DOCSLIB.ORG

2016. Gada Saeimas Publiskais Pārskats

Total Page：16

File Type：pdf, Size：1020Kb

Download full-text PDF Read full-text
2016. Gada Saeimas Publiskais Pārskats 2016. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS 2017 SATURS SAEIMAS PRIEKŠSĒDĒTĀJAS 5. SABIEDRISKI NOZĪMĪGI PASĀKUMI SAEIMĀ 37 INĀRAS MŪRNIECES IEVADVĀRDI 5 5.1. Tematiskas konferences un diskusijas 38 1. LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA 7 5.2. Informatīvi izglītojoši pasākumi jauniešiem 40 1.1. 12. Saeimas deputāti 8 5.3. Akcijas, pasākumi un izstādes 41 1.2. Saeimas Prezidijs 10 5.4. Svinīgie pasākumi 43 1.3. Saeimas frakcijas 11 6. DIALOGS AR SABIEDRĪBU 47 1.4. Saeimas komisijas, apakškomisijas un 6.1. Saeimas darba atspoguļojums 48 deputātu grupas 12 6.2. Saeimas apmeklētāju dinamika 48 2. SAEIMAS LIKUMDOŠANAS DARBS 15 7. SAEIMAS DARBA NODROŠINĀŠANA 51 2.1. Likumprojekta izskatīšanas un 7.1. Personāla vadība 52 pieņemšanas gaita 16 7.2. Pārskata gada jaunie projekti 55 2.2. Saeimai iesniegtie likumprojekti un 7.3. Darbs ar stenogrammām 55 pieņemtie likumi 18 7.4. Tulkojumu nodrošināšana 56 2.3. Saeimai iesniegtie lēmumu projekti un Saeimas pieņemtie paziņojumi 20 7.5. Dokumentu plūsmas nodrošināšana 58 2.4. Saeimas sesijas un sēdes 21 7.6. Informatīvais un tehniskais nodrošinājums 60 2.5. Saeimas sēžu stenogrammas un 7.7. Publiskie iepirkumi 62 videotranslācija 23 7.8. Saeimas teritorijas, ēku un telpu apsaimniekošana 62 3. PARLAMENTĀRĀ UZRAUDZĪBA 25 7.9. Izsniegto caurlaižu, akreditācijas karšu, 3.1. Deputātu pieprasījumi un jautājumi 26 transportlīdzekļu stāvvietu atļauju un 3.2. Ministru kabineta locekļu un pieteikumu statistika 63 tiesībsarga ziņojumi 27 8. SAEIMAS FINANSĒJUMS UN TĀ IZLIETOJUMS 65 4. ĀRPOLITISKĀ DARBĪBA 29 8.1. Saeimas budžets 66 4.1. Valsts, oficiālās un 8.2. Budžeta līdzekļu izlietojums 66 darba vizītes 30 Neatkarīga revidenta ziņojums 73 4.2. Delegācijas starptautiskajās organizācijās 32 4.3. Deputātu grupas sadarbībai ar citu valstu parlamentiem 35 3 IMAS PRIEKŠSĒDĒTĀJAS SAE INĀRAS MŪRNIECES Īpaši vēlos uzsvērt grozījumus Enerģētikas 2016. gadā Saeimā tika rīkotas daudzas konfe- IEVADVĀRDI likumā, kas ir nozīmīgs solis uz priekšu valsts ener- rences un diskusijas, kurās tika aptverti aktuāli un ģētiskās neatkarības nostiprināšanā; jauna Publisko daudzpusīgi temati, piemēram, drošība, maksātne- iepirkumu likuma pieņemšanu, ar ko tiek iedibinā- spējas tiesiskums, personām ar invaliditāti svarīgas ta daudz pārskatāmāka, loģiskāka un stingrāk kon- problēmas un to risinājumi, sabiedrisko mediju trolēta iepirkumu veikšanas kārtība; krimināltie- pārvaldība, kā arī daudzi citi sabiedrībai būtiski siskā regulējuma pilnveidošanu, lai efektīvāk tiktu temati. sodīti noziegumi pret valsti, kā arī Jaunuzņēmumu Desmitajā – jubilejas – Saeimas un nevalstisko darbības atbalsta likumu, kura mērķis ir veicināt organizāciju (NVO) forumā tradicionāli tika no- jaunuzņēmumu veidošanos un inovatīvu produktu skaidrotas un iezīmētas Latvijas pilsoniskās sabied- rašanos. rības prioritātes. Jau astoto reizi Saeima piedalījās Tika ratificēts līgums par pievienošanos gadskārtējā Ēnu dienā, kad vairāk nekā 250 jauniešu OECD, apstiprināta jaunā Valsts aizsardzības kon- ēnoja parlamenta deputātus un darbiniekus. cepcija, paredzēti bargāki sodi kredītiestādēm par Sesto reizi parlamentā tika īstenots projekts noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu, kā arī no- Jauniešu Saeima, dodot gandrīz simt jauniešiem no teikts lielāks pabalsts par ceturto un katru nākamo visiem Latvijas reģioniem iespēju iejusties deputāta bērnu ģimenē un lielāki pabalsti bērniem, kuri zau- lomā, lai labāk izprastu likumdošanas procesu. dējuši apgādnieku. Būtiska Saeimas funkcija ir arī ārpolitiskā Tie visi ir likumi, kas palīdz tiesisko regulē- darbība, kas galvenokārt tiek veikta, deputātiem jumu sakārtot tā, lai valsts būtu labāk aizsargāta, piedaloties starptautisko un starpparlamentu GODĀTIE LASĪTĀJI! labāk pārvaldīta un galu galā veiksmīgāk darbotos organizāciju darbā. Tādējādi mūsu parlamentā- Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi mūsu sabiedrības labā. riešiem ir iespēja aktualizēt Latvijai svarīgus jau- valstī likumdošanas tiesības pieder Saeimai jeb parla- 2016. gadā Saeimā sākās pilnīgi jaunas struk- tājumus un veicināt to pozitīvu risināšanu starp- mentam un šo varu tauta ir Saeimai deleģējusi vēlē- tūrvienības – Analītiskā dienesta – veidošanas tautiskā līmenī. 2016. gadā būtiskākie ārpolitikas šanu ceļā. Tātad parlaments ir tautas pārstāvības in- darbs. Šā dienesta mērķis ir nodrošināt analītisku jautājumi bija NATO spēku izvietošana Baltijas stitūts un ar tiesību normām tas politiski un juridiski pētījumu veikšanu, lai uzlabotu Saeimā izskatā- valstīs un Polijā, hibrīdkara draudu apzināšana, nosaka sabiedrības attīstības stratēģiskos mērķus. mo likumprojektu kvalitāti, sniegtu likumdevējam enerģētiskā drošība, bēgļu un patvēruma mek- 2016. gads Saeimas darbā ir zīmīgs ar dau- atbalstu lēmumu pieņemšanā un kontrolē pār iz- lētāju krīzes risinājumi Eiropā, kā arī atbalsts dzu valstij ļoti būtisku likumu pieņemšanu, ar jau- pildvaru, kā arī novērtētu Saeimā pieņemto likumu Austrumu partnerības valstīm, īpaši Ukrainai un nas valdības apstiprināšanu, prezidentūru Baltijas efektivitāti un sniegto sabiedrisko labumu. Gruzijai. Asamblejā, kā arī aktīvu ārpolitisko darbību un lie- Ir gandarījums, ka uzlabojas Saeimas dialogs Aicinu iepazīties ar 2016. gada publisko lu parlamentāro atvērtību. ar sabiedrību. 2016. gadā gandrīz divas reizes vairāk pārskatu un aktīvi sekot līdzi Saeimas darbam arī Kopumā Saeima 2016. gadā pieņēma 252 li- nekā iepriekšējā gadā apmeklētāji tikās ar Saeimas ikdienā! kumus, no tiem 45 jaunus likumus un 207 likumu deputātiem un amatpersonām un gandrīz trīskāršo- Ināra Mūrniece, grozījumus. jās Saeimā saņemto kolektīvo iesniegumu skaits. Saeimas priekšsēdētāja 5 1. LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA Latvijas Republikas Saeima tiek ievēlēta uz 12. Saeimas deputāti 2016. gada beigās 1. tabula četriem gadiem vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, Solvita Āboltiņa Hosams Abu Meri Aldis Adamovičs Jānis Ādamsons aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlē- Valērijs Agešins Ringolds Balodis Aija Barča Andris Bērziņš šanu dienā ir vecāks par 21 gadu, savukārt tiesības Gaidis Bērziņš Inga Bite Inesis Boķis Mārtiņš Bondars vēlēt Saeimu ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Augusts Brigmanis Andris Buiķis Boriss Cilevičs Einārs Cilinskis Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem – de- Lolita Čigāne Ints Dālderis Valters Dambe Gundars Daudze putātiem, kuru mandātus (pilnvaras) apstipri- na Saeima. Saeimas locekļi dod svinīgo solījumu Sergejs Dolgopolovs Jānis Dombrava Raivis Dzintars Rihards Eigims Saeimas sēdē no tribīnes un solījumu apliecina ar Andrejs Elksniņš Aleksandrs Jakimovs Ritvars Jansons Andrejs Judins parakstu. Pēc svinīgā solījuma došanas Saeima lemj (balsojot) par deputāta pilnvarām. Artuss Kaimiņš Guntis Kalniņš Ojārs Ēriks Kalniņš Valdis Kalnozols Kārtējās Saeimas vēlēšanas tiek rīkotas iepriek- Aleksandrs Kiršteins Jānis Klaužs Nellija Kleinberga Andrejs Klementjevs šējās Saeimas pilnvaru beigās, kas nodrošina to, ka Saeima ir pastāvīgi funkcionējoša tautas pārstāvī- Ivans Klementjevs Askolds Kļaviņš Rihards Kols Armands Krauze bas institūcija. Saeimas vēlēšanu kārtību nosaka Kārlis Krēsliņš Janīna Kursīte-Pakule Gunārs Kūtris Vilnis Ķirsis Saeimas vēlēšanu likums, bet to norisi sagatavo un vada Centrālā vēlēšanu komisija. Inese Laizāne Ainars Latkovskis Ilmārs Latkovskis Atis Lejiņš Svarīgākie Saeimas darbības noteikumi ietverti Inese Lībiņa-Egnere Ingmārs Līdaka Aleksejs Loskutovs Anrijs Matīss Latvijas Republikas pamatlikumā – Satversmē, bet iekšējo darbību regulē Saeimas kārtības rullis. Aivars Meija Rihards Melgailis Romāns Mežeckis Ainārs Mežulis Deputātu darbību nodrošina Saeimas Admi- Sergejs Mirskis Ināra Mūrniece Romāns Naudiņš Vladimirs Nikonovs nistrācijas struktūrvienības, Juridiskais birojs, Sa- biedrisko attiecību birojs, Starpparlamentu attiecī- Ņikita Ņikiforovs Vitālijs Orlovs Imants Parādnieks Igors Pimenovs bu birojs, Saeimas frakciju un komisiju darbinieki, Arvīds Platpers Sergejs Potapkins Edgars Putra Artis Rasmanis kā arī deputātu palīgi. Romualds Ražuks Ivans Ribakovs Inguna Rībena Artūrs Rubiks 1.1. 12. SAEIMAS DEPUTĀTI Raimonds Rubiks Jānis Ruks Kārlis Seržants Andris Siliņš Saeimas deputātu sastāvs var mainīties Saeimas Valdis Skujiņš Edvards Smiltēns Veiko Spolītis Jūlija Stepaņenko kārtības rullī paredzētajos gadījumos, tostarp depu- Laimdota Straujuma Inguna Sudraba Mārtiņš Šics Silvija Šimfa tātam ir tiesības nolikt deputāta mandātu uz Minis- tru prezidenta, ministra amata pildīšanas laiku, kā Edvīns Šnore Juris Šulcs Zenta Tretjaka Jānis Trupovnieks arī uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai Jānis Tutins Jānis Upenieks Jānis Urbanovičs Viktors Valainis bērna kopšanas atvaļinājuma laiku. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimas Pre- Juris Vectirāns Juris Viļums Ilze Viņķele Jānis Vucāns zidijs uzaicina mandātu nolikušā deputāta vietā ie- Dzintars Zaķis Ivars Zariņš Mihails Zemļinskis Igors Zujevs stāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un paziņo 8 12. Saeimas deputāti 2016. gada 4. maijā 9 rakstveidā, un par katram amatam izvirzītajiem kandidātiem Saeima balso vienlaikus atklāti ar vē- lēšanu zīmēm. Saeimas Prezidija sastāvā ir pieci deputā- ti – Saeimas priekšsēdētājs, divi priekšsēdētāja biedri, Saeimas sekretārs un viņa biedrs. 12. Saeimas priekšsēdētāja ir Ināra Mūrniece, viņas biedri – Gundars Daudze un Inese Lībi- ņa-Egnere. Saeimas sekretāra amatā ir Andrejs Kle- mentjevs, Saeimas sekretāra biedrs – Gunārs Kūtris. Saeimas priekšsēdētājs ir viena no valsts aug- stākajām amatpersonām, kura reprezentē
Load more

Recommended publications
  • ECFG-Latvia-2021R.Pdf
    About this Guide This guide is designed to prepare you to deploy to culturally complex environments and achieve mission objectives. The fundamental information contained within will help you understand the cultural dimension of your assigned location and gain skills necessary for success (Photo: A Latvian musician plays a popular folk instrument - the dūdas (bagpipe), photo courtesy of Culture Grams, ProQuest). The guide consists of 2 parts: ECFG Part 1 “Culture General” provides the foundational knowledge you need to operate effectively in any global environment with a focus on the Baltic States. Part 2 “Culture Specific” describes unique cultural features of Latvia Latvian society. It applies culture-general concepts to help increase your knowledge of your deployment location. This section is designed to complement other pre-deployment training (Photo: A US jumpmaster inspects a Latvian paratrooper during International Jump Week hosted by Special Operations Command Europe). For further information, visit the Air Force Culture and Language Center (AFCLC) website at www.airuniversity.af.edu/AFCLC/ or contact the AFCLC Region Team at [email protected]. Disclaimer: All text is the property of the AFCLC and may not be modified by a change in title, content, or labeling. It may be reproduced in its current format with the express permission of the AFCLC. All photography is provided as a courtesy of the US government, Wikimedia, and other sources. GENERAL CULTURE PART 1 – CULTURE GENERAL What is Culture? Fundamental to all aspects of human existence, culture shapes the way humans view life and functions as a tool we use to adapt to our social and physical environments.
    [Show full text]
  • Latvia Country Report
    m o c 50 km . s p m a o m c 50 km - 30 mi . d s p © a m - 30 mi d © Valmiera Ventspils Cē sis Talsi Gulbene Sigulda Jū rmala Kuldī ga Tukums Riga Salaspils Madona Olaine Ogre Saldus Dobele Jelgava Liepā ja Jē kabpils Rē zekne Bauska Krā slava Republic of Latvia Daugavpils Country Report Table of contents: Executive Summary ............................................................................................................................................. 2 Latvia’s transition to a Western-style political and economic model since regaining its independence in 1991 culminated in its 2004 accession to the EU and NATO. Overcoming an initial dependence on Russia, and various crises in the 1990s, Latvia has shown impressive economic growth since 2000. Read more. History ................................................................................................................................................................ 2 Latvia lies between its fellow Baltic states of Estonia and Lithuania, with Belarus and Russia to the east. The USSR annexed the country in 1940 and the Nazis occupied it during World War II. Up to 95% of the country’s Jewish population perished in the Holocaust. Read more. Domestic Situation .............................................................................................................................................. 4 Latvia is a stable parliamentary democracy ranked as “free” by Freedom House. Its constitution guarantees basic civil liberties that the government recognizes in practice. The
    [Show full text]
  • Foreign Policy Audit: Ukraine-Latvia
    Kateryna Zarembo Elizabete Vizgunova FOREIGN POLICY AUDIT: Ukraine– LATVIA DISCUSSION PAPER Кyiv 2018 The report was produced with the financial support of the Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia. The views and opinions expressed in this paper are those of the authors and do not necessarily reflect the position of the Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia. Photos: Administration of the President of Ukraine, Verkhovna Rada, Cabinet of Ministers of Ukraine Authors: Kateryna Zarembo, Elizabete Vizgunova CONTENTS 1. Introduction 4 2. Ukraine’s interest in Latvia and Latvia’s interest in Ukraine: points of intersection 7 2.1. Russia’s aggression in Ukraine: impact on Latvia’s Euro-Atlantic identity 7 2.2. Development cooperation: Partner to partner, not teacher to pupil 14 2.3. A common past as a bridge between two countries 19 2.4. Trade and investment: room for improvement 22 3. Who’s who: key stakeholders and pressure groups 25 3.1. Political elites 25 3.2. Latvian civil society and culture space 28 3.3. Media and the information space 32 3.4. The Ukrainian community in Latvia 33 4. Existing and potential risks and conflicts 35 4.1. Change in Latvian policy towards Ukraine after the October 2018 elections 35 4.2. Deterioration in relations over poor business conditions in Ukraine 36 4.3. Susceptibility of public opinion in Latvia to Russian disinformation 37 5. Recommendations 39 6. Acknowledgements 41 3 Foreign Policy Audit: Ukraine-Latvia 1. INTRODUCTION Relations between Ukraine and Latvia make an interesting and a rare example of bilateral relations.
    [Show full text]
  • PRESIDENTIAL ELECTION in LATVIA 3Rd June 2015
    PRESIDENTIAL ELECTION IN LATVIA 3rd June 2015 European Elections monitor The Latvian Parliament will meet on 3rd June to elect the Corinne Deloy President of the Republic Abstract : Analysis On 10th April last the President of the Latvian Republic Andris Berzins told his fellow countrymen that he did not wish to remain for a further mandate as Head of State. According to a poll by TNS Latvia for the TV channel LNT 2/3 of the Latvians (68%) backed the outgoing head of State’s deci- sion. 41% of them said that Mr Berzins had chosen to do this because he knew that he did not have enough support within the Saiema, Parliament’s only chamber. The outgoing President is the first in Latvia’s history to give up on a second mandate due to personal reasons in justification of his decision. The Presidential Office electorate vote against dissolution, the President of the Republic has to resign from office and the Saeima then The Latvian head of State is elected for four year man- elects his successor for the remainder of the presiden- date (renewable once) by the absolute majority of the tial mandate. 100 members of the Saeima. Voting is undertaken via a secret ballot. The post is open to any Latvian (who is On the request of at least half of the MPs the head of not a national of any other country) aged at least 40. State can be impeached by Parliament during a closed Candidates must enter their bid at least 50 days and session if at least 2/3 of its members vote in support.
    [Show full text]
  • Latvia by Kārlis Bukovskis and Andris Sprūds Capital: Riga Population: 2.03 Million GNI/Capita, PPP: US$23,150
    Latvia by Kārlis Bukovskis and Andris Sprūds Capital: Riga Population: 2.03 million GNI/capita, PPP: US$23,150 Source: World Bank World Development Indicators. Nations in Transit Ratings and Averaged Scores 8 4 2007 200 2009 2010 2011 2012 2013 201 2015 2016 National Democratic 2.00 2.00 2.50 2.50 2.25 2.25 2.25 2.00 2.00 2.00 Governance Electoral Process 2.00 2.00 2.00 2.00 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 Civil Society 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 Independent Media 1.50 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 2.00 2.00 2.00 Local Democratic 2.50 2.25 2.25 2.25 2.25 2.25 2.25 2.25 2.25 2.25 Governance Judicial Framework 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 and Independence Corruption 3.00 3.00 3.25 3.25 3.50 3.25 3.00 3.00 3.00 3.00 Democracy Score 2.07 2.07 2.18 2.18 2.14 2.11 2.07 2.07 2.07 2.07 NOTE: The ratings reflect the consensus of Freedom House, its academic advisers, and the author(s) of this report. If consensus cannot be reached, Freedom House is responsible for the final ratings. The ratings are based on a scale of 1 to 7, with 1 representing the highest level of democratic progress and 7 the lowest.
    [Show full text]
  • Latvia and US Economic Relations: Trade, Investment and Representation by Kristaps Supe 128
    Latvia and the United States: Revisiting a Strategic Partnership in a Transforming Environment Editors: Andris Spruds and Diana Potjomkina Latvian Institute of International Affairs Riga, 2016 Railway infrastructure services Editors: Andris Spruds, Diana Potjomkina Authors: Maris Andzans, Kristine Berzina, Edijs Boss, Jon Dunne, Ilze Garoza, Donald N. Jensen, Alise Krapane, Matthew Melino, Magnus Nordenman, Diana Potjomkina, Jeffrey Rathke, Gunda Reire, Edward Rhodes, Ugis Romanovs, Liga Smildzina-Bertulsone, Andris Spruds, Kristaps Supe Scientific reviewers:Valters Scerbinskis, Toms Rostoks The opinions expressed here are those of the authors and do not necessarily reflect the positions of the Latvian Institute of International Affairs, any of the sponsors, any governmental or other entity. English language editor*: Emily Kernot, SIA endtoend editing Layout and cover design: Liga Rozentale *English language editing has been performed for select chapters. The book is published in collaboration with the Publishers Zinātne ISBN 978-9984-583-70-9 UDK 327(474.3:73) Sp950 © Authors of the articles, 2016 © Liga Rozentale, layout and cover design, 2016 © Latvian Institute of International Affairs, 2016 his is a book about building bridges and strengthening the partnership between Latvia and the United States. The pub- Tlication Latvia and the United States: Revisiting the Strategic Partnership in a Transforming Environment continues the tradi- tion of a thorough and regular re-assessment of bilateral engage- ment between the two nations. The publication starts with an analysis of relations in a wider historical and regional context and further deals with security and defence matters and coop- eration; economic cooperation; as well as trajectories of people- to-people diplomacy and the important role of Latvian diaspora in the United States.
    [Show full text]
  • Latvia's 15 Years in the European Union
    THE DILIGENT TEENAGER: LATVIA’S 15 YEARS IN THE LATVIA IN THE EUROPEAN UNION 15 YEARS EUROPEAN UNION Photo 1 Fifteen years ago, on 1 May 2004, Latvia The day of the EU enlargement. On 1 May joined the European Union (EU), thus closing 2004, ten countries became the new EU almost ten-year long process of accession. Member States: Cyprus, the Czech Republic, Given the sensitive geo-political situation, the Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, choice in favour of Europe was self-evident, Malta, Poland, Slovakia and Slovenia. even though, the ideas of neutrality or closer Romano Prodi, President of the European Commission, Pat Cox, President of the cooperation with the Commonwealth of European Parliament and many EU Heads of Independent States originally emerged in the State and Government, including President political environment. However, the history Vaira-Vīķe Freiberga, attended the official was still alive in people’s memories, and it enlargement ceremony in Dublin. also determined the fate of Latvia in favour of Photo: The European Community, Maxwell’s, integration into the EU, by choosing the so- Irish Presidency called ‘return to Europe’. When regaining independence, Latvia based its statehood on the values of the republic proclaimed in 1918, providing that Latvia is an independent, democratic and parliamentary state. Accession to the EU provided for the strengthening of these values, by incorporating in the family of western democratic states, as well as the economic prosperity, well-being and security of Latvia by cooperating with like-minded countries. It would be difficult to challenge this choice now: the EU is the largest trading Photo 1 bloc in the world, the euro is the second largest currency in the world, the EU is a global leader in combating climate change the most developed countries by the Human and providing development aid; its population Development Index of the United Nations has almost the highest life expectancy in Organization.
    [Show full text]
  • DNB Latvijas Barometrs” Nr.85 Numura Tēma: Latvijas 2015.Nr.8 Gada Novembris5 Barometrs Valsts Svētki Un Patriotisms (2015
    „DNB Latvijas barometrs” Nr.85 Numura tēma: Latvijas 2015.Nr.8 gada novembris5 barometrs Valsts svētki un patriotisms (2015. gada oktobra aptaujas dati) „DNB Latvijas barometra” apraksts „DNB Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma, viedokļu un attieksmes pret dažādiem sociāliem, ekonomiskiem u.c. jautājumiem pētījums, kurš ietver arī dažādu sfēru pazīstamu ekspertu vērtējumu un cēloņsakarību analīzi. „DNB Latvijas barometrs” tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālākās norises. Paralēli katrā no aptaujām sabiedrībai tiek uzdots arī indikatoru jautājumu kopums, kas norāda uz vispārējā sabiedrības noskaņojuma izmaiņām. Dati tiek iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi katru mēnesi tiek aptaujāti ne mazāk kā 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu. Pētījuma statistiskā kļūda kopējiem atbilžu sadalījumiem nepārsniedz + / - 3% robežas. „DNB Latvijas barometra” Nr.85 satura rādītājs Informācija par „DNB Latvijas barometru” ....................................................................................................................... 1 I DAĻA - INDIKATORI Kopējais sabiedrības noskaņojums .................................................................................................................................. 3 Tagadnes un nākotnes vērtējums ...................................................................................................................................
    [Show full text]
  • Latvia 1988-2015: a Triumph of the Radical Nationalists» Is Dedicated to Latvia’S Most Recent History
    Book 3. Formation of a new historical memory, or the Whitewashing of Nazism in Latvia The Baltic Centre of Historical and Socially Political Studies Victor Gushchin Latvia 1988 - 2015: a triumph of the radical nationalists The victory of the Western countries in the “Cold War” with the Soviet Union, formation of a unipolar world led by the US and revision of arrangements of the USSR, the USA and Great Britain in Yalta and Potsdam in1945 and the Final Act of the Conference on Security and Cooperation in Europe (Helsinki Declaration) of 1975 – as the main reason of the Evolution of the Republic of Latvia of the 4th May1990 starting from cancellation of the universal suffrage to the relapse of totalitarianism: the construction of the so-called “Latvian Latvia”, Russophobia, suppression of the rights of ethnic minorities, restrictions on the freedom of speech and freedom of assembly, revision of the results of the World War II and the Neo- Nazi propaganda. Book 3. Formation of a new historical memory, or the Whitewashing of Nazism in Latvia Riga 2017 UDK 94(474.3) “19/20” Gu 885 The book Latvia 1988-2015: a triumph of the radical nationalists» is dedicated to Latvia’s most recent history. On May 4, 1990, the Supreme Soviet (Supreme Council) of the Latvian SSR adopted the Declaration on the Restoration of Independence of the Latvian Republic without holding a national referendum, thus violating the acting Constitution. Following this up on October 15, 1991, the Supreme Soviet deprived more than a third of its own electorate of the right to automatic citizenship.
    [Show full text]
  • Latvia by Kārlis Bukovskis and Andris Sprūds
    Latvia by Kārlis Bukovskis and Andris Sprūds Capital: Riga Population: 1.98 million GNI/capita, PPP: US$ 24,220 Source: World Bank World Development Indicators. Nations in Transit Ratings and Averaged Scores 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 National Democratic 2.00 2.50 2.50 2.25 2.25 2.25 2.00 2.00 2.00 2.00 Governance Electoral Process 2.00 2.00 2.00 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 Civil Society 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 Independent Media 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 2.00 2.00 2.00 2.00 Local Democratic 2.25 2.25 2.25 2.25 2.25 2.25 2.25 2.25 2.25 2.25 Governance Judicial Framework 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.75 1.50 and Independence Corruption 3.00 3.25 3.25 3.50 3.25 3.00 3.00 3.00 3.00 3.00 Democracy Score 2.07 2.18 2.18 2.14 2.11 2.07 2.07 2.07 2.07 2.04 NOTE: The ratings reflect the consensus of Freedom House, its academic advisers, and the author(s) of this report. If consensus cannot be reached, Freedom House is responsible for the final ratings. The ratings are based on a scale of 1 to 7, with 1 representing the highest level of democratic progress and 7 the lowest.
    [Show full text]
  • Krievijas Karaspēka Izvešana No Latvijas 1992–1994: Diplomātiska Uzvara Vai Politiska Piekāpšanās?
    rAkSTI KRIEVIJAS KARASPĒKA IZVEŠANA NO Latvijas 1992–1994: diplomātiska uzvara vai POLITISKA PIEKĀPŠANĀS? Tālavs Jundzis Atslēgas vārdi: Krievija karaspēks, stratēģiskie objekti, militārie pensionāri, starpvalstu sarunas, karaspēka izvešana, Latvijas–Krievijas līgums Raksts tapis sakarā ar bij. Padomju Savienības (kopš 1992. g. 28. janvāra — Krievi- jas) karaspēka izvešanas 20. gadadienu no Latvijas. Tā mērķis ir noskaidrot, cik lielā mērā 1994. g. 30. aprīlī noslēgtais Latvijas–Krievijas līgums par karaspēka izvešanu atbilst Latvi- jas un starptautiskajām interesēm. Rakstā analizētas Latvijas un Krievijas pozīcijas sarunās un jautājumi, kas radīja lielākās domstarpības. Pievērsta uzmanība starptautisko organizā- ciju un rietumvalstu lomai Krievijas karaspēka izvešanā, īpaši uzsverot ASV un Zviedrijas ieguldījumu. Raksta nobeigumā autors secina, ka Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas nebūtu uzskatāma par Latvijas vai starptautiskās sabiedrības diplomātisko uzvaru, bet gan par mācību, veidojot savu drošības politiku attiecībās ar Krieviju mūsdienās un nākotnē. Raksts ieguvis jaunu aktualitāti sakarā ar Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā un ar Baltijas valstu bažām par savu drošību. Neatkarības atjaunošanas pasludināšana kara Latvijas kādreizējās Kara ministrijas Latvijā 1990. g. 4. maijā notika ne tikai sa- ēkā. Tam pakļāvās karaspēks ne tikai Latvijā, režģītos politiskos apstākļos, bet arī ievēroja- bet arī Igaunijā, Lietuvā un Krievijas Federā- ma PSRS karaspēka kontingenta klātbūtnē. cijas Kaļiņingradas apgabalā. PSRS militārās Okupācijas militārā sistēma Latvijā un pārē- struktūras apsargāja un pilnībā kontrolēja jās Baltijas valstīs saglabājās pamatos ne- Latvijas jūras un gaisa robežu ar rietum- mainīga līdz pat neatkarības faktiskajai atgū- valstīm. šanai. Tā pilnībā pakļāvās PSRS politiskajai PSRS militāristi Latvijā un pārējās Balti- un militārajai vadībai, kura neatzina Latvijas, jas valstīs politiskās neitralitātes vietā aktīvi Lietuvas un Igaunijas pasludināto neatkarību.
    [Show full text]
  • "DNB Latvijas Barometrs" Nr.86
    Numura tēma: „DNB Latvijas barometrs” Nr.86 Latvijas Gada kopsavilkums un 2015.Nr.86 gada decembris barometrs prognozes (2015. gada novembra aptaujas dati) „DNB Latvijas barometra” apraksts „DNB Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma, viedokļu un attieksmes pret dažādiem sociāliem, ekonomiskiem u.c. jautājumiem pētījums, kurš ietver arī dažādu sfēru pazīstamu ekspertu vērtējumu un cēloņsakarību analīzi. „DNB Latvijas barometrs” tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālākās norises. Paralēli katrā no aptaujām sabiedrībai tiek uzdots arī indikatoru jautājumu kopums, kas norāda uz vispārējā sabiedrības noskaņojuma izmaiņām. Dati tiek iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi katru mēnesi tiek aptaujāti ne mazāk kā 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu. Pētījuma statistiskā kļūda kopējiem atbilžu sadalījumiem nepārsniedz + / - 3% robežas. „DNB Latvijas barometra” Nr.86 satura rādītājs Informācija par „DNB Latvijas barometru” ....................................................................................................................... 1 I DAĻA - INDIKATORI Kopējais sabiedrības noskaņojums .................................................................................................................................. 3 Tagadnes un nākotnes vērtējums ...................................................................................................................................
    [Show full text]