3/4: 86

Gavars P. Lielinieku varas laika bads Latvijā 1919. gadā (Die Hungersnot in Lettland 1919 zur Zeit der Herrschaft der Bolschewisten) 5/6:20

Hermanis V. Akadēmisks pieskāriens Malienai (Maliena: an academic touch) 5/6:95

Hermanis V. Par lībiešiem Vidzemes sētās (On the Livs in Vidzeme small farms) 5/6:93

Hermanis V. Rauls Čilačava portretē Latviju (Raul Chilachava portrays Latvia) 3/4: 121

Jundzis T. Pasaules latviešu zinātnieki pulcēsies III kongresā (World Latvian scientists will gather in their III congress) 3/4: 119

106 zinātnes dzīve

ķeniņš kings G., Maknabs D. E. Budžeta veidošana spriedzes apstākļos: Latvijas situācija (Budgeting under stress: the case of Latvia) 5/6:67

Kļaviņa S. Par Kārļa Mīlenbaha zinātnisko mantojumu (About the scientific heritage of Kārlis Mīlenbahs) 1/2: 4

Krastiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka pasaules arhitektūras kontekstā (Building of the Latvian Academy of Sciences in the context of world architecture) 3/4: 129

Krišjāne Z., Bauls A. Latvijas iedzīvotāju starpvalstu mobilitāte pēc Eiropas Savienības papla- šināšanās (EU post-enlargement migration: case of Latvia) 3/4: 71

Kūle L. Pilsētas–lauku mijiedarbības koncepts un pielietošana Latvijā (Urban–rural interde- pendencies concept and its application in Latvia) 3/4: 55

LZA jaunievēlēto locekļu īsas biogrāfijas (Short biographies of the elected members of the LAS) 1/2: 75

LZA prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdi LZA Rudens pilnsapulcē (Opening address by Juris Ekmanis, President of the LAS, in the Autumn General Meeting of the LAS) 1/2: 72

“LZA Vēstu” izdevumi (Editions of “LZA Vēstis”) 3/4: 149

Markus D. Ontolingvistika – 21. gadsimta zinātne (Ontolinguistics – 21st century branch of science) 3/4: 127

Mežs I. Dzimstības etniskie un reģionālie aspekti Latvijā 1985.–2010. gadā (Ethnic and regional aspects of birth rate in Latvia, 1985–2010) 3/4: 4

Odiņa O. Māsu profesijas vēsture (On the history of the profession of nurses) 5/6:96

Odiņa O., Salaks J. Žēlsirdīgo māsu darbība Krievijas Sarkanā Krusta ietvaros Latvijas teritorijā (Activities of nurses within the scope of the Russian Red Cross in the territory of Latvia) 5/6:4

Pranka M. Lietišķie biogrāfiskie pētījumi — Nirnbergā (Applied biographical studies – Nurem- berg) 1/2:94

Prasības žurnālā “LZA Vēstis” iesniedzamajiem rakstiem (Requirements for the papers to be submitted for publication in this Journal) 1/2: 122; 5/6:109

Pūtelis A. Ziemeļkurzemē noritošo etnokulturālo procesu atspoguļojums folkloras vākumos (Reflection of the ethnocultural processes occurring in the Northern Kurzeme in folklore collections) 1/2: 17

Rembiševska D. K. Par baltu valodu atlantu (On the Baltic Language Atlas) 1/2: 100

107 2011. gads 65. sējums 5./6. numurs

Stradiņš J. 24. Baltijas zinātņu vēstures konference Tallinā un Baltijas zinātņu vēstures un filozofijas asociācijas 20. gadskārta (24th International Baltic Conference on the History of Science in Tallinn and the 20th anniversary of the Baltic Association of the History and Philo- sophy of Science of the Baltic States) 1/2: 82

Stradiņš J. Suminājums UNESCO Latvijas komisijai tās 20. gadskārtā un UNESCO Starptautiskajā ķīmijas gadā (Celebration in honour of the Latvian National Commission for UNESCO on its 20th anniversary and on the UNESCO International Year of Chemistry) 5/6:88

Šūpulis E. Latviešu dzīvesstāsti — Prāgā (Latvian life-stories — Prague) 1/2: 93

Tālberga I. Oktobrī – Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku trešais un Letonikas ceturtais kongress (In October – joint third world congress of Latvian scientists and fourth congress of Latvian Studies (Lettonics) 1/2: 89

Vestermanis M. Vēsturnieki izmeklē apsūdzības (Historians examine the charges) 1/2: 96

Vējš J. N. Jesaja Berlins — ideju vēsturnieks, filozofs (Isaiah Berlin – historian of ideas and philosopher) 5/6:53

Zilgalvis J., Lukšionīte N. Latvijas un Lietuvas sakrālās arhitektūras saiknes 19. gs. otrajā pusē–20. gs. sākumā (Links between Latvian and Lithuanian sacral architecture in the second part of the 19th century — beginning of the 20th century) 5/6:36

Zinātnes dzīves hronika (Chronicle of science life) 1/2:122; 3/4: 137; 5/6:100

Žagars Ē. Par holokaustu Latvijā (On Holocaust in Latvia) 5/6:98

IN MEMORIAM

latvijas zinātņu akadēmijas goda doktors jānis apals (17. 09. 1930.–21. 02. 2011.) (doctor honoris causa of the latvian academy of sciences) 1/2: 109

latvijas zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis alberts varslavāns (27.07.1929.–19.08.2010.) (corresponding member of the latvian academy of sciences) 1/2: 111

108