Esošā Situācija Velosatiksmē Rīgā Un Potenciālās Mērķa Grupas Komunikācijas Stratēģijai Velobraukšanas Popularizēšanai

PROJEKTS „INFORMĒTĪBAS PAAUGSTINĀŠANA PAR VELOBRAUKŠANU UN MĀRKETINGS” aktivitāte WP2 „Analīze un informētība”

ESOŠĀ SITUĀCIJA VELOSATIKSMĒ RĪGĀ UN POTENCIĀLĀS MĒRĶA GRUPAS KOMUNIKĀCIJAS STRATĒĢIJAI VELOBRAUKŠANAS POPULARIZĒŠANAI

Izstrādāts saskaņā ar 24.09.2010. noslēgto līgumu Nr. DS 101676lī/A 19092010 (ES līdzfinansēta projekta CARMA ietvaros, līguma Nr. EIE/09/721/SI2.558245)

Jana Priedniece Sintija Kvasova SIA „KOMUNIKĀCIJU AĢENTŪRA” Elizabetes 33 4, Rīga, LV1010 Tālr. 67201460 Epasts: [email protected]

RĪGA, 2010. gada 10. novembris

Ievads

Lai izstrādātu ilgtermiņa komunikācijas stratēģiju projektā CARMA „Informētības paaugstināšana par velobraukšanu un mārketings” (turpmāk – Projekts), 2010. gada oktobrī tika veikta rūpīga Rīgas domes Satiksmes departamenta pēdējos gados veikto aptauju Rīgā analīze, kā arī dažādu sabiedrības grupu un potenciālo mērķauditoriju aptauja. Analīzes un aptaujas mērķis bija izzināt, cik būtisku vietu Rīgas iedzīvotāju ikdienā ieņem pārvietošanās ar velosipēdu, kas veicina un traucē šo pārvietošanās veidu, kādas ir tā priekšrocības un būtiskākie trūkumi. Veicot apkopojumu par esošo situāciju velobraukšanas jomā Rīgā, 2010. gada oktobrī tika izveidotas divas online aptaujas internetā – velobraucējiem un velobraukšanas atbalstītājiem kopumā (turpmāk tekstā – Aptauja Nr.1), darba devējiem Rīgā, bet novembrī izveidota aptauja tiem, kas ikdienā nelieto velosipēdus (turpmāk tekstā – Aptauja Nr.2). Pirmajā no tām piedalījās 567 respondenti, otrā – 223 respondenti, trešajā – 58 respondenti. Aptaujas ilga vienu nedēļu. Aptaujas velobraukšanas atbalstītājiem un neatbalstītājiem tika izplatīta, izmantojot īpaši izveidotu velobraukšanai veltītu interneta vietņu sarakstu, tāpat informācija par aptauju tika publicēta sociālajos tīklos twitter.com un draugiem.lv . Darba devēju aptauja tika veidota kopā ar CVOnline un izsūtīta šī portāla klientiem un sadarbības partneriem. Tiešā intervijas veiktas ar velokafejnīcas „MiitTiim” īpašniekiem, freakbyke kustības pārstāvjiem, Latvijas Velo informācijas centra bicycle.lv pārstāvjiem un piedzīvojumu organizācijas „Lūzumpunkts” pārstāvjiem. Papildus tam, esošās situācijas analīzē izmantoti arī Rīgas domes Satiksmes departamenta (turpmāk – RDSD) piedāvātie materiāli – aptaujas, politikas plānošanas dokumenti u.c.

Tipisks pilsētas velosipēdists

Lai efektīvāk sagatavotos komunikācijai un vieglāk būtu izdalīt esošo un potenciālo velo braucēju, aptaujās respondentiem lūgts minēt savu vecumu, nodarbošanos un ienākumu līmeni. Aptaujas laikā bija nepieciešamība identificēt Rīgas pilsētas tipisku velosipēdistu. No 2008. gadā RDSD veiktās Pārdaugavas iedzīvotāju aptaujas 1 varam izsecināt, ka tipisks velosipēdists Rīgā ir ar ienākumiem līdz 200, LVL/mēnesī, salīdzinošo liels ir tādu velobraucēju skaits, kuru ienākumi ir robežās no 300,00 – 500,00 LVL mēnesī, mazāk velosipēdu lieto tie, kuru ienākumi ir augstāki par 500,00 LVL mēnesī. No 2008. gada aptaujas datiem izriet, ka tipisks velo braucējs Rīgā ir biroja darbinieks, ierēdnis, tāds, kas strādā apkalpojošā sfērā, kā arī students. Kā jau minēts ievadā, 2010. gada oktobrī veiktajā Aptaujā Nr.1 piedalījās kopumā 567 respondenti 312 vīrieši un 255 sievietes (attiecīgi 55,03% un 44,97%).

1 Pārdaugavas iedzīvotāju aptauja „Pārdaugavas iedzīvotāju pārvietošanās vajadzības un vēlmes”, 2008. gada jūnijs - jūlijs 2

1.attēls

2010. gada oktobrī veiktās Aptaujas Nr.1 dalībnieku sadalījums pēc vecuma, %

2.attēls

2010. gada oktobrī veiktās Aptaujas Nr.1 dalībnieku sadalījums pēc izglītības, %

3.attēls

2010. gada oktobrī veiktās Aptaujas Nr.1 dalībnieku sadalījums pēc dzīvesvietas, %

4.attēls

2010. gada oktobrī veiktās Aptaujas Nr.1 dalībnieku sadalījums pēc nodarbošanās, %

Darba devēju aptaujā piedalījās 223 respondenti – 79 vīrieši un 144 sievietes (attiecīgi 35,42% un 64,58%), respondentu vidējais vecums – 33,7 gadi.

Aptaujā Nr. 2 personām, kuras nelieto velosipēdus, piedalījās 58 respondenti – 36 sievietes un 22 vīrieši. 5.attēls

2010. gada novembrī veiktās Aptaujas Nr.2 respondentu, kur nelieto velosipēdus, sadalījums pēc vecuma, % Vairāk nekā pusei aptaujas dalībnieku jeb 36 respondentiem ir augstākā izglītība (bakalaurs, maģistrs vai doktora grāds), visvairāk aptaujā piedalījušies mediju un sabiedrisko attiecību nozares darbinieki (25,86%), mārketinga un reklāmas nozares darbinieki (12,09%), taču ir arī bezdarbnieki, finanšu nozares, jurisprudences, valsts pārvaldes un citās nozarēs strādājošie. Velosipēdu nelietotāju aptaujas dalībnieku sadalījums pēc dzīves vietas redzams nākamajā attēlā: 6.attēls

2010. gada novembrī veiktās Aptaujas Nr.2 respondentu, kur nelieto velosipēdus, sadalījums pēc dzīves vietas, %

Velosipēdu pieejamība

Veikto aptauju dati parāda, ka ikdienā velosipēds ir pieejams lielākajai daļai rīdzinieku. Vairāk nekā 2/3 aptaujāto norādījuši, ka viņiem personīgi un/vai viņu ģimenes locekļiem ir pieejams velosipēds. Netika izdalīts, vai velosipēds ir īpašumā vai arī tas tiek reizēm paņemts no ģimenes locekļiem, kaimiņiem, draugiem u.c. Galvenais mērķis bija noskaidrot, vai vispār ir iespēja lietot šo pārvietošanās līdzekli ikdienā.

2010. gada oktobrī veiktā Aptauja Nr. 1 rāda, ka velosipēdi ir pieejami ļoti lielai sabiedrības daļai. Tomēr jānorāda, ka šī aptauja tika veikta internetā un tajā piedalījušies lielākoties velo braukšanas entuziasti, kas ieinteresēti velosatiksmes uzlabošanā Rīgā. Līdz ar to nevar apgalvot, ka velosipēdu pieejamība palielinājusies visām iedzīvotāju grupām. 2008. gadā veiktajā Pārdaugavas iedzīvotāju aptaujā vairāk nekā puse no 541 respondenta norādīja, ka velosipēds viņiem nav pieejams. Protams, abās aptaujās aptaujātas samērā atšķirīgas iedzīvotāju grupas (2008. gadā – konkrēta rajona iedzīvotāji, 2010. gada oktobrī – visi interesenti), taču kopējās tendences tas parāda.

7. attēls

Pieejams 22% Nav pieejams 78%

Atbilžu sadalījums, atbildot uz jautājumiem „Vai jums ir velosipēds?” un „Vai kādam no jūsu ģimenes locekļiem ir velosipēds, kuru varat izmantot, ja vēlaties?” (2008. gads) 8.attēls

2010. gada oktobra Aptaujas Nr. 1 atbilžu sadalījumā vairāk nekā 90 % atbildējuši, ka velosipēds ir to īpašumā vai arī tas ir kādam no ģimenes locekļiem

Aicinot izteikt priekšlikumus par velobraucēju skaita pieauguma veicināšanu Rīgā, respondenti iekļāvuši arī atbildes, kas, viņuprāt, radītu lielāku velosipēdu pieejamību, izdalot divus, viņuprāt, galvenos faktorus: velosipēdu nomas punktu attīstība pilsētā; velosipēdu un velo aksesuāru atlaides mazumtirdzniecībā.

Runājot par velosipēdu nomas attīstību, Aptaujas Nr. 1 dalībnieki, uzskata, ka galvenais nosacījums ir nomas cena, proti, lai velosipēda noma būtu samērīga un iznomāto velosipēdu varētu atstāt dažādās vietās Rīgā, un aptaujas dalībnieki iesaka piemēru ņemt no citām Eiropas valstīm, kur šādas plaši pieejamas velosipēdu nomas sistēmas jau ir izveidotas, piemēram, Parīze, Kopenhāgena, Oslo u.c. Runājot par velosipēdu iegādi, respondentu atbildes izvēršas līdz pat ieteikumiem velosipēdu lietotājiem piešķirt nodokļu atlaides, kā arī valstij un/vai pašvaldībai subsidēt velosipēdu iegādi bezdarbniekiem, trūcīgajiem iedzīvotājiem. Papildus tam tiek norādīts uz nepieciešamību nodrošināt pieejamas cenas velosipēdu un braucēju aksesuāriem – ķiverēm, atstarojošajām vestēm, signāllampiņām u.c. Savukārt Rīgas domes apstiprinātajos dokumentos, kuros tiek runāts par velosatiksmes attīstību, jautājums par velosipēdu pieejamību tiek apskatīts ļoti maz, vai netiek apskatīts vispār. Tā 2000. gadā pieņemtajā „Velotransporta attīstības programmā Rīgas pilsētai” tikai norādīts, ka nepieciešams „veicināt velotransporta servisa un tirdzniecības vietu attīstību” 2, neapskatot pretējo pusi – vai Rīgas iedzīvotājiem ir motivācija un iespējas velosipēdus iegādāties. RDSD mājas lapā internetā pieejamajā „Velosatiksmes attīstības koncepcijā (2005. – 2018.g.)” par velosipēdu pieejamību vispār netiek runāts. Kopumā jāsecina, ka dati par velosipēdu pieejamību līdz šim ir apkopoti fragmentāri un nav iespējams gūt objektīvu priekšstatu par velosipēdu patieso daudzumu Rīgā. Kā norāda aptauju dalībnieki, iespējams, šo situāciju varētu mainīt velosipēdu reģistrācija (līdzīgu mēģinājumu centušies attīstīt vietnes www.veloid.lv radītāji, kas šobrīd ir neaktīva, bet sākotnēji tika radīta ar mērķi mazināt velo zādzības, piešķirot katram velosipēdam savu identifikācijas numuru) .

Velosipēda lietošanas biežums

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, runājot par velosipēdi satiksmes attīstību ir tas, cik bieži Rīgas iedzīvotāji izmanto velosipēdus – vai tie ir regulārs ikdienas pārveidošanās līdzeklis, vai tikai instruments atpūtas organizēšanai brīvdienā. 2008. gadā RDSD veiktajā Pārdaugavas iedzīvotāju aptaujā velosipēdu izmantošanas biežums pētīts sezonāli – vasarā, pavasarī/rudenī un ziemā. 2010. gada oktobrī veiktajās aptaujās šāds dalījums netika lietots. 9. attēls

0 5 10 15 20 25 30

Katru vai gandrīz katru dienu 17

23 reizes nedēĜā 27

Reizi nedēĜā 13

23 reizes mēnesī 10

Reizi mēnesī 4

Retāk kā reizi mēnesī 9

Neizmanto 19

NA/ Grūti pateikt 1

2008. gadā veiktās aptaujas dati – atbildes uz jautājumu „Cik bieži jūs izmantojot velosipēdu vasarā?”, %

2 http://www.rdsd.lv/box/files/velotransportaattistibasprogramma.pdf , 3.lpp. 7

10. attēls

0 10 20 30 40 50 60

Katru vai gandrīz katru dienu 3 23 reizes nedēĜā 15 Reizi nedēĜā 10 23 reizes mēnesī 8 Reizi mēnesī 5 Retāk kā reizi mēnesī 6 Neizmanto 52 NA/ Grūti pateikt 1

2008. gadā veiktās aptaujas dati – atbildes uz jautājumu „Cik bieži jūs izmantojot velosipēdu rudens/pavasara sezonā?”, % 11. attēls

0 20 40 60 80 100

Katru vai gandrīz katru dienu 1 23 reizes nedēĜā 1 Reizi nedēĜā 2 23 reizes mēnesī 2 Reizi mēnesī 1 Retāk kā reizi mēnesī 1 Neizmanto 92 NA/ Grūti pateikt 0,3

2008. gadā veiktās aptaujas dati – atbildes uz jautājumu „Cik bieži jūs izmantojot velosipēdu ziemā?”, %

12. attēls

2010. gada oktobrī veiktā Aptauja Nr. 1, atbildes uz jautājumu „Ja tu ikdienā pārvietojies ar velosipēdu, cik bieži Tu to dari?”, %

Kā redzams no veikto aptauju datiem, lielākā daļa velosipēdu īpašnieku šo pārvietošanās līdzekli izmanto katru dienu vai vismaz dažas reizes nedēļā, līdz ar to tas daudziem ir kļuvis par ikdienas sastāvdaļu un tikpat ierastu lietu kā braukšanu autobusā vai tramvajā. Paralēli visu interesentu Aptaujai Nr. 1 2010. gada oktobrī, ņemot vērā gan 2008. gadā, gan jaunākajā aptaujā norādīto velosipēdu izmantošanas mērķi, tika veikta arī īpaša Rīgas darba devēju aptauja , lai noskaidrotu viņu attieksmi pret velobraukšanu, kā arī viņu paradumus, pārvietojoties ikdienas gaitās 3. Šis ir svarīgs aspekts, jo ļauj noskaidrot, cik lielu lomu spēlē darba devēja nodrošināti apstākļi, lai darbinieki ikdienā no mājām uz darbu dotos ar velosipēdu. Analizējot atbildes, var secināt cik bieži (katru dienu, retāk u.t.t.) ar velosipēdu pārvietojas aptaujā piedalījušos Rīgas uzņēmumu darbinieki. 13. attēls

Atbildes uz jautājumu „Vai jūsu uzņēmuma darbinieki ikdienā ierodas uz darbu ar velosipēdu? , %

Velosipēdu lietošanas biežums ir cieši saistīts ar nākamo rādītāju – velosipēda izmantošanas mērķiem.

Velosipēdu izmantošanas mērķis

Veikto aptauju dati liecina, ka velosipēds no atpūtas un hobija līmeņa ir „pārcēlies” uz rīdzinieku ikdienu un arvien vairāk cilvēku velosipēdu izmanto kā standarta pārvietošanās līdzekli dažādiem ikdienas mērķiem un vajadzībām.

14. attēls 0 20 40 60 80

Darbs 73 Iepirkšanās 14 Tikšanās ar draugiem, 13 vaĜasprieki Atpūta, izklaide 12

Mācibas skolā, studijas 6 Cits 7

3 Darba devēju un uzņēmumu vadītāju aptauja par draudzīgu attieksmi pret darbiniekiem – velobraucējiem, 2010. gada oktobris, SIA „Komunikāciju aģentūra” sadarbībā ar portālu „CV-Online” un VisiDati.lv 9

2008. gadā veiktā Pārdaugavas iedzīvotāju atbildes uz jautājumu „Kāds ir jūsu ikdienas braucienu mērķis?”, % 15. attēls

2010. gada oktobrī veiktā Aptauja Nr.1, atbildes uz jautājumu „Kāds ir tavs galvenais brauciena ar velosipēdu mērķis?”, (skaitļos, kopējais aptaujas dalībnieku skaits 567)

Arī „Velosatiksmes attīstības koncepcijā 2005. – 2018. gadam" norādīts: „Divi galvenie velotransporta izmantošanas veidi ir lietišķais velotransports (uz darbu, iepirkšanās, kurjera pakalpojumiem u.c.) un velotūrisms.”4 Tiesa gan, turpat koncepcijā tālāk minētie socioloģiskās aptaujas dati (aptauja veikta 2002. gadā) parāda gluži citu ainu, proti – ka Rīgā velosipēdu izmanto galvenokārt atpūtai – 75%, sportam – 18% un tikai 11% to izmanto braukšanai uz darbu. Nākas secināt, ka velosipēdu izmantošanas mērķi dažu gadu laikā ir kardināli mainījušie. 2010. gada oktobrī veiktajā Aptaujā Nr. 1 respondenti visbiežāk norādījuši, ka ar velosipēdu visbiežāk pārvietojas: o uz darbu/no darba; o dodas atpūtas braucienos o iepirkties. Kā citi mērķi norādīts: „visur, kur nepieciešams”, tai skaitā ved bērnus uz bērnu dārzu, brauc ciemos, dodas izklaidēties (uz klubiem, bāriem u.c.), piedalās dažādās sportiskās un piedzīvojumu aktivitātēs (Lūzumpunkts, MTB maratons, Geoslēpņošana u.c.).

Velobraukšanu veicinošie un kavējošie faktori

Straujo velosipēdu ikdienas lietošanu veicinājuši dažādi faktori: o vēlme uzturēt veselīgu dzīvesveidu un labu fizisko formu, o līdzekļu un laika taupīšana, o pēdējā laikā ar pieaugošu tendenci sabiedrībā „zaļā domāšana”, o labs (un izmaksu ziņā lēts – autora piebilde) atpūtas veids , kuros daudz laika nākas pavadīt, ja brauc ar auto, velobraukšanas popularitātes celšanās pasaulē, dažādi publiski izklaides un atpūtas pasākumi velosipēdistiem u.c. Velosipēda ikdienas izmantošanu veicinošie faktori parādīti nākamajā attēlā:

4 Velosatiksmes attīstības koncepcija (2005. – 2018.g.), 4.lpp., apstiprināta Rīgas domē 10

16. attēls

2010. gada oktobrī veiktās Aptaujas Nr. 1 dati, atbildes uz jautājumu „Kas Tevi mudina ikdienā lietot velosipēdu?” (vairākas atbildes iespējamas), %

16. attēlā redzamas ir respondentu atbildes, kuri ikdienā pārvietojas ar velosipēdu un norāda, kas viņus tieši motivē izvēlēties velosipēdu kā pārvietošanās līdzekli. Respektīvi – jau esošie faktori. Analizējot veicinošos un traucējošos faktorus, jāizdala vairākas faktoru grupas: pilsētas infrastruktūra velosipēdu novietošana un glabāšana dzīvesvietā/ darbavietā (mācību iestādē u.c.) pārējo satiksmes dalībnieku attieksme pret velosipēdistiem.

Rezultāti parādīti 17. attēlā:

17. attēls

2010. gada oktobrī veiktās Aptaujas Nr. 1 dati, atbildes uz jautājumu „Kas Tevi kā velobraucēju traucē, ikdienā pārvietojoties ar velosipēdu Rīgā?” (respondentu pašu sniegtās atbildes), %

Svarīgi ir ne tikai materiālie un fiziskie apstākļi (labiekārtota infrastruktūra) un objekti (velostāvvietas u.c.), bet arī emocionālais faktors (labvēlīga attieksme no gājēju, autobraucēju, ēku īpašnieku, darba devēju, mācību iestāžu vadības puses). Vairums norāda, ka labprāt ikdienā brauktu ar velosipēdu, tomēr pastāv vairāki šķēršļi: Dzīvesvieta velosipēda regulārai izmantošanai nav piemērota: o vairumam mājoklī velosipēdu nav kur novietot (īpaši vairākiem velosipēdiem); o koplietošanas telpās velosipēdiem īpaša vieta nav atvēlēta; o turēt velosipēdus koplietošanas telpās nav droši; o uz augšējiem stāviem velosipēdu grūti uznest, lifti nav piemēroti pārvadāšanai utt. Pārvietošanās pa pilsētu nav droša: o satiksmes intensitāte un velo satiksmes prioritātes trūkumi Rīgas ielās, o vienota veloceliņu tīkla trūkums, o nedrošas velonovietnes sabiedriskās vietās;

Respektīvi – ne lieliski veloceliņi, ne drošas stāvvietas pie iestādēm/uzņēmumiem neko nedos, ja velosipēdu nebūs kur novietot savā dzīves vietā vai tiešā tās tuvumā. Līdz ar to, izstrādājot stratēģiju velobraukšanas popularizēšanai, īpaša uzmanība jāpievērš ne tikai pilsētas infrastruktūras jautājumiem, bet arī pašvaldības namu pārvalžu un namīpašnieku mudināšanai atbalstīt savu apsaimniekoto ēku īrniekus – velosipēdu lietotājus. Tālāk parādītas atbildes no aptaujām par kavējošajiem faktoriem.

18. attēls

Velosatiksmes attīstības koncepcija (2005. - 2018.g.)

2010. gada oktobrī veiktās Aptaujas Nr. 1 dati, atbildes uz jautājumu „Kas Tevi traucē ikdienā lietot velosipēdu?” (vairākas atbildes iespējamas), %

Jautājums par velosipēda novietošanu ir aktuāls arī tiem, kuri velosipēdu izmanto, lai dotos uz darbu, jo daudzos birojos vai biroju ēkās nav speciālu vietu, kur braucamo atstāt. Gan iedzīvotāju, gan darba devēju aptaujā vairakkārt norādīts arī uz namu īpašnieku vai uzņēmumu vadības neatsaucību velosipēdu novietņu veidošanā, tiek minēti tādi apgalvojumi kā „ velosipēdu turēt birojā neļauj biroja kārtības noteikumi ” un tamlīdzīgi.

19.attēls

2010. gada oktobrī veiktās darba devēju aptaujas rezultāti, atbildes uz jautājumu „Vai jūsu uzņēmumā ir vieta, kur droši atstāt velosipēdu?”, %

Darba devēju aptaujā netrūkst atbilžu, kur uzsvērtas auto lietošanas priekšrocības, ne tikai no ātruma un ērtuma viedokļa, bet arī norādot, ka braukšana ar velosipēdu var radīt diskomfortu pašam un apkārtējiem, ja pēc braukšanas nav iespējams nomazgāties dušā un/vai pārģērbties . Tiek norādīts, ka velobraukšanu kavē darba ģērbšanās stila prasības , proti – darbā jāierodas lietišķā apģērbā, ko respondenti neuzskata par savietojamu ar velosipēda lietošanu. Biežākie atbilžu varianti par iespējami veicinošiem faktoriem braukšanai ar velosipēdu no mājām uz darbu ir dušas un ģērbtuves pieejamība, kā arī droša velo novietošana biroja tuvumā. Darba devēju aptaujā kā atbildes versija netika iekļauti laika apstākļi , jo tas ir faktors, ko ne pašvaldība, ne paši riteņbraucēji mainīt nevar. Var tikai adaptēties braukšanai konkrētos laika apstākļos. Taču to kā būtisku faktoru vairāki atbildētāji norādījuši, iekļaujot to atbilžu sadaļā „Cits iemesls”. Interesanti, ka atbildēs dominē auto „pārākums” pār velosipēdu, kā arī tiek norādīts, ka cilvēki daudz pārvietojas kājām, taču netiek minēts, ka ērtāks, ātrāks un izdevīgāks būtu pilsētas sabiedriskais transports. Kā būtisks kavējošs faktors tiek minēts arī pārāk lielais attālums no mājām līdz darba vietai .

Pilsētas infrastruktūra Veloceliņi

Pašlaik Rīgas pilsētā ir šāds esošo un plānoto veloceliņu tīkls 5: 20. attēls

Lai noskaidrotu, cik daudz šie celiņi ikdienā tiek lietoti, 2010. gada oktobrī veiktās Aptaujas Nr. 1 dalībniekiem tika uzdots jautājums „Vai Tu izmanto Rīgā jau izbūvētos veloceliņus, ja izmanto – kurus no tiem?”. Atbildēs tika iekļauti veloceliņi vai velobraukšanai ērtas ietves/velo maršruti, par kuru esamību ir bijusi informācija masu medijos, līdz ar to tie atšķiras no kartē uzrādītajiem.

5 Rīgas domes Satiksmes departamenta mājas lapa – www.rdsd.lv , resurss apskatīts 22.10.2010. 14

21. attēls

2010. gada oktobrī veiktās Aptaujas Nr. 1 dati, atbildes uz jautājumu „Vai Tu izmanto Rīgā jau izbūvētos veloceliņus, ja izmanto – kurus no tiem?”, %

Kā redzams, joprojām populārākais veloceliņš Rīgā ir maršrutā no pilsētas centra uz Jūrmalu. Iespējams, tādēļ, ka šis ir vienīgais Pārdaugavā iekārtotais veloceliņš un tādēļ, ka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā no Pārdaugavas daudzdzīvokļu māju rajoniem, kur ir daudz iedzīvotāju. Aptaujas Nr. 1 dalībniekiem tika uzdoti divi jautājumi, kas sniedz nozīmīgu informāciju turpmākajai pilsētas veloceliņu tīkla plānošanai un izveidei, proti – kāds ir velosipēdistu ikdienas braukšanas maršruts un kur pēc rīdzinieku domām veloceliņi būtu nepieciešami (Atbildes skatāmas nākamajā 20. attēlā). Papildus atbildēs iekļautajiem maršrutiem, respondenti snieguši arī informāciju, ka viņu ikdienas maršruts ir „visa pilsēta”, neizdalot īpaši kādu maršrutu. Minēti arī citi svarīgi virzieni: Sarkandaugava – Centrs, Purvciems – Vecāķi, Kleisti – Mežaparks, Berģi – Centrs, Mežciems – Ķengarags, Ziepniekkalns – Āgenskalna priedes u.c. Šīs atbildes parāda, ka velosipēdistu kustība ar vienlīdzīgu intensitāti notiek gan uz/no pilsētas centra uz dažādiem rajoniem, gan arī starp pilsētas rajoniem, neiebraucot Centrā. Atbildēs parādās arī informācija par maršrutiem no Pierīgas ( Baloži, Berģi, Piņķi, Babīte u.c.) uz kādu no pilsētas rajoniem, kas nozīmē, ka galvaspilsētas velosatiksmes plūsmā iekļaujas arī Rīgas piepilsētu iedzīvotāji. Savukārt 22. attēlā parādītas respondentu atbildes uz jautājumu, kur Rīgā būtu nepieciešams izveidot veloceliņus. Jautājuma atbildēs tika piedāvāti tādi maršruti, kuros pašlaik nav veloceliņi, kuri arī nav iezīmēti tuvākās nākotnes plānos vai par konkrēto maršrutu netiek runāts vispār (nav izskatīts).

22.attēls

2010. gada oktobrī veiktās Aptaujas Nr. 1 dati, atbildes uz jautājumu „Kādos maršrutos Rīgā Tu ikdienā pārvietojies ar velosipēdu?”, % 23. attēls

2010. gada oktobrī veiktās Aptaujas Nr. 1 dati, atbildes uz jautājumu „Kādos maršrutos Tavuprāt Rīgā vēl būtu nepieciešams izveidot veloceliņus?”, %

Veloceliņi Rīgā pēc velosipēdu lietotāju domām būtu nepieciešami arī šādos maršrutos (populārākās atbildes): • pilsētas Centra ielas, • Purvciems – Centrs, • Torņakalns – Centrs, • Āgenskalns – Spice – Mārupe,

• Centrs – Lidosta .

Liels skaits respondentu uzsver, ka veloceliņu tīkls jāattīsta visā pilsētā, nenorādot konkrētu rajonu. Daļa velobraucēju arī norāda, ka vispirms jāuzlabo jau esošie celiņi un tikai tad jāsāk domāt par jauniem.

Velonovietnes pilsētā

Jau iepriekš norādīts, ka lielas problēmas rīdziniekiem sagādā velosipēdu glabāšana mājās/darba vietā. Taču vēl viena problēma, kas bieži tiek minēta velosipēdistu sarunās ir drošas velosipēdu novietnes pilsētā – pie iestādēm, veikaliem, izklaides vietām, vienkārši ielu malās. Ņemot vērā lielo velosipēdu zādzību skaitu pilsētā, daudzi uzskata, ka velosipēdu stāvvietām jābūt apsargājamām. Daļa velosipēdu īpašnieku ir gatavi maksāt „saprātīgu maksu” par velosipēda novietošanu apsargājamā stāvvietā . No kopumā 567 aptaujas respondentiem drošas velostāvvietas kā akūtu nepieciešamību minējuši vairāk nekā puse . Par „saprātīgu maksu” tiek uzskatīti 20 – 30 santīmi stundā, ne vairāk. Pašlaik Rīgā velostāvvietu izveidošana pie veikaliem, iestādēm un citās publiskās vietās ir šo īpašnieku/apsaimniekotāju atbildība. Nevienā normatīvajā aktā nav noteikta obligāta prasība, piemēram, ka pie lielveikala jābūt drošai velostāvvietai. Kopš 2006.gada velo vortāls Veloriga.lv kopā ar RDSD apzina velosipēdistiem draudzīgākos sabiedriskos objektus (veikali, kafejnīcas, biroju ēkas, mācību iestādes u.tml.), kuru apsaimniekotāji vai īpašnieki ir izrādījuši pretimnākošu attieksmi pret velosipēdistiem. Labākajiem tiek piešķirtas uzlīmes „Draudzīgs velosipēdistam ”. Kā liecina veloriga.lv mājas lapā pieejamā informācija, kopš 2006. gada zīme „Draudzīgs velosipēdistam” piešķirta tikai 29 personām! 6 Tas nenozīmē, ka visā Rīgā ir tikai 29 velosipēdu novietnes – tādu ir daudz vairāk, taču nav viena kopīga resursa, kura atrast par tām informāciju. Vortālā veloriga.lv pieejama tikai informācija par drošajām velostāvvietām, par kurām portāls ir informēts. Ja velostāvvietas izveidotājs par to neinformē atsevišķi, tad kopējā kartē šī stāvvieta neparādās.

Citas pilsētas infrastruktūras daļas

Būtisks velosipēdistu ikdienu ietekmējošs elements ir uzbrauktuves/nobrauktuves pie ietvēm pilsētā. Ielās, kurās pēdējos gados tiek veikti remonti, šādas nobrauktuves tiek iekārtotas, bet lielākajā daļā Rīgas, īpaši dzīvojamajos rajonos, ietvju malas ir augstas un grūti pārvaramas ne tikai velosipēdistiem, bet arī, piemēram, invalīdiem ratiņkrēslos un māmiņām ar bērnu ratiņiem. 2010. gada oktobrī veiktajā Aptaujā Nr. 1, atbildot uz jautājumu par nepieciešamajiem uzlabojumiem pilsētas infrastruktūrā no 567 respondentiem vairāk nekā 200 reižu pieminēta nepieciešamība pazemināt ietvju apmales un ierīkot uzbrauktuves . 2010. gada rudenī RDSD, iesaistoties Eiropas Mobilitātes nedēļas aktivitātēs, organizēja akciju „Nolīdzini apmales!”, kuras laikā iedzīvotāji tika aicināti ziņot par vietām pilsētā, kur būtu nepieciešams pazemināt ietvju apmales. Kopumā akcijas laikā tika saņemti vairāk nekā 300 iedzīvotāju ziņojumi. Ņemot vērā apkopoto informāciju, uzsākts

6 http://www.veloriga.lv/?ct=draudzigs_velosipedistam – resurss apskatīts 22.10.2010. 17

darbs pie rīcības programmas ietvju apmaļu pazemināšanai, lai mērķtiecīgi uzlabotu pārvietošanās apstākļus iepriekš minētajām iedzīvotāju grupām. Kā norādīts RDSR mājas lapā 7, katra no minētajām vietām tiks apsekota klātienē, lai precizētu vietu adreses un prognozētu darbu izmaksas. Kā norāda Aptaujas Nr. 1 rezultāti, ja tiktu pienācīgi sakārtotas ietves, daudzās pilsētas vietās atsevišķu veloceliņu būvniecība nebūtu nepieciešama, jo ietves ir pietiekoši platas, lai pa tām vienlaicīgi varētu pārvietoties gan gājēji, gan velosipēdisti.

Komunikācijas kanāli

Aptaujājot velosipēdistus, kā arī potenciālos velo braucējus, tika uzdots jautājums arī par ziņu nesējiem, platformām, kur vislabprātāk iegūst informāciju par izmaiņām velosipēdu satiksmē, kā arī par velo kultūru pilsētā kopumā. Kā viens no biežāk izmantotajiem kanāliem minēts internets, tostarp sociālie tīkli un specializētie vortāli . Draugi, paziņas un domubiedru grupas ir otrs biežāk minētais kanāls, kas arī sevī ietver komunikāciju internetā, retāk TV, radio un specializētie TV raidījumi un drukātie mediji. Jautāti kā un kur vēlētos saņemt informāciju par velo braukšanas jaunumiem pilsētā, vairums izvēlētos jaunumus saņemt: tiešas ziņas veidā epastā sociālajos portālos , (Twitter.com, draugiem.lv vai Facebook). labprāt smeltos ziņas interneta portālos vai specializētos vortālos.

24. attēls

2010. gada oktobrī veiktās Aptaujas Nr. 1 dati, atbildes uz jautājumu „Kā Tu iegūsti informāciju par jaunumiem velosatiksmē Rīgā?”, %

7 http://www.rdsd.lv/?ct=sanu1&fu=read&id=399&start -resurss apskatīts 22.10.2010. 18

Velosipēdu nelietotāju viedoklis par velosatiksmi Rīgā

Kā jau norādīts kopsavilkuma sākumā, 2010. gada novembra sākumā tika veikta arī ekspresaptauja, uzdodot dažus jautājumus par velosatiksmi tiem cilvēkiem, kuri izvēlas ikdienā pārvietoties ar kādu citu transporta līdzekli (vai kājām), nevis ar velosipēdu. Šī ekspress aptauja tika izveidota ar mērķi noskaidrot, kādu iemeslu vadīti viņi izvēlas citu transporta veidu un kas būtu jādara, lai viņi savu viedokli mainītu. Kā rāda Aptaujas Nr. 2 rezultāti, piektā daļa jeb 20,5% respondentu uzskata, ka ar auto pārvietoties ir ērtāk un/vai ātrāk. Gandrīz tikpat daudz dalībnieku – 19,7% norāda, ka dzīvo pārāk tālu no darba vietas vai mācību iestādes, lai ikdienā pārvietotos ar velosipēdu. 17,9% respondentu uzskata, ka Latvijas laika apstākļi nav īsti piemēroti velosipēda ikdienas lietošanai, tikpat liela daļa uzskata, ka velosipēds nav domāts ikdienas lietošanai, drīzāk atpūtai un izbraukumiem brīvdienās. Minēti arī tādi iemesli kā velosipēda neesamība, ka auto nepieciešams darba pienākumu veikšanai, ka velosipēdus zog, ka lielākoties pārvietojas kājām un ka pārvietošanās ar velosipēdu Rīgā nav droša. Pie drošības velosipēdu nelietotāji pieskaita gan satiksmes intensitāti, gan veloceliņu neesamību, gan to, ka nav kur atstāt velosipēdu, lai to nenozagtu. Savukārt uz jautājumu, kas būtu jādara, lai šie paradumi mainītos, proti – lai auto, sabiedriskā transporta lietotāji un kājāmgājēji sāktu lietot velosipēdus, lielākā daļa jeb 31,7% norāda, ka nepieciešams Rīgā attīstīt veloceliņus. 30,7% respondentu norāda, ka savas domas varētu mainīt, ja pilsētā pie iestādēm un uzņēmumiem būtu izveidotas drošas velostāvvietas. 15,8% Aptaujas Nr.2 dalībnieku norāda, ka viņu pārvietošanās paradumus varētu mainīt, ja mainītos autobraucēju attieksme pret citiem satiksmes dalībniekiem, savukārt 8,9% godīgi atzīst, ka nelīdzēs nekas, jo viņi vienkārši ar velosipēdu nebrauks. Aptaujas Nr. 2 dalībnieku atbildes skatāmas nākamajā attēlā: 25.attēls

Aptauja Nr.2, dalībnieku atbildes uz jautājumu „Kas būtu jāizdara, lai Tu nolemtu ikdienā kā pārvietošanās līdzekli tomēr izmantot velosipēdu?”, % Kā redzams, arī tie, kas ikdienā nelieto velosipēdus uzskata, ka liela uzmanība ir jāpievērš pilsētas infrastruktūras attīstīšanai un velosatiksmes drošībai.

Mērķa grupas

Analiz ējot aptauju datus un intervijas ar velobraukšanas entuziastiem, noteiktas vair ākas sabiedr ības m ērķa grupas, kas uzrun ājamas un izgl ītojamas komunik ācijas strat ēģ ijas realiz ēšanas laik ā. M ērķa grupas nav sak ārtotas p ēc „svar īguma”: 1) studenti un jaunieši vecum ā no 15 – 25 gadiem; 2) bērni vecum ā no septi ņiem l īdz 15 gadiem; 3) iedz īvot āji vecum ā virs 30 gadiem, kas daž ādu iemeslu d ēļ nelieto velosip ēdus (iesp ējamie iemesli – main ījies ģimenes st āvoklis (ir b ērni), main ījies ien ākumu līmenis, main ījuš ās priorit ātes dz īvē u.c.) 4) darba dev ēji R īgā; 5) namu īpašnieki un apsaimniekot āji; 6) autobrauc ēji; 7) akt īvās atp ūtas cien ītāji. 8) valsts un pašvald ību iest āžu amatpersonas ( īpaši vad ība); 9) gājēji.

Kā jau nor ādīts iepriekš aptauju datu apkopojum ā, velosip ēdu lietot āji bieži vien saskaras ar savu braucamo novietošanas probl ēmām, tas ir – ne dz īves viet ās, ne darba viet ās nav īpašu velosip ēdu st āvvietu vai telpu to novietošanai, savuk ārt nam īpašnieki vai biroja telpu īpašnieki neizr āda interesi š ī novietnes ier īkot. L īdz ar to š īm div ām m ērķa grup ām j āpiev ērš īpaša uzman ība. T āpat k ā atseviš ķa m ērķa grupa tiek izdal īta valsts un pašvald ību iest āžu darbinieki (amatpersonas). Š ī grupa ir svar īga no diviem aspektiem – gan k ā personas, kas var pie ņemt velosip ēdistiem svar īgus l ēmumus, gan k ā darba dev ēji, kas var atbalst īt savus darbiniekus – velosip ēdu lietot ājus, gan k ā darbinieki, kas var veidot savu iest ādi draudz īgu velosip ēdistiem. Tieši t āpat nosak āmas ar ī galven ās komunik ācijas t ēmas ar ī p ārējām m ērķa grup ām. Piln īgi iesp ējams, ka komunik ācijas strat ēģ ijas izstr ādes laik ā tiks apzin ātas ar ī citas m ērķa grupas.

Ieteikumi turpm ākajiem darbiem velosatiksmes uzlabošanai

Aptauju laik ā respondentiem ar ī tika uzdoti jaut ājumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem velosatiksm ē un darbiem, kas, vi ņupr āt, b ūtu j āveic vispirms, lai braukšanas ar velosip ēdu R īgā k ļū tu droš āka un ērt āka. Popul ārākās atbildes bija: 1) drošas, visiem pieejamas velost āvvietas, v ēlams apsarg ātas; 2) veloceli ņu t īkla att īst ība un esoš ā uzlabošana; 3) ietvju apma ļu pazemin āšana; 4) ielu remonts kopum ā, lai likvid ētu bedres un grambas, kas velobraukšanu padara bīstamu; 5) jāmaina automašīnu novietošanas nosac ījumi R īgas centr ā, lai liel āko da ļu ielu neaiz ņemtu st āvvietas, t ā atbr īvojot vietu veloceli ņiem; 6) jāievieš atdal ītas joslas uz iel ām tikai velosip ēdiem vai velosip ēdiem kop ā ar sabiedrisko transportu; 7) veloceli ņi j āveido „sapr ātīgos maršrutos”, ņemot v ērā r īdzinieku braukšanas paradumus; 8) sak ārtot un uzlabot uzbraukšanu/nobraukšanu uz/no tiltiem – gan p ār Daugavu, gan satiksmes p ārvados vis ā pils ētā (VEF tilts, Zemit ānu tilts, Salu tilts u.c.);

9) STOP z īmes viet ās, kur veloceli ņi š ķē rso brauktuves un kur nav luksofori; 10) Sabiedr ības izgl ītošana par velobraukšanu – gan pašu velosip ēdistu, gan g ājēju, gan autobrauc ēju; 11) Satiksmes droš ības stundas skol ās, īpašu uzman ību velto braukšanai ar velosip ēdu; 12) Velobraukšanas populariz ēšana k ā videi un cilv ēka vesel ībai draudz īgs pārvietošan ās veids; 13) Jauniešu – velosip ēdistu izgl ītošana par satiksmes noteikumiem, velobraukšanas droš ību un iek ļaušanos kop ējā satiksmes pl ūsm ā; 14) Velosip ēdu re ģistr ācijas datu b āze, lai uzlabotu zagto velosip ēdu atrašanu; 15) Ne tikai internet ā, bet ar ī uz iel ām izvietot kartes ar velosatiksmes maršrutiem (celi ņi, nok ļū šana uz interesantiem objektiem, b īstam ās vietas u.c.); 16) Pieejama un l ēta velosip ēdu noma ne tikai t ūristiem, bet ar ī pils ētas iedz īvot ājiem.

Šie ir tikai daži no ieteikumiem velosatiksmes uzlabošanai, kas b ūtu j āņ em v ērā, gan veidojot komunik ācijas strat ēģ iju, gan pl ānojot pils ētas infrastrukt ūras att īst ību tuv ākā un tālākā n ākotn ē.

Pielikums Nr. 1

2010. gada oktobr ī veikt ās Aptaujas Nr. 1 „Velobraukšanas paradumi” jaut ājumi un atbilžu versijas

Uzs ākot aptauju respondentam j ā ieraksta dzimums, vecums, dz īves vieta, nodarbošan ās, izgl ītības l īmeni. Iesp ējam ās nodarbošan ās (nozares): # Administrat īvais darbs/ Asist ēšana # Bankas # Bez darba # B ūvniec ība / Nekustamais īpašums # Finanses / Gr āmatved ība # Izgl ītība/ Zin ātne # Jurisprudence/ Tieslietas # M ājsaimnieks/ -ce # M ārketings / Rekl āma # Mediji / Sabiedrisk ās attiec ības # Pakalpojumi / Klientu apkalpošana # Tirdzniec ība/ P ārdošana # Tūrisms / Viesn īcas / Ēdin āšana # Valsts p ārvalde # Vesel ības apr ūpe / Soci ālā apr ūpe Iesp ējamie izgl ītības l īme ņi: # Augst ākā profesion ālā # Bakalaurs / Augst ākā profesion ālā # Doktors # Ma ģistrs # Nepabeigta augst ākā # Pamatskolas # Vid ējā # Vid ējā profesion ālā

Jaut ājumi un atbildes:

1. Vai Tev person īgi vai k ādam no Taviem ģimenes locek ļiem ikdien ā ir pieejams velosip ēds?

● ģimen ē velosip ēds ir tikai man; ● man pašam ir velosip ēds un ar ī manam/ -iem ģimenes locek ļiem ir velosip ēds; ● velosip ēds ir tikai manam/ -iem ģimenes locek ļiem; ● man ikdien ā nav pieejams velosip ēds un ar ī manan / -iem ģimenes locek ļiem nav velosip ēda.

2. Kuru no šiem p ārvietošan ās veidiem R īgā Tu labpr ātāk ikdien ā izv ēlies? ● sabiedrisko transportu; ● automaš īnu; ● velosip ēdu; ●vilcienu; ● p ārvietojos k ājām.

3. Ja Tu p ārvietojies ar velosip ēdu R īgā, cik bieži to dari? ● katru dienu; ● vair ākas reizes ned ēļā ; ● dažas reizes m ēnes ī; ● dažas reizes gad ā.

4. K āds ir Tavs galvenais braucienu ar velosip ēdu m ērķis? (vair ākas atbildes iesp ējamas) ● dodos uz/no darba; ● veicu darba pien ākumus; ● dodos uz m ācībām (skol ā, augstskol ā, kursos u.c.); ● braucu iepirkties; ● dodos atp ūtas braucienos; ● cits.

5. Kas Tevi mudina ikdien ā lietot velosip ēdu? (vair ākas atbildes iesp ējamas) ● varu ietaup īt laiku; ● varu ietaup īt naudu; ● tas ir vesel īgi; ● saudz ēju dabu, nebraucot ar auto; ● t ā dara citi (draugi, ģimenes locek ļi, kol ēģ i, studiju biedri u.c.); ● tas ir moderni; ● iesp ēja uztur ēt sevi lab ā fizisk ā form ā; ● t ā ir lieliska atp ūta; ● cits.

6. Kas trauc ē ikdien ā lietot velosip ēdu? ● Man nav velosip ēda; ● Ērt āk p ārvietoties ar auto un/vai sabiedrisko transportu; ● Pārvietošan ā pa pils ētu ar velosip ēdu nav droša; ● Darb ā (m ājās, skol ā u.c.) nav vietas, kur nolikt velosip ēdu; ● Uzskatu velobraukšanu par k ārt ējo „modes kliedzienu”, kas dr īz norims; ● Man nepat īk braukšana ar velosip ēdu. ● Cits.

7. Kas Tevi k ā velobrauc ēju trauc ē, ikdien ā p ārvietojoties ar velosip ēdu R īgā? (vair ākas atbildes iesp ējamas)

● ērt āk p ārvietoties ar auto un / vai sabiedrisko transportu; ● p ārvietošan ās pa pils ētu ar velosip ēdu nav droša; ● darb ā (m ājās, skol ā u.c. sabiedrisk ās viet ās) nav vietas, kur nolikt velosip ēdu; ● cits.

8. Kā Tu p ārvietojies pa R īgu, braucot ar velosip ēdu? ● braucu pa veloceli ņiem, bet kur nav – pa ietvi; ● braucu tikai pa ietv ēm; ● braucu pa ielu, nepieciešam ības gad ījum ā izmantojot ietvi un/vai veloceli ņu.

9. K ādos maršrutos R īgā Tu ikdien ā p ārvietojies ar velosip ēdu? (vair ākas atbildes iesp ējamas)

● tikai pa pils ētas centru; ● no P ārdaugavas uz centru; ● no P ārdaugavas uz citiem pils ētas rajoniem; ● no Daugavas lab ā krasta rajoniem (Purvciems, P ļavnieki, Teika u.c.) uz centru; ● no Daugavas lab ā krasta rajoniem uz P ārdaugavu; ● tikai pa Pārdaugavu; ● tikai pa Daugavas lab ā krasta rajoniem; ● No Vecm īlgr āvja (Vec āķ iem) uz citiem R īgas rajoniem; ● no Vecm īlgr āvja (Vec āķ iem) uz centru; ● no P ārdaugavas ārpus R īgas; ● no Daugavas lab ā krasta R īgas rajoniem ārpus R īgas; ● cits.

10. Cik daudz laika Tu ikdien ā pavadi, braucot ar velosip ēdu?

● maz āk nek ā pusstundu; ● no pusstundas l īdz 1 stundai; ● nedaudz vair āk par 1 stundu; ● vair ākas stundas dien ā.

11. Vai Tu izmanto R īgā jau izb ūvētos veloceli ņus, ja izmanto – kurus no tiem? (vair ākas atbildes iesp ējamas)

● neizmantoju veloceli ņus; ● veloceli ņu uz J ūrmalu; ● veloceli ņu Centrs – Imanta – Jūrmala; ● veloceli ņu M īlgr āvis – Mežaparks; ● veloceli ņu Centrs – Mežaparks; ● veloceli ņu Jugla – VEF; ● veloceli ņu gar Šmer ļa mežu; ● veloceli ņu no Dienvidu tilta l īdz Valdlau čiem.

12. K ādos maršrutos R īgā, Tavupr āt, v ēl b ūtu nepieciešams izveidot veloceli ņus? (vair ākas atbildes iesp ējamas)

● no Bolder ājas uz Centru; ● no Ziepniekkalna l īdz Centram; ● no Ziepniekkalna l īdz Imantai/Zolit ūdei; ● no Ķengaraga l īdz Centram; ● no P ļavniekiem l īdz Centram; ● no Ķengaraga uz P ļavniekiem – Purvciemu – Teiku; ● no Sarkandaugavas l īdz Centram; ● veloceli ņi R īgā nav nepieciešami; ● cits.

13. Kas v ēl b ūtu j āievieš/j āuzlabo (varb ūt tieši otr ādi – jālikvid ē un j āaizliedz) R īgā, lai populariz ētu velobraukšanu ikdien ā? (atv ērtais jaut ājums)

14. Vai ir k ādas velosip ēdistiem īpaši b īstamas vietas R īgā? (atv ērtais jaut ājums)

15. Kas b ūtu j ādara, lai „r ūdīts” autobrauc ējs, k ājāmg ājējs un/vai sabiedrisk ā transporta lietot ājs dr īzum ā k ļū tu par velobrauc ēju? (atv ērtais jaut ājums)

16. Kur Tu ieg ūsti inform āciju par jaunumiem velosatiksm ē un velo braukšanas kult ūrā kopum ā? (vair ākas atbildes iesp ējamas) ● av īzēs, žurn ālos; ● interneta port ālos; ● specializ ētos vort ālos; ● soci ālajos t īklos, sekojot domubiedriem; ● specializ ētajos TV raid ījumos par satiksmes droš ību; ● radio raid ījumos; ● TV zi ņā s un raid ījumos; ● no draugiem, pazi ņā m, domubiedriem u.c. ● cits.

17. K ādā veid ā Tu v ēlētos sa ņemt inform āciju par jaunumiem velosatiksm ē un īpašajiem velobraukšanas pas ākumiem R īgā? (atv ērtais jaut ājums)

Pielikums Nr. 2

2010. gada oktobr ī veikt ās darba dev ēju aptaujas jaut ājumi un atbilžu versijas

Jaut ājumi un atbildes:

1. Vai J ūsu uz ņē mum ā darbinieki ierodas uz darbu ar velosip ēdu?

● jā, regul āri; ● nē; ● dažreiz.

2. Vai J ūsu uz ņē mum ā ir vieta, kur droši atst āt velosip ēdu?

● jā, š āda vieta ir speci āli ier īkota; ● drošu st āvvietu nodrošina ēkas (darba telpu) apsaimniekot ājs; ● darbinieki velosip ēdus dr īkst tur ēt biroja iekštelp ās, īpašas st āvvietas nav; ● mums nav drošas velo novietnes, jo nav vietas, bet pl ānojam n ākotn ē ko t ādu ier īkot; ● nav drošas velo novietnes, neuzskatu t ādu par nepieciešamu; ● cits variants.

3. Kas var ētu veicin āt velo novietnes izveidošanu?

● ēkas (darba telpu) apsaimniekot āja atsauc ība; ● darbinieku iniciat īva; ● piem ērotas vietas un / vai telpu pieejam ība biroja tuvum ā vai ēkā; ● citi apst ākļi.

4. Kas veicin āja (noteica) speci āli ier īkotas velo novietnes izveidošanu?

● velo st āvvietu nodrošina ēkas (darba telpu) apsaimniekot ājs; ● velo st āvvietu izveidoj ām p ēc darbinieku iniciat īvas; ● velo st āvvietas izveidi ierosin āja uz ņē muma vad ība; ● citi apst ākļi.

5. K ādas v ēl papildu iesp ējas pied āvājat J ūsu uz ņē muma darbiniekiem, kuri ikdien ā p ārvietojas ar velosip ēdu? (vair ākas atbildes iesp ējamas)

● duša un garderobe vai iesp ēja p ārģē rbties; ● iesp ēja atst āt velosip ēdu droš ā viet ā, ar ī pa nakti vai ned ēļ as nogal ēs; ● velo novietne atrodas sl ēgt ā telp ā, tai nepiek ļū st svešas personas; ● velosip ēdiem nekait ē laika apst ākļi; ● cits variants.

6. Vai kāds no J ūsu uz ņē muma vad ības ikdien ā uz darbu dodas ar velosip ēdu?

● jā, regul āri; ● nereti, p āris reizes m ēnes ī; ● dažas reizes gad ā; ● vad ība ar velosip ēdu nep ārvietojas.

7. Vai fakts, ka vad ība ierodas darb ā ar velosip ēdu, ir veicin ājis ar ī darbinieku piev ēršanos velobraukšanai?

● jā, tas noteikti ir veicin ājis velobraukšanas piekrit ēju skaita pieaugumu; ● iesp ējams, neesmu par to interes ējies; ● nē.

8. Vai J ūsu un darbinieku ierašan ās darb ā ar velosip ēdiem ir kaut ko main ījusi uz ņē muma ikdien ā? (vair ākas atbildes iesp ējamas)

● jā, ir raduš ās jaunas, kop īgas sarunu t ēmas; ● jā, esam pat organiz ējuši kop īgus velobraucienus ar ģimen ēm; ● jā, bija nepieciešams dom āt par velosip ēdu novietošanu un cit ām saist ītām liet ām; ● jā, liekas augusi ar ī darbinieku motiv ācija str ādāt produkt īvāk; ● iesp ējams, neesmu tam piev ērsis (-usi) uzman ību; ● nē, darbs rit k ā ierasti.

9. Vai saredzat labv ēlīgā attieksm ē un velo kust ības att īst ības atbalst ā labumu uz ņē mumam n ākotn ē (darbinieku motiv ācija, lab āk uz ņē muma t ēls u.c.)?

● jā; ● nē.

10. Vai J ūs motiv ējat savus darbinieku ikdien ā izmantot velosip ēdus? (vair ākas atbildes iesp ējamas)

● jā, r ādu piem ēru katru dienu pats (-i_ (citi vadošie darbinieki) braucot uz darbu ar velosip ēdu; ● jā, esam nodrošin ājuši velonovietni un pieeju duš ām; ● neesmu par to dom ājis (-usi); ● motiv ēšana nav neieciešama, darbinieki paši izr ādīja iniciat īvu; ● nē; ● cits variants.

11. Kas, J ūsupr āt, b ūtu j ādara darba dev ējiem, lai populariz ētu darbinieku pārvietošanos ar velosip ēdiem pils ētā? (atv ērtais jaut ājums)

Pielikums Nr. 3

2010. gada oktobr ī veikt ās Aptaujas Nr. 2 „K ā uzlabot velosatiksmi R īgā?” jaut ājumi un atbilžu versijas

Jaut ājumi un atbildes:

1. Kādi iemesli liek Tev ikdien ā izv ēlēties p ārvietoties ar auto vai sabiedrisko transportu, nevis velosip ēdu? (vair ākas atbildes iesp ējamas)

● ar auto braukt ir ērt āk un/vai ātr āk; ● dz īvojot p ārāk t ālu no darba vietas, lai brauktu ar velosip ēdu; ● neuzskatu braukšanu ar velosip ēdu par piem ērotu ikdienai, tas dom āts vair āk br īvdien ām; ● ar velosip ēdu nevaru aizvest b ērnus uz b ērnud ārzu/skolu; ● uzskatu braukšanu ar velosip ēdu par "modes uzpl ūdu", kas dr īz p āries; ● laika apst ākļi Latvij ā nav īsti piem ēroti braukšanai ar velosip ēdu. ● cits

2. Kas b ūtu j āizdara, lai Tu nolemtu ikdien ā k ā p ārvietošan ās l īdzekli tom ēr izmantot velosip ēdu? (vair ākas atbildes iesp ējamas)

● nekas, es to nedar īšu; ● j āmaina autobrauc ēju attieksme pret citiem satiksmes dal ībniekiem; ● j āizveido pils ētā drošas velosip ēdu st āvvietas pie uz ņē mumiem un iest ādēm; ● j ānop ērk man velosip ēds, jo pats nevaru at ļauties to ieg ādāties; ● j āveicina veloceli ņu att īst ība pils ētā; ● cits.

3. Kur ā R īgas rajon ā Tu dz īvo?

● Centra rajons; ● Kurzemes rajons; ● Latgales priekšpils ēta; ● Vidzemes priekšpils ēta; ● Zemgales priekšpils ēta; ● Zieme ļu rajons; ● dz īvoju Pier īgā ( ne vair āk k ā 20 km no R īgas); ● dz īvoju ārpus R īgas (vair āk par 20 km no R īgas).