MAZSALACAS NOVADA PAŠVALDĪBAS IZDEVUMS JŪNIJS / 2015 • NR.6

MAZSALACASMAZSALACA | SKAŅKALNE | RAMATA | SĒĻI NOVADA ZIŅAS VASARAS labākie svētki velosvētki Ērenpreisam 124 Jau piekto gadu 25. jūlijā pilsētas svētku ietvaros Mazsalacā notiks velosipē- du svētki - šogad svinēsim velomeis- tara un novadnieka Gustava Ērenpreisa 124 gadu jubileju. Šie svētki ir par īstu vasaru īstā mazpilsē- tā, izjūtot īstu prieku par būšanu prom no ikdienas steigas un rūpēm. Neatkarīgi, vai tev ir jauns vai vecs velosipēds, šajā dienā uzpucē sevi un savu uzticamo divriteni un brauc uz Mazsalacu! Velosvētkos varēsi doties aizraujošā velo- parādē, un atraktīvākie parādes dalībnieki tiks pie pārsteigumiem un balvām. “Ērenpreisam 124” svētku dienā būs iespēja vērot BMX šovu, izmēģināt veiklību ummurkum- murā, uzrāpties klinšu sienā, sacensties iešanā ar koka kājām, mēroties spēkiem roku laušanās sa- censībās un daudzās citās labās, bet sen aizmirstās aktivitātēs. Svētkos darbosies amatnieku tirdziņš, vietējās ceptuves aicinās nogaršot kūkas bulciņfestivālā, un ikviens varēs apskatī- ties, kā rit dzīve mazajā lauku sētā. Vasaras vakars aicinās izbaudīt īstu zaļumballi Lībiešu pilskalnā, bet pirms balles notiks “Greizā ratiņa” un deju kolektīva “Magone” koncerts. Nenokavē! MAZSALACAS NOVADA PAŠVALDĪBAS IZDEVUMS JŪNIJS / 2015 • NR.6 VĒSTURE MAZSALACAS KAPU ĒKAS Mazsalacas kapsēta var lepoties ar Nodziedāsim te kādu dziesmu un Vija Jaunzeme, kas savulaik dzīvi divām kapličām - vienu ļoti senu noskaitīsim īsu lūgšanu. Pavasara interesējusies un vākusi dažādus un vēsturisku, kas, kā vēsta tās un vasaras vakaros noturēsim arī šeit materiālus par Sēļu pagasta vēsturi, nosaukums, savulaik piederējusi šad un tad vakara lūgšanas stundas.” atceras vietējo iedzīvotāju stāstīto: Numersu dzimtai, otru - salīdzinoši Numersu dzimtas kapliča - Idus parks sākotnēji bija apjozts jaunu - celtu pirms 76 gadiem. Mazsalacas Sv. Annas baznīcā sa- ar akmens sētu, kas padomju laikos glabāta un eksponēta Latvijā plašākā sasmalcināti un izmantoti ceļa epitāfiju un zārku uzrakstu plākšņu Idus - Virķēni - Rūjiena būvē. Vēl dublikātu kolekcija - 35 epitāfijas, šajā parkā bijusi izbūvēta avotu kas veltītas apkārtējo muižu īpaš- sistēma, bet Numersu jaunkundzēm nieku, baznīcas patronu un mācītāju paticis vizināties laiviņās pa Idus piemiņai. Sešas no šīm epitāfijām parka dīķiem. Kalpu bērniem gan veltītas Numersu dzimtas cilvēkiem, nekas cits neatlicis, kā noskatīties un, pēc piemiņas zīmēs ierakstītajiem pār akmens sētu. Reizi pa reizei pār tituliem, noprotams, ka dzimta bijusi sētu pārsviesta arī kāda konfekte, kas visnotaļ augstdzimusi. Tā, piemēram, nabadzīgos kalpu bērnu ārkārtīgi Karlam Johanam fon Numersam sajūsminājusi. (1757-1822) tituls ir Livonijas her- Pats Numerss bijis aizrāvies ar cogistes landrāts, Svētās Annas dažādu lauksaimniecības jauni- ordeņa II klases bruņinieks. Gustavs nājumu ieviešanu, ko noskatījis fon Numers (1715-1780) bijis ģene- Amerikā un Vācijā. Šīs zināšanas rālleitnants cara armijas dienestā, viņš centies nodot arī latviešu zem- K.J. fon Numersa epitāfija, 1822. gads. Mazsalacas kapsētas kapliča Kronštates komandants un Admenas niekiem. Numerss audzējis linus Kapliča, kuru joprojām izmanto muižas īpašnieks. Francis Johans un, visticamāk, arī dažādas graudu izvadīšanās, celta 1939. gadā. fon Numers (1711-1784) savukārt šķirnes, jo viņa galvenais rūpals bijis Kapu sarga namiņš Būves arhitekts bijis tautas celtnie- lepojies ar titulu Cara ķeizariskās spirta brūzis un daudzie apkārtnes Cieši blakus Mazsalacas kapličai cības pētnieks Pauls Kundziņš, bet majestātes iecelts Baltā ērgļa un krogi. Vēl tagad ceļa malā pirms atrodas vēl kāda ēka - kapu sarga kapliču cēlis Jelgavas būvuzņēmējs Sv. Aleksandra pulka bruņinieks un Sēļiem redzama sarkaniem ķieģeļiem namiņš. Tas savulaik celts kapu sarga Jakobass. Jānis Kalnačs grāmatā šefs. Epitāfijas veltītas arī dzimtas celta ēka, kas savulaik muižniekam ģimenei, un par tās iemītnieku dzīvi un “Sakrālās arhitektūras un mākslas sievietēm: Kristīnei Luīzei fon kalpojusi par kalti. Runā, ka ķieģeļi gaitām var izlasīt Dainas Avotiņas vēs- mantojums Valmieras rajonā” raksta: Numersai (1764-1839), Vilhelmīnei šajā ēkā tik labi turoties tāpēc, ka turiskajā romānā “Kad lauskis cērt”. “Ēkas galvenā ieeja veidota ar attu- Eleonorai Numersai, dz. Samsonas javas masai piejaukti olu dzeltenumi. 1937. gada 7. oktobra avīze “Brīvā rīgām kolonnām, izejas portāls ar Himmelstjerne (1806-1891) un Vēl Numersam patikuši zirgi. Viņš zeme” atklāj arī kapu sarga namiņa pilastriem, samērā sarežģītais, asto- Magdalēnai Elizabetei Numersai, piedalījies dažādās zirgu jāšanas celšanas gadu: ņstūrainais ēkas plānojums ieturēts dz. baronese Budberga (1730-1799). sacensībās, un reiz Rūjienā balvā “Mazsalacas draudze pagājušajā klasicisma stilā. Stāvais jumts Epitāfija apstiprina, ka Numersu ieguvis sudraba pulksteni. gadā saviem spēkiem izveidoja jaunu norāda, ka ēkas arhitektūrā varētu dzimta Mazsalacas pusē dzīvojusi Vija stāsta, ka viņas radinieks kapsētu (domāta kapsētas pēdējā būt izmantoti Vidzemes zemnieku 18. gs. sākumā, tāpēc, visticamāk, Kalvis Jaunzems, savulaik savā paplašināšana 1936. gadā; red. ēku celtniecības principi.” drīz pēc jaunās kapsētas iesvētīšanas īpašumā Sēļu pagastā pie kūts piez.) un kopējās draudzes locekļu Avīzē “Rūjienas vēstnieks” 1939. 1773. gadā, šīs dzimtas vajadzībām rakdams, uzracis metāla plāksni ar darba dienās uzkopa un izdaiļoja arī gada 3. novembrī mācītājs A. uzcelta Numersu kapliča. Kapličas vāciskiem uzrakstiem. Abi pētījuši, veco kapu smiltāju. Šogad darbīgā Skrodelis par kapličas būvi raksta, arhitektūru niansēti apraksta Jānis līdz nosprieduši, ka plātne veidota draudze ķersies klāt pie kapličas - ka kapličas celšana izmaksājusi Ls Kalnačs: “Barokālā celtne, kas par piemiņu kādam puisītim, bet kapu sarga nama būves. Līdzekļu 8982,70. Seko sīks uzskaitījums par būvēta no laukakmeņiem, ir ar stāvu padomju laikā, neturot svētu nekādu rašanai draudze 10. oktobrī rīko naudas ieguves avotiem - trīs bazāri, jumtu un uzsvērtu galveno fasādi, ko pagātnes piemiņu, plātne izmantota plašu bazāru”. draudzes locekļu īpašais kapličas dekoratīvāku dara robotais zelminis, kūts pamatu stiprināšanā. Ilze Mitāne nodoklis, ziedojumi, procenti no divas simetriski izvietotās nišas un kapličas fonda un ienākumi par pār- apaļais logs. Portāls ir vāji izteikts dotiem akmeņiem. Tiek arī minēts, (J. Kalnačs, “Sakrālās arhitektūras ka vēl iztrūkst Ls 2091, un, ka tāpēc un mākslas mantojums Valmieras arī 1939. gadā draudzes padome būs rajonā”). DZIMTU STĀSTI spiesta iekasēt speciālo kapličas 1989. gadā kapliča arhitektoniski nodokli iepriekšējo gadu apmērā - izpētīta, un 90. gadu sākumā remon- Ls 0,5 no personas, 3 santīmus no tēta, atjaunojot apmetumu, kas bija KAPU SVĒTKOS aramzemes pūrvietas un 3% no māju nopietni bojāts, un seno krāsojumu “Mazsalacas novada ziņu” maija numurā rakstījām par Mazsalacas kapsētas nodokļa. Mācītājs ļoti lūdz iedzīvotā- ar stūru rustiem un apmalēm gar digitalizēšanu. Šo darbu pašvaldībā uzņēmusies Anta Ķirse, kura kopš pavasara jus šo nodokli maksāt bez kurnēšanas logailām. Numersu dzimtas kapliča bieži sastopama kapsētā, rūpīgi iezīmējot plānā katru kapu kopiņu un pierakstot un labprātīgi. ir vienīgā saglabājusies muižnieku informāciju, kas atrodama uz kapu pieminekļa vai plāksnes. Šīs ziņas lieti noderēs, Tālāk mācītājs Skrodelis min, ka dzimtas kapliča bijušā Valmieras lai varētu ievadīt maksimāli precīzus datus kapsētas digitalizācijas programmā. jaunajai kapličai vēl būs vajadzīga rajona teritorijā. Tomēr, ne vienmēr vajadzīgā informācija atrodama piemiņas vietā. Laiks iet, altāra glezna, divi svečturi, altāra kapu kopiņas nolīdzinās ar zemi, rakstītais vārds izdziest un pazūd. Gadās arī, sega, altāra grīdsega, katafalka Kā dzīvojuši Numersi ka pēdējais piederīgais, kas kopis kapu, pats aiziet mūžībā. Lai saglabātu un utt.: “Te nu mīļš lūgums visiem Numersiem piederējusi Idus muiža, izceltu no aizmirstības vajadzīgo informāciju, Anta ir nolēmusi uzklausīt iedzīvo- tājus, kuri atceras un zina pastāstīt par sev vai kādam citam piederošu kapu draudzes locekļiem, sevišķi tiem, kas atradusies Sēļu pagasta robežās. kopiņu vai dzimtas kapu vietu. Kas apbedīts šajā vietā - vārdi, uzvārdi, varbūt kas tikuši dzīvē uz priekšu, atvērt Muiža bijusi no koka, ar divām kādi gadaskaitļi, bet varbūt dzīvā atmiņā ir vesels dzīves vai dzimtas stāsts? sirdi un roku un uzdāvināt šīs lietas lielām, greznām verandām. Diemžēl, Tāpēc 26. jūlijā, kad Mazsalacā tiks svinēti kapu svētki, Anta no plkst. 9:00 līdz dzimtenes kapličai. Kad kapliča būs no muižas tagad palikuši tikai ēkas 13:00 būs kapsētā pie kapličas, lai uzklausītu ikvienu, kas būs gatavs dalīties pilnīgi gatava, katra mirušā zārks pamati, toties braši aug un kuplo kādā informācijā par sev zināmu kapuvietu un cilvēkiem, kas tur apbedīti. ,cauri nesot, tiks novietots pie altāra. blakus muižai stādītais Idus parks. Telefons uzziņām 29470043. 2 MAZSALACAS NOVADA PAŠVALDĪBAS IZDEVUMS JŪNIJS / 2015 • NR.6 AKTUĀLI

3 MAZSALACAS NOVADA PAŠVALDĪBAS IZDEVUMS JŪNIJS / 2015 • NR.6 PAŠVALDĪBĀ KULTŪRA PAZIŅOJUMI MAZSALACAS NOVADA JAUNIEŠU Mazsalacas novada pašvaldība PROJEKTU KONKURSA NOLIKUMS mutiskā izsolē ar augšupejošu Apstiprināts ar 17.06.2015. Mazsalacas novada pašvaldības domes lēmumu Nr.9.3 soli par euro pārdod Mazsalacas NOLIKUMS novada pašvaldībai (turpmāk- Mazsalacā 17.06.2015. Nr.18 pašvaldība) piederošo nekustamo 1. Mērķis īpašumu – „Druvas”-1, kadastra Sniedzot finansiālu atbalstu jauniešu idejām, veicināt Mazsalacas novada jauniešu iniciatīvu un līdzdalību sabiedriskajos procesos Mazsalacas novadā. Nr.96829000009, kas atrodas 2. Uzdevumi Sēļos, Sēļu pagastā, Mazsalacas 2.1. Sniegt iespēju jauniešiem iegūt jaunu pieredzi un prasmes projektu izstrādāšanā un realizēšanā. novadā, turpmāk- nekustamais 2.2. Sekmēt atbildības sajūtas, lokālpatriotisma un pilsoniskās apziņas veidošanos jauniešos. īpašums. Nekustamais īpašums 2.3. Sniegt iespēju jauniešiem ietekmēt jaunatnes politiku Mazsalacas novadā. 3. Konkursa organizators sastāv no dzīvokļa 85,8 m2 Konkursa organizators - Mazsalacas novada pašvaldība. Projektu konkurss noris, pateicoties Giterslo apgabala, Vācijā, Rēda -Vīdenbrukas platībā. Nekustamā īpašuma pilsētas iedzīvotāja Bruno Feila ziedojumam. nosacītā cena, jeb izsoles sā- 4. Projektu iesniedzēji 4.1. Projekta iesniedzējs var būt jebkurš Mazsalacas novada administratīvajā teritorijā deklarēts jaunietis vai Mazsalacas novadā esošas izglītības kumcena 4302,92 euro (četri iestādes audzēknis vecumā no 13 līdz 29 gadiem, kurš realizēs projektu Mazsalacas novadā. tūkstoši trīs simti divi euro 92 4.2. Projektu var iesniegt individuāli vai grupā. centi), nodrošinājums - 10% no 4.3. Projekta iesniedzējs, izstrādājot projektu, piesaista projekta vadītāju – attiecīgās jomas atbildīgo pašvaldības institūcijas darbinieku. 4.4. Projekta iesniedzējs var vienlaicīgi iesniegt vairākus projektus. Attiecīgās jomas atbildīgais pašvaldības institūcijas darbinieks var vienlaicīgi izsoles sākumcenas ir 430,29 būt projekta vadītājs vairākos projektos. (četri simti trīsdesmit euro 29 cen- 5. Projektu mērķauditorija ti). Samaksas kārtība ir noteikta Projekta aktivitātēm galvenokārt jābūt vērstām uz jauniešu auditoriju (13 g.v. – 29 g.v.). izsoles noteikumos. Izsole notiks 6. Projektu tēmas 6.1. Jauniešu brīvā laika lietderīga izmantošana. 2015. gada 31.jūlijā plkst. 15.00 6.2. Mazsalacas novada attīstība un labiekārtošana. Mazsalacas novada pašvaldībā, 6.3. Jauniešiem draudzīgas vides veidošana skolā un sabiedrībā. Pērnavas ielā 4, Mazsalacā. Ar 6.4. Nodarbinātība. Karjeras izglītība. Brīvprātīgais darbs. 6.5. Vides aizsardzības pasākumi Mazsalacas novadā. izsoles noteikumiem var iepazīties 6.6. Jauniešu uzņēmējdarbības veicināšana. Mazsalacas novada pašvaldībā 7. Projekta iesniegšana un īstenošana vai pašvaldības mājaslapā www. 7.1. Projekta pieteikumu ar pielikumiem iesniedz Mazsalacas novada pašvaldībā, Pērnavas ielā 4, Mazsalacā, Mazsalacas novadā, 1.stāvā, Kancelejā un elektroniski jānosūta uz e-pasta adresi: [email protected]. mazsalaca.lv sadaļā „Pašvaldī- 7.2. Iesniegtajam pieteikumam var pievienot papildus informāciju, foto materiālus u.c., kas papildinātu un uzsvērtu iesniegtā projekta svarīgumu. ba/Izsoles”. Tālrunis uzziņām 7.3. Projektu iesniegšanas termiņus nosaka ar domes lēmumu. 29444413. 7.4. Projekta iesniedzēji un projekta vadītājs ir atbildīgi par projekta īstenošanu un finansiālo līdzekļu izmantošanu saskaņā ar iesniegtā projekta izdevumu tāmi. 7.5. Projektiem jābūt īstenotiem līdz kārtējā gada 4.decembrim. Mazsalacas novada pašvaldība 7.6. Projekta iesniedzējam pēc projekta īstenošanas ne vēlāk kā pēc divām nedēļām vai līdz kārtējā gada 11.decembrim jāiesniedz konkursa komisijas priekšsēdētājam projekta vadītāja apstiprināta saturiska atskaite par projekta norisi un tā rezultātiem (2. pielikums). mutiskā izsolē ar augšupejošu 8. Konkursa prasības un vērtēšanas kritēriji soli pārdod Mazsalacas novada 8.1. Projektam jābūt saskaņotam ar tās iestādes vadītāju, kurā tiks realizēts projekts un ar citām iesaistītajām iestādēm. pašvaldībai (turpmāk- pašvaldī- 8.2. Pašvaldības izpilddirektora apstiprināta komisija 5 cilvēku sastāvā izvērtē iesniegtos pieteikumus vienas nedēļas laikā pēc projektu iesniegšanas termiņa. Lēmums pieteikuma iesniedzējam tiek paziņots 8 darba dienu laikā pēc tā pieņemšanas domes sēdē. Iesniegtos ba) piederošo nekustamo projektus atpakaļ neizsniedz, tie glabājas Mazsalacas novada pašvaldībā. īpašumu – „Ūcīši”, kadastra 8.3. Komisija vērtē iesniegtā pieteikuma saturu, aktualitāti, atbilstību projektu tēmām, projekta nozīmīgumu Mazsalacas novadam, mērķaudi- Nr.96820030121, kas atrodas torijas lielumu, noformējumu, nepieciešamo finansējumu. Sēļu pagastā, Mazsalacas 8.4. Projekta organizēšanā, īstenošanā un norisē pēc iespējas vairāk jācenšas iesaistīt Mazsalacas novada jauniešus. 9. Finansējuma kārtība novadā, turpmāk- nekustamais 9.1. Kopējais projektu konkursa finansējums ir 1550 euro, kas iegūts pateicoties Bruno Feila kunga ziedojumam. īpašums. Nekustamais īpašums 9.2. Konkursa komisija var ierosināt papildu līdzekļu piešķiršanu Mazsalacas novada domei konkursa projektu realizācijai. sastāv no zemes vienības 9.3. Līdzekļi tiek piešķirti saskaņā ar komisijas lēmumu, balstoties uz finanšu izdevumu tāmi. Komisijai ir tiesības nepiešķirt finansējumu pilnā apmērā, neatbalstot atsevišķas pozīcijas finanšu tāmē vai samazinot tām paredzēto finansējumu. 4,15 ha platībā ar kadastra 9.4. Konkursā atbalstītā projekta pieteicējs un vadītājs, izvērtējot objektīvos apstākļus projekta realizācijā, ievērojot projekta mērķi un projekta apzīmējumu 96820030121 aktivitāšu izpildes iespējamību, var veikt izmaiņas finanšu izdevumu tāmē, saskaņojot to ar projektu vērtēšanas komisijas priekšsēdētāju. un ēkām ar kadastra apzīmē- 9.5. Konkursā atbalstītā projekta vadītājs nodrošina projektā paredzamo aktivitāšu izpildi un pārrauga to, ka projekta iesniedzējs sniedz atskaites par visām projekta budžetā paredzētajām izmaksām, kā arī galējo atskaiti par projekta īstenošanu Mazsalacas novada pašvaldības Finanšu jumiem 96820030121001, un grāmatvedības nodaļā atbilstoši likumam „Par grāmatvedību”. 96820030121002, 9.6. Mazsalacas novada pašvaldības Grāmatvedības nodaļa informē konkursa projekta atbildīgo vadītāju un iesniedzēju par iesniedzamās 96820030121003 (dabā neek- atskaites noteikumiem un prasībām atbilstoši likumam „Par grāmatvedību”. sistē), 96820030121004. 9.7. No pašvaldības pieprasītais finanšu līdzekļu apjoms viena projekta realizācijai nedrīkst pārsniegt 600 euro. Projekti ar lielāku finansējumu var būt izskatīti un apstiprināti ar atsevišķu domes lēmumu, ja vērtēšanas komisija sniedz savu atbalstu. Projektam var tikt piesaistīts arī Nekustamā īpašuma nosacītā sponsoru līdzfinansējums, ja projekta realizācijai nepieciešamais finansējums pārsniedz 600 euro. Šādos gadījumos projekta budžetā – cena, jeb sākumcena 5454,24 izdevumu tāmē jāuzrāda arī sponsoru līdzfinansējums, un vēlams iesniegt arī sponsora – atbalstītāja rakstisku piekrišanu līdzfinansēt projektu. euro (pieci tūkstoši četri simti 10. Projektu izvērtēšana un apbalvošanas kārtība 10.1. Komisija, vadoties pēc iesniegtās saturiskās atskaites, izvērtē projektus 5 pozīcijās: piecdesmit četri euro 24 centi), a) projekta kvalitāte kopumā; nodrošinājums - 10% no izsoles b) projekta apjoms; sākumcenas ir 545,42 euro (pieci c) projekta rezultāts un tā nozīmīgums sabiedrībai; d) iesaistīto jauniešu skaits; simti četrdesmit pieci euro 42 e) atskaites kvalitāte. centi). Samaksas kārtība ir no- 10.2. Katra pozīcija tiek vērtēta skalā no 1 līdz 5, kur 1 ir zemākais, bet 5 augstākais vērtējums. Atbilstoši iegūtajiem punktiem projektam tiek teikta izsoles noteikumos. Izsole piešķirta pakāpe: notiks 2015.gada 31.jūlijā 10.3. 1.pakāpe 23 līdz 25 punkti; 10.4. 2.pakāpe 19 līdz 22 punkti; plkst. 15.30 Mazsalacas nova- 10.5. 3.pakāpe 15 līdz 18 punkti; da pašvaldībā, Pērnavas ielā 4, 10.6. 4.pakāpe 5 līdz 14 punkti. Mazsalacā. Ar izsoles noteiku- 10.7. Pašvaldība veiksmīgi (vērtējums 15 un vairāk) realizētos projektus apbalvo ar atzinības rakstu. 11. Projektu publikācijas miem var iepazīties Mazsalacas 11.1. Ikvienā publikācijā, ko projektu iesniedzēji rakstīs un izplatīs medijiem par savu projektu, ir obligāti jānorāda, ka projekts tiek īstenots ar novada pašvaldībā vai pašvaldī- Mazsalacas novada pašvaldības atbalstu un Bruno Feila atbalstu. bas mājaslapā www.mazsalaca. 11.2. Mazsalacas novada pašvaldībai ir tiesības iesniegtos pieteikumus izmantot prezentācijās un plašsaziņas līdzekļos, kā arī izmantot tos lv sadaļā „Pašvaldība/Izsoles”. reklāmas nolūkos. Tālrunis uzziņām 29444413 Priekšsēdētājs H. Rokpelnis

4 MAZSALACAS NOVADA PAŠVALDĪBAS IZDEVUMS JŪNIJS / 2015 • NR.6 PAŠVALDĪBĀ KULTŪRA KOMANDAS DARBS MAZSALACAS STĀSTI aizvadīta kārtējā sezona Kultūras centrā - Strādāt profesionāli gan skatītājam gan BIBLIOTĒKĀ kāda tā bijusi, ar ko varam būt apmierināti, amatierkolektīva dalībniekam 16. jūnijā Mazsalacas pilsētas Paldies arī visiem stāstniekiem - bet kas vēl darāmo darbu sarakstā? Par to Esmu pamanījusi, ka skatītājs - Mazsalacas novada bibliotēkā otro reizi kopā pasākuma dalībniekiem! saruna ar Mazsalacas novada Kultūras centra kultūras produkta patērētājs ir kļuvis prasīgāks sanāca mazsalacieši (gan Visus interesentus aicinām uz direktori Daci Jurku. - viņš zina, kas viņam patīk, kultūras pasākumu šeit dzimušie, gan tie, kuri nākamo stāstu pēcpusdienu 13. Šī sezona bijusi intensīva. Kultūras centrā kārtējais piedāvājumu klāstā ir atradis savu koncertu, izrādi, Mazsalacu par savu dzīvesvietu jūlijā plkst. 14:00, kuras laikā remonts – sakārtojām apkuri un ventilāciju. Šī iemesla kursus, seminārus u.c., un nebaidās izteikt viedokli izvēlējušies salīdzinoši nesen), tiks stāstīti stāsti par Mazsalacas lai atcerētos un pastāstītu dēļ mums bijis īpaši jāpiepūlas, lai saturiski un tīri par kultūras norisēm novadā. darbnīcām un amatniekiem. fiziski, varētu virzīt un uzturēt kultūras procesus. Mūsu amatiermākslas kolektīvi ir pamatu pamats savu Mazsalacas stāstu. ļoti daudziem notikumiem, tie ir kā nama dvēsele. Jāpiemin, ka jūnijā noslēdzās Lai arī remonta dēļ dažas profesionālās lietas nācās Šoreiz izvēlētā tēma bija mājas „EUROPE DIRECT” informāci- pārcelt uz rudeni, domāju, ka mēs tās atgūsim ar Tāpēc Kultūras centrs ir uzņēmies rūpes par praktiski un cilvēki, tāpēc katrs dalībnieku jas centra Valmierā 2015. gadā uzviju. Gandarījums, ka par to, ko mēs tagad iee- visu - saturu, vadītājiem, tērpiem, izbraukumiem, stāsts bija kā īss kādas ēkas, mājas rīkotais konkurss par labāko konomēsim uz Kultūras centra elektrības patēriņa koncertiem. Līdz ar to kolektīva dalībnieks var justies vai mājvietas vēstures konspekts ideju pasākumam „Eiropa pa- rēķina, varēsim realizēt citus ne mazāk svarīgus mīlēts un gaidīts, pat lutināts - viņam atliek tikai un reizē bērnības atmiņas, piem- saulē” Ziemeļrietumvidzemes uzdevumus, un apmeklētājs no tā tikai iegūs. ierasties. Ļoti labi apzinos, ka kolektīva seja ir tā inot arī tur dzīvojošos cilvēkus informācijas tīkla pašvaldību vadītājs - kāds būs vadītājs, tāds būs arī kolektīvs. un ģimenes. Katrs no stāstiem publiskajām bibliotēkām, kurā Šajā gadā paveiktais īsumā bija ļoti īpašs, jo ietvēra sevī Īpašs prieks, ka šogad esam varējuši izdot TLMS Un vienlaicīgi arī ļoti baidos, vai varēsim noturēt piedalījās un līdzfinansējumu pasā- visus vadītājus. Vēlētos, kaut ikviens dalībnieks, personīgu vēstījumu, piemēram, kuma “Mazsalacas dzīvie stāsti” “Mazsalaca” dalībnieces, rokdarbnieces Rasmas stāsti par Ores namiem, barakas Āoltiņas grāmatu par dubultcimdu adīšanu. Šī apmeklētājs spētu saprast to darbu, kas aiz tā rīkošanai ieguva arī Mazsalacas slēpjas - radīt tādus darba apstākļus un vidi, lai tipa māju, kas atrodas pretī pilsētas bibliotēka. projekta īstenošanā paldies jāsaka Nacionālajam vecajai slimnīcas ēkai, vecajām Kultūras centram, jo viņi varētu šādu grāmatu izdot ikviens, sākot ar pašu jaunāko dalībnieku līdz pat Šī pasākuma ietvaros un arī kā vecākajam un arī kolektīva vadītājiem, justos šeit Mazsalacas dzirnavām un “Liel- “Mazsalacas stāstu” ilustratīvs jebkurā Latvijas novadā par jebkuru meistaru, tomēr jāņiem”- mājām, kuras uzceltas un ir izvēlējušies tieši mūs - tas ir liels pagodinājums. labi. Nu jau esam ieguldījuši arī prāvus līdzekļus, papildinājums rudenī bibliotēkā lai varētu izskatīties un būt tādi, kādi pašlaik esam. atrodas enerģētiski spēcīgā vietā būs apskatāma izstāde “Mazsa- Paldies gribu teikt arī Mazsalacas novada pašvaldībai un pirms pieciem gadiem sagaidī- Novērtēti ārpusē lacas vēsture. Stāsta fotogrāfijas” par grāmatas līdzfinansēšanu, jo kultūras mantojuma jušas savus jaunos īpašniekus. un notiks pasākums “Eiropas neatņemama daļa ir amatniecība, kura mūsu novadā Tomēr ir daudz lietu, par kurām mums novadā Daži no dalībniekiem bija īpaši būtu vēl ļoti, ļoti jādomā. Mana galvenā rūpe ir, gads attīstībai. Mazsalacas dzīvie vienmēr ir bijusi plaši pārstāvēta. gatavojušies un līdz paņēmuši stāsti”, kuru laikā izstaigāsim Šī vasara zīmīga ar XI Skolu jaunatnes dziesmu lai process turpinās un cilvēks, kas ir iesaistīts, to senas un vērtīgas fotogrāfijas, novērtētu. Mazsalacas Kultūras centra darbs tiek Mazsalacu, īpašu uzmanību veltot un deju svētkiem, kuriem visu gadu esam gat- kurās redzamas stāstos pieminētās tiem objektiem, ar kuriem saistīti avojušies ļoti atbildīgi. To, ka visi mūsu novada augsti novērtēts ārpus novada, un mūs bieži, labā Mazsalacas ēkas un to iemītnieki. dzīvie stāsti, nostāsti vai atmiņas, skolēnu kolektīvi netika uz svētkiem, es vērtēju nozīmē, apskauž. Tomēr jūtu, ka būtu vēl jāstrādā Pasākuma noslēgumā izskanēja arī lai, apskatot dabā konkrēto ēku, pat pozitīvi, jo tieši konkurences klātesamība ļauj pie vairākām lietām, piemēram, kultūrvides un daži jautri atgadījumi no vēstures ielu, pagalmu u.tml., klātienē (no pārvērtēt daudz ko - attieksmi, centību, klātesa- vēstures izpētes. Būtu svarīgi popularizēt Pēkšēnu un dzīves. stāstītājiem - mazsalaciešiem) mību mēģinājumos, ikviena atbildību utt. Tomēr dzimtu, atrodot sadarbības partnerus. Nozīmīga ir Abpusēji vienojoties, visi stāsti dzirdētu interesantu stāstu par uzskatu, ka mēs esam konkurētspējīgi un ejam arī mūsu novada vēstures un mūsdienu sasaiste, tika ierakstīti diktofonā, lai vēlāk notikumiem, kuri te risinājušies. pareizo ceļu. Lieliska ir bijusi sadarbība ar skolu iesaistot vidusskolēnus. Un, kas svarīgi - nemitīgi tos varētu pārrakstīt teksta formātā, Aktivitāšu noslēgumā visi - un savādāk nemaz arī nevarēja būt, jo Dziesmu jāveido pēctecība - jādokumentē, jāpieraksta, jo, ja tā papildinot bibliotēkas novad- “Mazsalacas stāsti” dalībnieki - un deju svētkiem ir jāgatavojas roku rokā. to nedarīsim tagad, daudz ko varam pazaudēt. Šādu pētniecības krājuma materiālus. stāstnieki dosies kopīgā ekskursijā Kultūras centram šajā gadā nākusi klāt rūpe par piemēru ir ļoti daudz, jo tieši kultūras mantojums Pasākumu vadīja stāstniece Agita uz Naukšēnu Cilvēkamuzeju un tūrismu. Tas gan ir ļoti sarežģīti un atbildīgi, un var būt pasākuma pamatojums. Lapsa, un tajā, ne tikai kā dalībnie- Paradīzessnibi. joprojām redzu daudz un dažādas lietas, kas kopīgi Vēl ceru, ka novada jaunieši vēl aktīvāk iesaistīsies ki, bet arī kā fotogrāfi, piedalījās Zane Berga jārisina un jāattīsta - šī joma mums joprojām ir bērna konkrētās iniciatīvās un būs gatavi strādāt un Voldis un Spodra Purviņi. Mazsalacas pilsētas bibliotēkas vadītāja autiņos. Tomēr pozitīvi ir tas, ka mēs esam sākuši darboties, lai notikumi un kolektīvi rastos tieši rosīties, sakārtojot kultūrvidi sev apkārt - mums ļoti no viņu vidus. Patīkami, ka ar šādiem jauniešiem, daudz jau ir dots, un prieks, ka palēnām kļūstam brīvprātīgā darba veicējiem, kultūras centrā jau pievilcīgāki gan paši sev, gan arī tūristiem. sastopamies. Šobrīd esam arī iezīmējuši nākamo gadu - kā mēs Nākotnē ceram saglabāt novada Kultūras centru izskatīsimies, kādi kolektīvi būs, ar ko nodarbosimies. kā vietu Latvijas kultūras darbinieku pieredzes Ļoti gribētu, ka mūzikas skola aktīvāk un radošāk apmaiņai un jaunu iniciatīvu veidošanai, sadarbībā darbotos dažādās novada kultūras norisēs. Ļoti ar Nacionālo kultūras centru veidojot Pavasara un priecājos par mākslas skolas iesaisti, to darbu, ko Vasaras skolas. viņi ir ieguldījuši, gatavojoties Mūzikas un mākslas pavasarim, par gleznošanas darbnīcas dalībniekiem, Un vēl - no sirds apsveicu jaukto kori “Salaca” un kuri arī šovasar papildinās ekspozīciju - retrospek- diriģentus ar laureāta nosaukumu Latvijas lauku cijas uz Āža kroga aiznaglotajiem logiem arī ēkas 2. koru VIII konkursā, kā arī ikvienu, kas iesaistās un 3. stāvā. Priecājos, ka arī ģitārspēles dalībnieki notikumos un ir atradis ceļu uz Kultūras centru. ir izturējuši sezonu un viņiem par paveikto ir gan- Jūsu veikumu nevar izvērtēt, izsvērt, pārvērtēt, darījums, jo sevi pirmo reizi prezentējuši koncertā. tāpēc saku visiem - paldies! IZSTRĀDĀTS MAZSALACAS NOVADA LOGO Mazsalacas novada pašvaldības jūnija tā nēsātāja piederību savai pilsētai vai arī pārnestā - atbalsi radām mēs paši, no apļa vidus, bet tā tur būs. Tieši tādēļ domes sēdē deputāti apstiprināja jauno novadam, arī logo ir novada prezentācija - ikdienā darbojoties un ieguldot savu ikviens savā novadā esam līdzatbildīgi, Mazsalacas novada logo. koncentrēts vēstījums, kas rada asociācijas enerģiju novada izaugsmē, attīstībā un kādu atbalsi radām. un ļauj atšķirt konkrēto novadu no citiem, tā vārda nešanā pasaulē. Logo krāsas ir saskaņotas ar Mazsalacas sev līdzīgiem. Atšķirība ir tikai tajā, ka Logo forma ir veidota, attēlojot “atbalsi” novada ģerboni - zilā simbolizē Salacas logo ir novada neformālā identitāte, jo ne ar ūdenī iesviesta akmentiņa palīdzību. ūdeņus, zeltainā smilšu krāsa - smilt- visos gadījumos der un ir izmantojams Akmentiņš, kaut mazs, iekustina lielu sakmeni no daudzajām klintīm Salacas novada ģerbonis. ūdens virsmu. Apļi ūdenī apzīmē virzī- krastos. Smiltsakmens savukārt sastāv Mūsdienās arvien vairāk dominē tēlu, bu, pulsāciju, kustību. Katram ūdens no daudziem smilšu graudiņiem, kas nevis faktu pasaule, tāpēc arī pašvaldībai vilnim atbilst savs pagasts - Mazsalacas, simbolizē ikvienu novada iedzīvotā- jācenšas vēstījumu par sevi nodot ar Skaņkalnes, Sēļu un Ramatas, tomēr ju. Krāsainā logo versija apskatāma vizuālo materiālu un stāstu palīdzību. spēcīgs akmentiņa metiens parasti rada www.mazsalaca.lv. daudz vairāk apļu, un tā ir atbalss, kas Kas ir logo, un kāpēc nepietiek ar ģērboni? Mazsalacas novads - mazs novads ar Logo izstrādājusi web dizainere Līga Tāpat, kā pilsētas vai novada ģerbonis lielu atbalsi iet ārpus mūsu novada robežām. Katrs iedzīvotāja solis, katrs darbiņš var Luīze Ādamsone no SIA “Arctic Sky”, ir konkrētās vietas formālā identitāte - Atbalss ir tā, ar ko varam lepoties - gan idejas autore - Ilze Mitāne. simbolisks grafisks attēls, kas apliecina tiešā nozīmē, domājot Skaņokalnu, gan radīt viļņošanos. Ne vienmēr to var redzēt

5 MAZSALACAS NOVADA PAŠVALDĪBAS IZDEVUMS JŪNIJS / 2015 • NR.6 DAŽĀDAS ZIŅAS STARP LABĀKAJIEM APSKATI JAUNO EKONOMIKAS SKOLOTĀJIEM VALSTĪ MAZSALACA.LV Titulam “Gada labākais skolotājs ekonomikā” Romāns Galaiko, “Gada labākais skolas direktors Maija beigās sāka darboties Mazsalacas izvirzīta skolotāja Inga Rokpelne. 2015″ ieguva Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors novada jaunā mājaslapa. 18. jūnijā, Rīgas Latviešu biedrības namā praktis- Andris Priekulis, bet par “Gada labāko pašvaldību” Novadā vajadzība pēc uzlabotas virtuā- kās biznesa izglītības biedrība Junior Achievement kļuva Liepājas pilsētas dome. lās vides, kurā ikviens interesents varētu Latvija (JA Latvija) mācību gadu noslēdza ar “Gada Tika sumināts arī JA Latvija “Gada jaunais uzņēmējs” atrast sev nepieciešamo informāciju labākais ekonomikā 2015″ skolotāju, skolēnu un – kāds no skolēnu mācību uzņēmumu pārstāvjiem, bijusi jau ilgāku laiku, bet, pateicoties skolu direktoru sumināšanu. ”Gada labākā skolotāja kuram īpaši veiksmīgi izdevies realizēt biznesa ideju. Mazsalacas novada domes budžetā ekonomikā 2015″ titulam bija izvirzīta arī Mazsalacas Šogad par “Gada jauno uzņēmēju 2015” kļuva Mairis atvēlētajiem līdzekļiem šajā gadā, mā- vidusskolas skolotāja Inga Rokpelne. Gailums, kurš kopā ar domubiedriem izveidojis jaslapas tapšanai dota zaļā gaisma. Jauno Apbalvošanas ceremonijā nominantus un uzvarētājus uzņēmumu “Dream Sleep”, kurā ražo ceļojumu Mazsalacas novada virtuālo “seju” veido- sveica Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. spilvenus. jusi firma SIA “Tup un Turies”, un tas ir Konkursa “Gada labākais ekonomikā” ietvaros “Gada labākais ekonomikā 2015″ izvērtēja neatkarīga bijis liels izaicinājums to izveidot viegli JA Latvija ik gadu apbalvo ekonomikas un sociālo žūrija, kuras sastāvā bija Rīgas Ekonomikas augstsko- uztveramu un pārskatāmu, kā arī vieglāk zinību skolotājus, kuri ar īpašu entuziasmu un ino- las, RTU Rīgas Biznesa skolas, LU Ekonomikas un administrējamu. Pašvaldībā izveido- vatīvu pieeju mācību procesā veicinājuši jauniešu vadības fakultātes, Banku augstskolas, Biznesa augst- ta arī jauna darbavieta, un uz nepilnu interesi par uzņēmējdarbību. Šogad titulu “Gada skolas Turība, Vidzemes augstskolas un Daugavpils slodzi pieņemts darbinieks, kas turpmāk labākais skolotājs ekonomikā 2015″ ieguva ilggadēja Universitātes pārstāvji, kā arī uzņēmēji. rūpēsies par informācijas aktualizēšanu JA Latvija izglītības programmu ieviesēja – skolotāja JA Latvija konkursu “Gada labākais ekonomikā” gan jaunizveidotajā www.mazsalaca.lv, Solvita Lauzēja no Bauskas Valsts ģimnāzijas, titulu organizē jau 19. gadu, un labākos skolēnus un sko- gan arī sociālajos tīklos, kā facebook, “Gada labākais skolēns ekonomikā 2015″ ieguva lotājus nominācijām ik gadu izvirza skolu pārstāvji. twitter u.c. Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 12. klases audzēknis Ilze Mitāne LATVIJAS LAUKU KORU KONKURSA LAUREĀTI 20. jūnijā Mazsalacas Kultūras centra sieviešu Koncerta sākumā pusfi- noteica ar decibelu mērītāju saņemot arī specbalvas Kultūras centra jauktais koris “Jumara” (diriģente nālam izvirzītie četri kori pēc skatītāju ovācijām. - “Par labāko sastādīto koris “Salaca” mērojās Inga Zirne). dziedāja vēlreiz, šoreiz gala Tādējādi, par fināla uz- programmu konkursā” un spēkiem ar deviņiem citiem Pēcpusdienā Dikļu ev. lut. lēmumu atstājot klausītāju varētājiem jaukto koru “Atraktīvākais koris”. lauku koriem, sīvā konku- baznīcā notika svētbrīdis, ziņā, jo fināla uzvarētāju klasē kļuva koris “Salaca”, rencē izcīnot laureāta un baznīcā svētku koncertu titulu. sniedza Kocēnu kultūras Vidzemes dziesmu diena nama jauktais koris “Imera”. sākās agrā rītā Mazsalacas Savukārt deviņos vakarā Kultūras centrā, kur pulcējās Dikļos, Neikenkalna dabas kori, lai Latvijas lauku koru koncertzālē kā kupls “Līgo” VIII konkursā savu varēšanu pret debesīm izskanēja diž- pierādītu sev un citiem. koncerts, kurā piedalījās Konkurss Mazsalacā noslē- ap 30 koru no Vidzemes dzās ar pusfināla rezultātiem: un citām Latvijas vietām, 1. vietā Tumes jauktais koncertu muzikāli kupli- koris (diriģents Rūdolfs nāja apvienotais pūtēju Bacāns), 2. vietā Mazsalacas orķestris. Dižkoncertu vadīja Kultūras centra jauktais Valmieras teātra aktieri koris “Salaca”, bet 3. vietā Mārtiņš Meiers un Māris ierindojās Kocēnu kultūras Bezmers, mākslinieciskais centra jauktais koris “Imera” vadītājs Ivars Cinkuss, (diriģents Imants Točs). režisore Indra Roga, bet Sieviešu koru konkurencē pūtēju orķestru virsvadītājs 1. vietu ieguva Valmieras bija Pēteris Vilks. MĀCĪSIES PRESTIŽAJĀ RTU INŽINIERZINĀTŅU VIDUSSKOLĀ 17. jūnijā, Rīgas Tehniskās universitātes balles, gan valsts un novadu olimpiāžu uzvarētā- citas vidusskolas. Piemēram, skolēniem būs iespēja Inženierzinātņu vidusskolā (RTU IZV) pirmajā ji matemātikā, fizikā un ķīmijā un citos mācību strādāt RTU laboratorijās un klausīties RTU mā- mācību gadā konkursa kārtībā no skolas budžeta priekšmetos. Ar pilniem uzņemšanas rezultātiem cībspēku un nozares vadošo pētnieku vieslekcijas. līdzekļiem finansētajās vietās 10. klasē uzņemti 24 iespējams iepazīties skolas mājaslapas izv.lv sadaļā Skolēni varēs arī noklausīties un nokārtot atseviš- skolēni. Septiņu skolēnu vidū no Vidzemes reģiona «Uzņemšana». ķus RTU studiju kursus, iegūstot kredītpunktus. Ja ir arī Paulis Ernests Lauznis no Mazsalacas vi- RTU vēlas dot iespēju talantīgiem jauniešiem IZV absolventi izvēlēsies studēt RTU, viņi iegūtos dusskolas. Jaunieši IZV apgūs Vispārējās vidējās padziļināti apgūt eksaktās zinātnes, tā nopietni saga- kredītpunktus varēs izmantot, lai ātrāk iegūtu ba- izglītības, matemātikas, dabaszinību un tehnikas tavojoties inženierzinātņu studijām. Īpaša uzmanība kalaura grādu. Skolēni varēs iesaistīties arī citās virziena programmu. mācību procesā būs veltīta skolēnu zinātniskajam RTU piedāvātajās aktivitātēs, piemēram, robotikas, Konkursā, kurā uz vienu vietu pretendēja vairāk darbam RTU fakultātēs, jau skolas solā ieintere- elektrotehnikas un elektronikas klubā, RTU māks- nekā 10 skolēnu, ir uzņemti jaunieši, kuriem vidējais sējot jauniešus par pētniecību un audzinot jaunu linieciskajos kolektīvos un izmantot RTU sporta vērtējums, beidzot 9. klasi, ir 9,8 balles, gan tie, zinātnieku paaudzi. resursus. kuriem matemātikā, fizikā, ķīmijā, valsts pārbau- Papildus vispārējās vidējās izglītības ieguvei IZV Baiba Roga dījumā matemātikā vērtējumu summa ir 39 un 40 audzēkņi varēs baudīt priekšrocības, ko nepiedāvā RTU komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste 6 MAZSALACAS NOVADA PAŠVALDĪBAS IZDEVUMS JŪNIJS / 2015 • NR.6 NOTIKUMS MAZSALACAS SLIMNĪCA SVIN 15 23. jūnijā aprit 15 gadi, kopš Par laimi pirmajā būvniecības etapā Mazsalacas slimnīca pārcēlusies jumts bija uzlikts, logi ielikti, un ēka jaunajās slimnīcas telpās. Kā klājies bija saglābta. Braucot uz Mazsalacu slimnīcai šajā laika periodā? vizītēs, ēku ievēroja mūsu sadarbības partneri Giterslo. Viņi par to ieinteresē- Īsa ekskursija vēsturē jās, minot, ka latviešiem ir tāda savāda Stāsta slimnīcas direktors Edgars īpašība - pie pirmajām grūtībām nolaist Grandāns: rokas. Tā nu uzņēmējs Bruno Klaine - Tagadējā slimnīcas ēka tika celta un viņa ģimene uzņēmās palīdzēt gan 80. gados. To iesāka celt kolhozs ar līdzekļiem, gan organizatoriskām “Mazsalaca” ar domu tur izvietot bēr- lietām. Savs nopelns bija arī torei- nudārzu. Ēka tika celta stūru stūriem, zējam rajona piekšsēdētājam Kārlim katrai bērnudārza grupiņai paredzot Greiškalnam. Tagad slimnīcas tiek savu “spārnu”, jo tanī laikā bija būvētas par daudziem miljoniem eiro, uzskats, ka katru grupiņu vajag izolēt, toreiz mēs to uzbūvējām par apmēram drīz kļuva skaidrs, ka filiālēm nav tikai kādus 20 gadus. Ir skaidrs, ka šis lai neizplatās infekcijas slimības. Lai arī miljonu, kas ir ārkārtīgi maza summa. nākotnes, tāpēc 90. gadu sākumā mēs materiāls savu laiku ir nokalpojis, un, lai tipveida padomju celtne, tam laikam tā Daudz kas no iekārtojuma un apdares strikti pieprasījām, lai mūs atdala no ēku saglabātu arī nākamajām paaudzēm, skaitījās ļoti moderna, tai bija paredzēts ir pielāgots no Vācijā demontēta pan- Rūjienas slimnīcas un ļauj darboties jumts ir jāmaina. plakans jumts ar īpašām lietusūdeņu sionāta, ko vācieši kā humāno palīdzību patstāvīgi. Par laimi, šīs tiesības arī iz- Vēl mūsu vēlmju sarakstā ir pastāvīgs, novadēm. Pienāca 90. gadi, kolhozs sūtīja mums. cīnījām. Tas bija ļoti veiksmīgs gājiens, uz pilnu slodzi strādājošs zobārsts. Kad beidza pastāvēt, un ēka netika pabeigta jo, lai grūtākos laikos varētu pastāvēt ilggadējā zobārste Ingrīda Kalniņa no - bija uzbūvētas tikai ēkas sienas. Līdz Gājiens gar birzīti - Pārvācoties no vecās slimnīcas uz galvenā slimnīca, parasti tiek ziedotas mums aizgāja, viņas vietā palika liels 1993. gadam sienas bija paspējušas filiāles. Šādā veidā tolaik izputēja tukšums, ko grūti ir aizpildīt. Pašlaik samirkt, sāka drupt, un ēka bez jumta jauno, vienā rāvienā ieguvām trīsreiz lielākas telpas. Pirmā doma bija - vairāki lieli uzņēmumi Mazsalacā, zobārsts no Valmieras pie mums brauc pamazām sāka iet bojā. Tas bija brīdis, kā Linu fabrikas filiāle - Jelgava to divas reizes nedēļā. Šīs divas dienas ir kad sākās denacionalizācijas process, šausmas, kā mēs to visu apgūsim, kā iztīrīsim! Pirms atklāšanas pēdējās norakstīja parādos, tāpat slēdza arī par maz - vajadzība pēc zobārsta daudz, un vecā slimnīca un poliklīnikas ēka Smiltenes saimniecības piederumu daudz lielāka! Diemžēl, atšķirība, ko atguva īpašniekus. Lai arī sadzīvojām divas nedēļas strādājām ārkārtīgi in- tensīvi, jo visu sakārtot un izvietot kombināta filiāli. zobārsts var nopelnīt Rīgā, Valmierā diezgan labi, tomēr savs ir savs, tāpēc Vispār par slimnīcu mums ir bijis vai Mazsalacā ir milzīga, tāpēc atrast sākām meklēt iespējas, kur pārcelt nebija joka lieta. Tas bija gluži kā lēkt nezināmajā - noliktais laiks tuvojās, un jādreb ne vienu reizi vien. 2000. gada šādu speciālistu mums ir ļoti, ļoti grūti. slimnīcu un poliklīniku. Izskatījām decembrī - tajā pašā gadā, kad pārvācā- Tomēr rokas nenolaižam - meklēsim! daudz variantus - ēku Parka ielā 9, mēs prātojām - vai un kā mēs to visu paspēsim!? mies uz jaunajām telpām, no toreizējās Pagājušajā gadā ar Mazsalacas pašvaldī- bija pat ideja celt jaunu slimnīcas ēku Slimokases saņēmām vēstuli ar paziņo- bas atbalstu uzlabojām zobārstniecības pēc Rūjienas slimnīcas ēkas parauga Pārvākšanās dienu atceros ļoti labi - Jurģu “gājiens” virzījās tepat gar birzīti: jumu, ka ar nākamo gadu mums līgums aparatūru - paldies par to, jo pašlaik zo- vecajā tirgus laukumā pie dīķa. Tā bija vairs netiks pagarināts. Ar šādiem pa- bārstniecības aprīkojums ir neaptverami paredzēta varena ēka, un labi vien bija, pirmās gāja medmāsas, tad sanitāri, tad sekoja slimnieki - daļa nāca paši (toreiz ziņojumiem turpmāk mēs saskārāmies dārgs. Jaunajam speciālistam mēs būtu ka neuzcēla, jo tiešām nezinu, ko mēs ik gadu, tāpēc sākām meklēt kādu gatavi nodrošināt arī ļoti labu dzīvoja- šodien ar kaut ko tik lielu iesāktu. Vēl slimnieki nebija vairāk kā 20-30), daļu vedām ratiņkrēslos, bet bija arī tādi, kas nišu, kurā specializēties. 2003. gadā mo platību - lai tikai nāk uz Mazsalacu tika apskatīta sarkanā skola, bet arī to kā pirmie Latvijā sākām pievērsties un strādā! nacionalizēja, un Valtenberģu muižas šo īso gabaliņu bija jāved ar mašīnu. paliatīvai aprūpei - šo aprūpes virzienu Cilvēciskais faktors - vissvarīgākais kalpu māja. Beigās atgriezāmies pie Tovasar bija tāda pati vēsa vasara kā iepriekš neviena slimnīca nebija īsti vienīgā varianta - pusuzceltās bērnu- šogad, bet 23. un 24. jūnijs bija ārkārtīgi gribējusi ņemt, jo paliatīvie slimnie- - Tas jau sen ir zināms, ka cilvēciskais dārza ēkas. karstas dienas. Atklāšanas dienā gaisa ki skaitījās neperspektīvi. Tā tiešām faktors darbavietā ir viens no svarī- Toreiz problēmas risināšanā ļoti aktīvi temperatūra bija +30 grādu, un ceremo- ir specifiska lieta, bet varu teikt, ka gākajiem aspektiem, tāpēc lielākais darbojās pilsētas dome, palīdzēja arī nija ar visām runām ievilkās apmēram mūsu personāls pa šo laiku ir kļuvis sasniegums aizvadīto gadu laikā ir rajona padome. No Saeimas iniciatī- trīs stundu garumā. Slimnīcas atklāša- pieredzējis un ir apguvis šī specifiskā mūsu kolektīvs, kas ir darba spējīgs, vu uzņēmās Anta Rugāte, kas šeit pat nā piedalījās delegācija no Valmieras darba iemaņas, tāpēc paliatīvās aprūpes saliedēts, un ar labiem savas jomas organizēja talkas. 1994. gadā sākās - uzņēmēji, apkārtējās pašvaldības, vācu jomā mēs joprojām jūtamies pietiekami profesionāļiem. Protams, jaunu spe- ēkas pārprojektēšanas darbi, gāzām delegācija ar kādiem 30 pārstāvjiem, varoši. ciālistu piesaiste slimnīcās ir visas ārā sienas, domājām, kā to pielāgot, viņu vidū arī Bruno Klaine ar ģimeni, Latvijas problēma, tomēr nevaram teikt, Giterslo apgabala priekšsēdētājs 2009. gadā nāca valstisks lēmums, ka ka kolektīvs nemainās nemaz. Mums jo slimnīcai vajadzēja citu - apvienotu visas mazās slimnīcas, kas nav rajona plānojumu. Tai pat gadā uzsākām būv- Adenauera kungs un ilglaicīgais sa- ir jaunas medmāsas, pie mums strādā darbības partneris Rēdas - Vīdenbrukas slimnīcas, jāpārprofilē par dienas sta- praktikante, kas vismaz pašlaik domā, niecības darbus. Toreizējais ministru cionāriem. Arī mēs par tādu kļuvām, prezidents Valdis Birkavs no Valsts pašvaldībā Švolova kungs. ka pēc studiju beigšanas paliks strādāt bet tad pārgājām uz nišu, kurā aprūpē- Mazsalacā. Tāpat man ir zināmi vairāki, rezerves fonda piešķīra mums 300 000 Atradām savu nišu jam slimniekus ar starpstāvokli starp latu. Visu šo naudu gandrīz paguvām kas mācās par rentgena laborantiem, un - Kā poliklīnikas vadītājs Mazsalacā medicīnisko un sociālo aprūpi. Pašlaik arī viņiem būtu iespēja turpināt darbu apgūt, bet tad nāca trieciens, ko neviens strādāju kopš 1982. gada 1. janvāra, lielākā daļa slimnieku pie mums ir tieši negaidīja - bankas Baltija krahs, un tas mūsu slimnīcā. Ar ārstiem gan ir sarež- un sākotnēji slimnīca Mazsalacā bija šādi. ģītāk - kad es 1980. gadā uzsāku strādāt, būvniecību apstādināja, jo no valsts Rūjienas slimnīcas filiāle. Tomēr itin neviens vairs nekādu naudu nedeva. Mazsalacas slimnīcā strādā 42 dar- biju no kolektīva ārstiem visjaunākais, binieki. No tiem trīs ārsti strādā pilnu un, lai cik dīvaini tas nebūtu, arī šodien laiku - daktere Maija Daine, daktere joprojām esmu kolektīvā visjaunākais. Rita Medne, un es. Dažas dienas nedēļā Tomēr gribu iedrošināt jaunos speciā- uz Mazsalacas slimnīcu brauc rentge- listus - Mazsalaca ir ļoti jauka vieta, kur nologs Andris Kalniņš, konsultācijas dzīvot! Šeit ir mierīgi un skaisti - arī ķirurģijas jautājumos sniedz Māris vide ir ļoti latviska, kas man, savulaik Radziņš, bet funkcionālo diangostiku darbu uzsākot, nebija mazsvarīgi. Es veic Pārsla Radziņa. arī uzskatu, ka, strādājot mazpilsētas Vajadzību sarakstā jumts un zobārsts slimnīcā, mediķis iegūst pavisam citu - Pašlaik mūsu lielākā rūpe ir par rūdījumu. Atbildība un pieredze, ko slimnīcas jumtu. Jumts tika likts 1994. iegūsti, kad pašam ar visu jātiek galā, gadā, un toreiz par jauno, no rietumiem ir daudz vērtīgāka, nekā, ja aiz tevis nākušo materiālu visi bija sajūsmā. stāv trīs citi pieredzējuši mediķi, kas Diemžēl Onduline materiālam izrādījās visu pasaka priekšā. ļoti īss mūžs - tas kalpo ideālā gadījumā Ilze Mitāne 7 MAZSALACAS NOVADA PAŠVALDĪBAS IZDEVUMS JŪNIJS / 2015 • NR.6 BALLES DEJU KLUBA PLENĒRS MAZSALACĀ PASĀKUMU No 24. līdz 26. jūlijam Balles deju klubs arī seniori. Apgūtos deju soļu noteikti varēs KALENDĀRS „Valmiera” organizē deju plenēru Mazsalacā. Deju pielietot sestdienas vakarā paredzētajā za- 00 plenēra ietvaros Balles deju klubs “Valmiera” ļumballē Mazsalacas Lībiešu pilskalnā. 3. jūlijs 20 piedāvā vienreizēju iespēju: Aicināti visi mazsalacieši un pilsētas Mazsalacas Tirgus laukumā (Parka 1) 24. jūlijā plkst. 20:00 piedalīties deju viesi, kā arī jebkurš interesents, kurš Ramatas amatierteātra izrāde O. nodarbībā 2 stundu garumā Mazsalacas vēlas apgūt kādus jaunus, interesen- Zālītis “Dzīvē daudz ir ceļu...”. Režisore vidusskolas zālē, kuru vadīs deju skolo- tus un aizraujošus deju soļus! Gunta Maskaviča. Biļetes cena bērniem €1,- , pieaugušajiem €2,-. tājs Ainārs Rudzītis no Rīgasballes deju Par visiem jautājumiem kluba “Manieres” . Nodarbībā apgūsim par gaidāmo deju plenēru 13. jūlijs 1400 jautro un dinamisko deju hustle, “Mēs dejojam visu Mazsalacas pilsētas bibliotēkā kuru var dejot pie jebkuras ātras vasaru” sazinieties pa “Mazsalacas stāsti 3”. Stāstu pēc- melodijas. Šo deju īpaši iecienī- tālr. 28341935 vai e-pastu pusdiena kopā ar Agitu Lapsu. juši jaunieši, bet ar prieku to dejo [email protected]. Šoreiz gaidīsim stāstus par darbnī- cām un amatiem. 17. jūlijs 1600 AICINĀM EKSKURSIJĀS Mazsalacas pilsētas bibliotēkā izstādes 1. augustā kopīgi ceļos Mazsalacas Pieteikšanās dalībai un naudas kalns, “Ļeļļu dārzs”. Kuldīga - iepa- “Impresionisms nemirst” slēgšana. Tikšanās ar mākslinieku Ati Bambānu. novada paaudzes (vec-vec-vecāki un iemaksa līdz 22. jūlijam senioru zīšanās ar pilsētu, vīna degustācija maz-maz-bērni)! biedrības “Atbalss” telpās Rūjienas senajā Kuldīgas pagrabā, nakšņo- 18. jūlijs 1100 Maršruts: Mazsalaca - Cēsis - ielā 1, otrdienās un ceturtdienās no šana viesnīcā. Ēdole - Ēdoles pils. Sēļu pagasta svētki. 1100 pie Sēļu Drabešu pagasts - Mazsalaca. plkst. 10:30 līdz 13:00. Alsungas novads - pūkaino grauzēju muižas sportiskās aktivitātes Ceļojuma apraksts: Cēsis - Izbraukšana 01.08.2015. plkst. murkšķu audzētava “Jaunstučos”. bērniem. 1500 salidojums “Sēļu skolai Viduslaiku diena 2015. Norises 8:30 no Kultūras centra Mazsalacā. Padure - Padures muižas klēts, 150”. Ieskaņu koncerti: 1830 Pantenes Nepieciešamības gadījumā autobuss pusdienas, biškopības jaunākie sa- muižas parkā un 1930 Idus parkā. vieta - Viduslaiku pils. Ikvienam būs 00 iespēja izzināt, kādas bija to laiku būs sasniedzams Ramatā, Skaņkalnē, sniegumi un vēstures ekspozīcija 21 Mīlestības saliņas namiņa atklā- svinības, ikdienas dzīve, bruņnie- Sēļos. dravnieka M.Emara “Medulājos”. šana. Koncerts un balle. cība, arī kaujas. Pasākumā uzstājas Tel. 26108686 (Vēsma J.) Saldus pagasts - tekstilmākslinieces 19. jūlijs viduslaiku mūzikas ansambļi, ie- B.Rīteres darbnīca. 18.-19.augustā Mazsalacas Dalības maksa: €55,-. Līdzi ņemt pasi. Skaņākalna dabas parkā riteņbrauk- spējama dalība dažādās darbnīcās, šanas sacensības “Mazsalacas aplis”. tirdziņā un citās aktivitātēs. (Biļešu novada iedzīvotāji tiek aicināti Pieteikšanās dalībai un naudas iegāde individuāli norises vietā). ekskursijā! iemaksa līdz 11.augustam senioru 24. jūlijs 1500 biedrības “Atbalss” telpās Rūjienas Drabešu pagasts - “Rakšu” mājās Maršruts: Mazsalaca - Kandava - Mazsalacas pilsētas bibliotēkā tikšanās mūs gaidīs lamas, alpakas, gvanako Sabile - Kuldīga - Ēdole - Alsungas ielā 1, otrdienās un ceturtdienās no ar bijušo mazsalacieti Sanitu Reinsoni. un citi dzīvnieki. novads - Padure - Saldus pagasts - plkst. 10:30 līdz 13:00. Grāmatas “Meža meitas” autori. Izbraukšana 18.08.2015. plkst. 7.00 Dalības maksa: pieaugušajiem €8,-, Mazsalaca. 00 pensionāriem, skolēniem €7,50, Ceļojuma apraksts: Kandava - ie- no Kultūras centra Mazsalacā. 24. jūlijs 20 pirmskolas vecuma bērniem €5,-. pazīšanās ar pilsētu. Sabile - Vīna Tel. 26108686 (Vēsma J.) Mazsalacas vidusskolas zālē balles deju plenērs “Mēs dejojam visu vasaru”. 24. jūlijs 2000 SENIORU24. jūlijā plkst. 9.30 Mazsalacas novada SPORTA senioru biedrība “Atbalss” SPĒLES Mazsalacas vidusskolas Sēļu muižas estrādē Ramatas ama- tierteātra izrāde O. Zālītis “Dzīvē sporta laukumā organizē Mazsalacas novada Senioru sporta spēles 2015. daudz ir ceļu...”. Režisore Gunta Sporta spēļu nolikums pieejams mazsalacasnovads.lv. Senioru sporta spēles atbalsta “Ziedot.lv, A/S Maskaviča. Biļetes cena bērniem Latvijas valsts meži un Mazsalacas novada dome. no 7g.v. €1,- , pieaugušajiem €2,- Mazsalacas novada senioru biedrības valde IZSTĀDES Līdz 17. jūlijam Mazsalacas pilsētas SVEICAM JŪNIJA JUBILĀRUS! SLUDINĀJUMI bibliotēkā apskatāma Ata Bambāna Izbraukuma tirdzniecība ‘’ĶĒRIENS’’ gleznu izstāde “Impresionisms 17.jūlijā (piektdienā) Mazsalacas nemirst”. Maigu Bezdelīgu - 80 mūzikas skolas telpās tirgos lietotus No 20. jūlija līdz 30. augustam pieaugušo apģērbus par 1.00 eiro/ Mazsalacas pilsētas bibliotēkā no- Tautvaldi Krēslu - 80 gab un bērnu apģērbus par 0.30- vadnieces, bijušās mazsalacietes 0.50 eiro/gab. Piedāvājumā būs arī Dainas Rudzītes (Apsītes) darbu Eduardu Miglavu - 80 konverti, palagi, pledi, segas, dzijas izstāde. un apavi. “Mazsalacas novada ziņās” iespējams Sēļu muižas trijās zālēs apskatā- Gaidu Šmelti - 85 ievietot privātos sludinājumus. ma plaša Jāņa un Birutas Jansonu Cena par rakstu zīmi €0.008 ar PVN. gleznu izstāde “NO...LĪDZ ŠIM”. Edgaru Treieru - 85 Reklāmas ievietošana - €0.082 ar PVN. Izstāde apskatāma arī ārpus Sēļu Par sludinājuma ievietošanu interesēties pa bibliotēkas darba laika. Tel. uzziņām Haraldu Jaunzemi - 85 tel. 22144936 vai Mazsalacas novada domē. 26321158. Varvaru Timofejevu - 93 SVEICAM JAUNDZIMUŠOS NOVADNIEKUS! Elzu Zasu - 95 Rihardu Juri grāvelsiņu Karlīnu Janeviču Veru Valiju Blūmu - 96 Elīzu Miķelsoni Facebook: Mazsalacas novads MAZSALACAS NOVADA ZIŅAS Izdots 2015. gada 26. jūnijā Twitter: @Mazsalaca_LV Mazsalacas novada pašvaldības izdevums, iznāk reizi mēnesī. Flickr: mazsalacasnovads Bezmaksas. Tirāža – 2000 eksemplāru. Izdevumu sagatavo Ilze Mitāne Izdevējs: Mazsalacas novada pašvaldība. [email protected] tel. 22144936 Pērnavas iela 4, Mazsalaca, LV–4215 Iespiests tipogrāfijā “Latgales druka” Rēzeknē, Baznīcas ielā 28. Par faktu un skaitļu www.mazsalaca.lv pareizību atbild rakstu autori, pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce ir obligāta.