DAUGAVPILS UNIVERSIT ĀTE HUMANIT ĀRO UN SOCI ĀLO ZIN ĀTŅU INSTIT ŪTS

DAUGAVPILS UNIVERSITY INSTITUTE OF HUMANITIES AND SOCIAL SCIENCES

Mg. philol. Krist īne Ku ņicka

LATGALES PO ĻU VALODA KĀ PO ĻU VALODAS PERIFERI ĀLAIS DIALEKTS: PAAUDŽU ATŠ ĶIR ĪBU ASPEKTS

POLISH LANGAUGE IN LATGALE AS A PERIPHERAL DIALECT OF POLISH: GENERATIONAL DIFFERENCES

Promocijas darba kopsavilkums filolo ģijas doktora gr āda ieg ūšanai valodniec ības nozares sastat āmās un sal īdzin āmās valodniec ības apakšnozar ē

Summary of the Doctoral Thesis for Obtaining the Doctoral Degree in Philology in the Branch of Linguistics, Sub-branch of Contrastive and Comparative Linguistics

DAUGAVPILS 2016

Promocijas darbs izstr ādāts laika period ā no 2010. l īdz 2016. gadam. Doktora studiju programma: Valodniec ība, sastat āmās un sal īdzin āmās valodniec ības apakšnozare.

Promocijas darba zin ātnisk ā vad ītāja: Dr. philol. asoc. prof. Jeļena Koro ļova

Ofici ālie recenzenti: ‹ Dr. habil. philol. Ina Druviete ‹ Dr. philol. Igors Koškins ‹ Dr. philol. Anna Stafecka

Promocijas darba aizst āvēšana notiks Daugavpils Universit ātes valodniec ības nozares promocijas padomes atkl ātaj ā s ēdē 2017. gada 31. janv ārī Daugavpil ī, Vien ības iel ā 13, 309. auditorij ā plkst. 13.00.

Ar promocijas darbu un t ā kopsavilkumu var iepaz īties Daugavpils Universit ātes bibliot ēkā, Vien ības iel ā 13, Daugavpil ī un http://du.lv/lv/zinatne/promocija/darbi

Atsauksmes s ūtīt promocijas padomes sekret ārei Daugavpil ī, Vien ības iel ā 13, LV-5400, t ālr. 65425452, e-pasts: [email protected]

Padomes sekret āre: Dr. philol. Svetlana Polkov ņikova

ISBN 978-9984-14-783-3 © Krist īne Ku ņicka, 2016

2 The present Doctoral Thesis has been developed in the period 2010 – 2016. Doctoral study programme: Linguistics, the Sub-branch of Contrastive and Comparative Linguistics.

The scientific advisor of the Doctoral Thesis: Dr. philol. asoc. prof. Jeļena Koro ļova

Official reviewers: ‹ Dr. habil. philol. Ina Druviete ‹ Dr. philol. Igors Koškins ‹ Dr. philol. Anna Stafecka

The defence of the Doctoral Thesis will be held in Daugavpils University at the open meeting of Doctorate Council for Science of Linguistics on January 31 st , 2017 at 1 PM, in Daugavpils, 13 Vien ības street, room 309.

The Doctoral Thesis and its summary are available at the Library of Daugavpils University, 13 Vien ības Street in Daugavpils and from http://du.lv/lv/zinatne/promocija/darbi

Comments are welcome and should be sent to the secretary of the Doctorate Council, 13 Vien ības Street, Daugavpils, LV-5400, Phone: +371 654 25452, e- mail: [email protected]

Secretary of the Doctorate Council: Dr. philol. Svetlana Polkov ņikova

3

IEVADS

Mūsdienu globaliz ētaj ā pasaul ē multikultur āla vide un bilingvisms vai multilingvisms ir nepieciešam ība. Valsts valodu, minorit āšu valodu, dialektu un izlokš ņu p ētījumi, izmantojot daž ādu valodniec ības nozaru metodes, ļauj valodniekiem apzin āt sinhronisko lingvistisko ainu. P ētot valodu kontaktus, 20. gadsimt ā ir raduš ās jaunas valodniec ības nozares, piem ēram, sociolingvistika un kontaktlingvistika, kas papildina t ādas klasiskas valodas pētniec ības nozares k ā sal īdzin āmā un sastat āmā valodniec ība. Detaliz ēta katras valsts lingvistisk ās situ ācijas izp ēte, tostarp ar ī minorit āšu valodu aprakst īšana, ir nepieciešama efekt īvai valsts politikas un sabiedr ības integr ācijai. P ēc 2011. gada tautas skait īšanas datiem, Latvij ā dz īvo vair āk nek ā 100 taut ību p ārst āvji, kuri l īdztekus valsts valodai sazi ņā izmanto ar ī minorit āšu valodas. Viena no skaitliski liel ākaj ām maz ākumtaut ībām, kas jau vair ākus gadsimtus dz īvo Latvij ā, ir po ļi (2,16 %), kas laika gait ā ir integr ējušies vis ā valsts teritorij ā (CSP 2013). Liel ākā da ļa po ļu dz īvo Latgal ē, kura v ēsturiski ir bijusi ar Poliju saist īta visilg āk. Latgales po ļi run ā periferi ālo po ļu valodu, kas ir bijusi atrauta no po ļu liter ārās valodas un g ājusi savu att īst ības ce ļu Polijas-Lietuvas Že čpospolitai agr āk piederošaj ās teritorij ās (Grek-Pabisowa, Ostrówka 2012: 112). Vairums Latgales po ļu ir divvalod īgi vai tr īsvalod īgi – pārvalda ne tikai po ļu valodu, bet ar ī latviešu un krievu valodu. J āatz īmē, ka tieši atraut ība no po ļu liter ārās valodas, ierobežots po ļu valodas lietojums daž ādās sadz īves sf ērās un it īpaši laba kontaktvalodu prasme ir noz īmīgi ietekm ējusi Latgales po ļu valodu. Līdz šim Latvijas po ļu valodai ir piev ērsušies tikai daži zin ātnieki. Rakstu valodu ir p ētījuši Tadeušs Brajerskis (Brajerski 1961), Vlodzimežs Gruš čiņskis (Gruszczy ński 2000) un Iveta Rucka (Rucka 1999; 2004; 2007; 2008; 2013), Latvijas po ļu kopienu sociolingvistisko situ āciju ir analiz ējis Vja česlavs Vereni čs (Werenicz 1981), bet daž ādus runas apsektus savos pētījumos ir apkopojušas Juzefa Paršuta ( Паршута 1963, 1969, 1973b, 1973a, 1984), Ha ļina Karasa (Kara ś 1995; 1997a; 1997b) un Malgožata Ostruvka (Ostrówka, Ostrowski, Zieli ńska 1996; Ostrówka 1999a, 1999b, 2005a, 2005b, 2006; Острувка 2006a, 2006b, 2008). Šajos p ētījumos skat īta Latvijas po ļu vec ākās paaudzes runa un dažu rakstu avotu valoda. Kopš Latvijas neatkar ības atjaunošanas po ļu kopiena Latgal ē ir izveidojusi veiksm īgi funkcion ējošu izgl ītības un kult ūras infrastrukt ūru, kas balsta po ļu valodas uztur ēšanu. Tom ēr cieša saskare ar kontaktvalod ām un mūsdienu po ļu liter āro valodu p ēdējo 25 gadu laik ā ir rad ījusi Latgales po ļu valod ā ar ī p ārmai ņas, kas l īdz šim netika fiks ētas. Lai apzin ātu po ļu valodas aktu ālo situ āciju Latgal ē un šeit dz īvojošo po ļu runas īpatn ības, k ā ar ī izv ērt ētu are ālās un paaudžu valodas atš ķir ības, ir nepieciešama daž ādu paaudžu Latgales po ļu runas izp ēte.

4 Pētījuma objekts: Daž ādu paaudžu Latgales po ļu valoda. Pētījuma priekšmets: Latgales po ļu valodas fon ētisk ās, morfolo ģisk ās, leksisk ās un sintaktisk ās īpatn ības. Promocijas darba emp īriskais materi āls ieg ūts, ierakstot diktofon ā 81 Daugavpil ī, R ēzekn ē un Kr āslav ā dz īvojoša po ļa runu da ļē ji struktur ētu interviju laik ā. Promocijas darba m ērķis: noskaidrot po ļu valodas situ āciju Latgal ē, balstoties uz triju paaudžu Latgales po ļu valodas anal īzi sal īdzinoši sastat āmaj ā aspekt ā ar po ļu liter āro valodu un po ļu valodas zieme ļu periferi ālo dialektu. Uzdevumi m ērķa sasniegšanai: 1. Analiz ēt zin ātniski p ētniecisk ās atzi ņas par valodu kopien ām un valodu kontaktu rad ītaj ām p ārmai ņā m, k ā ar ī po ļu valodas periferi ālo dialektu funkcion ēšanu. 2. Aprakst īt po ļu maz ākumtaut ības aktu ālo sociolingvistisko situ āciju Latgal ē. 3. Analiz ēt ierakst ītās Latgales po ļu runas fon ētisk ās, morfolo ģisk ās, leksisk ās un sintaktisk ās īpatn ības, sastatot ieg ūtos datus ar po ļu liter āro valodu un po ļu valodas zieme ļu periferi ālo dialektu. 4. Raksturot daž ādu paaudžu un daž ādās Latgales pils ētās dz īvojošo po ļu runas specifiku, k ā ar ī noteikt atš ķir ību iemeslus. 5. Uz ieg ūto secin ājumu pamata formul ēt š ī jaut ājuma t ālākas izp ētes perspekt īvas. Pētījuma hipot ēze: Latgales po ļu valoda pieder pie po ļu valodas periferi ālā dialekta, bet taj ā sastopamas daudzas īpatn ības, kas ir atkar īgas no valodas lietot āju vecuma un dz īvesvietas. Latgales po ļu valod ā p ēdējo 25 gadu laik ā ir notikušas p ārmai ņas ne tikai kontaktvalodu, bet ar ī m ūsdienu po ļu liter ārās valodas ietekm ē. Pētījuma metodes. Datu ieg ūšanai izmantota intervijas metode . Intervijas ar respondentiem balst ītas uz st āst ījumiem par vi ņu biogr āfiju. Ieg ūtā inform ācija ļā va papildin āt v ēsturisko un zin ātnisko avotu atzi ņas par po ļu kopienas funkcion ēšanas sociolingvistiskajiem un ekstralingvistiskajiem apst ākļiem. Papildus izmantota ar ī tieš ā v ērojuma metode sabiedriskos un priv ātos Latgales po ļu kopienas pas ākumos. Visprodukt īvākā daž ādu iedz īvot āju grupu valodas izp ēte sociolingvistik ā tiek veikta, izmantojot sal īdzinamo metodi, kas ietver ar ī skrupulozu lingvistisko anal īzi (Hymes 1972: 36–37). Daudzi periferi ālajai po ļu valodai velt īti p ētījumi tikuši veiksm īgi realiz ēti sal īdzin āmi sastat āmā aspekt ā, kura izmantošanu po ļu valodas periferi ālo dialektu p ētīšanai ir ierosin ājis Sta ņislavs Dubišs (Dubisz 1997: 325) 1 . Ar ī šaj ā darb ā Latgales teritorij ā lietot ās po ļu valodas sinhronisk ā st āvok ļa anal īzei izmantota

1 Piem ēram, sastat āmo metodi ir izmantojušas M. Ostruvka, p ētot Latgales po ļu vec ākās paaudzes valodu un A. Ze ļiņska, p ētot Kau ņas apvidus po ļu valodas situ āciju.

5 sal īdzin āmi sastat āmā metode . Sal īdzinot ieg ūtās paz īmes ar kontaktvalod ām, aprakst īta lingvistisk ā interference. Struktur ālā pieeja materi āla izkl āst īšan ā nodrošina p ētījuma p ārskat āmību un sal īdzin āmību. Noz īmīga ir ar ī izv ēlētā dialektolo ģijas diferenci ālā metode , t.i., dialekta īpatn ību atspogu ļojums izlases veid ā, neiek ļaujot taj ā ar liter āro valodu kop īgos elementus ( Калнынь 2004: 5). P ētījuma teor ētisk ās un emp īrisk ās b āzes izkl āst ā izmantota aprakstoš ā metode , bet dialekta īpatn ību kvantitat īvai noteikšanai – statistisk ās anal īzes metode . Promocijas darba aktualit āte. Valodniec ībā svar īga loma ir pētījumiem, kas saist īti ar valodu kontaktiem, īpaši divvalod ību un daudzvalod ību. Valodu, dialektu un to kontaktu izp ēte sniedz jaunus datus par tajos notikušajiem procesiem un n ākotnes perspekt īvām, t.i., r āda valodas dinamiku. Šaj ā p ētījum ā Latgal ē dz īvojošo daž ādu paaudžu po ļu runa ir analiz ēta, izmantojot sociolingvistisko un diferenci ālo pieeju. Intervij ās ieg ūtie runas paraugi tiek sastat īti ar po ļu liter āro valodu, t ās periferi ālajiem dialektiem, k ā ar ī sal īdzin āti ar krievu, latviešu un baltkrievu valodu, aprakstot ar ī valodu funkcion ēšanas sociolingvistiskos aspektus respondentu ikdien ā. Pētījums ir aktu āls, jo taj ā atspogu ļots pašreiz ējais daž ādu paaudžu po ļu valodas st āvoklis Latgal ē. Promocijas darba novit āte. Pirmo reizi latviešu un po ļu valodniec ībā tiek analiz ēta Latgales po ļu triju paaudžu runa. Zin ātniskaj ā aprit ē tiek iesaist īts promocijas darba autores Latgales teritorij ā sav ākts, apstr ādāts, sistematiz ēts un zin ātniski aprakst īts materi āls. Formul ēti sociolingvistiska rakstura secin ājumi par Latgales po ļu kopienas lingvistisko situ āciju. Darb ā tiek izdal īts jauns periferi ālās po ļu valodas paveids resp. ‘jaun ā periferi ālā po ļu valodu’, kuras pamat ā ir skol ā apg ūta m ūsdienu po ļu liter ārā valoda. Promocijas darba teor ētisk ā un praktisk ā noz īme. Līdz šim ir p ētīta tikai Latvijas po ļu vec ākās paaudzes runa, preses, dažu rakstu avotu vai konkr ētas personas valoda. Šaj ā p ētījum ā pirmo reizi tiek p ētīta Latgal ē dz īvojošo po ļu triju paaudžu runa, aprakstot daž ādām paaudz ēm rakstur īgās dialekta paz īmes un padarot iesp ējamu dialekta diahronisku izv ērt ēšanu, sal īdzinot to ar iepriekš ējiem p ētījumiem. Darb ā analiz ēta ar ī tuv āko kontaktvalodu – latviešu un krievu valodas – ietekme uz viet ējo po ļu valodu. Šādai izp ētei ir liela noz īme viet ējās po ļu valodas dokument ēšan ā, jo t ās akt īvo lietot āju skaits past āvīgi samazin ās. P ētījuma rezult ātus iesp ējams izmantot, izstr ādājot strat ēģ iju Latgales po ļu valodas uztur ēšanai un saglab āšanai, citu sastat āmās valodniec ības vai sociolingvistisku p ētījumu veikšanai, k ā ar ī po ļu valodas m ācīšanas uzlabošanai un m ācību materi ālu izstr ādei Latvijas skol ās un augstskol ās. P ētījuma rezult ātus var izmantot ar ī t ādu studiju kursu k ā dialektolo ģija, leksikolo ģija, sociolingvistika, kontaktlingvistika vai komunik ācijas teorijas doc ēšan ā.

6 Promocijas darba strukt ūra: Promocijas darb ā ir ievads, tr īs noda ļas, secin ājumi, t ēzes, avotu un literat ūras saraksts (195 vien ības) tabulas un 7 pielikumi. Ievad ā pamatota izv ēlētās t ēmas aktualit āte, izvirz īts darba m ērķis un uzdevumi, raksturotas p ētījuma metodes, aprakst īta darba zin ātnisk ā novit āte un praktisk ā noz īme, sniegts ieskats Latgales po ļu valodas izp ētē. Promocijas darba 1. noda ļā „Valodu kopienas k ā izp ētes objekts” analiz ēti zin ātniski p ētnieciskie darbi par bilingv ālu un mulilingv ālu valodas kopienu izp ēti sociolingvistisk ā, kontaktlingvistisk ā, sal īdzin āmaj ā un sastat āmaj ā valodniec ībā, k ā ar ī dialektolo ģij ā. Apakšnoda ļā „Bilingv ālu un multilingv ālu kopienu lingvistisk ā izp ēte” apl ūkotas izmantot ās teor ētisk ās literat ūras atzi ņas un darb ā lietotie termini. Termina dialekts noz īmju un dialektolo ģijas uzdevumu iztirz āšanai velt īta otr ā apakšnoda ļa „Dialekts k ā valodas pamats”. Trešaj ā apakšnoda ļā „Po ļu valodas periferi ālie dialekti” skat īta po ļu valodas zieme ļu periferi ālā dialekta rašan ās, att īst ība un m ūsdienu st āvoklis, ko ir p ētījuši galvenok ārt po ļu valodnieki. Otraj ā noda ļā „Po ļu sociolingvistisk ā situ ācija Latvij ā un Latgal ē” sniegts v ēsturisks un sociolingvistisks ieskats po ļu maz ākumtaut ības valodas situ ācij ā. Apakšnoda ļā „Ieskats po ļu kopienas v ēstur ē un mūsdien ās” apskat īti po ļu maz ākumtaut ības rašan ās v ēsturiskie priekšnosac ījumi Latvij ā, apl ūkota po ļu kopienas eksistence no 16. gadsimta otr ās puses l īdz m ūsdien ām. Izv ērt ēta demogr āfisk ā situ ācija m ūsdienu Latvij ā un Latgal ē, izgl ītības iesp ējas, plašsazi ņas l īdzek ļu pieejam ība, kult ūras un sabiedrisk ās aktivit ātes. K ā noz īmīgs fakts po ļu valodas notur ībai apl ūkota ar ī reli ģijas ietekme. Otraj ā apakšnoda ļā „P ētījuma gaitas un respondentu raksturojums” aprakst īta p ētījuma pl ānošana, norise un ieg ūtais materi āls. Apakšnoda ļā „Po ļu valodas situ ācija mūsdien ās” apkopoti p ētījuma laik ā sav āktie dati par po ļu valodas funkcij ām daž ādās sociolingvistiskaj ās jom ās Latgal ē. Sniegta ne tikai statistiska inform ācija, bet ar ī vair āki aktu āli respondentu viedok ļi par viet ējo po ļu valodu. Ceturtaj ā apakšnoda ļā „Latgales po ļu lietoto valodu funkciju sociolingvistisks raksturojums” veikts Latgales po ļu lietoto valodu funkcion āls sal īdzin ājums. 3. Noda ļas „Po ļu valodas īpatn ības daž ādu paaudžu atš ķir ību aspekt ā” četr ās apakšnoda ļā s detaliz ēti analiz ēta Latgales po ļu triju paaudžu valoda fon ētikas, morfolo ģijas, leksikas un sintakses l īmen ī. Izmantota tradicion ālā anal īzes sh ēma, k āda tiek pied āvāta ar ī citu periferi ālās po ļu valodas p ētnieku darbos (Turska 1982; Kurzowa 1993; Kara ś 1995; Dwilewicz 1997; Ostrówka 2001a; Ананьева 2008a; Rucka 2013). Apakšnoda ļā „Fon ētika” skat īta p ētāmā po ļu valodas paveida prosodija un ska ņu kopums. Apakšnoda ļā „Morfolo ģija” iztirz ātas respondentu run ā konstat ētās daž ādu vārdš ķiru v ārdu struktur ālās īpatn ības. Apakšnoda ļā „Leksika” analiz ēta tekstos fiks ētā Latgales po ļu valodas īpatn ējā leksika. Apakšnoda ļā „Sintakse” veikta vārdsavienojumu un teikuma īpatn ību anal īze.

7 Promocijas darba nobeigum ā doti secin ājumi par Latgales po ļu valodas sinhrono st āvokli un izstr ādāti priekšlikumi turpm ākiem p ētījumiem.

Promocijas darba aprob ācija. Par promocijas darba t ēmu nolas īti 18 refer āti starptautisk ās zin ātnisk ās konferenc ēs: 1. Starptautisk ā zin ātnisk ā konference Konstrukcje i destrukcje to żsamo ści „Granice stare i nowe” , Varšava (Polija), 2014.g. 12. – 13. maij ā. Refer āts: Współczesne tradycje świ ąteczne łatgalskich Polaków w świetle językowych i kulturowych kontaktów . 2. Starptautisk ā zin ātnisk ā konference DU HF XXIII Zin ātniskie las ījumi , Daugavpils, 2013.g. 30. – 31. janv ārī. Refer āts: Имя прилагательное в речи латгальских поляков . 3. I Starptautiskais komparat īvistikas kongress Cilv ēks valod ā, literat ūrā, kult ūrā, Daugavpils, 2013.g. 14. – 16. novembr ī. Refer āts: Internal differentiation of the Polish language spoken in Latgale: from an idiolect to the dialect . 4. Starptautisk ā zin ātnisk ā konference Dialects: The Heritage of European Culture , Vi ļņ a (Lietuva), 2013.g. 26. – 27. septembr ī. Refer āts: Особенности польского региолекта в Латгалии : лексический аспект . 5. Starptautisk ā zin ātnisk ā konference Semantics and Structure of Linguistic Units , Klaip ēda (Lietuva), 2013.g. 14. j ūnij ā. Refer āts: Verbs in Peripheral Polish spoken in Latgale: structural and semantic peculiarities. 6. Starptautiskais simpozijs CROSSLING: Language Contacts at the Crossroads of Disciplines , Joensu (Somija), 2013.g. 28. febru ārī – 1. mart ā. Refer āts: The Phonological System of Peripheral Polish Spoken in Latgale. 7. DU HF XXIII Zin ātniskie las ījumi , Daugavpils, 2013.g. 24. – 25. janv ārī. Refer āts: Язык краславских поляков сегодня . 8. Starptautisk ā zin ātnisk ā konference Re ģion ālā pievilc ība un ilgtsp ēja glob ālas lokaliz ācijas laikmet ā, R ēzekne, 2012.g. 8. – 9. novembr ī. Refer āts: Rēzeknes po ļu valoda šodien. Fon ētika. 9. Starptautisk ā zin ātnisk ā konference Wspólnota j ęzykowa dawnego Wielkiego Ksi ęstwa Litewskiego wczoraj, dzi ś, jautro , Varšava (Polija), 2012.g. 18. – 19. oktobr ī. Refer āts: Nazwy naczy ń stołowych i sztu ćców w mowie łatgalskich Polaków. 10. VII Starptautisk ā zin ātnisk ā konference The World in Language , Šau ļi (Lietuva), 2012.g. 4. – 5. oktobr ī. Refer āts: Kuk kum or kva kva – how do animals talk in the Peripheral Polish spoken in Latgale. 11. Daugavpils Universit ātes 54. Starptautisk ā zin ātnisk ā konference , Daugavpils, 2012.g. 18. – 20. apr īlī. Refer āts: Mēbe ļu nosaukumi Daugavpils po ļu valod ā: paaudžu aspekts.

8 12. DU HF XXII Zin ātniskie las ījumi , Daugavpils, 2012.g. 26. – 27. janv ārī. Refer āts: Mēbe ļu nosaukumi Latgales po ļu valod ā. 13. Język polski – jego odmiany i powi ązania z j ęzykami pokrewnymi , Lodza (Polija), 2011.g. 15. – 16. novembr ī. Refer āts: Jaka jeste ś gwaro dyneburska? 14. II International Interdisciplinary Conference One World – Many Cultures , Bidgoš ča (Polija), 2011. g. 27. – 28. oktobr ī. Refer āts: Poles in Daugavpils: retrospectives and perspectives. 15. 15. studentu zin ātnisk ā konference Mēs laik ā, telp ā, att īst ībā!, R ēzekne, Latvija, 2011. g. 12. maij ā. Refer āts: Kāda Latgales po ļa idiolekts . 16. Starptautisk ā zin ātnisk ā konference DU HF XXI Zin ātniskie las ījumi , Daugavpils, Latvija, 2011.g. 27. – 28. janv āris. Refer āts: Po ļu valodas zieme ļu periferi ālajam dialektam rakstur īgās iez īmes Daugavpils Po ļu ģimn āzijas skol ēnu radošajos darbos. 17. V Starptautisk ā zin ātnisk ā konference " Polijas un Baltijas kult ūras sakari ", Daugavpils, Latvija, 2010.g. 28. – 29. oktobr ī. Refer āts: Język polski w Łatgalii: stan bada ń. 18. VI International Conference The World in the Language , Šau ļi (Lietuva), 2010.g. 21. – 22. oktobr ī. Refer āts: Language in the Periphery: Polish in Latgalia .

Pētījuma rezult āti apkopoti 14 zin ātniskos rakstos un 4 konferen ču tēzēs. Zin ātniskie raksti: 1. Особенности польского региолекта в Латгалии : лексический аспект . No: Tarm ės – Europos taut ų kult ūros paveldas. Vilnius: Mykolo Romerio universitetas, 2015: 407–429. 2. Особенности имени прилагательного в речи латгальских поляков . No: Valoda – 2014. Valoda daž ādu kult ūru kontekst ā. Daugavpils: Daugavpils Universit ātes akad ēmiskais apg āds „Saule”, 2014: 53–60. [EBSCO] 3. Verbs in Peripheral Polish Spoken in Latgale. No: Res Humanitariae, XVI. Klaipeda: Klaipedos universitetas, 2014: 144–155. [Index Copernicus] 4. Internal differentiation of the Polish language spoken in Latgale: from an idiolect to the dialect. No: Komparat īvistikas almanahs Nr. 4 (33). Cilv ēks valod ā: etnolingvistika, lingvistisk ā pasaules aina. Daugavpils: Daugavpils Universit ātes kad ēmiskais apg āds „Saule”, 2014: 128 – 141. [EBSCO]. 5. Nazwy naczy ń stołowych i sztu ćców w mowie łatgalskich Polaków . No: Acta Baltico-Slavica Nr. 37. Warszawa: SOW, 2013: 449 – 458. [ERIH PLUS, SCOPUS]

9 6. Язык краславских поляков сегодня . No: Valoda – 2013. Valoda daž ādu kult ūru kontekst ā. XXIII Zin ātnisko rakstu kr ājums. Daugavpils: Daugavpils Universit ātes kad ēmiskais apg āds „Saule”, 2013: 42 – 52. 7. Rēzeknes po ļu valoda šodien. Fon ētika. No: Via Latgalica: humanit āro zin ātņu žurn āls, 5. R ēzekne: R ēzeknes Augstskola, 2013: 122 – 128. [EBSCO] 8. Mēbe ļu nosaukumi Daugavpils po ļu valod ā: paaudžu aspekts. No: Daugavpils Universit ātes 54. Starptautisk ās zin ātnisk ās konferences materi āli. DU Akad ēmiskais apg āds “Saule”, 2013: 717 – 724. 9. Jaka jeste ś gwaro dyneburska? No: Rozprawy Komisji J ęzykowej ŁTN. LVIII s ējums. Łód ź: Łódzkie Towarzystwo Naukowe, 2012: 181 – 188. [ERIH PLUS] 10. Mēbe ļu nosaukumi Latgales po ļu valod ā. No: Valoda – 2012. Valoda daž ādu kult ūru kontekst ā. XXII Zin ātnisko rakstu kr ājums. Daugavpils: DU Akad ēmiskais apg āds “Saule”, 2012: 25 – 30. 11. Poles in Daugavpils: retrospectives and perspectives. No: Dialog kultur, cywilizacji i religii. Bydgoszcz: Wydawnictwo KPSW w Bydgoszczy, 2012: 217 – 227. 12. Kāda Latgales po ļa idiolekts. No: M ēs laik ā, telp ā, att īst ībā! 15. studentu zin ātnisk ās konferences materi āli. R ēzekne: RA izdevniec ība, 2012: 14 – 18. 13. Po ļu valodas zieme ļu periferi ālajam dialektam rakstur īgās iez īmes Daugavpils Po ļu ģimn āzijas skol ēnu radošajos darbos. No: Valoda – 2011. Valoda daž ādu kult ūru kontekst ā. XXI Zin ātnisko rakstu kr ājums. Daugavpils: DU Akad ēmiskais apg āds “Saule”, 2011: 27–33. 14. Language in the Periphery:Polish in Latgalia. No: FILOLOGIJA Nr. 16. Šiauliai: Šauli ų universiteto leidykla, 2011: 19–25. [Index Copernicus, MLA International Bibliography]

Refer ātu t ēzes: 1. Особенности польского региолекта в Латгалии : лексический аспект . Tarptautin ė mokslin ė konferencija: TARM ĖS – EUROPOS TAUT Ų KULT ŪROS PAVELDAS. Išpl ėstin ės tez ės. Vilnius: Mykolo Romerio universytetas, 2013: 39. 2. The Phonological System of Peripheral Polish Spoken in Latgale . No: The programme and abstracts of the CROSSLING SYMPOSIUM: Language Contacts at the Crossroads of Disciplines. Joensuu: University of Eastern Finland 2013: 42. 3. Daugavpils po ļu valoda: paaudžu aspekts. Daugavpils Universit ātes 54. Starptautisk ās zin ātnisk ās konferences t ēzes. Daugavpils: DU Akad ēmiskais apg āds “Saule”, 2012: 161.

10 4. Language in the Periphery: Polish in Latgalia. The Programme and the Abstracts of the VI International Conference “The World in the Language”. Šiauliai 2010: 32.

1. VALODU KOPIENAS K Ā IZP ĒTES OBJEKTS

1.1. Bilingv ālu un multilingv ālu kopienu sociolingvistiska izp ēte

Valodas kopiena ir „cilv ēku kopums, kas savstarp ējā sazi ņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piem ēram, izloksni” (VPSV: 419). Valodas kopienas aprakst īšanai svar īgs aspekts ir t ās locek ļu identifik ācija ar kopienu, nevis tikai kop īgs gramatisko normu lietojums (Hymes 1972: 54). Aprakstot divvalod īgas vai daudzvalod īgas kopienas, parasti tiek izmantoti termini bilingvisms un multilingvisms , tom ēr, ņemot v ērā pārādību individu ālo raksturu, tiem nav vienas visp ārpie ņemtas un visaptverošas defin īcijas. Par bilingv ālu indiv īdu var uzskat īt gan t ādu, kas prot divas valodas, gan t ādu, kuram ir divas dzimt ās valodas (Druviete 1996: 131– 132; Pa śko-Koneczniak 2011: 47–52). Šaj ā p ētījum ā par bilingv āliem jeb divvalod īgiem tiek uzskat īti respondenti, kuri p ārvalda divas no p ētāmaj ā are ālā lietotaj ām valod ām, ne ņemot v ērā šo valodu apg ūšanas veidu (bilingv āla ģimene, otra valoda ir valsts valoda u.c.) un iesp ējamo valodas apguves l īme ņa nevienl īdz īgumu, bet par multilingv āliem – respondenti, kuri p ārvalda tr īs un vair āk valodu. Vairum ā gad ījumu to var uzskat īt par soci ālo bilingvismu jeb divu vai vair āku valodu lietojumu sabiedr ībā identisk ās sociolingvistiskaj ās funkcij ās (Druviete 2010: 224), piem., ģimen ē tiek lietota po ļu un krievu valoda vai kult ūras jom ā funkcion ē po ļu, krievu un latviešu valoda. Uriels Veinreihs ir uzsv ēris, ka padzi ļin āta valodas un it īpaši valodu izp ēte nav iesp ējama bez valodas lietot ājiem un ka valodas izp ētei ir j ābūt cieši saist ītai ar soci ālo, kult ūras un politisko procesu izp ēti (Weinreich 2011: xxxi– xxxii). Promocijas darb ā lietotie kontaktlingvistikas termini valodu kontaktu situ ācija un interference lietoti saska ņā ar valodnieka skaidrojumu gr āmat ā „Languages in Contact” (Weinreich 1953: 1). Valodu kontaktu situ ācij ā divas vai vair ākas valodas p ārmai ņus lieto viens indiv īds, bet persona, kas lieto divas vai vair ākas valodas, attiec īgi tiek uzskat īta par bilingv ālu vai multilingv ālu. Īpatn ības, kas valod ā funkcion ē valodu kontaktu ietekm ē, tiek sauktas par interferenci (daž ādos valodas l īme ņos), kas run ātājam ir neapzin āts process. Pārmantotaj ā valod ā laika gait ā var rasties īpatn ības, ko var skaidrot ar nepiln īgu valodas apguvi un/vai valodas nivel ēšanos. Termins nepiln īga valodas apguve attiecas uz valodas lietot ājiem, kas nav piln īgi apguvuši izmantojam ās valodas sist ēmu, bet valodas nivel ēšan ās ir valodas elementu nodeld ēšan ās laika gait ā, parasti ekstralingvistisku faktoru ietekm ē (Polinsky 2006: 194). Daudzos kontekstos nav iesp ējams tieši noteikt, kurš process

11 valod ā ir noticis. Iesp ējama visu triju procesu – valodas kontaktu izrais īto pārmai ņu, valodas nepiln īgas apguves un valodas nivel ēšan ās mijiedarb ība. Ar valodas soci ālās dabas izp ēti ir saist īta ar ī sociolingvistika jeb „valodniec ības nozare, kas, izmantojot sociolo ģijas, psiholo ģijas, etnolo ģijas, politikas zin ātnes un citu humanit āro un soci ālo zin ātņu nozaru izp ētes metodes un sniegumus, p ētī daž ādu valodu vai vienas un t ās pašas valodas eksistences paveidu vai valodas vien ību variantu lietojumu valodas kolekt īvā, k ā ar ī korel āciju starp valodas lietojumu un sabiedr ības soci ālo strukt ūru” (Druviete 2010: 211). Promocijas darb ā sociolingvistiskais apraksts veidots, iev ērojot katra respondenta lietoto valodu apguves veidu un sociolingvistisk ās jomas, kur ās valoda funkcion ē. Sociolingvistisk ās jomas jeb valodas lietojuma jomas ir saist ītas ar situ āciju, cilv ēkiem un apst ākļiem, kuros tiek lietota k āda konkr ēta valoda vai t ās paveids (Fishman 1972: 248; Laurén, Myking, Picht 2002: 24; Druviete 2010: 194). T ā k ā l īdz šim nav izstr ādāta vienota sociolingvistisko jomu klasifik ācija un valodnieki uzsver, ka nav iesp ējama univers ālas klasifik ācijas izstr āde, tad, balstoties uz G. Šmita-Rora un Dž. Fišmana (Fishman 1972: 248– 252), k ā ar ī I. Druvietes (2010: 194–195) p ētījumos aprakst ītaj ām klasifik ācij ām, šaj ā darb ā tiek izdal ītas devi ņas sociolingvistisk ās jomas: ģimene, profesion ālā darb ība, neform ālie kontakti (draugi, pazi ņas), valsts un municip ālās varas un p ārvaldes instit ūcijas, sadz īve (tirdzniec ība, sadz īves pakalpojumi, vesel ības apr ūpe), izgl ītība, plašsazi ņas l īdzek ļi, kult ūra un reli ģija. Šo sociolingvistisko jomu izv ēli ir noteikušas Latgales po ļu kopienas īpatn ības. Balstoties uz periferi ālās po ļu valodas p ētnieku darbiem, līdz īgas valodas lietojuma jomas, aprakstot vec ākās paaudzes Latgales po ļu valodu, ir izdal ījusi ar ī M. Ostruvka ( ģimene, kaimi ņi, reli ģija, darbs, skola, administr ācija un plašsazi ņas l īdzek ļi), kas atvieglo p ētījumos ieg ūt datu sal īdzin āšanu (Ostrówka 2005: 90–95). Latgales po ļu valodas izp ētei ir nepieciešama ne tikai sociolingvistikas un kontaktlingvistikas, bet ar ī sal īdzin āmi sastat āmās valodniec ības metožu izmantošana. Sal īdzin āmi sastat āmā metode ir viens no valodu sal īdzin āšanas veidiem, kura m ērķis ir divu vai vair āku valodu sinhron ā st āvok ļa sal īdzin āšana, izdalot taj ās kop īgos un atš ķir īgos valodas elementus (N īti ņa 2007: 30). Aprakstot valodas materi ālu, tiek sastat ītas vai sal īdzin ātas divu vai vair āku valodu lingvistisk ās anal īzes vien ības un īpaši uzsv ērtas to atš ķir ības un/vai l īdz ība. Darb ā Latgales po ļu valodas materi āls pretstat īts po ļu literārajai valodai, k ā ar ī sal īdzin āts ar po ļu valodas zieme ļu periferi ālo dialektu, krievu, baltkrievu un latviešu valodas materi ālu. Sal īdzin ājumam izmantots galvenok ārt latviešu, krievu un baltkrievu liter ārās valodas materi āls, tom ēr nepieciešam ības gad ījum ā skat īti ar ī dialekti, sarunvaloda un vienk āršruna. Saska ņā ar valodnieku uzskatu, p ārmai ņas valod ā s ākas indiv īdu, ģime ņu un mazu grupu l īmen ī, kur t ās vai nu izz ūd, vai pak āpeniski izplat ās vis ā kopien ā (Druviete 2010: 86; Schwartz, Verschik 2013: 4). Runas individu ālais raksturs atspogu ļojas termin ā idiolekts , ko U. Veinreihs defin ē k ā

12 viena indiv īda runas ieradumu kopumu noteikt ā laik ā. Valodnieks ar ī nor āda, ka idiolektu izp ētei piem īt divi tr ūkumi: 1) runas konsekvenci var lab āk izp ētīt sarun ā; 2) idiolekts nav viendab īgs un var tikt t ālāk iedal īts runas stilos (Weinreich 1954: 389). Tom ēr termina idiolekts defin īcija nenor āda, vai tas attiecas tikai uz vienu indiv īda lietoto valodu vai ar ī visu indiv īda lietoto valodu kopumu (Ku ņicka 2014a: 129). Šaj ā p ētījum ā idiolekts ir defin ēts k ā viena indiv īda runas ieradumu kopums vien ā valod ā noteikt ā laik ā. Katra Latgales po ļu valodas kopienas locek ļa runa ir idiolekts, tom ēr visu valodas kopienas indiv īdu runas ieradumu kopums veido Latgales po ļu valodu. Kopum ā daudzvalod īgu kopienu lingvistisk ā izp ēte ir produkt īvs valodu kontaktu rad īto p ārmai ņu dokument ēšanas veids, kas ļauj ne tikai prognoz ēt k ādas konkr ētas valodas att īst ību, bet ar ī nov ērot daž ādu valodas paveidu attiec ības. Sociolingvistisks valodas kopienas apraksts ļauj lab āk izprast valodu vai to paveidu lietojuma jomas un funkcion ēšanu, t ādēļ to ir izmantojuši ar ī daudzi po ļu p ētnieki, piem ēram, A. Ze ļiņska, M. Ostruvka, H. Karasa un citi. Struktur ālo metožu piesaiste sal īdzin āmi sastat āmajai valodas anal īzei ļauj izveidot detaliz ētu visu valodas l īme ņu aprakstu. Latgales po ļu runas izp ētē izmantot ās metodes papildina ar ī dialektu izp ēte, jo Latgal ē lietot ā po ļu valoda pieder pie po ļu valodas zieme ļu periferi ālā dialekta.

1.2. Dialekts k ā valodas pamats

Klasisk ā dialektolo ģija p ēta lauku apvidos v ēsturiski izveidojuš ās izlokš ņu kopas jeb dialektus (Rudz īte 2005: 15; GP), tom ēr plaš ākā noz īmē terminu dialekts valodnieki lieto jebkura teritori āli vai soci āli atš ķir īga valodas paveida apz īmēšanai (Hymes 1972: 63; Trudgill 2000: 5; Герд 2005: 19). Po ļu valodniec ībā termins dialekts tiek lietots, ar ī aprakstot re ģion ālu liter ārās valodas paveidu – kult ūras dialektu , kas t āpat k ā po ļu liter ārā valoda no XIV līdz XVI gadsimtam att īst ījās uz po ļu valodas dialektu b āzes (Dubisz, Kara ś, Kolis 1995: 30). Šaj ā darb ā termins dialekts lietots, lai apz īmētu Latgales po ļu valodu, kas nav lauku apvid ū v ēsturiski izveidojusies izlokš ņu kopa, bet ir teritori āli atš ķir īgs po ļu valodas paveids. Latviešu un lietuviešu dialektologi atz īst, ka izloksnes literariz ējas un tradicion ālo izlokš ņu viet ā par ādās jauni teritori āli veidojumi (Stafecka 2000: 42; Šaudi ņa 2014: 146). Iesp ējams, lai sekm ētu valodniec ības terminu viennoz īmīgumu, re ģion ālu valodas paveidu apz īmēšanai būtu lietder īgi izmantot terminu re ģiolekts , kas īpaši uzsver p ētījumu are ālo aspektu. Termins re ģiolekts tiek defin ēts ar ī k ā valodas paveids, kas rodas, izloksn ēm nivel ējoties un taj ā pat laik ā mijiedarbojoties ar liter āro valodu (Mutsaers, Swanenberg 2012: 69). Dialektu aprakst īšanai dialektolo ģij ā tiek izmantotas divas pieejas: dialektu k ā sinhronu valodas sist ēmu apraksts un diferenci ālais apraksts

13 (Калнынь 2004: 6). Sinhronaj ā dialekta izp ētē tiek aprakst īti visi valodas līme ņi un elementi, ar ī tie, kas ir kop īgi ar liter āro valodu. Izmantojot diferenci ālo pieeju, tiek aprakst ītas tikai dialekt ā funkcion ējoš ās atš ķir ības uz liter ārās valodas vai cita sastat īšanai izmantot ā koda b āzes. T ā k ā dialektam vai izloksnei piem īt ļoti augsta variet āte (gan idiolektu, gan ģime ņu vai citu grupu līmen ī), tad to nevar aprakst īt k ā pilnu sist ēmu. Dialekts ir mutisks valodas paveids, un tas nav norm ēts. Pilnas m ūsdienu dialektu lingvistisk ās ainas izveidei ir j āpiev ēršas ar ī dialektu sociolingvistiskajam aprakstam, ko ir uzs ākuši ar ī latviešu valodnieki (Stafecka 2014a: 82–83; 2014b: 236–238). Šaj ā promocijas darb ā veikta po ļu valodas sociolingvistisk ā izp ēte vis ās paaudz ēs, sastat āmajai un sal īdzin āmajai anal īzei izmantoti l īdz šim veiktie M. Ostruvkas, I. Ruckas, H. Karasas, J. Paršutas p ētījumi par po ļu valodu Latvij ā, kas ļauj izdar īt piesardz īgus secin ājumus par valodas att īst ību. Izmantota ar ī J. Serocjuka ieteikt ā visu sazi ņas kodu materi āla izmantošana anal īzes veikšanai. Dialektolo ģijas metodes papildina sociolingvistikas un kontaktlingvistikas metodes daž ādu vienas valodas paveidu izp ētē.

1.3. Po ļu valodas periferi ālie dialekti

Pirm ās Že čpospo ļitas teritorija daž ādos v ēstures laikposmos iek ļā va gan tagad ējās Ukrainas un Baltkrievijas, gan Lietuvas, Latvijas un Igaunijas sast āvā esoš ās zemes. M ūsdien ās šaj ā teritorij ā dz īvojošo po ļu valodas aprakst īšanai dialektologi 2 izmanto terminu polszczyzna kresowa . Termina pamat ā ir etniskajai Polijai Pirm ās Že čpospo ļitas laik ā (l īdz 1772. gadam) piederošaj ām teritorij ām pievienoto pierobežas zemju s ākotn ēji t ēlainais, bet pašlaik ar ī funkcion ālais nosaukums Kresy . Krievu valod ā š ī po ļu valodas paveida apz īmēšanai tiek lietots termins польский периферийный диалект (Лазаренко 2009: 45). T ā k ā latviešu valod ā l īdz šim nav termina, kas apz īmētu p ētāmo po ļu valodas paveidu, autore izmanto krievu valodas termina tulkojumu – po ļu valodas periferi ālais dialekts . P ētījum ā izmantoti ar ī termini periferi ālā po ļu valoda , ar to apz īmējot perif ērij ā lietot ā kult ūras dialekta un po ļu valodas periferi ālo dialektu kopumu, un po ļu valodas zieme ļu un dienvidu periferi ālie dialekti – divu periferi ālo po ļu valodas paveidu apz īmēšanai. Termins Latgales po ļu valoda apz īmē Latgal ē lietoto po ļu valodu. T ālāk shematiski par ādīta Latgales po ļu valoda po ļu valodas sist ēmā, k ā ar ī periferi ālās po ļu valodas visp ārīgs iedal ījums.

2 Wernicz 1981, Turska 1995, Ostrówka 2005a u.c.

14

Pēdējos gados p ētāmās valodas teritori ālā aspekta izcelšanai vair āki Polijas Zin ātņu akad ēmijas p ētnieki lieto terminu re ģiolekts . Uz Lietuvas un Baltkrievijas po ļu valodu šo terminu attiecina Irida Greka-Pabisova (Grek- Pabisowa 2005: 77–78), bet uz Latvijas po ļu valodu – M. Ostruvka (Ostrówka 2005: 87). Termina re ģiolekts lietojumu sekm ē ar ī p ētāmā valodas paveida neviendab īgums. Periferi ālajai po ļu valodai ir divi paveidi: dienvidu periferi ālais dialekts un zieme ļu periferi ālais dialekts. Dienvidu periferi ālais dialekts uz po ļu valodas un ukrai ņu valodas kontaktu b āzes no XIV gadsimta ir att īst ījies mūsdienu Ukrainas teritorij ā (Ananiewa 1996: 17). Zieme ļu periferi ālais dialekts uz po ļu valodas un lietuviešu-baltkrievu substr āta kontaktu b āzes no XVI gadsimta ir att īst ījies Lietuvas un Baltkrievijas teritorij ā (Kurzowa 1993: 21). Vis ā t ās izplat ības are ālā periferi ālajai po ļu valodai ir daudz kop īgu īpatn ību, ko nosaka po ļu liter ārās valodas b āze, tom ēr gan abi dialekti, gan to teritori ālie varianti laika gait ā daž ādu kontaktvalodu ietekm ē ir att īst ījuši daudzas tiem rakstur īgas īpatn ības. Apskatot austrumsl āvu valodu ietekmi uz po ļu valodas zieme ļu periferi ālo dialektu, p ētnieki saskata tikai baltkrievu un

15 krievu valodas ietekmi, jo ukrai ņu valoda ir ietekm ējusi dienvidu periferi ālo dialektu. Šaj ā promocijas darb ā termini austrumsl āvu valodas , austrumsl āvu ietekme izmantoti, lai par ādītu krievu un baltkrievu valodas ietekmi, kura daudzos gad ījumos nav viennoz īmīgi noš ķirama un ir diskutabla ( Паршута 1984: 143). Līdz ās are ālajam iedal ījumam periferi ālaj ā po ļu valod ā izš ķir ar ī izgl ītoto sabiedr ības sl āņ u valodu jeb kult ūras dialektu un tautas dialektu jeb periferi ālo po ļu valod ā sensu stricto (Ананьева 2008b: 72). Kult ūras dialekts, pēc p ētnieku dom ām, ir radies uz po ļu liter ārās valodas b āzes, po ļu muižniekiem un gar īdzniec ībai p ārce ļoties uz perif ēriju, un laika gait ā iek ļā vis noteiktas tautas dialekta īpatn ības, bet tautas dialekts ir radies, kult ūras dialektam p ārkl ājoties lietuviešu un baltkrievu substr āta b āzei tikai 19. gadsimt ā (Turska 1982: 21–26; Grek-Pabisowa, Ostrówka 2012: 112). Latvijas po ļu valodas izp ētei l īdz šim ir piev ērsušies tikai daži zin ātnieki. T. Brajerskis ir p ētījis 18. gadsimta Po ļu Inflantijas dzejnieces Konstances Be ņislavskas valodu. 1961. gad ā izdotaj ā gr āmat ā „O J ęzyku Pie śni Konstancji Benisławskiej” ( Konstances Be ņislavskas dziesmu valoda ) vi ņš apskata dzejnieces valodu 18. gs. periferi ālās po ļu valodas kontekst ā, par ādot arhaiskos elementus, kas periferi ālajai po ļu valodai m ūsdien ās vairs nav rakstur īgi, un citus, kas taj ā turpina funkcion ēt. Filolo ģijas zin ātņu kandid āta disert āciju „Морфологическая система имен в польской речи жителей д. Дарвиниеки Мадонского района Латвийской ССР ” ( Latvijas PSR Madonas rajona Darvinieku ciema iedz īvot āju po ļu valodas morfolo ģisk ā sist ēma ) Baltkrievijas ZA J. Kupalas Literat ūras instit ūta un J. Kolosa Valodniec ības instit ūta padom ē 1970. gad ā ir aizst āvējusi J. Paršuta. Ar ī vair ākos zin ātniskos rakstos vi ņa p ārsvar ā apl ūko baltkrievu un krievu valodas, k ā ar ī nelielu latviešu valodas ietekmi p ētītaj ā materi ālā ( Паршута 1963, 1969, 1973a, 1973b, 1984). Autore uzsver, ka re ģiona lingvistisk ā situ ācija atspoguļojas ar ī po ļu valodas periferi ālaj ā dialekt ā, kuru ietekm ē ne tikai iepriekš min ētās valodas, bet ar ī to dialekti (Паршута 1969: 78). Divu Latvijas po ļu kopienu sociolingvistisku p ētījumu ir veicis V. Vereni čs. Analiz ējot Daugavpils apkaimes apdz īvoto vietu Peski I un Peski II, kā ar ī Kr āslavas rajona Kalniešu pagasta piecu ciemu po ļu kopienu sociolingvistisko situ āciju, p ētnieks pied āvā ierobežotu valodas materi ālu un koncentr ējas uz situ ācijas diahronisku aprakstu (pirms kara un 20. gs. 70. gados). Rakst ā analiz ēta po ļu valodas margin ālā loma t ā laika komunik ācij ā (ar ī ģimen ēs) un uzsv ērta baltkrievu valodas pieaugoš ā loma (Werenicz 1981: 277–293). Pēc Latvijas valsts neatkar ības atg ūšanas 20. gadsimta devi ņdesmito gadu s ākum ā po ļu inteli ģences valodu Rīgā un Daugavpil ī ir p ētījusi H. Karasa, aprakstot b ūtisk ākās fon ētisk ās un morfolo ģisk ās īpatn ības. P ētniece atz īmē, ka ierakst ītaj ā materi ālā vi ņa ir fiks ējusi daudzas po ļu valodas zieme ļu

16 periferi ālajam dialektam rakstur īgas par ādības, k ā ar ī krievu un baltkrievu valodas ietekmi, bet latviešu valodas ietekme ir sam ērā neliela. Latvijas po ļu valoda, p ēc H. Karasas dom ām, nav viendab īga. Da ļa po ļu, p ārsvar ā vec ākās paaudzes inteli ģence, run ā po ļu valodas kult ūras dialekt ā ar arhaisk ām īpatn ībām, citi vec ākās un vid ējās paaudzes p ārst āvji run ā kult ūras dialekt ā, kur ā figur ē daudzi krievu valodas elementi, vai periferi ālaj ā po ļu valod ā, bet jaun ākā paaudze run ā po ļu liter āraj ā valod ā, kur ā figur ē periferi ālās po ļu valodas un krievu valodas elementi (Kara ś 1995: 53). Ieskatu 16.–17. gadsimta Latvijas po ļu valodas leksikas izp ētē sniedz 2000. gad ā izdot ā V. Gruš čiņska gr āmata „Wokabularze ryskie na tle XVI- i XVII-wiecznej leksykografii polskiej” (Rīgas vokabul āri uz XVI–XVII gadsimta po ļu leksikogr āfijas fona). Viens no autora uzdevumiem ir rast atbildi uz jaut ājumu, vai apskat ītās po ļu valodas īpatn ības ir attiecin āmas uz periferi ālo po ļu valodu. Uz vokabul āru pamata tiek atlas īta leksikas grupa, kuru var nosaukt par re ģion ālismiem, tom ēr viennoz īmīgus secin ājumus autors neizdara. Līdz šim visapjom īgāko Latgales po ļu runas izp ēti ir veikusi Polijas Zin ātņu akad ēmijas (PZA) Sl āvistikas instit ūta valodniece M. Ostruvka, kura 2001. gad ā PZA ir aizst āvējusi promocijas darbu „Współczesna polszczyzna mówiona na Łotwie” (Latvij ā run ātā m ūsdienu po ļu valoda ). Autore analiz ē tikai vec ākās paaudzes Latgales po ļu valodu, kura ilgu laiku respondentiem bija vien īgais sazi ņas kods gandr īz vis ās jom ās. Darb ā aprakst īta Latvijas po ļu sociolingvistisk ā situ ācija daž ādos 20. gadsimta laika posmos, k ā ar ī Latgales po ļu valodas fon ētika, morfolo ģija, leksika un sintakse. Autore atz īst, ka Latgales po ļu valoda, kas ir att īst ījusies uz po ļu liter ārās valodas b āzes un ietekm ējusies no Lietuvas Lielk ņazistes po ļu valodas, ir re ģion āls po ļu valodas paveids ar daž ādu periferi ālu paz īmju kopumu atseviš ķos idiolektos. T āpat k ā citi p ētnieki, vi ņa uzsver b ūtisku austrumsl āvu valodu ietekmi un nelielo baltu valodu ietekmi Latgales po ļu valod ā. Vair āki Latvijas periferi ālās po ļu valodas aspekti atspogu ļoti daudz ās M. Ostruvkas publik ācij ās. Pašlaik PZA Sl āvistikas instit ūta p ētnieku kolekt īvs str ādā pie zieme ļu periferi ālās po ļu runas v ārdn īcas (Słownik mówionej polszczyzny północnokresowej) izveides, kur ā paredz ēts ietvert inform āciju ar ī par Latvijas po ļu valodas leksiku. Noz īmīgu p ētījumu, kur ā analiz ēta starpkaru perioda po ļu preses valoda Latvij ā, ir veikusi Iveta Rucka. 2009. gad ā PZA aizst āvētaj ā promocijas darb ā „J ęzyk polskiej mniejszo ści narodowej na Łotwie w okresie mi ędzywojennym (na materiale prasy i innych druków informacyjnych)” ( Po ļu maz ākumtaut ības valoda Latvij ā starpkaru period ā (uz preses un citu informat īvo izdevumu b āzes) ) pētniece apl ūko Latvijas po ļu valodas īpatn ības, sastatot t ās ar periferi ālās po ļu valodas īpatn ībām. Darb ā analiz ēta po ļu valod ā izdoto preses izdevumu po ļu valodas fon ētika, morfolo ģija, v ārddarin āšana, sintakse un semantiskie aspekti, k ā ar ī apskat īta po ļu maz ākumtaut ības situ ācija starpkaru period ā. Noz īmīgu darba da ļu veido v ārdn īca ar 1638 š ķirk ļiem, kas ietver periferi ālās po ļu valods leksiku. I. Rucka secina, ka analiz ētais materi āls

17 uzr āda re ģion āla kult ūras valodas paveida īpatn ības, kas ir vistuv āk Vi ļņ as apgabal ā run ātajam periferi ālajam dialektam. Latvijas starpkaru perioda po ļu valoda p ēc autores dom ām ir periferi ālās po ļu valodas paveids, kur ā v ēsturisku un soci ālu procesu rezult ātā ir att īst ījuš ās specifiskas īpatn ības, kas ir gan arhaiskas, gan liel ā m ērā saist ītas ar austrumsl āvu valodu ietekmi (Rucka 2008: 8). Līdzšin ējie p ētījumi r āda Latgales po ļu valoda, ka t ā ietver kult ūras dialektu un tautas dialektu jeb periferi ālo po ļu valodu sensu stricto . Ņemot v ērā latviešu valodas un t ās dialektu ietekmi, k ā ar ī atš ķir īgo citu kontaktvalodu lomu Latvijas teritorij ā, var pievienoties M. Ostruvkas uzskatam, ka po ļu valoda šeit ir g ājusi savu att īst ības ce ļu un atš ķiras no citiem po ļu valodas zieme ļu periferi ālā dialekta paveidiem, tom ēr jaut ājuma piln īgai noskaidrošanai būtu j āveic plašs v ēsturisko rakstu avotu p ētījums. Apkopojot visu iepriekš min ēto, var secin āt, ka daudzvalod īgu kopienu lingvistisk ās ainas aprakst īšana ir komplic ēts process, kur ā j āizmanto daž ādas pieejas. Latgales po ļu valodas, kas pieder pie po ļu valodas zieme ļu periferial ā dialekta, izp ētei ir j āizmanto gan periferi ālās po ļu valodas p ētnieku atzi ņas, gan sastat āmās un sal īdzinam ās valodniec ības, kontaktlingvistikas, sociolingvistikas un dialektolo ģijas metodes. Piln īgai Latgales po ļu valodas aprakst īšanai ir svar īga ar ī kopienas sociolingvistisk ās situ ācijas anal īze, kas veikta n ākamaj ā noda ļā .

2. PO ĻU SOCIOLINGVISTISK Ā SITU ĀCIJA LATVIJ Ā UN LATGAL Ē

2.1. Ieskats po ļu kopienas v ēstur ē un m ūsdien ās

Po ļu maz ākumtaut ībai Latvij ā ir piecus gadsimtus sena v ēsture, bet t ās pirms ākumi ir saist īti ar Livonijas orde ņa norietu. Po ļu vald īšanas divu gadsimtu laik ā uz Inflantiju p ārc ēlās 44 po ļu-lietuviešu muižnieku dzimtas, un apm ēram 24 v ācu muižnieku dzimtas tika p ārpo ļotas (Zajas 2008: 123–129). Po ļu Inflantijas past āvēšanas laik ā šejienes š ļahta akt īvi piedal ījās kopvalsts politiskaj ā, kult ūras un gar īgaj ā dz īvē. Kop ā ar muižniekiem te ierad ās ne tikai vi ņu ģimenes, bet ar ī atkar īgie zemnieki, dzimtcilv ēki un daž ādu profesiju pārst āvji (piem., po ļu skolot āji, arhitekti). P ēc Že čpospolitas pirm ās dal īšanas 1772. gad ā tagad ējā Latgale jeb Po ļu Inflantija non āca Krievijas Imp ērijas var ā, sākum ā Dvinskas provinces status ā, bet no 1802. gada k ā Vitebskas guber ņas da ļa (Manteuffel 1879: 21–23). P ēc Gustava Manteife ļa datiem, 1867. gad ā trijos Po ļu Inflantijas apgabalos (Daugavpils, R ēzeknes un Ludzas) dz īvoja apm ēram 225 t ūkstoši iedz īvot āju. Pils ētās dz īvoja ebreji, po ļi, baltkrievi un krievi, bet laukos – latviešu zemnieki un po ļu zemes īpašnieki (Manteuffel 1879: 44–65). 19. gadsimt ā un 20. gadsimta s ākum ā dižcilt īgo dzimtu īpašumi bija kult ūras un izgl ītības centri, k ā ar ī iev ērojami liter ārās darb ības š ūpu ļi.

18 Veiksm īga politisk ā situ ācija 1918. gad ā ļā va latviešiem izveidot savu neatkar īgu valsti, bet Polijai atg ūt pirms 150 gadiem zaud ēto neatkar ību. Starpkaru period ā Polijai un Latvijai bija 104 kilometrus gara kop īga robeža. Savstarp ējās po ļu-latviešu un Polijas-Latvijas valstu attiec ības bija labas (J ēkabsons 1994: 8). Tr īsdesmito gadu s ākum ā po ļi no Polijas brauca uz Latviju str ādāt lauksaimniec ībā. Latvij ā 1930. gad ā darboj ās 45 po ļu pamatskolas, kur ās m ācījās 5274 b ērni, bet pak āpeniska vald ības politikas mai ņa pret maz ākumtaut ībām, rad īja maz ākumtaut ību izgl ītībai nelabv ēlīgus apst ākļus. Jau 1934. gad ā po ļu skolu skaits samazin ājās par 23, tika aizliegta po ļu valodas un reli ģijas m ācīšana po ļu valod ā (Walewander 1993: 316–317). Starpkaru period ā vis ā valst ī uzplauka po ļu maz ākumtaut ības kult ūras dz īve. Latvijas po ļu vair ākumam (86,6%) bija Latvijas pilson ība, un 86% atzina po ļu valodu par savu dzimto valodu (Albin 1933: 23–25). Pirm ās Latvijas neatkar ību 1940. gad ā p ārtrauca PSRS, uzs ākot iedz īvot āju apspiešanu un represijas, kas turpin ājās ar ī Hitlera okup ācijas laik ā un p ēc kara beig ām. Izvesti uz Sib īriju, darba nometn ēm un nogalin āti bija ne tikai latvieši, bet ar ī daudzi po ļi. Ar p ārtraukumiem po ļu skolas Latvij ā past āvēja v ēl l īdz 1948.gadam (Kurczewski et al 2007: 61). P ēc Otr ā pasaules kara padomju gados po ļu maz ākumtaut ības sabiedrisk ā dz īve vairs netika atjaunota. I. Druviete uzsver, ka PSRS valodas politikas rezult ātā, Baltijas valst īs tradicion ālās minorit ātes, pie kur ām pieder ar ī po ļi, zaud ēja savas dzimt ās valodas (Druviete 1998: 14–15). Poliskuma elements tika pak ļauts laika iztur ības p ārbaudei. Tom ēr par sp īti agres īvajai p ārkrievošanas politikai po ļu minorit āte Latvij ā, un it īpaši Latgal ē, ir saglab ājusies. P ēc 2011. gada Tautas skait īšanas datiem, Latvij ā bija 44 772 (2,16%) po ļu taut ības iedz īvot āji, kuri p ēc krieviem (26,9%), baltkrieviem (3,3%) un ukrai ņiem (2,2%) veidoja ceturto p ēc skaita nacion ālo minoritāti valst ī3. Tabul ā 2.1.1. redzams, k ā ir main ījies po ļu skaits un procentu ālais sast āvs 1935., 1989., 2000., un 2011. gada Tautas skait īšanu sal īdzin ājum ā.

Tabula 2.1.1. Po ļu taut ības iedz īvot āju skaitliskais un procentu ālais sast āvs pēc tautas skait īšanas datiem Gads 1935 1989 2000 2011 Po ļu taut ības iedz īvot āju skaits 48 637 60 416 59 505 44 772 Po ļu taut ības iedz īvot āju 2,5 2,3 2,5 2,16 īpatsvars %

3 Visi dati par iedz īvot āju skaitlisko sast āvu ir balst īti uz inform āciju, kas pieejama Centr ālās statistikas p ārvaldes interneta vietn ē http://www.csb.gov.lv.

19 Vair āk nek ā puse no Latgales po ļiem (12 991) dz īvo re ģiona liel ākaj ā pils ētā – Daugavpil ī (14,1% no pils ētas iedz īvot ājiem), 772 po ļi dz īvo R ēzekn ē (2,5% no pils ētas iedz īvot ājiem) un 1 385 Kr āslavas novad ā (8,1% no novada iedz īvot ājiem). Pētniece Ilga Apine uzskata, ka Latvijas po ļi ir „optim āli integr ējušies” sabiedr ībā, izmantojot iesp ēju uztur ēt kult ūru, saglab āt savu identit āti un saikni ar t ēvzemi, taj ā pat laik ā akt īvi iesaistoties vis ās dz īves jom ās Latvij ā (Apine 1995: 101). Kopum ā var secin āt, ka kopš Latvijas neatkar ības atjaunošanas po ļu kopiena Latgal ē ir izveidojusi veiksm īgi funkcion ējošu izgl ītības un kult ūras infrastrukt ūru. B ērniem un jauniešiem ir iesp ēja m ācīties po ļu valodu, visi interesenti var akt īvi darboties po ļu kult ūras un trad īciju kultiv ēšanas jom ā, kā ar ī apmekl ēt dievkalpojumus po ļu valod ā. Nenoz īmīga ir po ļu iesaist īšan ās viet ējo pašvald ību administrat īvaj ā darb ā.

2.2. P ētījuma gaitas un respondentu raksturojums

Uzs ākot Latgales po ļu kopienas sociolingvistisk ās situ ācijas un po ļu valodas izp ēti, promocijas darb ā tika pl ānots p ētīt triju paaudžu runu vien ādā skait ā, tom ēr objekt īvu apsv ērumu d ēļ daž ādu paaudžu un trij ās pils ētās aptauj āto informantu skaits atš ķiras. Iesp ējamie respondenti ar po ļu biedr ību un priv ātu kontaktu starpniec ību tika mekl ēti trij ās Latgales pils ētās ar liel ākaj ām un akt īvākaj ām po ļu maz ākumtaut ības kopien ām: Daugavpil ī, Kr āslav ā un Rēzekn ē. Lai gan parasti dialektolo ģijas materi āls tiek v ākts lauku apvidos, autore ir izv ēlējusies pils ētas, ko nosaka periferi ālās po ļu valodas īpašais statuss resp. š ī valoda nav dialekts t ā klasiskaj ā izpratn ē, un blīvu po ļu apdz īvotu vietu tr ūkums laukos ne ļautu atspogu ļot visu paaudžu lietot ās po ļu valodas aktu ālo situ āciju Latgal ē kopum ā. Mekl ējot respondentus, atlases pamatkrit ēriji bija po ļu izcelsme, laba run ātprasme po ļu valod ā, dz īvesvieta Latgal ē un identificēšan ās ar po ļu kopienu. No triju gadu laik ā (2010–2013) kopum ā aptauj ātajiem 88 po ļiem, pētījumam tika izv ēlēts 81 respondents, no tiem 60 sievietes un 21 v īrietis. Respondenti tika iedal īti trij ās vecuma grup ās. Vec ākās paaudzes respondenti – 32 po ļi (dzimuši 1922.–1949.g.) m ājās ar vec ākiem sazi ņai izmantojuši tikai po ļu valodu, da ļai no vi ņiem l īdz 1948. gadam bija iesp ēja apmekl ēt po ļu skolu. Po ļu valoda funkcion ēja reli ģij ā, sazi ņā ar kaimi ņiem un da ļē ji ar ī cit ās sadz īves sf ērās. Vid ējās paaudzes respondenti – 20 po ļi (dzimuši 1950.– 1979.g.). Vi ņiem nav bijusi iesp ēja apmekl ēt po ļu skolas, prim ārais t ā laika sazi ņas kods sabiedr ībā bija krievu valoda. Jauktu ģime ņu veidošan ās rezult ātā šaj ā paaudz ē po ļu valoda vairs nebija prim ārais vai vien īgais sazi ņas kods ar ī ģimen ē. Po ļu valoda visvair āk tika izmantota sazi ņā ar vecvec ākiem. Visjaun ākajiem š īs paaudzes p ārst āvjiem bija iesp ēja stud ēt Polij ā. Jaun ākā paaudze – 29 respondenti (dzimuši p ēc 1982. g.). Šai paaudzei bija un joproj ām

20 ir iesp ēja da ļē ji ieg ūt izgl ītību po ļu valod ā, uztur ēt po ļu kult ūru un trad īcijas, doties apmai ņas braucienos vai stud ēt Polij ā. Vi ņu po ļu valoda pamatos ir skol ā iem ācīta po ļu liter ārā valoda. Materi āla v ākšanas gait ā netika atrasts visu vecuma grupu respondentu vien āds skaits, l īdz ar to vid ējās paaudzes respondentu skaits ir maz āks nek ā vec ākās un jaun ākās paaudzes respondentu skaits .. Tas skaidrojams ar po ļu valodas lietojuma samazin ājumu ģimenes lok ā padomju gados, kura iespaid ā pašlaik tikai nedaudzi vid ējās paaudzes poļi pārvalda po ļu valodu. Po ļu valodas nezin āšanu vid ējā paaudz ē ir nov ērojusi ar ī pētniece H. Karasa jau pag ājuš ā gadsimta 90-tajos gados (Kara ś 1995: 37). Informantu valoda ierakst īta lauka apst ākļos – aptauj āto personu mājās, darbaviet ā vai tiekoties viet ējo po ļu kopienu telp ās. Īpašu v ērt ību analiz ētajam materi ālam pieš ķir fakts, ka tas sav ākts valodas situ ācij ā, kur ā respondenti nepiespiest ā gaisotn ē run ā par savu biogr āfiju un sev tuviem tematiem ar interv ētāju, ko tie uzskata par „sav ējo”. Informantiem rad ās droš ības saj ūta, un vi ņi necent ās m āksl īgi uzlabot savas valodas kvalit āti, k ā tas notiek, run ājot ar citiem p ētniekiem, kas ir svešas personas un run ā po ļu liter āraj ā valod ā. Respondentu nepiespiest ību nodrošin āja intervijas vi ņiem pierast ās runas situ ācij ās (m ājās, po ļu biedr ības m ītn ēs, bazn īcās u.c.). Šie elementi ļauj runas situ ācij ā minimiz ēt nov ērot āja paradoksu un pieš ķir pētāmajam materi ālam liel āku ticam ības pak āpi (Labov 1972: 113). Interviju laik ā tika uzdoti jaut ājumi, kas ietverti izstr ādātaj ā anket ā, tom ēr, ņemot v ērā atš ķir īgos informantu sociolo ģiskos parametrus un atbildes, jaut ājumu forma un saturs tika piel āgoti individu āli katram respondentam. Interviju kop ējais garums ir apm ēram 100 stundas. Promocijas darb ā analiz ēti no visu respondentu intervij ām ekscerp ētie un transkrib ētie individu āli runas paraugi. Transkrib ētais materi āls aptver tekstu, kura apjoms ir no vienas l īdz div ām lappus ēm datorrakst ā (vid ēji 1,5 lpp.), no katra respondenta intervijas. Izv ēlētas interesant ākās vai inform ācijas zi ņā v ērt īgākās sarunas. Teksti transkrib ēti, izmantojot po ļu dialektolo ģij ā pie ņemtu pierakstu, ar autores ieviestaj ām korekcij ām. Emp īriskais materi āls papildin āts ar ī ar lauka pierakstiem – nejauši noklaus ītiem un pierakst ītiem tekstiem daž ādos po ļu organiz ētos pas ākumos vai br īvās sarun ās ar citiem po ļu taut ības p ārst āvjiem, kuri netika interv ēti.

2.3. Po ļu valodas situ ācija m ūsdien ās

Latgales po ļi, kuru priekšte či ir vair ākās paaudz ēs dz īvojuši p ētāmaj ā teritorij ā, prot ne tikai po ļu valodu, bet ar ī latviešu, krievu un citas valodas. Liel ākā da ļa no interv ētajiem po ļiem ir tr īsvalod īgi (46), t.i., br īvi run ā po ļu, latviešu un krievu valod ā (tikai viens no vi ņiem run ā po ļu, krievu un baltkrievu valod ā), 21 polis ir divvalod īgs (19 br īvi run ā po ļu un krievu valod ā, 2 – po ļu

21 un latviešu valod ā), bet četri no vi ņiem ir četrvalod īgi (l īdz ās po ļu, latviešu un krievu valodai divi po ļi br īvi run ā lietuviešu valod ā un divi ukrai ņu valod ā). Pēc Ū. Veinreiha dom ām, divvalod īgiem cilv ēkiem katras konkr ētas valodas lietojums ir saist īts ar sarunu biedru, sarunas tematu, situ āciju vai kontakta formu, kas var b ūt mutiska vai rakstiska (Weinreich 2011: 6). Ar ī Latgales po ļu sazi ņā katrai valodai ir sava loma. To vislab āk r āda konkr ētu valodu funkcion ēšana k ādā no devi ņā m sociolingvistiskaj ām jom ām: ģimene, profesion ālā darb ība, neform ālie kontakti (draugi, pazi ņas), valsts un municip ālās varas un p ārvaldes instit ūcijas, sadz īve (tirdzniec ība, sadz īves pakalpojumi, vesel ības apr ūpe), izgl ītība, plašsazi ņas l īdzek ļi, kult ūra un reli ģija. Respondentu atbildes liecina par po ļu valodas lietojuma samazin āšanos vis ās jom ās, piem ēram, tikai po ļu valodu ģimen ē lieto 12 respondenti (14,8 %). Ir j āpiekr īt profesora S. Dubiša uzskatam – tā k ā po ļu valoda nav vien īgais Latgales po ļu sazi ņas kods un t ās komunikat īvās iesp ējas ir ierobežotas, tad š ī valoda nivel ējas (Dubisz 1999: 89). P ētniece H. Karasa 1997. gad ā secin ājusi, ka po ļu valodas situ ācija Latvij ā uzlabojas un turpin ās uzlaboties (Kara ś 1997: 58–60), tom ēr pašlaik, ņemot v ērā po ļu valodas sarukšanu vis ās jom ās, šim uzskatam vairs nevar pievienoties.

2.4. Latgales po ļu lietoto valodu funkciju sociolingvistisks raksturojums

I. Druviete nor āda, ka, p ētot valodu kontaktus, ir j āpiev ēršas lingvistiskiem un sociolingvistiskiem faktoriem. Valodu radniec ības pak āpe var noz īmīgi ietekm ēt daž ādu lingvistisko īpatn ību p ārņemšanu no vienas valodas otr ā, bet valodas soci ālais vai administrat īvais statuss t ās prestižu (Druviete 2010: 221–222). Po ļu, latviešu un krievu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimei. Visas tr īs valodas ir fleks īvas un sint ētiskas. Latviešu valoda pieder pie baltu valodu grupas, bet po ļu un krievu valoda pieder pie sl āvu valodu grupas, tādēļ pieder ība vienai valodu grupai, iesp ējams, izraisa viegl āku elementu pārņemšanu no krievu valodas po ļu valod ā un to adapt ēšanu. Paral ēli valodu radniec ībai svar īgs faktors ir ar ī to funkcion ēšana konkr ēta teritorij ā. Izmantojot I. Druvietes izstr ādāto sh ēmu (Druviete 2010: 223), veikts triju Latgales po ļu lietoto valodu sociolingvistiskais raksturojums Latgales teritorij ā m ūsdien ās. Apraksts ir papildin āts, ieviešot parametru valodu kontaktu veids , kur ā k ā visizplat ītākais valodu kontaktu veids, kas izraisa divvalod ību vai daudzvalod ību, figur ē jauktas laul ības.

22 Tabula 2.4.1. Kontaktvalodu sociolingvistiskais raksturojums Latgal ē Valoda Latviešu Po ļu Krievu Etnosa tips Autohtons Alohtons Alohtons neunik āls unik āls neunik āls kompakts/izklied ēts izklied ēts Valodu kontaktu - Aneksija/ Migrācija/ aneksija ģen ēze migr ācija Valodu kontaktu Jauktas Jauktas laul ības Jauktas laul ības, de veids laul ības, facto valsts valoda valsts valoda PSRS laik ā Valodu kontaktu Tieši Tieši Tieši tips Bilingvisma/ Soci ālais Individu ālais Soci ālais multilingvisma tips Institucion ālais Augsts Zems Vid ējs 4 atbalsts Valodas prestižs Augsts Augsts Augsts L1 run ātāju 107 048 1 031 165 854 īpatsvars L2 prat ēji starp - 20 000 (2000. 921 000 (2000. latviešiem valsts gads) gads) mērog ā5 Lingvistisko Augsta Zema Augsta produktu izplat ība

Analiz ējot apkopoto inform āciju, ir ac īmredzams, ka valodu konkurences situ ācij ā Latgal ē visizdev īgākā situ ācija ir latviešu valodai, kurai gan nav pirm ās valodas lietot āju p ārsvara, tom ēr ir augsts institucion ālais atbalsts un lingvistisko produktu izplat ība. Krievu valodai ir liel ākais pirm ās valodas run ātāju skaits, bet tai ir vid ējs institucion āls atbalsts un augsta lingvistisko produktu izplat ība. Po ļu valodai sal īdzin ājum ā ar iepriekš ējām ir mazs pirm ās valodas lietot āju skaits, zems institucion ālais atbalsts un lingvistisko produktu izplat ība. Po ļu daudzvalod ībai ir individu āls, nevis soci āls raksturs, tom ēr t ā saglab ā augstu prestižu.

4 Lai ar ī krievu valoda nav atz īta nedz par valsts, nedz re ģion ālo valodu, Latgal ē (it īpaši p ētāmaj ās pils ētās) respondenti to plaši izmanto mutiskai sazi ņai administr ācijas sf ērā. 5 Dati no 2003.gada Valsts valodas centra izdot ā informat īvā izdevuma „Latviešu valoda, valodas Latvij ā”.

23 Izmantojot respondentu datus par valodu lietojumu daž ādās jom ās, ir iesp ējama Latgales po ļu lietoto valodu faktisko sociolingvistisko funkciju raksturojums pašlaik. Par pamatu izmantots I. Druvietes dal ījums četr ās valodas funkcij ās: monopolfunkcija, relat īva monopolfunkcija, valodu paral ēls lietojums un valodu epizodisks, nesistem ātisks lietojums (2010: 226).

Tabula 2.4.2. Kontaktvalodu faktisk ās lingvistisk ās funkcijas Joma/ Valoda Po ļu Latviešu Krievu Ģimene xx xx xx Profesion ālā darb ība x xx xx Neform ālie kontakti xx xx xx Valsts un municip ālās varas un p ārvaldes - xxx x instit ūcijas Sadz īve x xx xx Izgl ītība xx xxx x Plašsazi ņas l īdzek ļi x xx xx Kult ūra xx xx xx Reli ģija xxx x x (latgaliešu) xxx relat īva monopolfunkcija, xx valodu paral ēls lietojums, x epizodisks, nesistem ātisks lietojums

Tabul ā 2.4.2. dot ā kontaktvalodu faktisko lingvistisko funkciju ilustr ācija, kas analiz ēta no po ļu kopienas viedok ļa, ļauj izdar īt vair ākus secin ājumus. Pirmk ārt, nevienai no Latgales po ļu lietotaj ām valod ām nevien ā no sociolingvistiskaj ām jom ām nav monopolfunkcijas. Latviešu valodai pašlaik ir relat īva monopolfunkcija valsts un municip ālās varas un p ārvaldes instit ūcijas un izgl ītības jom ā. Lai gan abas jomas ir valstiski regul ējamas, taj ās tom ēr saglab ājas epizodisks krievu valodas lietojums. Krievu valodu k ā paral ēlo valodu po ļi izmanto seš ās no devi ņā m jom ām, bet t ās epizodisks lietojums pašlaik fiks ēts ar ī reli ģijas jom ā. Sal īdzinot ar starpkaru periodu, po ļu valoda, p ēc autores dom ām, ir zaud ējusi galveno sociolingvistisko jomu – ģimeni. M ūsdien ās daudzi p ētnieki ģimenei pies ķir galveno lomu valodas uztur ēšan ā un saglab āšan ā (Schwatrz, Verschik 2013: 1). Š īs jomas zudums liel ā m ērā ir saist īts ar vec ākās paaudzes apzin ātu atteikšanos no po ļu valodas ģimen ē jauktu laul ību vai izgl ītības iest āžu ietekm ē padomju gados. Po ļu valoda saglab ā relat īvu monopolfunkciju reli ģij ā, tom ēr pašlaik t ā tiek dal īta ar latviešu (latgaliešu) un krievu valodu. Neform ālo kontaktu jom ā t ā tiek lietota paral ēli ar krievu un latviešu valodu un p ēdējos divdesmit piecus gadus, k ā viena no paral ēlaj ām valod ām, funkcion ē ar ī izgl ītībā un kult ūrā. E. Haugens ir uzsv ēris, ka bilingv ālai izgl ītībai ir liel āka noz īme etnisk ās minorit ātes pašapzi ņas celšan ā, nek ā valodas saglab āšan ā (Haugen 1987: 26). Po ļu valodai

24 vēl arvien ir augsts prestižs t ās lietot āju vid ū, tom ēr liel āka noz īme ir latviešu un krievu valodas lietder ībai, par ko liecina, piem ēram, po ļu b ērnu s ūtīšana latviešu skol ās. Lai uzlabotu po ļu valodas st āvokli Latgal ē, nepieciešama motiv ēta un m ērķtiec īga maz ākumtaut ības valodas saglab āšanas programma, kuras att īst īšanai iesp ējams izmantot Lor ēna, Maikinga un Pihta izstr ādāto sociolingvistisko jomu dinamikas taksonomiju (Laurén, Myking, Picht 2002: 23–28). M. Ostruvkas p ētījums par po ļu valodas st āvokli Latgal ē 20. gadsimta beig ās r āda l īdz īgu sociolingvistisko ainu (Ostrówka 2005: 90–95). Sal īdzinot pētījumu datus, var secin āt, ka po ļu valodas loma Latgal ē sar ūk vis ās lietojuma jom ās, pieaug latviešu valodas lietojums, īpaši valsts un municip ālās varas un pārvaldes instit ūcij ās, sadz īvē un reli ģij ā, k ā ar ī krievu valodas lietojums sadz īvē un reli ģij ā. Po ļu kopienas sociolingvistiskais apskats r āda, ka po ļu valoda Latgal ē funkcion ē jau no 16. gadsimta vidus un pašlaik ir kontakt ā ar krievu un latviešu valodu, k ā ar ī po ļu liter āro valodu. Latgales po ļu valodas fon ētikas, morfolo ģijas, leksikas un sintakses sal īdzin āmi sastat āmā anal īze, kurai velt īta nākam ā noda ļa, atspogu ļo p ētāmā valodas paveida īpatn ības.

3. PO ĻU VALODAS ĪPATN ĪBAS DAŽ ĀDU PAAUDŽU ATŠ ĶIR ĪBU ASPEKT Ā

Promocijas darba trešaj ā noda ļā apkopotas un analiz ētas Latgales po ļu runas fon ētisk ās, morfolo ģisk ās, leksisk ās un sintaktisk ās īpatn ības daž ādu paaudžu run ā, kas re ģistr ētas transkrib ētajos tekstos (4. pielikums). Promocijas darba ierobežot ā apjoma d ēļ konstat ēto paz īmju ilustr ēšanai izmantota tikai da ļa no fiks ētajiem piem ēriem. Koncentr ētā veid ā valodas īpatn ību biežums triju p ētāmo paaudžu un pils ētu respondentu run ā ietverts 6. un 7. pielikum ā. Kā jau min ēts, fon ētisko, morfolo ģisko, leksisko un sintaktisko īpatn ību anal īze veikta l īdz īgi k ā citos periferi ālās po ļu valodas aprakst īšanai velt ītos p ētījumos.

3.1. Fon ētika

Valodas fon ētiski fonolo ģiskais l īmenis ir visvair āk pak ļauts pārmai ņā m, tom ēr materi ālā pierakst ītas ne tikai inov ācijas, bet ar ī arhaiskas īpatn ības, kas vairs nefunkcion ē po ļu liter ārajā valod ā. Tabul ā 3.1.1. dotas Latgales po ļu run ā konstat ētās prosodijas, patska ņu, l īdzska ņu un puspatska ņu lietojuma īpatn ības ar piem ēriem. Nor ādīts ar ī respondentu skaits, kuru run ā katra īpatn ība fiks ēta.

25 Tabula 3.1. Latgales po ļu runas fon ētisk ās īpatn ības Resp. Fiks ētā īpatn ība Piem ērs sk. Uzsvars Oksiton ēze ʒ’ef ˈčyn , v́ elka ˈnoc , ta ˈńei̯ , ty: śonc 37 ośem ˈset , pof ˈtuš , ńe ˈύem , u ˈmńe Proparoksito ˈńe była , ˈʒ’el’im s’e , pa ˈḿe:ntai̯ u, 24 nēze rol’ ˈńi:ka ḿi, ˈpušk iná , žura ˈv́ inovy Sp ēcīgs paroksitonisks ˈˈ š’ ṕev a: č’, v́ eˈˈ ǯ’el i: , 6 uzsvars un patska ņu možli ˈˈ voš’ č’i: , byli pola ˈˈ kam i: pagarin āšana p ēdējā zilb ē Patska ņu pagarin āšana vo: isko p o: lsk é , to m a: my moi̯ ei 48 uzsv ērt ā zilb ē s’ o: stra , pšev a: žńe fšysk é o: ńi byl’i rol’ ˈńi: ka ḿi Pagarin āta patska ņa a: kšy ča: łam i płak a: łam , nu i̯ a: k za 70 izruna uzsv ērt ās zilb ēs gžyb a: ḿi pšyi̯ ež ǯ’ai Patska ņu o, e kvalit ātes dem abil’izova:ný , amerytura , z 49 mai ņa uz a γarba:tai , l’ix a v́ e gʒ’e , fšystku smažo:n a Pagarin āta patska ņa e: bož e: go naru ʒe: ńa, fest s’v ́ int e: go 65 izruna uzsv ērt ās zilbēs i̯ eǯe: go e>i sašaurin āšan ās ńiʒ’e:l’a , ḿis’iła , stryi̯ ičny , c’eb í , du 47 neuzsv ērt ās zilb ēs v́ ińź eńa, ku ńeč’ńi e>y sašaurin āšan ās γyktaruf, čykali , vyt ymṕi:l’i , v́ enc yi, 15 neuzsv ērt ās zilb ēs inn y kl’a:sy , bys kul’e:i Diftongisko savienojumu ir , apš yr nyi , ṕir oškí , f paz’ ʒ’ir ńi:ku , 16 yr izruna pot s yr ve:tu , uḿir al’i Diftongisk ā savienojuma ei̯ tut e, bl’iž e, v́ e:nc e, puz’ ńi, tut y, 18 redukcija leks ēmas izska ņā v́ enc y, dłuž e, i tak dal i un patska ņa kvalit ātes mai ņa Patska ņa ô izruna uzsv ērt ās do p ôl’sk í , bôže naro ʒe: ńe, žône , 36 zilb ēs môi oi̯ c’ec, m ôk, ńi m ôgłam Patska ņa o: izruna uzsv ērt ās co: s’ zr o: bic’́ , du kus’c’ o: łu p o: tem 63 zilb ēs stoł Divska ņa oͧ izruna łi:g uo, sk uoła , v uogre , v bał uoži 14 o>u sašaurin āšan ās xumonty , pu truše č’k u, 55 neuzsv ērt ās zilb ēs rusyfiḱ uva:ny , udra:zu , u il’e ó–o jaukšana šk oł, o bože m oi̯ , bž o: sk í , sł of 17 o–ó jaukšana mł učšy , do v uiska , dyre:kt ur, cus’ 16 Patska ņa u: izruna uzsv ērt ās poft u: žyc’ , cu: rke , i̯ u: tro , du: žo 50 zilb ēs

26 Patskanis u piesprauduma uzmar 1 funkcij ā Patska ņa i: izruna uzsv ērt ās carska rus’ i: i̯ a, bžoskv́ i: ńe, 59 zilb ēs symbol’ i: čń e Patska ņu i–y jaukšana xys tor’ia 1 Patska ņa y: izruna uzsv ērt ās γ’istor y: čne , sxvy :c’i , dut y: čy 51 zilb ēs Patska ņu y–i jaukšana na bar’ itô ńe, krux’ i, v r’ iʒe, 29 zoba č’ili Patska ņu y–i jaukšana 1. my vyi̯ ež ǯ’a ḿi, otpov́ ada:ḿi, za:fše 1 pers. tag. dsk. darb ības zb era:́ ḿi s’e, fspo ḿina: ḿi vārdu izska ņā Diftongisko savienojumu konsultacyi ̯ e, ros’ ii ̯ anka , kul’a:c yi ̯ a 22 -ii̯ -, -yi̯ - izruna Naz ālo Asinhrona un rom bał , na pasterk a, za k irx́ u 20 patska ņu denazaliz ēta izruna Sinhrona, vn en čno ść i, on koxau curk a, ton 61 asinhrona, ćelenc ǫ šynk ę, uže ńił śę, spotkał s’ e denazaliz ēta Naz ālo patska ņu ǫ, ę by ˈła zam ǫžna , byc’ ks’ on ʒem , 10 jaukšana ra:zem vz’ o:n te Cieta p izruna m īkst ā ṕ viet ā kar p v gal’are:c’e 3 t’, d’ izruna aizguvumos un t’ ex ńič’na, stu d’ i̯ ui̯ e, i ʒ’eal’ny , 7 t’, d’, ʒ́ , ʒ’ izruna aizst ājot t, be ńʒ́ ǫ v́ eʒ́ eli d Patska ņa d redukcija s’eḿo:ro , s’e ḿil’et ńa 2 Līdzska ņa k–č’ substit ūcija č’is’e:l’em 1 Eksploz īvo sl ēdze ņu f kabi ńe:c’e , ǵeografií , z’ v́ ozda , 7 jaukšana g–k, g–ǵ, g–z’ , x– kšesna , l’e xko k, k–x g zudums leks ēmas s ākum ā čy ʒ’e ńiko:l’ek , vyv́ e:źli ʒ́ eś, ʒ’e my 11 pirms afrikat īvajiem by:l’i sl ēdze ņiem ʒ́ , ʒ’ Līdzska ņu ʒ–ǵ substit ūcija kol’e: ǵi 2 ć–c’ substit ūcija xce: c’ e, ʒ’e c’ ḿi, s’ v́ eńc’ ic’ 47 ć–č’ substit ūcija mu v́ ič’, i̯ eš’ č’, rob í č’, š’l’e č’ 24 č–č’ substit ūcija obole v́ ič’, pu truše č’ku 30 ʒ́ –ʒ’ substit ūcija ʒ’eń uro: ʒ’in ʒ’atka , pšyxo: ʒ’i 47 ʒ́ –ǯ’ substit ūcija po v́ eǯ’aṷy, ǯ’atko v́ e, opxo ǯ’imy 26 ǯ–ǯ’ substit ūcija pšyi̯ ež ǯ’ai , vyi̯ ež ǯ’aḿi 5 ɳ izruna v ārda izska ņā akcent na gramatyke ɳ 1 ń–n jaukšana ščens’l’iva , pofsta ncy, 8

27 ś–s’ substit ūcija s’edem ʒ’e s’ o:nty rok , s’ ṕeva:l’i 53 ś–š’ substit ūcija ko š’ č’uł , š’ ostr ę, š’ v́ entego 24 š–š’ substit ūcija č’š’ e:ba , za č’š’ ima:li, pa čš’ im 20 ź–z’ substit ūcija z’ el’o:ne , z’ emi , i̯ ez’ ʒ’imy 41 ź–ž’ substit ūcija i̯ ež’ ǯ’iłem , ž’ l’e , na obo ž’ e 3 ž–ž’ substit ūcija pšyi̯ ež’ ǯ’a:l’i , zauva ž’ i:li , ńi 4 ły ž’ eč’ki z–ź, z’ substit ūcija źv́ onsku , z’ l’itvy , źv́ onzac’ , ź ńim 16 ś, ź–s, z substit ūcija zl’e , sl’ec’ , sl’ižyk í , v go sc’ax 8 s–s’ substit ūcija s’ ṕisek , ko ḿis’ i̯ e 3 s–š substit ūcija študiova ṷam , sto šunek 2 š epent ēze s x šs’c’ina ḿi 1 z redukcija leks ēmas na čy, na č’i 11 sākum ā γ realiz ācija γry ńe:v́ ič, γromykí , γaftovane 16 γ’ realiz ācija γ’istor’ii̯ a, γ’itlera 4 x’ izruna ska ņu kop ās xy maco x’ i, gma x’ i 4 x’ izruna ska ņu kop ās xe tro x’e , l’i x’e ń 2 r’ –r jaukšana te r’ itor’ium 8 ž, š – r, r’ jaukšana trex vnu:kuf , mńe to: ob ry:dło , tr’ i 3 rok í r–ž, š jaukšana s xu: žem , pšet p šeʒ’a:dek 4 f redukcija ṕer šy ṕôntek 9 f redukcija v ārd ā wtedy tedy mo:da taka była 18 v vokaliz ācija ṷot eu ské , vas’il’ eu sk e,́ nu pr au da 9 l–l’ substit ūcija po: l’ sk é , pšyi̯ ixa:l’ i zoba čyl’ i, 53 ku l’ ega ṷ–ł substit ūcija ko ńč ył łotefska ško: ła, ńi s łuxa ła 74 ro ʒ’icuf ł–l jaukšana łegenda , ḿeška łi, na reko łekci̯ ax 21 l epent ēze rozmav l’ a:l’i , nakarm l’ ona 7 ṷ realiz ācija by ṷ ṷotyšem , on by ṷ voi̯ ennym 56 žo ṷńežem l–ṷ jaukšana po ṷova k ṷasy xo ʒ́ i na ńeḿeck í 1 i̯ piesprauduma funkcij ā z i̯im , i̯ix 2 i̯ –v substit ūcija rozb í va:ła s’e 1 Cieta l īdzska ņu izruna pirms na kov́ eńskei , u dru gei , universytety 36 patsk. i

Fon ētisk ās īpatn ības daž ādā kvalit ātē un kvantit ātē fiks ētas visu respondentu run ā. Visizplat ītākās īpatn ības ir patska ņu pagarin āšana un

28 kvalit ātes mai ņa, k ā ar ī l īdzska ņu substit ūcija. Periferi ālās po ļu valodas sensu stricto patska ņu un l īdzska ņu kopumu laika gait ā ir ietekm ējusi krievu, ar ī baltkrievu un lietuviešu valoda, t ādēļ š ī paveida lietot āju run ā konstat ēts visvair āk īpatn ību, it īpaši palataliz ētu l īdzska ņu. Kult ūras dialekta lietot āju run ā sastopamas p ārsvar ā nedaudzas, visbiež āk arhaiskas īpatn ības, bet jaun ākās paaudzes valod ā, kas balst īta uz m ūsdienu po ļu liter āro valodu, fiks ēta sp ēcīgākā latviešu valodas ietekme ( īpaši R ēzekn ē). Fon ēmu un to variantu lietojums ir ideolekt āls 6. Latviešu valodas ietekme saskat āma t ādās īpatn ībās k ā sp ēcīgāks paroksitoniskais uzsvars un patska ņu pagarin āšana neuzsv ērt ās zilb ēs, l īdzska ņa v vokaliz ācija v ārda vid ū aiz patska ņa, prepalat ālo afrikat īvo sl ēdze ņu ć, ʒ́ aizst āšana ar m īkstajiem lamin āli alveol ārajiem afrikat īvajiem sl ēdze ņiem č’, ǯ’, ciet ā l īdzska ņu izruna pirms i, e vai l–ł substit ūcija. Augšzemnieku dialekts, iesp ējams, ir ietekm ējis liel āku līdzska ņu palataliz ēšanas pak āpi (Rudz īte 1964: 302–303). Mūsdienu po ļu liter ārajai valodai rakstur īgās ska ņas t ādas k ā ṷ ir sastopamas visu jaunākās, daudzu vid ējās un dažu vec ākās paaudzes respondentu run ā, bet, piem ēram, arhaiskais γ – tikai dažu vec ākās paaudzes pārst āvju valod ā, kuri p ārsvar ā lieto kult ūras dialektu. T āpat k ā citos po ļu valodas zieme ļu periferi ālajos dialektos, gandr īz visi l īdzska ņi atš ķiras ar sp ēcīgāku m īkstin ājuma pak āpi vec ākās paaudzes, īpaši periferi ālās po ļu valodas sensu stricto lietot āju run ā. Š ī paz īme ir saist īta ar krievu un baltkrievu valodas ietekmi, tom ēr l īdzska ņu palataliz ēšana ir rakstur īga ar ī latviešu valodas augšzemnieku dialektam (Breidaks 2007: 110; Endzel īns 1951: 189– 190). Patska ņu atš ķir ības ir saist ītas ar to pagarin ājumu un patska ņu kvalit ātes mai ņu. Latgales po ļu valodas fonolo ģiskaj ā sist ēmā ir sešas patska ņu, divas puspatska ņu un divdesmit asto ņas l īdzska ņu fon ēmas, tom ēr liel āks ir fon ēmu variantu skaits. Tas ir saist īts ar po ļu liter āraj ā valod ā spor ādiski funkcion ējošu fon ēmu variantu č’, ǯ’, c’, ʒ’, s’, z’, š’, ž’, γ, l’, ł plašu realiz ēšanos. Sastopama līdz īgu l īdzska ņu substit ūcija kontaktvalodu, īpaši krievu valodas, ietekm ē. Domin ējoš ās valodas fon ētisko paz īmju izplat īšan ās uz soci āli maz āk noz īmīgām valod ām fiks ēta ar ī citos p ētījumos ( Бурлак , Старостин 2005: 62). Fon ētisk ās īpatn ības izraisa ar ī p ārmai ņas daž ādu v ārdš ķiru morfolo ģij ā. Gandr īz visas min ētās fon ētisk ās paz īmes Latgales po ļu vec ākās paaudzes run ā ir pierakst ījuši ar ī citi p ētnieki, un daudzas no t ām atspogu ļotas ar ī starpkaru perioda po ļu preses izdevumos (sk. Ostruvka, Rucka). Tom ēr šaj ā darb ā pirmo reizi fiks ēta garo patska ņu izruna neuzsv ērt ās zilb ēs un po ļu liter ārajai valodai nerakstur īgs sp ēcīgs paroksitonisks v ārdu uzsvars, cieto līdzska ņu izruna pirms i, e, k ā ar ī atš ķir īgi afrikat īvie sl ēdze ņi. Pirmo reizi analiz ēta visu paaudžu runa un konstat ēts, ka visbiež āk fon ētisk ās īpatn ības pierakst ītas periferi ālās po ļu valodas sensu stricto lietot āju, ret āk kult ūras

6 Tas par ādīts ar ī p ētot konkr ēta respondenta valodu (Ku ņicka 2012c: 14–18).

29 dialekta lietot āju run ā, bet jaun ākās paaudzes valod ā, kurai pamata ir po ļu liter ārā valoda, re ģistr ētās paz īmes saist ītas ar agr āk nefiks ētu latviešu valodas ietekmi (Ku ņicka 2014a: 134–138; Ku ņicka 2013a: 126).

3.2. Morfolo ģija

Po ļu valoda ir fleks īva valoda, un t ās periferi ālajos dialektos v ērojama kontaktvalodu ietekme t.i. ar to saist ītā interference daž ādu v ārdš ķiru formu veidošanas un funkcion ēšanas jomā. Morfolo ģisk ās īpatn ības galvenok ārt ir saist ītas ar dzimtes, loc ījuma un skait ļa p ārmai ņā m. Daudzas p ētāmajos tekstos konstat ētas īpatn ības ir saist ītas ar dzimtes opoz īcijas neitraliz ēšanos daudzskaitl ī. Po ļu liter āraj ā valod ā lietv ārdus iedala trij ās dzimt ēs (v īriešu, sieviešu, nekatra), bet v īriešu dzimtes lietv ārdus v ēl papildus iedala, lietv ārdos, kas apz īmē v īriešu dzimtes personas (piem., mācītājs, skolot ājs) pol. 'm ęskoosobowy', un lietv ārdos, kas apz īmē v īriešu dzimtes dz īvas b ūtnes, priekšmetus un par ādības (piem., suns, galds, lietus) pol. 'm ęskonieosobowy'. Tā k ā p ētīta tiek Latgales po ļu valoda un l īdz šim latviešu valod ā nav atbilstoša termina, tad šiem po ļu terminiem nepieciešams dot latviskus ekvivalentus. Promocijas darba autore, p ēc valodnieka O. Buša ieteikuma, pied āvā terminus personas v īriešu dzimte un bezpersonas v īriešu dzimte . Daudzskaitl ī sieviešu dzimtes, nekatras dzimtes un bezpersonas v īriešu dzimtes lietv ārdi tiek loc īti p ēc vien āda principa, bet personas v īriešu dzimtes lietvārdu loc īšana atš ķiras. Periferi ālaj ā po ļu valod ā notiek š īs opoz īcijas neitraliz ēšan ās, kuras rezult ātā materi ālā konstat ētas p ārmai ņas daž ādu vārdš ķiru funkcion ēšan ā. Tabul ā 3.2.1. apskat ītas Latgales po ļu valod ā lietoto lietv ārdu, vietniekv ārdu, īpaš ības v ārdu, apst ākļa v ārdu, skait ļa v ārdu un darb ības v ārdu īpatn ības un nor ādīts respondentu skaits, kuru run ā katra īpatn ība fiks ēta.

Tabula 3.2.1. Latgales po ļu runas morfolo ģisk ās īpatn ības Resp. Fiks ētā īpatn ība Piem ērs sk. Lietv ārds Dzimtes mai ņa patska ņa o ta i̯ aika i rozb iva:łá s’e , ḿasta 22 kvalit ātes mai ņas uz a rezult ātā była , ta płutna tšymała s’en Citi dzimtes mai ņas gad ījumi f šu:stom kła:s’e , to by ṷa 16 čvarta ǵimnazi ̯ um , dv́e koty , f ṕecy Izmai ņas lietv ārdu loc īšan ā žel’azna kol’e:i̯ a, do ko ść oṷu, 49 vienskaitl ī ńe znaš jenzyk u, puł rok a pšešła , každei cur ké , ukrašam

30 xoink a, dv́ e koty i ḿeli ṕes… ṕesa , z moi̯ ei ma :m ei Izmai ņas lietv ārdu loc īšan ā ʒ’atkí i pra ʒ’atko:v́ e teš 45 daudzskaitl ī pol’a:cy , sa ḿi łutyš y, ušk í z gžyba ḿi, co ś z žurav́ in uf , c’astk í tak é b es...́ beś sôl’i , ńe rosi̯ an uf ńe było , ḿeli ko ńi śv́iń, ʒ’e:c’i pol’a: kí Lietv ārda lietošana vienskaitl ī, bar ʒo ḿał dužu tyx pšyi ̯ ac’el’ 2 aizst ājot daudzskaitli fs’rut ks’enžy Lietv ārda daudzskait ļa veidošana mńe zafše čšeba było 1 bez l īdzska ņu mijas ucało:vac’ re:ńkí Vienskaitlinieku lietošana dva rôka , rybne byl’i i̯ eʒeńa 10 daudzskaitl ī Deminut īva veidošana ar po ļu babul’i ńka , oi božy ńka mui , 4 valodai nerakstur īgām izska ņā m brac’ik Vietniekv ārds Vīriešu dzimtes dsk. 3. pers. połužyli kartofelk í i ońi 11 vietniekv ārda lietojums sieviešu zmarzły , tym bar ʒ́ ei že ońi sǫ dzimtes un nekatr ās dzimtes aktork í apz īmēšanai Daudzskaitl ī pieder ības domy našy spali:ły śe, a našy 3 vietniekv ārdam nasz vis ās krev ńi dzimt ēs galotne -y Daudzskaitl ī vietniekv ārdam, mo i kul’iža:nkí , tvo i tut gže:x’i 9 saska ņojot ar lietv ārdu, kas nav vīriešu dzimtes persona, galotnes -y, -i aizst āj -e Daudzskaitl ī vietniekv ārdu ar pšyi̯ ećele ktur e, i ʒ’atk í i bapk í 6 galotni -e lietojums apz īmējot v īr. i fšystk ́e dz. personas Vietniekv ārda wszyscy žeby fšy:stk í v́ iʒ’a:l’i , s’e ʒu 6 daudzskait ļa formas wszystkie pła: ču fšystk í lietojums vis ās dzimt ēs Vietniekv ārdu taki, jaki lietojums tak í ḿiṷe dobre , dobžy lu ʒ́ e ǀ 4 vienskaitl ī, apz īmējot lietv. i̯ ak í ońi byli głod ńi daudzskaitl ī Vietniekv ārda ģenit īva, nevis i̯ a udda:i̯ em c’e:bé , čuła 4 dat īva formas lietojums s’e:bé nurmal’ ńe Instrument ālī vietniekv ārdam ze mn oi ̯ , z moi̯ ei ma:mei 2 galotne -oj, -ej nevis -ą

31 Lokat īvā vietniekv ārdam jaki v i̯ ak em to rôku 2 galotne -em aizst āj -im Vietniekv ārds v īr. dz. vienskaitl ī, tak é atrakci̯ e ktury ńe v́ iʒ́ aṷem 2 lietv ārds siev., nekatr. dz. na ṷotv́ e daudzskaitl ī Sieviešu dzimtes lietv ārds lietots takí zakvaska na ca:ły po:st 1 ar vietniekv ārdu v īriešu dzimt ē Personas vietniekv ārdu lietojums i̯ a i̯ eden ras vz’e:ł em , i̯ a 81 līdz ās darb ības v ārdam personas i̯ est em irena form ā Izvair īšan ās no vietniekv ārdu ro ʒ́ ice moi ̯ ego taty , ona mǹe 81 enkl ītisko formu lietojuma muvi Vietniekvārdu ar formantiem -ny , ixny pra pra wysłany był za 4 -na lietojums polityka, i̯ ei ̯ ny dva braty Siev. dz. viensk. 3. pers. i̯ a: ńi pa ḿentam i̯ ei , zaprosi ṷ 4 vietniekv ārda dat īva forma jej i̯ ei ̯ do ta ńca akuzat īva ją viet ā Nenoteikto vietniekv ārdu ar cos’c’i tak e:gó , i̯ ak es’́ ći 8 formantu -ści lietojums kuzynov ́ e, gʒ’es’c’i z v́ il’na był Nenoteikto vietniekv ārdu ar i̯ ak í ńikol’ek fason , ʒ’e 5 formantu ni- lietojums ńiko:l’ek , kto ńikol’ek łai̯ ał s’e v domu Vietniekv ārds samy aizst āj f ten samy ʒ’e ń, samy 1 vietniekv ārdu sam po čontek Īpaš ības v ārds Visp ārākās pak āpes veidošana ar sama starša , samy dužy 12 vietniekv ārda sam form ām Vietniekv ārda sam lietojums kop ā sa:myi nail’epšy u: č’e ń po 1 ar īpaš ības v ārdu visp ārākaj ā stôp ńu pak āpē Apst ākļa v ārds wi ęcej aizst āj był v́encei durôsły, on był 2 bardziej pārākās pak āpes v́e:nce vykštałcôny veidošan ā Īpaš ības v ārdam, apz īmējot dobr e l’u ʒ’e , nu ḿeiscov e 12 vīriešu dzimtes lietv ārdu dsk., žy ʒ’i galotne -e aizst āj galotnes -i, -y Īpaš ības v ārdam, apz īmējot p’enkn y mudlitvy , l’e:pš y 12 lietv ārdu, kas nav v īriešu dzimtes uro ʒai̯ e persona, dsk. galotne -y aizst ājot -e Nomin ālaj ā izteic ējā īpaš ības v. by ṷo važn o 1 galotne -o

32 Īpaš ības v ārda akuzat īva xo ʒe na łotefsk a mša , i̯ a 7 aizst āšana ar nominat īvu otdała starš a curka Īpaš ības v ārda instrument āļ a ǹe by ṷa le ńiv a ʒ́ ef čyna 2 aizst āšana ar nominat īvu Īpaš ības v ārdam nominat īvā, ḿasta była bar ʒu mło:d a 7 saska ņojot ar nekatr ās dzimtes lietv, galotne -a patska ņa e kvalit ātes mai ņas uz a rezult ātā Īpaš ības v ārdu nominat īvā ńev ́ e:l’k ií ̯ o:kres , te c’otk í 9 vienskaitl ī galotne -yj, -ij un star yi ̯ e daudzskaitl ī -ije, -yje Ģenit īva konstrukcijai atbilst z ma ḿinei ̯ stro:ny 4 pieder ības īpaš ības v ārds ar formantu -iny Īpaš ības v ārdam instrument ālī s sło:tk ai vo:dai 4 galotne -aj Īpaš ības v ārdam instrument ālī tak o ńi cał ei ro ʒ’inei fšystk é 1 galotne -ej aizst āj -ą vyi̯ exal’i do po:l’sk í Īpaš ības v ārdam lokat īvā galotne môge v łotefsk am 7 -am aizst āj -im Īpaš ības v ārdam lokat īvā galotne v ros’isk em rozma:v́ am 1 -em Īpaš ības v ārdu veidošana ar po ļu bapc’a sta ˈre ńka , zafše tak í 9 liter ārajai valodai nerakstur īgiem elegantny był , pšyi ̯ aźlive , vai atš ķir īgiem formantiem dobžen ks’onc Lietv ārds N., bet īpaš ības v ārds Ģ. byli pod źemnyx čšy fxôdy 2 Lietv ārds vsk., bet īpaš ības v ārds nau čai̯ ǫ nas v i̯ enzyku 1 dsk. ṷotefskim ale teš i f polskix Īpaš ības v ārds vsk., bet lietv ārds i̯ eželi ńe zrob í i̯ ak ǫś prace 1 dsk. domove Apst ākļa v ārds Formants -o aizst āj -e peun o, c’ika:v o, głuvn o, na 6 sta ṷo, spokoin o Formants -e aizst āj -o zaxoro:vał i̯ akos’ c’enšk é , 4 obov ́ onskôv ́ e, napev ńe Izmai ņas beigu patska ņos ra:n u, na tro:x u, trudnuvat u, 12 fon ētisku procesu ietekm ē ńi prav́ idłôv u, puz’n a i̯ uš była , napevn a, zupeł ńi, pra:v́ i, vogul’ i Skait ļā v ārds Salikto skait ļa v. loc īšan ā tikai f še śʒ́ eśont ṕerfšym rôku , v 20 pēdējās da ļas formas mai ņa čter ʒ́ eść i ʒ́ ev́ontym ro:ku

33 Patskanis a aizst ājot u kārtas v dv anastym r ố:ku , v 10 skait ļa v ārdos dwunasty un dv aʒ’e:stym ro:ku dwudziesty Patskanis u aizst ājot a pamata dv uʒ’es’c’i usme:go kv ́ et ńa, 4 skait ļa v ārdos dwana ście un dv unas’c’e l’at dwadzie ścia Netiek loc īti skait ļa v ārdi dwa, žyli čšy brac’i , te dva brac’a , 10 trzy, cztery , kas apz īmē v īriešu č’tery brata staršy dzimtes personas Skait ļa v ārdi nominat īvā aizst āj s’edem l’at n’e ma , na čšec’i 6 citus loc ījumus mai Lietv ārdiem saist ījum ā ar skait ļa dva raz a, čšy dom a 3 vārdu dwa , trzy lietota galotne -a Skait ļa v ārdi, kas darin āti p ēc v os’em ʒ’es’ a:tam ro:ku , 16 krievu valodas parauga vai s’edem ˈsot , dvuxty śǫčny kontamin ēti, izmantojot krievu un ʒ́ eśǫ ty rok , v́ encei set ńi po ļu valodas elementus utšymy:vał Instrument ālī skait ļa v ārdam pšet ṕerš ei vôina , pod i̯ edn ei 3 galotne -ej kołdrei Darb ības v ārds I un II konjug ācij ās verbu my:s’l’ em , i̯ a ńe môg am , 18 tagadnes vsk. 1. person ā posługui̯ en s’ en , lub eú galotnes -ę asinhrona realiz ācija fizykeu III konjug ācijas verbu galotnes v́ ešam nad głovu ten obras 1 lietojums II konjug ācijas verba tag. vsk.1. pers. IV konjug ācijas verbam tag. 1. a tak ṕisa č’ ńe u ḿe čyta ć ńe 1 pers. beigu līdzska ņa -m redukcija uḿe I konjug ācijas verba tag. vsk. 3. ńe be ńʒ’i, pšyžyi̯ i 2 pers. galotne -i (e>i rezult ātā) I un II konjug ācijas verbiem tak na č’i pa čš’ im , my be ńʒ’em 8 daudzskaitl ī galotnes -emy, -imy, žyc’ , pa čšym s’e ʒ’i taka -ymy aizst āšana ar -em, -im , -ym l’ižanka Darb. v. dsk. 1. person ā galotne -mi my vyi̯ ež ǯ’a ḿi 1 Darb. v. dsk. 2. personas i̯ a zuba čył vot v́ec’e i̯ ak ix́ 1 lietojums k ādu uzrun ājot šes’ ʒ’es’ont karc’in Tag. dsk. 3. person ā darb. v. domy stoi̯ on , pa čšun , ńi 14 galotnes -ą asinhrona vai kiłkuí ̯ u, i̯ uš v́ eʒo denazaliz ēta izruna Darb. v. v īriešu dzimtes vsk. 1. un a i̯ a łyže čke ḿał, i̯ a pošet , ty že 8 2. person ā lietota 3. personas ba:r ʒo xc’ał taka karc’i:na forma

34 Formanta -m redukcija sieviešu a ˈza: č’eła pracovac’ , i̯ a rôsła 20 dzimtes vienskait ļa 1. personas u babu ńkí darb ības v ārdos Darb. v. vīriešu dz. pag ātnes zašł em f ṕicer’ii̯ e, i̯ a 6 vienskait ļa 1. personas formas odi̯ ež ǯał am z varša:vy aizst āšana ar sieviešu dz. formu, bet siev. dz. formas aizst āšana ar vīriešu dz. formu Darb. v. vīriešu dz. pag ātnes papa ńo:s bałda ˈx’in , on 3 vienskait ļa 3. personas galotnes - vy ˈro:s ł redukcija Darb. v. pag ātnes 1. pers. dsk. gʒ’es’ my i̯ exa:l’i , my z ńim 29 galotnes -śmy redukcija vy ṕi:l’i Darb. v. pag ātnes 1. pers. dsk. i̯ ak vot v małc’e ḿeškal’i s’ 1 galotnes -śmy da ļē ja redukcija (-my) Darb. v. by ć pag ātnes 3. pers. był a čy bra:ta , ńi čšeba był a 10 nekatr ās dz. form ā było galotne -a Darb. v. v īriešu dz. vsk. uro ʒ́ iṷo śe šustego ma:i̯ a 1 1. personas formu aizst āj nekatr ās dz. 3. pers. forma Darb. v. sieviešu dz. vsk. 1. śv́ ę ty ḿiko ṷai to był i̯ a 1 personas formu aizst āj vsk. 3. pers. v īr. dz. forma Vēlējuma izteiksm ē personas i̯ a by ńe puv́ eʒ’a:ła , i̯ eželi by 19 galotnes redukcija, partikulas by i̯ a tam by ṷam , i̯ a x ćaṷem funkcion ēšana atseviš ķi vai zosta č’ sportofcem , žeby tegu redukcija, personas galotnes v́ encei ńi:gdy ńe słyša:ły by , pievienošana darb. v. nevis mogliš’ my by fotegrafova č’ partikulai by Iterat īva darb.v. aizst āšana ar i̯ a čeusto by ṷam na po:l’sce 6 pabeigtu darb. v. Spor ādiskas darb ības v ārdu my mogliš’myby fotegrafova č’ 12 veidošanas īpatn ības i ma č’ taki i̯ ak zai̯ eu č’e , kobetá spšonta že kob etá pra , my xuš’tai ̯ emy , al’e uda:łas’ mńe uc’eknonc’ , bende i̯ uš tak i̯ ež ǯaṷa na te kursy každy ty ǯ’e ń Atgriezenisk ā vietniekv ārda z ʒ’ec’ ḿi zaimava:łas’ , 15 pievienošana verbam un dzimtes okzal’is’ o: ńi, tam poznališ nor ādes resp. galotnes redukcija

35 Atgriezenisk ā vietniekv ārda si ę tak dogadali śmy , čui ̯ ę ṷotefk ǫ, 21 redukcija uro ʒ’iłam i̯ a v byfšei pôlsce Atgriezenisk ā vietniekv ārda zo:stał s’e (SHD1926), dôšet 14 lietojums ar tiešajiem darb ības do b erl’i:ná vruc’ił s’e vārdiem (BIR1945) Saist ījum ā ar verbu by ć dar āmās a curka była ˈvyšeušy za 2 kārtas pagātnes divdabis lietots vai̯ ennaga izteic ēja funkcij ā Dar āmās k ārtas pag ātnes divdabis a on z ry ǵi pšyi ̯ exafšy za 3 lietots pag ātnes izteikšanai matka pui̯ e:xał Dar āmās k ārtas pag ātnes divdabis łai̯ ała vyše čšy tyx bap s 1 veida apst ākļa v ārda funkcij ā kos’c’oła

Lietv ārdu morfolo ģisk ās īpatn ības konstat ētas 60 respondentu run ā. Visu respondentu run ā noteikta izvair īšan ās no vietniekv ārdu enkl ītisko formu lietojuma, k ā ar ī personas vietniekv ārda lietojuma ar darb ības v ārdu personas form ā. Visbiež āk fiks ētas ar ī lietv ārdu loc īšanas īpatn ības vienskaitl ī (49 respondentiem) un daudzskaitl ī (45 respondentiem). Citas vietniekv ārdu īpatn ības konstat ētas 45 respondentu run ā. Īpaš ības v ārdu īpatn ības raksturo 51 respondenta runu. Visplaš āk materi ālā pierakst ītas ar dzimtes opoz īcijas neitraliz ēšanos daudzskaitl ī saist ītas p ārmai ņas (24 respondentiem), k ā ar ī krievu valodas ietekme īpaš ības v ārda loc īšan ā (22) un visp ārākās pak āpes veidošana ar vietniekv ārda sam form ām (12). Apst ākļa vārdu īpatn ības, kas kopum ā re ģistr ētas 20 respondentu run ā, ir biež āk saist ītas beigu patska ņu pārmai ņā m fon ētisko procesu ietekm ē, bet ret āk ar formantu substit ūciju. Skait ļa v ārdu lietojuma īpatn ības raksturo 40 respondentu runu. Visbiež āk konstat ētās salikto skait ļa v ārdu tikai p ēdējā komponenta formas mai ņa (20 respondentiem) un skait ļa v ārdu formveide pievienojot krievu valodai rakstur īgas izska ņas vai izmantojot po ļu un krievu valodas elementus (16). Darb ības v ārdu morfolo ģisk ās īpatn ības konstat ētas 69 respondentu run ā. Visbiež āk fiks ēta darb ības v ārdu daudzskait ļa 1. personas galotnes -śmy redukcija (29 respondentiem), atgriezenisk ā vietniekv ārda si ę redukcija (21) un formanta -m redukcija pag ātnes darb ības v ārdu sieviešu dzimtes vienskait ļa 1. person ā (20). Kopum ā j āsecina, ka re ģistr ētās lietv ārdu, vietniekv ārdu, īpaš ības vārdu, apst ākļa v ārdu, skait ļa v ārdu, darb ības v ārdu morfolo ģijas īpatn ības ir rakstur īgas visam po ļu valodas zieme ļu periferi ālā dialekta are ālam. Visu respondentu run ā konstat ēts personas vietniekv ārda un darb ības v ārda ar personas galotni lietojums, k ā ar ī izvair īšan ās no vietniekv ārdu enkl ītiskaj ām form ām. Izplat īta ir daž ādu v ārdš ķiru v ārdu atš ķir īga loc īšana, dzimtes mai ņa un personas galot ņu redukcija. Valodas īpatn ību skaits samazin ās no vec ākās paaudzes uz jaun āko paaudzi, tom ēr paz īmju kopums katra respondenta run ā ir

36 atkar īgs gan no lietot ā po ļu valodas paveida, gan no po ļu valodas lietojuma biežuma, gan no kontaktvalodu ietekmes (Ku ņicka 2012a: 183; 2014a: 138; 2014b: 152). Respondentiem, kuri lieto po ļu valodas kult ūras dialektu, atš ķir ību skaits ir maz āks, nek ā periferi ālās po ļu valodas sensu stricto lietot ājiem. Jaun ākās paaudzes run ā, kuras pamatu veido po ļu liter ārā valoda, pierakst ītas gan no periferi ālās po ļu valodas lietot ājiem p ārņemtas, gan spor ādiskas īpatn ības, kas, dom ājams, saist ītas ar valodas nepiln īgu apguvi. M ūsdien ās daudzas morfolo ģiskas parad ības balsta krievu valodas ietekme, ar kuru Latgales po ļi ir nep ārtraukt ā kontakt ā. Noz īmīgo krievu valodas ietekmi Latgales po ļu morfolo ģij ā r āda ar ī M. Ostruvkas un J. Paršutas p ētījumi (Паршута 1973 а: 65; Острувка 2006a: 395–396).

3.3. Leksika

Latgal ē po ļu valodu lieto kopš 16. gadsimta vidus, bet Lietuv ā un Baltkrievij ā pat no 14. gadsimta beig ām. Pašlaik periferi ālaj ā po ļu valod ā ir visai plašs leksikas sl ānis, kas atš ķiras no po ļu liter ārās valodas. P ētot po ļu valodu ārpus Polijas, S. Dubišs valodas atš ķir ības iedala trij ās grup ās: interferences rezult ātā raduš ās paz īmes, paz īmes, kas saist ītas ar deform āciju, un inovat īvas vai arhaiskas paz īmes (Dubisz 2001: 199–200). Nenoliedzama ir visu valod ā notiekošo procesu mijiedarb ība, kas dažk ārt apgr ūtina viennoz īmīgu konkr ētas paz īmes izcelsmes defin ēšanu. Daudzu valodnieku p ētījumos par periferi ālo po ļu valodu kā atseviš ķa leksikas grupa izdal ītas ar ī leks ēmas, ko lieto k āda noteikta re ģiona kult ūras dialekt ā jeb pol. ‘regionalism’ 7 (re ģion ālisms ). Tās ir konkr ētā apgabal ā funkcion ējošas leks ēmas, kas rakstur īgas sabiedr ības izgl ītoto sl āņ u valodai un ko akcept ē liter ārās valodas normas. Tradicion āli par po ļu valodas re ģion ālajiem variantiem ārpus Polijas tiek uzskat īti t ās zieme ļu un dienvidu periferi ālie dialekti (Dubisz, Kara ś, Kolis 1995: 105–106, 108–109). Po ļu valodnieki izdala ar ī dialektismus, kas ar ī ir re ģion āli specifiskas leks ēmas, un tom ēr tie netiek ietverti liter āraj ā valod ā. Tā k ā periferi ālā po ļu valoda rad ās Že čpospolitas teritorij ā, tad taj ā par re ģion ālismiem tiek uzskat ītas leks ēmas, kas raduš ās po ļu inteli ģences valod ā daž ādu lingvistisku procesu rezult ātā (arhaismi, inov ācijas, aizguvumi), tom ēr tās tika akcept ētas noteikta laika posma po ļu liter āraj ā valod ā k ā re ģion āli specifiski v ārdi (Kurzowa 1993: 498). Š ādas leks ēmas 19.–20. gadsimta po ļu valodas v ārdn īcās parasti iek ļautas ar nor ādi re ģion ālisms vai provincion ālisms .

7 Termins region ālisms tiek attiecin āts ar ī uz fon ētisk ām, morfolo ģisk ām un gramatisk ām īpatn ībām.

37 Latviešu valodniec ībā ir termins apvidv ārds jeb ‘noteikt ā apvid ū izplat īts v ārds, ko šim apvidum rakstur īgas savdab īgas par ādības apz īmēšanai dažk ārt m ēdz izmantot ar ī liter āraj ā valod ā un zin ātniska termina funkcij ā’ (VPSV 2007: 40–41) un termins re ģion ālisms jeb ‘v ārds, kas nosauc k ādam plaš ākam apvidum rakstur īgu (re ģion ālu) objektu — reljefa veidojumu, dabas par ādību vai citu specifisku objektu — viet ējā valod ā vai t ās tautas valod ā, kuras p ārst āvji objektu vai par ādību atkl ājuši’ (VPSV 2007: 324). T ā k ā termins apvidv ārds tiek parasti attiecin āts uz leksiskajiem dialektismiem (Laua 1981: 150), po ļu terminam regionalism latviešu valod ā atbilstoš āks ir termins re ģion ālisms , kas ir rakstur īgs plaš ākam re ģionam. Tātad tradicion āli termins re ģion ālisms periferialaj ā po ļu valod ā tiek attiecin āts uz leks ēmām, kas taj ā raduš ās laika posm ā l īdz Krievijas imp ērijas sabrukumam. Tom ēr, ņemot v ērā faktu, ka šis re ģion ālais po ļu valodas paveids joproj ām turpina att īst īties, šaj ā p ētījum ā termina re ģion ālisms noz īme ir paplašin āta. T ā k ā m ūsdienu Latgales po ļu valoda b ūtu uzskat āma par po ļu valodas re ģiolektu (Ostrówka 2005; Куницка 2015), tad ar ī taj ā fiks ētās īpatn ējās leks ēmas uzskat āmas par re ģion ālismiem. Ņemot v ērā to, ka promocijas darba m ērķis nav detaliz ēta Latgales po ļu valodas leksikas etimolo ģijas anal īze, bet darba ierobežot ā apjoma d ēļ tikai galveno Latgales po ļu valodas v ārdu kr ājuma īpatn ību apskats, apkopoti no po ļu liter ārās valodas atš ķir īgi v ārdi, kas sal īdzin āti ar plaš ākajiem po ļu valodas zieme ļu periferi ālā dialekta leksikogr āfijas avotiem, galvenok ārt: „Vi ļņ as v ārdn īcu” (1861), „Varšavas v ārdn īcu” (1900–1927), „Po ļu izlokš ņu vārdn īcu” (1900–1911), „Zofijas Kurcovas v ārdn īcu” (1993), „Braslavas vārdn īcu” (2009), „Lietuvas po ļu izlokš ņu v ārdn īcu” (2006) un M. Ostruvkas promocijas darbu, papildus izmantota ar ī „Doroševska po ļu valodas v ārdn īca” (1958–1969) un Po ļu valodas elektronisk ā v ārdn īca (skat. avotu un literat ūras sarakstu). Konkr ētu v ārdu funkcion ēšana izv ērt ēta, apskatot citu periferi ālās po ļu valodas apgabalu leksiku. Promocijas darb ā tiek izdal īti tr īs re ģion ālismu veidi: • re ģion ālismi, kas pierakst īti promocijas darba vākumos vai kurus Latgales po ļu valod ā ir identific ējuši ar ī citi p ētnieki; • senie re ģion ālismi jeb leks ēmas, kas ir periferi ālās po ļu valodas re ģion ālismi po ļu valodnieku izpratn ē; • mūsdienu re ģion ālismi jeb leks ēmas, kas fiks ētas m ūsdienu periferi ālās po ļu valodas avotos (Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā).

38 Tabula 3.3.1. Latgales po ļu run ā konstat ētā īpatn ējā leksika

Re ģion ālismu veids Leks ēmu sk. Resp. sk. 322 81 Re ģion ālismi, kas re ģistr ēti 189 74 promocijas darba vākumos vai tikai Latgales po ļu run ā Senie periferi ālās po ļu valodas 80 42 re ģion ālismi Mūsdienu periferi ālās po ļu 53 43 valodas region ālismi

Mūsdienu po ļu liter ārajai valodai nerakstur īga leksika fiks ēta visu respondentu run ā. Konstat ēti 189 re ģion ālismi, kas pierakst īti materi ālu vākumos tikai šim p ētījumam, 80 senie periferi ālās po ļu valodas re ģion ālismi un 53 m ūsdienu periferi ālās po ļu valodas re ģion ālismi. Kopum ā vair āk nek ā 40% (133) no 322 Latgales po ļu valod ā pierakst ītaj ām īpatn ējām leks ēmām ir fiks ētas iepriekš min ētajos po ļu valodas zieme ļu periferi ālā dialekta leksikas avotos. Tajos re ģistr ēti visi senie un mūsdienu periferi ālās po ļu valodas re ģion ālismi. Apl ūkotais materi āls r āda, ka Latgales po ļu valod ā sastopami 189 v ārdi un v ārdu savienojumi, kas nav rakstur īgas citiem po ļu valodas zieme ļu periferi ālā dialekta are āliem. Kontaktvalodu ietekm ē radusies leksika ar Lietuv ā un Baltkrievij ā fiks ēto pārkl ājas tikai da ļē ji, tom ēr nevar droši apgalvot, ka k āda leks ēma netiek lietota. T ā k ā krievu valoda joproj ām funkcion ē Baltkrievijas un Lietuvas teritorij ā, jaunu leks ēmu aizg ūšanas potenci āls ir neierobežots. Trij ās re ģion ālismu grup ās ir sastopami gan leksiskie aizguvumi un kalki, gan puskalki, kontamin āti un hibr īdv ārdi, gan v ārdu fon ētiskie un morfolo ģiskie varianti, gan noz īmes jaukšanas gad ījumi. Š āda interference pārsvar ā radušies krievu valodas, v ēsturiski baltkrievu un lietuviešu valodas, k ā ar ī pašlaik latviešu valodas ietekm ē. Krievu un baltkrievu valodu sp ēcīgā ietekme ir saist īta gan ar tuv āku šo valodu radniec ību, gan plaš āku lietojumu daudz ās jom ās. P ētot baltkrievu izloksnes Latgal ē, pie š āda secinājuma ir non ācis ar ī M. Jankovjaks (Jankowiak 2009: 160). Daudzas no leks ēmām ir internacion ālismi, kas ien ākuši ar krievu valodas starpniec ību, piem., interjer , muzej . Pašlaik ar ī vis ā periferi ālās po ļu valodas are ālā p ārsvar ā tiek aizg ūta krievu valodas leksika (Rieger 2001: 216). Emp īrisk ā materi āla anal īze liecina, ka vec ākās paaudzes respondentu run ā biež āk re ģistr ētas leks ēmas, kas uzskat āmas par senajiem periferi ālās po ļu valodas re ģion ālismiem, bet ret āk fiks ēti re ģion ālismi, kas konstat ēti tikai promocijas darba materi ālu v ākumos. Vid ējās paaudzes run ā biež āk pierakst īti mūsdienu re ģion ālismi un tikai promocijas darba materi ālu v ākumos konstat ētie

39 re ģion ālismi; plaši funkcion ē aizg ūšana. Jaun ākās paaudzes runu raksturo promocijas darba materi ālu v ākumos re ģistr ētie re ģion ālismi. Tom ēr katra respondenta runas leksisk ās īpatn ības ir saist ītas ar lietot ās valodas paveidu, t.i., kult ūras dialekta lietot ājiem visbiež āk konstat ēti senie periferi ālās po ļu valodas re ģion ālismi, periferi ālās po ļu valodas sensu stricto lietot āju run ā biež āk sastopami m ūsdienu periferi ālās po ļu valodas re ģion ālismi un tikai Latgales po ļu run ā re ģistr ētie re ģion ālismi, bet jaun ākās paaudzes po ļiem, kuri po ļu valodu ir apguvuši galvenok ārt skol ā, rakstur īgi tikai Latgales po ļu run ā re ģistr ētie re ģion ālismi. Valodas, kas atrodas kontakt ā, nep ārtraukti iek ļauj jaunus elementus no cit ām valod ām, tom ēr tie ne vienm ēr tiek adapt ēti. P ētot divvalod īgu vai daudzvalod īgu indiv īdu runu, j āapskata ar ī t ādi interferences gad ījumi, kas saist īti ar otras valodas leks ēmu funkcion ēšanu pirmaj ā valod ā bez fon ētiskas, morfolo ģiskas vai sintaktiskas adapt ēšanas jeb koda mai ņa. T ā k ā materi āls ir ļoti apjom īgs, šaj ā promocijas darb ā ieskic ētas tikai galven ās tendences. Termins koda mai ņa valodniec ībā nav viennoz īmīgs. To attiecina gan uz visiem p ārmai ņu veidiem, kas notiek, lietojot divas valodas, piem., koda jaukšanu vai aizguvumiem, gan šaur ākā noz īmē – tikai uz apzin ātu p āreju no vienas valodas uz otru (Shay 2015: 464). Šaj ā p ētījum ā, balstoties uz valodnieku atzinumiem un p ētāmā materi āla īpatn ībām, tiek š ķirti š ādi koda mai ņas veidi: citvalodu iespraudumi, cit āti, koda papildin āšana, koda jaukšana un koda mai ņa. Pirmk ārt, konstat ēti vair āki citvalodu iespraudumi jeb teikum ā no citas valodas iestarpin ātas leks ēmas. T ā k ā š īs leks ēmas netiek fon ētiski vai morfolo ģiski adapt ētas po ļu valod ā, tad t ās vairum ā gad ījumu atš ķiras no aizguvumiem, piem.: co tam by ṷo i̯ ak es’́ tam naruše ńii ̯ e dyscyplinarne (AJD1930), a to był ten f temte č’asy pravad ńik (BMD1938). Šādas leks ēmas, kuras tiek iestarpin ātas, ja respondents nesp ēj sav ā v ārdu kr ājum ā atrast atbilstošo po ļu valodas leks ēmu vai ar ī t ās vienk ārši vi ņa v ārdu kr ājum ā nav fiks ētas visu paaudžu un visu respondentu run ā. Cit āti jeb izteikumu vai rakstisku avotu atst āst īšana ori ģin ālvalod ā ar ī re ģistr ēta visu respondentu run ā. Pierakst īti cit āti galvenok ārt no krievu valodas, piem., a mamu śi dokumenty čytałam stare dô č syna dvar’e ńina (BID1938), maz āk no latviešu valodas, piem., a plutono:vy muv́ i gr’i ńev ́ič’ tais muti ciet (HVD1931), no baltkrievu valodas, piem., a so ńs’e ʒ’i s’ ḿe:i̯ on śe o masalsk í ks’onšk í čytai ̯ ec’ i ̯ emu ńe: kal’i (MJD1927), un no v ācu valodas, piem., i̯ a muv́ e danke šon i tômer i̯ a pu:ide (KJK1922). Cit ātus respondenti izmanto, atstāstot pag ātnes notikumus vai situ ācijas, un tie nav saist īti ar interferenci pašu respondentu run ā, bet v ēlmi prec īzi vai ekspres īvi atspogu ļot kādu notikumu vai situ āciju. Re ģistr ēti ar ī koda papildin āšanas gad ījumi jeb leks ēmu vai v ārdu savienojumu tulkojumi no po ļu valodas cit ā valod ā un otr ādi viena izteiciena robež ās, piem.: nu curka na ńiʒ’e:l’a na ty ʒeń starša za i̯ e:gu (BMD1938), no

40 u i pa ńi eryka muv́ i pro:še na universytet na pirmsk ołas nu vyxova ńe pše čkolne (DAD1979), po okres’e ol’d skul’ ... po okres’e starei škoły i̯ eš če brei̯ kbit (HJD1993). Š ī lingvistisk ā par ādība respondentu run ā fiks ēta vair ākos gad ījumos, piem., ja s ākum ā vi ņi nevar atcer ēties vajadz īgo leks ēmu po ļu valod ā, bet v ēlāk atceras un v ēlas apliecin āt, ka to zina; ja respondents grib uzsv ērt po ļu valod ā lietot ās leks ēmas noz īmi, tulkojot to ar ī cit ā valod ā; ja respondents tulko cit ātu po ļu valod ā vai grib p ārliecin āties, ka run ātājs sapratis teikt ā noz īmi. Daudziem Latgales po ļiem ir rakstur īga koda jaukšana jeb neapzin āta pāreja no vienas valodas otr ā vien ā teikum ā, piem.: al’e ro:s’l’i sav́e:ckí sai ̯ u:s był i̯ ak muv́ is’e f połnam razgar’e (BMD1938), i zna čyt nas fšystk ix́ vystrail’i fs’o i puv́ eʒ’el’i ǀ pol’skei škoły ńe be ńʒ’i (HED1940). Koda jaukšanas gad ījumi, l īdz īgi k ā citvalodu iespraudumi, ir saist īti ar atbilstošo v ārdu tr ūkumu respondentu v ārdu kr ājum ā nepiln īgas valodas apguves vai nivel ēšan ās rezult ātā. Ret āk nek ā visas min ētās par ādības Latgales po ļu valod ā funkcion ē koda mai ņa jeb apzin āta p āreja no vienas valodas cit ā valod ā. P ārsvar ā tekst ā tiek iestarpin āti nevis v ārdi, bet teikumi, piem.: ǀ tak žyl’i my ńe raskôšna ǀ nu al’i i̯ ak i̯ est u čłuv́ eka v ́ ara v du ˈše tak možna žyc’ i i̯ ak to b edná i dobže i vesoło ǀ(DVK1934), ǀ oic’ec pracovał na ełerze i on był... on uḿał tego... ṕer’ematyvac’ te... te tak é vot tak é ʒ’ina:mo ǀ ṕer’emotkai za ńimałs’a ǀ (BVD1949). Respondenti visbiež āk ar nodomu main īja valodas, jo apzin ājās, ka po ļu valod ā nevar ēs izskaidrot v ēlam ās par ādības b ūtību vai sniegt piln īgu inform āciju. Citas valodas elementu iesaist īšana, run ājot k ādā valod ā, var b ūt saist īta gan ar nepiln īgu valodas apguvi, gan valodas nivel ēšanos, gan valodu kontaktu izrais ītaj ām p ārmai ņā m. Šeit aprakst ītajiem interferences procesiem ir divi pamatavoti: krievu un maz ākā mērā latviešu valoda ( Куницка 2014: 59). Noz īmīgs š ķiet fakts, ka M. Ostruvkas p ētījum ā par Latgales po ļu vec ākās paaudzes valodu fiks ēti tikai 46 iespraudumi no krievu valodas un 8 no latviešu valodas, bet koda papildin āšanas, koda jaukšana un koda mai ņas gad ījumi nav aprakst īti, iesp ējams, nav ar ī konstat ēti. Latgales po ļu valodas leksika liel ā m ērā atbilst po ļu liter ārās valodas leksikai, tom ēr pierakst ītas 322 īpatn ējas leks ēmas. Laika gait ā šaj ā l īmen ī ir saglab ājušies arhaismi, kuri po ļu liter ārajai valodai pašlaik nav rakstur īgi, taj ā iek ļauti aizguvumi un notiek daž āda veida leksisk ās transform ācijas. Vec ākās paaudzes valod ā biež āk funkcion ē senie periferi ālās po ļu valodas re ģion ālismi, bet jaun ākās paaudzes valod ā tikai Latgales po ļu run ā re ģistr ētie re ģion ālismi. Šaj ā valodas l īmen ī visliel ākā ietekme ir krievu valodai, kura Latgales po ļu sazi ņā tiek plaši lietota. Latviešu valodas interference biež āk konstat ēta Rēzekn ē dz īvojošajiem po ļiem. Jo vair āk respondenta ikdien ā tiek lietota krievu un latviešu valoda, jo vair āk aizguvumu un po ļu liter ārajai valodai nerakstur īgu transform āciju ir respondenta run ā. Noz īmīgo krievu valodas ietekmi leksik ā

41 uzsver ar ī citi periferi ālās po ļu valodas p ētnieki ( Гюлумянц 1993a: 83; Острувка 2006b: 190). J. Paršutas pētījum ā par periferi ālās po ļu valodas leksiku Latvij ā uzsv ērta ar ī baltkrievu valodas noz īmīgā loma gan aizguvumu ien ākšan ā, gan leksikas fon ētisk ās daudzveid ības veicin āšan ā ( Паршута 1984: 145), tom ēr pašlaik baltkrievu valoda Latgales po ļu valodu neietekm ē. Visu paaudžu valod ā konstat ēta koda mai ņa, jaukšana, papildin āšana un citvalodu iespraudumi.

3.4. Sintakse

Latgales po ļu valod ā, t āpat k ā citos periferi ālajos po ļu valodas dialektos, laika gait ā ir att īst ījuš ās sintaktiskas īpatn ības, kas nav rakstur īgas po ļu liter ārajai valodai. P ētāmaj ā materi ālā atš ķiras gan v ārdu savienojumu, gan teikumu sintakse. Tabul ā 3.4.1. ilustr ētas Latgales po ļu runas sintaktisk ās īpatn ības un nor ādīts respondentu skaits, kuru run ā š īs īpatn ības pierakst ītas.

Tabula 3.4.1. Latgales po ļu runas sintaktisk ās īpatn ības Resp. Fiks ētā īpatn ība Piem ērs sk. Darb ības v ārdam, kas saska ņots ar byl i s’v́ inkí , one xu ʒ’il’ i , 28 lietv ārdu vai vietniekv ārdu, kube:tý ńe: pracova:l’ i , daudzskaitl ī lietota viena pag ātnes vy ńik í byl’ i forma vis ām dzimt ēm Teikuma priekšmets pag ātn ē nu to sa: ḿi l’u: ʒ’e v́ inn e, v 9 vīriešu dzimt ē daudzskaitl ī saist īts uńii ńe by ṷyśmy ftedy ar izteic ēju sieviešu dzimtes pag ātnes form ā Teikuma priekšmeta un apz īmētāja moi̯ e starše brac’a , mam 25 dzimtes nesakrit ība kole ǵi ktur e, prav ʒ’iv e pul’acy Lietv ārds daudzskaitl ī, bet īpaš ības dva brac’a staršy , młody 7 vārds vienskaitl ī umarl’i brac’a Izteic ējs tagadn ē vienskaitl ī (verbs tak é šyšk í i ̯ est , zvy č’a:i̯ e i ̯ est 10 jest ‘ir’), bet teikuma priekšmets inne ńiš f po:l’sce daudzskaitl ī Izteic ējs pag ātn ē vienskaitl ī, bet i̯ enzyk polsk í zna ṷ tylko 1 teikuma priekšmets daudzskaitl ī ǯ’adek z bap č’ǫ Ar vietniekv ārdu izteikts teikuma a kto takí i:don 1 priekšmets vienskaitl ī, izteic ējs daudzskaitl ī

42 Īpaš ības v ārda aizst āšana ar citas ńi ṕerša kl’a:sa a zero 4 vārdš ķiras v ārdu kl’a:sa , pa ńi mušy ńska bar ʒo dobže nau čyc’e:l’ka by ṷa Lietv ārda aizst āšana ar īpaš ības by ṷa teš x’istor’ia polska 1 vārdu Nestabilit āte darb ības v ārda tato i̯ est šofer , mǫš był łotyš , 60 sintaktiskaj ā saist ījum ā (atš ķir īgs i̯ estem polka , vyv ́ e:śił bałá atkar īgā teikuma locek ļa loc ījuma xuro ńǵef , xc ę sta ć dok ˈtôr , lietojums) zapro śił i̯ ei do ta ńca , ona zdra ʒiṷa mu , i̯ a gram f kapel ę, polski i̯ enzyk i̯ est znany na ḿi, vyi̯ ež ǯamy gʒ’es’ poza łotv ǫ, š’e ǯ’imy pšy sto ṷem Darb ības v ārdam tiešais čekał pozvole ńa, teš gram 10 pārvald ījums netieš ā p ārvald ījuma śatkufkeu viet ā Darb ības v ārdam netiešais mama teš bií ̯ e š’e z 7 pārvald ījums tieš ā p ārvald ījuma i̯ ai ˈˈ cami :, poznałem s’e z viet ā žo:no Po ļu liter ārajai valodai na ˈco podobna , ona młutša 26 nerakstur īga darb ības v ārda un za mńe, f ko:s’c’uł xu ʒ’il’i priev ārda savienojuma lietojums netiešaj ā p ārvald ījum ā Izmai ņas priev ārda sintaktiskaj ā potem na łotefskiḿ , 32 saist ījum ā studi̯ ova č’ v universyte če Ar lietv ārdu izteikts apst āklis čšeš było ṕeńe:n ʒy ḿeć, cos’ 44 aizst āts ar apst ākli, kas sast āv no čšeba prentku zrob ic’́ , i̯ ak priev ārda un lietv ārda čšeba fotegrafova č’, nam čšeba spac’ Darb ības nepieciešam ības vai u ńei była mužl’i:vos’c’ , 61 vajadz ības izteikšanai konstrukcija dužo była ʒ’ec’i u i ̯ e:dnei ar mod ālo darb ības v ārdu trzeba babu ńi, u m ǹe seryfi ˈkat i̯ est , ‘vajag’ + nenoteiksmi + nomin ālo u moi ̯ ei mamy svui dom , grupu dat īvā kar čma tam była u ńe:gu Pieder ības attieksmes izteikšanai, i̯ emu by:ła vas’em ʒ’e:s’ont 19 aizvietojot po ļu liter ārajai valodai č’š’i ro:ka , ʒ’e ń i ḿe:ńin rakstur īgās konstrukcijas ar verbu i̯ es’l’i ko:mus’ mie ć, izmantota konstrukcija, kas sast āv no priev ārda u un lietv ārda vai vietniekv ārda ģenit īvā

43 Dat īvs izsakot pieder ības attieksmi, môi tatu ś i̯ est tam uro ʒony , 11 kas var kombin ēties ar st āvok ļa fšystcy i̯ este śmy tu uro ʒeni , izjut ēja noz īmi oic’ec był uro ʒony v rezekne Konstrukcija by ć urodzonym ‘b ūt obok bołta i̯ eźoro , var ḿińsko 15 dzimušam’ aizst āj po ļu liter ārajai mazursk í universytet valodai rakstur īgo konstrukciju urodzi ć si ę ‘piedzimt’ Apz īmētājs prepoz īcij ā pirms carské voisko składało śę , 81 apz īmējam ā v ārda zao č’ńe i̯ a u č’iła s’e

Analiz ējot Latgales po ļu valodas sintaksi, ir ac īmredzams, ka taj ā izsenis funkcion ē po ļu liter ārajai valodai nerakstur īgas konstrukcijas. Visizplat ītākās īpatn ības ir atgriezenisk ā vietniekv ārda si ę lietojums postpoz īcij ā (81 respondents), priev ārda u un ģenit īva izmantošana pieder ības izteikšanai (61 respondents), sintaktisk ā saist ījuma sv ārst ības (56 respondenti), kā ar ī saska ņojuma tr ūkums dzimtes opoz īcijas neitraliz ēšan ās rezult ātā. Vec ākās paaudzes valod ā fiks ēts liel āks skaits īpatn ību, kas rakstur īgas periferi ālajai po ļu valodai, piem., konstrukcija ar mod ālo darb ības v ārdu trzeba ‘vajag’ nepieciešam ības izteikšanai. Vid ējai paaudzei rakstur īgs ģenit īva lietojums pieder ības attieksmes izteikšanai. Jaun ākajai paaudzei ir īpaši rakstur īga nestabilit āte darb ības v ārdu sintaktiskaj ā saistījum ā un to saist ījum ā ar priev ārdiem. Īpatn ēja ir, dom ājams, latviešu valodas ietekm ē sastopam ā konstrukcija by ć urodzonym ‘b ūt dzimušam’ po ļu liter ārajai valodai rakstur īgās urodzi ć si ę viet ā, kas re ģistr ēta 11 respondentu run ā. Mūsdien ās Latgales po ļu valodas sintaksi ietekm ē krievu valoda un maz ākā m ērā latviešu valoda (Ku ņicka 2012a: 185, 2013a: 127, 2014a: 139; Куницка 2013: 51 u.c.). Ar ī M. Ostruvka sav ā promocijas darb ā konstat ē periferi ālajai po ļu valodai rakstur īgas sintaktisk ās paz īmes vec ākās paaudzes Latgales po ļu valod ā, k ā ar ī r āda lielo krievu valodas un sam ērā nelielo latviešu valodas ietekmi (Ostrówka, Ostrowski, Zieli ńska 1996: 109–110; Ostrówka 2005a: 96–76; Острувка 2006a: 396–397). Dažas no sintaktiskaj ām īpatn ībām fiks ētas ar ī Daugavpils jaun ākās paaudzes po ļu rakstu valod ā, kas liecina par to ien ākšanu no runas uz skol ā apg ūto po ļu liter āro valodu (Ku ņicka 2011a: 30–31).

44 SECIN ĀJUMI

1. Periferi ālajai po ļu valodai vis ā t ās izplat ības are ālā ir daudz kop īgu īpatn ību, ko nosaka po ļu liter ārās valodas b āze, tom ēr gan tautas un kult ūras dialekti, gan to teritori ālie varianti laika gait ā ir att īst ījuši daudzas tikai tiem rakstur īgas īpatn ības. Latgales po ļu valodas anal īze liecina, ka t ā pieder pie po ļu valodas periferi ālā dialekta, tom ēr t ā nav viendab īga. Pašlaik taj ā var izdal īt: a) kult ūras dialektu, kura pamat ā ir no paaudzes paaudz ē nodots po ļu š ļahtas un inteli ģences lietotais re ģion āls liter ārās valodas paveids ar arhaismiem un tautas dialekta elementiem, k ā ar ī kontaktvalodu ietekmi; b) tautas dialektu jeb periferi ālo po ļu valodu sensu stricto , kura veidojusies uz lietuviešu un baltkrievu substr āta b āzes, kur ā ir noz īmīga baltkrievu un krievu valodas ietekme; c) ‘jauno periferi ālo po ļu valodu’ , kuras avots ir skol ā apg ūta mūsdienu po ļu liter ārā valoda, tom ēr taj ā figur ē gan periferi ālā dialekta elementi, kas radušies, kontakt ējoties ar viet ējo po ļu vec āko un vid ējo paaudzi, gan vec ākajai paaudzei nerakstur īga interference. Vec ākās paaudzes respondenti p ārsvar ā lieto periferi ālo po ļu valodu sensu stricto vai ar ī kult ūras dialektu. Vid ējās paaudzes po ļi lieto periferi ālo po ļu valodu sensu stricto , kult ūras dialektu vai ret āk ‘jauno periferi ālo po ļu valodu’ (respondenti, kuriem ir bijusi iesp ēja stud ēt vai ilg āku laiku atrasties Polij ā p ēc 1990. gada), bet jaun ākās paaudzes respondenti p ārsvar ā lieto ‘jauno periferi ālo po ļu valodu’, ret āk kult ūras dialektu vai tautas dialektu. Periferi ālo po ļu valodu sensu stricto biež āk lieto indiv īdi, kuri ir dzimuši Baltkrievij ā vai Lietuv ā. 2. Teorētisk ā un emp īrisk ā materi āla anal īze r āda, ka Latvij ā dz īvojošie po ļi ir gan etnisko po ļu p ēcte či, gan po ļi, kas atce ļojuši no Lietuvas un Baltkrievijas daž ādos laikaposmos. Latgales po ļu kopien ā v ēsturisku, soci ālu, politisku un ekonomisku nosac ījumu ietekm ē ir izveidojies soci ālais bilingvisms. Vairums Latgales po ļu ir tr īsvalod īgi vai vismaz divvalod īgi. Diglosija jeb tikai po ļu valodas lietojums k ādā jom ā fiks ēta reti, piem., ģimen ē tikai 14% aptauj āto po ļu valodu lieto k ā vien īgo. Promocijas darb ā š ķirtas devi ņas sociolingvistisk ās jomas: ģimene, profesion ālā darb ība, neform ālie kontakti, valsts un municip ālās varas un pārvaldes instit ūcijas, sadz īve, izgl ītība, plašsazi ņas l īdzek ļi, kult ūra un reli ģija. Laika gait ā po ļu valoda ir zaud ējusi vair ākas sociolingvistisk ās jomas un pašlaik relat īva monopolfunkcija tai ir tikai reli ģijas sf ērā. Izgl ītībā un kult ūrā po ļu valodu lieto kop ā ar latviešu un/vai krievu valodu. Ģimen ē po ļu valoda vairum ā gad ījumu ir viena no sazi ņas valod ām, vai ar ī tiek lietota sazi ņai ar vec āko run ātāju paaudzi. Jauktu laul ību rezultat ā

45 vīrieši biež āk atsk ās no dzimt ās valodas par labu dz īvesbiedres valodai. Neform ālajos kontaktos, plašsazi ņas l īdzek ļos, sadz īvē un profesion ālaj ā darb ībā po ļu valod ā run ā epizodiski, bet valsts un municip ālās varas un pārvaldes jom ā t ā pašlaik nefunkcion ē visp ār. 3. Valodas īpatn ības ir atkar īgas no lietot āju vecuma. Triju paaudžu runas apskats r āda, ka valodas īpatn ības ir galvenok ārt saist ītas ar lietot ās valodas paveidu resp. kult ūras dialekta lietot āju run ā īpatn ējas ir arhaisk ās fon ētisk ās, morfolo ģisk ās, leksisk ās un sintaktisk ās paz īmes; periferi ālās po ļu valodas sensu stricto lietot āju run ā konstat ēta ļoti apjom īga austrumsl āvu valodu fon ētisk ā un morfolo ģisk ā interference; savuk ārt ‘jaun ās periferi ālās po ļu valodas’ lietot āju runu raksturo zems īpatn ību apjoms visos valodas l īme ņos, tom ēr liel āka latviešu valodas ietekme un biež āka spor ādisku īpatn ību funkcion ēšana nepiln īgas valodas apguves rezult ātā. Kopum ā lingvistisko īpatn ību biežums sar ūk virzien ā no vec ākas uz jaun āko paaudzi. 4. Latgales po ļu valodas īpatn ības ir atkar īgs no vi ņu dz īvesvietas. Vis ā pētāmaj ā are ālā lingvistisko īpatn ību kopums ir l īdz īgs, bet atš ķir ības saist ītas ar interferenci, t ātad konkr ētā pils ēta plaš āk lietotaj ām kontaktvalod ām. Krievu valodas ietekme konstat ēta gan Daugavpl ī, gan Rēzekn ē, gan Kr āslav ā, tom ēr R ēzekn ē fiks ēta liel āka latviešu valodas ietekme, kas saist īts ar plaš āku latviešu valodas funkcion ēšanu vis ās valodas lietojuma jom ās. Kr āslav ā v ērojama baltkrievu valodas ietekme. 5. Lingvistisk ā interference ir redzama visos valodas l īme ņos: a) fon ētikas l īmen ī pierakst ītas 74 īpatn ības, t.sk. gan agr āk nep ētīta un periferi ālaj ā po ļu valod ā nefiks ēta, garo patska ņu izruna ar sp ēcīgu latviešu valodai rakstur īgu uzsvaru, gan latviešu un krievu valodai rakstur īgu l īdzska ņu funkcion ēšana, aizst ājot po ļu liter ārās valodas galvenos fon ēmu variantus. Visu paaudžu valod ā fiks ēta cieta l īdzska ņu izruna pirms patska ņa i. Fon ētisk ās pārmai ņas visu paaudžu po ļu run ā ir pierakst ītas biež āk, nek ā pārmai ņas citos valodas l īme ņos. Jaun ākās paaudzes valod ā periferi ālajai po ļu valodai rakstur īgās fon ētisk ās īpatn ības re ģistr ētas reti, jo t ās pamat ā ir m ūsdienu po ļu liter ārā valoda; b) morfolo ģij ā konstat ētas 58 po ļu liter ārajai valodai nerakstur īgas paz īmes. Iesp ējams, latviešu valoda ir ietekm ējusi dažus vietniekv ārdu, skait ļa v ārdu un darb ības v ārdu funkcion ēšanas aspektus, bet austrumsl āvu valodu ietekm ē vis ām v ārdš ķir ām visplaš āk re ģistr ētas p ārmai ņas, kas saist ītas ar dzimtes opoz īcijas neitraliz ēšanos daudzskaitl ī. Jaun ākaj ā paaudz ē ret āk re ģistr ētas paz īmes, kas rakstur īgas periferi ālajai po ļu valodai; c) fiks ētas 322 īpatn ējas leks ēmas, no kur ām liel ākā da ļa ir re ģion ālismi, kas konstat ēti tikai materi ālu v ākum ā šim pētījumam (189), maz ākā apjom ā funkcion ē senie periferi ālās

46 po ļu valodas re ģion ālismi (80) un m ūsdienu periferi ālās po ļu valodas re ģion ālismi (53). Vec ākās paaudzes valod ā funkcion ē visu triju grupu leksika, vid ējās un jaun ākās paaudzes valod ā biež āk identific ēti tikai Latgales po ļu run ā fiks ētie re ģion ālismi. Visplaš āk funkcion ē leks ēmu aizg ūšana, bet ret āk fiks ētas spor ādiskas formas un noz īmes transform ācijas (p ārsvar ā jaun ākās paaudzes valod ā). V ārdu darin āšan ā re ģistr ēta p ārsvar ā krievu, tom ēr ar ī baltkrievu, lietuviešu un latviešu valodas ietekme; d) identific ētas 21 sintaktisk ās īpatn ības, kuru avots galvenok ārt ir austrumsl āvu valodas. Vec ākās paaudzes valod ā fiks ēts liel āks skaits īpatn ību, kas rakstur īgas periferi ālajai po ļu valodai, bet jaun ākās paaudzes valod ā biež āk identific ētas spor ādiskas īpatn ības. Pētījums apstiprina, ka radniec īgam kodam resp. krievu valodai ir liel āka ietekme uz p ētāmo po ļu valodas paveidu nek ā latviešu valodai, kas ir ģenealo ģiski t ālāka. Krievu valodas, kura pieder pie sl āvu valodu grupas, interference ir sp ēcīgāka un fiks ēta visos valodas l īme ņos visu paaudžu valod ā vis ā p ētāmaj ā are ālā. Latviešu valodai visliel ākā ietekme ir jaun ākās paaudzes valod ā, īpaši R ēzekn ē. L īdz ās kontaktvalod ām Latgales po ļu valodas īpatn ības ietekm ē ar ī valodas nivel ēšan ās un nepiln īga apguve, tom ēr šo procesu noteikšanai b ūtu j āveic ilgstoša viena indiv īda valodas vai vair āku vienas paaudzes ģimenes locek ļu valodas izp ēte. 6. Sal īdzinot p ētījum ā ieg ūtos datus ar citiem Latgales po ļu valodas un po ļu valodas zieme ļu periferi ālā dialekta p ētījumiem, secin āts, ka Latgales po ļu valoda no citiem po ļu valodas zieme ļu periferi ālajiem dialektiem atš ķiras ar daž ādu lingvistisko par ādību lietojuma biežumu. Galven ās atš ķir ības ir zemais baltismu skaits leksik ā, sal īdzinot ar Lietuv ā lietoto po ļu valodas zieme ļu periferi ālo dialektu, kur ā re ģistr ēti daudzi litu ānismi, k ā ar ī sal īdzinoši nenoz īmīga latviešu valodas ietekme citos valodas l īme ņos. 7. Po ļu valodas izdz īvošanai ir nepieciešama t ās saglab āšana ģimen ē. Ņemot vērā statistiskos datus par po ļu valodas lietot ājiem un l īdzšin ējās po ļu valodas att īst ības (prec īzāk – regresijas) tendences Latgal ē, var secin āt, ka Latgales po ļu valoda ir uzskat āma par apdraud ētu un, regresijas tendencei turpinoties, var iest āties t ās boj āeja. Šaj ā are ālā v ēsturiski funkcion ējoš ā valoda, iesp ējams, tiks aizst āta ar izgl ītības un kult ūras jom ās notur ētu po ļu liter āro valodu, faktiski svešvalodu, kur ā funkcion ēs atseviš ķi periferi ālās po ļu valodas elementi un liela kontaktvalodu interference. Lai uzlabotu po ļu valodas st āvokli Latgal ē, nepieciešama motiv ēta un m ērķtiec īga maz ākumtaut ības valodas saglab āšanas programma. Turpm ākajos p ētījumos nepieciešams plaš āk izp ētīt neliel ā apjom ā re ģistr ēto po ļu liter ārajai valodai nerakstur īgo sp ēcīgo uzsvaru un pagarin āto patska ņu lietojumu p ēdējā v ārda zilb ē R ēzeknes po ļu run ā, k ā

47 ar ī t ādas plaš ākas lingvistiskas par ādības k ā koda jaukšanu un mai ņu, multilingv ālo po ļu diglosiju un bilingvismu, kompetenci katr ā no lietotaj ām valod ām, k ā ar ī po ļu valodas ietekmi uz krievu un latviešu valodu Latgal ē. Š ādi p ētījumi preciz ētu valodu hierarhiju un interferenci Latgales po ļu kopien ā. P ētot po ļu valodas lietojumu ģimen ēs, b ūtu iesp ējams plaš āk aprakst īt t ādus fenomenus k ā valodas nivel ēšan ās vai t ās nepiln īga apguve. Liela noz īme periferi ālās po ļu valodas v ēsturisk ās att īst ības izpratn ē, ir Latgales po ļu valodas rakstu pieminek ļiem, kas tapuši l īdz XX gadsimtam. To anal īze ne tikai ļautu veikt valodas diahronisku izp ēti, bet sniegtu ar ī jaunus datus par po ļu kopienas v ēsturi un valodas att īst ību Latgal ē. Apkopojot promocijas darb ā g ūtās atzi ņas par jaun ākās paaudzes valodu, iesp ējams veidot ieteikumus po ļu valodas skolot ājiem Latgal ē, k ā ar ī augstskolu doc ētājiem efekt īvākai po ļu liter ārās valodas m ācīšanai skol ā un augstskol ā.

PROMOCIJAS DARBA AIZST ĀVĒŠANAI IZVIRZ ĪTĀS T ĒZES

1. Latgales po ļu valoda nav viendab īga un taj ā var izdal īt: kult ūras dialektu un periferi ālo po ļu valodu sensu stricto , kas ir p ārmantoti valodas paveidi. Pēdējos divdesmit gados Latgal ē izveidojies trešais paveids jeb ‘jaun ā periferi ālā po ļu valoda’ , kas radusies, jaun ākās paaudzes po ļiem apg ūstot po ļu liter āro valodu skol ā. Jaun ākajai paaudzei kontakt ējoties ar vec ākās un vid ējās paaudzes respondentiem, po ļu liter ārajai valodai uzkl ājas kult ūras dialektam un periferi ālajai po ļu valodai sensu stricto rakstur īgās paz īmes, bet nepiln īgas po ļu liter ārās valodas apguves rezult ātā, jaun ākās paaudzes valod ā tiek veidotas spor ādiskas inov ācijas visos valodas l īme ņos. 2. Mūsdienu po ļu liter ārajai valodai nerakstur īgas fon ētiskas, morfolo ģiskas, leksiskas un sintaktiskas īpatn ības daž ādā apjom ā rakstur īgas visu paaudžu un vis ās trij ās pils ētās (Daugavpil ī, Kr āslav ā, R ēzekn ē) dz īvojošo po ļu runai. T ās p ārsvar ā ir saist ītas ar lietojamo valodas paveidu, nevis vecumu vai dz īvesvietu. Kult ūras dialekta lietot āju run ā identific ēti po ļu liter ārās valodas arhaismi visos valodas l īme ņos. Periferi ālās po ļu valodas sensu stricto lietot āju runu raksturo sp ēcīga austrumsl āvu valodu ietekme visos valodas l īme ņos, īpaši fon ētik ā. Jaunaj ā periferi ālaj ā po ļu valod ā neliel ā apjom ā funkcion ē no abiem iepriekšmin ētajiem paveidiem ien ākuš ās paz īmes un inov ācijas. Šaj ā Latgales po ļu valodas paveid ā lingvistisk ās īpatn ības visos l īme ņos fiks ētas vismaz āk. 3. Visbiež ākais lingvistisko īpatn ību c ēlonis ir austrumsl āvu valodu interference. P ārsvar ā krievu valodas ietekm ē fon ētik ā plaši funkcion ē līdzska ņu jaukšana un substit ūcija, morfolo ģij ā daž ādu v ārdš ķiru v ārdu

48 loc īšanas un personas galot ņu lietojuma īpatn ības, leksik ā re ģistr ēts liels aizguvumu skaits, bet sintaks ē īpaši izplat īta ir nestabilit āte sintaktiskaj ā saist ījum ā un krievu valodai rakstur īgas konstrukcijas. Latviešu valodas ietekme visos valodas l īme ņos konstat ēta reti. Visvair āk t ā re ģistr ēta Rēzeknes po ļu valod ā, īpaši fon ētik ā. 4. Sal īdzin ājum ā ar citiem zieme ļu periferi ālās po ļu valodas dialektiem, Latgales po ļu valod ā konstat ēta atš ķir īga krievu valodas interference, latviešu valodas ietekm ē raduš ās p ārmai ņas un zems aizguvumu skaits no baltkrievu un lietuviešu valodas, ko nosaka atsevišķa periferi ālās po ļu valodas att īst ība Latgal ē.

49 INTRODUCTION

In the modern globalised world multicultural environment and bilingualism or multilingualism is a must. Studies of state languages, minorities’ languages, dialects and vernaculars that employ methods of diverse branches of linguistics enable linguists to determine the synchronic linguistic situation. Studies of language contacts in the XX century have resulted in the appearance of new branches of linguistics, e.g. sociolinguistics and contact linguistics, which supplement such classical fields as comparative and contrastive linguistics. Detailed studies on linguistic situations of countries, including description of minorities’ languages, are necessary for development of effective state policies and integration of society. According to the Population Census of 2011 Latvia is inhabited by representatives of more than 100 nationalities, who communicate not only in the state language but also use minorities’ languages. One of the largest ethnic minorities that has been living in the country for many centuries are Poles (2.16 %) (CSP 2013). Over time they have successfully integrated into the entire territory of Latvia. The majority of Poles live in Latgale – the territory that was historically connected with Poland for a long period of time. Poles who live in Latgale speak Peripheral Polish language that has been detached from Standard Polish and has developed on its own in the territories that once belonged to the Polish-Lithuanian Commonwealth (Grek- Pabisowa, Ostrówka 2012: 112). Most Poles are bilingual or trilingual – they speak not only Polish, but also Latvian and Russian. It has to be stressed that such factors as isolation form Standard Polish, restricted use of Polish in many social spheres and in particular good knowledge of contact languages has immensely influenced the Polish language in Latgale. Very few linguists have studied Polish in Latgale. Its written form was examined by Tadeusz Brajerski (Brajerski 1961), Włodzimierz Gruszczy ński (Gruszczy ński 200) and Iveta Rucka (Rucka 1999; 2004; 2007; 2008; 2013), sociolinguistic situation of Latvia’s Poles was analysed by Vyacheslav Verenich (Werenicz 1981), but various aspects of speech were covered in research by Juzefa Paršuta ( Паршута 1963, 1969, 1973b, 1973a, 1984), Halina Kara ś (Kara ś 1995; 1997a; 1997b) and Małgorzata Ostrówka (Ostrówka, Ostrowski, Zieli ńska 1996; Ostrówka 1999a, 1999b, 2005a, 2005b, 2006; Острувка 2006a, 2006b, 2008). These studies considered the speech of the oldest generation of Latvian Poles and language of some written sources . Since Latvia had regained its independence the Polish community in Latgale has developed a successfully functioning educational and cultural infrastructure that allows maintaining Polish. However the close coexistence with contact languages and Standard Polish for the last quarter of century has resulted in changes of Polish spoken in Latgale that have not been previously recorded. In order to understand the actual situation of the Polish language in

50 Latgale and the peculiarities of speech of local Poles, as well as to assess generational and territorial differences, it is necessary to study the speech of various generations of Poles, who live in Latgale. The research object: The Polish language spoken by various generations of Poles in Latgale. The research subject: Phonetic, morphological, lexical and syntactic peculiarities of Polish in Latgale. Empirical research is based on transcribed records of partly structured interviews with 81 Poles from Daugavpils, Kr āslava and R ēzekne. The aim of the research is to describe the current situation of Polish in Latgale, on the grounds of speech analysis of three generations of Poles in comparison and contrast to Standard Polish and its Northern Peripheral Dialect. The research objectives 1. To investigate scientific theories about linguistic communities and consequences of language contacts, as well functioning of the Peripheral Polish language. 2. To describe the sociolinguistic situation of the Polish minority in Latgale. 3. To analyse the recorded phonetic, morphological, lexical and syntactic peculiarities of Polish in Latgale, comparing the acquired data with Standard Polish and the Northern Peripheral Dialect of Polish. 4. To characterise the specific speech features of Poles from various generations and places, as well as to determine reasons for differences in question. 5. To formulate future research perspectives in the accordance with results of the current research. The research hypothesis Polish spoken in Latgale belongs to the Peripheral Polish language but its peculiarities depend on the speakers’ age and place of residence. During the last 25 years the local Polish has encountered changes that are caused not only by other contact languages, but also by Standard Polish. The research methods Research data was gathered during partly-structured biographical interviews with Poles form Latgale. This information allowed supplementing historical and scientific facts about the sociolinguistic and extralinguistic conditions of Polish community. In addition direct observation on public and private occasions of the local Polish community was applied. The most productive sociolinguistic studies of languages used by diverse groups of people are carried out employing comparative methodology that includes thorough linguistic analysis (Hymes 1972: 36–37). Numerous studies of Peripheral Polish have been successfully accomplished by means of comparative and contrastive methods, which were advocated by Stanisław

51 Dubisz (Dubisz 1997: 325) 8. The current research on the synchronic state of Polish used in Latgale also employs comparative and contrastive methods , which enables determining linguistic interference of contact languages. The use of the structural approach ensures cohesion and comparability of dialectological material, which is selected according to the differential approach i.e. the research encompasses only peculiarities of the studied variety and disregards features that are common with the standard form of language (Калнынь 2004: 5). Descriptive method is used for the presentation of theoretical and empirical base of the research, but dialect’s quantitative parameters are determined by the statistical analysis method . The research topicality Studies that deal with language contacts, especially with bilingualism and multilingualism, have an important role in linguistics. The research of languages, dialects and their contacts provides novel data about the internal processes and future perspectives of these linguistic forms – they show the dynamics of language. The given research provides speech analysis of diverse generations of Poles living in Latgale form sociolinguistic and differential perspectives. Speech samples collected during interviews were compared with Standard Polish, Peripheral Polish, as well as Russian, Latvian, Belorusian and Lithuanian languages. It also encompasses a sociolinguistic description of all languages used by respondents on a daily basis. The study is vital because it discloses the current linguistic situation of various generations of Poles in Latgale. The research novelty It is the first study concerning the speech of three generations of Poles in Latgale. The research introduces original material gathered in Latgale, processed, systematised and scientifically described by the author of the Thesis. It comprises sociolinguistic conclusions on the linguistic situation of the Polish community in Latgale. The conducted analysis revealed a new variety of the Polish language in Latgale i.e. “the New Peripheral Polish” that is based on modern Standard Polish acquired at school. The theoretical and practical significance of the research Linguists until present have studied only the speech of the oldest generation of Poles in Latvia, language of some written sources or language habits of particular people. The current research for the first time describes the speech of three generations of Poles in Latgale and provides an insight into the peculiarities characteristic to diverse generations. Comparison of the gathered data with previous studies provides solid grounds for diachronic evaluation of the Polish language in Latgale. The research tackles the influence of the closest

8 E.g. comparative approach was applied by M. Ostrówka, who studied the speech of the oldest generation of Poles in Latgale, and A. Zieli ńska, who monitored the situation of Poles in Kaunas district.

52 contact languages – Latvian and Russian – on the local Polish. It is also extremely significant for documenting Polish in Latgale, while the number of its speakers constantly diminishes. Findings of the research could be used to develop a strategy for the maintenance and preservation of Polish in Latgale, to conduct other comparative and sociolinguistic research and to improve the Polish language teaching and designing of study materials in Latvian schools and highschools that have Polish in their curricula. Outline of the research: The Doctoral Thesis (193 pages) comprises an introduction, three chapters, conclusions, theses, the list of references 195 items), tables and 7 appendices. The choice and the topicality of the chosen theme are substantiated in the Introduction . It also comprises the aim, objectives and hypothesis of the research, characterisation of research methods, its theoretical and practical significance, as well as its novelty and topicality. Chapter 1: “Linguistic Communities as Objects of Research” surveys scientific research on study of bilingual and multilingual communities in sociolinguistics, comparative and contrastive linguistics and dialectology. Sub-chapter 1.1. “Sociolinguistic Research of Bilingual and Multilingual Communities” is devoted to exploring theoretical issues and terms used in the Thesis. The meanings of the term dialect and objectives of dialectology are covered in sub-chapter 1.2. “Dialect as a Foundation for Language”. Sub- chapter 1.3. “Peripheral Dialects of the Polish Language” dwells upon the emergence, development and the current state of the Northern Peripheral Dialect of Polish that has been mostly studied by Polish linguists. Chapter 2: “Sociolinguistic Situation of Poles in Latvia and Latgale” gives a historic and sociolinguistic insight into the linguistic situation of Polish minority. Sub-chapter 2.1. “An Insight into the History and Present Situation of the Polish Community” is devoted to historical preconditions of the Polish minority in Latvia and covers the functioning of the Polish community from the second half of the XVI century until present. The author describes the current demographic situation in Latvia and Latgale, educational possibilities, accessibility of mass media, cultural and social activities. The role of religion as one of the key factors for Polish language maintenance is considered. Sub- chapter 2.2. “Description of the Research Process and Respondents” provides detailed information on the planning and implementation of research, as well as respondents and gathered material. Sub-chapter 2.3. “The Current Situation of the Polish Language” presents the acquired data about functions of Polish in Latgale in the selected sociolinguistic spheres. Sub-chapter 2.4. “Sociolinguistic Description of Functions of Languages Used by Latgalian Poles” comprises a functional comparison of languages used by Poles in Latgale.

53 Chapter 3: “Peculiarities of the Polish Language in Different Generations” is divided into four sub-chapters that provide a thorough analysis of phonetic, morphological, lexical and syntactic peculiarities recorded in the speech of three generations of Poles in Latgale. The author employs the traditional scheme of research proposed in other studies concerning Peripheral Polish (Turska 1982; Kurzowa 1993; Kara ś 1995; Dwilewicz 1997; Ostrówka 2001a; Ананьева 2008a; Rucka 2013). Sub-chapter 3.1. “Phonetics” describes peculiarities of the system of sounds and prosody. Sub-chapter 3.2. “Morphology” summarises peculiarities of nouns, pronouns, numeral, adjectives, adverbs and verbs detected in the speech of respondents. Sub- chapter 3.3. “Lexis” gives the account of lexemes that differentiate studied variety from Standard Polish. Sub-chapter 3.4. “Syntax” presents the analysis of peculiar word groups and structures. The Conclusion and Theses provide the most important findings in the synchronic state of the Polish language in Latgale. The list of references presents theoretical literature used in the course of the research. First of the seven appendices provides questions asked during interviews. Appendix 2 contains sociolinguistic description of all respondents, but Appendix 3 gives the principles of transcription; Appendix 4 comprises excerpts from all recorded interviews; Appendix 5 presents peculiar lexical units detected in the studied material; Appendices 6 and 7 provide quantitative data on linguistic peculiarities in the speech of Poles representing different generations and places of residence.

Approbation of the research. The research issues have been discussed at 18 international scientific conferences: 1. International Scientific Conference Konstrukcje i destrukcje to żsamo ści „Granice stare i nowe” , Warsaw (Poland), May 12 – 13, 2014. Presentation: Współczesne tradycje świ ąteczne łatgalskich Polaków w świetle j ęzykowych i kulturowych kontaktów . 2. International Scientific Conference DU HF XXIII Zin ātniskie las ījumi , Daugavpils (Latvia), January 30 – 31, 2013. Presentation: Имя прилагательное в речи латгальских поляков . 3. I International Congress of Comparativistics Cilv ēks valod ā, literat ūrā, kult ūrā, Daugavpils (Latvia), November 14 – 16, 2013. Presentation: Internal differentiation of the Polish language spoken in Latgale: from an idiolect to the dialect . 4. International Scientific Conference Dialects: The Heritage of European Culture , Vilnius (Lithuania), 26 – 27, 2013. Presentation: Особенности польского региолекта в Латгалии : лексический аспект . 5. International Scientific Conference Semantics and Structure of Linguistic Units , Klaipeda (Lithuania), June 14, 2013. Presentation: Verbs in

54 Peripheral Polish spoken in Latgale: structural and semantic peculiarities. 6. International Symposium CROSSLING: Language Contacts at the Crossroads of Disciplines , Joensu (Finland), February 28 – March 1, 2013. Presentation: The Phonological System of Peripheral Polish Spoken in Latgale. 7. International Scientific Conference DU HF XXIII Zin ātniskie las ījumi , Daugavpils (Latvia), January 24 – 25, 2013. Presentation: Язык краславских поляков сегодня . 8. International Scientific Conference Re ģion ālā pievilc ība un ilgtsp ēja glob ālas lokaliz ācijas laikmet ā, R ēzekne (Latvia), November 8 – 9, 2012. Presentation: Rēzeknes po ļu valoda šodien. Fon ētika. 9. International Scientific Conference Wspólnota j ęzykowa dawnego Wielkiego Ksi ęstwa Litewskiego wczoraj, dzi ś, jautro , Warsaw (Poland), October 18 – 19, 2012. Presentation: Nazwy naczy ń stołowych i sztu ćców w mowie łatgalskich Polaków. 10. VII International Scientific Conference The World in Language , Šiauliai (Lithuania), October 4 – 5, 2012. Presentation: Kuk kum or kva kva – how do animals talk in the Peripheral Polish spoken in Latgale. 11. Daugavpils Universit ātes 54. Starptautisk ā zin ātnisk ā konference , Daugavpils (Latvia), April 18 – 20, 2012. Presentation: Mēbe ļu nosaukumi Daugavpils po ļu valod ā: paaudžu aspekts. 12. International Scientific Conference DU HF XXII Zin ātniskie las ījumi , Daugavpils (Latvia), January 26 – 27, 2012. Presentation: Mēbe ļu nosaukumi Latgales po ļu valod ā. 13. International Łód ź (Poland), November 15 – 16, 2011. Presentation: Jaka jeste ś gwaro dyneburska? 14. II International Interdisciplinary Conference One World – Many Cultures , Bydgoszcz (Poland), October 27 – 28, 2011. Presentation: Poles in Daugavpils: retrospectives and perspectives. 15. 15. International Students Scientific Conference Mēs laik ā, telp ā, att īst ībā! Rēzekne (Latvia), May 12, 2011. Presentation: Kāda Latgales po ļa idiolekts . 16. International Scientific Conference DU HF XXI Zin ātniskie las ījumi , Daugavpils (Latvia), January 27 – 28, 2011. Presentation: Po ļu valodas zieme ļu periferi ālajam dialektam rakstur īgās iez īmes Daugavpils Po ļu ģimn āzijas skol ēnu radošajos darbos. 17. V International Scientific Conference " Polijas un Baltijas kult ūras sakari ", Daugavpils (Latvia), October 28 – 29, 2010. Presentation: Język polski w Łatgalii: stan bada ń. 18. VI International Conference The World in the Language , Šiauliai (Lithuania), October 21 – 22, 2010. Presentation: Language in the Periphery: Polish in Latgalia .

55 The results of the research are reflected in 14 scientific articles and 4 abstract publications Scientific articles: 1. Особенности польского региолекта в Латгалии : лексический аспект . In: Tarm ės – Europos taut ų kult ūros paveldas. Vilnius: Mykolo Romerio universitetas, 2015: 407–429. 2. Особенности имени прилагательного в речи латгальских поляков . In: Valoda – 2014. Valoda daž ādu kult ūru kontekst ā. Daugavpils: Daugavpils Universit ātes akad ēmiskais apg āds „Saule”, 2014: 53–60. [EBSCO] 3. Verbs in Peripheral Polish Spoken in Latgale. In: Res Humanitariae, XVI. Klaipeda: Klaipedos universitetas, 2014: 144–155. [Index Copernicus] 4. Internal differentiation of the Polish language spoken in Latgale: from an idiolect to the dialect. In: Komparat īvistikas almanahs Nr. 4 (33). Cilv ēks valod ā: etnolingvistika, lingvistisk ā pasaules aina. Daugavpils: Daugavpils Universit ātes kad ēmiskais apg āds „Saule”, 2014: 128 – 141. [EBSCO]. 5. Nazwy naczy ń stołowych i sztu ćców w mowie łatgalskich Polaków . In: Acta Baltico-Slavica Nr. 37. Warszawa: SOW, 2013: 449 – 458. [ERIH PLUS, SCOPUS]. 6. Язык краславских поляков сегодня . In: Valoda – 2013. Valoda daž ādu kult ūru kontekst ā. XXIII Zin ātnisko rakstu kr ājums. Daugavpils: Daugavpils Universit ātes kad ēmiskais apg āds „Saule”, 2013: 42 – 52. 7. Rēzeknes po ļu valoda šodien. Fon ētika. In: Via Latgalica: humanit āro zin ātņu žurn āls, 5. R ēzekne: R ēzeknes Augstskola, 2013: 122 – 128. [EBSCO]. 8. Mēbe ļu nosaukumi Daugavpils po ļu valod ā: paaudžu aspekts. In: Daugavpils Universit ātes 54. Starptautisk ās zin ātnisk ās konferences materi āli. DU Akad ēmiskais apg āds “Saule”, 2013: 717 – 724. 9. Jaka jeste ś gwaro dyneburska? No: Rozprawy Komisji J ęzykowej ŁTN. LVIII vol. Łód ź: Łódzkie Towarzystwo Naukowe, 2012: 181 – 188. [ERIH PLUS]. 10. Mēbe ļu nosaukumi Latgales po ļu valod ā. In: Valoda – 2012. Valoda daž ādu kult ūru kontekst ā. XXII Zin ātnisko rakstu kr ājums. Daugavpils: DU Akad ēmiskais apg āds “Saule”, 2012: 25 – 30. 11. Poles in Daugavpils: retrospectives and perspectives. In: Dialog kultur, cywilizacji i religii. Bydgoszcz: Wydawnictwo KPSW w Bydgoszczy, 2012: 217 – 227. 12. Kāda Latgales po ļa idiolekts. In: M ēs laik ā, telp ā, att īst ībā! 15. studentu zin ātnisk ās konferences materi āli. R ēzekne: RA izdevniec ība, 2012: 14 – 18. 13. Po ļu valodas zieme ļu periferi ālajam dialektam rakstur īgās iez īmes Daugavpils Po ļu ģimn āzijas skol ēnu radošajos darbos. In: Valoda – 2011.

56 Valoda daž ādu kult ūru kontekst ā. XXI Zin ātnisko rakstu kr ājums. Daugavpils: DU Akad ēmiskais apg āds “Saule”, 2011: 27–33. 14. Language in the Periphery:Polish in Latgalia. In: FILOLOGIJA Nr. 16. Šiauliai: Šauli ų universiteto leidykla, 2011: 19–25. [Index Copernicus, MLA International Bibliography]

Abstracts: 1. Особенности польского региолекта в Латгалии : лексический аспект . In: Tarptautin ė mokslin ė konferencija: TARM ĖS – EUROPOS TAUT Ų KULT ŪROS PAVELDAS. Išpl ėstin ės tez ės. Vilnius: Mykolo Romerio universytetas, 2013: 39. 2. The Phonological System of Peripheral Polish Spoken in Latgale . In: The programme and abstracts of the CROSSLING SYMPOSIUM: Language Contacts at the Crossroads of Disciplines. Joensuu: University of Eastern Finland 2013: 42. 3. Daugavpils po ļu valoda: paaudžu aspekts. In: Daugavpils Universit ātes 54. Starptautisk ās zin ātnisk ās konferences t ēzes. Daugavpils: DU Akad ēmiskais apg āds “Saule”, 2012: 161. 4. Language in the Periphery: Polish in Latgalia. In: The Programme and the Abstracts of the VI International Conference “The World in the Language”. Šiauliai 2010: 32.

CHAPTER 1: LINGUISTIC COMMUNITIES AS OBJECTS OF RESEARCH

1.1. Sociolinguistic Research of Bilingual and Multilingual Communities

Linguistic community is “an aggregate of people who communicate by means of one language or linguistic variety e.g. a vernacular” (VPSV: 419). An important aspect of a linguistic community is the identification of its members with the community as such and not only common application of grammatical norms (Hymes 1972: 54). Major terms for describing bilingual and multilingual communities are bilingualism and multilingualism but due to the individual character of these phenomena they do not have one widely accepted and universal definition. A bilingual individual can either command two languages or have two mother tongues (Druviete 1996: 131–132; Pa śko-Koneczniak 2011: 47–52). In the current research bilingual respondents are people, who have the command of two languages used at the given territory without the regard to the way these languages were acquired (bilingual family, school, the second language is the state language etc.) and irrespectively of the possible differences in the level of acquisition, but multilingual respondents – people who have the command of three or more languages spoken in the given

57 territory. Predominantly these cases can be assigned to social bilingualism i.e. the use of two or more languages in the given society with the same sociolinguistic functions (Druviete 2010: 224), e.g. the Polish and Russian languages are used in the family or the Polish, Russian and Latvian are used in the sphere of culture. Uriel Weinreich emphasised that thorough study of language and especially languages cannot be conducted without the regard to their users and that language should be studied with the relation to the social, cultural and political processes (Weinreich 2011: xxxi–xxxii). In this Thesis terms language contact and interference are used as defined in U. Weinreich’s book Languages in Contact (Weinreich 1953: 1). Languages are in contact, when two or more languages are used by one individual, and the person who uses two or more languages is correspondingly considered to be bilingual or multilingual. Linguistic features that result from language contacts are called interference (on various levels of language), which is an unconscious process. Inherited languages over time may develop peculiarities that can be caused by incomplete language acquisition and/or language attrition. The term incomplete language acquisition is used with the regard to language users, who have not fully acquired a given language from their ancestors, but language attrition is used with the regard to speakers, whose language has deteriorated over time, usually under the influence of some extralinguistic factors (Polinsky 2006: 194). Often it is extremely difficult to determine, which of the processes has occurred; however, interaction of all three processes – contact induced language change, incomplete language acquisition and language attrition – is possible. The study of social nature of language is the aim of sociolinguistics, which investigate the relations between language, languages or their varieties in terms of a given linguistic community (Druviete 2010: 211). In this Thesis sociolinguistic description of respondents is conducted with the reference to individual linguistic situation of every person, namely, the commanded languages and the sociolinguistic spheres of these languages. Sociolinguistic spheres or domains of language use are connected with particular situations, people and conditions of language (language variety) use (Fishman 1972: 248; Laurén, Myking, Picht 2002: 24; Druviete 2010: 194). Since linguists have not developed a unified classification of sociolinguistic spheres yet and many hold that it is impossible to draw a universal classification at all, the author of the research proposes her own classification of sociolinguistic spheres, which is applicable for the current research and has been developed on the basis of studies by G. Schmidt-Rohr and J. A. Fishman (Fishman 1972: 248– 252), as well as I. Druviete (2010: 194–195). The following sociolinguistic spheres have been selected on the basis of peculiarities of the Polish community in Latgale: family, work, informal contacts, state and municipal institutions, everyday life, education, mass media, culture, religion.

58 Apart from methods of sociolinguistics and contact linguistics, the study of the Polish Language spoken in Latgale requires the application of methods used in comparative and contrastive linguistics, which suppose the synchronic analysis of two or more languages in terms of common and different linguistic elements (N īti ņa 2007: 30). Corresponding linguistic units of two or more languages are compared in order to emphasise their similarity or/and diversity. This research is based on comparison of material form the Polish language spoken in Latgale with Standard Polish, as well as the Northern Peripheral dialect of Polish, Russian, Belorusian, Latvian and Lithuanian languages. Also dialects, everyday speech and low colloquial speech of the above mentioned languages are considered where necessary. Linguists maintain that linguistic changes appear on individual, family and small group level and either disappear or gradually spread among the entire community (Druviete 2010: 86; Schwartz, Verschik 2013: 4). The individual character of speech is manifested by the term idiolect , defined by U. Weinreich as the total set of speech habits of a single individual at a given time . The linguist states that studying idiolects has two drawbacks: 1) speech is more easily studied in a dialogue; 2) every idiolect can be subdivided into other elements e.g. styles (Weinreich 1954: 389). Still, none of the definitions of the term idiolect states whether the term concerns only one language used by an individual or all languages used by an individual (Ku ņicka 2014a: 129). For the sake of this research an idiolect will be considered as the total set of speech habits of a single individual in one language at a given time. Polish spoken by every individual within the Polish community in Latgale is an idiolect; furthermore the speech habits of all Poles belonging to the community coin the Polish language in Latgale. In general, linguistic studies of multilingual communities are extremely productive ways of documenting consequences of language contacts, and not only allow speculating on the future development of particular languages, but also enable to assess relations of various language varieties. Sociolinguistic description of linguistic community provides better understanding of language use and functioning, thus it has been employed by many Polish linguists, for example, A. Zieli ńska, M. Ostrówka or H. Kara ś. Application of structural methods in comparative and contrastive approaches grants the key to detailed description of all levels of language. Since Polish in Latgale belongs to the Northern Peripheral dialect of Polish, in this research the methods of the above mentioned linguistic disciplines should also be supplemented by methods used in studying dialects.

59 1.2. Dialect as a Foundation for Language

Classical dialectology studies dialects, namely, groups of vernaculars that have historically developed in rural areas (Rudz īte 2005: 15; GP), but in a broader sense the term dialect is used by linguists to denote any territorially or socially diverse linguistic variety (Hymes 1972: 63; Trudgill 2000: 5; Герд 2005: 19). In the Polish linguistic tradition the term dialect is also used to describe a regional variety of Standard Polish – cultural dialect , which developed along with the standard form of the language from XIV to XVI (Dubisz, Kara ś, Kolis 1995: 30). In the current research dialect refers to the Polish language spoken in Latgale, which is a territorially different variety and not a group of vernaculars. Among others Latvian and Lithuanian linguists admit that vernaculars become more and more standardised and traditional vernaculars are substituted by new territorial varieties (Stafecka 2000: 42; Šaudi ņa 2014: 146). Thus, in order to promote uniformity of linguistic terminology, regional varieties of languages could be labelled with the term regiolect , which has not been widely used in Latvian or Polish linguistics yet. Regiolect has been defined as a language variety that appears on the basis of vernaculars seized by literary language (Mutsaers, Swanenberg 2012: 69). The term would not only stress areal aspect of the variety, but would also differentiate the studied variety from vernaculars or dialects proper. Dialectology distinguishes two approaches for describing dialects: description of a dialect as a system and differential approach ( Калнынь 2004: 6). Synchronous description covers all levels and elements of the dialect, including those shared with the standard form of a given language. Differential approach allows describing only differences that transpire in the result of comparison with standard form of the language or any other language or variety selected for the contrastive analysis. Since dialects and vernaculars are oral forms of language that are not standardised they de facto cannot be described as full systems. In order to create a complete linguistic picture dialectologists have to employ sociolinguistic methods (Stafecka 2014a: 82–83; 2014b: 236–238). This Thesis comprises a sociolinguistic study of Polish spoken by three generations of Poles in Latgale. Comparison with prior research on various aspects of the Polish language in Latvia conducted by M. Ostrówka, I. Rucka, H. Kara ś and J. Paršuta allows drawing careful conclusions about the development of the given code in the last decades.

60 1.3. Peripheral Dialects of the Polish Language

The Polish-Lithuanian Commonwealth over time encompassed the territory of modern Ukraine, Belarus, Lithuania, Latvia and Estonia. In order to describe the language used by Poles, who inhabit these territories today, Polish linguists 9 use the term polszczyzna kresowa , which is coined from the term Kresy (e. the periphery ) – a figurative name of the lands that belonged to the Polish- Lithuanian Commonwealth until 1772. Russian linguists call this variety of Polish – польский периферийный диалект (Лазаренко 2009: 45). Since Latvian linguists have not yet provided a sufficient term to denote the studied variety, the author of the Thesis uses the translation of the Russian term – the Peripheral Dialect of Polish (latv. po ļu valodas periferi ālais dialekts ). The Peripheral Polish language (latv. periferi ālā po ļu valoda) denotes the aggregate of cultural dialect and peripheral dialects used in the periphery, but the Northern and Sothern Peripheral Dialects of Polish stand for two varieties of the Peripheral Polish. The Polish language in Latgale is used for Polish spoken by Poles living in the given territory. The picture below shows the place of the Polish language in Latgale in the system of the Polish language and provides a general division of the Peripheral Polish.

9 Wernicz 1981, Turska 1995, Ostrówka 2005a etc.

61 Recently linguists from the Polish Academy of Sciences have used the term regiolect to denote the varieties of Peripheral Polish, emphasising its territorial aspect. Iryda Grek-Pabisowa has used the term with the respect to Polish spoken on the territory of Lithuania and Belarus (Grek-Pabisowa 2005: 77–78), but Małgorzata Ostrówka has attributed the term regiolect to Polish spoken in Latgale (Ostrówka 2005: 87). All in all, application of the term regiolect for territorially diverse varieties of Peripheral Polish would not only stress the areal aspect of these codes but also manifest their heterogeneous composition. The Peripheral Polish language has two varieties: the Northern Peripheral dialect and the Southern Peripheral dialect. The Southern Peripheral dialect has developed on the territory of modern Ukraine from XIV century due to the contacts of Polish and Ukrainian languages (Ananiewa 1996: 17). The Northern Peripheral dialect has emerged on the territory of modern Lithuania and Belarus from XVI century as a result of contacts of Polish with Lithuanian and Belorusian substrata (Kurzowa 1993: 21). All varieties of Peripheral Polish have many common traits that are determined by their base, namely, Standard Polish, but over time these varieties have developed some diverse peculiarities. Peripheral Polish has been heavily influenced by the East Slavic languages. When analysing the Northern Peripheral dialect, linguists usually detect the impact of Russian and Belorusian, but not Ukrainian, which has left its traits in the Southern Peripheral dialect. In this Thesis terms the East Slavic languages and the East Slavic influence are used to manifest linguistic changes that have occurred under the influence of Russian and/or Belorusian languages because in many cases it is impossible to determine, which of the two languages has evoked the peculiarity ( Паршута 1984: 143). Besides territorial varieties Peripheral Polish also comprises: cultural dialect i.e. variety used by the educated intelligentsia and rural variety i.e. Peripheral Polish sensu stricto (Ананьева 2008b: 72). Linguists maintain that the cultural dialect stems from the language of Polish nobility and gentry, who went to live in the periphery, but the rural variety appeared in the XIX century during the polonisation of Belarusian and Lithuanian peasants (Turska 1982: 21–26; Grek-Pabisowa, Ostrówka 2012: 112). The Polish language in Latvia has been studied only by a few linguists. T. Brajerski has conducted a research on the language of the 18 th century Polish poet Konstancja Benisławska. In his book O J ęzyku Pieśni Konstancji Benisławskiej issued in 1961 Brajerski shows not only archaic elements detected in poet’s language, but also gives an outline of peculiarities of Peripheral Polish that function over time. In 1970 Juzefa Paršuta has defended a Doctoral Thesis Morphological System of Polish Spoken by the Inhabitants of Madonas Region Darvinieki Village in Latvian SSR . In her material she mostly identifies Belorusian and Russian but very insignificant Latvian influence ( Паршута 1963, 1969, 1973a,

62 1973b, 1984). Paršuta claims that linguistic situation of the region is reflected in the local variety of Peripheral Polish that is influenced by contact languages and their dialects ( Паршута 1969: 78). A brief sociolinguistic study of a few Polish communities in Latgale was conducted by Vyacheslav Verenich, who has described diachronic situation of Polish language (before World War II and in1970s). He concluded that the role of Polish in communication at that time was quite marginal and stressed the decreasing role of Belorusian (Werenicz 1981: 277–293). Phonetic and morphological characteristics of the Polish language spoken by intelligentsia in R īga and Daugavpils in the beginning 1990s were assessed by H. Kara ś. She holds that Polish in not homogenous i.e. the oldest generation mostly uses cultural dialect with archaic traits, other representatives of the oldest generation and majority of middle aged Poles use Peripheral Polish with many elements borrowed from Russian, but the youngest generation of Poles uses Standard Polish with peripheral peculiarities (Kara ś 1995: 53). W. Gruszczy ński’s book Wokabularze ryskie na tle XVI- i XVII- wiecznej leksykografii polskiej (2000) gives an insight into vocabulary of Polish in Latvia in 16 and 17 centuries. The author selects a group of lexemes that he calls regionalisms but he draws no definite conclusions. The most considerable study of Polish in Latvia has been completed by a linguist from the Institute of Slavic Studies of the Polish Academy of Sciences Małgorzata Ostrówka, who has defended a Doctoral Thesis Współczesna polszczyzna mówiona na Łotwie in 2001. She analyses Polish spoken by the oldest generation of Poles. The study encompasses a description of sociolinguistic situation of Poles in various periods of the 20 th century and careful analysis of phonetic, morphological, lexical and syntactic features of the language spoken by the oldest generation of Poles in Latgale. Ostrówka concludes that the studied code is a regional variety of Peripheral Polish with diverse representation of features in every particular idiolect. The research also emphasises major influence of the East Slavic languages and insignificant traces of the Baltic languages in the considered code. An important study of the language of Polish newspapers issued in Latvia in the interwar period was conducted by Iveta Rucka. Her Doctoral Thesis Język polskiej mniejszo ści narodowej na Łotwie w okresie mi ędzywojennym (na materiale prasy i innych druków informacyjnych) (2009) gives a thorough analysis of peculiarities of written Polish on all language levels. The Polish language documented in the printed sources is compared to Standard Polish and its peripheral varieties. Rucka summarises that the studied code is a variety of Peripheral Polish that still contains archaic elements, manifests influence of contact languages and has developed a set of innovations (Rucka 2008: 8).

63 Prior studies show that the Polish language in Latgale encompasses cultural dialect and rural dialect or Peripheral Polish sensu stricto . Considering the influence of Latvian, its dialects and diverse influence of the East Slavic languages it transpires that Polish in Latvia has undergone and still undergoes changes that differentiate it from other varieties of Peripheral Polish. All in all, description of the linguistic picture of a multilingual community is a complicated process that requires application of manifold methods and approaches. In order to provide a complete analysis of Polish in Latgale the author of the Thesis has to apply findings of prior research on Peripheral Polish, methods of comparative and contrastive linguistics, contact linguistics, sociolinguistics and dialectology. One of the key factors for accurate evaluation of linguistic material is a sociolinguistic description of the studied community that is carried out in the next chapter.

CHAPTER 2: SOCIOLINGUISTIC SITUATION OF POLES IN LATVIA AND LATGALE

2.1. An Insight into the History and Present Situation of the Polish Community

Polish minority in Latvia has a five centuries long history, which begins with the decline of the Livonian Order. The territory of Latgale was incorporated into the Polish-Lithuanian Commonwealth during 16th and 18th centuries and even after the partitioning of Poland in 1772, Polish influences in Latgale were considerable, for the fact that the territory was inhabited by Polish gentry and nobility – 44 Polish-Lithuanian noble families and 24 German noble families that were polonised (Zajas 2008: 123–129). Ethnic Poles settled in Latvia in a few waves. The first wave of settlers during the time of the Commonwealth consisted of gentry and nobility, who were given land in Latgale and came here with their households. Another group that came at that time was clergy that spread the ideas of the Holly Church. The second wave of Polish settlers were participants of many Polish national uprisings during the 19th century. Numerous soldiers, public servants, writers fled to Latgale to avoid imprisonment or trial in Poland. The next wave of Polish settlers came with the independence of Latvia. During 1930s Latvian farmers and landowners employed a noticeable number of Polish agricultural and seasonal workers. Finally, during the Soviet period Poles from Belarus came to live in Latvia because it was considered a prosperous republic and they thought they would be able to find better jobs here. Needless to say, a considerable number of Poles abandoned Latvia during both wars and after the reestablishment of the Latvian Republic in the 20th century.

64 Situation of the Polish minority in the interwar period was favourable and relations of Poland and Latvia were extremely friendly (J ēkabsons 1994: 8). In 1930 there were 45 Polish primary schools in Latvia, but due to the changing political situation their number decreased and in 1934 there were only 22 Polish primary schools (Walewander 1993: 316–317). Cultural and public life of Latvia’s Poles was extremely rich. Majority of Poles (86.6%) were Latvian citizens but 86% of Poles considered Polish their mother tongue (Albin 1933: 23–25). After the invasion of USSR and Germany many Poles were killed, sent to work or death camps and went into exile. The last Polish school was closed in 1948 (Kurczewski et al 2007: 61). In the post war period Polish educational and cultural facilities were not re-established. I. Druviete underlines that due to the effective language and resettlement policy implemented by the USSR traditional minorities in the Baltic States, which include Poles, lost their mother tongues (Druviete 1998: 14–15). The Polish element was subject to endurance test. Still, despite the aggressive russification policy Polish minority in Latvia, especially in Latgale, has survived. The data of the Population Census in 2011 show that there were 44 772 Poles (2.16%) in Latvia and 20 806 Poles (7%) in Latgale, which constitutes almost a half of Latvia’s Poles. However only 858 Poles in Latgale speak predominantly Polish in their families, which constitutes only (4%) of the total number of Poles. Table 2.1.1. provides data about the number and percentage of Poles detected in Population Censuses in 1935, 1989, 2000 and 2011.

Table 2.1.1. The Quantitative and Proportionate Structure of Poles in Latvia According to the Data of Population Censuses Year 1935 1989 2000 2011 The number of Poles 48 637 60 416 59 505 44 772 The percentage of Poles 2,5 2,3 2,5 2,16

More than a half of Poles live in the biggest city of the region – Daugavpils (12 991). The second largest city – Rēzekne is inhabited by 772 Poles but 1 385 Poles live in Kr āslava district. Ilga Apine believes that Poles have “optimally integrated” into Latvian society and are active in all spheres of life, while at the same time they use the possibility to maintain their language, culture, identity and strengthen their bonds with the fatherland (Apine 1995: 101). In general, the Latvian Polish community in the last quarter of century has developed a successful educational and cultural infrastructure that facilitates the preservation of Polish traditions and language.

65 2.2. Description of the Research Process and Respondents

The conception of the research was to study the sociolinguistic situation and language of three generation of Poles. Initially the author planned to assess an equal number of respondents of each generation from the chosen cities but for objective reasons the number of interviewed people differs. Respondents were sought with the help of the local divisions of the Latvian Union of Poles and through private contacts in the three Latgalian cities with the most active Polish communities: Daugavpils, Kr āslava and R ēzekne. Despite the fact that usually dialectological material is collected in rural areas, the author has chosen respondents from cities, first of all, because the studied code is not a classical dialect but rather a regional variety of language and, secondly, because the lack of middle aged and young Poles in rural areas would not allow to present the complete picture of the Polish language in Latgale. The basic criteria for selected respondents were Polish roots, good command of Polish, a place of residence in one of the above mentioned cities and identification with the Polish community. From the total of 88 Poles interviewed in 2010–2013 the author selected 81 respondents (60 female, 21 male), who complied with the given criteria. Respondents were divided into three age groups. The oldest generation of respondents – 32 Poles born from 1922 to 1949, whose mother tongue is Polish and who have mostly had the opportunity to study in Polish schools. They have used Polish not only with their relatives, but also with their neighbours, in church and partly in all other sociolinguistic spheres. The middle generation of respondents – 20 Poles born form 1950 to 1979. These respondents had no possibility to attend Polish schools and the primary code of the society was Russian. Due to mixed families, for this generation Polish mostly was not the only and primary communication code in the family. It was predominantly used to speak to grandparents. The youngest representatives of this generation had the opportunity to attend universities in Poland. The youngest generation of respondents – 29 Poles born after 1982. This generation acquired and still acquires education in Polish schools and can freely cultivate Polish culture and traditions. The Polish language they use is basically modern Standard Polish learned at school. The author of the research failed to find an equal number of respondents in all age groups. The fact that the number of respondents of the middle generation is smaller shows that the drastic fall of the usage of Polish in families during the Soviet period had an extremely unfavourable effect for the expansion of Polish in this generation. The substantial decrease of knowledge of Polish in the middle generation was recorded by Polish linguist H. Kara ś already in the beginning of 1990s (Kara ś 1995: 37). The speech of respondents was recorded in field conditions – in informants’ homes, workplaces or in the premises of local Polish communities.

66 Since the researcher belongs to the local Polish community and is considered as ‘one of their own’, the material was collected in natural conditions, where respondents spoke freely about their biographies and various social subjects. The interviewed persons did not try to improve the quality of their language, as it may happen with researchers, who speak Standard Polish and are strangers to the community. As the author has minimised the observer’s paradox, the collected data is more plausible (Labov 1972: 113). Questions asked during interviews were developed by the author, but due to diverse sociological parameters of respondents and their answers, the form and content of these questions was adapted to every individual in the course of the conversation. Joint length of interviews is around 100 hours. The Thesis is based on individual speech patterns that were excerpted from the records and transcribed in the phonetic alphabet used by Polish dialectologists with slight modifications made by the author to meet the requirements of the studied code. The transcribed material comprises in average 1.5 pages long computer processed text from each interview. Empirical material was supplemented with field notes made at numerous public and private events of the Polish community or private conversations with Poles, who were not interviewed.

2.3. The Current Situation of the Polish Language

It has been mentioned that Poles have been living in Latgale for almost five centuries and, thus, today they speak not only Polish, but also Latvian, Russian and other languages used in the given territory. Majority of the respondents are trilingual (46) i.e. they speak Polish, Latvian and Russian (only one of them speaks Polish, Russian and Belorusian), 21 respondents are bilingual (19 speak Polish and Russian, 2 – Polish and Latvian), but four of them speak four languages (besides Polish, Latvian and Russian two of them speak Lithuanian and two – Ukrainian). Uriel Weinreich postulated that bilinguals attribute every language to particular interlocutor, subject of the conversation, situation and form of contacts, which can be oral or written (Weinreich 2011: 6). Poles in Latgale commonly use three languages, which are mostly attributed to the following sociolinguistic spheres: family, work, informal contacts (friends, acquaintances), state and municipal institutions, everyday life (consumer services, healthcare), education, mass media, culture and religion. The study shows that the use of Polish constantly diminishes in all spheres e.g. only 12 respondents (14 %) use Polish as the only language in the family. Since Polish is not the only code of the Polish community and the communicative options for this code are limited, the language degrades. Similar phenomena were observed by Stanisław Dubisz in communities of Polish

67 diaspora (Dubisz 1999: 89). In 1997 Halina Kara ś suggested that the situation of Polish in Latvia is improving (Kara ś 1997: 58–60), however, the drastic fall of usage of the given code in all spheres, no longer allows conforming with this statement.

2.4. Sociolinguistic Description of Functions of Languages Used by Latgalian Poles

Ina Druviete indicates that studies of language contacts must comprise analysis of linguistic, as well as sociolinguistic data and points that, while the affinity of languages may substantially influence adaptation of linguistic peculiarities from one language into another, the social and administrative status of language may influence its prestige (Druviete 2010: 221–222). Polish, Latvian and Russian are inflective, synthetic Indo-European languages, but Latvian belongs to the Baltic sub-branch, whereas Polish and Russian to the Slavic branch, which possibly determines easier adaptation of Russian elements into Polish. Besides affinity, an important factor is the operation of given languages on a particular territory. The author provides sociolinguistic description of the three languages used by Poles in Latgale on the basis of a scheme developed by I. Druviete (Druviete 2010: 223), which was supplemented by a parameter form of language contacts .

Table 2.4.1. Sociolinguistic Description of Contact Languages used by Poles in Latgale Language Latvian Polish Russian Ethnos type Autochthonous Allochthonous Allochthonous diffused compact/diffused Origin of language - Annexation/ Migration/ contacts migration annexation Form of language Mixed Mixed Mixed marriages, contacts marriage, the marriage de facto state state language language in the USSR period Type of language Direct Direct Direct contacts Type of Social Individual Social bilingualism/ multilingualism

68 Institutional support High Low Average 10 Prestige of language High High High Number of L1 107 048 1 031 165 854 speakers Number of L2 - 20 000 (in 921 000 (in speakers in the 2000) 2000) country among Latvians 11 Distribution of High Low High linguistic products

It transpires that Latvian at the moment has the most favourable situate of all contact languages in Latgale. It has high institutional support and distribution of linguistic products, while Russian enjoys average institutional support and high distribution of linguistic products. Polish, on the other hand, despite its prestige has low institutional support and low distribution of linguistic products. The data on the use of contact languages in various spheres gathered from respondents allows determining actual sociolinguistic functions of Polish, Latvian and Russian at the moment. The assessment is based on four levels of linguistic functions determined by I. Druviete: monopoly of one language, relative monopoly of one language, parallel use of languages and occasional, irregular use of a language (Druviete 2010: 226).

Table 2.4.2. Actual Linguistic Functions of Contact Languages Sphere/Language Polish Latvian Russian Family xx xx xx Work x xx xx Informal contacts xx xx xx State and municipal institutions - xxx x Everyday life x xx xx Education xx xxx x Mass media x xx xx Culture xx xx xx Religion xxx x (Latgalian) x x – occasional use, xx – parallel use, xxx – relative monopoly

10 Despite tha fact that Russian is not an official or even a regional language, many people, especially in Latgale, use it for oral communication in state and municipal institutions. 11 Data from an informative material Latviešu valoda, valodas Latvij ā issued by the State Langauge Centre in 2003.

69 The illustration of actual linguistic functions of languages used by Poles in Latgale presented in Table 2.4.2. permits to draw a number of conclusions. First of all, none of the languages holds the monopoly in any of the sociolinguistic spheres. Latvian has relative monopoly in state and municipal institutions and education. Irrespective of the fact that both spheres are legally regulated, Russian is used there occasionally. The parallel use of Russian was detected in six out of nine sociolinguistic spheres; it is occasionally used even in religion – the sphere that was dominated by Polish until the beginning of 1990s. In comparison to the interwar period Polish has lost the most important, according to the author, sociolinguistic sphere – family. Nowadays many linguists believe that family has the decisive role in maintenance and preservation of a language (Schwatrz, Verschik 2013: 1). The loss of this sphere is predominantly connected with the deliberate resignation from the use of Polish in mixed families and under the pressure of educational institutions during the Soviet period. Today Polish preserves relative monopoly only in the sphere of religion but growing usage of Russian and Latvian (Latgalian) in this sphere has been detected during the last twenty-five years. The parallel use of Polish, Latvian and Russian languages has been detected in education and culture. However, Einar Haugen has stressed that bilingual education is more significant for raising national identity of minorities, than for preservation of their languages (Haugen 1987: 26). Polish still enjoys high prestige among its speakers but it has to compete with the utility of Latvian and Russian languages. The current situation of Polish in Latgale could be improved by development and implementation of a motivated and targeted minority language maintenance programme, which could be based of the domain dynamics tacsonomy proposed by Laurén, Myking and Picht (Laurén, Myking, Picht 2002: 23–28). The study of sociolinguistic situation of Polish at the end of the 20 th century conducted by M. Ostrówka had similar results (Ostrówka 2005a: 90– 95). In comparison to Ostrówka’s research, the role of Polish continues to diminish in all domains. Moreover, it has been detected that the use of Latvian has increased in state and municipal institutions, everyday life and religion, but the use of Russian – in everyday life and religion. The Polish language that has been functioning in Latgale from the middle of the 16 th century today is in contact with Latvian and Russian, as well as Standard Polish. The next chapter contains the analysis of the current phonetic, morphological, lexical and syntactic peculiarities of Polish in Latgale, determined in the result of comparative and contrastive analysis.

70 CHAPTER 3: PECULIARITIES OF THE POLISH LANGUAGE IN DIFFERENT GENERATIONS

Chapter Three is devoted to the summary and analysis of phonetic, morphological, lexical and syntactic peculiarities recorded in the speech of three generations of Poles in Latgale. These features were extracted from transcribed texts (Appendix 4). The analysis on all levels of language was conducted according to the scheme used by previously mentioned researchers of Peripheral Polish.

3.1. Phonetics

The phonetic and phonological level of language is extremely susceptible to changes. Peculiarities recorded in the speech of Latgalian Poles on this level are either archaic i.e. do not function in modern Standard Polish, or innovative – mostly influenced by contact languages. Features given in Table 3.1.1. concern peculiarities of prosody, as well as vowels, semi-vowels, nasal- vowels and consonants.

Table 3.1. Phonetic Peculiarities of Polish in Latgale Recorded peculiarity Example Resp. 12 Stress Oxytone ʒ’ef ˈčyn , v́ elka ˈnoc , ta ˈńei̯ , 37 ty: śonc o śem ˈset , pof ˈtuš , ńe ˈύem , u ˈmńe Proparoxytone ˈńe była , ˈʒ’el’im s’e , 24 pa ˈḿe:ntai̯ u, rol’ ˈńi:ka ḿi, ˈpušk iná , žura ˈv́ inovy Strong proparoxytone and ˈˈ š’ ṕev a: č’, v́ eˈˈ ǯ’el i: , 6 prolonged production of vowels in možli ˈˈ voš’ č’i: , byli the last syllable pola ˈˈ kam i: Prolonged production of vowels in vo: isko p o: lsk é , to m a: my 48 the stressed syllable moi̯ ei s’ o: stra , pšev a: žńe fšysk é o: ńi byl’i rol’ ˈńi: ka ḿi Prolonged production of a: in kšy ča: łam i płak a: łam , nu 70 stressed syllables i̯ a: k za gžyb a: ḿi pšyi̯ ež ǯ’ai Reduction o, e >a in non-stressed dem abil’izova:ný , 49 positions amerytura , z γarba:tai , l’ix a v́ e gʒ’e , fšystku smažo:n a

12 The number of respondents that have a particular peculiarity

71 Prolonged production of e: in bož e: go naru ʒe: ńa, fest 65 stressed syllables s’v ́ int e: go i̯ eǯe: go Reduction e>i in non-stressed ńiʒ’e:l’a , ḿis’iła , stryi̯ ičny , 47 syllables c’eb í , du v ́ ińź eńa, ku ńeč’ńi Reduction e>y in non-stressed γyktaruf, čykali , vyt ymṕi:l’i , 15 syllables v́ enc yi, inn y kl’a:sy , bys kul’e:i Production of sound clusters ir , yr apš yr nyi , ṕir ošk í , f 16 paz’ ʒ’ir ńi:ku , pot s yr ve:tu , uḿir al’i Reduction of a sound cluster ei̯ in tut e, bl’iž e, v́ e:nc e, puz’ ńi, 18 the ultima and change of the tut y, v́ enc y, dłuž e, i tak dal i quality of vowel Production of ô in stressed do p ôl’sk í , bôže naro ʒe: ńe, 36 syllables žône , môi oi̯ c’ec, m ôk, ńi môgłam Prolonged production of o: in co: s’ zr o: bic’́ , du kus’c’ o: łu 63 stressed syllables po: tem stoł Production of a diphthong oͧ łi:g uo, sk uoła , v uogre , v 14 bał uoži Reduction o>u in non-stressed xumonty , pu truše č’k u, 55 syllables rusyf iḱ uva:ny , udra:zu , u il’e ó–o mixing šk oł, o bože m oi̯ , bž o: sk í , 17 sł of o–ó mixing mł učšy , do v uiska , 16 dyre:kt ur, cus’ Prolonged production of u: in poft u: žyc’ , cu: rke , i̯ u: tro , 50 stressed syllables du: žo u as a prothesis uzmar 1 Prolonged production of i: in carska rus’ i: i̯ a, bžoskv ́ i: ńe, 59 stressed syllables symbol’ i: čń e i–y mixing xys tor’ia 1 Prolonged production of y: in γ’istor y: čne , sxvy :c’i , 51 stressed syllables dut y: čy y–i mixing na bar’ itô ńe, krux’ i, v r’ iʒe, 29 zoba č’ili y–i mixing in the ultima of verbs in my vyi̯ ež ǯ’a ḿi, otpov ́ ada:ḿi, 1 Present tense 1 person plural za:fše zb era:́ ḿi s’e, fspo ḿina: ḿi Production of sound clusters -ii̯ -, konsultac yi ̯ e, ros’ ii ̯ anka , 22 -yi̯ - kul’a:c yi ̯ a

72 Production of Asynchronous rom bał , na pasterk a, za 20 nasal vowels and denasalised kirx́ u Synchronous, vn en čno ść i, on koxau curk a, 61 asynchrounous ton ćelenc ǫ šynk ę, uže ńił śę, and denasalised spotkał s’ e Mixing of nasal vowels ǫ, ę by ˈła zam ǫžna , byc’ 10 ks’ on ʒem , ra:zem vz’ o:n te Articulation of hard p instead of kar p v gal’are:c’e 3 soft ṕ Production of t’, d’ in borrowings t’ ex ńič’na, stu d’ i̯ ui̯ e, 7 and production of t’, d’, ʒ́ , ʒ’ iʒ’eal’ny , be ńʒ́ ǫ v ́ eʒ́ eli instead of t, d Reduction of d s’e ḿo:ro , s’e ḿil’et ńa 2 k–č’ substitution č’is’e:l’em 1 Mixing of stops g–k, g–ǵ, g–z’ , x– f kabi ńe:c’e , ǵeograf ií , 7 k, k–x z’ v́ ozda , kšesna , l’e xko Loss of g in the beginning of a čy ʒ’e ńiko:l’ek , vyv ́ e:źli 11 word before affricates ʒ́ , ʒ’ ʒ́ eś, ʒ’e my by:l’i ʒ–ǵ substitution kol’e: ǵi 2 ć–c’ substitution vyb era:í c’ e co vy xce: c’ e, 47 ʒ’e c’ ḿi, s’v ́ eńc’ ic’ ć–č’ substitution muv ́ ič’, i̯ eš’ č’, rob í č’, š’l’e č’ 24 č–č’ substitution obolev ́ ič’, pu truše č’ku , 30 medy č’nei ʒ́ –ʒ’ substitution ʒ’eń uro: ʒ’in ʒ’atka , 47 pšyxo: ʒ’i, uro ʒ’iła ʒ́ –ǯ’ substitution pov ́ eǯ’aṷy, ǯ’atkov ́ e, 26 opxo ǯ’imy ǯ–ǯ’ substitution pšyi̯ ež ǯ’ai , vyi̯ ež ǯ’aḿi 5 Production of ɳ in the ultima akcent na gramatyke ɳ 1 ń–n mixing ščens’l’iva , pofsta ncy, 8 v́ il’e nsk é ś–s’ substitution s’ edem ʒ’e s’ o:nty rok , 53 s’ ṕeva:l’i k e:dý s’ ś–š’ substitution ko š’ č’uł , š’ ostr ę, š’ v́ entego , 24 my š’ lęu š–š’ substitution č’š’ e:ba , za č’š’ ima:li, 20 pa čš’ im , i̯ eš’ č’e ź–z’ substitution z’ el’o:ne s’v ́ ontk í , z’ emi , 41 i̯ ez’ ʒ’imy ź–ž’ substitution a i̯ ež’ ǯ’iłem tam , bar ʒo 3 ž’ l’e , na obo ž’ e

73 ž–ž’ substitution pšyi̯ ež’ ǯ’a:l’i , zauva ž’ i:li , ńi 4 ły ž’ eč’ki z–ź, z’ substitution źv́ onsku , z’ l’itvy , źv́ onzac’ , 16 ź ńim ś, ź–s, z substitution zl’e , sl’ec’ , sl’ižyk í , v 8 go sc’ax s–s’ substitution s’ ṕisek , ko ḿis’ i̯ e 3 s–š substitution študiova ṷam , sto šunek 2 š epenthesis s x šs’c’ina ḿi 1 Reduction of z in the beginning of na čy, na č’i 11 a word Production of γ γry ńe:v́ ič, γromyk í , 16 γaftovane Production of γ’ γ’istor’ii̯ a, γ’itlera 4 Production of x’ in a sound cluster maco x’ i, gma x’ i 4 xy Production of x’ in a sound cluster tro x’e , l’i x’e ń 2 xe r’ –r mixing te r’ itor’ium 8 ž, š – r, r’ mixing trex vnu:kuf , mńe to: 3 ob ry:dło , tr’ i rok í r–ž, š mixing s xu: žem , pšet p šeʒ’a:dek 4 f reduction ṕer šy ṕôntek 9 Reduction of f in word wtedy tedy mo:da taka była 18 Vocalization of v ṷot eu sk é , vas’il’ eu sk e,́ nu 9 pr au da l–l’ substitution po: l’ sk é , pšyi̯ ixa:l’ i 53 zoba čyl’ i, ku l’ ega ṷ–ł substitution ko ńč ył łotefska ško: ła, ńi 74 słuxa ła ro ʒ’icuf ł–l mixing łegenda , ḿeška łi, na 21 reko łekci̯ ax l epenthesis rozmav l’ a:l’i , nakarm l’ ona 7 Production of ṷ by ṷ ṷotyšem , on by ṷ 56 voi̯ ennym žo ṷńežem l–ṷ mixing po ṷova k ṷasy xo ʒ́ i na 1 ńeḿeck í i̯ as a prothesis z i̯im , i̯ix 2 i̯ –v substitution rozb í va:ła s’e 1 Production of hard consonants na kov ́ eńskei , u dru gei , 36 before vowel i universytety

74 Diverse phonetic peculiarities are characteristic to all respondents. The most common features are prolonged pronunciation and reduction of vowels, as well as substitution of consonants. Over time Belorusian, Russian and Lithuanian have strongly influenced the system of sounds of Peripheral Polish sensu stricto , thus the sound inventory of respondents, who speak this variety contains the majority of recorded peculiarities, especially palatalised consonants. Speakers of cultural dialect have very few traces, which are predominantly archaic. The language of the youngest generation that is based on modern Standard Polish has a number of innovative features and shows influence of Latvian (especially in R ēzekne). Among peculiarities induced by Latvian one could stress, vocalisation of consonant v after vowels in the middle of words, the substitution of prepalatal affricates ć, ʒ́ with soft alveolar affricates č’, ǯ’, production of hard consonants before vowel i or l–ł substitution. The High Latvian dialect might have influenced more intensive palatalisation of consonants (Rudz īte 1964: 302–303). Yet the use of phonemes and their variants is highly idiolectal 13 . The phonological system of Polish in Latgale contains six vowel, two semi-vowel and twenty-eight consonant phonemes, but the number of allophones is higher than in Standard Polish. It is connected with wide functioning of allophones such as č’, ǯ’, c’, ʒ’, s’, z’, š’, ž’, γ, l’, ł in the studied code. Contact induced substitution of consonants is one of the major features. Other linguists have also detected the spread of phonetic features of dominant languages to other languages that have lower social significance ( Бурлак , Старостин 2005: 62). Most of the determined features were previously recorded in the speech of the oldest generation of Poles in Latgale or in the interwar Polish newspapers (see Ostrówka, Rucka). Still the above mentioned peculiarities that have appeared due to the influence of Latvian have been recorded for the first time. The comparison of features that function in three generations shows that phonetic peculiarities are most frequently established in Peripheral Polish sensu stricto , speakers of cultural dialect have less peculiar traits, but the language of the youngest generation has very few, predominantly innovative, peculiarities (Ku ņicka 2014a: 134–138; Ku ņicka 2013a: 126).

3.2. Morphology

Polish is a flective language, thus its Peripheral varieties have numerous morphologic features that have mostly appeared under the influence of contact languages. These traces are predominantly connected with peculiarities of declension, grammatical gender and number.

13 It has also been manifested in particular case studies (Ku ņicka 2012c: 14–18).

75 Table 3.2.1. shows registered traits of nouns, pronouns, adjectives, adverbs, numerals and verbs that that differ from Standard Polish.

Table 3.2.1. Morphological Peculiarities of Polish in Latgale Recorded peculiarity Example Resp. Nouns Change of grammatical ta i̯ aika i rozb iva:łá s’e , ḿasta 22 gender as a result of vowel była , ta płutna tšymała s’en o>a reduction Other cases of change of f šu:stom kła:s’e , to by ṷa čvarta 16 grammatical gender ǵimnazi ̯ um , dv ́e koty , f ṕecy Changes in declension of žel’azna kol’e:i̯ a, do ko ść oṷu, ńe 49 nouns in singular znaš jenzyk u, puł rok a pšešła , každei cur ké , ukrašam xoink a, dv ́ e koty i ḿeli ṕes… ṕesa , z moi̯ ei ma:m ei Changes in declension of ʒ’atk í i pra ʒ’atko:v́ e teš pol’a:cy , 45 nouns in plural sa ḿi łutyš y, ušk í z gžyba ḿi, co ś z žurav ́ in uf , c’astk í tak é b es...́ beś sôl’i , ńe rosi̯ an uf ńe było , ḿeli ko ńi śv́iń, ʒ’e:c’i pol’a: kí The use of noun in singular bar ʒo ḿał dužu tyx pšyi ̯ ac’el’ 2 instead of plural fs’rut ks’enžy Formation of a plural form of mńe zafše čšeba było ucało:vac’ 1 noun without alteration of re:ńkí consonants The use of singularia tantum dva rôka , rybne byl’i i̯ eʒeńa 10 in plural Formation of diminutives babul’i ńka , oi božy ńka mui , 4 with ultimas that are not brac’ik characteristic for Standard Polish Pronouns The use of masculine 3 rd połužyli kartofelk í i ońi zmarzły , 11 person plural pronoun instead tym bar ʒ́ ei že ońi sǫ aktork í of feminine and neuter form Plural possessive pronoun domy našy spali:ły śe, a našy 3 nasz with ending -y krev ńi In plural endings -y, -i mo i kul’iža:nk í , tvo i tut gže:x’i 9 replace -e

76 In plural ending -e for the pšyi̯ ećele ktur e, i ʒ’atk í i bapk í i 6 virile gender fšystk ́e The plural form wszystki for žeby fšy:stk í v́ iʒ’a:l’i , s’e ʒu pła: ču 6 all genders fšystk í Singular pronouns taki, jaki tak í ḿiṷe dobre , dobžy lu ʒ́ e ǀ tak í 4 attributed to plural nouns otvar ći The use of Genitive forms i̯ a udda:i̯ em c’e:bé , čuła s’e:bé 4 instead of Dative forms of nurmal’ ńe pronouns In Instrumental endings -oj, - ze mn oi ̯ , z moi̯ ei ma:mei 2 ej instead of -ą In Locative pronoun jaki with v i̯ ak em to rôku 2 ending -em instead of -im Pronoun in masculine tak é atrakci̯ e ktury ńe v ́ iʒ́ aṷem na 2 singular is attributed to a ṷotv ́ e noun in feminine or neuter plural Masculine pronoun is tak í zakvaska na ca:ły po:st 1 attributed to feminine noun The use of personal pronoun i̯ a i̯ eden ras vz’e:ł em , i̯ a i̯ est em 81 with a personal form of a verb irena Omission of enclitic ro ʒ́ ice moi ̯ ego taty , ona mǹe muvi 81 pronouns Pronouns with formants -ny , ixny pra pra wysłany był za 4 -na polityka, i̯ ei ̯ ny dva braty The use of Dative form of i̯ a: ńi pa ḿentam i̯ ei , zaprosi ṷ i̯ ei ̯ 4 feminine 3 rd person singular do ta ńca pronoun instead of Accusative form Indefinite pronouns with cos’c’i tak e:gó , i̯ ak es’́ ći kuzynov ́ e, 8 formant -ści gʒ’es’c’i z v ́ il’na był Indefinite pronouns with i̯ ak í ńikol’ek fason , ʒ’e ńiko:l’ek , 5 formant ni- kto ńikol’ek łai̯ ał s’e v domu Pronoun samy instead of sam f ten samy ʒ’e ń, samy po čontek 1 Adjectives Superlative degree with sama starša , samy dužy 12 forms of pronoun sam Superlative degree with sa:myi nail’epšy u: č’e ń po stôp ńu 1 forms of pronoun sam + adjective in superlative Adverb wi ęcej instead of był v́encei durôsły, on był v́e:nce 2 bardziej in comparative degree vykštałcôny

77 Adjectives attributed to dobr e l’u ʒ’e , nu ḿeiscov e žy ʒ’i 12 masculine nouns in plural have ending -e instead of -i, -y Adjectives attributed to the p’enkn y mudlitvy , l’e:pš y uro ʒai̯ e 12 virile gender nouns in plural have ending -y instead of -e Adjective in nominal by ṷo važn o 1 predicate has ending -o Adjective in Nominative xo ʒe na łotefsk a mša , i̯ a otdała 7 instead of Accusative starš a curka Adjective in Nominative ǹe by ṷa le ńiv a ʒ́ ef čyna 2 instead of Instrumental Adjectives have ending -a as ḿasta była bar ʒu mło:d a 7 a result of vowel o>a reduction Adjectives in Nominative ńev ́ e:l’k ií ̯ o:kres , te c’otk í star yi ̯ e 9 have singular endings -yj, -ij and plural endings -ije, -yje Genitive structure is replaced z ma ḿinei ̯ stro:ny 4 with possessive adjective with ending -iny Ending -aj in Instrumental s sło:tk ai vo:dai 4 replaces -ą Ending -ej in Instrumental tak o ńi cał ei ro ʒ’inei fšystk é 1 replaces -ą vyi̯ exal’i do po:l’sk í Ending -am in Locative môge v łotefsk am 7 replaces -im Ending -em in Locative v ros’isk em rozma:v́ am 1 replaces -im Adjectives with formants that bapc’a sta ˈre ńka , zafše tak í 9 are not characteristic for elegantny był , pšyi ̯ aźlive , dobžen Standard Polish or use ks’onc different formants Adjective in Genitive is byli pod źemnyx čšy fxôdy 2 attributed to a noun in Nominative Adjective in plural is nau čai̯ ǫ nas v i̯ enzyku ṷotefskim 1 attributed to a noun in ale teš i f polskix singular Adjective in singular is i̯ eželi ńe zrob í i̯ ak ǫś prace domove 1 attributed to a noun in plural

78 Adverbs Formant -o instead of -e: peun o, c’ika:v o, głuvn o, na sta ṷo, 6 spokoin o Formant -e instead of -o: zaxoro:vał i̯ akos’ c’enšk é , 4 obov ́ onskôv ́ e, napev ńe Changes in final vowels due ra:n u, na tro:x u, trudnuvat u, ńi 12 to phonetic processes prav ́ idłôv u, puz’n a i̯ uš była , napevn a, zupeł ńi, pra:v́ i, vogul’ i Numerals Declension of only the last f še śʒ́ eśont ṕerfšym rôku , v 20 part of compound numerals čter ʒ́ eść i ʒ́ ev ́ontym ro:ku Vowel a instead of u in v dv anastym r ố:ku , v dv aʒ’e:stym 10 ordinal numerals dwunasty ro:ku and dwudziesty Vowel u instead of a in dv uʒ’es’c’i usme:go kv ́ et ńa, 4 cardinal numerals dwana ście dv unas’c’e l’at and dwadzie ścia Numerals dwa, trzy, cztery, žyli čšy brac’i , te dva brac’a , 10 when attributed to the virile č’tery brata staršy gender, are not declined Numerals in Nominative s’edem l’at n’e ma , na čšec’i mai 6 replace numerals in other cases Nouns with numerals dwa , dva raz a, čšy dom a 3 trzy have ending -a Numerals that are formed v os’em ʒ’es’ a:tam ro:ku , 16 along patterns form Russian s’edem ˈsot , dvuxty śǫčny ʒ́ eśǫ ty or are coined form Polish and rok , v́ encei set ńi utšymy:vał Russian elements Numerals in Instrumental pšet ṕerš ei vôina , pod i̯ edn ei 3 have ending -ej kołdrei Verbs Verbs of I and II conjugation my:s’l’ em , i̯ a ńe môg am , 18 in 1 st person singular (Present posługui̯ en s’ en , lub eú fizykeu tense) have endings with asynchronous realisation of -ę The use of III conjugation v́ eš am nad głovu ten obras 1 verb ending for a II conjugation verb in 1 st person singular (Present tense) Reduction of the final a tak ṕisa č’ ńe uḿe čyta ć ńe uḿe 1 consonant -m in IV

79 conjugation verb in 1 st person singular (Present tense) Ending -i in I conjugation ńe be ńʒ’i, pšyžyi̯ i 2 verb in 3 rd person singular (Present tense) as a result of e>i reduction Endings -em, -im , -ym instead tak na č’i pa čš’ im , my be ńʒ’em 8 of -emy, -imy, -ymy in plural žyc’ , pa čšym s’e ʒ’i taka l’ižanka forms of I and II conjugation verbs (Present tense) Ending -mi in plural form of my vyi̯ ež ǯ’a ḿi 1 1st person verbs (Present tense) The use a verb in 2 nd person i̯ a zuba čył vot v́ec’e i̯ ak ix́ 1 plural to address a person šes’ ʒ’es’ont karc’in (Present tense) Asynchronous or denasalises domy stoi̯ on , pa čšun , ńi k iłkuí ̯ u, 14 realisation of an ending -ą in i̯ uš v ́ eʒo verbs in 3 rd person plural (Present tense) The use of 3 rd person form of a i̯ a łyže čke ḿał, i̯ a pošet , ty že 8 a verb in 1 st and 2 nd persons ba:r ʒo xc’ał taka karc’i:na (Past tense) Reduction of formant -m in a ˈza: č’eła pracovac’ , i̯ a rôsła u 20 verbs in 1 st person feminine babu ńkí singular (Past tense) The use of masculine forms zašł em f ṕicer’ii̯ e, i̯ a odi̯ ež ǯał am z 6 of verbs for feminine subjects varša:vy and feminine forms for masculine subjects in 1 st person singular (Past tense) Reduction of the formant -ł in papa ńo:s bałda ˈx’in , on vy ˈro:s 3 verbs in 3 rd person masculine singular (Past tense) Reduction of ending -śmy in gʒ’es’ my i̯ exa:l’i , my z ńim 29 verbs in 1 st person plural vy ṕi:l’i (Past tense) Partial reduction of ending i̯ ak vot v małc’e ḿeškal’i s’ 1 -śmy (-my) in verbs in 1 st person plural (Past tense) Ending -a in the 3 rd person był a čy bra:ta , ńi čšeba był a 10 neuter past form of a verb by ć (było )

80 The use of 3 rd person neuter uro ʒ́ iṷo śe šustego ma:i̯ a 1 form of a verb instead of 1 st person masculine form (Past tense) rd The use of 3 person śv́ ę ty ḿiko ṷai to był i̯ a 1 masculine form of a verb instead of 1 st person feminine form (Past tense) Peculiarities of conditional i̯ a by ńe puv ́ eʒ’a:ła , i̯ eželi by i̯ a 19 mood: reduction of personal tam by ṷam , i̯ a x ćaṷem zosta č’ endings in verbs, detachment sportofcem , žeby tegu v ́ encei or reduction of particle by , ńi:gdy ńe słyša:ły by , mogliš’ my by personal endings attached to fotegrafova č’ the verb and not particle by An iterative verb replaced i̯ a čeusto by ṷam na po:l’sce 6 with a noniterative verb Sporadic peculiarities of verb my mogliš’myby fotegrafova č’ i 12 formation ma č’ taki i̯ ak zai̯ eu č’e , kob etá spšonta že kob etá pra , my xuš’tai ̯ emy , al’e uda:łas’ m ńe uc’eknonc’ , bende i̯ uš tak i̯ ež ǯaṷa na te kursy každy ty ǯ’e ń Attachment of a reflexive z ʒ’ec’ ḿi zaimava:łas’ , okzal’is’ 15 pronoun to a verb and o: ńi, tam poznališ reduction of personal ending Reduction of reflexive tak dogadali śmy , čui ̯ ę ṷotefk ǫ, 21 pronoun si ę uro ʒ’iłam i̯ a v byfšei pôlsce The use of reflexive pronoun zo:stał s’e (SHD1926), dôšet do 14 with direct verbs berl’i:ná vruc’ił s’e (BIR1945) A verb by ć ‘to be’ with active a curka była ˈvyšeušy za 2 past participle used as vai̯ ennaga predicate The use of active past a on z ry ǵi pšyi ̯ exafšy za matka 3 participle to express past pui̯ e:xał actions The use of active past łai̯ ała vyše čšy tyx bap s kos’c’oła 1 participle as an adverb of manner

In general, registered features of nouns, pronouns, adjectives, adverbs, numerals and verbs are characteristic for all varieties of Peripheral Polish. Morphological peculiarities have been recorded in the speech of 60

81 respondents. All respondents use personal pronouns with personal forms of verbs and omit enclitic pronouns. Besides that the most frequent traces are changes in declension of nouns in singular (49 respondents) and plural (45 respondents). Peculiar declension of separate parts of speech, change of grammatical gender and reduction of personal endings are also among the most widespread features of local Polish. .The number of distinct linguistic components decreases from the oldest to the youngest generation but overall depends on the variety used by the speaker, frequency of usage of Polish and influence of contact languages (Ku ņicka 2012a: 183; 2014a: 138; 2014b: 152). On this linguistic level users of Peripheral Polish sensu stricto also have more peculiarities than speakers of cultural dialect of the New Peripheral Polish. Many morphological traces stem from Russian, which has been constantly spoken in the given territory for the last few centuries. Its significant influence was also emphasised by M. Ostrówka and J. Paršuta ( Паршута 1973 а: 65; Острувка 2006a: 395–396).

3.3. Lexis

Polish has been functioning in Latgale from the 16 th century but in Lithuania and Belarus even from the 14 th century. Today the language spoken by Poles in Latgale has a wide range of lexemes, which are not characteristic for modern Standard Polish. Studies of Polish used outside its ethnic territories show that there are three groups of linguistic peculiarities: contact induced traces, deformative traces, as well as archaic and innovative traces (Dubisz 2001: 199–200). Suffice it to say that interaction of all these processes is also possible, which makes precise and unambiguous description of particular peculiarities extremely difficult. Many studies on Peripheral Polish induce a separate group of lexemes called regionalisms pol. ‘regionalism’ 14 , namely, lexemes that are used in cultural dialects spoken on particular territory. These lexemes are characteristic for language varieties used by intelligentsia and are accepted in Standard Polish. Traditionally, Peripheral Polish includes a variety of cultural dialect that has developed in the Polish-Lithuanian Commonwealth (Dubisz, Kara ś, Kolis 1995: 105–106, 108–109; Kurzowa 1993: 498). This code includes regionalisms or lexemes that have appeared in the result of diverse linguistic processes (archaisms, innovations, borrowings) and in lexicographic sources written in the 19 th and 20 th centuries are marked as regionalisms or provincialisms . Polish linguists consider dialecticisms that also are regionally specific lexemes but they are not used in Standard Polish.

14 The term regionalism may also denote phonetic, morphological or syntactic features.

82 In Latvian linguistics there are two terms that represent regionally specific lexemes: apvidv ārds i.e. ‘a word that is common in a certain area and is sometimes used in standard language or as a scientific term that denote a peculiar phenomenon characteristic to this area’ (VPSV 2007: 40–41) and re ģion ālisms i.e. ‘a word that designates an object that is characteristic for a particular area (is regional) – a landform, natural phenomenon or other specific object – in local code or in a code of a nation that has discovered the object or phenomenon’ (VPSV 2007: 324). Since the term apvidv ārds usually stands for dialect words (Laua 1981: 150), the term re ģion ālisms is a more appropriate equivalent of the Polish term regionalism . Thereof traditionally regionalisms in Peripheral Polish are lexemes that have appeared in the given code before the fall of the Russian Empire. However, presuming that Peripheral Polish is still functioning and continues to develop, in this research meaning of the term regionalism is extended. Since modern Polish spoken in Latgale may be regarded as a regiolect (Ostrówka 2005; Куницка 2015), then its peculiar lexemes (different from Standard Polish) may be regarded as regionalisms. Considering the fact that the aim of the research is not full etymological analysis of vocabulary but only the description of its main peculiarities, the author selected lexemes that do not function in Standard Polish or their use in the speech of Poles in Latgale is different. Gathered lexemes were compared to the most extensive lexicographic sources of the Northern Peripheral dialect of Polish, mainly: Słownik Wile ński (1861), Słownik języka polskiego ( 1900–1927), Słownik gwar polskich (1900–1911), Język polski Wile ńszczyzny i kresów północno-wschodnich XVI–XX w. (1993), Brasławszczyzna. Pami ęć i współczesno ść . Tom II. Słownictwo dwuj ęzycznych mieszka ńców rejonu (2009), Słownictwo polszczyzny gwarowej na Litwie (2006) and material from M. Ostrówka’s Doctoral Thesis. Słownik j ęzyka polskiego (1958–1969) and electronic Słownik j ęzyka polskiego (see Bibliography) were used to verify the use of gathered lexemes in Standard Polish. The author of the Thesis has divided registered regionalisms into three groups: • regionalisms registered in this research or other studies concerning Polish spoken in Latgale; • old regionalisms or lexemes that Polish linguists consider as regionalisms of Peripheral Polish; • modern regionalisms or lexemes that were registered in lexicographic sources of modern Peripheral Polish (in Belarus and Lithuania).

83 Table 3.3.1. Regionalisms in the speech of Poles in Latgale

Type Amount Resp. 322 81 Regionalisms registered in this research or 189 74 other studies of Polish in Latgale Old Peripheral Polish regionalisms 80 42 Modern Peripheral Polish regionalisms 53 43

Peculiar lexemes were detected in the speech of all respondents. The research allowed determining 189 regionalisms registered in this research or other studies of Polish in Latgale, 80 old regionalisms of Peripheral Polish and 53 modern regionalisms of Peripheral Polish. In general more that 40% (133) of 322 recorded peculiar lexemes have been previously described in the above mentioned sources of Peripheral Polish. This study detected 189 words that have not been hitherto acknowledged in other varieties of the Northern Peripheral dialect of Polish. However, it cannot be claimed that these words are not used in Peripheral Polish spoken in Lithuania and Belarus because Russian is still functioning in the given territory and provides unlimited potential for borrowing. Recorded material contains lexical borrowings, loan translations, semicalques, contaminations, hybrids, phonetic and morphological variants of words, as well as confusion of meaning. Main source of interference is Russian, but historically lexis was also influenced by Lithuanian and Belorusian. Today lexical layer of the Polish language in Latgale incorporates some lexemes from Latvian. Many word are internationalisms that were borrowed by means of Russian e.g. interjer , muzej . Russian is currently the main source of borrowings for all varieties of Peripheral Polish (Rieger 2001: 216). Old Peripheral Polish regionalisms were mostly recorded in the speech of the oldest generation of Poles. Regionalisms registered only in Polish spoken in Latgale are predominantly characteristic for speakers of the middle and youngest generations, but modern Peripheral Polish regionalisms were detected equally in all three generations. The analysed material also allowed determining lexemes and utterances that function in the speech of respondents without phonetic, morphological or syntactic adaptation, namely, cases of code switching. Since the gathered material is extremely extensive and its thorough analysis would require a separate research, the author of the Thesis summarises major tendencies revealed in the speech of local Poles. The term code switching in linguistics is equivocal. It may denote any changes that occur using two languages including code mixing and borrowing, but in a more narrow sense it stands for intentional code alteration between two

84 languages (Shay 2015: 464). In the current research the author describes the following types of code switching: foreign insertions, citations, code complementing, code mixing and code switching proper. Foreign insertions are borrowed lexemes that are not phonetically or morphologically adapted to Polish e.g. co tam by ṷo i̯ ak es’́ tam nruše ńii ̯ e dyscyplinarne (AJD1930). Citations are foreign utterances that are consciously quoted by speakers e.g. a mamu śi dokumenty čytałam stare dô č syna dvar’e ńina (BID1938), a plutono:vy muv ́ i gr’i ńev ́ič’ tais muti ciet (HVD1931), i̯ a muv ́ e danke šon i tômer i̯ a pu:ide (KJK1922). Code complementing is a translation of a lexeme or utterance into another lanaguge after its production in one langauge e.g. nu curka na ńiʒ’e:l’a na ty ʒeń starša za i̯ e:gu (BMD1938), no i pa ńi eryka muv ́ i pro:še na universytet na pirmsk uołas nu vyxova ńe pše čkolne (DAD1979). Code mixing is unconscious alteration between two languages in one sentence e.g. al’e ro:s’l’i sav ́e:ck í sai ̯ u:s był i̯ ak muv ́ is’e f połnam razgar’e tak my tu po ru:sku tyl’ko (BMD1938), i zna čyt nas fšystk ix́ vystrail’i fs’o i puv ́ eʒ’el’i ǀ pol’skei škoły ńe be ńʒ’i (HED1940). Code switching proper is conscious insertion of utterances in another language e.g. ǀ tak žyl’i my ńe raskôšna ǀ nu al’i i̯ ak i̯ est u čłuv ́ eka v ́ ara v du ˈše tak možna žyc’ i i̯ ak to b edná i dobže i vesoło ǀ(DVK1934). All in all, cases of code switching appear as a result of language attrition, incomplete language acquisition and/ or contact induced language. These processes are primarily influenced by Russian and to a lesser extent by Latvian language ( Куницка 2014: 59). M. Ostrówka in her study of the oldest generation of Poles has identified only 46 insertions from Russian and 8 insertions from Latvian, but has not described and, perhaps, has not detected any other cases of code switching. The analysis of vocabulary of the Polish language in Latgale shows that in general it corresponds to the vocabulary of Standard Polish. Still, there are 322 lexemes that do not function in Standard Polish or function differently. The influence of Russian that is widely used by Poles in Latgale is the strongest, but the influence of Latvian is minimal and mostly recorded in Rēzekne. The more often is the use of Russian and Latvian in respondent’s everyday life, the more borrowings and cases of interference are registered in his/her speech.

3.4. Syntax

Syntactic peculiarities that are not characteristic for Standard Polish over time have developed in all varieties of Peripheral Polish. The Polish language in Latgale also contains a number of different features of word groups and structures. Material given in Table 3.4.1. illustrates syntactic peculiarities recorded in the speech of respondents.

85 Table 3.4.1. Syntactic Peculiarities of Polish in Latgale Recorded peculiarity Example Resp. Subject and verb disagreement: byl i s’v ́ ink í , one xu ʒ’il’ i, 28 the non-virile gender nouns or kub e:tý ńe: pracova:l’ i, vy ńik í pronouns in plural take a verb in byl’ i the virile gender form A masculine grammatical subject nu to sa:ḿi l’u:ʒ’e v ́ inn e, v 9 takes a predicate in feminine or uńii ńe by ṷyśmy ftedy neuter form Grammatical subject and attribute moi̯ e starš e brac’a , mam 25 disagreement kole ǵi ktur e, prav ʒ’iv e pul’acy Subject in plural takes attribute in dva brac’a staršy , młody 7 singular umarl’i brac’a A predicate in singular (verb jest tak é šyšk í i ̯ est , zvy č’a:i̯ e i ̯ est 10 ‘is’) takes grammatical subject in inne ńiš f po:l’sce plural (Present tense) A predicate in singular takes i̯ enzyk polsk í zna ṷ tylko 1 grammatical subject in plural ǯ’adek z bap č’ǫ (Past tense) Subject and verb disagreement: a kto tak í i:don 1 pronominal subject in singular takes a predicate in plural Replacement of adjectives with ńi ṕerša kl’a:sa a zero kl’a:sa , 4 other parts of speech pa ńi mušy ńska bar ʒo dobže nau čyc’e:l’ka by ṷa Replacement of nouns with by ṷa teš x’istor’ia polska 1 adjectives Peculiar case government (in tato i̯ est šofer , mǫš był łotyš , 60 subordinate units of verbs) i̯ estem polka , vyv ́ e:śił bałá xuro ńǵef , xc ę sta ć dok ˈtôr , zapro śił i̯ ei do ta ńca , ona zdra ʒiṷa mu , i̯ a gram f kapel ę, polski i̯ enzyk i̯ est znany na ḿi, vyi̯ ež ǯamy g ʒ’es’ poza łotv ǫ, š’e ǯ’imy pšy sto ṷem Peculiar case government: verbs čekał pozvole ńa, teš gram 10 lack prepositions śatkufkeu Peculiar case government: verbs mama teš bií ̯ e š’e z i̯ ai ˈˈ cami :, 7 with redundant prepositions poznałem s’e z žo:no

86 Peculiar case government: verbs na ˈco podobna , ona młutša 26 combined with prepositions other za mńe, f ko:s’c’uł xu ʒ’il’i than in Standard Polish Peculiar choice of prepositions potem na łotefsk iḿ , studi̯ ova č’ 32 v universyte če The use of structure with a modal čšeš było ṕeńe:n ʒy ḿeć, cos’ 44 verb trzeba ‘ought to’ + infinitive čšeba prentku zrob ic’́ , i̯ ak + nominal group in Dative to čšeba fotegrafova č’, nam express necessity or need čšeba spac’ The use of structure with u ńei była mužl’i:vos’c’ , dužo 61 preposition u and noun or była ʒ’ec’i u i ̯ e:dnei babu ńi, u pronoun in Genitive instead of mǹe seryfi ˈkat i̯ est , u moi ̯ ei Standard Polish structure with mamy svui dom , kar čma tam verb mie ć ‘to have’ to express była u ńe:gu possession The use of Dative to express i̯ emu by:ła vas’em ʒ’e:s’ont 19 possession č’š’i ro:ka , ʒ’e ń i ḿe:ńin i̯ es’l’i ko:mus’ The use of structure by ć môi tatu ś i̯ est tam uro ʒony , 11 urodzonym ‘to be born’ instead of fšystcy i̯ este śmy tu uro ʒeni , Standard Polish urodzi ć si ę oic’ec był uro ʒony v rezekne Attribute placed in preposition obok bołta i̯ eźoro , var ḿińsko 15 mazursk í universytet Reflexive pronoun si ę in carsk é voisko składało śę , 81 postposition i.e. after the verb zao č’ńe i̯ a u č’iła s’e

The syntactic analysis of a given code shows that it contains many structures, which are not characteristic for Standard Polish. The most common peculiarities are the use of reflexive pronoun si ę in postposition (81 respondents), the use of structure with preposition u and noun or pronoun in Genitive to express possession (61 respondents) and peculiar case government (60 respondents). The oldest generation of speakers has more traits that are characteristic for Peripheral Polish e.g. the use of structure with a modal verb trzeba to express necessity or need. The middle generation widely uses Genitive to express possession. The youngest generation of Poles produces most innovations connected with case government. One of the peculiarities that might have appeared under the influence of Latvian is a structure by ć urodzonym ‘to be born’ (latv. būt dzimušam ) instead of Standard Polish urodzi ć si ę, which is characteristic for the speech of 11 respondents. Today syntax of Polish spoken in Latgale is highly influenced by Russian and to some extent also Latvian (Ku ņicka 2012a: 185, 2013a: 127, 2014a: 139; Куницка 2013: 51 etc.). This statement is also supported by the

87 evidence collected by M. Ostrówka in the speech of the oldest generation of Poles in Latgale (Ostrówka, Ostrowski, Zieli ńska 1996: 109–110; Ostrówka 2005a: 96–76; Острувка 2006a: 396–397). Some of the presented syntactic features were registered in essays of the youngest generation of Poles, which shows that peculiar structures are transferred from the spoken variety into Standard Polish learned at school (Ku ņicka 2011a: 30–31).

CONCLUSIONS AND RESEARCH PERSPECTIVES

1. The analysis of theoretical and empirical material illustrates that Poles, who live in Latvia, are descendants of ethnic Poles and Poles, who have on various periods of time arrived form the territory of Belarus and Lithuania. Due to historical, social, political and economic reasons Polish community in Latgale is multilingual. The majority of Poles are trilingual or at least bilingual. Diglossia or the use of Polish as the only language in any particular sphere is rare e.g. 14% of respondents use Polish as the only language in the family. The author of the research proposes nine sociolinguistic spheres, which were selected on the basis of peculiarities of the Polish community in Latgale: family, work, informal contacts, state and municipal institutions, everyday life, education, mass media, culture, religion. Over time Polish has lost its dominant position in many spheres and today it has relative monopoly only in religion. In education and culture Polish is used along with Russian and Latvian. In families Polish is used mostly to communicate with the oldest generation of speakers. In mixed marriages men, more often than women, give up Polish in favour of Russian or Latvian. Sporadic use of Polish was determined in informal contacts, everyday life, mass media and work, but in the sphere of state and municipal institutions Polish does not function at all. 2. All varieties of Peripheral Polish have many common traits that are conditioned by the solid base of Standard Polish; however, cultural dialects and rural varieties over time have developed some diverse peculiarities. The investigation of the Polish language in Latgale indicates that it belongs to Peripheral Polish but it can be further subdivided into three varieties: a) cultural dialect – a regional variety of Standard Polish, based on language spoken by Polish nobility, gentry and intelligentsia, which contains archaisms, elements of rural dialects and language contact induced changes; b) rural dialect or Peripheral Polish sensu stricto – a variety, which has developed on the basis of Lithuanian and Belorusian substrata in the 19 th century and manifests major Russian and Belorusian influences;

88 c) and the New Peripheral Polish – a variety based on modern Standard Polish learned at school with innovative interference and elements from cultural and rural varieties. 3. Linguistic peculiarities depend on the age of language users and the spoken variety, namely, the cultural dialect contains most archaic features on all levels of language, Peripheral Polish sensu stricto comprises extremely extensive interference of the East Slavic languages, but the New Peripheral Polish has the lowest amount of peculiarities on all levels of language, especially in phonetics, thus it accommodates novel influence of Latvian. 4. Linguistic peculiarities of Poles in Latgale depend on the place of residence. The inconsiderable differences in peculiarities recorded in the three studied cities Daugavpils, R ēzekne and Kr āslava are connected with languages that are predominantly used in these cities. The influence of Russian was widely detected in all cities, but the influence of Latvian is the highest in R ēzekne. Minor traces from Belorusian appeared in Kr āslava. 5. Linguistic peculiarities were registered on all levels of language: a) 74 peculiarities were determined in phonetics, including realisation long of vowels with strong stress characteristic for Latvian or substitution of allophones used in Standard Polish with their more collateral allophones (in vowels and consonants) under the influence of Russian and Latvian. In all three generations the author has recorded hard realisation of consonants before vowel i. Changes on this language level have been detected more often than on other levels. The language of the youngest that is based on Standard Polish generation rarely incorporates features characteristic for Peripheral Polish; b) 58 peculiarities were registered in morphology. Latvian might have influenced some aspects of functioning of pronouns, numerals and verbs, whereas impact of the East Slavic languages has been extensively documented in all parts of speech; c) 322 peculiar lexemes were collected in the transcribed material. Peculiar lexemes were divided into three groups: regionalisms that were detected only in Polish spoken in Latgale (189), old regionalisms of Peripheral Polish (80) and modern regionalisms of Peripheral Polish (53). Old Peripheral Polish regionalisms were mostly recorded in the speech of the oldest generation of Poles. Regionalisms registered only in Polish spoken in Latgale are predominantly characteristic for speakers of the middle and youngest generations, but modern Peripheral Polish regionalisms were detected equally in all three generations. Borrowing is the most common means for creating novel lexemes. Influence of

89 Russian, Belorusian, Lithuanian and Latvian had been detected on this language level; d) 21 peculiarities were identified on syntactic level. They have mostly appeared under the influence of the East Slavic languages. The language of the oldest generation contains more peculiarities characteristic for Peripheral Polish, but the language of the youngest generation more often contains sporadic innovative features. Peculiarities of the Polish language in Latgale result from contacts with other languages, language attrition and incomplete language acquisition. 6. In comparison to other studies on varieties of the Northern Peripheral dialect of Polish, this study indicates diverse frequency of linguistic features, different interference caused by Russian and minor influence of Latvian e.g. as opposed to more visible influence of Lithuanian in Lithuania. 7. Preservation of Polish in the family is crucial for its maintenance. Taking into consideration statistical data about the number of users and former development (or rather regression) tendencies of Polish in Latgale, one may conclude that the Polish language in Latgale is threatened and its continuous regression will result in its death. A historical variety of Peripheral Polish spoken in this region will be replaced by modern Standard Polish with traces of Peripheral Polish and major language contact induced changes. The current situation of Polish in Latgale could be improved by development and implementation of a motivated and targeted minority language maintenance programme. Further research should focus on such infrequently recorded peculiarities as strong proparoxitone with a prolonged vowel in the final syllable of words detected in R ēzekne, wider assessment of code switching and mixing, diglossia and bilingualism of multilingual Poles (competence in all languages), as well as influence of Polish on Russian and Latvian. Studies of Polish among family members would allow describing such phenomena as language attrition or incomplete acquisition. Linguistic analysis of local Polish written sources that appeared before the 20 th century would provide extremely significant data about the development of Polish in Latgale and would enable to conduct broad diachronic research.

90 THESES

1. The Polish language in Latgale is not homogenous and may be subdivided into three varieties: cultural dialect and Peripheral Polish sensu stricto , which are inherited varieties, and the New Peripheral Polish that is based on modern Standard Polish learned at school, developed in the last twenty-five years. 2. Phonetic, morphological, lexical and syntactic peculiarities that are not characteristic for modern Standard Polish were registered in the speech of all three generations of Poles and in all considered cities (Daugavpils, Kr āslava, R ēzekne). These features are predominantly connected with the used variety and to a lesser degree with age or place of residence. The language of speakers of cultural dialect contains archaic traces on all language levels, whereas the language of speakers of Peripheral Polish sensu stricto is marked by strong influence of the East Slavic languages. The New Peripheral Polish demonstrates minor influence of the two varieties mentioned above and, in general, contains the least amount of linguistic peculiarities on all levels of language. 3. The most common source for linguistic peculiarities are the East Slavic languages. Major influence of Russian has been determined in phonetics, morphology, lexis and syntax. Changes that may have been elicited by Latvian are rare and mostly registered in the speech of Poles in R ēzekne, especially in phonetics. 4. In comparison to other studies on varieties of the Northern Peripheral dialect of Polish, this study indicates diverse frequency of linguistic features, different interference caused by Russian and minor influence of Latvian.

91 PROMOCIJAS DARBA KOPSAVILKUM Ā IZMANTOT ĀS LITERAT ŪRAS SARAKSTS

Albin J. (1993) Polski ruch narodowy na Łotwie w latach 1919 –1940 . Wrocław: Wydawnictwo Uniwersytetu Wrocławskiego. Ananiewa N. (1996) O niektórych typach polskich gwar na Ukrainie i metodach ich bada ń oraz o przyszłym atłasie polskich gwar kresowych. Język polski dawnych Kresów Wschodnich I. Warszawa. s. 17–24. Apine I. (1995) Cechy charakterystyczne świadomo ści narodowej Polaków na Łotwie. Soza ński J. (sast.) Łotwa-Polska. Ryga: Ambasada RP na Łotwie. s. 14–21. Breidaks A. (2007) Darbu izlase. 2. s ējums. R īga: LU LVI, DU. Druviete I. (2010) Skat ījums. Valoda, sabiedr ība, politika. Rīga: LU Akad ēmiskais apg āds. Druviete I. (1998) The Sociolinguistic Situation of the Slavic Languages in Latvia. Latvijas deleg ācijas refer āti XII Starptautiskajam sl āvistu kongresam (Krakova, 27.08.1998.– 2.09.1998.) . R īga: LVI. Druviete I. (1996) Latviešu valodas sociolingvistisk ā situ ācija. Disert ācija habilit ētā filolo ģijas doktora gr āda ieg ūšanai. R īga: LVI. Dubisz S. (2001) Język polski poza granicami kraju. Dubisz S., Gajda S. (sast.) Polszczyzna XX wieku. Ewolucja i perspektywy rozwoju. Warszawa: Dom Wydawniczy „Elipsa”. s. 199–210. Dubisz S. (1999) Status polszczyzny kresów północno-wschodnich wobec języka innych polonocentrycznych wspólnot komunikatywnych poza granicami kraju. Acta Baltico-Slavica XXIV. Warszawa: SOW. s. 87–93. Dubisz S. (1997) Język polski poza granicami kraju – próba charakterystyki kontrastowej. Dubisz S. (sast.) Język polski poza granicami kraju. Opole. s. 324–368. Dubisz S., Kara ś H., Kolis N. (1995) Gwary i dialekty polskie . Warszawa: „Wiedza Powszechna”. Dwilewicz B. (1997) Język mieszka ńców wsi Bujwidze na Wilenszczy źnie. Warszawa: Wydawnictwo DIG. Endzel īns J. (1951) Latviešu valodas gramatika . R īga: Latvijas valsts izdevniec ība. Fishman J. (1972) Language in Sociocultural Change. Essays by Joshua A. Fishman. Stanford: Stanford University Press. Grek-Pabisowa I., Ostrówka M. (2012) Zakres wpływów obcych we współczesnej polszczy źnie północnokresowej. Wpływy litewskie. Rozprawy komisji j ęzykowej, LVIII. Lód ź: ŁTN. s. 112–122. Grek-Pabisowa I. (2005) Polski regiolekt północnokresowy na Litwie i Białorusi dzi ś. BULLETIN DE SOCIETE POLONAISE DE LINGUISTIQUE, LXI . s. 77–86.

92 Gruszczu ński W. (2000) Wokabularze Ryskie na tle XVII –XVII-wiecznej leksykografii polskiej. Warszawa: ASPRA. Haugen E. (1987) Blessings of Babel: Bilingualism and Language Planning. Berlin, NewYork, Amsterdam: Mouton de Gruyter. Hymes D. (1972) Models of the Interaction of Language and Social Life. Gumperz J.J., Hymes D. (eds.) Directions in Sociolinguistics . Basil Blackwell. 35–71 pp. Jēkabsons Ē. (1994) Zarys historii stosunków polsko-łotewskich. Soza ński J., Szklennik R. (sast.) Kultura polska na Łotwie. Ryga: Ambasada RP na Łotwie. s. 7–9. Kara ś H. (1997a) J ęzyk polski na Łotwie. Dubisz S. (sast.) Język polski poza granicami kraju. Opole: Uniwersytet Opolski – Instytut Filologii Polskiej. s. 69–78. Kara ś H. (1997b) Uwagi o sytuacji j ęzyka polskiego na Łotwie . Język polski w kraju i za granic ą. Warszawa. s. 52–61. Kara ś H. (1995) Cechy fonetyczne i fleksyjne potocznej polszczyzny mówionej na Łotwie. Poradnik J ęzykowy nr 3. J ęzyk polski za granic ą. Warszawa. s. 35–55. Kurczewski J. et al. (2008) Polacy nad D źwin ą. Barkovsk, K., Kazjukevi čs A. (sast.) Polija un Baltija kult ūras dialog ā. Daugavpils: AA „Saule”. s. 51– 91. Kurzowa Z. (1993) Język polski Wile ńszczyzny i kresów północno-wschodnich XVI-XX w. Kraków: UNIVERSITAS. Labov W. (1972) Sociolinguistic Patterns. Philadelphia: University of Pennsylvania Press. Laurén C., Myking J., Picht H. (2002) Language and domains: a proposal for a domains dynamics taxonomy. LSP & Professional Communication 2/2 . 23–29 pp. Manteuffel G. (1879) Inflanty Polskie. Pozna ń. Mutsaers P., Swanenberg J. (2012) Super-diversity at the margins? Youth anguage in North Branbant, The Netherlands. Sociolinguistic Studies , vol.6 (1). EQUINOX PUBLISHING. 65–89 pp. Nīti ņa D. (2007) Valodniec ības jautajumi. Rīga: RTU Izdevniec ība. Ostrówka M. (2006) Nazwy stopni pokrewie ństwa w polszczy źnie łotewskiej. W: Acta Baltico-Slavica XXX . Warszawa: SOW. s. 453–469. Ostrówka M. (2005a) Regiolekt polski na Łotwie. W: BULLETIN DE SOCIETE POLONAISE DE LINGUISTIQUE , LXI. s. 87– 99. Ostrówka M. (2005b) Próba ustalenia miejsca „mowy prostej” w systemie komunikacji j ęzykowej łotewskich polaków. Materiały z bada ń w Łatgalii. W: Acta Baltico-Slavica XXIX. Warszawa: SOW. s. 1–17. Ostrówka M. (2001a) Współczesna polszczyzna mówiona na Łotwie . Promocijas darbs ir pieejams PZA Sl āvistikas instit ūta Bibliot ēkā.

93 Ostrówka M. (2001b) Z metodologii bada ń j ęzyka ludno ści polskiej na Łotwie. W: Gwary dzi ś 1. Metodologia bada ń. Pozna ń: WPTP. s. 121–127. Ostrówka M. (1999a ) Teksty z Krasławia i okolic na Łotwie z komentarzem językowym. W: Rieger J. red. J ęzyk polski dawnych Kresów Wschodnich II. Warszawa: Wydawnictwo naukowe SEMPER. s. 105–113. Ostrówka M. (1999b) O j ęzyku polskim w okolicach Indrycy. W: Acta Baltico- Slavica XXIV . Warszawa: SOW. s. 295–305. Ostrówka M., Ostrowski N., Zieli ńska A. (1996) Współczesna sytuacja językowa polaków na Łotwie (w okolicach Dyneburga). Acta Baltico- Slavica XXIII . Warszawa: SOW. s. 101–111. Pa śko-Koneczniak D. (2011) Wpływ polszczyzny na zasób leksykalny rosyjskiej gwary staroobrz ędowców na Suwalszczy źnie. Wydawnictwo Naukowe UMK: Toru ń. Polinsky M. (2006) Incomplete acquisition: American Russian. Journal of Slavic Linguistics 14. 191–262 pp. Rieger J., Masoj ć I., Rutkowska K. (2006) Słownictwo polszczyzny gwarowej na Litwie. Warszawa: Wydawnictwo DIG. Rieger J. (2001) Język polski poza wschodnimi granicami kraju w XX wieku – rewolucja, ewolucja, perspektywy. W: Dubisz, S. & Gajda, S. red. Polszczyzna XX wieku. Ewolucja i perspektywy rozwoju. Warszawa: Dom Wydawniczy „Elipsa”. s. 211–219. Rucka I. (2013) Język polskiej mniejszo ści narodowej na Łotwie w okresie mi ędzywojennym (na materiale prasy i innych druków informacyjnych ). Promocijas darbs. Rucka I. (2008) Język polski na Łotwie w okresie mi ędzywojennym (na materiale prasy i innych druków informacyjnych). Autoreferat rozprawy doktorskiej. Promocijas darba kopsavilkums. Warszawa: IS PAN. Rudz īte M. (2005) Darbi latviešu dialektolo ģij ā. Rīga: LU. Sankoff G. (2001) Linguistic Outcomes of Language Contact. Handbook of Sociolinguistics . Oxford: Basil Blackwell. Retrieved at: http://www.ling.upenn.edu/ ~gillian/ Interlang.doc.pdf Schwartz M., Verschik A. (2013) Achieving Success in Family Languag Policy: Parents Children and Educators in Interaction. Schwartz M., Verschik A. (Eds.) Achieving Success in Family Language Policy: Parents, Children and Educators in Interaction . Dordrecht, Netherlands: Sringer. 1–20 pp. Stafecka A. (2014a) Nautr ēnu izloksnes dinamika 21. Gadsimt ā. Valoda – 2014 . Valoda daž ādu kult ūru kontekst ā. Daugavpils: DU Akad ēmiskais apg āds „Saule”. 82–88. lpp. Stafecka A. (2014b) Nautr ēnu izloksne 21. gadsimt ā: sociolingvistisks ieskats. Vārds un t ā p ētīšanas aspekti 18 (II). Liep āja: Liep ājas Universit āte. 236– 245. lpp.

94 Stafecka A. (2000) Latviešu are ālā lingvistika citvalodu ģeolingvistiskaja kontekst ā. Valoda – 2000. Fon ētika, gramatika, leksikolo ģija. Daugavpils: DPU Izdevniecba „Saule”. 41.– 44. lpp. Šaudi ņa V. (2014) Dažu Latvijas dienvidaustrumu izlokš ņu sociolingvistisk ā situ ācija. Komparat īvistikas almanahs Nr. 4 (33). Cilv ēks valod ā: Etnolingvistika, lingvistisk ā pasaules aina. Daugavpils: DU AA „Saule”. 142.–149. lpp. Trudgill P. (2000) Sociolinguistics. An introduction to language and society. Fourth edition . London: Penguin Books. Turska H. (1982) O powstaniu polskich obszarów j ęzykowych na Wile ńszczy źnie . Studia nad polszczyzn ą kresow ą. Tom I . s. 19–122. Valodniecības pamatterminu skaidrojoš ā v ārdn īca (2007). R īga: Madonas poligr āfists. Walewander E. (sast.) (1993) Polacy na Łotwie. Lublin: Redakcja wydawnictw KUL. Weinreich U. (1953) Languages in Contact. Finding and problems. Ninth edition. New York: De Gruyter. Weinreich U. (1954) Is a structural dialectology possibile? Word. Journal of the Linguistic Circle of New York. Vol.10 . New York: The Linguistic Circle of New York: 388–400 pp. Weinreich U. (2011) Languages in Contact: French, German and Romansch in twentieth-century Switzerland. Amsterdam: John Benjamins. Werenicz W. (1981) Z zagadnie ń socjolingwistycznej charakterystyki dwóch skupiska polonijnych na Łotwie. Acta Baltico-Slavica XIV . Wrocław: Wydawnictwo PAN. s. 277–293. Zajas K. (2008). Nieobecna kultura. Przypadek Inflant Polskich. Kraków: Universitas.

Ананьева Н. А. (2008a) Периферийные польские диалекты как результат взаимодействия с восточнославянскими и балтийскими языками . Калнынь Л. Э. ред . Исследования по славянской диалектологии . 13: Славянские диалекты в ситуации языкового контакта ( в прошлом и настоящем ). Москва : Институт славяноведения РАН . 72–79 c. Бурлак С. А., Старостин , С. А. (2005) Сравнительно -историческое языкознание . Моссква : Издательский центр « Академия ». Герд А.С. (2005) Введение в этнолингвистику . Санкт -Петербург : Издательство Санкт -Петербургского Университета . Гюлумянц К. М. (1993a) Терминология родства в польских говорах прибалтийско -беларусской зоны . Rieger J., Werenicz W. (sast.) Studia nad polszczyzn ą kresow ą II. Wrocław: Wydawnictwo PAN. 73–84 c. Калнынь Л. Э. (2004) К вопросу об иерархии методов изучения славянских диалектов . Исследованмя по славянской диалектологии , 9. Москва : Институт славяноведения РАН . 5–13 c.

95 Лазаренко О. Н. (2009) Польский периферийный диалект (polszczyzna kresowa) в свете межъязыковых контактов . STUDIA UNIVERSITATIS BABES-BYOLYAI, PHILOLOGIA, LIV . 45–48 c. Острувка М. (2006a) Восточнославянские и балтийские интерференции в языке поляков Латвии . Proceedings of the 4th International Congres of Dialectologists and Geolingvists. Rīga: LLI LU. 392–399 c. Паршута Ю. М. (1984) О диалектной лексике польских говоров на территории Латвийской СССР . Rieger J., Werenicz W. (sast.) Studia nad polszczyzn ą kresow ą III. Wrocław: Wydawnictwo PAN:. 133–145 c. Паршута Ю. М. (1973a) Статистическое описание морфологии польской речи жителей деревни Дарвиниеки Мадонского района Латвийской СССР . Польские говоры в СССР . Часть 1. Минск : « Наука и техника ». 44–65 c. Паршута Ю. М. (1973b) Глагол в польской речи жителей деревни Дарвиниеки Мадонского района Латвийской ССР . Польские говоры в СССР . Часть 2. Минск : « Наука и техника ». 97–112 c. Паршута Ю. М. (1969) Об одном польском говоре на территории Латвийской ССР . Советское славяноведение . 1969 (1). Издательство Наука . 72–78 c. Паршута Ю. М. (1963) Употребление деепричастия на -szy, -wszy в роли сказуемого в польском говоре Вилянского района Латвийской СССР . Lietuvos TSR aukštųjų mokykl ų mokslo darbai, Kalbotyra , VIII. Vilnius. 80–86 c.

Krist īne Ku ņicka. Latgales po ļu valoda k ā po ļu valodas periferi ālais dialekts: paaudžu atš ķir ību aspekts. Promocijas darba kopsavilkums = Polish Language in Latgale as a Peripheral Dialect of Polish: Generational Differences. Summary of the Doctoral Thesis. Daugavpils: Daugavpils Universit ātes Akad ēmiskais apg āds “Saule”, 2016. 96 lpp.

• • • • • Izdev ējdarb ības re ģistr. apliec ība Nr. 2-0197. Iespiests DU Akad ēmiskaj ā apg ādā „Saule” – Vien ības iela 13, Daugavpils, LV–5401, Latvija

96